𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌏𑌕𑍋𑌨𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌇𑌤𑌿 𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌤𑌂 𑌸𑍂𑌤𑌂 𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ।
𑌬𑍍𑌰𑍂𑌹𑌿 𑌶𑍇𑌷𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌰𑌿𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌵𑌚𑌨𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 1 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌬𑌾𑌷𑍍𑌪𑌵𑌿𑌕𑍍𑌲𑌬𑌃 ।
𑌕𑌥𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌭𑍂𑌯𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌰𑌾𑌮𑌸𑌨𑍍𑌦𑍇𑌶𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑌰𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌜𑌟𑌾𑌃 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌜 𑌚𑍀𑌰𑌵𑌲𑍍𑌕𑌲𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑍗 ।
𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌯 𑌤𑍗 𑌵𑍀𑌰𑍗 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌾𑌗𑌾𑌭𑌿𑌮𑍁𑌖𑍗 𑌗𑌤𑍗 ॥ 3 ॥
𑌅𑌗𑍍𑌰𑌤𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍋 𑌯𑌾𑌤𑌃 𑌪𑌾𑌲𑌯𑌨𑍍𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌮𑍍 ।
𑌤𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑍋 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌨𑌿𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑍍𑌯𑌵𑌶𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ॥ 4 ॥
𑌮𑌮𑌤𑍍𑌵𑌶𑍍𑌵𑌾 𑌨𑌿𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑌨𑍍𑌤 𑌵𑌰𑍍𑌤𑍍𑌮𑌨𑌿 ।
𑌉𑌷𑍍𑌣𑌮𑌶𑍍𑌰𑍁 𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌞𑍍𑌚𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌮𑍇 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍇 𑌵𑌨𑌮𑍍 ॥ 5 ॥
𑌉𑌭𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑌥 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾𑌹𑌮𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍋 𑌰𑌥𑌮𑌾𑌸𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌤𑌦𑍍𑌦𑍁𑌃𑌖𑌮𑌪𑌿 𑌧𑌾𑌰𑌯𑌨𑍍 ॥ 6 ॥
𑌗𑍁𑌹𑍇𑌨 𑌸𑌾𑌰𑍍𑌧𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌰𑍈𑌵 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌦𑌿𑌵𑌸𑌾𑌨𑍍𑌬𑌹𑍂𑌨𑍍 ।
𑌆𑌶𑌯𑌾 𑌯𑌦𑌿 𑌮𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌪𑍁𑌨 𑌶𑍍𑌶𑌬𑍍𑌦𑌾𑌪𑌯𑍇𑌦𑌿𑌤𑌿 ॥ 7 ॥
𑌵𑌿𑌷𑌯𑍇 𑌤𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌜 𑌰𑌾𑌮𑌵𑍍𑌯𑌸𑌨𑌕𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌅𑌪𑌿 𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌮𑍍𑌲𑌾𑌨𑌾𑌸𑍍𑌸𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌕𑍋𑌰𑌕𑌾𑌃 ॥ 8 ॥
𑌉𑌪𑌤𑌪𑍍𑌤𑍋𑌦𑌕𑌾 𑌨𑌦𑍍𑌯𑌃 𑌪𑌲𑍍𑌵𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌸𑌰𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌚 ।
𑌪𑌰𑌿𑌶𑍁𑌷𑍍𑌕𑌪𑌲𑌾𑌶𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑍁𑌪𑌵𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌚 ॥ 9 ॥
