শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ নবাধিকশততমস্সর্গঃ ।
জাবালেস্তু বচশ্শ্রুত্বা রাম স্সত্যাত্মনাং বরঃ ।
উবাচ পরযা ভক্ত্যা স্ববুদ্ধ্যা চাবিপন্নযা ॥ 1 ॥
ভবান্মে প্রিযকামার্থং বচনং যদিহোক্তবান্ ।
অকার্যং কার্যসঙ্কাশমপথ্যং পথ্যসম্মতম্ ॥ 2 ॥
নির্মর্যাদস্তু পুরুষঃ পাপাচারসমন্বিতঃ ।
মানং ন লভতে সত্সু ভিন্নচারিত্রদর্শনঃ ॥ 3 ॥
কুলীনমকুলীনং বা বীরং পুরুষমানিনম্ ।
চারিত্রমেব ব্যাখ্যাতি শুচিং বা যদি বাঽশুচিম্ ॥ 4 ॥
অনার্যস্ত্বার্যসঙ্কাশ শ্শৌচাদ্দীনস্তাথাঽশুচিঃ ।
লক্ষণ্যবদলক্ষণ্যো দুশ্শীলশ্শীলবানিব ॥ 5 ॥
অধর্মং ধর্মবেশেণ যদীমং লোকসঙ্কুরম্ ।
অভিপত্স্যে শুভং হিত্বা ক্রিযাবিধিবিবর্জিতম্ ॥ 6 ॥
কশ্চেতযানঃ পুরুষঃ কার্যাকার্যবিচক্ষণঃ ।
বহুমংস্যতি মাং লোকে দুর্বৃত্তং লোকদূষণম্ ॥ 7 ॥
কস্য দাস্যাম্যহং বৃত্তং কেন বা স্বর্গমাপ্নুযাম্ ।
আনযা বর্তমানো হি বৃত্ত্যা হীনপ্রতিজ্ঞযা ॥ 8 ॥
কামবৃত্তস্ত্বযং লোকঃ কৃত্স্ন স্সমুপবর্ততে ।
যদ্বৃত্তা স্সন্তি রাজানস্তদ্বৃত্তা স্সন্তি হি প্রজাঃ ॥ 9 ॥
সত্যমেবানৃশংসং চ রাজবৃত্তং সনাতনম্ ।
তস্মাত্সত্যাত্মকং রাজ্যং সত্যে লোকঃ প্রতিষ্ঠিতঃ ॥ 10 ॥
ঋষযশ্চৈব দেবাশ্চ সত্যমেব হি মেনিরে ।
সত্যবাদী হি লোকেঽস্মিন্পরমং গচ্ছতি ক্ষযম্ ॥ 11 ॥
উদ্বিজন্তে যথা সর্পান্নরাদনৃতবাদিনঃ ।
ধর্ম স্সত্যং পরো লোকে মূলং স্বর্গস্য চোচ্যতে ॥ 12 ॥
সত্যমেবেশ্বরো লোকে সত্যং পদ্মাশ্রিতা সদা ।
সত্যমূলানি সর্বাণি সত্যান্নাস্তি পরং পদম্ ॥ 13 ॥
দত্তমিষ্টং হুতং চৈব তপ্তানি চ তপাংসি চ ।
বেদা স্সত্যপ্রতিষ্ঠানা স্তস্মাত্সত্যপরো ভবেত্ ॥ 14 ॥
একঃ পালযতে লোকমেকঃ পালযতে কুলম্ ।
মজ্জত্যেকো হি নিরয এক স্স্বর্গে মহীযতে ॥ 15 ॥
সোঽহং পিতুর্নিযোগং তু কিমর্থং নানুপালযে ।
সত্যপ্রতিশ্রব স্সত্যং সত্যেন সমযীকৃতঃ ॥ 16 ॥
নৈব লোভান্ন মোহাদ্বা ন হ্যজ্ঞানাত্তমোঽন্বিতঃ ।
সেতুং সত্যস্য ভেত্স্যামি গুরো স্সত্যপ্রতিশ্রবঃ ॥ 17 ॥
অসত্যসন্ধস্য সতশ্চলস্যাস্থিরচেতসঃ ।
নৈব দেবা ন পিতরঃ প্রতীচ্ছন্তীতি নঃ শ্রুতম্ ॥ 18 ॥
প্রত্যগাত্মমিমং ধর্মং সত্যং পশ্যাম্যহং স্বযম্ ।
ভার স্সত্পুরুষাচীর্ণস্তদর্থমভিমন্যতে ॥ 19 ॥
ক্ষাত্রং ধর্মমহন্ত্যক্ষ্যে হ্যধর্মং ধর্মসংহিতম্ ।
ক্ষুদ্রৈর্নৃশংসৈর্লুব্ধৈশ্চ সেবিতং পাপকর্মভিঃ ॥ 20 ॥
কাযেন কুরুতে পাপং মনসা সম্প্রধার্য তত্ ।
অনৃতং জিহ্বযা চাহ ত্রিবিধং কর্মপাতকম্ ॥ 21 ॥
ভূমিঃ কীর্তির্যশো লক্ষ্মীঃ পুরুষং প্রার্থযন্তি হি ।
সত্যং সমনুবর্তনে সত্যমেব ভজেত ততঃ ॥ 22 ॥
শ্রেষ্ঠং হ্যনার্যমেব স্যাদ্যদ্ভবানবধার্য মাম্ ।
আহ যুক্তি করৈর্বাক্যৈরিদং ভদ্রং কুরুষ্ব হ ॥ 23 ॥
কথং হ্যহং প্রতিজ্ঞায বনবাসমিমং গুরোঃ ।
