𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌮𑍇𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌷𑌣𑍍𑌣𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍀𑌡𑌿𑌤𑌾𑌨𑌾𑌮𑌤𑍀𑌵 𑌚 ।
𑌬𑌾𑌷𑍍𑌪𑌵𑌿𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌸𑌶𑍋𑌕𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌮𑍁𑌮𑍂𑌰𑍍𑌷𑌯𑌾 ॥ 1 ॥
𑌅𑌨𑍁𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌨𑌗𑌰𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌉𑌦𑍍𑌗𑌤𑌾𑌨𑍀𑌵 𑌸𑌤𑍍𑌵𑌾𑌨𑌿 𑌬𑌭𑍂𑌵𑍁𑌰𑌮𑌨𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌮𑍇𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌷𑌣𑍍𑌣𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍀𑌡𑌿𑌤𑌾𑌨𑌾𑌮𑌤𑍀𑌵 𑌚 ।
𑌬𑌾𑌷𑍍𑌪𑌵𑌿𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌸𑌶𑍋𑌕𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌮𑍁𑌮𑍂𑌰𑍍𑌷𑌯𑌾 ॥ 3 ॥
𑌅𑌨𑍁𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌨𑌗𑌰𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌉𑌦𑍍𑌗𑌤𑌾𑌨𑍀𑌵 𑌸𑌤𑍍𑌵𑌾𑌨𑌿 𑌬𑌭𑍂𑌵𑍁𑌰𑌮𑌨𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌿𑌲𑌯𑌮𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌦𑌾𑌰𑍈𑌸𑍍𑌸𑌮𑌾𑌵𑍃𑌤𑌾 ।
𑌅𑌶𑍍𑌰𑍂𑌣𑌿 𑌮𑍁𑌮𑍁𑌚𑍁𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌬𑌾𑌷𑍍𑌪𑍇𑌣 𑌪𑌿𑌹𑌿𑌤𑌾𑌨𑌨𑌾𑌃 ॥ 5 ॥
𑌨 𑌚𑌾𑌹𑍃𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍 𑌨𑌚𑌾𑌮𑍋𑌦𑌨𑍍 𑌵𑌣𑌿𑌜𑍋 𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌰𑌯𑌨𑍍 ।
𑌨 𑌚𑌾𑌶𑍋𑌭𑌨𑍍𑌤 𑌪𑌣𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌨𑌾𑌪𑌚𑌨𑍍 𑌗𑍃𑌹𑌮𑍇𑌧𑌿𑌨𑌃 ॥ 6 ॥
𑌨𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌨𑌾𑌭𑍍𑌯𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑍍 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌂 𑌵𑌾 𑌧𑌨𑌾𑌗𑌮𑌮𑍍 ।
𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌥𑌮𑌜𑌂 𑌲𑌬𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾 𑌜𑌨𑌨𑍀 𑌨𑌾𑌭𑍍𑌯𑌨𑌨𑍍𑌦𑌤 ॥ 7 ॥
𑌗𑍃𑌹𑍇 𑌗𑍃𑌹𑍇 𑌰𑍁𑌦𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾𑌰𑌂 𑌗𑍃𑌹𑌮𑌾𑌗𑌤𑌮𑍍 ।
𑌵𑍍𑌯𑌗𑌰𑍍𑌹𑌯𑌨𑍍𑌤 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌾𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌾𑌗𑍍𑌭𑌿𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑌿𑌵 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌪𑌾𑌨𑍍 ॥ 8 ॥
𑌕𑌿𑌂 𑌨𑍁 𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌗𑍃𑌹𑍈𑌃 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌿𑌂 𑌦𑌾𑌰𑍈𑌃 𑌕𑌿𑌂 𑌧𑌨𑍇𑌨 𑌵𑌾 ।
𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌕𑌿𑌂 𑌸𑍁𑌖𑍈𑌰𑍍𑌵𑌾𑌪𑌿 𑌯𑍇 𑌨 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑍍 ॥ 9 ॥
𑌏𑌕𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍋 𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣 𑌸𑍍𑌸𑌹 𑌸𑍀𑌤𑌯𑌾 ।
𑌯𑍋𑌽𑌨𑍁𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌚𑌰𑌨𑍍 𑌵𑌨𑍇 ॥ 10 ॥
𑌆𑌪𑌗𑌾𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌰𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌚 ।
𑌯𑍇𑌷𑍁 𑌸𑍍𑌨𑌾𑌸𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑍋 𑌵𑌿𑌗𑌾𑌹𑍍𑌯 𑌸𑌲𑌿𑌲𑌂 𑌶𑍁𑌚𑌿 ॥ 11 ॥
