ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଷଟ୍ସପ୍ତତିତମସ୍ସର୍ଗଃ ।
ତମେଵଂ ଶୋକସନ୍ତପ୍ତଂ ଭରତଂ କୈକଯୀ ସୁତମ୍ ।
ଉଵାଚ ଵଦତାଂ ଶ୍ରେଷ୍ଠୋ ଵସିଷ୍ଠ ଶ୍ଶ୍ରେଷ୍ଠଵାଗୃଷିଃ ॥ 1 ॥
ଅଲଂ ଶୋକେନ ଭଦ୍ରଂ ତେ ରାଜପୁତ୍ର ମହାଯଶଃ ।
ପ୍ରାପ୍ତକାଲଂ ନରପତେଃ କୁରୁ ସଂଯାନମୁତ୍ତମମ୍ ॥ 2 ॥
ଵସିଷ୍ଠସ୍ଯ ଵଚ ଶ୍ଶୃତ୍ଵା ଭରତୋ ଧାରଣାଂ ଗତଃ ।
ପ୍ରେତକାର୍ଯାଣି ସର୍ଵାଣି କାରଯାମାସ ଧର୍ମଵିତ୍ ॥ 3 ॥
ଉଦ୍ଧୃତଂ ତୈଲସଂରୋଧାତ୍ସତୁ ଭୂମୌ ନିଵେଶିତମ୍ ।
ଆପୀତଵର୍ଣଵଦନଂ ପ୍ରସୁପ୍ତମିଵ ଭୂମିପମ୍ ॥ 4 ॥
ସଂଵେଶ୍ଯ ଶଯନେ ଚାଗ୍ଯ୍ରେ ନାନାରତ୍ନପରିଷ୍କୃତେ ।
ତତୋ ଦଶରଥଂ ପୁତ୍ରୋ ଵିଲଲାପ ସୁଦୁଃଖିତଃ ॥ 5 ॥
କିଂ ତେ ଵ୍ଯଵସିତଂ ରାଜନ୍ ପ୍ରୋଷିତେ ମଯ୍ଯନାଗତେ ।
ଵିଵାସ୍ଯ ରାମଂ ଧର୍ମଜ୍ଞଂ ଲକ୍ଷ୍ମଣଂ ଚ ମହାବଲମ୍ ॥ 6 ॥
କ୍ଵ ଯାସ୍ଯସି ମହାରାଜ ହିତ୍ଵେମଂ ଦୁଃଖିତଂ ଜନମ୍ ।
ହୀନଂ ପୁରୁଷସିଂହେନ ରାମେଣାକ୍ଲିଷ୍ଟକର୍ମଣା ॥ 7 ॥
ଯୋଗକ୍ଷେମଂ ତୁ ତେ ରାଜନ୍ କୋଽସ୍ମିନ୍କଲ୍ପଯିତା ପୁରେ ତ୍ଵଯି ପ୍ରଯାତେ ସ୍ଵସ୍ତାତ ରାମେ ଚ ଵନମାଶ୍ରିତେ ॥ 8 ॥
ଵିଧଵା ପୃଥିଵୀ ରାଜନ୍ ସ୍ତ୍ଵଯା ହୀନା ନ ରାଜତେ ।
ହୀନଚନ୍ଦ୍ରେଵ ରଜନୀ ନଗରୀ ପ୍ରତିଭାତି ମା ॥ 9 ॥
ଏଵଂ ଵିଲପମାନଂ ତଂ ଭରତଂ ଦୀନମାନସମ୍ ।
ଅବ୍ରଵୀଦ୍ଵଚନଂ ଭୂଯୋ ଵସିଷ୍ଠସ୍ତୁ ମହାମୁନିଃ ॥ 10 ॥
ପ୍ରେତକାର୍ଯାଣି ଯାନ୍ଯସ୍ଯ କର୍ତଵ୍ଯାନି ଵିଶାଂ ପତେଃ ।
ତାନ୍ଯଵ୍ଯଗ୍ରଂ ମହାବାହୋ କ୍ରିଯାନ୍ତାମଵିଚାରିତମ୍ ॥ 11 ॥
ତଥେତି ଭରତୋ ଵାକ୍ଯଂ ଵସିଷ୍ଠସ୍ଯାଭିପୂଜ୍ଯ ତତ୍ ।
ଋତ୍ଵିକ୍ପୁରୋହିତାଚାର୍ଯାନ୍ ସ୍ତ୍ଵରଯାମାସ ସର୍ଵଶଃ ॥ 12 ॥
ଯେ ତ୍ଵଗ୍ନଯୋ ନରେନ୍ଦ୍ରେସ୍ଯ ଚାଗ୍ନ୍ଯଗାରାଦ୍ବହିଷ୍କୃତାଃ ।
ଋତ୍ଵିଗ୍ଭିର୍ଯାଜକୈଶ୍ଚୈଵ ତେ ଆହ୍ରିଯନ୍ତ ଯଥାଵିଧି ॥ 13 ॥
ଶିବିକାଯାମଥାଽରୋପ୍ଯ ରାଜାନଂ ଗତଚେତସମ୍ ।
ବାଷ୍ପକଣ୍ଠା ଵିମନସସ୍ତମୂହୁଃ ପରିଚାରକାଃ ॥ 14 ॥
ହିରଣ୍ଯଂ ଚ ସୁଵର୍ଣଂ ଚ ଵାସାଂସି ଵିଵିଧାନି ଚ ।
ପ୍ରକିରନ୍ତୋ ଜନା ମାର୍ଗଂ ନୃପତେରଗ୍ରତୋ ଯଯୁଃ ॥ 15 ॥
ଚନ୍ଦନାଗରୁନିର୍ଯାସାନ୍ ସରଲଂ ପଦ୍ମକଂ ତଥା ।
ଦେଵଦାରୂଣି ଚାହୃତ୍ଯ କ୍ଷେପଯନ୍ତି ତଥାପରେ ॥ 16 ॥
ଗନ୍ଧାନୁଚ୍ଚାଵଚାଂଶ୍ଚାନ୍ଯାଂ ସ୍ତତ୍ର ଗତ୍ଵାଥ ଭୂମିପମ୍ ।
ତତ୍ର ସଂଵେଶଯାମାସୁଶ୍ଚିତାମଧ୍ଯେ ତମୃତ୍ଵିଜଃ ॥ 17 ॥
ତଦା ହୁତାଶନଂ ହୁତ୍ଵା ଜେପୁସ୍ତସ୍ଯ ତଦୃତ୍ଵିଜଃ ।
ଜଗୁଶ୍ଚ ତେ ଯଥାଶାସ୍ତ୍ର ତତ୍ର ସାମାନି ସାମଗାଃ ॥ 18 ॥
ଶିବିକାଭିଶ୍ଚ ଯାନୈଶ୍ଚ ଯଥାର୍ହଂ ତସ୍ଯ ଯୋଷିତଃ ।
ନଗରା ନ୍ନିର୍ଯଯୁସ୍ତତ୍ର ଵୃଦ୍ଧୈଃ ପରିଵୃତା ସ୍ତଦା ॥ 19 ॥
ପ୍ରସଵ୍ଯଂ ଚାପି ତଂ ଚକୁଃ ଋତ୍ଵିଜୋଽଗ୍ନିଚିତଂ ନୃପମ୍ ।
ସ୍ତ୍ରିଯଶ୍ଚ ଶୋକସନ୍ତପ୍ତାଃ କୌସଲ୍ଯାପ୍ରମୁଖାସ୍ତଦା ॥ 20 ॥
କ୍ରୌଞ୍ଚୀନାମିଵ ନାରୀଣାଂ ନିନାଦସ୍ତତ୍ର ଶୁଶ୍ରୁଵେ ।