𑌨 𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌪𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌨𑌿 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌸𑌾 𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌚𑌰𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌚 ।
𑌰𑌾𑌮𑌶𑍋𑌕𑌾𑌭𑌿𑌭𑍂𑌤𑌂 𑌤𑌨𑍍𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑍂𑌜𑌮𑌭𑌵𑌦𑍍𑌵𑌨𑌮𑍍 ॥ 10 ॥
𑌲𑍀𑌨𑌪𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑌪𑌤𑍍𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌕𑌲𑍁𑌷𑍋𑌦𑌕𑌾𑌃 ।
𑌸𑌨𑍍𑌤𑌪𑍍𑌤𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌃 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌯𑍋 𑌲𑍀𑌨𑌮𑍀𑌨𑌵𑌿𑌹𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾𑌃 ॥ 11 ॥
𑌜𑌲𑌜𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌣𑌿 𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌸𑍍𑌥𑌲𑌜𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌨𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌭𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌲𑍍𑌪𑌗𑌨𑍍𑌧𑍀𑌨𑌿 𑌫𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌯𑌥𑌾𑌪𑍁𑌰𑌮𑍍 ॥ 12 ॥
𑌅𑌤𑍍𑌰𑍋𑌦𑍍𑌯𑌾𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌶𑍂𑌨𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌲𑍀𑌨𑌵𑌿𑌹𑌗𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌨 𑌚𑌾𑌭𑌿𑌰𑌾𑌮𑌾 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌮𑌾𑌨𑍍𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌮𑌨𑍁𑌜𑌰𑍍𑌷𑌭 ॥ 13 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑌨𑍍𑌤𑌮𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌮𑌾𑌂 𑌨 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌦𑌭𑌿𑌨𑌨𑍍𑌦𑌤𑌿 ।
𑌨𑌰𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌮𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌶𑍍𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑍍𑌮𑍁𑌹𑍁𑌃 ॥ 14 ॥
𑌦𑍇𑌵 𑌰𑌾𑌜𑌰𑌥𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌨𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌮𑌿𑌹𑌾𑌗𑌤𑌮𑍍 ।
𑌦𑍁𑌃𑌖𑌾𑌦𑌶𑍍𑌰𑍁𑌮𑍁𑌖𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌗𑌤𑍋 𑌜𑌨𑌃 ॥ 15 ॥
𑌹𑌰𑍍𑌮𑍍𑌯𑍈𑌰𑍍𑌵𑌿𑌮𑌾𑌨𑍈𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌸𑌾𑌦𑍈𑌰𑌵𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌰𑌥𑌮𑌾𑌗𑌤𑌮𑍍 ।
𑌹𑌾𑌹𑌾𑌕𑌾𑌰𑌕𑍃𑌤𑌾𑌨𑌾𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌕𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 16 ॥
𑌆𑌯𑌤𑍈𑌰𑍍𑌵𑌿𑌮𑌲𑍈𑌰𑍍𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑌶𑍍𑌰𑍁𑌵𑍇𑌗𑌪𑌰𑌿𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑍈𑌃 ।
𑌅𑌨𑍍𑌯𑍋𑌨𑍍𑌯𑌮𑌭𑌿𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌨𑍍𑌤𑍇𑌽𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌮𑌾𑌰𑍍𑌤𑌤𑌰𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 17 ॥
𑌨𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌨 𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌮𑍁𑌦𑌾𑌸𑍀𑌨𑌜𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌚 ।
