𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌷𑍋𑌡𑌶𑌾𑌧𑌿𑌕𑌶𑌤𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌯𑌾𑌤𑍇 𑌭𑌰𑌤𑍇 𑌵𑌸𑌨𑍍𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑌪𑍋𑌵𑌨𑍇 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌸𑍋𑌦𑍍𑌵𑍇𑌗𑌮𑌥𑍗𑌤𑍍𑌸𑍁𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌯𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌕𑍂𑌟𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾𑌤𑍍𑌤𑌾𑌪𑌸𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑍇 ।
𑌰𑌾𑌮𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌰𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑌲𑌕𑍍𑌷𑌯𑌦𑍁𑌤𑍍𑌸𑍁𑌕𑌾𑌨𑍍 ॥ 2 ॥
𑌨𑌯𑌨𑍈𑌰𑍍𑌬𑍍𑌰𑍁𑌕𑍁𑌟𑍀𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑌿𑌶𑍍𑌯 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌅𑌨𑍍𑌯𑍋𑌨𑍍𑌯𑌮𑍁𑌪𑌜𑌲𑍍𑌪𑌨𑍍𑌤 𑌶𑍍𑌶𑌨𑍈𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑍁𑌰𑍍𑌮𑌿𑌥𑌃 𑌕𑌥𑌾𑌃 ॥ 3 ॥
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌮𑍗𑌤𑍍𑌸𑍁𑌕𑍍𑌯𑌮𑌾𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌿 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌿𑌤𑌃 ।
𑌕𑍃𑌤𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌰𑍁𑌵𑌾𑌚𑍇𑌦𑌮𑍃𑌷𑌿𑌂 𑌕𑍁𑌲𑌪𑌤𑌿𑌂 𑌤𑌤𑌃 ॥ 4 ॥
𑌨 𑌕𑌚𑍍𑌚𑌿𑌦𑍍𑌭𑌗𑌵𑌨𑍍𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌮𑌯𑌿 ।
𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌵𑌿𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌯𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌃 ॥ 5 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌦𑌾𑌚𑍍𑌚𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌕𑌚𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾𑌵𑌰𑌜𑌸𑍍𑌯 𑌮𑍇 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌸𑍍𑌯𑌰𑍍𑌷𑌿𑌭𑌿𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌨𑌾𑌨𑍁𑌰𑍂𑌪𑌮𑌿𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ॥ 6 ॥
𑌕𑌚𑍍𑌚𑌿𑌚𑍍𑌛𑍁𑌶𑍍𑌰𑍂𑌷𑌮𑌾𑌣𑌾 𑌵 𑌶𑍍𑌶𑍁𑌶𑍍𑌰𑍂𑌷𑌣𑌪𑌰𑌾 𑌮𑌯𑌿 ।
𑌪𑍍𑌰𑌮𑌦𑌾𑌽𑌭𑍍𑌯𑍁𑌚𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌨 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 ॥ 7 ॥
𑌅𑌥𑌰𑍍𑌷𑌿𑌰𑍍𑌜𑌰𑌯𑌾 𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌸𑍍𑌤𑌪𑌸𑌾 𑌚 𑌜𑌰𑌾𑌂 𑌗𑌤𑌃 ।
𑌵𑍇𑌪𑌮𑌾𑌨 𑌇𑌵𑍋𑌵𑌾𑌚 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌭𑍂𑌤𑌦𑌯𑌾𑌪𑌰𑌮𑍍 ॥ 8 ॥
𑌕𑍁𑌤𑌃 𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌾𑌭𑌿𑌰𑌤𑍇𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ।
𑌚𑌲𑌨𑌂 𑌤𑌾𑌤 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑌿𑌷𑍁 𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑌤𑌃 ॥ 9 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑌿𑌮𑌿𑌤𑍍𑌤𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌤𑌾𑌵𑌤𑍍𑌤𑌾𑌪𑌸𑌾𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 ।
𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌸𑌂𑌵𑌿𑌗𑍍𑌨𑌾𑌃 𑌕𑌥𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌿𑌥𑌃 𑌕𑌥𑌾𑌃 ॥ 10 ॥