ଆର୍ତାନାଂ କରୁଣଂ କାଲେ କ୍ରୋଶନ୍ତୀନାଂ ସହସ୍ରଶଃ ॥ 21 ॥
ତତୋ ରୁଦନ୍ତ୍ଯୋ ଵିଵଶାଵିଲପ୍ଯ ଚ ପୁନଃ ପୁନଃ ।
ଯାନେଭ୍ଯସ୍ସରଯୂତୀରମଵତେରୁର୍ଵରାଙ୍ଗନାଃ ॥ 22 ॥
କୃତ୍ଵୋଦକଂ ତେ ଭରତେନ ସାର୍ଧଂ ନୃପାଙ୍ଗନା ମନ୍ତ୍ରିପୁରୋହିତା ଶ୍ଚ ।
ପୁରମ୍ପ୍ରଵିଶ୍ଯାଶ୍ରୁପରୀତନେତ୍ରାଃ ଭୂମୌ ଦଶାହଂ ଵ୍ଯନଯନ୍ତ ଦୁଃଖମ୍ ॥ 23 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡେ ଷଟ୍ସପ୍ତତିତମସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣaṭsaptatitamassargaḥ |
tamevaṃ śokasantaptaṃ bharataṃ kaikayī sutam |
uvāca vadatāṃ śreṣṭho vasiṣṭha śśreṣṭhavāgṛṣiḥ || 1 ||
alaṃ śokena bhadraṃ te rājaputra mahāyaśaḥ |
prāptakālaṃ narapateḥ kuru saṃyānamuttamam || 2 ||
vasiṣṭhasya vaca śśṛtvā bharato dhāraṇāṃ gataḥ |
pretakāryāṇi sarvāṇi kārayāmāsa dharmavit || 3 ||
uddhṛtaṃ tailasaṃrodhātsatu bhūmau niveśitam |
āpītavarṇavadanaṃ prasuptamiva bhūmipam || 4 ||
saṃveśya śayane cāgyre nānāratnapariṣkṛte |
tato daśarathaṃ putro vilalāpa suduḥkhitaḥ || 5 ||
kiṃ te vyavasitaṃ rājan proṣite mayyanāgate |
vivāsya rāmaṃ dharmajñaṃ lakṣmaṇaṃ ca mahābalam || 6 ||
kva yāsyasi mahārāja hitvemaṃ duḥkhitaṃ janam |
hīnaṃ puruṣasiṃhena rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 7 ||
yogakṣemaṃ tu te rājan ko'sminkalpayitā pure tvayi prayāte svastāta rāme ca vanamāśrite || 8 ||
vidhavā pṛthivī rājan stvayā hīnā na rājate |
hīnacandreva rajanī nagarī pratibhāti mā || 9 ||
evaṃ vilapamānaṃ taṃ bharataṃ dīnamānasam |
abravīdvacanaṃ bhūyo vasiṣṭhastu mahāmuniḥ || 10 ||
pretakāryāṇi yānyasya kartavyāni viśāṃ pateḥ |
tānyavyagraṃ mahābāho kriyāntāmavicāritam || 11 ||
tatheti bharato vākyaṃ vasiṣṭhasyābhipūjya tat |
ṛtvikpurohitācāryān stvarayāmāsa sarvaśaḥ || 12 ||
ye tvagnayo narendresya cāgnyagārādbahiṣkṛtāḥ |
ṛtvigbhiryājakaiścaiva te āhriyanta yathāvidhi || 13 ||
śibikāyāmathā'ropya rājānaṃ gatacetasam |
bāṣpakaṇṭhā vimanasastamūhuḥ paricārakāḥ || 14 ||
hiraṇyaṃ ca suvarṇaṃ ca vāsāṃsi vividhāni ca |
