ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ അയോധ്യാകാണ്ഡമ് ।
അഥ അഷ്ടചത്വാരിംശസ്സര്ഗഃ ।
തേഷാമേവം വിഷണ്ണാനാം പീഡിതാനാമതീവ ച ।
ബാഷ്പവിപ്ലുതനേത്രാണാം സശോകാനാം മുമൂര്ഷയാ ॥ 1 ॥
അനുഗമ്യ നിവൃത്താനാം രാമം നഗരവാസിനാമ് ।
ഉദ്ഗതാനീവ സത്വാനി ബഭൂവുരമനസ്വിനാമ് ॥ 2 ॥
തേഷാമേവം വിഷണ്ണാനാം പീഡിതാനാമതീവ ച ।
ബാഷ്പവിപ്ലുതനേത്രാണാം സശോകാനാം മുമൂര്ഷയാ ॥ 3 ॥
അനുഗമ്യ നിവൃത്താനാം രാമം നഗരവാസിനാമ് ।
ഉദ്ഗതാനീവ സത്വാനി ബഭൂവുരമനസ്വിനാമ് ॥ 4 ॥
സ്വം സ്വം നിലയമാഗമ്യ പുത്രദാരൈസ്സമാവൃതാ ।
അശ്രൂണി മുമുചുസ്സര്വേ ബാഷ്പേണ പിഹിതാനനാഃ ॥ 5 ॥
ന ചാഹൃഷ്യന് നചാമോദന് വണിജോ ന പ്രസാരയന് ।
ന ചാശോഭന്ത പണ്യാനി നാപചന് ഗൃഹമേധിനഃ ॥ 6 ॥
നഷ്ടം ദൃഷ്ട്വാ നാഭ്യനന്ദന് വിപുലം വാ ധനാഗമമ് ।
പുത്രം പ്രഥമജം ലബ്ധ്വാ ജനനീ നാഭ്യനന്ദത ॥ 7 ॥
ഗൃഹേ ഗൃഹേ രുദന്ത്യശ്ച ഭര്താരം ഗൃഹമാഗതമ് ।
വ്യഗര്ഹയന്ത ദുഃഖാര്താ വാഗ്ഭിസ്തോത്രൈരിവ ദ്വിപാന് ॥ 8 ॥
കിം നു തേഷാം ഗൃഹൈഃ കാര്യം കിം ദാരൈഃ കിം ധനേന വാ ।
പുത്രൈര്വാ കിം സുഖൈര്വാപി യേ ന പശ്യന്തി രാഘവമ് ॥ 9 ॥
ഏകഃ സത്പുരുഷോ ലോകേ ലക്ഷ്മണ സ്സഹ സീതയാ ।
യോഽനുഗച്ഛതി കാകുത്സ്ഥം രാമം പരിചരന് വനേ ॥ 10 ॥
ആപഗാഃ കൃതപുണ്യാസ്താ പദ്മിന്യശ്ച സരാംസി ച ।
യേഷു സ്നാസ്യതി കാകുത്സ്ഥോ വിഗാഹ്യ സലിലം ശുചി ॥ 11 ॥
ശോഭയിഷ്യന്തി കാകുത്സ്ഥമടവ്യോ രമ്യകാനനാഃ ।
ആപഗാശ്ച മഹാനൂപാഃ സാനുമന്തശ്ച പര്വതാഃ ॥ 12 ॥
കാനനം വാപി ശൈലം വാ യം രാമോഽധിഗമിഷ്യതി ।
പ്രിയാതിഥിമിവ പ്രാപ്തം നൈനം ശക്ഷ്യന്ത്യനര്ചിതുമ് ॥ 13 ॥
വിചിത്രകുസുമാപീഡാ ബഹുമഞ്ജരി ധാരിണഃ ।
രാഘവം ദര്ശയിഷ്യന്തി നഗാ ഭ്രമരശാലിനഃ ॥ 14 ॥
അകാലേ ചാപി മുഖ്യാനി പുഷ്പാണി ച ഫലാനി ച ।
ദര്ശയിഷ്യന്ത്യനുക്രോശാദ്ഗിരയോ രാമമാഗതമ് ॥ 15 ॥
പ്രസ്രവിഷ്യന്തി തോയാനി വിമലാനി മഹീധരാഃ ।
വിദര്ശയന്തോ വിവിധാന് ഭൂയശ്ചിത്രാംശ്ച നിര്ഝരാന് ॥ 16 ॥
പാദപാഃ പര്വതാഗ്രേഷു രമയിഷ്യന്തി രാഘവമ് ।
യത്ര രാമോ ഭയം നാത്ര നാസ്തി തത്ര പരാഭവഃ ॥ 17 ॥
സ ഹി ശൂരോ മഹാബാഹുഃ പുത്രോ ദശരഥസ്യ ച ।
പുരാ ഭവതി നോദൂരാദനുഗച്ഛാമ രാഘവമ് ॥ 18 ॥
പാദച്ഛായാ സുഖാ ഭര്തുസ്താദൃശസ്യ മഹാത്മനഃ ।
സ ഹി നാഥോ ജനസ്യാസ്യ സ ഗതി സ്സപരായണമ് ॥ 19 ॥
വയം പരിചരിഷ്യാമഃ സീതാം യൂയം തു രാഘവമ് ।
ഇതി പൌരസ്ത്രിയോ ഭര്തൃന് ദുഖാര്താസ്തത്തദബ്രുവന് ॥ 20 ॥
യുഷ്മാകം രാഘവോഽരണ്യേ യോഗക്ഷേമം വിധാസ്യതി ।
