শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ অষ্টচত্বারিংশস্সর্গঃ ।
তেষামেবং বিষণ্ণানাং পীডিতানামতীব চ ।
বাষ্পবিপ্লুতনেত্রাণাং সশোকানাং মুমূর্ষযা ॥ 1 ॥
অনুগম্য নিবৃত্তানাং রামং নগরবাসিনাম্ ।
উদ্গতানীব সত্বানি বভূবুরমনস্বিনাম্ ॥ 2 ॥
তেষামেবং বিষণ্ণানাং পীডিতানামতীব চ ।
বাষ্পবিপ্লুতনেত্রাণাং সশোকানাং মুমূর্ষযা ॥ 3 ॥
অনুগম্য নিবৃত্তানাং রামং নগরবাসিনাম্ ।
উদ্গতানীব সত্বানি বভূবুরমনস্বিনাম্ ॥ 4 ॥
স্বং স্বং নিলযমাগম্য পুত্রদারৈস্সমাবৃতা ।
অশ্রূণি মুমুচুস্সর্বে বাষ্পেণ পিহিতাননাঃ ॥ 5 ॥
ন চাহৃষ্যন্ নচামোদন্ বণিজো ন প্রসারযন্ ।
ন চাশোভন্ত পণ্যানি নাপচন্ গৃহমেধিনঃ ॥ 6 ॥
নষ্টং দৃষ্ট্বা নাভ্যনন্দন্ বিপুলং বা ধনাগমম্ ।
পুত্রং প্রথমজং লব্ধ্বা জননী নাভ্যনন্দত ॥ 7 ॥
গৃহে গৃহে রুদন্ত্যশ্চ ভর্তারং গৃহমাগতম্ ।
ব্যগর্হযন্ত দুঃখার্তা বাগ্ভিস্তোত্রৈরিব দ্বিপান্ ॥ 8 ॥
কিং নু তেষাং গৃহৈঃ কার্যং কিং দারৈঃ কিং ধনেন বা ।
পুত্রৈর্বা কিং সুখৈর্বাপি যে ন পশ্যন্তি রাঘবম্ ॥ 9 ॥
একঃ সত্পুরুষো লোকে লক্ষ্মণ স্সহ সীতযা ।
যোঽনুগচ্ছতি কাকুত্স্থং রামং পরিচরন্ বনে ॥ 10 ॥
আপগাঃ কৃতপুণ্যাস্তা পদ্মিন্যশ্চ সরাংসি চ ।
যেষু স্নাস্যতি কাকুত্স্থো বিগাহ্য সলিলং শুচি ॥ 11 ॥
শোভযিষ্যন্তি কাকুত্স্থমটব্যো রম্যকাননাঃ ।
আপগাশ্চ মহানূপাঃ সানুমন্তশ্চ পর্বতাঃ ॥ 12 ॥
কাননং বাপি শৈলং বা যং রামোঽধিগমিষ্যতি ।
প্রিযাতিথিমিব প্রাপ্তং নৈনং শক্ষ্যন্ত্যনর্চিতুম্ ॥ 13 ॥
বিচিত্রকুসুমাপীডা বহুমঞ্জরি ধারিণঃ ।
রাঘবং দর্শযিষ্যন্তি নগা ভ্রমরশালিনঃ ॥ 14 ॥
অকালে চাপি মুখ্যানি পুষ্পাণি চ ফলানি চ ।
দর্শযিষ্যন্ত্যনুক্রোশাদ্গিরযো রামমাগতম্ ॥ 15 ॥
প্রস্রবিষ্যন্তি তোযানি বিমলানি মহীধরাঃ ।
বিদর্শযন্তো বিবিধান্ ভূযশ্চিত্রাংশ্চ নির্ঝরান্ ॥ 16 ॥
পাদপাঃ পর্বতাগ্রেষু রমযিষ্যন্তি রাঘবম্ ।
যত্র রামো ভযং নাত্র নাস্তি তত্র পরাভবঃ ॥ 17 ॥
স হি শূরো মহাবাহুঃ পুত্রো দশরথস্য চ ।
পুরা ভবতি নোদূরাদনুগচ্ছাম রাঘবম্ ॥ 18 ॥
পাদচ্ছাযা সুখা ভর্তুস্তাদৃশস্য মহাত্মনঃ ।
স হি নাথো জনস্যাস্য স গতি স্সপরাযণম্ ॥ 19 ॥
বযং পরিচরিষ্যামঃ সীতাং যূযং তু রাঘবম্ ।
ইতি পৌরস্ত্রিযো ভর্তৃন্ দুখার্তাস্তত্তদব্রুবন্ ॥ 20 ॥
যুষ্মাকং রাঘবোঽরণ্যে যোগক্ষেমং বিধাস্যতি ।
সীতা নারীজনস্যাস্য যোগক্ষেমং করিষ্যতি ॥ 21 ॥
