𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌆𑌕𑍍𑌰𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌨𑌿𑌰𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾 𑌸𑌾𑌸𑍍𑌰𑌕𑌣𑍍𑌠𑌜𑌨𑌾𑌕𑍁𑌲𑌾 ।
𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌾𑌮𑌵𑌤𑌤𑌾 𑌸𑌾 𑌵𑍍𑌯𑌤𑍀𑌯𑌾𑌯 𑌶𑌰𑍍𑌵𑌰𑍀 ॥ 1 ॥
𑌵𑍍𑌯𑌤𑍀𑌤𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌶𑌰𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯𑍋𑌦𑌯𑍇 𑌤𑌤𑌃 ।
𑌸𑌮𑍇𑌤𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌜𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾𑌰𑌃 𑌸𑌭𑌾𑌮𑍀𑌯𑍁𑌰𑍍𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌾𑌤𑌯𑌃 ॥ 2 ॥
𑌮𑌾𑌰𑍍𑌕𑌣𑍍𑌡𑍇𑌯𑍋𑌽𑌥 𑌮𑍗𑌦𑍍𑌗𑌲𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌾𑌮𑌦𑍇𑌵𑌶𑍍𑌚 𑌕𑌾𑌶𑍍𑌯𑌪𑌃 ।
𑌕𑌾𑌤𑍍𑌯𑌾𑌯𑌨𑍋 𑌗𑍗𑌤𑌮𑌶𑍍𑌚 𑌜𑌾𑌬𑌾𑌲𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌯𑌶𑌾𑌃 ॥ 3 ॥
𑌏𑌤𑍇 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌹𑌾𑌮𑌾𑌤𑍍𑌯𑍈𑌃 𑌪𑍃𑌥𑌗𑍍𑌵𑌾 𑌚 𑌮𑍁𑌦𑍀𑌰𑌯𑌨𑍍 ।
𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑌮𑍇𑌵𑌾𑌭𑌿𑌮𑍁𑌖𑌾𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌰𑍋𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌅𑌤𑍀𑌤𑌾 𑌶𑌰𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌂 𑌯𑌾 𑌨𑍋 𑌵𑌰𑍍𑌷𑌶𑌤𑍋𑌪𑌮𑌾 ।
𑌅𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌪𑌞𑍍𑌚𑌤𑍍𑌵𑌮𑌾𑌪𑌨𑍍𑌨𑍇 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌶𑍋𑌕𑍇𑌨 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌵𑍇 ॥ 5 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌜𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌶𑍍𑌚𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌃 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌤𑍇𑌜𑌸𑍍𑌵𑍀 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣𑍈𑌵 𑌗𑌤𑌸𑍍𑌸𑌹 ॥ 6 ॥
𑌉𑌭𑍗 𑌭𑌰𑌤𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑍗 𑌕𑍇𑌕𑌯𑍇𑌷𑍁 𑌪𑌰𑌨𑍍𑌤𑌪𑍗 ।
𑌪𑍁𑌰𑍇 𑌰𑌾𑌜𑌗𑍃𑌹𑍇 𑌰𑌮𑍍𑌯𑍇 𑌮𑌾𑌤𑌾𑌮𑌹𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑌨𑍇 ॥ 7 ॥
𑌇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍂𑌣𑌾𑌮𑌿𑌹𑌾𑌦𑍍𑌯𑍈𑌵 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌦𑍍𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌵𑌿𑌧𑍀𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅𑌰𑌾𑌜𑌕𑌂 𑌹𑌿 𑌨𑍋 𑌰𑌾𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌂 𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌂 𑌸𑌮𑌵𑌾𑌪𑍍𑌨𑍁𑌯𑌾𑌤𑍍 ॥ 8 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌜𑌨𑌪𑌦𑍇 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌨𑍍𑌮𑌾𑌲𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌸𑍍𑌵𑌨𑌃 ।
𑌅𑌭𑌿𑌵𑌰𑍍𑌷𑌤𑌿 𑌪𑌰𑍍𑌜𑌨𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌹𑍀𑌂 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌵𑌾𑌰𑌿𑌣𑌾 ॥ 9 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌜𑌨𑌪𑌦𑍇 𑌬𑍀𑌜𑌮𑍁𑌷𑍍𑌟𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍀𑌰𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌪𑌿𑌤𑍁𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌾 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 𑌵𑌶𑍇 ॥ 10 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌧𑌨𑌂 𑌚𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌯𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 ।