ভরতস্য করিষ্যামি বচো হিত্বা গুরোর্বচঃ ॥ 24 ॥
স্থিরা মযা প্রতিজ্ঞাতা প্রতিজ্ঞা গুরুসন্নিধৌ ।
প্রহৃষ্যমাণা সা দেবী কৈকেযী চাভবত্তদা ॥ 25 ॥
বনবাসং বসন্নেব শুচির্নিযতভোজনঃ ।
মূলপুষ্পফলৈঃ পুণ্যৈঃ পিত্রূন্ দেবাংশ্চ তর্পযন্ ॥ 26 ॥
সন্তুষ্টপঞ্চবর্গোঽহং লোকযাত্রাং প্রবর্তযে ।
অকুহ শ্শ্রদ্ধধানস্সন্কার্যাকার্যবিচক্ষণঃ ॥ 27 ॥
বনবাসং বসন্নেবং শুচির্নিযতভোজনঃ ।
মূলৈঃ পুষ্পৈঃ ফলৈঃ পুণ্যৈঃ পিত্রূন্ দেবাংশ্চ তর্পযন্ ॥ 28 ॥
সন্তুষ্টপঞ্চবর্গোঽহং লোকযাত্রাং প্রবর্তযে ।
অকুহ শ্শ্রদ্ধধানস্সন্কার্যাকার্যবিচক্ষণঃ ॥ 29 ॥
কর্মভূমিমাং প্রাপ্য কর্তব্যং কর্ম যচ্ছুভম্ ।
অগ্নির্বাযুশ্চ সোমশ্চ কর্মণাং ফলভাগিনঃ ॥ 30 ॥
শতং ক্রতূনামাহৃত্য দেবরাট্ ত্রিদিবং গতঃ ।
তপাংস্যুগ্রাণি চাস্থায দিবং যাতা মহর্ষযঃ ॥ 31 ॥
অমৃষ্যমাণঃ পুনরুগ্রতেজাঃ নিশম্য তং নাস্তিকবাক্যহেতুম্ ।
অথাব্রবীত্তং নৃপতেস্তনূজো বিগর্হমাণো বচনানি তস্য ॥ 32 ॥
সত্যং চ ধর্মং চ পরাক্রমং চ ভূতানুকম্পাং প্রিযবাদিতাং চ ।
দ্বিজাতিদেবাতিধিপূজনং চ পন্থানমাহুস্ত্রিদিবস্য সন্তঃ ॥ 33 ॥
তেনৈবমাজ্ঞায যথাবদর্থমেকোদযং সম্প্রতিপদ্য বিপ্রাঃ ।
ধর্মং চরন্ত স্সকলং যথাবত্কাঙ্ক্ষন্তি লোকাগমমপ্রমত্তাঃ ॥ 34 ॥
নিন্দাম্যহং কর্ম কৃতং পিতুস্তদ্যস্ত্বামগৃহ্ণাদ্বিষমস্থবুদ্ধিম্ ।
বুদ্ধ্যাঽনযৈবংবিধযা চরন্তং সুনাস্তিকং ধর্মপথাদপেতম্ ॥ 35 ॥
যথা হি চোরঃ স তথা হি বুদ্ধস্তথাগতং নাস্তিকমত্র বিদ্ধি ।
তস্মাদ্ধি যঃ শঙ্ক্যতমঃ প্রজানাং ন নাস্তিকেনাভিমুখো বুধঃ স্যাত্ ॥ 36 ॥
ত্বত্তো জনাঃ পূর্বতরে দ্বিজাচ্শ্র শুভানি কর্মাণি বহূনি চক্রুঃ ।
জিত্বা সদেমং চ পরং চ লোকং তস্মাব্দিজা স্বস্তি হুতং কৃতং চ ॥ 37 ॥
ধর্মে রতাঃ সত্পুরুষৈঃ সমেতাস্তেজস্বিনো দানগুণপ্রধানাঃ ।
অহিংসকা বীতমলাশ্চ লোকে ভবন্তি পূজ্যা মুনযঃ প্রধানাঃ ॥ 38 ॥
ইতি ব্রুবন্তং বচনং সরোষং রামং মহাত্মানমদীনসত্ত্বম্ ।
উবাচ পথ্যং পুনরাস্তিকং চ সত্যং বচঃ সানুনযং চ বিপ্রঃ ॥ 39 ॥
ন নাস্তিকানাং বচনং ব্রবীম্যহং ন নাস্তিকোঽহং ন চ নাস্তি কিঞ্চন ।
সমীক্ষ্য কালং পুনরাস্তিকোঽভবং ভবেয কালে পুনরেব নাস্তিকঃ ॥ 40 ॥
ন চাপি কালোঽয মুপাগতশ্শনৈর্যথা মযা নাস্তিকবাগুদীরিতা ।
নিবর্তনার্থং তব রাম কারণাত্ প্রসাদনার্থং চ মযৈতদীরিতম্ ॥ 41 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে নবাধিকশততমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha navādhikaśatatamassargaḥ |
jābālestu vacaśśrutvā rāma ssatyātmanāṃ varaḥ |
uvāca parayā bhaktyā svabuddhyā cāvipannayā || 1 ||
bhavānme priyakāmārthaṃ vacanaṃ yadihoktavān |
