𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌷𑌟𑍍𑌸𑌪𑍍𑌤𑌤𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑌮𑍇𑌵𑌂 𑌶𑍋𑌕𑌸𑌨𑍍𑌤𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌭𑌰𑌤𑌂 𑌕𑍈𑌕𑌯𑍀 𑌸𑍁𑌤𑌮𑍍 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚 𑌵𑌦𑌤𑌾𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠 𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌵𑌾𑌗𑍃𑌷𑌿𑌃 ॥ 1 ॥
𑌅𑌲𑌂 𑌶𑍋𑌕𑍇𑌨 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰 𑌮𑌹𑌾𑌯𑌶𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌕𑌾𑌲𑌂 𑌨𑌰𑌪𑌤𑍇𑌃 𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌸𑌂𑌯𑌾𑌨𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌚 𑌶𑍍𑌶𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌭𑌰𑌤𑍋 𑌧𑌾𑌰𑌣𑌾𑌂 𑌗𑌤𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑍇𑌤𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌣𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌿 𑌕𑌾𑌰𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌵𑌿𑌤𑍍 ॥ 3 ॥
𑌉𑌦𑍍𑌧𑍃𑌤𑌂 𑌤𑍈𑌲𑌸𑌂𑌰𑍋𑌧𑌾𑌤𑍍𑌸𑌤𑍁 𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌆𑌪𑍀𑌤𑌵𑌰𑍍𑌣𑌵𑌦𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌮𑌿𑌵 𑌭𑍂𑌮𑌿𑌪𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌸𑌂𑌵𑍇𑌶𑍍𑌯 𑌶𑌯𑌨𑍇 𑌚𑌾𑌗𑍍𑌯𑍍𑌰𑍇 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌰𑌤𑍍𑌨𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌕𑍃𑌤𑍇 ।
𑌤𑌤𑍋 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌂 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌵𑌿𑌲𑌲𑌾𑌪 𑌸𑍁𑌦𑍁𑌃𑌖𑌿𑌤𑌃 ॥ 5 ॥
𑌕𑌿𑌂 𑌤𑍇 𑌵𑍍𑌯𑌵𑌸𑌿𑌤𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌷𑌿𑌤𑍇 𑌮𑌯𑍍𑌯𑌨𑌾𑌗𑌤𑍇 ।
𑌵𑌿𑌵𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌂 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌮𑍍 ॥ 6 ॥
𑌕𑍍𑌵 𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯𑌸𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌜 𑌹𑌿𑌤𑍍𑌵𑍇𑌮𑌂 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌿𑌤𑌂 𑌜𑌨𑌮𑍍 ।
𑌹𑍀𑌨𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌸𑌿𑌂𑌹𑍇𑌨 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣𑌾𑌕𑍍𑌲𑌿𑌷𑍍𑌟𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 ॥ 7 ॥
𑌯𑍋𑌗𑌕𑍍𑌷𑍇𑌮𑌂 𑌤𑍁 𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍 𑌕𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌕𑌲𑍍𑌪𑌯𑌿𑌤𑌾 𑌪𑍁𑌰𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌾𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌾𑌤 𑌰𑌾𑌮𑍇 𑌚 𑌵𑌨𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑍇 ॥ 8 ॥
𑌵𑌿𑌧𑌵𑌾 𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍀 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌹𑍀𑌨𑌾 𑌨 𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 ।
𑌹𑍀𑌨𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍇𑌵 𑌰𑌜𑌨𑍀 𑌨𑌗𑌰𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌭𑌾𑌤𑌿 𑌮𑌾 ॥ 9 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌲𑌪𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌤𑌂 𑌭𑌰𑌤𑌂 𑌦𑍀𑌨𑌮𑌾𑌨𑌸𑌮𑍍 ।