സീതാ നാരീജനസ്യാസ്യ യോഗക്ഷേമം കരിഷ്യതി ॥ 21 ॥
കോ ന്വനേനാഽപ്രതീതേന സോത്കണ്ഠിതജനേന ച ।
സമ്പ്രിയേതാമനോജ്ഞേന വാസേന ഹൃതചേതസാ ॥ 22 ॥
കൈകേയ്യാ യദി ചേ ദ്രാജ്യം സ്യാദധര്മ്യമനാഥവത് ।
ന ഹി നോ ജീവിതേനാര്ഥഃ കുതഃ പുത്രൈഃ കുതോ ധനൈഃ ॥ 23 ॥
യയാ പുത്രശ്ച ഭര്താ ച ത്യക്താവൈശ്വര്യകാരണാത് ।
കം സാ പരിഹരേദന്യം കൈകേയീ കുലപാംസനീ ॥ 24 ॥
കൈകേയ്യാ ന വയം രാജ്യേ ഭൃതകാ നിവസേമഹി ।
ജീവന്ത്യാ ജാതു ജീവന്ത്യഃ പുത്രൈരപി ശപാമഹേ ॥ 25 ॥
യാ പുത്രം പാര്ഥിവേന്ദ്രസ്യ പ്രവാസയതി നിര്ഘൃണാ ।
കസ്താം പ്രാപ്യ സുഖം ജീവേദധര്മ്യാം ദുഷ്ടചാരിണീമ് ॥ 26 ॥
ഉപദ്രുതമിദം സര്വമനാലമ്ബമനായകമ് ।
കൈകേയ്യാ ഹി കൃതേ സര്വം വിനാശമുപയാസ്യതി ॥ 27 ॥
ന ഹി പ്രവ്രജിതേ രാമേ ജീവിഷ്യതി മഹീപതിഃ ।
മൃതേ ദശരഥേ വ്യക്തം വിലാപസ്തദനന്തരമ് ॥ 28 ॥
തേ വിഷം പിബതാലോഡ്യ ക്ഷീണപുണ്യാ സ്സുദുര്ഗതാഃ ।
രാഘവം വാനുഗച്ഛധ്വമശ്രുതിം വാപി ഗച്ഛത ॥ 29 ॥
മിഥ്യാപ്രവ്രാജിതോ രാമ സ്സസീത സ്സഹലക്ഷ്മണഃ ।
ഭരതേ സന്നിസൃഷ്ടാസ്സ്മ സ്സൌനികേ പശവോ യഥാ ॥ 30 ॥
പൂര്ണചന്ദ്രാനന ശ്ശ്യാമോ ഗൂഢജത്രുരരിന്ദമഃ ।
ആജാനുബാഹുഃ പദ്മാക്ഷോ രാമോ ലക്ഷ്മണപൂര്വജഃ ॥ 31 ॥
പൂര്വാഭിഭാഷീ മധുര സ്സത്യവാദീ മഹാബലഃ ।
സൌമ്യസ്സര്വസ്യ ലോകസ്യ ചന്ദ്രവത്പ്രിയദര്ശനഃ ॥ 32 ॥
നൂനം പുരുഷശാര്ദൂലോ മത്തമാതങ്ഗവിക്രമഃ ।
ശോഭയിഷ്യത്യരണ്യാനി വിചരന് സ മഹാരഥഃ ॥ 33 ॥
താസ്തഥാ വിലപന്ത്യസ്തു നഗരേ നാഗരസ്ത്രിയഃ ।
ചുക്രുശു ര്ദുഃഖസന്തപ്താ മൃത്യോരിവ ഭയാഗമേ ॥ 34 ॥
ഇത്യേവം വിലപന്തീനാം സ്ത്രീണാം വേശ്മസു രാഘവമ് ।
ജഗാമാസ്തം ദിനകരോ രജനീ ചാഭ്യവര്തത ॥ 35 ॥
നഷ്ടജ്വലനസന്താപാ പ്രശാന്താധ്യായസത്കഥാ ।
തിമിരേണാഭിലിപ്തേവ സാ തദാ നഗരീ ബഭൌ ॥ 36 ॥
ഉപശാന്തവണിക്പണ്യാ നഷ്ടഹര്ഷാ നിരാശ്രയാ ।
അയോധ്യാ നഗരീ ചാസീന്നഷ്ടതാരമിവാമ്ബരമ് ॥ 37 ॥
തഥാ സ്ത്രിയോ രാമനിമിത്തമാതുരാ യഥാ സുതേ ഭ്രാതരി വാ വിവാസിതേ ।
വിലപ്യ ദീനാ രുരുദുര്വിചേതസ സ്സൂതൈര്ഹി താസാമധികോ ഹി സോഽഭവത് ॥ 38 ॥
പ്രശാന്തഗീതോത്സവനൃത്തവാദനാ വ്യപാസ്തഹര്ഷാ പിഹിതാപണോദയാ ।
തദാ ഹ്യയോധ്യാ നഗരീ ബഭൂവ സാ മഹാര്ണവ സ്സങ്ക്ഷപിതോദകോ യഥാ ॥ 39 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ അയോധ്യാകാണ്ഡേ അഷ്ടചത്വാരിംശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭacatvāriṃśassargaḥ |
teṣāmevaṃ viṣaṇṇānāṃ pīḍitānāmatīva ca |
bāṣpaviplutanetrāṇāṃ saśokānāṃ mumūrṣayā || 1 ||