কো ন্বনেনাঽপ্রতীতেন সোত্কণ্ঠিতজনেন চ ।
সম্প্রিযেতামনোজ্ঞেন বাসেন হৃতচেতসা ॥ 22 ॥
কৈকেয্যা যদি চে দ্রাজ্যং স্যাদধর্ম্যমনাথবত্ ।
ন হি নো জীবিতেনার্থঃ কুতঃ পুত্রৈঃ কুতো ধনৈঃ ॥ 23 ॥
যযা পুত্রশ্চ ভর্তা চ ত্যক্তাবৈশ্বর্যকারণাত্ ।
কং সা পরিহরেদন্যং কৈকেযী কুলপাংসনী ॥ 24 ॥
কৈকেয্যা ন বযং রাজ্যে ভৃতকা নিবসেমহি ।
জীবন্ত্যা জাতু জীবন্ত্যঃ পুত্রৈরপি শপামহে ॥ 25 ॥
যা পুত্রং পার্থিবেন্দ্রস্য প্রবাসযতি নির্ঘৃণা ।
কস্তাং প্রাপ্য সুখং জীবেদধর্ম্যাং দুষ্টচারিণীম্ ॥ 26 ॥
উপদ্রুতমিদং সর্বমনালম্বমনাযকম্ ।
কৈকেয্যা হি কৃতে সর্বং বিনাশমুপযাস্যতি ॥ 27 ॥
ন হি প্রব্রজিতে রামে জীবিষ্যতি মহীপতিঃ ।
মৃতে দশরথে ব্যক্তং বিলাপস্তদনন্তরম্ ॥ 28 ॥
তে বিষং পিবতালোড্য ক্ষীণপুণ্যা স্সুদুর্গতাঃ ।
রাঘবং বানুগচ্ছধ্বমশ্রুতিং বাপি গচ্ছত ॥ 29 ॥
মিথ্যাপ্রব্রাজিতো রাম স্সসীত স্সহলক্ষ্মণঃ ।
ভরতে সন্নিসৃষ্টাস্স্ম স্সৌনিকে পশবো যথা ॥ 30 ॥
পূর্ণচন্দ্রানন শ্শ্যামো গূঢজত্রুররিন্দমঃ ।
আজানুবাহুঃ পদ্মাক্ষো রামো লক্ষ্মণপূর্বজঃ ॥ 31 ॥
পূর্বাভিভাষী মধুর স্সত্যবাদী মহাবলঃ ।
সৌম্যস্সর্বস্য লোকস্য চন্দ্রবত্প্রিযদর্শনঃ ॥ 32 ॥
নূনং পুরুষশার্দূলো মত্তমাতঙ্গবিক্রমঃ ।
শোভযিষ্যত্যরণ্যানি বিচরন্ স মহারথঃ ॥ 33 ॥
তাস্তথা বিলপন্ত্যস্তু নগরে নাগরস্ত্রিযঃ ।
চুক্রুশু র্দুঃখসন্তপ্তা মৃত্যোরিব ভযাগমে ॥ 34 ॥
ইত্যেবং বিলপন্তীনাং স্ত্রীণাং বেশ্মসু রাঘবম্ ।
জগামাস্তং দিনকরো রজনী চাভ্যবর্তত ॥ 35 ॥
নষ্টজ্বলনসন্তাপা প্রশান্তাধ্যাযসত্কথা ।
তিমিরেণাভিলিপ্তেব সা তদা নগরী বভৌ ॥ 36 ॥
উপশান্তবণিক্পণ্যা নষ্টহর্ষা নিরাশ্রযা ।
অযোধ্যা নগরী চাসীন্নষ্টতারমিবাম্বরম্ ॥ 37 ॥
তথা স্ত্রিযো রামনিমিত্তমাতুরা যথা সুতে ভ্রাতরি বা বিবাসিতে ।
বিলপ্য দীনা রুরুদুর্বিচেতস স্সূতৈর্হি তাসামধিকো হি সোঽভবত্ ॥ 38 ॥
প্রশান্তগীতোত্সবনৃত্তবাদনা ব্যপাস্তহর্ষা পিহিতাপণোদযা ।
তদা হ্যযোধ্যা নগরী বভূব সা মহার্ণব স্সঙ্ক্ষপিতোদকো যথা ॥ 39 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে অষ্টচত্বারিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭacatvāriṃśassargaḥ |
teṣāmevaṃ viṣaṇṇānāṃ pīḍitānāmatīva ca |
bāṣpaviplutanetrāṇāṃ saśokānāṃ mumūrṣayā || 1 ||