𑌶𑍋𑌭𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌮𑌟𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌰𑌮𑍍𑌯𑌕𑌾𑌨𑌨𑌾𑌃 ।
𑌆𑌪𑌗𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍂𑌪𑌾𑌃 𑌸𑌾𑌨𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌾𑌃 ॥ 12 ॥
𑌕𑌾𑌨𑌨𑌂 𑌵𑌾𑌪𑌿 𑌶𑍈𑌲𑌂 𑌵𑌾 𑌯𑌂 𑌰𑌾𑌮𑍋𑌽𑌧𑌿𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ।
𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌤𑌿𑌥𑌿𑌮𑌿𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌨𑍈𑌨𑌂 𑌶𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌨𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑍁𑌮𑍍 ॥ 13 ॥
𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌾𑌪𑍀𑌡𑌾 𑌬𑌹𑍁𑌮𑌞𑍍𑌜𑌰𑌿 𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑌃 ।
𑌰𑌾𑌘𑌵𑌂 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌨𑌗𑌾 𑌭𑍍𑌰𑌮𑌰𑌶𑌾𑌲𑌿𑌨𑌃 ॥ 14 ॥
𑌅𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌣𑌿 𑌚 𑌫𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌨𑍁𑌕𑍍𑌰𑍋𑌶𑌾𑌦𑍍𑌗𑌿𑌰𑌯𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌮𑌾𑌗𑌤𑌮𑍍 ॥ 15 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌰𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑍋𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌮𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌮𑌹𑍀𑌧𑌰𑌾𑌃 ।
𑌵𑌿𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑍍 𑌭𑍂𑌯𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌝𑌰𑌾𑌨𑍍 ॥ 16 ॥
𑌪𑌾𑌦𑌪𑌾𑌃 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌾𑌗𑍍𑌰𑍇𑌷𑍁 𑌰𑌮𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑍍 ।
𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌭𑌯𑌂 𑌨𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌪𑌰𑌾𑌭𑌵𑌃 ॥ 17 ॥
𑌸 𑌹𑌿 𑌶𑍂𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌸𑍍𑌯 𑌚 ।
𑌪𑍁𑌰𑌾 𑌭𑌵𑌤𑌿 𑌨𑍋𑌦𑍂𑌰𑌾𑌦𑌨𑍁𑌗𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑍍 ॥ 18 ॥
𑌪𑌾𑌦𑌚𑍍𑌛𑌾𑌯𑌾 𑌸𑍁𑌖𑌾 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍁𑌸𑍍𑌤𑌾𑌦𑍃𑌶𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌸 𑌹𑌿 𑌨𑌾𑌥𑍋 𑌜𑌨𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌸 𑌗𑌤𑌿 𑌸𑍍𑌸𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣𑌮𑍍 ॥ 19 ॥
𑌵𑌯𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌚𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌃 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌂 𑌯𑍂𑌯𑌂 𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑍍 ।
𑌇𑌤𑌿 𑌪𑍗𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍃𑌨𑍍 𑌦𑍁𑌖𑌾𑌰𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌤𑌦𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌨𑍍 ॥ 20 ॥
𑌯𑍁𑌷𑍍𑌮𑌾𑌕𑌂 𑌰𑌾𑌘𑌵𑍋𑌽𑌰𑌣𑍍𑌯𑍇 𑌯𑍋𑌗𑌕𑍍𑌷𑍇𑌮𑌂 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌸𑍍𑌯𑌤𑌿 ।
𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌨𑌾𑌰𑍀𑌜𑌨𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌯𑍋𑌗𑌕𑍍𑌷𑍇𑌮𑌂 𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 21 ॥
𑌕𑍋 𑌨𑍍𑌵𑌨𑍇𑌨𑌾𑌽𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌤𑍇𑌨 𑌸𑍋𑌤𑍍𑌕𑌣𑍍𑌠𑌿𑌤𑌜𑌨𑍇𑌨 𑌚 ।
𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍇𑌤𑌾𑌮𑌨𑍋𑌜𑍍𑌞𑍇𑌨 𑌵𑌾𑌸𑍇𑌨 𑌹𑍃𑌤𑌚𑍇𑌤𑌸𑌾 ॥ 22 ॥
𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍍𑌯𑌾 𑌯𑌦𑌿 𑌚𑍇 𑌦𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌦𑌧𑌰𑍍𑌮𑍍𑌯𑌮𑌨𑌾𑌥𑌵𑌤𑍍 ।
𑌨 𑌹𑌿 𑌨𑍋 𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑍇𑌨𑌾𑌰𑍍𑌥𑌃 𑌕𑍁𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍈𑌃 𑌕𑍁𑌤𑍋 𑌧𑌨𑍈𑌃 ॥ 23 ॥
𑌯𑌯𑌾 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌶𑍍𑌚 𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌚 𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌾𑌵𑍈𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌕𑌾𑌰𑌣𑌾𑌤𑍍 ।
𑌕𑌂 𑌸𑌾 𑌪𑌰𑌿𑌹𑌰𑍇𑌦𑌨𑍍𑌯𑌂 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍀 𑌕𑍁𑌲𑌪𑌾𑌂𑌸𑌨𑍀 ॥ 24 ॥
𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍍𑌯𑌾 𑌨 𑌵𑌯𑌂 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑍇 𑌭𑍃𑌤𑌕𑌾 𑌨𑌿𑌵𑌸𑍇𑌮𑌹𑌿 ।
𑌜𑍀𑌵𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌜𑌾𑌤𑍁 𑌜𑍀𑌵𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑌪𑌿 𑌶𑌪𑌾𑌮𑌹𑍇 ॥ 25 ॥
𑌯𑌾 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌵𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌸𑌯𑌤𑌿 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌘𑍃𑌣𑌾 ।
𑌕𑌸𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌖𑌂 𑌜𑍀𑌵𑍇𑌦𑌧𑌰𑍍𑌮𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌟𑌚𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀𑌮𑍍 ॥ 26 ॥
𑌉𑌪𑌦𑍍𑌰𑍁𑌤𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌨𑌾𑌲𑌮𑍍𑌬𑌮𑌨𑌾𑌯𑌕𑌮𑍍 ।
𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍍𑌯𑌾 𑌹𑌿 𑌕𑍃𑌤𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌮𑍁𑌪𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 27 ॥
𑌨 𑌹𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌵𑍍𑌰𑌜𑌿𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌮𑍇 𑌜𑍀𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌮𑌹𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 ।
𑌮𑍃𑌤𑍇 𑌦𑌶𑌰𑌥𑍇 𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌵𑌿𑌲𑌾𑌪𑌸𑍍𑌤𑌦𑌨𑌨𑍍𑌤𑌰𑌮𑍍 ॥ 28 ॥
𑌤𑍇 𑌵𑌿𑌷𑌂 𑌪𑌿𑌬𑌤𑌾𑌲𑍋𑌡𑍍𑌯 𑌕𑍍𑌷𑍀𑌣𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌸𑍁𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌤𑌾𑌃 ।
𑌰𑌾𑌘𑌵𑌂 𑌵𑌾𑌨𑍁𑌗𑌚𑍍𑌛𑌧𑍍𑌵𑌮𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌂 𑌵𑌾𑌪𑌿 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤 ॥ 29 ॥
𑌮𑌿𑌥𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌰𑌵𑍍𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌮 𑌸𑍍𑌸𑌸𑍀𑌤 𑌸𑍍𑌸𑌹𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 ।
𑌭𑌰𑌤𑍇 𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌸𑍍𑌸𑍍𑌮 𑌸𑍍𑌸𑍗𑌨𑌿𑌕𑍇 𑌪𑌶𑌵𑍋 𑌯𑌥𑌾 ॥ 30 ॥
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌨𑌨 𑌶𑍍𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑍋 𑌗𑍂𑌢𑌜𑌤𑍍𑌰𑍁𑌰𑌰𑌿𑌨𑍍𑌦𑌮𑌃 ।
𑌆𑌜𑌾𑌨𑍁𑌬𑌾𑌹𑍁𑌃 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌜𑌃 ॥ 31 ॥