𑌰𑌾𑌵𑌣𑌾𑌵𑌰𑌜𑌃 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍 𑌖𑌰𑍋 𑌨𑌾𑌮𑍇𑌹 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌃 ।
𑌉𑌤𑍍𑌪𑌾𑌟𑍍𑌯 𑌤𑌾𑌪𑌸𑌾𑌨𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌞𑍍𑌜𑌨𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌨𑌿𑌕𑍇𑌤𑌨𑌾𑌨𑍍 ॥ 11 ॥
𑌧𑍃𑌷𑍍𑌟𑌶𑍍𑌚 𑌜𑌿𑌤𑌕𑌾𑌶𑍀 𑌚 𑌨𑍃𑌶𑌂𑌸𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌾𑌦𑌕𑌃 ।
𑌅𑌵𑌲𑌿𑌪𑍍𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌾𑌪𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌚 𑌤𑌾𑌤 𑌨 𑌮𑍃𑌷𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 12 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌯𑌦𑌾𑌪𑍍𑌰𑌭𑍃𑌤𑌿 𑌹𑍍𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑍇 𑌤𑌾𑌤 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌸𑍇 ।
𑌤𑌦𑌾𑌪𑍍𑌰𑌭𑍃𑌤𑌿 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌾𑌪𑌸𑌾𑌨𑍍 ॥ 13 ॥
𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌹𑌿 𑌬𑍀𑌭𑌤𑍍𑌸𑍈𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑍈𑌰𑍍𑌭𑍀𑌷𑌣𑌕𑍈𑌰𑌪𑌿 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌰𑍂𑌪𑍈𑌰𑍍𑌵𑌿𑌰𑍂𑌪𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌰𑍂𑌪𑍈𑌰𑍍𑌵𑌿𑌕𑍃𑌤𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑍈𑌃 ॥ 14 ॥
𑌅𑌪𑍍𑌰𑌶𑌸𑍍𑌤𑍈𑌶𑍁𑌚𑌿𑌭𑌿𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌯𑍋𑌜𑍍𑌯 𑌚 𑌤𑌾𑌪𑌸𑌾𑌨𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌧𑍍𑌨𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌪𑌰𑌾𑌨𑍍𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌮𑌨𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 15 ॥
𑌤𑍇𑌷𑍁 𑌤𑍇𑌷𑍍𑌵𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑍇𑌷𑍍𑌵𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌮𑌵𑌲𑍀𑌯 𑌚 ।
𑌰𑌮𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌤𑌾𑌪𑌸𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌨𑌾𑌶𑌯𑌨𑍍𑌤𑍋𑌽𑌲𑍍𑌪𑌚𑍇𑌤𑌸𑌃 ॥ 16 ॥
𑌅𑌪𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑍍𑌰𑍁𑌗𑍍𑌭𑌾𑌣𑍍𑌡𑌾𑌨𑌗𑍍𑌨𑍀𑌸𑍍𑌨𑌿𑌞𑍍𑌚𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌵𑌾𑌰𑌿𑌣𑌾 ।
𑌕𑌲𑌶𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌮𑌧𑍍𑌨𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌹𑌵𑌨𑍇 𑌸𑌮𑍁𑌪𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍇 ॥ 17 ॥
𑌤𑍈𑌰𑍍𑌦𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌭𑌿𑌰𑌾𑌮𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌨𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌾𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌜𑌿𑌹𑌾𑌸𑌵𑌃 ।
𑌗𑌮𑌨𑌾𑌯𑌾𑌨𑍍𑌯𑌦𑍇𑌶𑌸𑍍𑌯 𑌚𑍋𑌦𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍃𑌷𑌯𑍋𑌽𑌦𑍍𑌯 𑌮𑌾𑌮𑍍 ॥ 18 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌪𑍁𑌰𑌾 𑌰𑌾𑌮 𑌶𑌾𑌰𑍀𑌰𑌾𑌮𑍁𑌪𑌹𑌿𑌂𑌸𑌾𑌂 𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑌿𑌷𑍁 ।
𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌹𑌿 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌟𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮 𑌇𑌮𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍 ॥ 19 ॥
𑌬𑌹𑍁𑌮𑍂𑌲𑌫𑌲𑌂 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑌵𑌿𑌦𑍂𑌰𑌾𑌦𑌿𑌤𑍋 𑌵𑌨𑌮𑍍 ।
𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌮𑍇𑌵𑌾𑌹𑌂 𑌶𑍍𑌰𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑍇 𑌸𑌗𑌣𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌃 ॥ 20 ॥
𑌖𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑍍𑌯𑌪𑌿 𑌚𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌾 𑌤𑌾𑌤 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 ।
𑌸𑌹𑌾𑌸𑍍𑌮𑌾𑌭𑌿𑌰𑌿𑌤𑍋 𑌗𑌚𑍍𑌛 𑌯𑌦𑌿 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 ॥ 21 ॥
𑌸𑌕𑌲𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌨𑍍𑌦𑍇𑌹𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌘𑌵 ।
𑌸𑌮𑌰𑍍𑌥𑌸𑍍𑌯𑌾𑌪𑌿 𑌹𑌿 𑌸𑌤𑍋 𑌵𑌾𑌸𑍋 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌮𑌿𑌹𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌤𑍇 ॥ 22 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌵𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌸𑍍𑌤𑌂𑌰𑌾𑌮 𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌮𑍍 ।
𑌨 𑌶𑌶𑌾𑌕𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑍈𑌰𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑍈𑌰𑌵𑌰𑍋𑌦𑍍𑌧𑍁𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌸𑍁𑌕𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌅𑌭𑌿𑌨𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯 𑌸𑌮𑌾𑌪𑍃𑌚𑍍𑌛𑍍𑌯 𑌸𑌮𑌾𑌧𑌾𑌯 𑌚 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑍍 ।
𑌸 𑌜𑌗𑌾𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌕𑍁𑌲𑍈𑌃 𑌕𑍁𑌲𑌪𑌤𑌿𑌸𑍍𑌸𑌹 ॥ 24 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌸𑌂𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌋𑌷𑌿𑌗𑌣𑌮𑌨𑍁𑌗𑌮𑌨𑌾𑌦𑍍𑌦𑍇𑌶𑌾𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌕𑍁𑌲𑌪𑌤𑌿𑌮𑌭𑌿𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌋𑌷𑌿𑌮𑍍 ।
𑌸𑌮𑍍𑌯𑌕𑍍𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍈𑌸𑍍𑌤𑍈𑌰𑌨𑍁𑌮𑌤 𑌉𑌪𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌰𑍍𑌥𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌾𑌸𑌾𑌯 𑌸𑍍𑌵𑌨𑌿𑌲𑌯𑌮𑍁𑌪𑌸𑌮𑍍𑌪𑍇𑌦𑍇 ॥ 25 ॥
𑌆𑌶𑍍𑌰𑌮𑌮𑍃𑌷𑌿𑌵𑌿𑌰𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑌪𑌿𑌨 𑌜𑌹𑍗 𑌸 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ।
𑌰𑌾𑌘𑌵𑌂 𑌹𑌿 𑌸𑌤𑌤𑌮𑌨𑍁𑌗𑌤𑌾 𑌸𑍍𑌤𑌾𑌪𑌸𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌰𑍍𑌷𑌚𑌰𑌿𑌤 𑌧𑍃𑌤𑌗𑍁𑌣𑌾𑌃 ॥ 26 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌷𑍋𑌡𑌶𑌾𑌧𑌿𑌕𑌶𑌤𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣoḍaśādhikaśatatamassargaḥ |
pratiprayāte bharate vasanrāmastapovane |
lakṣayāmāsa sodvegamathautsukyaṃ tapasvinām || 1 ||
