𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌨𑌵𑌾𑌧𑌿𑌕𑌶𑌤𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌜𑌾𑌬𑌾𑌲𑍇𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌵𑌚𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌮 𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌰𑌃 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚 𑌪𑌰𑌯𑌾 𑌭𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌚𑌾𑌵𑌿𑌪𑌨𑍍𑌨𑌯𑌾 ॥ 1 ॥
𑌭𑌵𑌾𑌨𑍍𑌮𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌕𑌾𑌮𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌯𑌦𑌿𑌹𑍋𑌕𑍍𑌤𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌅𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌮𑌪𑌥𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌥𑍍𑌯𑌸𑌮𑍍𑌮𑌤𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌰𑍍𑌯𑌾𑌦𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌃 𑌪𑌾𑌪𑌾𑌚𑌾𑌰𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 ।
𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌨 𑌲𑌭𑌤𑍇 𑌸𑌤𑍍𑌸𑍁 𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨𑌚𑌾𑌰𑌿𑌤𑍍𑌰𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌃 ॥ 3 ॥
𑌕𑍁𑌲𑍀𑌨𑌮𑌕𑍁𑌲𑍀𑌨𑌂 𑌵𑌾 𑌵𑍀𑌰𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌮𑌾𑌨𑌿𑌨𑌮𑍍 ।
𑌚𑌾𑌰𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑍇𑌵 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌿 𑌶𑍁𑌚𑌿𑌂 𑌵𑌾 𑌯𑌦𑌿 𑌵𑌾𑌽𑌶𑍁𑌚𑌿𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌅𑌨𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶 𑌶𑍍𑌶𑍗𑌚𑌾𑌦𑍍𑌦𑍀𑌨𑌸𑍍𑌤𑌾𑌥𑌾𑌽𑌶𑍁𑌚𑌿𑌃 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑍍𑌯𑌵𑌦𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑍍𑌯𑍋 𑌦𑍁𑌶𑍍𑌶𑍀𑌲𑌶𑍍𑌶𑍀𑌲𑌵𑌾𑌨𑌿𑌵 ॥ 5 ॥
𑌅𑌧𑌰𑍍𑌮𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌵𑍇𑌶𑍇𑌣 𑌯𑌦𑍀𑌮𑌂 𑌲𑍋𑌕𑌸𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌮𑍍 ।
𑌅𑌭𑌿𑌪𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑍇 𑌶𑍁𑌭𑌂 𑌹𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌵𑌿𑌧𑌿𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 6 ॥
𑌕𑌶𑍍𑌚𑍇𑌤𑌯𑌾𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌃 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌵𑌿𑌚𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 ।
𑌬𑌹𑍁𑌮𑌂𑌸𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌮𑌾𑌂 𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌲𑍋𑌕𑌦𑍂𑌷𑌣𑌮𑍍 ॥ 7 ॥
𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌦𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌂 𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌕𑍇𑌨 𑌵𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌮𑌾𑌪𑍍𑌨𑍁𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
𑌆𑌨𑌯𑌾 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌮𑌾𑌨𑍋 𑌹𑌿 𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌹𑍀𑌨𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌜𑍍𑌞𑌯𑌾 ॥ 8 ॥
𑌕𑌾𑌮𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌂 𑌲𑍋𑌕𑌃 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨 𑌸𑍍𑌸𑌮𑍁𑌪𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 ।
𑌯𑌦𑍍𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌸𑍍𑌤𑌦𑍍𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌹𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌃 ॥ 9 ॥
𑌸𑌤𑍍𑌯𑌮𑍇𑌵𑌾𑌨𑍃𑌶𑌂𑌸𑌂 𑌚 𑌰𑌾𑌜𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌸𑌨𑌾𑌤𑌨𑌮𑍍 ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌸𑌤𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑌂 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌯𑍇 𑌲𑍋𑌕𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑌃 ॥ 10 ॥