𑌇𑌦 𑌮𑌤𑍍𑌯𑌾𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌚𑌾𑌨𑍍𑌯𑌤𑍍𑌕𑍁𑌤𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌯 𑌮𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 ॥ 11 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌜𑌨𑌪𑌦𑍇 𑌕𑌾𑌰𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌭𑌾𑌂 𑌨𑌰𑌾𑌃 ।
𑌉𑌦𑍍𑌯𑌾𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌰𑌮𑍍𑌯𑌾𑌣𑌿 𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣𑌿 𑌚 ॥ 12 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌜𑌨𑌪𑌦𑍇 𑌯𑌜𑍍𑌞𑌶𑍀𑌲𑌾 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌾𑌤𑌯𑌃 ।
𑌸𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑍍𑌯𑌨𑍍𑌵𑌾𑌸𑌤𑍇 𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌂𑌶𑌿𑌤𑌵𑍍𑌰𑌤𑌾𑌃 ॥ 13 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌜𑌨𑌪𑌦𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌯𑌜𑍍𑌞𑍇𑌷𑍁 𑌯𑌜𑍍𑌵𑌨𑌃 ।
𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑌾 𑌵𑌸𑍁𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾 𑌵𑌿𑌸𑍃𑌜𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌤𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌃 ॥ 14 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌜𑌨𑌪𑌦𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍂𑌤𑌨𑌟𑌨𑌰𑍍𑌤𑌕𑌾𑌃 ।
𑌉𑌤𑍍𑌸𑌵𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌮𑌾𑌜𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌾𑌃 ॥ 15 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌜𑌨𑌪𑌦𑍇 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌰𑍍𑌥𑌾 𑌵𑍍𑌯𑌵𑌹𑌾𑌰𑌿𑌣𑌃 ।
𑌕𑌥𑌾𑌭𑌿𑌰𑌨𑍁𑌰𑌜𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌕𑌥𑌾𑌶𑍀𑌲𑌾𑌃 𑌕𑌥𑌾𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍈𑌃 ॥ 16 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌜𑌨𑌪𑌦𑍇 𑌉𑌦𑍍𑌯𑌾𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌸𑌮𑌾𑌗𑌤𑌾𑌃 ।
𑌸𑌾𑌯𑌾𑌹𑍍𑌨𑍇 𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌹𑍇𑌮𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 17 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌜𑌨𑌪𑌦𑍇 𑌵𑌾𑌹𑌨𑍈 𑌶𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌗𑌾𑌮𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌨𑌰𑌾 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌰𑌣𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌨𑌾𑌰𑍀𑌭𑌿𑌸𑍍𑌸𑌹 𑌕𑌾𑌮𑌿𑌨𑌃 ॥ 18 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌜𑌨𑌪𑌦𑍇 𑌧𑌨𑌵𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸𑍁𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌶𑍇𑌰𑌤𑍇 𑌵𑌿𑌵𑍃𑌤𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌾𑌃 𑌕𑍃𑌷𑌿𑌗𑍋𑌰𑌕𑍍𑌷𑌜𑍀𑌵𑌿𑌨𑌃 ॥ 19 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌜𑌨𑌪𑌦𑍇 𑌬𑌦𑍍𑌧𑌘𑌣𑍍𑌟𑌾𑌵𑌿𑌷𑌾𑌣𑌿𑌨𑌃 ।