ye tatra citrakūṭasya purastāttāpasāśrame |
rāmamāśritya niratāstānalakṣayadutsukān || 2 ||
nayanairbrukuṭībhiśca rāmaṃ nirdiśya śaṅkitāḥ |
anyonyamupajalpanta śśanaiścakrurmithaḥ kathāḥ || 3 ||
teṣāmautsukyamālakṣya rāmastvātmani śaṅkitaḥ |
kṛtāñjaliruvācedamṛṣiṃ kulapatiṃ tataḥ || 4 ||
na kaccidbhagavankiñcitpūrvavṛttamidaṃ mayi |
dṛśyate vikṛtaṃ yena vikriyante tapasvinaḥ || 5 ||
pramādāccaritaṃ kaccitkiñcinnāvarajasya me |
lakṣmaṇasyarṣibhidṛṣṭaṃ nānurūpamivātmanaḥ || 6 ||
kaccicchuśrūṣamāṇā va śśuśrūṣaṇaparā mayi |
pramadā'bhyucitāṃ vṛttiṃ sītā yuktaṃ na vartate || 7 ||
atharṣirjarayā vṛddhastapasā ca jarāṃ gataḥ |
vepamāna ivovāca rāmaṃ bhūtadayāparam || 8 ||
kutaḥ kalyāṇasattvāyāḥ kalyāṇābhiratestathā |
calanaṃ tāta vaidehyāstapasviṣu viśeṣataḥ || 9 ||
tvannimittamidaṃ tāvattāpasānprativartate |
rakṣobhyastena saṃvignāḥ kathayanti mithaḥ kathāḥ || 10 ||
rāvaṇāvarajaḥ kaścit kharo nāmeha rākṣasaḥ |
utpāṭya tāpasānsarvāñjanasthānaniketanān || 11 ||
dhṛṣṭaśca jitakāśī ca nṛśaṃsaḥ puruṣādakaḥ |
avaliptaśca pāpaśca tvāṃ ca tāta na mṛṣyate || 12 ||
tvaṃ yadāprabhṛti hyasminnāśrame tāta vartase |
tadāprabhṛti rakṣāṃsi viprakurvanti tāpasān || 13 ||
darśayanti hi bībhatsaiḥ krūrairbhīṣaṇakairapi |
nānārūpairvirūpaiśca rūpairvikṛtadarśanaiḥ || 14 ||
apraśastaiśucibhissamprayojya ca tāpasān |
pratidhnantyaparānkṣipramanāryāḥ purataḥ sthitāḥ || 15 ||
teṣu teṣvāśramasthāneṣvabuddhamavalīya ca |
ramante tāpasāṃ statra nāśayanto'lpacetasaḥ || 16 ||
apakṣipanti srugbhāṇḍānagnīsniñcanti vāriṇā |
kalaśāṃśca pramadhnanti havane samupasthite || 17 ||
tairdurātmabhirāmṛṣṭānāśramānprajihāsavaḥ |
gamanāyānyadeśasya codayantyṛṣayo'dya mām || 18 ||
tatpurā rāma śārīrāmupahiṃsāṃ tapasviṣu |
darśayanti hi duṣṭāste tyakṣyāma imamāśramam || 19 ||
bahumūlaphalaṃ citramavidūrādito vanam |
purāṇāśramamevāhaṃ śrayiṣye sagaṇaḥ punaḥ || 20 ||
kharastvayyapi cāyuktaṃ purā tāta pravartate |
sahāsmābhirito gaccha yadi buddhiḥ pravartate || 21 ||
sakalatrasya sandeho nityaṃ yattasya rāghava |
samarthasyāpi hi sato vāso duḥkhamihādya te || 22 ||
ityuktavantaṃ staṃrāma rājaputrastapasvinam |
na śaśākottarairvākyairavaroddhuṃ samutsukam || 23 ||
abhinandya samāpṛcchya samādhāya ca rāghavam |
sa jagāmāśramaṃ tyaktvā kulaiḥ kulapatissaha || 24 ||
rāmaḥ saṃsādya ṛṣigaṇamanugamanāddeśāttasmātkulapatimabhivādya ṛṣim |
samyakprītaistairanumata upadiṣṭārthaḥ puṇyaṃ vāsāya svanilayamupasampede || 25 ||
āśramamṛṣivirahitaṃ prabhuḥ kṣaṇamapina jahau sa rāghavaḥ |
rāghavaṃ hi satatamanugatā stāpasāścārṣacarita dhṛtaguṇāḥ || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣoḍaśādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ षोडशाधिकशततमस्सर्गः ।