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌾𑌭𑌿𑌭𑌾𑌷𑍀 𑌮𑌧𑍁𑌰 𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑌾𑌦𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌸𑍗𑌮𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌲𑍋𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌵𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌃 ॥ 32 ॥
𑌨𑍂𑌨𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲𑍋 𑌮𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌤𑌙𑍍𑌗𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌶𑍋𑌭𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑍍𑌯𑌰𑌣𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌚𑌰𑌨𑍍 𑌸 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌥𑌃 ॥ 33 ॥
𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 𑌵𑌿𑌲𑌪𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌨𑌗𑌰𑍇 𑌨𑌾𑌗𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌚𑍁𑌕𑍍𑌰𑍁𑌶𑍁 𑌰𑍍𑌦𑍁𑌃𑌖𑌸𑌨𑍍𑌤𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌮𑍃𑌤𑍍𑌯𑍋𑌰𑌿𑌵 𑌭𑌯𑌾𑌗𑌮𑍇 ॥ 34 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌲𑌪𑌨𑍍𑌤𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌣𑌾𑌂 𑌵𑍇𑌶𑍍𑌮𑌸𑍁 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑍍 ।
𑌜𑌗𑌾𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌦𑌿𑌨𑌕𑌰𑍋 𑌰𑌜𑌨𑍀 𑌚𑌾𑌭𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤 ॥ 35 ॥
𑌨𑌷𑍍𑌟𑌜𑍍𑌵𑌲𑌨𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌪𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌸𑌤𑍍𑌕𑌥𑌾 ।
𑌤𑌿𑌮𑌿𑌰𑍇𑌣𑌾𑌭𑌿𑌲𑌿𑌪𑍍𑌤𑍇𑌵 𑌸𑌾 𑌤𑌦𑌾 𑌨𑌗𑌰𑍀 𑌬𑌭𑍗 ॥ 36 ॥
𑌉𑌪𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌵𑌣𑌿𑌕𑍍𑌪𑌣𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌷𑍍𑌟𑌹𑌰𑍍𑌷𑌾 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌾 ।
𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌗𑌰𑍀 𑌚𑌾𑌸𑍀𑌨𑍍𑌨𑌷𑍍𑌟𑌤𑌾𑌰𑌮𑌿𑌵𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌮𑍍 ॥ 37 ॥
𑌤𑌥𑌾 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌨𑌿𑌮𑌿𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌤𑍁𑌰𑌾 𑌯𑌥𑌾 𑌸𑍁𑌤𑍇 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌰𑌿 𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌵𑌾𑌸𑌿𑌤𑍇 ।
𑌵𑌿𑌲𑌪𑍍𑌯 𑌦𑍀𑌨𑌾 𑌰𑍁𑌰𑍁𑌦𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌚𑍇𑌤𑌸 𑌸𑍍𑌸𑍂𑌤𑍈𑌰𑍍𑌹𑌿 𑌤𑌾𑌸𑌾𑌮𑌧𑌿𑌕𑍋 𑌹𑌿 𑌸𑍋𑌽𑌭𑌵𑌤𑍍 ॥ 38 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌗𑍀𑌤𑍋𑌤𑍍𑌸𑌵𑌨𑍃𑌤𑍍𑌤𑌵𑌾𑌦𑌨𑌾 𑌵𑍍𑌯𑌪𑌾𑌸𑍍𑌤𑌹𑌰𑍍𑌷𑌾 𑌪𑌿𑌹𑌿𑌤𑌾𑌪𑌣𑍋𑌦𑌯𑌾 ।
𑌤𑌦𑌾 𑌹𑍍𑌯𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌗𑌰𑍀 𑌬𑌭𑍂𑌵 𑌸𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵 𑌸𑍍𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌪𑌿𑌤𑍋𑌦𑌕𑍋 𑌯𑌥𑌾 ॥ 39 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭacatvāriṃśassargaḥ |
teṣāmevaṃ viṣaṇṇānāṃ pīḍitānāmatīva ca |
bāṣpaviplutanetrāṇāṃ saśokānāṃ mumūrṣayā || 1 ||
anugamya nivṛttānāṃ rāmaṃ nagaravāsinām |
udgatānīva satvāni babhūvuramanasvinām || 2 ||
teṣāmevaṃ viṣaṇṇānāṃ pīḍitānāmatīva ca |
bāṣpaviplutanetrāṇāṃ saśokānāṃ mumūrṣayā || 3 ||
anugamya nivṛttānāṃ rāmaṃ nagaravāsinām |
udgatānīva satvāni babhūvuramanasvinām || 4 ||