𑌅𑌹𑌮𑌾𑌰𑍍𑌤𑌤𑌯𑌾 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑍍𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑌮𑍁𑌪𑌲𑌕𑍍𑌷𑌯𑍇 ॥ 18 ॥
𑌅𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌮𑌨𑍁𑌷𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌦𑍀𑌨𑌨𑌾𑌗𑌤𑍁𑌰𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾 ।
𑌆𑌰𑍍𑌤𑌸𑍍𑌵𑌰𑌪𑌰𑌿𑌮𑍍𑌲𑌾𑌨𑌾 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌶𑍍𑌶𑍍𑌵𑌸𑌿𑌤𑌨𑌿𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌨𑌾 ॥ 19 ॥
𑌨𑌿𑌰𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌜 𑌰𑌾𑌮𑌪𑍍𑌰𑌵𑍍𑌰𑌾𑌜𑌨𑌾𑌤𑍁𑌰𑌾 ।
𑌕𑍗𑌸𑌲𑍍𑌯𑌾 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌹𑍀𑌨𑍇𑌵 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌭𑌾𑌤𑌿 𑌮𑌾 ॥ 20 ॥
𑌸𑍂𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌾𑌚𑌾 𑌪𑌰𑌮𑌦𑍀𑌨𑌯𑌾 ।
𑌬𑌾𑌷𑍍𑌪𑍋𑌪𑌹𑌤𑌯𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌤𑌂 𑌸𑍂𑌤𑌮𑌿𑌦𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 21 ॥
𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌪𑌾𑌪𑌾𑌭𑌿𑌜𑌨𑌭𑌾𑌵𑌯𑌾 ।
𑌮𑌯𑌾 𑌨 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌕𑍁𑌶𑌲𑍈𑌰𑍍𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑍈𑌸𑍍𑌸𑌹 𑌸𑌮𑌰𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 22 ॥
𑌨 𑌸𑍁𑌹𑍃𑌦𑍍𑌭𑌿𑌰𑍍𑌨𑌚𑌾𑌮𑌾𑌤𑍍𑌯𑍈𑌰𑍍𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌨 𑌨𑍈𑌗𑌮𑍈𑌃 ।
𑌮𑌯𑌾𑌯𑌮𑌰𑍍𑌥𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌮𑍋𑌹𑌾𑌤𑍍 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌹𑍇𑌤𑍋 𑌸𑍍𑌸𑌹𑌸𑌾 𑌕𑍃𑌤𑌃 ॥ 23 ॥
𑌭𑌵𑌿𑌤𑌵𑍍𑌯𑌤𑌯𑌾 𑌨𑍂𑌨𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌵𑌾 𑌵𑍍𑌯𑌸𑌨𑌂 𑌮𑌹𑌤𑍍 ।
𑌕𑍁𑌲𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌾𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌸𑍂𑌤 𑌯𑌦𑍃𑌚𑍍𑌛𑌯𑌾 ॥ 24 ॥
𑌸𑍂𑌤 𑌯𑌦𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌤𑍇 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌮𑌯𑌾 𑌤𑍁 𑌸𑍁𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌮𑍍 ।
𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑌯𑌾𑌽𑌽𑌶𑍁 𑌮𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌸𑍍𑌸𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌰𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿𑌮𑌾𑌮𑍍 ॥ 25 ॥
𑌯𑌦𑍍𑌯𑌦𑍍𑌯𑌾𑌪𑌿 𑌮𑌮𑍈𑌵𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌯𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑍍 ।
𑌨 𑌶𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌵𑌿𑌨𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑌮𑌪𑌿 𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑍁𑌮𑍍 ॥ 26 ॥
𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌹𑍇𑌷𑍍𑌵𑌾𑌸𑌃 𑌕𑍍𑌵𑌾𑌸𑍗 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌜𑌃 ।
𑌯𑌦𑌿 𑌜𑍀𑌵𑌾𑌮𑌿 𑌸𑌾𑌧𑍍𑌵𑍇𑌨𑌂 𑌪𑌶𑍍𑌯𑍇𑌯𑌂 𑌸𑍀𑌤𑌯𑌾 𑌸𑌹 ॥ 27 ॥
𑌲𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌮𑌾𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌮𑌣𑌿𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌯𑌦𑌿 𑌨 𑌪𑌶𑍍𑌯𑍇𑌯𑌂 𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌯𑌮𑌕𑍍𑌷𑌯𑌮𑍍 ॥ 28 ॥