anugamya nivṛttānāṃ rāmaṃ nagaravāsinām |
udgatānīva satvāni babhūvuramanasvinām || 2 ||
teṣāmevaṃ viṣaṇṇānāṃ pīḍitānāmatīva ca |
bāṣpaviplutanetrāṇāṃ saśokānāṃ mumūrṣayā || 3 ||
anugamya nivṛttānāṃ rāmaṃ nagaravāsinām |
udgatānīva satvāni babhūvuramanasvinām || 4 ||
svaṃ svaṃ nilayamāgamya putradāraissamāvṛtā |
aśrūṇi mumucussarve bāṣpeṇa pihitānanāḥ || 5 ||
na cāhṛṣyan nacāmodan vaṇijo na prasārayan |
na cāśobhanta paṇyāni nāpacan gṛhamedhinaḥ || 6 ||
naṣṭaṃ dṛṣṭvā nābhyanandan vipulaṃ vā dhanāgamam |
putraṃ prathamajaṃ labdhvā jananī nābhyanandata || 7 ||
gṛhe gṛhe rudantyaśca bhartāraṃ gṛhamāgatam |
vyagarhayanta duḥkhārtā vāgbhistotrairiva dvipān || 8 ||
kiṃ nu teṣāṃ gṛhaiḥ kāryaṃ kiṃ dāraiḥ kiṃ dhanena vā |
putrairvā kiṃ sukhairvāpi ye na paśyanti rāghavam || 9 ||
ekaḥ satpuruṣo loke lakṣmaṇa ssaha sītayā |
yo'nugacchati kākutsthaṃ rāmaṃ paricaran vane || 10 ||
āpagāḥ kṛtapuṇyāstā padminyaśca sarāṃsi ca |
yeṣu snāsyati kākutstho vigāhya salilaṃ śuci || 11 ||
śobhayiṣyanti kākutsthamaṭavyo ramyakānanāḥ |
āpagāśca mahānūpāḥ sānumantaśca parvatāḥ || 12 ||
kānanaṃ vāpi śailaṃ vā yaṃ rāmo'dhigamiṣyati |
priyātithimiva prāptaṃ nainaṃ śakṣyantyanarcitum || 13 ||
vicitrakusumāpīḍā bahumañjari dhāriṇaḥ |
rāghavaṃ darśayiṣyanti nagā bhramaraśālinaḥ || 14 ||
akāle cāpi mukhyāni puṣpāṇi ca phalāni ca |
darśayiṣyantyanukrośādgirayo rāmamāgatam || 15 ||
prasraviṣyanti toyāni vimalāni mahīdharāḥ |
vidarśayanto vividhān bhūyaścitrāṃśca nirjharān || 16 ||
pādapāḥ parvatāgreṣu ramayiṣyanti rāghavam |
yatra rāmo bhayaṃ nātra nāsti tatra parābhavaḥ || 17 ||
sa hi śūro mahābāhuḥ putro daśarathasya ca |
purā bhavati nodūrādanugacchāma rāghavam || 18 ||
pādacchāyā sukhā bhartustādṛśasya mahātmanaḥ |
sa hi nātho janasyāsya sa gati ssaparāyaṇam || 19 ||
vayaṃ paricariṣyāmaḥ sītāṃ yūyaṃ tu rāghavam |
iti paurastriyo bhartṛn dukhārtāstattadabruvan || 20 ||
yuṣmākaṃ rāghavo'raṇye yogakṣemaṃ vidhāsyati |