prakiranto janā mārgaṃ nṛpateragrato yayuḥ || 15 ||
candanāgaruniryāsān saralaṃ padmakaṃ tathā |
devadārūṇi cāhṛtya kṣepayanti tathāpare || 16 ||
gandhānuccāvacāṃścānyāṃ statra gatvātha bhūmipam |
tatra saṃveśayāmāsuścitāmadhye tamṛtvijaḥ || 17 ||
tadā hutāśanaṃ hutvā jepustasya tadṛtvijaḥ |
jaguśca te yathāśāstra tatra sāmāni sāmagāḥ || 18 ||
śibikābhiśca yānaiśca yathārhaṃ tasya yoṣitaḥ |
nagarā nniryayustatra vṛddhaiḥ parivṛtā stadā || 19 ||
prasavyaṃ cāpi taṃ cakuḥ ṛtvijo'gnicitaṃ nṛpam |
striyaśca śokasantaptāḥ kausalyāpramukhāstadā || 20 ||
krauñcīnāmiva nārīṇāṃ ninādastatra śuśruve |
ārtānāṃ karuṇaṃ kāle krośantīnāṃ sahasraśaḥ || 21 ||
tato rudantyo vivaśāvilapya ca punaḥ punaḥ |
yānebhyassarayūtīramavaterurvarāṅganāḥ || 22 ||
kṛtvodakaṃ te bharatena sārdhaṃ nṛpāṅganā mantripurohitā śca |
purampraviśyāśruparītanetrāḥ bhūmau daśāhaṃ vyanayanta duḥkham || 23 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣaṭsaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ षट्सप्ततितमस्सर्गः ।
तमेवं शोकसन्तप्तं भरतं कैकयी सुतम् ।
उवाच वदतां श्रेष्ठो वसिष्ठ श्श्रेष्ठवागृषिः ॥ 1 ॥
अलं शोकेन भद्रं ते राजपुत्र महायशः ।
प्राप्तकालं नरपतेः कुरु संयानमुत्तमम् ॥ 2 ॥
वसिष्ठस्य वच श्शृत्वा भरतो धारणां गतः ।
प्रेतकार्याणि सर्वाणि कारयामास धर्मवित् ॥ 3 ॥
उद्धृतं तैलसंरोधात्सतु भूमौ निवेशितम् ।
आपीतवर्णवदनं प्रसुप्तमिव भूमिपम् ॥ 4 ॥
संवेश्य शयने चाग्य्रे नानारत्नपरिष्कृते ।
ततो दशरथं पुत्रो विललाप सुदुःखितः ॥ 5 ॥
किं ते व्यवसितं राजन् प्रोषिते मय्यनागते ।
विवास्य रामं धर्मज्ञं लक्ष्मणं च महाबलम् ॥ 6 ॥
क्व यास्यसि महाराज हित्वेमं दुःखितं जनम् ।
हीनं पुरुषसिंहेन रामेणाक्लिष्टकर्मणा ॥ 7 ॥
योगक्षेमं तु ते राजन् कोऽस्मिन्कल्पयिता पुरे त्वयि प्रयाते स्वस्तात रामे च वनमाश्रिते ॥ 8 ॥
विधवा पृथिवी राजन् स्त्वया हीना न राजते ।
हीनचन्द्रेव रजनी नगरी प्रतिभाति मा ॥ 9 ॥
एवं विलपमानं तं भरतं दीनमानसम् ।
अब्रवीद्वचनं भूयो वसिष्ठस्तु महामुनिः ॥ 10 ॥
प्रेतकार्याणि यान्यस्य कर्तव्यानि विशां पतेः ।