𑌋𑌷𑌯𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌮𑍇𑌵 𑌹𑌿 𑌮𑍇𑌨𑌿𑌰𑍇 ।
𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑌾𑌦𑍀 𑌹𑌿 𑌲𑍋𑌕𑍇𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌪𑌰𑌮𑌂 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 𑌕𑍍𑌷𑌯𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌉𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌯𑌥𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌪𑌾𑌨𑍍𑌨𑌰𑌾𑌦𑌨𑍃𑌤𑌵𑌾𑌦𑌿𑌨𑌃 ।
𑌧𑌰𑍍𑌮 𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌰𑍋 𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌮𑍂𑌲𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌸𑍍𑌯 𑌚𑍋𑌚𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 12 ॥
𑌸𑌤𑍍𑌯𑌮𑍇𑌵𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍋 𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌾 𑌸𑌦𑌾 ।
𑌸𑌤𑍍𑌯𑌮𑍂𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌿 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌪𑌰𑌂 𑌪𑌦𑌮𑍍 ॥ 13 ॥
𑌦𑌤𑍍𑌤𑌮𑌿𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌹𑍁𑌤𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌤𑌪𑍍𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌤𑌪𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌚 ।
𑌵𑍇𑌦𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌾𑌨𑌾 𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌸𑌤𑍍𑌯𑌪𑌰𑍋 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ॥ 14 ॥
𑌏𑌕𑌃 𑌪𑌾𑌲𑌯𑌤𑍇 𑌲𑍋𑌕𑌮𑍇𑌕𑌃 𑌪𑌾𑌲𑌯𑌤𑍇 𑌕𑍁𑌲𑌮𑍍 ।
𑌮𑌜𑍍𑌜𑌤𑍍𑌯𑍇𑌕𑍋 𑌹𑌿 𑌨𑌿𑌰𑌯 𑌏𑌕 𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑍇 𑌮𑌹𑍀𑌯𑌤𑍇 ॥ 15 ॥
𑌸𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌪𑌿𑌤𑍁𑌰𑍍𑌨𑌿𑌯𑍋𑌗𑌂 𑌤𑍁 𑌕𑌿𑌮𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌨𑌾𑌨𑍁𑌪𑌾𑌲𑌯𑍇 ।
𑌸𑌤𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌶𑍍𑌰𑌵 𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌸𑌮𑌯𑍀𑌕𑍃𑌤𑌃 ॥ 16 ॥
𑌨𑍈𑌵 𑌲𑍋𑌭𑌾𑌨𑍍𑌨 𑌮𑍋𑌹𑌾𑌦𑍍𑌵𑌾 𑌨 𑌹𑍍𑌯𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌾𑌤𑍍𑌤𑌮𑍋𑌽𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 ।
𑌸𑍇𑌤𑍁𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌭𑍇𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌗𑍁𑌰𑍋 𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌶𑍍𑌰𑌵𑌃 ॥ 17 ॥
𑌅𑌸𑌤𑍍𑌯𑌸𑌨𑍍𑌧𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌤𑌶𑍍𑌚𑌲𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌥𑌿𑌰𑌚𑍇𑌤𑌸𑌃 ।
𑌨𑍈𑌵 𑌦𑍇𑌵𑌾 𑌨 𑌪𑌿𑌤𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌤𑍀𑌤𑌿 𑌨𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌮𑍍 ॥ 18 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌗𑌾𑌤𑍍𑌮𑌮𑌿𑌮𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍 ।
𑌭𑌾𑌰 𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌾𑌚𑍀𑌰𑍍𑌣𑌸𑍍𑌤𑌦𑌰𑍍𑌥𑌮𑌭𑌿𑌮𑌨𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 19 ॥
𑌕𑍍𑌷𑌾𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌮𑌹𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑍇 𑌹𑍍𑌯𑌧𑌰𑍍𑌮𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌸𑌂𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌕𑍍𑌷𑍁𑌦𑍍𑌰𑍈𑌰𑍍𑌨𑍃𑌶𑌂𑌸𑍈𑌰𑍍𑌲𑍁𑌬𑍍𑌧𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌂 𑌪𑌾𑌪𑌕𑌰𑍍𑌮𑌭𑌿𑌃 ॥ 20 ॥
𑌕𑌾𑌯𑍇𑌨 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌤𑍇 𑌪𑌾𑌪𑌂 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌤𑌤𑍍 ।
𑌅𑌨𑍃𑌤𑌂 𑌜𑌿𑌹𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌚𑌾𑌹 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌵𑌿𑌧𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌪𑌾𑌤𑌕𑌮𑍍 ॥ 21 ॥
𑌭𑍂𑌮𑌿𑌃 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌯𑌶𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌹𑌿 ।
𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌮𑌨𑍁𑌵𑌰𑍍𑌤𑌨𑍇 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌮𑍇𑌵 𑌭𑌜𑍇𑌤 𑌤𑌤𑌃 ॥ 22 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌂 𑌹𑍍𑌯𑌨𑌾𑌰𑍍𑌯𑌮𑍇𑌵 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌦𑍍𑌯𑌦𑍍𑌭𑌵𑌾𑌨𑌵𑌧𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌮𑌾𑌮𑍍 ।
𑌆𑌹 𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌕𑌰𑍈𑌰𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑍈𑌰𑌿𑌦𑌂 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌷𑍍𑌵 𑌹 ॥ 23 ॥
𑌕𑌥𑌂 𑌹𑍍𑌯𑌹𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯 𑌵𑌨𑌵𑌾𑌸𑌮𑌿𑌮𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍋𑌃 ।
𑌭𑌰𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌵𑌚𑍋 𑌹𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌗𑍁𑌰𑍋𑌰𑍍𑌵𑌚𑌃 ॥ 24 ॥
𑌸𑍍𑌥𑌿𑌰𑌾 𑌮𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌧𑍗 ।
𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌯𑌮𑌾𑌣𑌾 𑌸𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍀 𑌚𑌾𑌭𑌵𑌤𑍍𑌤𑌦𑌾 ॥ 25 ॥
𑌵𑌨𑌵𑌾𑌸𑌂 𑌵𑌸𑌨𑍍𑌨𑍇𑌵 𑌶𑍁𑌚𑌿𑌰𑍍𑌨𑌿𑌯𑌤𑌭𑍋𑌜𑌨𑌃 ।
𑌮𑍂𑌲𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌫𑌲𑍈𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑍈𑌃 𑌪𑌿𑌤𑍍𑌰𑍂𑌨𑍍 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌰𑍍𑌪𑌯𑌨𑍍 ॥ 26 ॥
𑌸𑌨𑍍𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌰𑍍𑌗𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌲𑍋𑌕𑌯𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌤𑌯𑍇 ।
𑌅𑌕𑍁𑌹 𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑌦𑍍𑌧𑌧𑌾𑌨𑌸𑍍𑌸𑌨𑍍𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌵𑌿𑌚𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 ॥ 27 ॥
𑌵𑌨𑌵𑌾𑌸𑌂 𑌵𑌸𑌨𑍍𑌨𑍇𑌵𑌂 𑌶𑍁𑌚𑌿𑌰𑍍𑌨𑌿𑌯𑌤𑌭𑍋𑌜𑌨𑌃 ।
𑌮𑍂𑌲𑍈𑌃 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑍈𑌃 𑌫𑌲𑍈𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑍈𑌃 𑌪𑌿𑌤𑍍𑌰𑍂𑌨𑍍 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌰𑍍𑌪𑌯𑌨𑍍 ॥ 28 ॥
𑌸𑌨𑍍𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌰𑍍𑌗𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌲𑍋𑌕𑌯𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌤𑌯𑍇 ।
𑌅𑌕𑍁𑌹 𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑌦𑍍𑌧𑌧𑌾𑌨𑌸𑍍𑌸𑌨𑍍𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌵𑌿𑌚𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 ॥ 29 ॥
𑌕𑌰𑍍𑌮𑌭𑍂𑌮𑌿𑌮𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌕𑌰𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌯𑌚𑍍𑌛𑍁𑌭𑌮𑍍 ।
𑌅𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌯𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍋𑌮𑌶𑍍𑌚 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾𑌂 𑌫𑌲𑌭𑌾𑌗𑌿𑌨𑌃 ॥ 30 ॥
𑌶𑌤𑌂 𑌕𑍍𑌰𑌤𑍂𑌨𑌾𑌮𑌾𑌹𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌦𑍇𑌵𑌰𑌾𑌟𑍍 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌿𑌵𑌂 𑌗𑌤𑌃 ।
𑌤𑌪𑌾𑌂𑌸𑍍𑌯𑍁𑌗𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌚𑌾𑌸𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌦𑌿𑌵𑌂 𑌯𑌾𑌤𑌾 𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌯𑌃 ॥ 31 ॥
𑌅𑌮𑍃𑌷𑍍𑌯𑌮𑌾𑌣𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍁𑌗𑍍𑌰𑌤𑍇𑌜𑌾𑌃 𑌨𑌿𑌶𑌮𑍍𑌯 𑌤𑌂 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿𑌕𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌹𑍇𑌤𑍁𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥𑌾𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌨𑍃𑌪𑌤𑍇𑌸𑍍𑌤𑌨𑍂𑌜𑍋 𑌵𑌿𑌗𑌰𑍍𑌹𑌮𑌾𑌣𑍋 𑌵𑌚𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌤𑌸𑍍𑌯 ॥ 32 ॥
𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌂 𑌚 𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌚 𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑍁𑌕𑌮𑍍𑌪𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌵𑌾𑌦𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌚 ।
𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌾𑌤𑌿𑌦𑍇𑌵𑌾𑌤𑌿𑌧𑌿𑌪𑍂𑌜𑌨𑌂 𑌚 𑌪𑌨𑍍𑌥𑌾𑌨𑌮𑌾𑌹𑍁𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌿𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌃 ॥ 33 ॥
𑌤𑍇𑌨𑍈𑌵𑌮𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯 𑌯𑌥𑌾𑌵𑌦𑌰𑍍𑌥𑌮𑍇𑌕𑍋𑌦𑌯𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑌦𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌾𑌃 ।
𑌧𑌰𑍍𑌮𑌂 𑌚𑌰𑌨𑍍𑌤 𑌸𑍍𑌸𑌕𑌲𑌂 𑌯𑌥𑌾𑌵𑌤𑍍𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌲𑍋𑌕𑌾𑌗𑌮𑌮𑌪𑍍𑌰𑌮𑌤𑍍𑌤𑌾𑌃 ॥ 34 ॥
𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌪𑌿𑌤𑍁𑌸𑍍𑌤𑌦𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌗𑍃𑌹𑍍𑌣𑌾𑌦𑍍𑌵𑌿𑌷𑌮𑌸𑍍𑌥𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌮𑍍 ।
𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌽𑌨𑌯𑍈𑌵𑌂𑌵𑌿𑌧𑌯𑌾 𑌚𑌰𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌸𑍁𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿𑌕𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌪𑌥𑌾𑌦𑌪𑍇𑌤𑌮𑍍 ॥ 35 ॥
𑌯𑌥𑌾 𑌹𑌿 𑌚𑍋𑌰𑌃 𑌸 𑌤𑌥𑌾 𑌹𑌿 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾𑌗𑌤𑌂 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿𑌕𑌮𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿 ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍍𑌧𑌿 𑌯𑌃 𑌶𑌙𑍍𑌕𑍍𑌯𑌤𑌮𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌨 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿𑌕𑍇𑌨𑌾𑌭𑌿𑌮𑍁𑌖𑍋 𑌬𑍁𑌧𑌃 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 ॥ 36 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌤𑍋 𑌜𑌨𑌾𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌤𑌰𑍇 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌾𑌚𑍍𑌶𑍍𑌰 𑌶𑍁𑌭𑌾𑌨𑌿 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌾𑌣𑌿 𑌬𑌹𑍂𑌨𑌿 𑌚𑌕𑍍𑌰𑍁𑌃 ।
𑌜𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌦𑍇𑌮𑌂 𑌚 𑌪𑌰𑌂 𑌚 𑌲𑍋𑌕𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌵𑍍𑌦𑌿𑌜𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌹𑍁𑌤𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌚 ॥ 37 ॥
𑌧𑌰𑍍𑌮𑍇 𑌰𑌤𑌾𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍈𑌃 𑌸𑌮𑍇𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍋 𑌦𑌾𑌨𑌗𑍁𑌣𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌨𑌾𑌃 ।
𑌅𑌹𑌿𑌂𑌸𑌕𑌾 𑌵𑍀𑌤𑌮𑌲𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑌾 𑌮𑍁𑌨𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌨𑌾𑌃 ॥ 38 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌸𑌰𑍋𑌷𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌮𑌦𑍀𑌨𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚 𑌪𑌥𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿𑌕𑌂 𑌚 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌚𑌃 𑌸𑌾𑌨𑍁𑌨𑌯𑌂 𑌚 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌃 ॥ 39 ॥
𑌨 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿𑌕𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌮𑍍𑌯𑌹𑌂 𑌨 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿𑌕𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌨 𑌚 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌨 ।
𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌕𑌾𑌲𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿𑌕𑍋𑌽𑌭𑌵𑌂 𑌭𑌵𑍇𑌯 𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍇𑌵 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿𑌕𑌃 ॥ 40 ॥
𑌨 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌕𑌾𑌲𑍋𑌽𑌯 𑌮𑍁𑌪𑌾𑌗𑌤𑌶𑍍𑌶𑌨𑍈𑌰𑍍𑌯𑌥𑌾 𑌮𑌯𑌾 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿𑌕𑌵𑌾𑌗𑍁𑌦𑍀𑌰𑌿𑌤𑌾 ।
𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌨𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌤𑌵 𑌰𑌾𑌮 𑌕𑌾𑌰𑌣𑌾𑌤𑍍 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌨𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌚 𑌮𑌯𑍈𑌤𑌦𑍀𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 41 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌨𑌵𑌾𑌧𑌿𑌕𑌶𑌤𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha navādhikaśatatamassargaḥ |
jābālestu vacaśśrutvā rāma ssatyātmanāṃ varaḥ |
uvāca parayā bhaktyā svabuddhyā cāvipannayā || 1 ||
bhavānme priyakāmārthaṃ vacanaṃ yadihoktavān |
akāryaṃ kāryasaṅkāśamapathyaṃ pathyasammatam || 2 ||
nirmaryādastu puruṣaḥ pāpācārasamanvitaḥ |
mānaṃ na labhate satsu bhinnacāritradarśanaḥ || 3 ||
kulīnamakulīnaṃ vā vīraṃ puruṣamāninam |
cāritrameva vyākhyāti śuciṃ vā yadi vā'śucim || 4 ||
anāryastvāryasaṅkāśa śśaucāddīnastāthā'śuciḥ |
lakṣaṇyavadalakṣaṇyo duśśīlaśśīlavāniva || 5 ||
adharmaṃ dharmaveśeṇa yadīmaṃ lokasaṅkuram |
abhipatsye śubhaṃ hitvā kriyāvidhivivarjitam || 6 ||
kaścetayānaḥ puruṣaḥ kāryākāryavicakṣaṇaḥ |
bahumaṃsyati māṃ loke durvṛttaṃ lokadūṣaṇam || 7 ||
kasya dāsyāmyahaṃ vṛttaṃ kena vā svargamāpnuyām |
ānayā vartamāno hi vṛttyā hīnapratijñayā || 8 ||
kāmavṛttastvayaṃ lokaḥ kṛtsna ssamupavartate |
yadvṛttā ssanti rājānastadvṛttā ssanti hi prajāḥ || 9 ||
satyamevānṛśaṃsaṃ ca rājavṛttaṃ sanātanam |
tasmātsatyātmakaṃ rājyaṃ satye lokaḥ pratiṣṭhitaḥ || 10 ||
ṛṣayaścaiva devāśca satyameva hi menire |
satyavādī hi loke'sminparamaṃ gacchati kṣayam || 11 ||
udvijante yathā sarpānnarādanṛtavādinaḥ |
dharma ssatyaṃ paro loke mūlaṃ svargasya cocyate || 12 ||
satyameveśvaro loke satyaṃ padmāśritā sadā |
satyamūlāni sarvāṇi satyānnāsti paraṃ padam || 13 ||
dattamiṣṭaṃ hutaṃ caiva taptāni ca tapāṃsi ca |
vedā ssatyapratiṣṭhānā stasmātsatyaparo bhavet || 14 ||
ekaḥ pālayate lokamekaḥ pālayate kulam |
majjatyeko hi niraya eka ssvarge mahīyate || 15 ||
so'haṃ piturniyogaṃ tu kimarthaṃ nānupālaye |
satyapratiśrava ssatyaṃ satyena samayīkṛtaḥ || 16 ||
naiva lobhānna mohādvā na hyajñānāttamo'nvitaḥ |
setuṃ satyasya bhetsyāmi guro ssatyapratiśravaḥ || 17 ||
asatyasandhasya sataścalasyāsthiracetasaḥ |
naiva devā na pitaraḥ pratīcchantīti naḥ śrutam || 18 ||
pratyagātmamimaṃ dharmaṃ satyaṃ paśyāmyahaṃ svayam |
bhāra ssatpuruṣācīrṇastadarthamabhimanyate || 19 ||
kṣātraṃ dharmamahantyakṣye hyadharmaṃ dharmasaṃhitam |
kṣudrairnṛśaṃsairlubdhaiśca sevitaṃ pāpakarmabhiḥ || 20 ||
kāyena kurute pāpaṃ manasā sampradhārya tat |
anṛtaṃ jihvayā cāha trividhaṃ karmapātakam || 21 ||
bhūmiḥ kīrtiryaśo lakṣmīḥ puruṣaṃ prārthayanti hi |
satyaṃ samanuvartane satyameva bhajeta tataḥ || 22 ||
śreṣṭhaṃ hyanāryameva syādyadbhavānavadhārya mām |
āha yukti karairvākyairidaṃ bhadraṃ kuruṣva ha || 23 ||
kathaṃ hyahaṃ pratijñāya vanavāsamimaṃ guroḥ |
bharatasya kariṣyāmi vaco hitvā gurorvacaḥ || 24 ||
sthirā mayā pratijñātā pratijñā gurusannidhau |
prahṛṣyamāṇā sā devī kaikeyī cābhavattadā || 25 ||
vanavāsaṃ vasanneva śucirniyatabhojanaḥ |
mūlapuṣpaphalaiḥ puṇyaiḥ pitrūn devāṃśca tarpayan || 26 ||
santuṣṭapañcavargo'haṃ lokayātrāṃ pravartaye |
akuha śśraddhadhānassankāryākāryavicakṣaṇaḥ || 27 ||
vanavāsaṃ vasannevaṃ śucirniyatabhojanaḥ |
mūlaiḥ puṣpaiḥ phalaiḥ puṇyaiḥ pitrūn devāṃśca tarpayan || 28 ||
santuṣṭapañcavargo'haṃ lokayātrāṃ pravartaye |
akuha śśraddhadhānassankāryākāryavicakṣaṇaḥ || 29 ||
karmabhūmimāṃ prāpya kartavyaṃ karma yacchubham |
agnirvāyuśca somaśca karmaṇāṃ phalabhāginaḥ || 30 ||