𑌅𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌦𑍍𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌭𑍂𑌯𑍋 𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍁𑌨𑌿𑌃 ॥ 10 ॥
𑌪𑍍𑌰𑍇𑌤𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌣𑌿 𑌯𑌾𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌰𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌂 𑌪𑌤𑍇𑌃 ।
𑌤𑌾𑌨𑍍𑌯𑌵𑍍𑌯𑌗𑍍𑌰𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍋 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌵𑌿𑌚𑌾𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌤𑌥𑍇𑌤𑌿 𑌭𑌰𑌤𑍋 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑌸𑍍𑌯𑌾𑌭𑌿𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯 𑌤𑌤𑍍 ।
𑌋𑌤𑍍𑌵𑌿𑌕𑍍𑌪𑍁𑌰𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾𑌚𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌰𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑌃 ॥ 12 ॥
𑌯𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌗𑍍𑌨𑌯𑍋 𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍇𑌸𑍍𑌯 𑌚𑌾𑌗𑍍𑌨𑍍𑌯𑌗𑌾𑌰𑌾𑌦𑍍𑌬𑌹𑌿𑌷𑍍𑌕𑍃𑌤𑌾𑌃 ।
𑌋𑌤𑍍𑌵𑌿𑌗𑍍𑌭𑌿𑌰𑍍𑌯𑌾𑌜𑌕𑍈𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌤𑍇 𑌆𑌹𑍍𑌰𑌿𑌯𑌨𑍍𑌤 𑌯𑌥𑌾𑌵𑌿𑌧𑌿 ॥ 13 ॥
𑌶𑌿𑌬𑌿𑌕𑌾𑌯𑌾𑌮𑌥𑌾𑌽𑌰𑍋𑌪𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌂 𑌗𑌤𑌚𑍇𑌤𑌸𑌮𑍍 ।
𑌬𑌾𑌷𑍍𑌪𑌕𑌣𑍍𑌠𑌾 𑌵𑌿𑌮𑌨𑌸𑌸𑍍𑌤𑌮𑍂𑌹𑍁𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌚𑌾𑌰𑌕𑌾𑌃 ॥ 14 ॥
𑌹𑌿𑌰𑌣𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌚 𑌵𑌾𑌸𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌪𑍍𑌰𑌕𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌜𑌨𑌾 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌂 𑌨𑍃𑌪𑌤𑍇𑌰𑌗𑍍𑌰𑌤𑍋 𑌯𑌯𑍁𑌃 ॥ 15 ॥
𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑌾𑌗𑌰𑍁𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑌾𑌸𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌰𑌲𑌂 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌕𑌂 𑌤𑌥𑌾 ।
𑌦𑍇𑌵𑌦𑌾𑌰𑍂𑌣𑌿 𑌚𑌾𑌹𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌥𑌾𑌪𑌰𑍇 ॥ 16 ॥
𑌗𑌨𑍍𑌧𑌾𑌨𑍁𑌚𑍍𑌚𑌾𑌵𑌚𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾𑌥 𑌭𑍂𑌮𑌿𑌪𑌮𑍍 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌂𑌵𑍇𑌶𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑍁𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌤𑌮𑍃𑌤𑍍𑌵𑌿𑌜𑌃 ॥ 17 ॥
𑌤𑌦𑌾 𑌹𑍁𑌤𑌾𑌶𑌨𑌂 𑌹𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌜𑍇𑌪𑍁𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌦𑍃𑌤𑍍𑌵𑌿𑌜𑌃 ।
𑌜𑌗𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍇 𑌯𑌥𑌾𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌾𑌮𑌾𑌨𑌿 𑌸𑌾𑌮𑌗𑌾𑌃 ॥ 18 ॥
𑌶𑌿𑌬𑌿𑌕𑌾𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌯𑌾𑌨𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌯𑌥𑌾𑌰𑍍𑌹𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌯𑍋𑌷𑌿𑌤𑌃 ।
𑌨𑌗𑌰𑌾 𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑌯𑍁𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑍈𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌵𑍃𑌤𑌾 𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ॥ 19 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌸𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌤𑌂 𑌚𑌕𑍁𑌃 𑌋𑌤𑍍𑌵𑌿𑌜𑍋𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌚𑌿𑌤𑌂 𑌨𑍃𑌪𑌮𑍍 ।
𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌶𑍋𑌕𑌸𑌨𑍍𑌤𑌪𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌕𑍗𑌸𑌲𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌖𑌾𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ॥ 20 ॥
𑌕𑍍𑌰𑍗𑌞𑍍𑌚𑍀𑌨𑌾𑌮𑌿𑌵 𑌨𑌾𑌰𑍀𑌣𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌨𑌾𑌦𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌶𑍁𑌶𑍍𑌰𑍁𑌵𑍇 ।
𑌆𑌰𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌂 𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌶𑌨𑍍𑌤𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌶𑌃 ॥ 21 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌰𑍁𑌦𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌵𑌶𑌾𑌵𑌿𑌲𑌪𑍍𑌯 𑌚 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌃 ।
𑌯𑌾𑌨𑍇𑌭𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑌰𑌯𑍂𑌤𑍀𑌰𑌮𑌵𑌤𑍇𑌰𑍁𑌰𑍍𑌵𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑌾𑌃 ॥ 22 ॥
𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑍋𑌦𑌕𑌂 𑌤𑍇 𑌭𑌰𑌤𑍇𑌨 𑌸𑌾𑌰𑍍𑌧𑌂 𑌨𑍃𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑌾 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾 𑌶𑍍𑌚 ।
𑌪𑍁𑌰𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌰𑍁𑌪𑌰𑍀𑌤𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌾𑌃 𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌦𑌶𑌾𑌹𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌨𑌯𑌨𑍍𑌤 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌷𑌟𑍍𑌸𑌪𑍍𑌤𑌤𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣaṭsaptatitamassargaḥ |
tamevaṃ śokasantaptaṃ bharataṃ kaikayī sutam |
uvāca vadatāṃ śreṣṭho vasiṣṭha śśreṣṭhavāgṛṣiḥ || 1 ||
alaṃ śokena bhadraṃ te rājaputra mahāyaśaḥ |
prāptakālaṃ narapateḥ kuru saṃyānamuttamam || 2 ||
vasiṣṭhasya vaca śśṛtvā bharato dhāraṇāṃ gataḥ |
pretakāryāṇi sarvāṇi kārayāmāsa dharmavit || 3 ||
uddhṛtaṃ tailasaṃrodhātsatu bhūmau niveśitam |
āpītavarṇavadanaṃ prasuptamiva bhūmipam || 4 ||
saṃveśya śayane cāgyre nānāratnapariṣkṛte |
tato daśarathaṃ putro vilalāpa suduḥkhitaḥ || 5 ||
kiṃ te vyavasitaṃ rājan proṣite mayyanāgate |
vivāsya rāmaṃ dharmajñaṃ lakṣmaṇaṃ ca mahābalam || 6 ||
kva yāsyasi mahārāja hitvemaṃ duḥkhitaṃ janam |
hīnaṃ puruṣasiṃhena rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 7 ||
yogakṣemaṃ tu te rājan ko'sminkalpayitā pure tvayi prayāte svastāta rāme ca vanamāśrite || 8 ||
vidhavā pṛthivī rājan stvayā hīnā na rājate |
hīnacandreva rajanī nagarī pratibhāti mā || 9 ||
evaṃ vilapamānaṃ taṃ bharataṃ dīnamānasam |
abravīdvacanaṃ bhūyo vasiṣṭhastu mahāmuniḥ || 10 ||
pretakāryāṇi yānyasya kartavyāni viśāṃ pateḥ |
tānyavyagraṃ mahābāho kriyāntāmavicāritam || 11 ||
tatheti bharato vākyaṃ vasiṣṭhasyābhipūjya tat |
ṛtvikpurohitācāryān stvarayāmāsa sarvaśaḥ || 12 ||
ye tvagnayo narendresya cāgnyagārādbahiṣkṛtāḥ |
ṛtvigbhiryājakaiścaiva te āhriyanta yathāvidhi || 13 ||