akāryaṃ kāryasaṅkāśamapathyaṃ pathyasammatam || 2 ||
nirmaryādastu puruṣaḥ pāpācārasamanvitaḥ |
mānaṃ na labhate satsu bhinnacāritradarśanaḥ || 3 ||
kulīnamakulīnaṃ vā vīraṃ puruṣamāninam |
cāritrameva vyākhyāti śuciṃ vā yadi vā'śucim || 4 ||
anāryastvāryasaṅkāśa śśaucāddīnastāthā'śuciḥ |
lakṣaṇyavadalakṣaṇyo duśśīlaśśīlavāniva || 5 ||
adharmaṃ dharmaveśeṇa yadīmaṃ lokasaṅkuram |
abhipatsye śubhaṃ hitvā kriyāvidhivivarjitam || 6 ||
kaścetayānaḥ puruṣaḥ kāryākāryavicakṣaṇaḥ |
bahumaṃsyati māṃ loke durvṛttaṃ lokadūṣaṇam || 7 ||
kasya dāsyāmyahaṃ vṛttaṃ kena vā svargamāpnuyām |
ānayā vartamāno hi vṛttyā hīnapratijñayā || 8 ||
kāmavṛttastvayaṃ lokaḥ kṛtsna ssamupavartate |
yadvṛttā ssanti rājānastadvṛttā ssanti hi prajāḥ || 9 ||
satyamevānṛśaṃsaṃ ca rājavṛttaṃ sanātanam |
tasmātsatyātmakaṃ rājyaṃ satye lokaḥ pratiṣṭhitaḥ || 10 ||
ṛṣayaścaiva devāśca satyameva hi menire |
satyavādī hi loke'sminparamaṃ gacchati kṣayam || 11 ||
udvijante yathā sarpānnarādanṛtavādinaḥ |
dharma ssatyaṃ paro loke mūlaṃ svargasya cocyate || 12 ||
satyameveśvaro loke satyaṃ padmāśritā sadā |
satyamūlāni sarvāṇi satyānnāsti paraṃ padam || 13 ||
dattamiṣṭaṃ hutaṃ caiva taptāni ca tapāṃsi ca |
vedā ssatyapratiṣṭhānā stasmātsatyaparo bhavet || 14 ||
ekaḥ pālayate lokamekaḥ pālayate kulam |
majjatyeko hi niraya eka ssvarge mahīyate || 15 ||
so'haṃ piturniyogaṃ tu kimarthaṃ nānupālaye |
satyapratiśrava ssatyaṃ satyena samayīkṛtaḥ || 16 ||
naiva lobhānna mohādvā na hyajñānāttamo'nvitaḥ |
setuṃ satyasya bhetsyāmi guro ssatyapratiśravaḥ || 17 ||
asatyasandhasya sataścalasyāsthiracetasaḥ |
naiva devā na pitaraḥ pratīcchantīti naḥ śrutam || 18 ||
pratyagātmamimaṃ dharmaṃ satyaṃ paśyāmyahaṃ svayam |
bhāra ssatpuruṣācīrṇastadarthamabhimanyate || 19 ||
kṣātraṃ dharmamahantyakṣye hyadharmaṃ dharmasaṃhitam |
kṣudrairnṛśaṃsairlubdhaiśca sevitaṃ pāpakarmabhiḥ || 20 ||
kāyena kurute pāpaṃ manasā sampradhārya tat |
anṛtaṃ jihvayā cāha trividhaṃ karmapātakam || 21 ||
bhūmiḥ kīrtiryaśo lakṣmīḥ puruṣaṃ prārthayanti hi |
satyaṃ samanuvartane satyameva bhajeta tataḥ || 22 ||
śreṣṭhaṃ hyanāryameva syādyadbhavānavadhārya mām |
āha yukti karairvākyairidaṃ bhadraṃ kuruṣva ha || 23 ||
kathaṃ hyahaṃ pratijñāya vanavāsamimaṃ guroḥ |