svaṃ svaṃ nilayamāgamya putradāraissamāvṛtā |
aśrūṇi mumucussarve bāṣpeṇa pihitānanāḥ || 5 ||
na cāhṛṣyan nacāmodan vaṇijo na prasārayan |
na cāśobhanta paṇyāni nāpacan gṛhamedhinaḥ || 6 ||
naṣṭaṃ dṛṣṭvā nābhyanandan vipulaṃ vā dhanāgamam |
putraṃ prathamajaṃ labdhvā jananī nābhyanandata || 7 ||
gṛhe gṛhe rudantyaśca bhartāraṃ gṛhamāgatam |
vyagarhayanta duḥkhārtā vāgbhistotrairiva dvipān || 8 ||
kiṃ nu teṣāṃ gṛhaiḥ kāryaṃ kiṃ dāraiḥ kiṃ dhanena vā |
putrairvā kiṃ sukhairvāpi ye na paśyanti rāghavam || 9 ||
ekaḥ satpuruṣo loke lakṣmaṇa ssaha sītayā |
yo'nugacchati kākutsthaṃ rāmaṃ paricaran vane || 10 ||
āpagāḥ kṛtapuṇyāstā padminyaśca sarāṃsi ca |
yeṣu snāsyati kākutstho vigāhya salilaṃ śuci || 11 ||
śobhayiṣyanti kākutsthamaṭavyo ramyakānanāḥ |
āpagāśca mahānūpāḥ sānumantaśca parvatāḥ || 12 ||
kānanaṃ vāpi śailaṃ vā yaṃ rāmo'dhigamiṣyati |
priyātithimiva prāptaṃ nainaṃ śakṣyantyanarcitum || 13 ||
vicitrakusumāpīḍā bahumañjari dhāriṇaḥ |
rāghavaṃ darśayiṣyanti nagā bhramaraśālinaḥ || 14 ||
akāle cāpi mukhyāni puṣpāṇi ca phalāni ca |
darśayiṣyantyanukrośādgirayo rāmamāgatam || 15 ||
prasraviṣyanti toyāni vimalāni mahīdharāḥ |
vidarśayanto vividhān bhūyaścitrāṃśca nirjharān || 16 ||
pādapāḥ parvatāgreṣu ramayiṣyanti rāghavam |
yatra rāmo bhayaṃ nātra nāsti tatra parābhavaḥ || 17 ||
sa hi śūro mahābāhuḥ putro daśarathasya ca |
purā bhavati nodūrādanugacchāma rāghavam || 18 ||
pādacchāyā sukhā bhartustādṛśasya mahātmanaḥ |
sa hi nātho janasyāsya sa gati ssaparāyaṇam || 19 ||
vayaṃ paricariṣyāmaḥ sītāṃ yūyaṃ tu rāghavam |
iti paurastriyo bhartṛn dukhārtāstattadabruvan || 20 ||
yuṣmākaṃ rāghavo'raṇye yogakṣemaṃ vidhāsyati |
sītā nārījanasyāsya yogakṣemaṃ kariṣyati || 21 ||
ko nvanenā'pratītena sotkaṇṭhitajanena ca |
sampriyetāmanojñena vāsena hṛtacetasā || 22 ||
kaikeyyā yadi ce drājyaṃ syādadharmyamanāthavat |
na hi no jīvitenārthaḥ kutaḥ putraiḥ kuto dhanaiḥ || 23 ||
yayā putraśca bhartā ca tyaktāvaiśvaryakāraṇāt |
kaṃ sā pariharedanyaṃ kaikeyī kulapāṃsanī || 24 ||
kaikeyyā na vayaṃ rājye bhṛtakā nivasemahi |
jīvantyā jātu jīvantyaḥ putrairapi śapāmahe || 25 ||
yā putraṃ pārthivendrasya pravāsayati nirghṛṇā |
kastāṃ prāpya sukhaṃ jīvedadharmyāṃ duṣṭacāriṇīm || 26 ||
upadrutamidaṃ sarvamanālambamanāyakam |
kaikeyyā hi kṛte sarvaṃ vināśamupayāsyati || 27 ||
na hi pravrajite rāme jīviṣyati mahīpatiḥ |
mṛte daśarathe vyaktaṃ vilāpastadanantaram || 28 ||
te viṣaṃ pibatāloḍya kṣīṇapuṇyā ssudurgatāḥ |
rāghavaṃ vānugacchadhvamaśrutiṃ vāpi gacchata || 29 ||
mithyāpravrājito rāma ssasīta ssahalakṣmaṇaḥ |
bharate sannisṛṣṭāssma ssaunike paśavo yathā || 30 ||
pūrṇacandrānana śśyāmo gūḍhajatrurarindamaḥ |
ājānubāhuḥ padmākṣo rāmo lakṣmaṇapūrvajaḥ || 31 ||
pūrvābhibhāṣī madhura ssatyavādī mahābalaḥ |
saumyassarvasya lokasya candravatpriyadarśanaḥ || 32 ||