𑌅𑌤𑍋 𑌨𑍁 𑌕𑌿𑌂 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌤𑌰𑌂 𑌸𑍋𑌽𑌹𑌮𑌿𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌮𑍍 ।
𑌇𑌮𑌾𑌮𑌵𑌸𑍍𑌥𑌾𑌮𑌾𑌪𑌨𑍍𑌨𑍋 𑌨𑍇𑌹 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑍍 ॥ 29 ॥
𑌹𑌾 𑌰𑌾𑌮 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌨𑍁𑌜 𑌹𑌾 𑌹𑌾 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑌿 𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌿 ।
𑌨 𑌮𑌾𑌂 𑌜𑌾𑌨𑍀𑌤 𑌦𑍁𑌃𑌖𑍇𑌨 𑌮𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑌾𑌣𑌤𑌮𑌨𑌾𑌥𑌵𑌤𑍍 ॥ 30 ॥
𑌸 𑌤𑍇𑌨 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌦𑍁𑌃𑌖𑍇𑌨 𑌭𑍃𑌶𑌮𑌰𑍍𑌪𑌿𑌤𑌚𑍇𑌤𑌨𑌃 ।
𑌅𑌵𑌗𑌾𑌢𑌸𑍍𑌸𑍁𑌦𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌰𑌂 𑌶𑍋𑌕𑌸𑌾𑌗𑌰𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 31 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌶𑍋𑌕𑌮𑌹𑌾𑌭𑍋𑌗𑌸𑍍𑌸𑍀𑌤𑌾𑌵𑌿𑌰𑌹𑌪𑌾𑌰𑌗𑌃 ।
𑌶𑍍𑌵𑌸𑌿𑌤𑍋𑌰𑍍𑌮𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑍋 𑌬𑌾𑌷𑍍𑌪𑌫𑍇𑌨𑌜𑌾𑌲𑌾𑌵𑌿𑌲𑌃 ॥ 32 ॥
𑌬𑌾𑌹𑍁𑌵𑌿𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪𑌮𑍀𑌨𑍗𑌘𑍋 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤 𑌮𑌹𑌾𑌸𑍍𑌵𑌨𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌕𑍇𑌶𑌶𑍈𑌵𑌾𑌲𑌃 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍀𑌬𑌡𑌬𑌾𑌮𑍁𑌖𑌃 ॥ 33 ॥
𑌮𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑍁𑌵𑍇𑌗𑌪𑍍𑌰𑌭𑌵𑌃 𑌕𑍁𑌬𑍍𑌜𑌾𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌹𑌾𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ।
𑌵𑌰𑌵𑍇𑌲𑍋 𑌨𑍃𑌶𑌂𑌸𑌾𑌯𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌪𑍍𑌰𑌵𑍍𑌰𑌾𑌜𑌨𑌾𑌯𑌤𑌃 ॥ 34 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌬𑌤 𑌨𑌿𑌮𑌗𑍍𑌨𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌕𑍗𑌸𑌲𑍍𑌯𑍇 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌨𑌾 ।
𑌦𑍁𑌸𑍍𑌤𑌰𑍋 𑌜𑍀𑌵𑌤𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌮𑌯𑌾𑌽𑌯𑌂 𑌶𑍋𑌕𑌸𑌾𑌗𑌰𑌃 ॥ 35 ॥
𑌅𑌶𑍋𑌭𑌨𑌂 𑌯𑍋𑌽𑌹𑌮𑌿𑌹𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌂 𑌦𑌿𑌦𑍃𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌣𑍋 𑌨 𑌲𑌭𑍇 𑌸𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌮𑍍 ।
𑌇𑌤𑍀𑌵 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌵𑌿𑌲𑌪𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌯𑌶𑌾𑌃 𑌪𑌪𑌾𑌤 𑌤𑍂𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌶𑌯𑌨𑍇 𑌸𑌮𑍂𑌰𑍍𑌛𑌿𑌤𑌃 ॥ 36 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌲𑌪𑌤𑌿 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌵𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌷𑍍𑌟𑍇 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌤𑌰𑌂 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌗𑍁𑌣𑌂 𑌚 𑌰𑌾𑌮𑌹𑍇𑌤𑍋𑌃 ।
𑌵𑌚𑌨𑌮𑌨𑍁𑌨𑌿𑌶𑌮𑍍𑌯 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌭𑌯𑌮𑌗𑌮𑌤𑍍𑌪𑍁𑌨𑌰𑍇𑌵 𑌰𑌾𑌮𑌮𑌾𑌤𑌾 ॥ 37 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌏𑌕𑍋𑌨𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekonaṣaṣṭitamassargaḥ |
iti bruvantaṃ taṃ sūtaṃ sumantraṃ mantrisattamam |