śataṃ kratūnāmāhṛtya devarāṭ tridivaṃ gataḥ |
tapāṃsyugrāṇi cāsthāya divaṃ yātā maharṣayaḥ || 31 ||
amṛṣyamāṇaḥ punarugratejāḥ niśamya taṃ nāstikavākyahetum |
athābravīttaṃ nṛpatestanūjo vigarhamāṇo vacanāni tasya || 32 ||
satyaṃ ca dharmaṃ ca parākramaṃ ca bhūtānukampāṃ priyavāditāṃ ca |
dvijātidevātidhipūjanaṃ ca panthānamāhustridivasya santaḥ || 33 ||
tenaivamājñāya yathāvadarthamekodayaṃ sampratipadya viprāḥ |
dharmaṃ caranta ssakalaṃ yathāvatkāṅkṣanti lokāgamamapramattāḥ || 34 ||
nindāmyahaṃ karma kṛtaṃ pitustadyastvāmagṛhṇādviṣamasthabuddhim |
buddhyā'nayaivaṃvidhayā carantaṃ sunāstikaṃ dharmapathādapetam || 35 ||
yathā hi coraḥ sa tathā hi buddhastathāgataṃ nāstikamatra viddhi |
tasmāddhi yaḥ śaṅkyatamaḥ prajānāṃ na nāstikenābhimukho budhaḥ syāt || 36 ||
tvatto janāḥ pūrvatare dvijācśra śubhāni karmāṇi bahūni cakruḥ |
jitvā sademaṃ ca paraṃ ca lokaṃ tasmāvdijā svasti hutaṃ kṛtaṃ ca || 37 ||
dharme ratāḥ satpuruṣaiḥ sametāstejasvino dānaguṇapradhānāḥ |
ahiṃsakā vītamalāśca loke bhavanti pūjyā munayaḥ pradhānāḥ || 38 ||
iti bruvantaṃ vacanaṃ saroṣaṃ rāmaṃ mahātmānamadīnasattvam |
uvāca pathyaṃ punarāstikaṃ ca satyaṃ vacaḥ sānunayaṃ ca vipraḥ || 39 ||
na nāstikānāṃ vacanaṃ bravīmyahaṃ na nāstiko'haṃ na ca nāsti kiñcana |
samīkṣya kālaṃ punarāstiko'bhavaṃ bhaveya kāle punareva nāstikaḥ || 40 ||
na cāpi kālo'ya mupāgataśśanairyathā mayā nāstikavāgudīritā |
nivartanārthaṃ tava rāma kāraṇāt prasādanārthaṃ ca mayaitadīritam || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe navādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ नवाधिकशततमस्सर्गः ।
जाबालेस्तु वचश्श्रुत्वा राम स्सत्यात्मनां वरः ।
उवाच परया भक्त्या स्वबुद्ध्या चाविपन्नया ॥ 1 ॥
भवान्मे प्रियकामार्थं वचनं यदिहोक्तवान् ।
अकार्यं कार्यसङ्काशमपथ्यं पथ्यसम्मतम् ॥ 2 ॥
निर्मर्यादस्तु पुरुषः पापाचारसमन्वितः ।
मानं न लभते सत्सु भिन्नचारित्रदर्शनः ॥ 3 ॥
कुलीनमकुलीनं वा वीरं पुरुषमानिनम् ।
चारित्रमेव व्याख्याति शुचिं वा यदि वाऽशुचिम् ॥ 4 ॥
अनार्यस्त्वार्यसङ्काश श्शौचाद्दीनस्ताथाऽशुचिः ।
लक्षण्यवदलक्षण्यो दुश्शीलश्शीलवानिव ॥ 5 ॥
अधर्मं धर्मवेशेण यदीमं लोकसङ्कुरम् ।
अभिपत्स्ये शुभं हित्वा क्रियाविधिविवर्जितम् ॥ 6 ॥
कश्चेतयानः पुरुषः कार्याकार्यविचक्षणः ।
बहुमंस्यति मां लोके दुर्वृत्तं लोकदूषणम् ॥ 7 ॥
कस्य दास्याम्यहं वृत्तं केन वा स्वर्गमाप्नुयाम् ।
आनया वर्तमानो हि वृत्त्या हीनप्रतिज्ञया ॥ 8 ॥
कामवृत्तस्त्वयं लोकः कृत्स्न स्समुपवर्तते ।
यद्वृत्ता स्सन्ति राजानस्तद्वृत्ता स्सन्ति हि प्रजाः ॥ 9 ॥
सत्यमेवानृशंसं च राजवृत्तं सनातनम् ।
तस्मात्सत्यात्मकं राज्यं सत्ये लोकः प्रतिष्ठितः ॥ 10 ॥
ऋषयश्चैव देवाश्च सत्यमेव हि मेनिरे ।
सत्यवादी हि लोकेऽस्मिन्परमं गच्छति क्षयम् ॥ 11 ॥
उद्विजन्ते यथा सर्पान्नरादनृतवादिनः ।
धर्म स्सत्यं परो लोके मूलं स्वर्गस्य चोच्यते ॥ 12 ॥
सत्यमेवेश्वरो लोके सत्यं पद्माश्रिता सदा ।
सत्यमूलानि सर्वाणि सत्यान्नास्ति परं पदम् ॥ 13 ॥
दत्तमिष्टं हुतं चैव तप्तानि च तपांसि च ।
वेदा स्सत्यप्रतिष्ठाना स्तस्मात्सत्यपरो भवेत् ॥ 14 ॥
एकः पालयते लोकमेकः पालयते कुलम् ।
मज्जत्येको हि निरय एक स्स्वर्गे महीयते ॥ 15 ॥
सोऽहं पितुर्नियोगं तु किमर्थं नानुपालये ।
सत्यप्रतिश्रव स्सत्यं सत्येन समयीकृतः ॥ 16 ॥
नैव लोभान्न मोहाद्वा न ह्यज्ञानात्तमोऽन्वितः ।
सेतुं सत्यस्य भेत्स्यामि गुरो स्सत्यप्रतिश्रवः ॥ 17 ॥
असत्यसन्धस्य सतश्चलस्यास्थिरचेतसः ।
नैव देवा न पितरः प्रतीच्छन्तीति नः श्रुतम् ॥ 18 ॥
प्रत्यगात्ममिमं धर्मं सत्यं पश्याम्यहं स्वयम् ।
भार स्सत्पुरुषाचीर्णस्तदर्थमभिमन्यते ॥ 19 ॥
क्षात्रं धर्ममहन्त्यक्ष्ये ह्यधर्मं धर्मसंहितम् ।
क्षुद्रैर्नृशंसैर्लुब्धैश्च सेवितं पापकर्मभिः ॥ 20 ॥
कायेन कुरुते पापं मनसा सम्प्रधार्य तत् ।