nūnaṃ puruṣaśārdūlo mattamātaṅgavikramaḥ |
śobhayiṣyatyaraṇyāni vicaran sa mahārathaḥ || 33 ||
tāstathā vilapantyastu nagare nāgarastriyaḥ |
cukruśu rduḥkhasantaptā mṛtyoriva bhayāgame || 34 ||
ityevaṃ vilapantīnāṃ strīṇāṃ veśmasu rāghavam |
jagāmāstaṃ dinakaro rajanī cābhyavartata || 35 ||
naṣṭajvalanasantāpā praśāntādhyāyasatkathā |
timireṇābhilipteva sā tadā nagarī babhau || 36 ||
upaśāntavaṇikpaṇyā naṣṭaharṣā nirāśrayā |
ayodhyā nagarī cāsīnnaṣṭatāramivāmbaram || 37 ||
tathā striyo rāmanimittamāturā yathā sute bhrātari vā vivāsite |
vilapya dīnā rurudurvicetasa ssūtairhi tāsāmadhiko hi so'bhavat || 38 ||
praśāntagītotsavanṛttavādanā vyapāstaharṣā pihitāpaṇodayā |
tadā hyayodhyā nagarī babhūva sā mahārṇava ssaṅkṣapitodako yathā || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ अष्टचत्वारिंशस्सर्गः ।
तेषामेवं विषण्णानां पीडितानामतीव च ।
बाष्पविप्लुतनेत्राणां सशोकानां मुमूर्षया ॥ 1 ॥
अनुगम्य निवृत्तानां रामं नगरवासिनाम् ।
उद्गतानीव सत्वानि बभूवुरमनस्विनाम् ॥ 2 ॥
तेषामेवं विषण्णानां पीडितानामतीव च ।
बाष्पविप्लुतनेत्राणां सशोकानां मुमूर्षया ॥ 3 ॥
अनुगम्य निवृत्तानां रामं नगरवासिनाम् ।
उद्गतानीव सत्वानि बभूवुरमनस्विनाम् ॥ 4 ॥
स्वं स्वं निलयमागम्य पुत्रदारैस्समावृता ।
अश्रूणि मुमुचुस्सर्वे बाष्पेण पिहिताननाः ॥ 5 ॥
न चाहृष्यन् नचामोदन् वणिजो न प्रसारयन् ।
न चाशोभन्त पण्यानि नापचन् गृहमेधिनः ॥ 6 ॥
नष्टं दृष्ट्वा नाभ्यनन्दन् विपुलं वा धनागमम् ।
पुत्रं प्रथमजं लब्ध्वा जननी नाभ्यनन्दत ॥ 7 ॥
गृहे गृहे रुदन्त्यश्च भर्तारं गृहमागतम् ।
व्यगर्हयन्त दुःखार्ता वाग्भिस्तोत्रैरिव द्विपान् ॥ 8 ॥
किं नु तेषां गृहैः कार्यं किं दारैः किं धनेन वा ।
पुत्रैर्वा किं सुखैर्वापि ये न पश्यन्ति राघवम् ॥ 9 ॥
एकः सत्पुरुषो लोके लक्ष्मण स्सह सीतया ।
योऽनुगच्छति काकुत्स्थं रामं परिचरन् वने ॥ 10 ॥
आपगाः कृतपुण्यास्ता पद्मिन्यश्च सरांसि च ।
येषु स्नास्यति काकुत्स्थो विगाह्य सलिलं शुचि ॥ 11 ॥
शोभयिष्यन्ति काकुत्स्थमटव्यो रम्यकाननाः ।
आपगाश्च महानूपाः सानुमन्तश्च पर्वताः ॥ 12 ॥
काननं वापि शैलं वा यं रामोऽधिगमिष्यति ।
प्रियातिथिमिव प्राप्तं नैनं शक्ष्यन्त्यनर्चितुम् ॥ 13 ॥
विचित्रकुसुमापीडा बहुमञ्जरि धारिणः ।
राघवं दर्शयिष्यन्ति नगा भ्रमरशालिनः ॥ 14 ॥
अकाले चापि मुख्यानि पुष्पाणि च फलानि च ।
दर्शयिष्यन्त्यनुक्रोशाद्गिरयो राममागतम् ॥ 15 ॥
प्रस्रविष्यन्ति तोयानि विमलानि महीधराः ।
विदर्शयन्तो विविधान् भूयश्चित्रांश्च निर्झरान् ॥ 16 ॥
पादपाः पर्वताग्रेषु रमयिष्यन्ति राघवम् ।
यत्र रामो भयं नात्र नास्ति तत्र पराभवः ॥ 17 ॥
स हि शूरो महाबाहुः पुत्रो दशरथस्य च ।
पुरा भवति नोदूरादनुगच्छाम राघवम् ॥ 18 ॥
पादच्छाया सुखा भर्तुस्तादृशस्य महात्मनः ।
स हि नाथो जनस्यास्य स गति स्सपरायणम् ॥ 19 ॥
वयं परिचरिष्यामः सीतां यूयं तु राघवम् ।
इति पौरस्त्रियो भर्तृन् दुखार्तास्तत्तदब्रुवन् ॥ 20 ॥
युष्माकं राघवोऽरण्ये योगक्षेमं विधास्यति ।
सीता नारीजनस्यास्य योगक्षेमं करिष्यति ॥ 21 ॥
को न्वनेनाऽप्रतीतेन सोत्कण्ठितजनेन च ।
सम्प्रियेतामनोज्ञेन वासेन हृतचेतसा ॥ 22 ॥
कैकेय्या यदि चे द्राज्यं स्यादधर्म्यमनाथवत् ।