प्रतिप्रयाते भरते वसन्रामस्तपोवने ।
लक्षयामास सोद्वेगमथौत्सुक्यं तपस्विनाम् ॥ 1 ॥
ये तत्र चित्रकूटस्य पुरस्तात्तापसाश्रमे ।
राममाश्रित्य निरतास्तानलक्षयदुत्सुकान् ॥ 2 ॥
नयनैर्ब्रुकुटीभिश्च रामं निर्दिश्य शङ्किताः ।
अन्योन्यमुपजल्पन्त श्शनैश्चक्रुर्मिथः कथाः ॥ 3 ॥
तेषामौत्सुक्यमालक्ष्य रामस्त्वात्मनि शङ्कितः ।
कृताञ्जलिरुवाचेदमृषिं कुलपतिं ततः ॥ 4 ॥
न कच्चिद्भगवन्किञ्चित्पूर्ववृत्तमिदं मयि ।
दृश्यते विकृतं येन विक्रियन्ते तपस्विनः ॥ 5 ॥
प्रमादाच्चरितं कच्चित्किञ्चिन्नावरजस्य मे ।
लक्ष्मणस्यर्षिभिदृष्टं नानुरूपमिवात्मनः ॥ 6 ॥
कच्चिच्छुश्रूषमाणा व श्शुश्रूषणपरा मयि ।
प्रमदाऽभ्युचितां वृत्तिं सीता युक्तं न वर्तते ॥ 7 ॥
अथर्षिर्जरया वृद्धस्तपसा च जरां गतः ।
वेपमान इवोवाच रामं भूतदयापरम् ॥ 8 ॥
कुतः कल्याणसत्त्वायाः कल्याणाभिरतेस्तथा ।
चलनं तात वैदेह्यास्तपस्विषु विशेषतः ॥ 9 ॥
त्वन्निमित्तमिदं तावत्तापसान्प्रतिवर्तते ।
रक्षोभ्यस्तेन संविग्नाः कथयन्ति मिथः कथाः ॥ 10 ॥
रावणावरजः कश्चित् खरो नामेह राक्षसः ।
उत्पाट्य तापसान्सर्वाञ्जनस्थाननिकेतनान् ॥ 11 ॥
धृष्टश्च जितकाशी च नृशंसः पुरुषादकः ।
अवलिप्तश्च पापश्च त्वां च तात न मृष्यते ॥ 12 ॥
त्वं यदाप्रभृति ह्यस्मिन्नाश्रमे तात वर्तसे ।
तदाप्रभृति रक्षांसि विप्रकुर्वन्ति तापसान् ॥ 13 ॥
दर्शयन्ति हि बीभत्सैः क्रूरैर्भीषणकैरपि ।
नानारूपैर्विरूपैश्च रूपैर्विकृतदर्शनैः ॥ 14 ॥
अप्रशस्तैशुचिभिस्सम्प्रयोज्य च तापसान् ।
प्रतिध्नन्त्यपरान्क्षिप्रमनार्याः पुरतः स्थिताः ॥ 15 ॥
तेषु तेष्वाश्रमस्थानेष्वबुद्धमवलीय च ।
रमन्ते तापसां स्तत्र नाशयन्तोऽल्पचेतसः ॥ 16 ॥
अपक्षिपन्ति स्रुग्भाण्डानग्नीस्निञ्चन्ति वारिणा ।
कलशांश्च प्रमध्नन्ति हवने समुपस्थिते ॥ 17 ॥
तैर्दुरात्मभिरामृष्टानाश्रमान्प्रजिहासवः ।
गमनायान्यदेशस्य चोदयन्त्यृषयोऽद्य माम् ॥ 18 ॥
तत्पुरा राम शारीरामुपहिंसां तपस्विषु ।
दर्शयन्ति हि दुष्टास्ते त्यक्ष्याम इममाश्रमम् ॥ 19 ॥
बहुमूलफलं चित्रमविदूरादितो वनम् ।
पुराणाश्रममेवाहं श्रयिष्ये सगणः पुनः ॥ 20 ॥
खरस्त्वय्यपि चायुक्तं पुरा तात प्रवर्तते ।
सहास्माभिरितो गच्छ यदि बुद्धिः प्रवर्तते ॥ 21 ॥
सकलत्रस्य सन्देहो नित्यं यत्तस्य राघव ।
समर्थस्यापि हि सतो वासो दुःखमिहाद्य ते ॥ 22 ॥
इत्युक्तवन्तं स्तंराम राजपुत्रस्तपस्विनम् ।
न शशाकोत्तरैर्वाक्यैरवरोद्धुं समुत्सुकम् ॥ 23 ॥
अभिनन्द्य समापृच्छ्य समाधाय च राघवम् ।
स जगामाश्रमं त्यक्त्वा कुलैः कुलपतिस्सह ॥ 24 ॥
रामः संसाद्य ऋषिगणमनुगमनाद्देशात्तस्मात्कुलपतिमभिवाद्य ऋषिम् ।
सम्यक्प्रीतैस्तैरनुमत उपदिष्टार्थः पुण्यं वासाय स्वनिलयमुपसम्पेदे ॥ 25 ॥
आश्रममृषिविरहितं प्रभुः क्षणमपिन जहौ स राघवः ।
राघवं हि सततमनुगता स्तापसाश्चार्षचरित धृतगुणाः ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे षोडशाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣoḍaśādhikaśatatamassargaḥ |
pratiprayāte bharate vasanrāmastapovane |
lakṣayāmāsa sodvegamathautsukyaṃ tapasvinām || 1 ||