brūhi śeṣaṃ punariti rājā vacanamabravīt || 1 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā sumantro bāṣpaviklabaḥ |
kathayāmāsa bhūyo'pi rāmasandeśavistaram || 2 ||
jaṭāḥ kṛtvā mahārāja cīravalkaladhāriṇau |
gaṅgāmuttīrya tau vīrau prayāgābhimukhau gatau || 3 ||
agrato lakṣmaṇo yātaḥ pālayanraghunandanam |
tāṃstathā gacchato dṛṣṭvā nivṛtto'smyavaśastadā || 4 ||
mamatvaśvā nivṛttasya na prāvartanta vartmani |
uṣṇamaśru pramuñcanto rāme samprasthite vanam || 5 ||
ubhābhyāṃ rājaputrābhyāmatha kṛtvāhamañjalim |
prasthito rathamāsthāya tadduḥkhamapi dhārayan || 6 ||
guhena sārdhaṃ tatraiva sthito'smi divasānbahūn |
āśayā yadi māṃ rāmaḥ puna śśabdāpayediti || 7 ||
viṣaye te mahārāja rāmavyasanakarśitāḥ |
api vṛkṣāḥ parimlānāssapuṣpāṅkurakorakāḥ || 8 ||
upataptodakā nadyaḥ palvalāni sarāṃsi ca |
pariśuṣkapalāśāni vanānyupavanāni ca || 9 ||
na ca sarpanti sattvāni vyāsā na pracaranti ca |
rāmaśokābhibhūtaṃ tanniṣkūjamabhavadvanam || 10 ||
līnapuṣkarapatrāśca narendra kaluṣodakāḥ |
santaptapadmāḥ padminyo līnamīnavihaṅgamāḥ || 11 ||
jalajāni ca puṣpāṇi mālyāni sthalajāni ca |
nādya bhāntyalpagandhīni phalāni ca yathāpuram || 12 ||
atrodyānāni śūnyāni pralīnavihagani ca |
na cābhirāmā nārāmānpaśyāmi manujarṣabha || 13 ||
praviśantamayodhyāṃ māṃ na kaścidabhinandati |
narā rāmamapaśyanto niśśvasanti muhurmuhuḥ || 14 ||
deva rājarathaṃ dṛṣṭvā vinā rāmamihāgatam |
duḥkhādaśrumukhassarvo rājamārgagato janaḥ || 15 ||
harmyairvimānaiḥ prāsādairavekṣyarathamāgatam |
hāhākārakṛtānāryo rāmādarśanakarśitāḥ || 16 ||
āyatairvimalairnetrairaśruvegapariplutaiḥ |
anyonyamabhivīkṣante'vyaktamārtatarāḥ striyaḥ || 17 ||
nāmitrāṇāṃ na mitrāṇāmudāsīnajanasya ca |
ahamārtatayā kiñcidviśeṣamupalakṣaye || 18 ||
aprahṛṣṭamanuṣyā ca dīnanāgaturaṅgamā |
ārtasvaraparimlānā viniśśvasitanissvanā || 19 ||
nirānandā mahārāja rāmapravrājanāturā |
kausalyā putrahīneva ayodhyā pratibhāti mā || 20 ||
sūtasya vacanaṃ śrutvā vācā paramadīnayā |
bāṣpopahatayā rājā taṃ sūtamidamabravīt || 21 ||
kaikeyyā viniyuktena pāpābhijanabhāvayā |
mayā na mantrakuśalairvṛddhaissaha samarthitam || 22 ||
na suhṛdbhirnacāmātyairmantrayitvā na naigamaiḥ |
mayāyamarthassammohāt strīheto ssahasā kṛtaḥ || 23 ||
bhavitavyatayā nūnamidaṃ vā vyasanaṃ mahat |
kulasyāsya vināśāya prāptaṃ sūta yadṛcchayā || 24 ||
sūta yadyasti te kiñcinmayā tu sukṛtaṃ kṛtam |
tvaṃ prāpayā''śu māṃ rāmaṃ prāṇāssantvarayantimām || 25 ||
yadyadyāpi mamaivājñā nivartayatu rāghavam |
na śakṣyāmi vinā rāmaṃ muhūrtamapi jīvitum || 26 ||
vṛttadaṃṣṭro maheṣvāsaḥ kvāsau lakṣmaṇapūrvajaḥ |
yadi jīvāmi sādhvenaṃ paśyeyaṃ sītayā saha || 27 ||
lohitākṣaṃ mahābāhumāmuktamaṇikuṇḍalam |
rāmaṃ yadi na paśyeyaṃ gamiṣyāmi yamakṣayam || 28 ||
ato nu kiṃ duḥkhataraṃ so'hamikṣvākunandanam |