न हि नो जीवितेनार्थः कुतः पुत्रैः कुतो धनैः ॥ 23 ॥
यया पुत्रश्च भर्ता च त्यक्तावैश्वर्यकारणात् ।
कं सा परिहरेदन्यं कैकेयी कुलपांसनी ॥ 24 ॥
कैकेय्या न वयं राज्ये भृतका निवसेमहि ।
जीवन्त्या जातु जीवन्त्यः पुत्रैरपि शपामहे ॥ 25 ॥
या पुत्रं पार्थिवेन्द्रस्य प्रवासयति निर्घृणा ।
कस्तां प्राप्य सुखं जीवेदधर्म्यां दुष्टचारिणीम् ॥ 26 ॥
उपद्रुतमिदं सर्वमनालम्बमनायकम् ।
कैकेय्या हि कृते सर्वं विनाशमुपयास्यति ॥ 27 ॥
न हि प्रव्रजिते रामे जीविष्यति महीपतिः ।
मृते दशरथे व्यक्तं विलापस्तदनन्तरम् ॥ 28 ॥
ते विषं पिबतालोड्य क्षीणपुण्या स्सुदुर्गताः ।
राघवं वानुगच्छध्वमश्रुतिं वापि गच्छत ॥ 29 ॥
मिथ्याप्रव्राजितो राम स्ससीत स्सहलक्ष्मणः ।
भरते सन्निसृष्टास्स्म स्सौनिके पशवो यथा ॥ 30 ॥
पूर्णचन्द्रानन श्श्यामो गूढजत्रुररिन्दमः ।
आजानुबाहुः पद्माक्षो रामो लक्ष्मणपूर्वजः ॥ 31 ॥
पूर्वाभिभाषी मधुर स्सत्यवादी महाबलः ।
सौम्यस्सर्वस्य लोकस्य चन्द्रवत्प्रियदर्शनः ॥ 32 ॥
नूनं पुरुषशार्दूलो मत्तमातङ्गविक्रमः ।
शोभयिष्यत्यरण्यानि विचरन् स महारथः ॥ 33 ॥
तास्तथा विलपन्त्यस्तु नगरे नागरस्त्रियः ।
चुक्रुशु र्दुःखसन्तप्ता मृत्योरिव भयागमे ॥ 34 ॥
इत्येवं विलपन्तीनां स्त्रीणां वेश्मसु राघवम् ।
जगामास्तं दिनकरो रजनी चाभ्यवर्तत ॥ 35 ॥
नष्टज्वलनसन्तापा प्रशान्ताध्यायसत्कथा ।
तिमिरेणाभिलिप्तेव सा तदा नगरी बभौ ॥ 36 ॥
उपशान्तवणिक्पण्या नष्टहर्षा निराश्रया ।
अयोध्या नगरी चासीन्नष्टतारमिवाम्बरम् ॥ 37 ॥
तथा स्त्रियो रामनिमित्तमातुरा यथा सुते भ्रातरि वा विवासिते ।
विलप्य दीना रुरुदुर्विचेतस स्सूतैर्हि तासामधिको हि सोऽभवत् ॥ 38 ॥
प्रशान्तगीतोत्सवनृत्तवादना व्यपास्तहर्षा पिहितापणोदया ।
तदा ह्ययोध्या नगरी बभूव सा महार्णव स्सङ्क्षपितोदको यथा ॥ 39 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे अष्टचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭacatvāriṃśassargaḥ |
teṣāmevaṃ viṣaṇṇānāṃ pīḍitānāmatīva ca |
bāṣpaviplutanetrāṇāṃ saśokānāṃ mumūrṣayā || 1 ||
anugamya nivṛttānāṃ rāmaṃ nagaravāsinām |
udgatānīva satvāni babhūvuramanasvinām || 2 ||
teṣāmevaṃ viṣaṇṇānāṃ pīḍitānāmatīva ca |
bāṣpaviplutanetrāṇāṃ saśokānāṃ mumūrṣayā || 3 ||
anugamya nivṛttānāṃ rāmaṃ nagaravāsinām |
udgatānīva satvāni babhūvuramanasvinām || 4 ||
svaṃ svaṃ nilayamāgamya putradāraissamāvṛtā |
aśrūṇi mumucussarve bāṣpeṇa pihitānanāḥ || 5 ||
na cāhṛṣyan nacāmodan vaṇijo na prasārayan |
na cāśobhanta paṇyāni nāpacan gṛhamedhinaḥ || 6 ||
naṣṭaṃ dṛṣṭvā nābhyanandan vipulaṃ vā dhanāgamam |
putraṃ prathamajaṃ labdhvā jananī nābhyanandata || 7 ||
gṛhe gṛhe rudantyaśca bhartāraṃ gṛhamāgatam |
vyagarhayanta duḥkhārtā vāgbhistotrairiva dvipān || 8 ||
kiṃ nu teṣāṃ gṛhaiḥ kāryaṃ kiṃ dāraiḥ kiṃ dhanena vā |
putrairvā kiṃ sukhairvāpi ye na paśyanti rāghavam || 9 ||
ekaḥ satpuruṣo loke lakṣmaṇa ssaha sītayā |
yo'nugacchati kākutsthaṃ rāmaṃ paricaran vane || 10 ||
āpagāḥ kṛtapuṇyāstā padminyaśca sarāṃsi ca |
yeṣu snāsyati kākutstho vigāhya salilaṃ śuci || 11 ||
śobhayiṣyanti kākutsthamaṭavyo ramyakānanāḥ |
āpagāśca mahānūpāḥ sānumantaśca parvatāḥ || 12 ||