anugamya nivṛttānāṃ rāmaṃ nagaravāsinām |
udgatānīva satvāni babhūvuramanasvinām || 2 ||
teṣāmevaṃ viṣaṇṇānāṃ pīḍitānāmatīva ca |
bāṣpaviplutanetrāṇāṃ saśokānāṃ mumūrṣayā || 3 ||
anugamya nivṛttānāṃ rāmaṃ nagaravāsinām |
udgatānīva satvāni babhūvuramanasvinām || 4 ||
svaṃ svaṃ nilayamāgamya putradāraissamāvṛtā |
aśrūṇi mumucussarve bāṣpeṇa pihitānanāḥ || 5 ||
na cāhṛṣyan nacāmodan vaṇijo na prasārayan |
na cāśobhanta paṇyāni nāpacan gṛhamedhinaḥ || 6 ||
naṣṭaṃ dṛṣṭvā nābhyanandan vipulaṃ vā dhanāgamam |
putraṃ prathamajaṃ labdhvā jananī nābhyanandata || 7 ||
gṛhe gṛhe rudantyaśca bhartāraṃ gṛhamāgatam |
vyagarhayanta duḥkhārtā vāgbhistotrairiva dvipān || 8 ||
kiṃ nu teṣāṃ gṛhaiḥ kāryaṃ kiṃ dāraiḥ kiṃ dhanena vā |
putrairvā kiṃ sukhairvāpi ye na paśyanti rāghavam || 9 ||
ekaḥ satpuruṣo loke lakṣmaṇa ssaha sītayā |
yo'nugacchati kākutsthaṃ rāmaṃ paricaran vane || 10 ||
āpagāḥ kṛtapuṇyāstā padminyaśca sarāṃsi ca |
yeṣu snāsyati kākutstho vigāhya salilaṃ śuci || 11 ||
śobhayiṣyanti kākutsthamaṭavyo ramyakānanāḥ |
āpagāśca mahānūpāḥ sānumantaśca parvatāḥ || 12 ||
kānanaṃ vāpi śailaṃ vā yaṃ rāmo'dhigamiṣyati |
priyātithimiva prāptaṃ nainaṃ śakṣyantyanarcitum || 13 ||
vicitrakusumāpīḍā bahumañjari dhāriṇaḥ |
rāghavaṃ darśayiṣyanti nagā bhramaraśālinaḥ || 14 ||
akāle cāpi mukhyāni puṣpāṇi ca phalāni ca |
darśayiṣyantyanukrośādgirayo rāmamāgatam || 15 ||
prasraviṣyanti toyāni vimalāni mahīdharāḥ |
vidarśayanto vividhān bhūyaścitrāṃśca nirjharān || 16 ||
pādapāḥ parvatāgreṣu ramayiṣyanti rāghavam |
yatra rāmo bhayaṃ nātra nāsti tatra parābhavaḥ || 17 ||
sa hi śūro mahābāhuḥ putro daśarathasya ca |
purā bhavati nodūrādanugacchāma rāghavam || 18 ||
pādacchāyā sukhā bhartustādṛśasya mahātmanaḥ |
sa hi nātho janasyāsya sa gati ssaparāyaṇam || 19 ||
vayaṃ paricariṣyāmaḥ sītāṃ yūyaṃ tu rāghavam |
iti paurastriyo bhartṛn dukhārtāstattadabruvan || 20 ||
yuṣmākaṃ rāghavo'raṇye yogakṣemaṃ vidhāsyati |