imāmavasthāmāpanno neha paśyāmi rāghavam || 29 ||
hā rāma rāmānuja hā hā vaidehi tapasvini |
na māṃ jānīta duḥkhena mriyamāṇatamanāthavat || 30 ||
sa tena rājā duḥkhena bhṛśamarpitacetanaḥ |
avagāḍhassuduṣpāraṃ śokasāgaramabravīt || 31 ||
rāmaśokamahābhogassītāvirahapāragaḥ |
śvasitormi mahāvarto bāṣpaphenajālāvilaḥ || 32 ||
bāhuvikṣepamīnaugho vikrandita mahāsvanaḥ |
prakīrṇakeśaśaivālaḥ kaikeyībaḍabāmukhaḥ || 33 ||
mamāśruvegaprabhavaḥ kubjāvākyamahāgrahaḥ |
varavelo nṛśaṃsāyā rāmapravrājanāyataḥ || 34 ||
yasminbata nimagno'haṃ kausalye rāghavaṃ vinā |
dustaro jīvatā devi mayā'yaṃ śokasāgaraḥ || 35 ||
aśobhanaṃ yo'hamihādya rāghavaṃ didṛkṣamāṇo na labhe salakṣmaṇam |
itīva rājā vilapanmahāyaśāḥ papāta tūrṇaṃ śayane samūrchitaḥ || 36 ||
iti vilapati pārthive praṇaṣṭe karuṇataraṃ dviguṇaṃ ca rāmahetoḥ |
vacanamanuniśamya tasya devī bhayamagamatpunareva rāmamātā || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekonaṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ एकोनषष्टितमस्सर्गः ।
इति ब्रुवन्तं तं सूतं सुमन्त्रं मन्त्रिसत्तमम् ।
ब्रूहि शेषं पुनरिति राजा वचनमब्रवीत् ॥ 1 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा सुमन्त्रो बाष्पविक्लबः ।
कथयामास भूयोऽपि रामसन्देशविस्तरम् ॥ 2 ॥
जटाः कृत्वा महाराज चीरवल्कलधारिणौ ।
गङ्गामुत्तीर्य तौ वीरौ प्रयागाभिमुखौ गतौ ॥ 3 ॥
अग्रतो लक्ष्मणो यातः पालयन्रघुनन्दनम् ।
तांस्तथा गच्छतो दृष्ट्वा निवृत्तोऽस्म्यवशस्तदा ॥ 4 ॥
ममत्वश्वा निवृत्तस्य न प्रावर्तन्त वर्त्मनि ।
उष्णमश्रु प्रमुञ्चन्तो रामे सम्प्रस्थिते वनम् ॥ 5 ॥
उभाभ्यां राजपुत्राभ्यामथ कृत्वाहमञ्जलिम् ।
प्रस्थितो रथमास्थाय तद्दुःखमपि धारयन् ॥ 6 ॥
गुहेन सार्धं तत्रैव स्थितोऽस्मि दिवसान्बहून् ।
आशया यदि मां रामः पुन श्शब्दापयेदिति ॥ 7 ॥
विषये ते महाराज रामव्यसनकर्शिताः ।
अपि वृक्षाः परिम्लानास्सपुष्पाङ्कुरकोरकाः ॥ 8 ॥
उपतप्तोदका नद्यः पल्वलानि सरांसि च ।
परिशुष्कपलाशानि वनान्युपवनानि च ॥ 9 ॥
न च सर्पन्ति सत्त्वानि व्यासा न प्रचरन्ति च ।
रामशोकाभिभूतं तन्निष्कूजमभवद्वनम् ॥ 10 ॥
लीनपुष्करपत्राश्च नरेन्द्र कलुषोदकाः ।
सन्तप्तपद्माः पद्मिन्यो लीनमीनविहङ्गमाः ॥ 11 ॥
जलजानि च पुष्पाणि माल्यानि स्थलजानि च ।
नाद्य भान्त्यल्पगन्धीनि फलानि च यथापुरम् ॥ 12 ॥
अत्रोद्यानानि शून्यानि प्रलीनविहगनि च ।
न चाभिरामा नारामान्पश्यामि मनुजर्षभ ॥ 13 ॥
प्रविशन्तमयोध्यां मां न कश्चिदभिनन्दति ।
नरा राममपश्यन्तो निश्श्वसन्ति मुहुर्मुहुः ॥ 14 ॥
देव राजरथं दृष्ट्वा विना राममिहागतम् ।
दुःखादश्रुमुखस्सर्वो राजमार्गगतो जनः ॥ 15 ॥
हर्म्यैर्विमानैः प्रासादैरवेक्ष्यरथमागतम् ।
हाहाकारकृतानार्यो रामादर्शनकर्शिताः ॥ 16 ॥
आयतैर्विमलैर्नेत्रैरश्रुवेगपरिप्लुतैः ।
अन्योन्यमभिवीक्षन्तेऽव्यक्तमार्ततराः स्त्रियः ॥ 17 ॥
नामित्राणां न मित्राणामुदासीनजनस्य च ।
अहमार्ततया किञ्चिद्विशेषमुपलक्षये ॥ 18 ॥
अप्रहृष्टमनुष्या च दीननागतुरङ्गमा ।
आर्तस्वरपरिम्लाना विनिश्श्वसितनिस्स्वना ॥ 19 ॥
निरानन्दा महाराज रामप्रव्राजनातुरा ।
