𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌸𑌾𑌽𑌵𑌨𑍀𑌯 𑌤𑌮𑌾𑌯𑌾𑌸𑌮𑍁𑌪𑌸𑍍𑌪𑍃𑌶𑍍𑌯 𑌜𑌲𑌂 𑌶𑍁𑌚𑌿𑌃 ।
𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌮𑌨𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀 ॥ 1 ॥
𑌨 𑌶𑌕𑍍𑌯𑌸𑍇 𑌵𑌾𑌰𑌯𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌗𑌚𑍍𑌛𑍇𑌦𑌾𑌨𑍀𑌂 𑌰𑌘𑍂𑌤𑍍𑌤𑌮 ।
𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌚 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌸𑍍𑌵 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌸𑍍𑌵 𑌚 𑌸𑌤𑌾𑌂 𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇 ॥ 2 ॥
𑌯𑌂 𑌪𑌾𑌲𑌯𑌸𑌿 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌧𑍃𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌨𑌿𑌯𑌮𑍇𑌨 𑌚 ।
𑌸 𑌵𑍈 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌭𑌿𑌰𑌕𑍍𑌷𑌤𑍁 ॥ 3 ॥
𑌯𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑌸𑍇 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰 𑌚𑍈𑌤𑍍𑌯𑍇𑌷𑍍𑌵𑌾𑌯𑌤𑌨𑍇𑌷𑍁 𑌚 ।
𑌤𑍇 𑌚 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌭𑌿𑌰𑌕𑍍𑌷𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌵𑌨𑍇 𑌸𑌹 𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌭𑌿𑌃 ॥ 4 ॥
𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌤𑍇𑌽𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌧𑍀𑌮𑌤𑌾 ।
𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌭𑌿𑌰𑌕𑍍𑌷𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌗𑍁𑌣𑍈𑌸𑍍𑌸𑌮𑍁𑌦𑌿𑌤𑌂 𑌸𑌦𑌾 ॥ 5 ॥
𑌪𑌿𑌤𑍃𑌶𑍁𑌶𑍍𑌰𑍂𑌷𑌯𑌾 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰 𑌮𑌾𑌤𑍃𑌶𑍁𑌶𑍍𑌰𑍂𑌷𑌯𑌾 𑌤𑌥𑌾 ।
𑌸𑌤𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍋 𑌚𑌿𑌰𑌂 𑌜𑍀𑌵𑌾𑌭𑌿𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌃 ॥ 6 ॥
𑌸𑌮𑌿𑌤𑍍𑌕𑍁𑌶 𑌪𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚𑌾𑌯𑌤𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌸𑍍𑌥𑌣𑍍𑌡𑌿𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌶𑍈𑌲𑌾 𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾𑌃 𑌕𑍍𑌷𑍁𑌪𑌾 𑌹𑍍𑌰𑌦𑌾𑌃 ॥ 7 ॥
𑌪𑌤𑌙𑍍𑌗𑌾𑌃 𑌪𑌨𑍍𑌨𑌗𑌾𑌸𑍍𑌸𑌿𑌂𑌹𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌨𑌰𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮 ।
𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿𑌸𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇 𑌚 𑌮𑌰𑍁𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌯𑌃 ।
𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌧𑌾𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌤𑌾 𑌚 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌪𑍂𑌷𑌾 𑌭𑌗𑍋𑌽𑌰𑍍𑌯𑌮𑌾 ॥ 8 ॥
𑌲𑍋𑌕𑌪𑌾𑌲𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌵𑌾𑌸𑌵𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌖𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ।
𑌋𑌤𑌵𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌪𑌕𑍍𑌷𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌾𑌸𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌂𑌵𑌤𑍍𑌸𑌰𑌾𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌪𑌾𑌃 ॥ 9 ॥
𑌦𑌿𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌤𑍇 𑌸𑌦𑌾 ।
𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌿𑌰𑍍𑌧𑍃𑌤𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 ॥ 10 ॥
𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌦𑌶𑍍𑌚 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍𑌦𑍇𑌵 𑌸𑍍𑌸𑍋𑌮𑌶𑍍𑌚 𑌸 𑌬𑍃𑌹𑌸𑍍𑌪𑌤𑌿𑌃 ।
𑌸𑌪𑍍𑌤𑌰𑍍𑌷𑌯𑍋 𑌨𑌾𑌰𑌦𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 ॥ 11 ॥
𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑌸𑍍𑌸𑌿𑌧𑍍𑌦𑌾 𑌦𑌿𑌶𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌦𑌿𑌗𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾𑌃 ।
𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌾 𑌮𑌯𑌾 𑌵𑌨𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌪𑌾𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌶𑌃 ॥ 12 ॥
𑌶𑍈𑌲𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌵𑌰𑍁𑌣 𑌏𑌵 𑌚 ।
𑌦𑍍𑌯𑍗𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑌂 𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍀 𑌨𑌦𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌚 ॥ 13 ॥
𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌿 𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌹𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌃 ।
𑌅𑌹𑍋𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌤𑌥𑌾 𑌸𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌪𑌾𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌵𑌨𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 14 ॥
𑌋𑌤𑌵𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌷𑌟𑍍𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌾𑌸𑌾𑌸𑍍𑌸𑌂𑌵𑌤𑍍𑌸𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ।
𑌕𑌲𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌕𑌾𑌷𑍍𑌠𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌥𑌾 𑌤𑌵 𑌶𑌰𑍍𑌮 𑌦𑌿𑌶𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌤𑍇 ॥ 15 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌵𑌨𑍇 𑌵𑌿𑌚𑌰𑌤𑍋 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌵𑍇𑌷𑌸𑍍𑌯 𑌧𑍀𑌮𑌤𑌃 ।
𑌤𑌵𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌸𑍁𑌖𑌦𑌾𑌸𑍍𑌸𑌦𑌾 ॥ 16 ॥
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑌿𑌶𑌾𑌚𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌰𑍗𑌦𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑍍𑌰𑌵𑍍𑌯𑌾𑌦𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌮𑌾 𑌭𑍂𑌤𑍍𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌕 𑌤𑍇 𑌭𑌯𑌮𑍍 ॥ 17 ॥
𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑌾 𑌵𑍃𑌶𑍍𑌚𑌿𑌕𑌾 𑌦𑌂𑌶𑌾𑌮𑌶𑌕𑌾𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌕𑌾𑌨𑌨𑍇 ।
𑌸𑌰𑍀𑌸𑍃𑌪𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌕𑍀𑌟𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌾 𑌭𑍂𑌵𑌨𑍍𑌗𑌹𑌨𑍇 𑌤𑌵 ॥ 18 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌦𑍍𑌵𑌿𑌪𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌿𑌂𑌹𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌾 𑌋𑌕𑍍𑌷𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌿𑌣𑌃 ।