sītā nārījanasyāsya yogakṣemaṃ kariṣyati || 21 ||
ko nvanenā'pratītena sotkaṇṭhitajanena ca |
sampriyetāmanojñena vāsena hṛtacetasā || 22 ||
kaikeyyā yadi ce drājyaṃ syādadharmyamanāthavat |
na hi no jīvitenārthaḥ kutaḥ putraiḥ kuto dhanaiḥ || 23 ||
yayā putraśca bhartā ca tyaktāvaiśvaryakāraṇāt |
kaṃ sā pariharedanyaṃ kaikeyī kulapāṃsanī || 24 ||
kaikeyyā na vayaṃ rājye bhṛtakā nivasemahi |
jīvantyā jātu jīvantyaḥ putrairapi śapāmahe || 25 ||
yā putraṃ pārthivendrasya pravāsayati nirghṛṇā |
kastāṃ prāpya sukhaṃ jīvedadharmyāṃ duṣṭacāriṇīm || 26 ||
upadrutamidaṃ sarvamanālambamanāyakam |
kaikeyyā hi kṛte sarvaṃ vināśamupayāsyati || 27 ||
na hi pravrajite rāme jīviṣyati mahīpatiḥ |
mṛte daśarathe vyaktaṃ vilāpastadanantaram || 28 ||
te viṣaṃ pibatāloḍya kṣīṇapuṇyā ssudurgatāḥ |
rāghavaṃ vānugacchadhvamaśrutiṃ vāpi gacchata || 29 ||
mithyāpravrājito rāma ssasīta ssahalakṣmaṇaḥ |
bharate sannisṛṣṭāssma ssaunike paśavo yathā || 30 ||
pūrṇacandrānana śśyāmo gūḍhajatrurarindamaḥ |
ājānubāhuḥ padmākṣo rāmo lakṣmaṇapūrvajaḥ || 31 ||
pūrvābhibhāṣī madhura ssatyavādī mahābalaḥ |
saumyassarvasya lokasya candravatpriyadarśanaḥ || 32 ||
nūnaṃ puruṣaśārdūlo mattamātaṅgavikramaḥ |
śobhayiṣyatyaraṇyāni vicaran sa mahārathaḥ || 33 ||
tāstathā vilapantyastu nagare nāgarastriyaḥ |
cukruśu rduḥkhasantaptā mṛtyoriva bhayāgame || 34 ||
ityevaṃ vilapantīnāṃ strīṇāṃ veśmasu rāghavam |
jagāmāstaṃ dinakaro rajanī cābhyavartata || 35 ||
naṣṭajvalanasantāpā praśāntādhyāyasatkathā |
timireṇābhilipteva sā tadā nagarī babhau || 36 ||
upaśāntavaṇikpaṇyā naṣṭaharṣā nirāśrayā |
ayodhyā nagarī cāsīnnaṣṭatāramivāmbaram || 37 ||
tathā striyo rāmanimittamāturā yathā sute bhrātari vā vivāsite |
vilapya dīnā rurudurvicetasa ssūtairhi tāsāmadhiko hi so'bhavat || 38 ||
praśāntagītotsavanṛttavādanā vyapāstaharṣā pihitāpaṇodayā |
tadā hyayodhyā nagarī babhūva sā mahārṇava ssaṅkṣapitodako yathā || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ अष्टचत्वारिंशस्सर्गः ।