तान्यव्यग्रं महाबाहो क्रियान्तामविचारितम् ॥ 11 ॥
तथेति भरतो वाक्यं वसिष्ठस्याभिपूज्य तत् ।
ऋत्विक्पुरोहिताचार्यान् स्त्वरयामास सर्वशः ॥ 12 ॥
ये त्वग्नयो नरेन्द्रेस्य चाग्न्यगाराद्बहिष्कृताः ।
ऋत्विग्भिर्याजकैश्चैव ते आह्रियन्त यथाविधि ॥ 13 ॥
शिबिकायामथाऽरोप्य राजानं गतचेतसम् ।
बाष्पकण्ठा विमनसस्तमूहुः परिचारकाः ॥ 14 ॥
हिरण्यं च सुवर्णं च वासांसि विविधानि च ।
प्रकिरन्तो जना मार्गं नृपतेरग्रतो ययुः ॥ 15 ॥
चन्दनागरुनिर्यासान् सरलं पद्मकं तथा ।
देवदारूणि चाहृत्य क्षेपयन्ति तथापरे ॥ 16 ॥
गन्धानुच्चावचांश्चान्यां स्तत्र गत्वाथ भूमिपम् ।
तत्र संवेशयामासुश्चितामध्ये तमृत्विजः ॥ 17 ॥
तदा हुताशनं हुत्वा जेपुस्तस्य तदृत्विजः ।
जगुश्च ते यथाशास्त्र तत्र सामानि सामगाः ॥ 18 ॥
शिबिकाभिश्च यानैश्च यथार्हं तस्य योषितः ।
नगरा न्निर्ययुस्तत्र वृद्धैः परिवृता स्तदा ॥ 19 ॥
प्रसव्यं चापि तं चकुः ऋत्विजोऽग्निचितं नृपम् ।
स्त्रियश्च शोकसन्तप्ताः कौसल्याप्रमुखास्तदा ॥ 20 ॥
क्रौञ्चीनामिव नारीणां निनादस्तत्र शुश्रुवे ।
आर्तानां करुणं काले क्रोशन्तीनां सहस्रशः ॥ 21 ॥
ततो रुदन्त्यो विवशाविलप्य च पुनः पुनः ।
यानेभ्यस्सरयूतीरमवतेरुर्वराङ्गनाः ॥ 22 ॥
कृत्वोदकं ते भरतेन सार्धं नृपाङ्गना मन्त्रिपुरोहिता श्च ।
पुरम्प्रविश्याश्रुपरीतनेत्राः भूमौ दशाहं व्यनयन्त दुःखम् ॥ 23 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे षट्सप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣaṭsaptatitamassargaḥ |
tamevaṃ śokasantaptaṃ bharataṃ kaikayī sutam |
uvāca vadatāṃ śreṣṭho vasiṣṭha śśreṣṭhavāgṛṣiḥ || 1 ||
alaṃ śokena bhadraṃ te rājaputra mahāyaśaḥ |
prāptakālaṃ narapateḥ kuru saṃyānamuttamam || 2 ||
vasiṣṭhasya vaca śśṛtvā bharato dhāraṇāṃ gataḥ |
pretakāryāṇi sarvāṇi kārayāmāsa dharmavit || 3 ||
uddhṛtaṃ tailasaṃrodhātsatu bhūmau niveśitam |
āpītavarṇavadanaṃ prasuptamiva bhūmipam || 4 ||
saṃveśya śayane cāgyre nānāratnapariṣkṛte |
tato daśarathaṃ putro vilalāpa suduḥkhitaḥ || 5 ||
kiṃ te vyavasitaṃ rājan proṣite mayyanāgate |
vivāsya rāmaṃ dharmajñaṃ lakṣmaṇaṃ ca mahābalam || 6 ||