𑌅𑌟𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌜𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑍇𑌷𑍁 𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑌾 𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌹𑌾𑌯𑌨𑌾𑌃 ॥ 20 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌜𑌨𑌪𑌦𑍇 𑌶𑌰𑌾𑌨𑍍𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌮𑌸𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌶𑍍𑌰𑍂𑌯𑌤𑍇 𑌤𑌲𑌨𑌿𑌰𑍍𑌘𑍋𑌷 𑌇𑌷𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌮𑍁𑌪𑌾𑌸𑌨𑍇 ॥ 21 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌜𑌨𑌪𑌦𑍇 𑌵𑌣𑌿𑌜𑍋 𑌦𑍂𑌰𑌗𑌾𑌮𑌿𑌨𑌃 ।
𑌗𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌕𑍍𑌷𑍇𑌮𑌮𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑌂 𑌬𑌹𑍁𑌪𑌣𑍍𑌯𑌸𑌮𑌾𑌚𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 22 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌜𑌨𑌪𑌦𑍇 𑌚𑌰𑌤𑍍𑌯𑍇𑌕𑌚𑌰𑍋 𑌵𑌶𑍀 ।
𑌭𑌾𑌵𑌯𑌨𑍍𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌽𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌾𑌯𑌙𑍍𑌗𑍃𑌹𑍋 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌃 ॥ 23 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌜𑌨𑌪𑌦𑍇 𑌯𑍋𑌗𑌕𑍍𑌷𑍇𑌮𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 ।
𑌨𑌚𑌾𑌪𑍍𑌯𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌸𑍇𑌨𑌾 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍂𑌨𑍍𑌵𑌿𑌷𑌹𑌤𑍇 𑌯𑍁𑌧𑌿 ॥ 24 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌜𑌨𑌪𑌦𑍇 𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑍈𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌵𑌾𑌜𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌨𑌰𑌾𑌸𑍍𑌸𑌂𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌹𑌸𑌾 𑌰𑌥𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌰𑌿𑌮𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 25 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌜𑌨𑌪𑌦𑍇 𑌨𑌰𑌾𑌶𑍍𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑌾𑌰𑌦𑌾𑌃 ।
𑌸𑌂𑌵𑌦𑌨𑍍𑌤𑍋𑌽𑌵𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌵𑌨𑍇𑌷𑍂𑌪𑌵𑌨𑍇𑌷𑍁 𑌚 ॥ 26 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌜𑌨𑌪𑌦𑍇 𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑌮𑍋𑌦𑌕𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌃 ।
𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌭𑍍𑌯𑌰𑍍𑌚𑌨𑌾𑌰𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌕𑌲𑍍𑌪𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌨𑌿𑌯𑌤𑍈𑌰𑍍𑌜𑌨𑍈𑌃 ॥ 27 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌜𑌨𑌪𑌦𑍇 𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑌾𑌗𑌰𑍁𑌰𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤 𑌇𑌵 𑌶𑌾𑌖𑌿𑌨𑌃 ॥ 28 ॥