तेषामेवं विषण्णानां पीडितानामतीव च ।
बाष्पविप्लुतनेत्राणां सशोकानां मुमूर्षया ॥ 1 ॥
अनुगम्य निवृत्तानां रामं नगरवासिनाम् ।
उद्गतानीव सत्वानि बभूवुरमनस्विनाम् ॥ 2 ॥
तेषामेवं विषण्णानां पीडितानामतीव च ।
बाष्पविप्लुतनेत्राणां सशोकानां मुमूर्षया ॥ 3 ॥
अनुगम्य निवृत्तानां रामं नगरवासिनाम् ।
उद्गतानीव सत्वानि बभूवुरमनस्विनाम् ॥ 4 ॥
स्वं स्वं निलयमागम्य पुत्रदारैस्समावृता ।
अश्रूणि मुमुचुस्सर्वे बाष्पेण पिहिताननाः ॥ 5 ॥
न चाहृष्यन् नचामोदन् वणिजो न प्रसारयन् ।
न चाशोभन्त पण्यानि नापचन् गृहमेधिनः ॥ 6 ॥
नष्टं दृष्ट्वा नाभ्यनन्दन् विपुलं वा धनागमम् ।
पुत्रं प्रथमजं लब्ध्वा जननी नाभ्यनन्दत ॥ 7 ॥
गृहे गृहे रुदन्त्यश्च भर्तारं गृहमागतम् ।
व्यगर्हयन्त दुःखार्ता वाग्भिस्तोत्रैरिव द्विपान् ॥ 8 ॥
किं नु तेषां गृहैः कार्यं किं दारैः किं धनेन वा ।
पुत्रैर्वा किं सुखैर्वापि ये न पश्यन्ति राघवम् ॥ 9 ॥
एकः सत्पुरुषो लोके लक्ष्मण स्सह सीतया ।
योऽनुगच्छति काकुत्स्थं रामं परिचरन् वने ॥ 10 ॥
आपगाः कृतपुण्यास्ता पद्मिन्यश्च सरांसि च ।
येषु स्नास्यति काकुत्स्थो विगाह्य सलिलं शुचि ॥ 11 ॥
शोभयिष्यन्ति काकुत्स्थमटव्यो रम्यकाननाः ।
आपगाश्च महानूपाः सानुमन्तश्च पर्वताः ॥ 12 ॥
काननं वापि शैलं वा यं रामोऽधिगमिष्यति ।
प्रियातिथिमिव प्राप्तं नैनं शक्ष्यन्त्यनर्चितुम् ॥ 13 ॥
विचित्रकुसुमापीडा बहुमञ्जरि धारिणः ।
राघवं दर्शयिष्यन्ति नगा भ्रमरशालिनः ॥ 14 ॥
अकाले चापि मुख्यानि पुष्पाणि च फलानि च ।
दर्शयिष्यन्त्यनुक्रोशाद्गिरयो राममागतम् ॥ 15 ॥
प्रस्रविष्यन्ति तोयानि विमलानि महीधराः ।
विदर्शयन्तो विविधान् भूयश्चित्रांश्च निर्झरान् ॥ 16 ॥
पादपाः पर्वताग्रेषु रमयिष्यन्ति राघवम् ।
यत्र रामो भयं नात्र नास्ति तत्र पराभवः ॥ 17 ॥
स हि शूरो महाबाहुः पुत्रो दशरथस्य च ।
पुरा भवति नोदूरादनुगच्छाम राघवम् ॥ 18 ॥
पादच्छाया सुखा भर्तुस्तादृशस्य महात्मनः ।
स हि नाथो जनस्यास्य स गति स्सपरायणम् ॥ 19 ॥
वयं परिचरिष्यामः सीतां यूयं तु राघवम् ।
इति पौरस्त्रियो भर्तृन् दुखार्तास्तत्तदब्रुवन् ॥ 20 ॥
युष्माकं राघवोऽरण्ये योगक्षेमं विधास्यति ।
सीता नारीजनस्यास्य योगक्षेमं करिष्यति ॥ 21 ॥