𑌮𑌹𑌿𑌷𑌾 𑌶𑍍𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌿𑌣𑍋 𑌰𑍗𑌦𑍍𑌰𑌾 𑌨 𑌤𑍇 𑌦𑍍𑌰𑍁𑌹𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌕 ॥ 19 ॥
𑌨𑍃𑌮𑌾𑌂𑌸𑌭𑍋𑌜𑌨𑌾 𑌰𑍗𑌦𑍍𑌰𑌾 𑌯𑍇 𑌚𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌸𑌤𑍍𑌵𑌜𑌾𑌤𑌯𑌃 ।
𑌮𑌾 𑌚 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌹𑌿𑌂𑌸𑌿𑌷𑍁𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰 𑌮𑌯𑌾 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌿𑌹 ॥ 20 ॥
𑌆𑌗𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌶𑌿𑌵𑌾𑌸𑍍𑌸𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌸𑌿𑌧𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌚 𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑌮𑍍𑌪𑌤𑍍𑌤𑌯𑍇 𑌰𑌾𑌮 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿𑌮𑌾𑌨𑍍𑌗𑌚𑍍𑌛 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌕 ॥ 21 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌤𑍇 𑌽𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌵𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌭𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌦𑍇𑌵𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌯𑍇 𑌚 𑌵𑍈 𑌪𑌰𑌿𑌪𑌨𑍍𑌥𑌿𑌨𑌃 ॥ 22 ॥
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌸𑍍𑌸𑍋𑌮𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌧𑌨𑌦𑍋𑌽𑌥 𑌯𑌮𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ।
𑌪𑌾𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾 𑌰𑌾𑌮 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌕𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌅𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌯𑍁𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 𑌧𑍂𑌮𑍋 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚𑌰𑍍𑌷𑌿𑌮𑍁𑌖𑌾𑌚𑍍𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤𑌾𑌃 ।
𑌉𑌪𑌸𑍍𑌪𑌰𑍍𑌶𑌨𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌤𑍁 𑌪𑌾𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨 ॥ 24 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌰𑍍𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾 𑌭𑍂𑌤𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌤𑌥𑌰𑍍𑌷𑌯𑌃 ।
𑌯𑍇 𑌚 𑌶𑍇𑌷𑌾𑌸𑍍𑌸𑍁𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌵𑌨𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑌮𑍍 ॥ 25 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑍈𑌸𑍍𑌸𑍁𑌰𑌗𑌣𑌾𑌨𑍍𑌗𑌨𑍍𑌧𑍈𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀 ।
𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌿𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚𑌾𑌨𑍁𑌰𑍂𑌪𑌾𑌭𑌿𑌰𑌾𑌨𑌰𑍍𑌚𑌾𑌽𑌯𑌤𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾 ॥ 26 ॥
𑌜𑍍𑌵𑌲𑌨𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌪𑌾𑌦𑌾𑌯 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑍇𑌨 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ।
𑌹𑌾𑌵𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌵𑌿𑌧𑌿𑌨𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌕𑌾𑌰𑌣𑌾𑌤𑍍 ॥ 27 ॥
𑌘𑍃𑌤𑌂 𑌶𑍍𑌵𑍇𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌸𑌮𑌿𑌧𑌶𑍍𑌶𑍍𑌵𑍇𑌤𑌸𑌰𑍍𑌷𑌪𑌾𑌨𑍍 ।