bharatasya kariṣyāmi vaco hitvā gurorvacaḥ || 24 ||
sthirā mayā pratijñātā pratijñā gurusannidhau |
prahṛṣyamāṇā sā devī kaikeyī cābhavattadā || 25 ||
vanavāsaṃ vasanneva śucirniyatabhojanaḥ |
mūlapuṣpaphalaiḥ puṇyaiḥ pitrūn devāṃśca tarpayan || 26 ||
santuṣṭapañcavargo'haṃ lokayātrāṃ pravartaye |
akuha śśraddhadhānassankāryākāryavicakṣaṇaḥ || 27 ||
vanavāsaṃ vasannevaṃ śucirniyatabhojanaḥ |
mūlaiḥ puṣpaiḥ phalaiḥ puṇyaiḥ pitrūn devāṃśca tarpayan || 28 ||
santuṣṭapañcavargo'haṃ lokayātrāṃ pravartaye |
akuha śśraddhadhānassankāryākāryavicakṣaṇaḥ || 29 ||
karmabhūmimāṃ prāpya kartavyaṃ karma yacchubham |
agnirvāyuśca somaśca karmaṇāṃ phalabhāginaḥ || 30 ||
śataṃ kratūnāmāhṛtya devarāṭ tridivaṃ gataḥ |
tapāṃsyugrāṇi cāsthāya divaṃ yātā maharṣayaḥ || 31 ||
amṛṣyamāṇaḥ punarugratejāḥ niśamya taṃ nāstikavākyahetum |
athābravīttaṃ nṛpatestanūjo vigarhamāṇo vacanāni tasya || 32 ||
satyaṃ ca dharmaṃ ca parākramaṃ ca bhūtānukampāṃ priyavāditāṃ ca |
dvijātidevātidhipūjanaṃ ca panthānamāhustridivasya santaḥ || 33 ||
tenaivamājñāya yathāvadarthamekodayaṃ sampratipadya viprāḥ |
dharmaṃ caranta ssakalaṃ yathāvatkāṅkṣanti lokāgamamapramattāḥ || 34 ||
nindāmyahaṃ karma kṛtaṃ pitustadyastvāmagṛhṇādviṣamasthabuddhim |
buddhyā'nayaivaṃvidhayā carantaṃ sunāstikaṃ dharmapathādapetam || 35 ||
yathā hi coraḥ sa tathā hi buddhastathāgataṃ nāstikamatra viddhi |
tasmāddhi yaḥ śaṅkyatamaḥ prajānāṃ na nāstikenābhimukho budhaḥ syāt || 36 ||
tvatto janāḥ pūrvatare dvijācśra śubhāni karmāṇi bahūni cakruḥ |
jitvā sademaṃ ca paraṃ ca lokaṃ tasmāvdijā svasti hutaṃ kṛtaṃ ca || 37 ||
dharme ratāḥ satpuruṣaiḥ sametāstejasvino dānaguṇapradhānāḥ |
ahiṃsakā vītamalāśca loke bhavanti pūjyā munayaḥ pradhānāḥ || 38 ||
iti bruvantaṃ vacanaṃ saroṣaṃ rāmaṃ mahātmānamadīnasattvam |
uvāca pathyaṃ punarāstikaṃ ca satyaṃ vacaḥ sānunayaṃ ca vipraḥ || 39 ||
na nāstikānāṃ vacanaṃ bravīmyahaṃ na nāstiko'haṃ na ca nāsti kiñcana |
samīkṣya kālaṃ punarāstiko'bhavaṃ bhaveya kāle punareva nāstikaḥ || 40 ||
na cāpi kālo'ya mupāgataśśanairyathā mayā nāstikavāgudīritā |
nivartanārthaṃ tava rāma kāraṇāt prasādanārthaṃ ca mayaitadīritam || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe navādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ नवाधिकशततमस्सर्गः ।