को न्वनेनाऽप्रतीतेन सोत्कण्ठितजनेन च ।
सम्प्रियेतामनोज्ञेन वासेन हृतचेतसा ॥ 22 ॥
कैकेय्या यदि चे द्राज्यं स्यादधर्म्यमनाथवत् ।
न हि नो जीवितेनार्थः कुतः पुत्रैः कुतो धनैः ॥ 23 ॥
यया पुत्रश्च भर्ता च त्यक्तावैश्वर्यकारणात् ।
कं सा परिहरेदन्यं कैकेयी कुलपांसनी ॥ 24 ॥
कैकेय्या न वयं राज्ये भृतका निवसेमहि ।
जीवन्त्या जातु जीवन्त्यः पुत्रैरपि शपामहे ॥ 25 ॥
या पुत्रं पार्थिवेन्द्रस्य प्रवासयति निर्घृणा ।
कस्तां प्राप्य सुखं जीवेदधर्म्यां दुष्टचारिणीम् ॥ 26 ॥
उपद्रुतमिदं सर्वमनालम्बमनायकम् ।
कैकेय्या हि कृते सर्वं विनाशमुपयास्यति ॥ 27 ॥
न हि प्रव्रजिते रामे जीविष्यति महीपतिः ।
मृते दशरथे व्यक्तं विलापस्तदनन्तरम् ॥ 28 ॥
ते विषं पिबतालोड्य क्षीणपुण्या स्सुदुर्गताः ।
राघवं वानुगच्छध्वमश्रुतिं वापि गच्छत ॥ 29 ॥
मिथ्याप्रव्राजितो राम स्ससीत स्सहलक्ष्मणः ।
भरते सन्निसृष्टास्स्म स्सौनिके पशवो यथा ॥ 30 ॥
पूर्णचन्द्रानन श्श्यामो गूढजत्रुररिन्दमः ।
आजानुबाहुः पद्माक्षो रामो लक्ष्मणपूर्वजः ॥ 31 ॥
पूर्वाभिभाषी मधुर स्सत्यवादी महाबलः ।
सौम्यस्सर्वस्य लोकस्य चन्द्रवत्प्रियदर्शनः ॥ 32 ॥
नूनं पुरुषशार्दूलो मत्तमातङ्गविक्रमः ।
शोभयिष्यत्यरण्यानि विचरन् स महारथः ॥ 33 ॥
तास्तथा विलपन्त्यस्तु नगरे नागरस्त्रियः ।
चुक्रुशु र्दुःखसन्तप्ता मृत्योरिव भयागमे ॥ 34 ॥
इत्येवं विलपन्तीनां स्त्रीणां वेश्मसु राघवम् ।
जगामास्तं दिनकरो रजनी चाभ्यवर्तत ॥ 35 ॥
नष्टज्वलनसन्तापा प्रशान्ताध्यायसत्कथा ।
तिमिरेणाभिलिप्तेव सा तदा नगरी बभौ ॥ 36 ॥
उपशान्तवणिक्पण्या नष्टहर्षा निराश्रया ।
अयोध्या नगरी चासीन्नष्टतारमिवाम्बरम् ॥ 37 ॥
तथा स्त्रियो रामनिमित्तमातुरा यथा सुते भ्रातरि वा विवासिते ।
विलप्य दीना रुरुदुर्विचेतस स्सूतैर्हि तासामधिको हि सोऽभवत् ॥ 38 ॥
प्रशान्तगीतोत्सवनृत्तवादना व्यपास्तहर्षा पिहितापणोदया ।
तदा ह्ययोध्या नगरी बभूव सा महार्णव स्सङ्क्षपितोदको यथा ॥ 39 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे अष्टचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭacatvāriṃśassargaḥ |
teṣāmevaṃ viṣaṇṇānāṃ pīḍitānāmatīva ca |
bāṣpaviplutanetrāṇāṃ saśokānāṃ mumūrṣayā || 1 ||
anugamya nivṛttānāṃ rāmaṃ nagaravāsinām |