𑌯𑌥𑌾 𑌹𑍍𑌯𑌨𑍁𑌦𑌕𑌾 𑌨𑌦𑍍𑌯𑌃 𑌯𑌥𑌾 𑌵𑌾𑌽𑌪𑍍𑌯𑌤𑍃𑌣𑌂 𑌵𑌨𑌮𑍍 ।
𑌅𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑌾 𑌯𑌥𑌾 𑌗𑌾𑌵𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 𑌰𑌾𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌮𑌰𑌾𑌜𑌕𑌮𑍍 ॥ 29 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌜𑌕𑍇 𑌜𑌨𑌪𑌦𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌕𑌂 𑌭𑌵𑌤𑌿 𑌕𑌸𑍍𑌯𑌚𑌿𑌤𑍍 ।
𑌮𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌇𑌵 𑌨𑌰𑌾 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌭𑌕𑍍𑌷𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌪𑌰𑌸𑍍𑌪𑌰𑌮𑍍 ॥ 30 ॥
𑌯𑍇 𑌹𑌿 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨𑌮𑌰𑍍𑌯𑌾𑌦𑌾 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿𑌕𑌾𑌶𑍍𑌛𑌿𑌨𑍍𑌨𑌸𑌂𑌶𑌯𑌾𑌃 ।
𑌤𑍇𑌽𑌪𑌿 𑌭𑌾𑌵𑌾𑌯 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌜𑌦𑌣𑍍𑌡𑌨𑌿𑌪𑍀𑌡𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 31 ॥
𑌯𑌥𑌾 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿 𑌶𑍍𑌶𑌰𑍀𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑍇𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 ।
𑌤𑌥𑌾 𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌰𑌾𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌵𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌯𑌧𑌰𑍍𑌮𑌯𑍋𑌃 ॥ 32 ॥
𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌶𑍍𑌚 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌕𑍁𑌲𑌵𑌤𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌲𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌪𑌿𑌤𑌾 𑌚𑍈𑌵 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌹𑌿𑌤𑌕𑌰𑍋 𑌨𑍃𑌣𑌾𑌮𑍍 ॥ 33 ॥
𑌯𑌮𑍋 𑌵𑍈𑌶𑍍𑌰𑌵𑌣 𑌶𑍍𑌶𑌕𑍍𑌰𑌃 𑌵𑌰𑍁𑌣𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌮𑌹𑌤𑌾 𑌤𑌤𑌃 ॥ 34 ॥
𑌅𑌹𑍋 𑌤𑌮 𑌇𑌵𑍇𑌦𑌂 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌨𑌪𑍍𑌰𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯𑍇𑌤 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌨 ।
𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌚𑍇 𑌨𑍍𑌨 𑌭𑌵𑍇 𑌲𑍍𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌵𑌿𑌭𑌜 𑌸𑌾𑌧𑍍𑌵𑌸𑌾𑌧𑍁𑌨𑍀 ॥ 35 ॥
𑌜𑍀𑌵𑌤𑍍𑌯𑌪𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌜𑍇 𑌤𑌵𑍈𑌵 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌵𑌯𑌮𑍍 ।
𑌨𑌾𑌤𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌮𑌹𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌵𑍇𑌲𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌃 ॥ 36 ॥
𑌸 𑌨 𑌸𑍍𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌵𑌰𑍍𑌯 𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌨𑍃𑌪𑌂 𑌵𑌿𑌨𑌾 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌮𑌰𑌣𑍍𑌯𑌭𑍂𑌤𑌮𑍍 ।
𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌮𑌿𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌸𑍁𑌤𑌂 𑌵𑌦𑌾𑌨𑍍𑌯𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵 𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌮𑌿𑌹𑌾𑌭𑌿𑌷𑌿𑌞𑍍𑌚 ॥ 37 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha saptaṣaṣṭitamassargaḥ |