जाबालेस्तु वचश्श्रुत्वा राम स्सत्यात्मनां वरः ।
उवाच परया भक्त्या स्वबुद्ध्या चाविपन्नया ॥ 1 ॥
भवान्मे प्रियकामार्थं वचनं यदिहोक्तवान् ।
अकार्यं कार्यसङ्काशमपथ्यं पथ्यसम्मतम् ॥ 2 ॥
निर्मर्यादस्तु पुरुषः पापाचारसमन्वितः ।
मानं न लभते सत्सु भिन्नचारित्रदर्शनः ॥ 3 ॥
कुलीनमकुलीनं वा वीरं पुरुषमानिनम् ।
चारित्रमेव व्याख्याति शुचिं वा यदि वाऽशुचिम् ॥ 4 ॥
अनार्यस्त्वार्यसङ्काश श्शौचाद्दीनस्ताथाऽशुचिः ।
लक्षण्यवदलक्षण्यो दुश्शीलश्शीलवानिव ॥ 5 ॥
अधर्मं धर्मवेशेण यदीमं लोकसङ्कुरम् ।
अभिपत्स्ये शुभं हित्वा क्रियाविधिविवर्जितम् ॥ 6 ॥
कश्चेतयानः पुरुषः कार्याकार्यविचक्षणः ।
बहुमंस्यति मां लोके दुर्वृत्तं लोकदूषणम् ॥ 7 ॥
कस्य दास्याम्यहं वृत्तं केन वा स्वर्गमाप्नुयाम् ।
आनया वर्तमानो हि वृत्त्या हीनप्रतिज्ञया ॥ 8 ॥
कामवृत्तस्त्वयं लोकः कृत्स्न स्समुपवर्तते ।
यद्वृत्ता स्सन्ति राजानस्तद्वृत्ता स्सन्ति हि प्रजाः ॥ 9 ॥
सत्यमेवानृशंसं च राजवृत्तं सनातनम् ।
तस्मात्सत्यात्मकं राज्यं सत्ये लोकः प्रतिष्ठितः ॥ 10 ॥
ऋषयश्चैव देवाश्च सत्यमेव हि मेनिरे ।
सत्यवादी हि लोकेऽस्मिन्परमं गच्छति क्षयम् ॥ 11 ॥
उद्विजन्ते यथा सर्पान्नरादनृतवादिनः ।
धर्म स्सत्यं परो लोके मूलं स्वर्गस्य चोच्यते ॥ 12 ॥
सत्यमेवेश्वरो लोके सत्यं पद्माश्रिता सदा ।
सत्यमूलानि सर्वाणि सत्यान्नास्ति परं पदम् ॥ 13 ॥
दत्तमिष्टं हुतं चैव तप्तानि च तपांसि च ।
वेदा स्सत्यप्रतिष्ठाना स्तस्मात्सत्यपरो भवेत् ॥ 14 ॥
एकः पालयते लोकमेकः पालयते कुलम् ।
मज्जत्येको हि निरय एक स्स्वर्गे महीयते ॥ 15 ॥
सोऽहं पितुर्नियोगं तु किमर्थं नानुपालये ।
सत्यप्रतिश्रव स्सत्यं सत्येन समयीकृतः ॥ 16 ॥
नैव लोभान्न मोहाद्वा न ह्यज्ञानात्तमोऽन्वितः ।
सेतुं सत्यस्य भेत्स्यामि गुरो स्सत्यप्रतिश्रवः ॥ 17 ॥
असत्यसन्धस्य सतश्चलस्यास्थिरचेतसः ।
नैव देवा न पितरः प्रतीच्छन्तीति नः श्रुतम् ॥ 18 ॥
प्रत्यगात्ममिमं धर्मं सत्यं पश्याम्यहं स्वयम् ।
भार स्सत्पुरुषाचीर्णस्तदर्थमभिमन्यते ॥ 19 ॥
क्षात्रं धर्ममहन्त्यक्ष्ये ह्यधर्मं धर्मसंहितम् ।
क्षुद्रैर्नृशंसैर्लुब्धैश्च सेवितं पापकर्मभिः ॥ 20 ॥
कायेन कुरुते पापं मनसा सम्प्रधार्य तत् ।
अनृतं जिह्वया चाह त्रिविधं कर्मपातकम् ॥ 21 ॥
भूमिः कीर्तिर्यशो लक्ष्मीः पुरुषं प्रार्थयन्ति हि ।
सत्यं समनुवर्तने सत्यमेव भजेत ततः ॥ 22 ॥
श्रेष्ठं ह्यनार्यमेव स्याद्यद्भवानवधार्य माम् ।
आह युक्ति करैर्वाक्यैरिदं भद्रं कुरुष्व ह ॥ 23 ॥
कथं ह्यहं प्रतिज्ञाय वनवासमिमं गुरोः ।