kva yāsyasi mahārāja hitvemaṃ duḥkhitaṃ janam |
hīnaṃ puruṣasiṃhena rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 7 ||
yogakṣemaṃ tu te rājan ko'sminkalpayitā pure tvayi prayāte svastāta rāme ca vanamāśrite || 8 ||
vidhavā pṛthivī rājan stvayā hīnā na rājate |
hīnacandreva rajanī nagarī pratibhāti mā || 9 ||
evaṃ vilapamānaṃ taṃ bharataṃ dīnamānasam |
abravīdvacanaṃ bhūyo vasiṣṭhastu mahāmuniḥ || 10 ||
pretakāryāṇi yānyasya kartavyāni viśāṃ pateḥ |
tānyavyagraṃ mahābāho kriyāntāmavicāritam || 11 ||
tatheti bharato vākyaṃ vasiṣṭhasyābhipūjya tat |
ṛtvikpurohitācāryān stvarayāmāsa sarvaśaḥ || 12 ||
ye tvagnayo narendresya cāgnyagārādbahiṣkṛtāḥ |
ṛtvigbhiryājakaiścaiva te āhriyanta yathāvidhi || 13 ||
śibikāyāmathā'ropya rājānaṃ gatacetasam |
bāṣpakaṇṭhā vimanasastamūhuḥ paricārakāḥ || 14 ||
hiraṇyaṃ ca suvarṇaṃ ca vāsāṃsi vividhāni ca |
prakiranto janā mārgaṃ nṛpateragrato yayuḥ || 15 ||
candanāgaruniryāsān saralaṃ padmakaṃ tathā |
devadārūṇi cāhṛtya kṣepayanti tathāpare || 16 ||
gandhānuccāvacāṃścānyāṃ statra gatvātha bhūmipam |
tatra saṃveśayāmāsuścitāmadhye tamṛtvijaḥ || 17 ||
tadā hutāśanaṃ hutvā jepustasya tadṛtvijaḥ |
jaguśca te yathāśāstra tatra sāmāni sāmagāḥ || 18 ||
śibikābhiśca yānaiśca yathārhaṃ tasya yoṣitaḥ |
nagarā nniryayustatra vṛddhaiḥ parivṛtā stadā || 19 ||
prasavyaṃ cāpi taṃ cakuḥ ṛtvijo'gnicitaṃ nṛpam |
striyaśca śokasantaptāḥ kausalyāpramukhāstadā || 20 ||
krauñcīnāmiva nārīṇāṃ ninādastatra śuśruve |
ārtānāṃ karuṇaṃ kāle krośantīnāṃ sahasraśaḥ || 21 ||
tato rudantyo vivaśāvilapya ca punaḥ punaḥ |
yānebhyassarayūtīramavaterurvarāṅganāḥ || 22 ||
kṛtvodakaṃ te bharatena sārdhaṃ nṛpāṅganā mantripurohitā śca |
purampraviśyāśruparītanetrāḥ bhūmau daśāhaṃ vyanayanta duḥkham || 23 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣaṭsaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.