udgatānīva satvāni babhūvuramanasvinām || 2 ||
teṣāmevaṃ viṣaṇṇānāṃ pīḍitānāmatīva ca |
bāṣpaviplutanetrāṇāṃ saśokānāṃ mumūrṣayā || 3 ||
anugamya nivṛttānāṃ rāmaṃ nagaravāsinām |
udgatānīva satvāni babhūvuramanasvinām || 4 ||
svaṃ svaṃ nilayamāgamya putradāraissamāvṛtā |
aśrūṇi mumucussarve bāṣpeṇa pihitānanāḥ || 5 ||
na cāhṛṣyan nacāmodan vaṇijo na prasārayan |
na cāśobhanta paṇyāni nāpacan gṛhamedhinaḥ || 6 ||
naṣṭaṃ dṛṣṭvā nābhyanandan vipulaṃ vā dhanāgamam |
putraṃ prathamajaṃ labdhvā jananī nābhyanandata || 7 ||
gṛhe gṛhe rudantyaśca bhartāraṃ gṛhamāgatam |
vyagarhayanta duḥkhārtā vāgbhistotrairiva dvipān || 8 ||
kiṃ nu teṣāṃ gṛhaiḥ kāryaṃ kiṃ dāraiḥ kiṃ dhanena vā |
putrairvā kiṃ sukhairvāpi ye na paśyanti rāghavam || 9 ||
ekaḥ satpuruṣo loke lakṣmaṇa ssaha sītayā |
yo'nugacchati kākutsthaṃ rāmaṃ paricaran vane || 10 ||
āpagāḥ kṛtapuṇyāstā padminyaśca sarāṃsi ca |
yeṣu snāsyati kākutstho vigāhya salilaṃ śuci || 11 ||
śobhayiṣyanti kākutsthamaṭavyo ramyakānanāḥ |
āpagāśca mahānūpāḥ sānumantaśca parvatāḥ || 12 ||
kānanaṃ vāpi śailaṃ vā yaṃ rāmo'dhigamiṣyati |
priyātithimiva prāptaṃ nainaṃ śakṣyantyanarcitum || 13 ||
vicitrakusumāpīḍā bahumañjari dhāriṇaḥ |
rāghavaṃ darśayiṣyanti nagā bhramaraśālinaḥ || 14 ||
akāle cāpi mukhyāni puṣpāṇi ca phalāni ca |
darśayiṣyantyanukrośādgirayo rāmamāgatam || 15 ||
prasraviṣyanti toyāni vimalāni mahīdharāḥ |
vidarśayanto vividhān bhūyaścitrāṃśca nirjharān || 16 ||
pādapāḥ parvatāgreṣu ramayiṣyanti rāghavam |
yatra rāmo bhayaṃ nātra nāsti tatra parābhavaḥ || 17 ||
sa hi śūro mahābāhuḥ putro daśarathasya ca |
purā bhavati nodūrādanugacchāma rāghavam || 18 ||
pādacchāyā sukhā bhartustādṛśasya mahātmanaḥ |
sa hi nātho janasyāsya sa gati ssaparāyaṇam || 19 ||
vayaṃ paricariṣyāmaḥ sītāṃ yūyaṃ tu rāghavam |
iti paurastriyo bhartṛn dukhārtāstattadabruvan || 20 ||
yuṣmākaṃ rāghavo'raṇye yogakṣemaṃ vidhāsyati |
sītā nārījanasyāsya yogakṣemaṃ kariṣyati || 21 ||