भरतस्य करिष्यामि वचो हित्वा गुरोर्वचः ॥ 24 ॥
स्थिरा मया प्रतिज्ञाता प्रतिज्ञा गुरुसन्निधौ ।
प्रहृष्यमाणा सा देवी कैकेयी चाभवत्तदा ॥ 25 ॥
वनवासं वसन्नेव शुचिर्नियतभोजनः ।
मूलपुष्पफलैः पुण्यैः पित्रून् देवांश्च तर्पयन् ॥ 26 ॥
सन्तुष्टपञ्चवर्गोऽहं लोकयात्रां प्रवर्तये ।
अकुह श्श्रद्धधानस्सन्कार्याकार्यविचक्षणः ॥ 27 ॥
वनवासं वसन्नेवं शुचिर्नियतभोजनः ।
मूलैः पुष्पैः फलैः पुण्यैः पित्रून् देवांश्च तर्पयन् ॥ 28 ॥
सन्तुष्टपञ्चवर्गोऽहं लोकयात्रां प्रवर्तये ।
अकुह श्श्रद्धधानस्सन्कार्याकार्यविचक्षणः ॥ 29 ॥
कर्मभूमिमां प्राप्य कर्तव्यं कर्म यच्छुभम् ।
अग्निर्वायुश्च सोमश्च कर्मणां फलभागिनः ॥ 30 ॥
शतं क्रतूनामाहृत्य देवराट् त्रिदिवं गतः ।
तपांस्युग्राणि चास्थाय दिवं याता महर्षयः ॥ 31 ॥
अमृष्यमाणः पुनरुग्रतेजाः निशम्य तं नास्तिकवाक्यहेतुम् ।
अथाब्रवीत्तं नृपतेस्तनूजो विगर्हमाणो वचनानि तस्य ॥ 32 ॥
सत्यं च धर्मं च पराक्रमं च भूतानुकम्पां प्रियवादितां च ।
द्विजातिदेवातिधिपूजनं च पन्थानमाहुस्त्रिदिवस्य सन्तः ॥ 33 ॥
तेनैवमाज्ञाय यथावदर्थमेकोदयं सम्प्रतिपद्य विप्राः ।
धर्मं चरन्त स्सकलं यथावत्काङ्क्षन्ति लोकागममप्रमत्ताः ॥ 34 ॥
निन्दाम्यहं कर्म कृतं पितुस्तद्यस्त्वामगृह्णाद्विषमस्थबुद्धिम् ।
बुद्ध्याऽनयैवंविधया चरन्तं सुनास्तिकं धर्मपथादपेतम् ॥ 35 ॥
यथा हि चोरः स तथा हि बुद्धस्तथागतं नास्तिकमत्र विद्धि ।
तस्माद्धि यः शङ्क्यतमः प्रजानां न नास्तिकेनाभिमुखो बुधः स्यात् ॥ 36 ॥
त्वत्तो जनाः पूर्वतरे द्विजाच्श्र शुभानि कर्माणि बहूनि चक्रुः ।
जित्वा सदेमं च परं च लोकं तस्माव्दिजा स्वस्ति हुतं कृतं च ॥ 37 ॥
धर्मे रताः सत्पुरुषैः समेतास्तेजस्विनो दानगुणप्रधानाः ।
अहिंसका वीतमलाश्च लोके भवन्ति पूज्या मुनयः प्रधानाः ॥ 38 ॥
इति ब्रुवन्तं वचनं सरोषं रामं महात्मानमदीनसत्त्वम् ।
उवाच पथ्यं पुनरास्तिकं च सत्यं वचः सानुनयं च विप्रः ॥ 39 ॥
न नास्तिकानां वचनं ब्रवीम्यहं न नास्तिकोऽहं न च नास्ति किञ्चन ।
समीक्ष्य कालं पुनरास्तिकोऽभवं भवेय काले पुनरेव नास्तिकः ॥ 40 ॥
न चापि कालोऽय मुपागतश्शनैर्यथा मया नास्तिकवागुदीरिता ।
निवर्तनार्थं तव राम कारणात् प्रसादनार्थं च मयैतदीरितम् ॥ 41 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे नवाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha navādhikaśatatamassargaḥ |
jābālestu vacaśśrutvā rāma ssatyātmanāṃ varaḥ |
uvāca parayā bhaktyā svabuddhyā cāvipannayā || 1 ||
bhavānme priyakāmārthaṃ vacanaṃ yadihoktavān |
akāryaṃ kāryasaṅkāśamapathyaṃ pathyasammatam || 2 ||