कौसल्या पुत्रहीनेव अयोध्या प्रतिभाति मा ॥ 20 ॥
सूतस्य वचनं श्रुत्वा वाचा परमदीनया ।
बाष्पोपहतया राजा तं सूतमिदमब्रवीत् ॥ 21 ॥
कैकेय्या विनियुक्तेन पापाभिजनभावया ।
मया न मन्त्रकुशलैर्वृद्धैस्सह समर्थितम् ॥ 22 ॥
न सुहृद्भिर्नचामात्यैर्मन्त्रयित्वा न नैगमैः ।
मयायमर्थस्सम्मोहात् स्त्रीहेतो स्सहसा कृतः ॥ 23 ॥
भवितव्यतया नूनमिदं वा व्यसनं महत् ।
कुलस्यास्य विनाशाय प्राप्तं सूत यदृच्छया ॥ 24 ॥
सूत यद्यस्ति ते किञ्चिन्मया तु सुकृतं कृतम् ।
त्वं प्रापयाऽऽशु मां रामं प्राणास्सन्त्वरयन्तिमाम् ॥ 25 ॥
यद्यद्यापि ममैवाज्ञा निवर्तयतु राघवम् ।
न शक्ष्यामि विना रामं मुहूर्तमपि जीवितुम् ॥ 26 ॥
वृत्तदंष्ट्रो महेष्वासः क्वासौ लक्ष्मणपूर्वजः ।
यदि जीवामि साध्वेनं पश्येयं सीतया सह ॥ 27 ॥
लोहिताक्षं महाबाहुमामुक्तमणिकुण्डलम् ।
रामं यदि न पश्येयं गमिष्यामि यमक्षयम् ॥ 28 ॥
अतो नु किं दुःखतरं सोऽहमिक्ष्वाकुनन्दनम् ।
इमामवस्थामापन्नो नेह पश्यामि राघवम् ॥ 29 ॥
हा राम रामानुज हा हा वैदेहि तपस्विनि ।
न मां जानीत दुःखेन म्रियमाणतमनाथवत् ॥ 30 ॥
स तेन राजा दुःखेन भृशमर्पितचेतनः ।
अवगाढस्सुदुष्पारं शोकसागरमब्रवीत् ॥ 31 ॥
रामशोकमहाभोगस्सीताविरहपारगः ।
श्वसितोर्मि महावर्तो बाष्पफेनजालाविलः ॥ 32 ॥
बाहुविक्षेपमीनौघो विक्रन्दित महास्वनः ।
प्रकीर्णकेशशैवालः कैकेयीबडबामुखः ॥ 33 ॥
ममाश्रुवेगप्रभवः कुब्जावाक्यमहाग्रहः ।
वरवेलो नृशंसाया रामप्रव्राजनायतः ॥ 34 ॥
यस्मिन्बत निमग्नोऽहं कौसल्ये राघवं विना ।
दुस्तरो जीवता देवि मयाऽयं शोकसागरः ॥ 35 ॥
अशोभनं योऽहमिहाद्य राघवं दिदृक्षमाणो न लभे सलक्ष्मणम् ।
इतीव राजा विलपन्महायशाः पपात तूर्णं शयने समूर्छितः ॥ 36 ॥
इति विलपति पार्थिवे प्रणष्टे करुणतरं द्विगुणं च रामहेतोः ।
वचनमनुनिशम्य तस्य देवी भयमगमत्पुनरेव राममाता ॥ 37 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे एकोनषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekonaṣaṣṭitamassargaḥ |
iti bruvantaṃ taṃ sūtaṃ sumantraṃ mantrisattamam |
brūhi śeṣaṃ punariti rājā vacanamabravīt || 1 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā sumantro bāṣpaviklabaḥ |
kathayāmāsa bhūyo'pi rāmasandeśavistaram || 2 ||
jaṭāḥ kṛtvā mahārāja cīravalkaladhāriṇau |
gaṅgāmuttīrya tau vīrau prayāgābhimukhau gatau || 3 ||
agrato lakṣmaṇo yātaḥ pālayanraghunandanam |
tāṃstathā gacchato dṛṣṭvā nivṛtto'smyavaśastadā || 4 ||
mamatvaśvā nivṛttasya na prāvartanta vartmani |
uṣṇamaśru pramuñcanto rāme samprasthite vanam || 5 ||
ubhābhyāṃ rājaputrābhyāmatha kṛtvāhamañjalim |
prasthito rathamāsthāya tadduḥkhamapi dhārayan || 6 ||
guhena sārdhaṃ tatraiva sthito'smi divasānbahūn |
āśayā yadi māṃ rāmaḥ puna śśabdāpayediti || 7 ||
viṣaye te mahārāja rāmavyasanakarśitāḥ |
api vṛkṣāḥ parimlānāssapuṣpāṅkurakorakāḥ || 8 ||
upataptodakā nadyaḥ palvalāni sarāṃsi ca |
pariśuṣkapalāśāni vanānyupavanāni ca || 9 ||
na ca sarpanti sattvāni vyāsā na pracaranti ca |
rāmaśokābhibhūtaṃ tanniṣkūjamabhavadvanam || 10 ||
līnapuṣkarapatrāśca narendra kaluṣodakāḥ |