sītā nārījanasyāsya yogakṣemaṃ kariṣyati || 21 ||
ko nvanenā'pratītena sotkaṇṭhitajanena ca |
sampriyetāmanojñena vāsena hṛtacetasā || 22 ||
kaikeyyā yadi ce drājyaṃ syādadharmyamanāthavat |
na hi no jīvitenārthaḥ kutaḥ putraiḥ kuto dhanaiḥ || 23 ||
yayā putraśca bhartā ca tyaktāvaiśvaryakāraṇāt |
kaṃ sā pariharedanyaṃ kaikeyī kulapāṃsanī || 24 ||
kaikeyyā na vayaṃ rājye bhṛtakā nivasemahi |
jīvantyā jātu jīvantyaḥ putrairapi śapāmahe || 25 ||
yā putraṃ pārthivendrasya pravāsayati nirghṛṇā |
kastāṃ prāpya sukhaṃ jīvedadharmyāṃ duṣṭacāriṇīm || 26 ||
upadrutamidaṃ sarvamanālambamanāyakam |
kaikeyyā hi kṛte sarvaṃ vināśamupayāsyati || 27 ||
na hi pravrajite rāme jīviṣyati mahīpatiḥ |
mṛte daśarathe vyaktaṃ vilāpastadanantaram || 28 ||
te viṣaṃ pibatāloḍya kṣīṇapuṇyā ssudurgatāḥ |
rāghavaṃ vānugacchadhvamaśrutiṃ vāpi gacchata || 29 ||
mithyāpravrājito rāma ssasīta ssahalakṣmaṇaḥ |
bharate sannisṛṣṭāssma ssaunike paśavo yathā || 30 ||
pūrṇacandrānana śśyāmo gūḍhajatrurarindamaḥ |
ājānubāhuḥ padmākṣo rāmo lakṣmaṇapūrvajaḥ || 31 ||
pūrvābhibhāṣī madhura ssatyavādī mahābalaḥ |
saumyassarvasya lokasya candravatpriyadarśanaḥ || 32 ||
nūnaṃ puruṣaśārdūlo mattamātaṅgavikramaḥ |
śobhayiṣyatyaraṇyāni vicaran sa mahārathaḥ || 33 ||
tāstathā vilapantyastu nagare nāgarastriyaḥ |
cukruśu rduḥkhasantaptā mṛtyoriva bhayāgame || 34 ||
ityevaṃ vilapantīnāṃ strīṇāṃ veśmasu rāghavam |
jagāmāstaṃ dinakaro rajanī cābhyavartata || 35 ||
naṣṭajvalanasantāpā praśāntādhyāyasatkathā |
timireṇābhilipteva sā tadā nagarī babhau || 36 ||
upaśāntavaṇikpaṇyā naṣṭaharṣā nirāśrayā |
ayodhyā nagarī cāsīnnaṣṭatāramivāmbaram || 37 ||
tathā striyo rāmanimittamāturā yathā sute bhrātari vā vivāsite |
vilapya dīnā rurudurvicetasa ssūtairhi tāsāmadhiko hi so'bhavat || 38 ||
praśāntagītotsavanṛttavādanā vyapāstaharṣā pihitāpaṇodayā |
tadā hyayodhyā nagarī babhūva sā mahārṇava ssaṅkṣapitodako yathā || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ अष्टचत्वारिंशस्सर्गः ।