śibikāyāmathā'ropya rājānaṃ gatacetasam |
bāṣpakaṇṭhā vimanasastamūhuḥ paricārakāḥ || 14 ||
hiraṇyaṃ ca suvarṇaṃ ca vāsāṃsi vividhāni ca |
prakiranto janā mārgaṃ nṛpateragrato yayuḥ || 15 ||
candanāgaruniryāsān saralaṃ padmakaṃ tathā |
devadārūṇi cāhṛtya kṣepayanti tathāpare || 16 ||
gandhānuccāvacāṃścānyāṃ statra gatvātha bhūmipam |
tatra saṃveśayāmāsuścitāmadhye tamṛtvijaḥ || 17 ||
tadā hutāśanaṃ hutvā jepustasya tadṛtvijaḥ |
jaguśca te yathāśāstra tatra sāmāni sāmagāḥ || 18 ||
śibikābhiśca yānaiśca yathārhaṃ tasya yoṣitaḥ |
nagarā nniryayustatra vṛddhaiḥ parivṛtā stadā || 19 ||
prasavyaṃ cāpi taṃ cakuḥ ṛtvijo'gnicitaṃ nṛpam |
striyaśca śokasantaptāḥ kausalyāpramukhāstadā || 20 ||
krauñcīnāmiva nārīṇāṃ ninādastatra śuśruve |
ārtānāṃ karuṇaṃ kāle krośantīnāṃ sahasraśaḥ || 21 ||
tato rudantyo vivaśāvilapya ca punaḥ punaḥ |
yānebhyassarayūtīramavaterurvarāṅganāḥ || 22 ||
kṛtvodakaṃ te bharatena sārdhaṃ nṛpāṅganā mantripurohitā śca |
purampraviśyāśruparītanetrāḥ bhūmau daśāhaṃ vyanayanta duḥkham || 23 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣaṭsaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ षट्सप्ततितमस्सर्गः ।
तमेवं शोकसन्तप्तं भरतं कैकयी सुतम् ।
उवाच वदतां श्रेष्ठो वसिष्ठ श्श्रेष्ठवागृषिः ॥ 1 ॥
अलं शोकेन भद्रं ते राजपुत्र महायशः ।
प्राप्तकालं नरपतेः कुरु संयानमुत्तमम् ॥ 2 ॥
वसिष्ठस्य वच श्शृत्वा भरतो धारणां गतः ।
प्रेतकार्याणि सर्वाणि कारयामास धर्मवित् ॥ 3 ॥
उद्धृतं तैलसंरोधात्सतु भूमौ निवेशितम् ।
आपीतवर्णवदनं प्रसुप्तमिव भूमिपम् ॥ 4 ॥
संवेश्य शयने चाग्य्रे नानारत्नपरिष्कृते ।
ततो दशरथं पुत्रो विललाप सुदुःखितः ॥ 5 ॥
किं ते व्यवसितं राजन् प्रोषिते मय्यनागते ।
विवास्य रामं धर्मज्ञं लक्ष्मणं च महाबलम् ॥ 6 ॥
क्व यास्यसि महाराज हित्वेमं दुःखितं जनम् ।
हीनं पुरुषसिंहेन रामेणाक्लिष्टकर्मणा ॥ 7 ॥
योगक्षेमं तु ते राजन् कोऽस्मिन्कल्पयिता पुरे त्वयि प्रयाते स्वस्तात रामे च वनमाश्रिते ॥ 8 ॥
विधवा पृथिवी राजन् स्त्वया हीना न राजते ।
हीनचन्द्रेव रजनी नगरी प्रतिभाति मा ॥ 9 ॥
एवं विलपमानं तं भरतं दीनमानसम् ।
अब्रवीद्वचनं भूयो वसिष्ठस्तु महामुनिः ॥ 10 ॥
प्रेतकार्याणि यान्यस्य कर्तव्यानि विशां पतेः ।
तान्यव्यग्रं महाबाहो क्रियान्तामविचारितम् ॥ 11 ॥
तथेति भरतो वाक्यं वसिष्ठस्याभिपूज्य तत् ।
ऋत्विक्पुरोहिताचार्यान् स्त्वरयामास सर्वशः ॥ 12 ॥
ये त्वग्नयो नरेन्द्रेस्य चाग्न्यगाराद्बहिष्कृताः ।
ऋत्विग्भिर्याजकैश्चैव ते आह्रियन्त यथाविधि ॥ 13 ॥
शिबिकायामथाऽरोप्य राजानं गतचेतसम् ।
बाष्पकण्ठा विमनसस्तमूहुः परिचारकाः ॥ 14 ॥
हिरण्यं च सुवर्णं च वासांसि विविधानि च ।
प्रकिरन्तो जना मार्गं नृपतेरग्रतो ययुः ॥ 15 ॥
चन्दनागरुनिर्यासान् सरलं पद्मकं तथा ।
देवदारूणि चाहृत्य क्षेपयन्ति तथापरे ॥ 16 ॥
गन्धानुच्चावचांश्चान्यां स्तत्र गत्वाथ भूमिपम् ।
तत्र संवेशयामासुश्चितामध्ये तमृत्विजः ॥ 17 ॥
तदा हुताशनं हुत्वा जेपुस्तस्य तदृत्विजः ।
जगुश्च ते यथाशास्त्र तत्र सामानि सामगाः ॥ 18 ॥
शिबिकाभिश्च यानैश्च यथार्हं तस्य योषितः ।
नगरा न्निर्ययुस्तत्र वृद्धैः परिवृता स्तदा ॥ 19 ॥
प्रसव्यं चापि तं चकुः ऋत्विजोऽग्निचितं नृपम् ।
स्त्रियश्च शोकसन्तप्ताः कौसल्याप्रमुखास्तदा ॥ 20 ॥