ākranditanirānandā sāsrakaṇṭhajanākulā |
ayodhyāyāmavatatā sā vyatīyāya śarvarī || 1 ||
vyatītāyāṃ tu śarvaryāmādityasyodaye tataḥ |
sametya rājakartāraḥ sabhāmīyurdvijātayaḥ || 2 ||
mārkaṇḍeyo'tha maudgalyo vāmadevaśca kāśyapaḥ |
kātyāyano gautamaśca jābāliśca mahāyaśāḥ || 3 ||
ete dvijā ssahāmātyaiḥ pṛthagvā ca mudīrayan |
vasiṣṭhamevābhimukhāḥ śreṣṭhaṃ rājapurohitam || 4 ||
atītā śarvarī duḥkhaṃ yā no varṣaśatopamā |
asminpañcatvamāpanne putraśokena pārthive || 5 ||
svargataśca mahārājo rāmaścāraṇyamāśritaḥ |
lakṣmaṇaścāpi tejasvī rāmeṇaiva gatassaha || 6 ||
ubhau bharataśatrughnau kekayeṣu parantapau |
pure rājagṛhe ramye mātāmahaniveśane || 7 ||
ikṣvākūṇāmihādyaiva kaścidrājā vidhīyatām |
arājakaṃ hi no rāṣṭraṃ vināśaṃ samavāpnuyāt || 8 ||
nārājake janapade vidyunmālī mahāsvanaḥ |
abhivarṣati parjanyo mahīṃ divyena vāriṇā || 9 ||
nārājake janapade bījamuṣṭiḥ prakīryate |
nārājake pituḥ putro bhāryā vā vartate vaśe || 10 ||
nārājake dhanaṃ cāsti nāsti bhāryā pyarājake |
ida matyāhitaṃ cānyatkutassatya marājake || 11 ||
nārājake janapade kārayanti sabhāṃ narāḥ |
udyānāni ca ramyāṇi hṛṣṭāḥ puṇyagṛhāṇi ca || 12 ||
nārājake janapade yajñaśīlā dvijātayaḥ |
satrāṇyanvāsate dāntā brāhmaṇā ssaṃśitavratāḥ || 13 ||
nārājake janapade mahāyajñeṣu yajvanaḥ |
brāhmaṇā vasusampannā visṛjantyāptadakṣiṇāḥ || 14 ||
nārājake janapade prabhūtanaṭanartakāḥ |
utsavāśca samājāśca vardhante rāṣṭravardhanāḥ || 15 ||
nārājake janapade siddhārthā vyavahāriṇaḥ |
kathābhiranurajyante kathāśīlāḥ kathāpriyaiḥ || 16 ||
nārājake janapade udyānāni samāgatāḥ |
sāyāhne krīḍituṃ yānti kumāryo hemabhūṣitāḥ || 17 ||
nārājake janapade vāhanai śaśīghragāmibhiḥ |
narā niryāntyaraṇyāni nārībhissaha kāminaḥ || 18 ||
nārājake janapade dhanavantassurakṣitāḥ |
śerate vivṛtadvārāḥ kṛṣigorakṣajīvinaḥ || 19 ||
nārājake janapade baddhaghaṇṭāviṣāṇinaḥ |
aṭanti rājamārgeṣu kuñjarā ṣaṣṭihāyanāḥ || 20 ||
nārājake janapade śarānsantatamasyatām |
śrūyate talanirghoṣa iṣvastrāṇāmupāsane || 21 ||
nārājake janapade vaṇijo dūragāminaḥ |
gacchanti kṣemamadhvānaṃ bahupaṇyasamācitāḥ || 22 ||
nārājake janapade caratyekacaro vaśī |
bhāvayannātmanā'tmānaṃ yatra sāyaṅgṛho muniḥ || 23 ||
nārājake janapade yogakṣemaṃ pravartate |
nacāpyarājake senā śatrūnviṣahate yudhi || 24 ||
nārājake janapade hṛṣṭaiḥ paramavājibhiḥ |
narāssaṃyānti sahasā rathaiśca parimaṇḍitāḥ || 25 ||
nārājake janapade narāśśāstraviśāradāḥ |
saṃvadanto'vatiṣṭhante vaneṣūpavaneṣu ca || 26 ||
nārājake janapade mālyamodakadakṣiṇāḥ |
devatābhyarcanārthāya kalpyante niyatairjanaiḥ || 27 ||
nārājake janapade candanāgarurūṣitāḥ |