ye tatra citrakūṭasya purastāttāpasāśrame |
rāmamāśritya niratāstānalakṣayadutsukān || 2 ||
nayanairbrukuṭībhiśca rāmaṃ nirdiśya śaṅkitāḥ |
anyonyamupajalpanta śśanaiścakrurmithaḥ kathāḥ || 3 ||
teṣāmautsukyamālakṣya rāmastvātmani śaṅkitaḥ |
kṛtāñjaliruvācedamṛṣiṃ kulapatiṃ tataḥ || 4 ||
na kaccidbhagavankiñcitpūrvavṛttamidaṃ mayi |
dṛśyate vikṛtaṃ yena vikriyante tapasvinaḥ || 5 ||
pramādāccaritaṃ kaccitkiñcinnāvarajasya me |
lakṣmaṇasyarṣibhidṛṣṭaṃ nānurūpamivātmanaḥ || 6 ||
kaccicchuśrūṣamāṇā va śśuśrūṣaṇaparā mayi |
pramadā'bhyucitāṃ vṛttiṃ sītā yuktaṃ na vartate || 7 ||
atharṣirjarayā vṛddhastapasā ca jarāṃ gataḥ |
vepamāna ivovāca rāmaṃ bhūtadayāparam || 8 ||
kutaḥ kalyāṇasattvāyāḥ kalyāṇābhiratestathā |
calanaṃ tāta vaidehyāstapasviṣu viśeṣataḥ || 9 ||
tvannimittamidaṃ tāvattāpasānprativartate |
rakṣobhyastena saṃvignāḥ kathayanti mithaḥ kathāḥ || 10 ||
rāvaṇāvarajaḥ kaścit kharo nāmeha rākṣasaḥ |
utpāṭya tāpasānsarvāñjanasthānaniketanān || 11 ||
dhṛṣṭaśca jitakāśī ca nṛśaṃsaḥ puruṣādakaḥ |
avaliptaśca pāpaśca tvāṃ ca tāta na mṛṣyate || 12 ||
tvaṃ yadāprabhṛti hyasminnāśrame tāta vartase |
tadāprabhṛti rakṣāṃsi viprakurvanti tāpasān || 13 ||
darśayanti hi bībhatsaiḥ krūrairbhīṣaṇakairapi |
nānārūpairvirūpaiśca rūpairvikṛtadarśanaiḥ || 14 ||
apraśastaiśucibhissamprayojya ca tāpasān |
pratidhnantyaparānkṣipramanāryāḥ purataḥ sthitāḥ || 15 ||
teṣu teṣvāśramasthāneṣvabuddhamavalīya ca |
ramante tāpasāṃ statra nāśayanto'lpacetasaḥ || 16 ||
apakṣipanti srugbhāṇḍānagnīsniñcanti vāriṇā |
kalaśāṃśca pramadhnanti havane samupasthite || 17 ||
tairdurātmabhirāmṛṣṭānāśramānprajihāsavaḥ |
gamanāyānyadeśasya codayantyṛṣayo'dya mām || 18 ||
tatpurā rāma śārīrāmupahiṃsāṃ tapasviṣu |
darśayanti hi duṣṭāste tyakṣyāma imamāśramam || 19 ||
bahumūlaphalaṃ citramavidūrādito vanam |
purāṇāśramamevāhaṃ śrayiṣye sagaṇaḥ punaḥ || 20 ||
kharastvayyapi cāyuktaṃ purā tāta pravartate |
sahāsmābhirito gaccha yadi buddhiḥ pravartate || 21 ||
sakalatrasya sandeho nityaṃ yattasya rāghava |
samarthasyāpi hi sato vāso duḥkhamihādya te || 22 ||
ityuktavantaṃ staṃrāma rājaputrastapasvinam |
na śaśākottarairvākyairavaroddhuṃ samutsukam || 23 ||
abhinandya samāpṛcchya samādhāya ca rāghavam |
sa jagāmāśramaṃ tyaktvā kulaiḥ kulapatissaha || 24 ||
rāmaḥ saṃsādya ṛṣigaṇamanugamanāddeśāttasmātkulapatimabhivādya ṛṣim |
samyakprītaistairanumata upadiṣṭārthaḥ puṇyaṃ vāsāya svanilayamupasampede || 25 ||
āśramamṛṣivirahitaṃ prabhuḥ kṣaṇamapina jahau sa rāghavaḥ |
rāghavaṃ hi satatamanugatā stāpasāścārṣacarita dhṛtaguṇāḥ || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣoḍaśādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.