nirmaryādastu puruṣaḥ pāpācārasamanvitaḥ |
mānaṃ na labhate satsu bhinnacāritradarśanaḥ || 3 ||
kulīnamakulīnaṃ vā vīraṃ puruṣamāninam |
cāritrameva vyākhyāti śuciṃ vā yadi vā'śucim || 4 ||
anāryastvāryasaṅkāśa śśaucāddīnastāthā'śuciḥ |
lakṣaṇyavadalakṣaṇyo duśśīlaśśīlavāniva || 5 ||
adharmaṃ dharmaveśeṇa yadīmaṃ lokasaṅkuram |
abhipatsye śubhaṃ hitvā kriyāvidhivivarjitam || 6 ||
kaścetayānaḥ puruṣaḥ kāryākāryavicakṣaṇaḥ |
bahumaṃsyati māṃ loke durvṛttaṃ lokadūṣaṇam || 7 ||
kasya dāsyāmyahaṃ vṛttaṃ kena vā svargamāpnuyām |
ānayā vartamāno hi vṛttyā hīnapratijñayā || 8 ||
kāmavṛttastvayaṃ lokaḥ kṛtsna ssamupavartate |
yadvṛttā ssanti rājānastadvṛttā ssanti hi prajāḥ || 9 ||
satyamevānṛśaṃsaṃ ca rājavṛttaṃ sanātanam |
tasmātsatyātmakaṃ rājyaṃ satye lokaḥ pratiṣṭhitaḥ || 10 ||
ṛṣayaścaiva devāśca satyameva hi menire |
satyavādī hi loke'sminparamaṃ gacchati kṣayam || 11 ||
udvijante yathā sarpānnarādanṛtavādinaḥ |
dharma ssatyaṃ paro loke mūlaṃ svargasya cocyate || 12 ||
satyameveśvaro loke satyaṃ padmāśritā sadā |
satyamūlāni sarvāṇi satyānnāsti paraṃ padam || 13 ||
dattamiṣṭaṃ hutaṃ caiva taptāni ca tapāṃsi ca |
vedā ssatyapratiṣṭhānā stasmātsatyaparo bhavet || 14 ||
ekaḥ pālayate lokamekaḥ pālayate kulam |
majjatyeko hi niraya eka ssvarge mahīyate || 15 ||
so'haṃ piturniyogaṃ tu kimarthaṃ nānupālaye |
satyapratiśrava ssatyaṃ satyena samayīkṛtaḥ || 16 ||
naiva lobhānna mohādvā na hyajñānāttamo'nvitaḥ |
setuṃ satyasya bhetsyāmi guro ssatyapratiśravaḥ || 17 ||
asatyasandhasya sataścalasyāsthiracetasaḥ |
naiva devā na pitaraḥ pratīcchantīti naḥ śrutam || 18 ||
pratyagātmamimaṃ dharmaṃ satyaṃ paśyāmyahaṃ svayam |
bhāra ssatpuruṣācīrṇastadarthamabhimanyate || 19 ||
kṣātraṃ dharmamahantyakṣye hyadharmaṃ dharmasaṃhitam |
kṣudrairnṛśaṃsairlubdhaiśca sevitaṃ pāpakarmabhiḥ || 20 ||
kāyena kurute pāpaṃ manasā sampradhārya tat |
anṛtaṃ jihvayā cāha trividhaṃ karmapātakam || 21 ||
bhūmiḥ kīrtiryaśo lakṣmīḥ puruṣaṃ prārthayanti hi |
satyaṃ samanuvartane satyameva bhajeta tataḥ || 22 ||
śreṣṭhaṃ hyanāryameva syādyadbhavānavadhārya mām |
āha yukti karairvākyairidaṃ bhadraṃ kuruṣva ha || 23 ||
kathaṃ hyahaṃ pratijñāya vanavāsamimaṃ guroḥ |
bharatasya kariṣyāmi vaco hitvā gurorvacaḥ || 24 ||