ko nvanenā'pratītena sotkaṇṭhitajanena ca |
sampriyetāmanojñena vāsena hṛtacetasā || 22 ||
kaikeyyā yadi ce drājyaṃ syādadharmyamanāthavat |
na hi no jīvitenārthaḥ kutaḥ putraiḥ kuto dhanaiḥ || 23 ||
yayā putraśca bhartā ca tyaktāvaiśvaryakāraṇāt |
kaṃ sā pariharedanyaṃ kaikeyī kulapāṃsanī || 24 ||
kaikeyyā na vayaṃ rājye bhṛtakā nivasemahi |
jīvantyā jātu jīvantyaḥ putrairapi śapāmahe || 25 ||
yā putraṃ pārthivendrasya pravāsayati nirghṛṇā |
kastāṃ prāpya sukhaṃ jīvedadharmyāṃ duṣṭacāriṇīm || 26 ||
upadrutamidaṃ sarvamanālambamanāyakam |
kaikeyyā hi kṛte sarvaṃ vināśamupayāsyati || 27 ||
na hi pravrajite rāme jīviṣyati mahīpatiḥ |
mṛte daśarathe vyaktaṃ vilāpastadanantaram || 28 ||
te viṣaṃ pibatāloḍya kṣīṇapuṇyā ssudurgatāḥ |
rāghavaṃ vānugacchadhvamaśrutiṃ vāpi gacchata || 29 ||
mithyāpravrājito rāma ssasīta ssahalakṣmaṇaḥ |
bharate sannisṛṣṭāssma ssaunike paśavo yathā || 30 ||
pūrṇacandrānana śśyāmo gūḍhajatrurarindamaḥ |
ājānubāhuḥ padmākṣo rāmo lakṣmaṇapūrvajaḥ || 31 ||
pūrvābhibhāṣī madhura ssatyavādī mahābalaḥ |
saumyassarvasya lokasya candravatpriyadarśanaḥ || 32 ||
nūnaṃ puruṣaśārdūlo mattamātaṅgavikramaḥ |
śobhayiṣyatyaraṇyāni vicaran sa mahārathaḥ || 33 ||
tāstathā vilapantyastu nagare nāgarastriyaḥ |
cukruśu rduḥkhasantaptā mṛtyoriva bhayāgame || 34 ||
ityevaṃ vilapantīnāṃ strīṇāṃ veśmasu rāghavam |
jagāmāstaṃ dinakaro rajanī cābhyavartata || 35 ||
naṣṭajvalanasantāpā praśāntādhyāyasatkathā |
timireṇābhilipteva sā tadā nagarī babhau || 36 ||
upaśāntavaṇikpaṇyā naṣṭaharṣā nirāśrayā |
ayodhyā nagarī cāsīnnaṣṭatāramivāmbaram || 37 ||
tathā striyo rāmanimittamāturā yathā sute bhrātari vā vivāsite |
vilapya dīnā rurudurvicetasa ssūtairhi tāsāmadhiko hi so'bhavat || 38 ||
praśāntagītotsavanṛttavādanā vyapāstaharṣā pihitāpaṇodayā |
tadā hyayodhyā nagarī babhūva sā mahārṇava ssaṅkṣapitodako yathā || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.