𑌉𑌪𑌸𑌮𑍍𑌪𑌾𑌦𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌕𑍗𑌶𑌲𑍍𑌯𑌾 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑌾 ॥ 28 ॥
𑌉𑌪𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯 𑌸𑍍𑌸𑌵𑌿𑌧𑌿𑌨𑌾 𑌹𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌮𑌨𑌾𑌮𑌯𑌮𑍍 ।
𑌹𑍁𑌤𑌹𑌵𑍍𑌯𑌾𑌵𑌶𑍇𑌷𑍇𑌣 𑌬𑌾𑌹𑍍𑌯𑌂 𑌬𑌲𑌿𑌮𑌕𑌲𑍍𑌪𑌯𑌤𑍍 ॥ 29 ॥
𑌮𑌧𑍁 𑌦𑌧𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑌤𑌘𑍃𑌤𑍈𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿𑌵𑌾𑌚𑍍𑌯𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌵𑌾𑌚𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌨𑍇𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑌯𑌨𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌃 ॥ 30 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀 ।
𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌦𑍗 𑌕𑌾𑌮𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌂 𑌚𑍇𑌦𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 31 ॥
𑌯𑌨𑍍𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌂 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑍇𑌵𑌨𑌮𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑍇 ।
𑌵𑍃𑌤𑍍𑌰𑌨𑌾𑌶𑍇 𑌸𑌮𑌭𑌵𑌤𑍍𑌤𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌭𑌵𑌤𑍁 𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌮𑍍 ॥ 32 ॥
𑌯𑌨𑍍𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌂 𑌸𑍁𑌪𑌰𑍍𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌨𑌤𑌾𑌽𑌕𑌲𑍍𑌪𑌯𑌤𑍍𑌪𑍁𑌰𑌾 ।
𑌅𑌮𑍃𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑌯𑌾𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌭𑌵𑌤𑍁 𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌮𑍍 ॥ 33 ॥
𑌅𑌮𑍃𑌤𑍋𑌤𑍍𑌪𑌾𑌦𑌨𑍇 𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍 𑌘𑍍𑌨𑌤𑍋 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌧𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌯𑌤𑍍 ।
𑌅𑌦𑌿𑌤𑌿𑌰𑍍𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌦𑌾𑌤𑍍𑌤𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌭𑌵𑌤𑍁 𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌮𑍍 ॥ 34 ॥
𑌤𑍍𑌰𑍀𑌨𑍍𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌰𑌮𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍋𑌰𑌮𑌿𑌤𑌤𑍇𑌜𑌸𑌃 ।
𑌯𑌦𑌾𑌸𑍀𑌨𑍍𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌂 𑌰𑌾𑌮 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌭𑌵𑌤𑍁 𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌮𑍍 ॥ 35 ॥
𑌋𑌤𑌵𑌸𑍍𑌸𑌾𑌗𑌰𑌾 𑌦𑍍𑌵𑍀𑌪𑌾 𑌵𑍇𑌦𑌾 𑌲𑍋𑌕𑌾 𑌦𑌿𑌶𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍇 ।
𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍋 𑌦𑌿𑌶𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌶𑍁𑌭𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌾𑌃 ॥ 36 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍇𑌷𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌶𑌿𑌰𑌸𑌿 𑌭𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀 ।
𑌗𑌨𑍍𑌧𑍈𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌸𑌮𑌾𑌲𑌭𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌮𑌾𑌯𑌤𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾 ॥ 37 ॥