तेषामेवं विषण्णानां पीडितानामतीव च ।
बाष्पविप्लुतनेत्राणां सशोकानां मुमूर्षया ॥ 1 ॥
अनुगम्य निवृत्तानां रामं नगरवासिनाम् ।
उद्गतानीव सत्वानि बभूवुरमनस्विनाम् ॥ 2 ॥
तेषामेवं विषण्णानां पीडितानामतीव च ।
बाष्पविप्लुतनेत्राणां सशोकानां मुमूर्षया ॥ 3 ॥
अनुगम्य निवृत्तानां रामं नगरवासिनाम् ।
उद्गतानीव सत्वानि बभूवुरमनस्विनाम् ॥ 4 ॥
स्वं स्वं निलयमागम्य पुत्रदारैस्समावृता ।
अश्रूणि मुमुचुस्सर्वे बाष्पेण पिहिताननाः ॥ 5 ॥
न चाहृष्यन् नचामोदन् वणिजो न प्रसारयन् ।
न चाशोभन्त पण्यानि नापचन् गृहमेधिनः ॥ 6 ॥
नष्टं दृष्ट्वा नाभ्यनन्दन् विपुलं वा धनागमम् ।
पुत्रं प्रथमजं लब्ध्वा जननी नाभ्यनन्दत ॥ 7 ॥
गृहे गृहे रुदन्त्यश्च भर्तारं गृहमागतम् ।
व्यगर्हयन्त दुःखार्ता वाग्भिस्तोत्रैरिव द्विपान् ॥ 8 ॥
किं नु तेषां गृहैः कार्यं किं दारैः किं धनेन वा ।
पुत्रैर्वा किं सुखैर्वापि ये न पश्यन्ति राघवम् ॥ 9 ॥
एकः सत्पुरुषो लोके लक्ष्मण स्सह सीतया ।
योऽनुगच्छति काकुत्स्थं रामं परिचरन् वने ॥ 10 ॥
आपगाः कृतपुण्यास्ता पद्मिन्यश्च सरांसि च ।
येषु स्नास्यति काकुत्स्थो विगाह्य सलिलं शुचि ॥ 11 ॥
शोभयिष्यन्ति काकुत्स्थमटव्यो रम्यकाननाः ।
आपगाश्च महानूपाः सानुमन्तश्च पर्वताः ॥ 12 ॥
काननं वापि शैलं वा यं रामोऽधिगमिष्यति ।
प्रियातिथिमिव प्राप्तं नैनं शक्ष्यन्त्यनर्चितुम् ॥ 13 ॥
विचित्रकुसुमापीडा बहुमञ्जरि धारिणः ।
राघवं दर्शयिष्यन्ति नगा भ्रमरशालिनः ॥ 14 ॥
अकाले चापि मुख्यानि पुष्पाणि च फलानि च ।
दर्शयिष्यन्त्यनुक्रोशाद्गिरयो राममागतम् ॥ 15 ॥
प्रस्रविष्यन्ति तोयानि विमलानि महीधराः ।
विदर्शयन्तो विविधान् भूयश्चित्रांश्च निर्झरान् ॥ 16 ॥
पादपाः पर्वताग्रेषु रमयिष्यन्ति राघवम् ।
यत्र रामो भयं नात्र नास्ति तत्र पराभवः ॥ 17 ॥
स हि शूरो महाबाहुः पुत्रो दशरथस्य च ।
पुरा भवति नोदूरादनुगच्छाम राघवम् ॥ 18 ॥
पादच्छाया सुखा भर्तुस्तादृशस्य महात्मनः ।
स हि नाथो जनस्यास्य स गति स्सपरायणम् ॥ 19 ॥
वयं परिचरिष्यामः सीतां यूयं तु राघवम् ।
इति पौरस्त्रियो भर्तृन् दुखार्तास्तत्तदब्रुवन् ॥ 20 ॥
युष्माकं राघवोऽरण्ये योगक्षेमं विधास्यति ।
सीता नारीजनस्यास्य योगक्षेमं करिष्यति ॥ 21 ॥