rājaputrā virājante vasanta iva śākhinaḥ || 28 ||
yathā hyanudakā nadyaḥ yathā vā'pyatṛṇaṃ vanam |
agopālā yathā gāvastathā rāṣṭramarājakam || 29 ||
nārājake janapade svakaṃ bhavati kasyacit |
matsyā iva narā nityaṃ bhakṣayanti parasparam || 30 ||
ye hi sambhinnamaryādā nāstikāśchinnasaṃśayāḥ |
te'pi bhāvāya kalpante rājadaṇḍanipīḍitāḥ || 31 ||
yathā dṛṣṭi śśarīrasya nityameva pravartate |
tathā narendro rāṣṭrasya prabhavassatyadharmayoḥ || 32 ||
rājā satyaṃ ca dharmaśca rājā kulavatāṃ kulam |
rājā mātā pitā caiva rājā hitakaro nṛṇām || 33 ||
yamo vaiśravaṇa śśakraḥ varuṇaśca mahābalaḥ |
viśeṣyante narendreṇa vṛttena mahatā tataḥ || 34 ||
aho tama ivedaṃ syānnaprajñāyeta kiñcana |
rājā ce nna bhave lloke vibhaja sādhvasādhunī || 35 ||
jīvatyapi mahārāje tavaiva vacanaṃ vayam |
nātikramāmahe sarve velāṃ prāpyeva sāgaraḥ || 36 ||
sa na ssamīkṣya dvijavarya vṛttaṃ nṛpaṃ vinā rājyamaraṇyabhūtam |
kumāramikṣvākusutaṃ vadānyaṃ tvameva rājānamihābhiṣiñca || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe saptaṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ सप्तषष्टितमस्सर्गः ।
आक्रन्दितनिरानन्दा सास्रकण्ठजनाकुला ।
अयोध्यायामवतता सा व्यतीयाय शर्वरी ॥ 1 ॥
व्यतीतायां तु शर्वर्यामादित्यस्योदये ततः ।
समेत्य राजकर्तारः सभामीयुर्द्विजातयः ॥ 2 ॥
मार्कण्डेयोऽथ मौद्गल्यो वामदेवश्च काश्यपः ।
कात्यायनो गौतमश्च जाबालिश्च महायशाः ॥ 3 ॥
एते द्विजा स्सहामात्यैः पृथग्वा च मुदीरयन् ।
वसिष्ठमेवाभिमुखाः श्रेष्ठं राजपुरोहितम् ॥ 4 ॥
अतीता शर्वरी दुःखं या नो वर्षशतोपमा ।
अस्मिन्पञ्चत्वमापन्ने पुत्रशोकेन पार्थिवे ॥ 5 ॥
स्वर्गतश्च महाराजो रामश्चारण्यमाश्रितः ।
लक्ष्मणश्चापि तेजस्वी रामेणैव गतस्सह ॥ 6 ॥
उभौ भरतशत्रुघ्नौ केकयेषु परन्तपौ ।
पुरे राजगृहे रम्ये मातामहनिवेशने ॥ 7 ॥
इक्ष्वाकूणामिहाद्यैव कश्चिद्राजा विधीयताम् ।
अराजकं हि नो राष्ट्रं विनाशं समवाप्नुयात् ॥ 8 ॥
नाराजके जनपदे विद्युन्माली महास्वनः ।
अभिवर्षति पर्जन्यो महीं दिव्येन वारिणा ॥ 9 ॥
नाराजके जनपदे बीजमुष्टिः प्रकीर्यते ।
नाराजके पितुः पुत्रो भार्या वा वर्तते वशे ॥ 10 ॥
नाराजके धनं चास्ति नास्ति भार्या प्यराजके ।
इद मत्याहितं चान्यत्कुतस्सत्य मराजके ॥ 11 ॥
नाराजके जनपदे कारयन्ति सभां नराः ।
उद्यानानि च रम्याणि हृष्टाः पुण्यगृहाणि च ॥ 12 ॥
नाराजके जनपदे यज्ञशीला द्विजातयः ।
सत्राण्यन्वासते दान्ता ब्राह्मणा स्संशितव्रताः ॥ 13 ॥
नाराजके जनपदे महायज्ञेषु यज्वनः ।
ब्राह्मणा वसुसम्पन्ना विसृजन्त्याप्तदक्षिणाः ॥ 14 ॥
नाराजके जनपदे प्रभूतनटनर्तकाः ।
उत्सवाश्च समाजाश्च वर्धन्ते राष्ट्रवर्धनाः ॥ 15 ॥
नाराजके जनपदे सिद्धार्था व्यवहारिणः ।
कथाभिरनुरज्यन्ते कथाशीलाः कथाप्रियैः ॥ 16 ॥
नाराजके जनपदे उद्यानानि समागताः ।
सायाह्ने क्रीडितुं यान्ति कुमार्यो हेमभूषिताः ॥ 17 ॥
नाराजके जनपदे वाहनै शशीघ्रगामिभिः ।
नरा निर्यान्त्यरण्यानि नारीभिस्सह कामिनः ॥ 18 ॥
नाराजके जनपदे धनवन्तस्सुरक्षिताः ।