अनृतं जिह्वया चाह त्रिविधं कर्मपातकम् ॥ 21 ॥
भूमिः कीर्तिर्यशो लक्ष्मीः पुरुषं प्रार्थयन्ति हि ।
सत्यं समनुवर्तने सत्यमेव भजेत ततः ॥ 22 ॥
श्रेष्ठं ह्यनार्यमेव स्याद्यद्भवानवधार्य माम् ।
आह युक्ति करैर्वाक्यैरिदं भद्रं कुरुष्व ह ॥ 23 ॥
कथं ह्यहं प्रतिज्ञाय वनवासमिमं गुरोः ।
भरतस्य करिष्यामि वचो हित्वा गुरोर्वचः ॥ 24 ॥
स्थिरा मया प्रतिज्ञाता प्रतिज्ञा गुरुसन्निधौ ।
प्रहृष्यमाणा सा देवी कैकेयी चाभवत्तदा ॥ 25 ॥
वनवासं वसन्नेव शुचिर्नियतभोजनः ।
मूलपुष्पफलैः पुण्यैः पित्रून् देवांश्च तर्पयन् ॥ 26 ॥
सन्तुष्टपञ्चवर्गोऽहं लोकयात्रां प्रवर्तये ।
अकुह श्श्रद्धधानस्सन्कार्याकार्यविचक्षणः ॥ 27 ॥
वनवासं वसन्नेवं शुचिर्नियतभोजनः ।
मूलैः पुष्पैः फलैः पुण्यैः पित्रून् देवांश्च तर्पयन् ॥ 28 ॥
सन्तुष्टपञ्चवर्गोऽहं लोकयात्रां प्रवर्तये ।
अकुह श्श्रद्धधानस्सन्कार्याकार्यविचक्षणः ॥ 29 ॥
कर्मभूमिमां प्राप्य कर्तव्यं कर्म यच्छुभम् ।
अग्निर्वायुश्च सोमश्च कर्मणां फलभागिनः ॥ 30 ॥
शतं क्रतूनामाहृत्य देवराट् त्रिदिवं गतः ।
तपांस्युग्राणि चास्थाय दिवं याता महर्षयः ॥ 31 ॥
अमृष्यमाणः पुनरुग्रतेजाः निशम्य तं नास्तिकवाक्यहेतुम् ।
अथाब्रवीत्तं नृपतेस्तनूजो विगर्हमाणो वचनानि तस्य ॥ 32 ॥
सत्यं च धर्मं च पराक्रमं च भूतानुकम्पां प्रियवादितां च ।
द्विजातिदेवातिधिपूजनं च पन्थानमाहुस्त्रिदिवस्य सन्तः ॥ 33 ॥
तेनैवमाज्ञाय यथावदर्थमेकोदयं सम्प्रतिपद्य विप्राः ।
धर्मं चरन्त स्सकलं यथावत्काङ्क्षन्ति लोकागममप्रमत्ताः ॥ 34 ॥
निन्दाम्यहं कर्म कृतं पितुस्तद्यस्त्वामगृह्णाद्विषमस्थबुद्धिम् ।
बुद्ध्याऽनयैवंविधया चरन्तं सुनास्तिकं धर्मपथादपेतम् ॥ 35 ॥
यथा हि चोरः स तथा हि बुद्धस्तथागतं नास्तिकमत्र विद्धि ।
तस्माद्धि यः शङ्क्यतमः प्रजानां न नास्तिकेनाभिमुखो बुधः स्यात् ॥ 36 ॥
त्वत्तो जनाः पूर्वतरे द्विजाच्श्र शुभानि कर्माणि बहूनि चक्रुः ।
जित्वा सदेमं च परं च लोकं तस्माव्दिजा स्वस्ति हुतं कृतं च ॥ 37 ॥
धर्मे रताः सत्पुरुषैः समेतास्तेजस्विनो दानगुणप्रधानाः ।
अहिंसका वीतमलाश्च लोके भवन्ति पूज्या मुनयः प्रधानाः ॥ 38 ॥
इति ब्रुवन्तं वचनं सरोषं रामं महात्मानमदीनसत्त्वम् ।
उवाच पथ्यं पुनरास्तिकं च सत्यं वचः सानुनयं च विप्रः ॥ 39 ॥
न नास्तिकानां वचनं ब्रवीम्यहं न नास्तिकोऽहं न च नास्ति किञ्चन ।
समीक्ष्य कालं पुनरास्तिकोऽभवं भवेय काले पुनरेव नास्तिकः ॥ 40 ॥
न चापि कालोऽय मुपागतश्शनैर्यथा मया नास्तिकवागुदीरिता ।
निवर्तनार्थं तव राम कारणात् प्रसादनार्थं च मयैतदीरितम् ॥ 41 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे नवाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha navādhikaśatatamassargaḥ |
jābālestu vacaśśrutvā rāma ssatyātmanāṃ varaḥ |
uvāca parayā bhaktyā svabuddhyā cāvipannayā || 1 ||
bhavānme priyakāmārthaṃ vacanaṃ yadihoktavān |
akāryaṃ kāryasaṅkāśamapathyaṃ pathyasammatam || 2 ||
nirmaryādastu puruṣaḥ pāpācārasamanvitaḥ |
mānaṃ na labhate satsu bhinnacāritradarśanaḥ || 3 ||
kulīnamakulīnaṃ vā vīraṃ puruṣamāninam |
cāritrameva vyākhyāti śuciṃ vā yadi vā'śucim || 4 ||
anāryastvāryasaṅkāśa śśaucāddīnastāthā'śuciḥ |
lakṣaṇyavadalakṣaṇyo duśśīlaśśīlavāniva || 5 ||
adharmaṃ dharmaveśeṇa yadīmaṃ lokasaṅkuram |
abhipatsye śubhaṃ hitvā kriyāvidhivivarjitam || 6 ||
kaścetayānaḥ puruṣaḥ kāryākāryavicakṣaṇaḥ |
bahumaṃsyati māṃ loke durvṛttaṃ lokadūṣaṇam || 7 ||
kasya dāsyāmyahaṃ vṛttaṃ kena vā svargamāpnuyām |
ānayā vartamāno hi vṛttyā hīnapratijñayā || 8 ||
kāmavṛttastvayaṃ lokaḥ kṛtsna ssamupavartate |
yadvṛttā ssanti rājānastadvṛttā ssanti hi prajāḥ || 9 ||
satyamevānṛśaṃsaṃ ca rājavṛttaṃ sanātanam |
tasmātsatyātmakaṃ rājyaṃ satye lokaḥ pratiṣṭhitaḥ || 10 ||
ṛṣayaścaiva devāśca satyameva hi menire |
satyavādī hi loke'sminparamaṃ gacchati kṣayam || 11 ||
udvijante yathā sarpānnarādanṛtavādinaḥ |