santaptapadmāḥ padminyo līnamīnavihaṅgamāḥ || 11 ||
jalajāni ca puṣpāṇi mālyāni sthalajāni ca |
nādya bhāntyalpagandhīni phalāni ca yathāpuram || 12 ||
atrodyānāni śūnyāni pralīnavihagani ca |
na cābhirāmā nārāmānpaśyāmi manujarṣabha || 13 ||
praviśantamayodhyāṃ māṃ na kaścidabhinandati |
narā rāmamapaśyanto niśśvasanti muhurmuhuḥ || 14 ||
deva rājarathaṃ dṛṣṭvā vinā rāmamihāgatam |
duḥkhādaśrumukhassarvo rājamārgagato janaḥ || 15 ||
harmyairvimānaiḥ prāsādairavekṣyarathamāgatam |
hāhākārakṛtānāryo rāmādarśanakarśitāḥ || 16 ||
āyatairvimalairnetrairaśruvegapariplutaiḥ |
anyonyamabhivīkṣante'vyaktamārtatarāḥ striyaḥ || 17 ||
nāmitrāṇāṃ na mitrāṇāmudāsīnajanasya ca |
ahamārtatayā kiñcidviśeṣamupalakṣaye || 18 ||
aprahṛṣṭamanuṣyā ca dīnanāgaturaṅgamā |
ārtasvaraparimlānā viniśśvasitanissvanā || 19 ||
nirānandā mahārāja rāmapravrājanāturā |
kausalyā putrahīneva ayodhyā pratibhāti mā || 20 ||
sūtasya vacanaṃ śrutvā vācā paramadīnayā |
bāṣpopahatayā rājā taṃ sūtamidamabravīt || 21 ||
kaikeyyā viniyuktena pāpābhijanabhāvayā |
mayā na mantrakuśalairvṛddhaissaha samarthitam || 22 ||
na suhṛdbhirnacāmātyairmantrayitvā na naigamaiḥ |
mayāyamarthassammohāt strīheto ssahasā kṛtaḥ || 23 ||
bhavitavyatayā nūnamidaṃ vā vyasanaṃ mahat |
kulasyāsya vināśāya prāptaṃ sūta yadṛcchayā || 24 ||
sūta yadyasti te kiñcinmayā tu sukṛtaṃ kṛtam |
tvaṃ prāpayā''śu māṃ rāmaṃ prāṇāssantvarayantimām || 25 ||
yadyadyāpi mamaivājñā nivartayatu rāghavam |
na śakṣyāmi vinā rāmaṃ muhūrtamapi jīvitum || 26 ||
vṛttadaṃṣṭro maheṣvāsaḥ kvāsau lakṣmaṇapūrvajaḥ |
yadi jīvāmi sādhvenaṃ paśyeyaṃ sītayā saha || 27 ||
lohitākṣaṃ mahābāhumāmuktamaṇikuṇḍalam |
rāmaṃ yadi na paśyeyaṃ gamiṣyāmi yamakṣayam || 28 ||
ato nu kiṃ duḥkhataraṃ so'hamikṣvākunandanam |
imāmavasthāmāpanno neha paśyāmi rāghavam || 29 ||
hā rāma rāmānuja hā hā vaidehi tapasvini |
na māṃ jānīta duḥkhena mriyamāṇatamanāthavat || 30 ||
sa tena rājā duḥkhena bhṛśamarpitacetanaḥ |
avagāḍhassuduṣpāraṃ śokasāgaramabravīt || 31 ||
rāmaśokamahābhogassītāvirahapāragaḥ |
śvasitormi mahāvarto bāṣpaphenajālāvilaḥ || 32 ||
bāhuvikṣepamīnaugho vikrandita mahāsvanaḥ |
prakīrṇakeśaśaivālaḥ kaikeyībaḍabāmukhaḥ || 33 ||
mamāśruvegaprabhavaḥ kubjāvākyamahāgrahaḥ |
varavelo nṛśaṃsāyā rāmapravrājanāyataḥ || 34 ||
yasminbata nimagno'haṃ kausalye rāghavaṃ vinā |
dustaro jīvatā devi mayā'yaṃ śokasāgaraḥ || 35 ||
aśobhanaṃ yo'hamihādya rāghavaṃ didṛkṣamāṇo na labhe salakṣmaṇam |
itīva rājā vilapanmahāyaśāḥ papāta tūrṇaṃ śayane samūrchitaḥ || 36 ||
iti vilapati pārthive praṇaṣṭe karuṇataraṃ dviguṇaṃ ca rāmahetoḥ |
vacanamanuniśamya tasya devī bhayamagamatpunareva rāmamātā || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekonaṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.