को न्वनेनाऽप्रतीतेन सोत्कण्ठितजनेन च ।
सम्प्रियेतामनोज्ञेन वासेन हृतचेतसा ॥ 22 ॥
कैकेय्या यदि चे द्राज्यं स्यादधर्म्यमनाथवत् ।
न हि नो जीवितेनार्थः कुतः पुत्रैः कुतो धनैः ॥ 23 ॥
यया पुत्रश्च भर्ता च त्यक्तावैश्वर्यकारणात् ।
कं सा परिहरेदन्यं कैकेयी कुलपांसनी ॥ 24 ॥
कैकेय्या न वयं राज्ये भृतका निवसेमहि ।
जीवन्त्या जातु जीवन्त्यः पुत्रैरपि शपामहे ॥ 25 ॥
या पुत्रं पार्थिवेन्द्रस्य प्रवासयति निर्घृणा ।
कस्तां प्राप्य सुखं जीवेदधर्म्यां दुष्टचारिणीम् ॥ 26 ॥
उपद्रुतमिदं सर्वमनालम्बमनायकम् ।
कैकेय्या हि कृते सर्वं विनाशमुपयास्यति ॥ 27 ॥
न हि प्रव्रजिते रामे जीविष्यति महीपतिः ।
मृते दशरथे व्यक्तं विलापस्तदनन्तरम् ॥ 28 ॥
ते विषं पिबतालोड्य क्षीणपुण्या स्सुदुर्गताः ।
राघवं वानुगच्छध्वमश्रुतिं वापि गच्छत ॥ 29 ॥
मिथ्याप्रव्राजितो राम स्ससीत स्सहलक्ष्मणः ।
भरते सन्निसृष्टास्स्म स्सौनिके पशवो यथा ॥ 30 ॥
पूर्णचन्द्रानन श्श्यामो गूढजत्रुररिन्दमः ।
आजानुबाहुः पद्माक्षो रामो लक्ष्मणपूर्वजः ॥ 31 ॥
पूर्वाभिभाषी मधुर स्सत्यवादी महाबलः ।
सौम्यस्सर्वस्य लोकस्य चन्द्रवत्प्रियदर्शनः ॥ 32 ॥
नूनं पुरुषशार्दूलो मत्तमातङ्गविक्रमः ।
शोभयिष्यत्यरण्यानि विचरन् स महारथः ॥ 33 ॥
तास्तथा विलपन्त्यस्तु नगरे नागरस्त्रियः ।
चुक्रुशु र्दुःखसन्तप्ता मृत्योरिव भयागमे ॥ 34 ॥
इत्येवं विलपन्तीनां स्त्रीणां वेश्मसु राघवम् ।
जगामास्तं दिनकरो रजनी चाभ्यवर्तत ॥ 35 ॥
नष्टज्वलनसन्तापा प्रशान्ताध्यायसत्कथा ।
तिमिरेणाभिलिप्तेव सा तदा नगरी बभौ ॥ 36 ॥
उपशान्तवणिक्पण्या नष्टहर्षा निराश्रया ।
अयोध्या नगरी चासीन्नष्टतारमिवाम्बरम् ॥ 37 ॥
तथा स्त्रियो रामनिमित्तमातुरा यथा सुते भ्रातरि वा विवासिते ।
विलप्य दीना रुरुदुर्विचेतस स्सूतैर्हि तासामधिको हि सोऽभवत् ॥ 38 ॥
प्रशान्तगीतोत्सवनृत्तवादना व्यपास्तहर्षा पिहितापणोदया ।
तदा ह्ययोध्या नगरी बभूव सा महार्णव स्सङ्क्षपितोदको यथा ॥ 39 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे अष्टचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭacatvāriṃśassargaḥ |
teṣāmevaṃ viṣaṇṇānāṃ pīḍitānāmatīva ca |
bāṣpaviplutanetrāṇāṃ saśokānāṃ mumūrṣayā || 1 ||
anugamya nivṛttānāṃ rāmaṃ nagaravāsinām |