शेरते विवृतद्वाराः कृषिगोरक्षजीविनः ॥ 19 ॥
नाराजके जनपदे बद्धघण्टाविषाणिनः ।
अटन्ति राजमार्गेषु कुञ्जरा षष्टिहायनाः ॥ 20 ॥
नाराजके जनपदे शरान्सन्ततमस्यताम् ।
श्रूयते तलनिर्घोष इष्वस्त्राणामुपासने ॥ 21 ॥
नाराजके जनपदे वणिजो दूरगामिनः ।
गच्छन्ति क्षेममध्वानं बहुपण्यसमाचिताः ॥ 22 ॥
नाराजके जनपदे चरत्येकचरो वशी ।
भावयन्नात्मनाऽत्मानं यत्र सायङ्गृहो मुनिः ॥ 23 ॥
नाराजके जनपदे योगक्षेमं प्रवर्तते ।
नचाप्यराजके सेना शत्रून्विषहते युधि ॥ 24 ॥
नाराजके जनपदे हृष्टैः परमवाजिभिः ।
नरास्संयान्ति सहसा रथैश्च परिमण्डिताः ॥ 25 ॥
नाराजके जनपदे नराश्शास्त्रविशारदाः ।
संवदन्तोऽवतिष्ठन्ते वनेषूपवनेषु च ॥ 26 ॥
नाराजके जनपदे माल्यमोदकदक्षिणाः ।
देवताभ्यर्चनार्थाय कल्प्यन्ते नियतैर्जनैः ॥ 27 ॥
नाराजके जनपदे चन्दनागरुरूषिताः ।
राजपुत्रा विराजन्ते वसन्त इव शाखिनः ॥ 28 ॥
यथा ह्यनुदका नद्यः यथा वाऽप्यतृणं वनम् ।
अगोपाला यथा गावस्तथा राष्ट्रमराजकम् ॥ 29 ॥
नाराजके जनपदे स्वकं भवति कस्यचित् ।
मत्स्या इव नरा नित्यं भक्षयन्ति परस्परम् ॥ 30 ॥
ये हि सम्भिन्नमर्यादा नास्तिकाश्छिन्नसंशयाः ।
तेऽपि भावाय कल्पन्ते राजदण्डनिपीडिताः ॥ 31 ॥
यथा दृष्टि श्शरीरस्य नित्यमेव प्रवर्तते ।
तथा नरेन्द्रो राष्ट्रस्य प्रभवस्सत्यधर्मयोः ॥ 32 ॥
राजा सत्यं च धर्मश्च राजा कुलवतां कुलम् ।
राजा माता पिता चैव राजा हितकरो नृणाम् ॥ 33 ॥
यमो वैश्रवण श्शक्रः वरुणश्च महाबलः ।
विशेष्यन्ते नरेन्द्रेण वृत्तेन महता ततः ॥ 34 ॥
अहो तम इवेदं स्यान्नप्रज्ञायेत किञ्चन ।
राजा चे न्न भवे ल्लोके विभज साध्वसाधुनी ॥ 35 ॥
जीवत्यपि महाराजे तवैव वचनं वयम् ।
नातिक्रमामहे सर्वे वेलां प्राप्येव सागरः ॥ 36 ॥
स न स्समीक्ष्य द्विजवर्य वृत्तं नृपं विना राज्यमरण्यभूतम् ।
कुमारमिक्ष्वाकुसुतं वदान्यं त्वमेव राजानमिहाभिषिञ्च ॥ 37 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे सप्तषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha saptaṣaṣṭitamassargaḥ |
ākranditanirānandā sāsrakaṇṭhajanākulā |
ayodhyāyāmavatatā sā vyatīyāya śarvarī || 1 ||
vyatītāyāṃ tu śarvaryāmādityasyodaye tataḥ |
sametya rājakartāraḥ sabhāmīyurdvijātayaḥ || 2 ||
mārkaṇḍeyo'tha maudgalyo vāmadevaśca kāśyapaḥ |
kātyāyano gautamaśca jābāliśca mahāyaśāḥ || 3 ||
ete dvijā ssahāmātyaiḥ pṛthagvā ca mudīrayan |
vasiṣṭhamevābhimukhāḥ śreṣṭhaṃ rājapurohitam || 4 ||
atītā śarvarī duḥkhaṃ yā no varṣaśatopamā |
asminpañcatvamāpanne putraśokena pārthive || 5 ||
svargataśca mahārājo rāmaścāraṇyamāśritaḥ |
lakṣmaṇaścāpi tejasvī rāmeṇaiva gatassaha || 6 ||
ubhau bharataśatrughnau kekayeṣu parantapau |
pure rājagṛhe ramye mātāmahaniveśane || 7 ||
ikṣvākūṇāmihādyaiva kaścidrājā vidhīyatām |
arājakaṃ hi no rāṣṭraṃ vināśaṃ samavāpnuyāt || 8 ||
nārājake janapade vidyunmālī mahāsvanaḥ |
abhivarṣati parjanyo mahīṃ divyena vāriṇā || 9 ||
nārājake janapade bījamuṣṭiḥ prakīryate |
nārājake pituḥ putro bhāryā vā vartate vaśe || 10 ||
nārājake dhanaṃ cāsti nāsti bhāryā pyarājake |