𑌓𑌷𑌧𑍀𑌂 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌰𑍍𑌥𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌶𑌲𑍍𑌯𑌕𑌰𑌣𑍀𑌂 𑌶𑍁𑌭𑌾𑌮𑍍 ।
𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌂 𑌕𑍗𑌶𑌲𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑌭𑌿𑌜𑌜𑌾𑌪 𑌚 ॥ 38 ॥
𑌉𑌵𑌾𑌚𑌾𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑍇𑌵 𑌸𑌾 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌵𑌶𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑍀 ।
𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌨 𑌭𑌾𑌵𑍇𑌨 𑌵𑌾𑌚𑌾𑌽𑌸𑌂𑌸𑌜𑍍𑌜𑌮𑌾𑌨𑌯𑌾 ॥ 39 ॥
𑌆𑌨𑌮𑍍𑌯 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑌿 𑌚𑌾𑌘𑍍𑌰𑌾𑌯 𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌵𑌜𑍍𑌯 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀 ।
𑌅𑌵𑌦𑌤𑍍𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌰𑍍𑌥𑍋 𑌗𑌚𑍍𑌛 𑌰𑌾𑌮 𑌯𑌥𑌾𑌸𑍁𑌖𑌮𑍍 ॥ 40 ॥
𑌅𑌰𑍋𑌗𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌰𑍍𑌥𑌮𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌰𑌾𑌗𑌤𑌮𑍍 ।
𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌸𑍁𑌖𑌂 𑌵𑌤𑍍𑌸 𑌸𑍁𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌵𑌰𑍍𑌤𑍍𑌮𑌨𑌿 ॥ 41 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌣𑌷𑍍𑌟𑌦𑍁𑌃𑌖𑌸𑌙𑍍𑌕𑌲𑍍𑌪𑌾 𑌹𑌰𑍍𑌷𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌤𑌾𑌨𑌨𑌾 ।
𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌵𑌨𑌾𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌿𑌵𑍋𑌦𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 42 ॥
𑌭𑌦𑍍𑌰𑌾𑌸𑌨𑌗𑌤𑌂 𑌰𑌾𑌮 𑌵𑌨𑌵𑌾𑌸𑌾𑌦𑌿𑌹𑌾𑌗𑌤𑌮𑍍 ।
𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌚 𑌪𑍁𑌨𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌵𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌪𑌿𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌚𑌃 ॥ 43 ॥
𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑍈𑌰𑍁𑌪𑌸𑌪𑌨𑍍𑌨𑍋 𑌵𑌨𑌵𑌾𑌸𑌾𑌦𑌿𑌹𑌾𑌗𑌤𑌃 ।
𑌵𑌧𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌮 𑌚 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌨𑍍𑌸𑌂𑌵𑌰𑍍𑌧 𑌯𑌾𑌹𑌿 𑌭𑍋𑌃 ॥ 44 ॥
𑌮𑌯𑌾𑌽𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌗𑌣𑌾𑌶𑍍𑌶𑌿𑌵𑌾𑌦𑌯𑍋 𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌯𑍋 𑌭𑍂𑌤𑌮𑌹𑌾𑌸𑍁𑌰𑍋𑌰𑌗𑌾𑌃 ।
𑌅𑌭𑌿𑌪𑍍𑌰𑌯𑌾𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌨𑌂 𑌚𑌿𑌰𑌾𑌯 𑌤𑍇 𑌹𑌿𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌦𑌿𑌶𑌶𑍍𑌚 𑌰𑌾𑌘𑌵 ॥ 45 ॥
𑌇𑌤𑍀𑌵 𑌸𑌾𑌽𑌶𑍍𑌰𑍁𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾 𑌸𑌮𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌚 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑌯𑌨𑌂 𑌯𑌥𑌾𑌵𑌿𑌧𑌿 ।
𑌪𑍍𑌰𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌨𑌿𑌪𑍀𑌡𑍍𑌯 𑌸𑌸𑍍𑌵𑌜𑍇 ॥ 46 ॥
𑌤𑌥𑌾 𑌤𑍁 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌸 𑌕𑍃𑌤𑌪𑍍𑌰𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑍋 𑌨𑌿𑌪𑍀𑌡𑍍𑌯 𑌮𑌾𑌤𑍁𑌶𑍍𑌚𑌰𑌣𑍗 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌃 ।
𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌨𑌿𑌲𑌯𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌯𑌶𑌾 𑌸𑍍𑌸 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌜𑍍𑌵𑌲𑌿𑌤 𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 ॥ 47 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
sā'vanīya tamāyāsamupaspṛśya jalaṃ śuciḥ |
cakāra mātā rāmasya maṅgalāni manasvinī || 1 ||
na śakyase vārayituṃ gacchedānīṃ raghūttama |
śīghraṃ ca vinivartasva vartasva ca satāṃ krame || 2 ||
yaṃ pālayasi dharmaṃ tvaṃ dhṛtyā ca niyamena ca |
sa vai rāghavaśārdūla dharmastvāmabhirakṣatu || 3 ||
yebhyaḥ praṇamase putra caityeṣvāyataneṣu ca |
te ca tvāmabhirakṣantu vane saha maharṣibhiḥ || 4 ||
yāni dattāni te'strāṇi viśvāmitreṇa dhīmatā |
tāni tvāmabhirakṣantu guṇaissamuditaṃ sadā || 5 ||
pitṛśuśrūṣayā putra mātṛśuśrūṣayā tathā |
satyena ca mahābāho ciraṃ jīvābhirakṣitaḥ || 6 ||
samitkuśa pavitrāṇi vedyaścāyatanāni ca |
sthaṇḍilāni vicitrāṇi śailā vṛkṣāḥ kṣupā hradāḥ || 7 ||
pataṅgāḥ pannagāssiṃhāstvāṃ rakṣantu narottama |
svastisādhyāśca viśve ca marutaśca maharṣayaḥ |
svasti dhātā vidhātā ca svasti pūṣā bhago'ryamā || 8 ||
lokapālāśca te sarve vāsavapramukhāstathā |
ṛtavaścaiva pakṣāśca māsā ssaṃvatsarāḥ kṣapāḥ || 9 ||
dināni ca muhūrtāśca svasti kurvantu te sadā |
smṛtirdhṛtiśca dharmaśca pātu tvāṃ putra sarvataḥ || 10 ||
skandaśca bhagavāndeva ssomaśca sa bṛhaspatiḥ |
saptarṣayo nāradaśca te tvāṃ rakṣantu sarvataḥ || 11 ||
yāścāpi sarvatassidhdā diśaśca sadigīśvarāḥ |
stutā mayā vane tasminpāntu tvāṃ putra nityaśaḥ || 12 ||
śailāssarve samudrāśca rājā varuṇa eva ca |
dyaurantarikṣaṃ pṛthivī nadyassarvāstathaiva ca || 13 ||
nakṣatrāṇi ca sarvāṇi grahāśca sahadevatāḥ |
ahorātre tathā sandhye pāntu tvāṃ vanamāśritam || 14 ||
ṛtavaścaiva ṣaṭpuṇyā māsāssaṃvatsarāstathā |
kalāśca kāṣṭhāśca tathā tava śarma diśantu te || 15 ||
mahāvane vicarato muniveṣasya dhīmataḥ |
tavādityāśca daityāśca bhavantu sukhadāssadā || 16 ||
rākṣasānāṃ piśācānāṃ raudrāṇāṃ krūrakarmaṇām |
kravyādānāṃ ca sarveṣāṃ mā bhūtputraka te bhayam || 17 ||
plavagā vṛścikā daṃśāmaśakāścaiva kānane |
sarīsṛpāśca kīṭāśca mā bhūvangahane tava || 18 ||
mahādvipāśca siṃhāśca vyāghrā ṛkṣāśca daṃṣṭriṇaḥ |
mahiṣā śśṛṅgiṇo raudrā na te druhyantu putraka || 19 ||
nṛmāṃsabhojanā raudrā ye cānye satvajātayaḥ |
mā ca tvāṃ hiṃsiṣuḥ putra mayā sampūjitāstviha || 20 ||
āgamāste śivāssantu sidhyantu ca parākramāḥ |
sarvasampattaye rāma svastimāngaccha putraka || 21 ||
svasti te 'stvantarikṣebhyaḥ pārthivebhyaḥ punaḥ punaḥ |
sarvebhyaścaiva devebhyo ye ca vai paripanthinaḥ || 22 ||
gurussomaśca sūryaśca dhanado'tha yamastathā |
pāntu tvāmarcitā rāma daṇḍakāraṇyavāsinam || 23 ||
agnirvāyustathā dhūmo mantrāścarṣimukhāccyutāḥ |
upasparśanakāle tu pāntu tvāṃ raghunandana || 24 ||
sarvalokaprabhurbrahmā bhūtabhartā tatharṣayaḥ |
ye ca śeṣāssurāste tvāṃ rakṣantu vanavāsinam || 25 ||
iti mālyaissuragaṇāngandhaiścāpi yaśasvinī |
stutibhiścānurūpābhirānarcā'yatalocanā || 26 ||