udgatānīva satvāni babhūvuramanasvinām || 2 ||
teṣāmevaṃ viṣaṇṇānāṃ pīḍitānāmatīva ca |
bāṣpaviplutanetrāṇāṃ saśokānāṃ mumūrṣayā || 3 ||
anugamya nivṛttānāṃ rāmaṃ nagaravāsinām |
udgatānīva satvāni babhūvuramanasvinām || 4 ||
svaṃ svaṃ nilayamāgamya putradāraissamāvṛtā |
aśrūṇi mumucussarve bāṣpeṇa pihitānanāḥ || 5 ||
na cāhṛṣyan nacāmodan vaṇijo na prasārayan |
na cāśobhanta paṇyāni nāpacan gṛhamedhinaḥ || 6 ||
naṣṭaṃ dṛṣṭvā nābhyanandan vipulaṃ vā dhanāgamam |
putraṃ prathamajaṃ labdhvā jananī nābhyanandata || 7 ||
gṛhe gṛhe rudantyaśca bhartāraṃ gṛhamāgatam |
vyagarhayanta duḥkhārtā vāgbhistotrairiva dvipān || 8 ||
kiṃ nu teṣāṃ gṛhaiḥ kāryaṃ kiṃ dāraiḥ kiṃ dhanena vā |
putrairvā kiṃ sukhairvāpi ye na paśyanti rāghavam || 9 ||
ekaḥ satpuruṣo loke lakṣmaṇa ssaha sītayā |
yo'nugacchati kākutsthaṃ rāmaṃ paricaran vane || 10 ||
āpagāḥ kṛtapuṇyāstā padminyaśca sarāṃsi ca |
yeṣu snāsyati kākutstho vigāhya salilaṃ śuci || 11 ||
śobhayiṣyanti kākutsthamaṭavyo ramyakānanāḥ |
āpagāśca mahānūpāḥ sānumantaśca parvatāḥ || 12 ||
kānanaṃ vāpi śailaṃ vā yaṃ rāmo'dhigamiṣyati |
priyātithimiva prāptaṃ nainaṃ śakṣyantyanarcitum || 13 ||
vicitrakusumāpīḍā bahumañjari dhāriṇaḥ |
rāghavaṃ darśayiṣyanti nagā bhramaraśālinaḥ || 14 ||
akāle cāpi mukhyāni puṣpāṇi ca phalāni ca |
darśayiṣyantyanukrośādgirayo rāmamāgatam || 15 ||
prasraviṣyanti toyāni vimalāni mahīdharāḥ |
vidarśayanto vividhān bhūyaścitrāṃśca nirjharān || 16 ||
pādapāḥ parvatāgreṣu ramayiṣyanti rāghavam |
yatra rāmo bhayaṃ nātra nāsti tatra parābhavaḥ || 17 ||
sa hi śūro mahābāhuḥ putro daśarathasya ca |
purā bhavati nodūrādanugacchāma rāghavam || 18 ||
pādacchāyā sukhā bhartustādṛśasya mahātmanaḥ |
sa hi nātho janasyāsya sa gati ssaparāyaṇam || 19 ||
vayaṃ paricariṣyāmaḥ sītāṃ yūyaṃ tu rāghavam |
iti paurastriyo bhartṛn dukhārtāstattadabruvan || 20 ||
yuṣmākaṃ rāghavo'raṇye yogakṣemaṃ vidhāsyati |
sītā nārījanasyāsya yogakṣemaṃ kariṣyati || 21 ||