क्रौञ्चीनामिव नारीणां निनादस्तत्र शुश्रुवे ।
आर्तानां करुणं काले क्रोशन्तीनां सहस्रशः ॥ 21 ॥
ततो रुदन्त्यो विवशाविलप्य च पुनः पुनः ।
यानेभ्यस्सरयूतीरमवतेरुर्वराङ्गनाः ॥ 22 ॥
कृत्वोदकं ते भरतेन सार्धं नृपाङ्गना मन्त्रिपुरोहिता श्च ।
पुरम्प्रविश्याश्रुपरीतनेत्राः भूमौ दशाहं व्यनयन्त दुःखम् ॥ 23 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे षट्सप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣaṭsaptatitamassargaḥ |
tamevaṃ śokasantaptaṃ bharataṃ kaikayī sutam |
uvāca vadatāṃ śreṣṭho vasiṣṭha śśreṣṭhavāgṛṣiḥ || 1 ||
alaṃ śokena bhadraṃ te rājaputra mahāyaśaḥ |
prāptakālaṃ narapateḥ kuru saṃyānamuttamam || 2 ||
vasiṣṭhasya vaca śśṛtvā bharato dhāraṇāṃ gataḥ |
pretakāryāṇi sarvāṇi kārayāmāsa dharmavit || 3 ||
uddhṛtaṃ tailasaṃrodhātsatu bhūmau niveśitam |
āpītavarṇavadanaṃ prasuptamiva bhūmipam || 4 ||
saṃveśya śayane cāgyre nānāratnapariṣkṛte |
tato daśarathaṃ putro vilalāpa suduḥkhitaḥ || 5 ||
kiṃ te vyavasitaṃ rājan proṣite mayyanāgate |
vivāsya rāmaṃ dharmajñaṃ lakṣmaṇaṃ ca mahābalam || 6 ||
kva yāsyasi mahārāja hitvemaṃ duḥkhitaṃ janam |
hīnaṃ puruṣasiṃhena rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 7 ||
yogakṣemaṃ tu te rājan ko'sminkalpayitā pure tvayi prayāte svastāta rāme ca vanamāśrite || 8 ||
vidhavā pṛthivī rājan stvayā hīnā na rājate |
hīnacandreva rajanī nagarī pratibhāti mā || 9 ||
evaṃ vilapamānaṃ taṃ bharataṃ dīnamānasam |
abravīdvacanaṃ bhūyo vasiṣṭhastu mahāmuniḥ || 10 ||
pretakāryāṇi yānyasya kartavyāni viśāṃ pateḥ |
tānyavyagraṃ mahābāho kriyāntāmavicāritam || 11 ||
tatheti bharato vākyaṃ vasiṣṭhasyābhipūjya tat |
ṛtvikpurohitācāryān stvarayāmāsa sarvaśaḥ || 12 ||
ye tvagnayo narendresya cāgnyagārādbahiṣkṛtāḥ |
ṛtvigbhiryājakaiścaiva te āhriyanta yathāvidhi || 13 ||
śibikāyāmathā'ropya rājānaṃ gatacetasam |
bāṣpakaṇṭhā vimanasastamūhuḥ paricārakāḥ || 14 ||
hiraṇyaṃ ca suvarṇaṃ ca vāsāṃsi vividhāni ca |
prakiranto janā mārgaṃ nṛpateragrato yayuḥ || 15 ||
candanāgaruniryāsān saralaṃ padmakaṃ tathā |
devadārūṇi cāhṛtya kṣepayanti tathāpare || 16 ||
gandhānuccāvacāṃścānyāṃ statra gatvātha bhūmipam |
tatra saṃveśayāmāsuścitāmadhye tamṛtvijaḥ || 17 ||
tadā hutāśanaṃ hutvā jepustasya tadṛtvijaḥ |
jaguśca te yathāśāstra tatra sāmāni sāmagāḥ || 18 ||
śibikābhiśca yānaiśca yathārhaṃ tasya yoṣitaḥ |
nagarā nniryayustatra vṛddhaiḥ parivṛtā stadā || 19 ||
prasavyaṃ cāpi taṃ cakuḥ ṛtvijo'gnicitaṃ nṛpam |
striyaśca śokasantaptāḥ kausalyāpramukhāstadā || 20 ||
krauñcīnāmiva nārīṇāṃ ninādastatra śuśruve |
ārtānāṃ karuṇaṃ kāle krośantīnāṃ sahasraśaḥ || 21 ||
tato rudantyo vivaśāvilapya ca punaḥ punaḥ |
yānebhyassarayūtīramavaterurvarāṅganāḥ || 22 ||
kṛtvodakaṃ te bharatena sārdhaṃ nṛpāṅganā mantripurohitā śca |
purampraviśyāśruparītanetrāḥ bhūmau daśāhaṃ vyanayanta duḥkham || 23 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣaṭsaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.