dharma ssatyaṃ paro loke mūlaṃ svargasya cocyate || 12 ||
satyameveśvaro loke satyaṃ padmāśritā sadā |
satyamūlāni sarvāṇi satyānnāsti paraṃ padam || 13 ||
dattamiṣṭaṃ hutaṃ caiva taptāni ca tapāṃsi ca |
vedā ssatyapratiṣṭhānā stasmātsatyaparo bhavet || 14 ||
ekaḥ pālayate lokamekaḥ pālayate kulam |
majjatyeko hi niraya eka ssvarge mahīyate || 15 ||
so'haṃ piturniyogaṃ tu kimarthaṃ nānupālaye |
satyapratiśrava ssatyaṃ satyena samayīkṛtaḥ || 16 ||
naiva lobhānna mohādvā na hyajñānāttamo'nvitaḥ |
setuṃ satyasya bhetsyāmi guro ssatyapratiśravaḥ || 17 ||
asatyasandhasya sataścalasyāsthiracetasaḥ |
naiva devā na pitaraḥ pratīcchantīti naḥ śrutam || 18 ||
pratyagātmamimaṃ dharmaṃ satyaṃ paśyāmyahaṃ svayam |
bhāra ssatpuruṣācīrṇastadarthamabhimanyate || 19 ||
kṣātraṃ dharmamahantyakṣye hyadharmaṃ dharmasaṃhitam |
kṣudrairnṛśaṃsairlubdhaiśca sevitaṃ pāpakarmabhiḥ || 20 ||
kāyena kurute pāpaṃ manasā sampradhārya tat |
anṛtaṃ jihvayā cāha trividhaṃ karmapātakam || 21 ||
bhūmiḥ kīrtiryaśo lakṣmīḥ puruṣaṃ prārthayanti hi |
satyaṃ samanuvartane satyameva bhajeta tataḥ || 22 ||
śreṣṭhaṃ hyanāryameva syādyadbhavānavadhārya mām |
āha yukti karairvākyairidaṃ bhadraṃ kuruṣva ha || 23 ||
kathaṃ hyahaṃ pratijñāya vanavāsamimaṃ guroḥ |
bharatasya kariṣyāmi vaco hitvā gurorvacaḥ || 24 ||
sthirā mayā pratijñātā pratijñā gurusannidhau |
prahṛṣyamāṇā sā devī kaikeyī cābhavattadā || 25 ||
vanavāsaṃ vasanneva śucirniyatabhojanaḥ |
mūlapuṣpaphalaiḥ puṇyaiḥ pitrūn devāṃśca tarpayan || 26 ||
santuṣṭapañcavargo'haṃ lokayātrāṃ pravartaye |
akuha śśraddhadhānassankāryākāryavicakṣaṇaḥ || 27 ||
vanavāsaṃ vasannevaṃ śucirniyatabhojanaḥ |
mūlaiḥ puṣpaiḥ phalaiḥ puṇyaiḥ pitrūn devāṃśca tarpayan || 28 ||
santuṣṭapañcavargo'haṃ lokayātrāṃ pravartaye |
akuha śśraddhadhānassankāryākāryavicakṣaṇaḥ || 29 ||
karmabhūmimāṃ prāpya kartavyaṃ karma yacchubham |
agnirvāyuśca somaśca karmaṇāṃ phalabhāginaḥ || 30 ||
śataṃ kratūnāmāhṛtya devarāṭ tridivaṃ gataḥ |
tapāṃsyugrāṇi cāsthāya divaṃ yātā maharṣayaḥ || 31 ||
amṛṣyamāṇaḥ punarugratejāḥ niśamya taṃ nāstikavākyahetum |
athābravīttaṃ nṛpatestanūjo vigarhamāṇo vacanāni tasya || 32 ||
satyaṃ ca dharmaṃ ca parākramaṃ ca bhūtānukampāṃ priyavāditāṃ ca |
dvijātidevātidhipūjanaṃ ca panthānamāhustridivasya santaḥ || 33 ||
tenaivamājñāya yathāvadarthamekodayaṃ sampratipadya viprāḥ |
dharmaṃ caranta ssakalaṃ yathāvatkāṅkṣanti lokāgamamapramattāḥ || 34 ||
nindāmyahaṃ karma kṛtaṃ pitustadyastvāmagṛhṇādviṣamasthabuddhim |
buddhyā'nayaivaṃvidhayā carantaṃ sunāstikaṃ dharmapathādapetam || 35 ||
yathā hi coraḥ sa tathā hi buddhastathāgataṃ nāstikamatra viddhi |
tasmāddhi yaḥ śaṅkyatamaḥ prajānāṃ na nāstikenābhimukho budhaḥ syāt || 36 ||
tvatto janāḥ pūrvatare dvijācśra śubhāni karmāṇi bahūni cakruḥ |
jitvā sademaṃ ca paraṃ ca lokaṃ tasmāvdijā svasti hutaṃ kṛtaṃ ca || 37 ||
dharme ratāḥ satpuruṣaiḥ sametāstejasvino dānaguṇapradhānāḥ |
ahiṃsakā vītamalāśca loke bhavanti pūjyā munayaḥ pradhānāḥ || 38 ||
iti bruvantaṃ vacanaṃ saroṣaṃ rāmaṃ mahātmānamadīnasattvam |
uvāca pathyaṃ punarāstikaṃ ca satyaṃ vacaḥ sānunayaṃ ca vipraḥ || 39 ||
na nāstikānāṃ vacanaṃ bravīmyahaṃ na nāstiko'haṃ na ca nāsti kiñcana |
samīkṣya kālaṃ punarāstiko'bhavaṃ bhaveya kāle punareva nāstikaḥ || 40 ||
na cāpi kālo'ya mupāgataśśanairyathā mayā nāstikavāgudīritā |
nivartanārthaṃ tava rāma kāraṇāt prasādanārthaṃ ca mayaitadīritam || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe navādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.