ko nvanenā'pratītena sotkaṇṭhitajanena ca |
sampriyetāmanojñena vāsena hṛtacetasā || 22 ||
kaikeyyā yadi ce drājyaṃ syādadharmyamanāthavat |
na hi no jīvitenārthaḥ kutaḥ putraiḥ kuto dhanaiḥ || 23 ||
yayā putraśca bhartā ca tyaktāvaiśvaryakāraṇāt |
kaṃ sā pariharedanyaṃ kaikeyī kulapāṃsanī || 24 ||
kaikeyyā na vayaṃ rājye bhṛtakā nivasemahi |
jīvantyā jātu jīvantyaḥ putrairapi śapāmahe || 25 ||
yā putraṃ pārthivendrasya pravāsayati nirghṛṇā |
kastāṃ prāpya sukhaṃ jīvedadharmyāṃ duṣṭacāriṇīm || 26 ||
upadrutamidaṃ sarvamanālambamanāyakam |
kaikeyyā hi kṛte sarvaṃ vināśamupayāsyati || 27 ||
na hi pravrajite rāme jīviṣyati mahīpatiḥ |
mṛte daśarathe vyaktaṃ vilāpastadanantaram || 28 ||
te viṣaṃ pibatāloḍya kṣīṇapuṇyā ssudurgatāḥ |
rāghavaṃ vānugacchadhvamaśrutiṃ vāpi gacchata || 29 ||
mithyāpravrājito rāma ssasīta ssahalakṣmaṇaḥ |
bharate sannisṛṣṭāssma ssaunike paśavo yathā || 30 ||
pūrṇacandrānana śśyāmo gūḍhajatrurarindamaḥ |
ājānubāhuḥ padmākṣo rāmo lakṣmaṇapūrvajaḥ || 31 ||
pūrvābhibhāṣī madhura ssatyavādī mahābalaḥ |
saumyassarvasya lokasya candravatpriyadarśanaḥ || 32 ||
nūnaṃ puruṣaśārdūlo mattamātaṅgavikramaḥ |
śobhayiṣyatyaraṇyāni vicaran sa mahārathaḥ || 33 ||
tāstathā vilapantyastu nagare nāgarastriyaḥ |
cukruśu rduḥkhasantaptā mṛtyoriva bhayāgame || 34 ||
ityevaṃ vilapantīnāṃ strīṇāṃ veśmasu rāghavam |
jagāmāstaṃ dinakaro rajanī cābhyavartata || 35 ||
naṣṭajvalanasantāpā praśāntādhyāyasatkathā |
timireṇābhilipteva sā tadā nagarī babhau || 36 ||
upaśāntavaṇikpaṇyā naṣṭaharṣā nirāśrayā |
ayodhyā nagarī cāsīnnaṣṭatāramivāmbaram || 37 ||
tathā striyo rāmanimittamāturā yathā sute bhrātari vā vivāsite |
vilapya dīnā rurudurvicetasa ssūtairhi tāsāmadhiko hi so'bhavat || 38 ||
praśāntagītotsavanṛttavādanā vyapāstaharṣā pihitāpaṇodayā |
tadā hyayodhyā nagarī babhūva sā mahārṇava ssaṅkṣapitodako yathā || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.