kānanaṃ vāpi śailaṃ vā yaṃ rāmo'dhigamiṣyati |
priyātithimiva prāptaṃ nainaṃ śakṣyantyanarcitum || 13 ||
vicitrakusumāpīḍā bahumañjari dhāriṇaḥ |
rāghavaṃ darśayiṣyanti nagā bhramaraśālinaḥ || 14 ||
akāle cāpi mukhyāni puṣpāṇi ca phalāni ca |
darśayiṣyantyanukrośādgirayo rāmamāgatam || 15 ||
prasraviṣyanti toyāni vimalāni mahīdharāḥ |
vidarśayanto vividhān bhūyaścitrāṃśca nirjharān || 16 ||
pādapāḥ parvatāgreṣu ramayiṣyanti rāghavam |
yatra rāmo bhayaṃ nātra nāsti tatra parābhavaḥ || 17 ||
sa hi śūro mahābāhuḥ putro daśarathasya ca |
purā bhavati nodūrādanugacchāma rāghavam || 18 ||
pādacchāyā sukhā bhartustādṛśasya mahātmanaḥ |
sa hi nātho janasyāsya sa gati ssaparāyaṇam || 19 ||
vayaṃ paricariṣyāmaḥ sītāṃ yūyaṃ tu rāghavam |
iti paurastriyo bhartṛn dukhārtāstattadabruvan || 20 ||
yuṣmākaṃ rāghavo'raṇye yogakṣemaṃ vidhāsyati |
sītā nārījanasyāsya yogakṣemaṃ kariṣyati || 21 ||
ko nvanenā'pratītena sotkaṇṭhitajanena ca |
sampriyetāmanojñena vāsena hṛtacetasā || 22 ||
kaikeyyā yadi ce drājyaṃ syādadharmyamanāthavat |
na hi no jīvitenārthaḥ kutaḥ putraiḥ kuto dhanaiḥ || 23 ||
yayā putraśca bhartā ca tyaktāvaiśvaryakāraṇāt |
kaṃ sā pariharedanyaṃ kaikeyī kulapāṃsanī || 24 ||
kaikeyyā na vayaṃ rājye bhṛtakā nivasemahi |
jīvantyā jātu jīvantyaḥ putrairapi śapāmahe || 25 ||
yā putraṃ pārthivendrasya pravāsayati nirghṛṇā |
kastāṃ prāpya sukhaṃ jīvedadharmyāṃ duṣṭacāriṇīm || 26 ||
upadrutamidaṃ sarvamanālambamanāyakam |
kaikeyyā hi kṛte sarvaṃ vināśamupayāsyati || 27 ||
na hi pravrajite rāme jīviṣyati mahīpatiḥ |
mṛte daśarathe vyaktaṃ vilāpastadanantaram || 28 ||
te viṣaṃ pibatāloḍya kṣīṇapuṇyā ssudurgatāḥ |
rāghavaṃ vānugacchadhvamaśrutiṃ vāpi gacchata || 29 ||
mithyāpravrājito rāma ssasīta ssahalakṣmaṇaḥ |
bharate sannisṛṣṭāssma ssaunike paśavo yathā || 30 ||
pūrṇacandrānana śśyāmo gūḍhajatrurarindamaḥ |
ājānubāhuḥ padmākṣo rāmo lakṣmaṇapūrvajaḥ || 31 ||
pūrvābhibhāṣī madhura ssatyavādī mahābalaḥ |
saumyassarvasya lokasya candravatpriyadarśanaḥ || 32 ||
nūnaṃ puruṣaśārdūlo mattamātaṅgavikramaḥ |
śobhayiṣyatyaraṇyāni vicaran sa mahārathaḥ || 33 ||
tāstathā vilapantyastu nagare nāgarastriyaḥ |
cukruśu rduḥkhasantaptā mṛtyoriva bhayāgame || 34 ||
ityevaṃ vilapantīnāṃ strīṇāṃ veśmasu rāghavam |
jagāmāstaṃ dinakaro rajanī cābhyavartata || 35 ||
naṣṭajvalanasantāpā praśāntādhyāyasatkathā |
timireṇābhilipteva sā tadā nagarī babhau || 36 ||
upaśāntavaṇikpaṇyā naṣṭaharṣā nirāśrayā |
ayodhyā nagarī cāsīnnaṣṭatāramivāmbaram || 37 ||
tathā striyo rāmanimittamāturā yathā sute bhrātari vā vivāsite |
vilapya dīnā rurudurvicetasa ssūtairhi tāsāmadhiko hi so'bhavat || 38 ||
praśāntagītotsavanṛttavādanā vyapāstaharṣā pihitāpaṇodayā |
tadā hyayodhyā nagarī babhūva sā mahārṇava ssaṅkṣapitodako yathā || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.