ida matyāhitaṃ cānyatkutassatya marājake || 11 ||
nārājake janapade kārayanti sabhāṃ narāḥ |
udyānāni ca ramyāṇi hṛṣṭāḥ puṇyagṛhāṇi ca || 12 ||
nārājake janapade yajñaśīlā dvijātayaḥ |
satrāṇyanvāsate dāntā brāhmaṇā ssaṃśitavratāḥ || 13 ||
nārājake janapade mahāyajñeṣu yajvanaḥ |
brāhmaṇā vasusampannā visṛjantyāptadakṣiṇāḥ || 14 ||
nārājake janapade prabhūtanaṭanartakāḥ |
utsavāśca samājāśca vardhante rāṣṭravardhanāḥ || 15 ||
nārājake janapade siddhārthā vyavahāriṇaḥ |
kathābhiranurajyante kathāśīlāḥ kathāpriyaiḥ || 16 ||
nārājake janapade udyānāni samāgatāḥ |
sāyāhne krīḍituṃ yānti kumāryo hemabhūṣitāḥ || 17 ||
nārājake janapade vāhanai śaśīghragāmibhiḥ |
narā niryāntyaraṇyāni nārībhissaha kāminaḥ || 18 ||
nārājake janapade dhanavantassurakṣitāḥ |
śerate vivṛtadvārāḥ kṛṣigorakṣajīvinaḥ || 19 ||
nārājake janapade baddhaghaṇṭāviṣāṇinaḥ |
aṭanti rājamārgeṣu kuñjarā ṣaṣṭihāyanāḥ || 20 ||
nārājake janapade śarānsantatamasyatām |
śrūyate talanirghoṣa iṣvastrāṇāmupāsane || 21 ||
nārājake janapade vaṇijo dūragāminaḥ |
gacchanti kṣemamadhvānaṃ bahupaṇyasamācitāḥ || 22 ||
nārājake janapade caratyekacaro vaśī |
bhāvayannātmanā'tmānaṃ yatra sāyaṅgṛho muniḥ || 23 ||
nārājake janapade yogakṣemaṃ pravartate |
nacāpyarājake senā śatrūnviṣahate yudhi || 24 ||
nārājake janapade hṛṣṭaiḥ paramavājibhiḥ |
narāssaṃyānti sahasā rathaiśca parimaṇḍitāḥ || 25 ||
nārājake janapade narāśśāstraviśāradāḥ |
saṃvadanto'vatiṣṭhante vaneṣūpavaneṣu ca || 26 ||
nārājake janapade mālyamodakadakṣiṇāḥ |
devatābhyarcanārthāya kalpyante niyatairjanaiḥ || 27 ||
nārājake janapade candanāgarurūṣitāḥ |
rājaputrā virājante vasanta iva śākhinaḥ || 28 ||
yathā hyanudakā nadyaḥ yathā vā'pyatṛṇaṃ vanam |
agopālā yathā gāvastathā rāṣṭramarājakam || 29 ||
nārājake janapade svakaṃ bhavati kasyacit |
matsyā iva narā nityaṃ bhakṣayanti parasparam || 30 ||
ye hi sambhinnamaryādā nāstikāśchinnasaṃśayāḥ |
te'pi bhāvāya kalpante rājadaṇḍanipīḍitāḥ || 31 ||
yathā dṛṣṭi śśarīrasya nityameva pravartate |
tathā narendro rāṣṭrasya prabhavassatyadharmayoḥ || 32 ||
rājā satyaṃ ca dharmaśca rājā kulavatāṃ kulam |
rājā mātā pitā caiva rājā hitakaro nṛṇām || 33 ||
yamo vaiśravaṇa śśakraḥ varuṇaśca mahābalaḥ |
viśeṣyante narendreṇa vṛttena mahatā tataḥ || 34 ||
aho tama ivedaṃ syānnaprajñāyeta kiñcana |
rājā ce nna bhave lloke vibhaja sādhvasādhunī || 35 ||
jīvatyapi mahārāje tavaiva vacanaṃ vayam |
nātikramāmahe sarve velāṃ prāpyeva sāgaraḥ || 36 ||
sa na ssamīkṣya dvijavarya vṛttaṃ nṛpaṃ vinā rājyamaraṇyabhūtam |
kumāramikṣvākusutaṃ vadānyaṃ tvameva rājānamihābhiṣiñca || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe saptaṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.