sthirā mayā pratijñātā pratijñā gurusannidhau |
prahṛṣyamāṇā sā devī kaikeyī cābhavattadā || 25 ||
vanavāsaṃ vasanneva śucirniyatabhojanaḥ |
mūlapuṣpaphalaiḥ puṇyaiḥ pitrūn devāṃśca tarpayan || 26 ||
santuṣṭapañcavargo'haṃ lokayātrāṃ pravartaye |
akuha śśraddhadhānassankāryākāryavicakṣaṇaḥ || 27 ||
vanavāsaṃ vasannevaṃ śucirniyatabhojanaḥ |
mūlaiḥ puṣpaiḥ phalaiḥ puṇyaiḥ pitrūn devāṃśca tarpayan || 28 ||
santuṣṭapañcavargo'haṃ lokayātrāṃ pravartaye |
akuha śśraddhadhānassankāryākāryavicakṣaṇaḥ || 29 ||
karmabhūmimāṃ prāpya kartavyaṃ karma yacchubham |
agnirvāyuśca somaśca karmaṇāṃ phalabhāginaḥ || 30 ||
śataṃ kratūnāmāhṛtya devarāṭ tridivaṃ gataḥ |
tapāṃsyugrāṇi cāsthāya divaṃ yātā maharṣayaḥ || 31 ||
amṛṣyamāṇaḥ punarugratejāḥ niśamya taṃ nāstikavākyahetum |
athābravīttaṃ nṛpatestanūjo vigarhamāṇo vacanāni tasya || 32 ||
satyaṃ ca dharmaṃ ca parākramaṃ ca bhūtānukampāṃ priyavāditāṃ ca |
dvijātidevātidhipūjanaṃ ca panthānamāhustridivasya santaḥ || 33 ||
tenaivamājñāya yathāvadarthamekodayaṃ sampratipadya viprāḥ |
dharmaṃ caranta ssakalaṃ yathāvatkāṅkṣanti lokāgamamapramattāḥ || 34 ||
nindāmyahaṃ karma kṛtaṃ pitustadyastvāmagṛhṇādviṣamasthabuddhim |
buddhyā'nayaivaṃvidhayā carantaṃ sunāstikaṃ dharmapathādapetam || 35 ||
yathā hi coraḥ sa tathā hi buddhastathāgataṃ nāstikamatra viddhi |
tasmāddhi yaḥ śaṅkyatamaḥ prajānāṃ na nāstikenābhimukho budhaḥ syāt || 36 ||
tvatto janāḥ pūrvatare dvijācśra śubhāni karmāṇi bahūni cakruḥ |
jitvā sademaṃ ca paraṃ ca lokaṃ tasmāvdijā svasti hutaṃ kṛtaṃ ca || 37 ||
dharme ratāḥ satpuruṣaiḥ sametāstejasvino dānaguṇapradhānāḥ |
ahiṃsakā vītamalāśca loke bhavanti pūjyā munayaḥ pradhānāḥ || 38 ||
iti bruvantaṃ vacanaṃ saroṣaṃ rāmaṃ mahātmānamadīnasattvam |
uvāca pathyaṃ punarāstikaṃ ca satyaṃ vacaḥ sānunayaṃ ca vipraḥ || 39 ||
na nāstikānāṃ vacanaṃ bravīmyahaṃ na nāstiko'haṃ na ca nāsti kiñcana |
samīkṣya kālaṃ punarāstiko'bhavaṃ bhaveya kāle punareva nāstikaḥ || 40 ||
na cāpi kālo'ya mupāgataśśanairyathā mayā nāstikavāgudīritā |
nivartanārthaṃ tava rāma kāraṇāt prasādanārthaṃ ca mayaitadīritam || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe navādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.