jvalanaṃ samupādāya brāhmaṇena mahātmanā |
hāvayāmāsa vidhinā rāmamaṅgalakāraṇāt || 27 ||
ghṛtaṃ śvetāni mālyāni samidhaśśvetasarṣapān |
upasampādayāmāsa kauśalyā paramāṅganā || 28 ||
upādhyāya ssavidhinā hutvā śāntimanāmayam |
hutahavyāvaśeṣeṇa bāhyaṃ balimakalpayat || 29 ||
madhu dadhyakṣataghṛtaiḥ svastivācyadvijāṃstataḥ |
vācayāmāsa rāmasya vanesvastyayanakriyāḥ || 30 ||
tatastasmai dvijendrāya rāmamātā yaśasvinī |
dakṣiṇāṃ pradadau kāmyāṃ rāghavaṃ cedamabravīt || 31 ||
yanmaṅgalaṃ sahasrākṣe sarvadevanamaskṛte |
vṛtranāśe samabhavattatte bhavatu maṅgalam || 32 ||
yanmaṅgalaṃ suparṇasya vinatā'kalpayatpurā |
amṛtaṃ prārthayānasya tatte bhavatu maṅgalam || 33 ||
amṛtotpādane daityān ghnato vajradharasya yat |
aditirmaṅgalaṃ prādāttatte bhavatu maṅgalam || 34 ||
trīnvikramānprakramato viṣṇoramitatejasaḥ |
yadāsīnmaṅgalaṃ rāma tatte bhavatu maṅgalam || 35 ||
ṛtavassāgarā dvīpā vedā lokā diśaśca te |
maṅgalāni mahābāho diśantu śubhamaṅgalāḥ || 36 ||
iti putrasya śeṣāṃśca kṛtvā śirasi bhāminī |
gandhaiścāpi samālabhya rāmamāyatalocanā || 37 ||
oṣadhīṃ cāpi siddhārthāṃ viśalyakaraṇīṃ śubhām |
cakāra rakṣāṃ kauśalyā mantrairabhijajāpa ca || 38 ||
uvācātiprahṛṣṭeva sā duḥkhavaśavartinī |
vāṅgmātreṇa na bhāvena vācā'saṃsajjamānayā || 39 ||
ānamya mūrdhni cāghrāya pariṣvajya yaśasvinī |
avadatputra siddhārtho gaccha rāma yathāsukham || 40 ||
arogaṃ sarvasiddhārthamayodhyāṃ punarāgatam |
paśyāmi tvāṃ sukhaṃ vatsa susthitaṃ rājavartmani || 41 ||
praṇaṣṭaduḥkhasaṅkalpā harṣavidyotitānanā |
drakṣyāmi tvāṃ vanātprāptaṃ pūrṇacandramivoditam || 42 ||
bhadrāsanagataṃ rāma vanavāsādihāgatam |
drakṣyāmi ca punastvāṃ tu tīrṇavantaṃ piturvacaḥ || 43 ||
maṅgalairupasapanno vanavāsādihāgataḥ |
vadhvā mama ca nityaṃ tvaṃ kāmānsaṃvardha yāhi bhoḥ || 44 ||
mayā'rcitā devagaṇāśśivādayo maharṣayo bhūtamahāsuroragāḥ |
abhiprayātasya vanaṃ cirāya te hitāni kāṅkṣantu diśaśca rāghava || 45 ||
itīva sā'śrupratipūrṇalocanā samāpya ca svastyayanaṃ yathāvidhi |
pradakṣiṇaṃ caiva cakāra rāghavaṃ punaḥ punaścāpi nipīḍya sasvaje || 46 ||
tathā tu devyā sa kṛtapradakṣiṇo nipīḍya mātuścaraṇau punaḥ punaḥ |
jagāma sītānilayaṃ mahāyaśā ssa rāghavaḥ prajvalita ssvayā śriyā || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ पञ्चविंशस्सर्गः ।
साऽवनीय तमायासमुपस्पृश्य जलं शुचिः ।
चकार माता रामस्य मङ्गलानि मनस्विनी ॥ 1 ॥
न शक्यसे वारयितुं गच्छेदानीं रघूत्तम ।
शीघ्रं च विनिवर्तस्व वर्तस्व च सतां क्रमे ॥ 2 ॥
यं पालयसि धर्मं त्वं धृत्या च नियमेन च ।
स वै राघवशार्दूल धर्मस्त्वामभिरक्षतु ॥ 3 ॥
येभ्यः प्रणमसे पुत्र चैत्येष्वायतनेषु च ।
ते च त्वामभिरक्षन्तु वने सह महर्षिभिः ॥ 4 ॥
यानि दत्तानि तेऽस्त्राणि विश्वामित्रेण धीमता ।
तानि त्वामभिरक्षन्तु गुणैस्समुदितं सदा ॥ 5 ॥
पितृशुश्रूषया पुत्र मातृशुश्रूषया तथा ।
सत्येन च महाबाहो चिरं जीवाभिरक्षितः ॥ 6 ॥
समित्कुश पवित्राणि वेद्यश्चायतनानि च ।
स्थण्डिलानि विचित्राणि शैला वृक्षाः क्षुपा ह्रदाः ॥ 7 ॥
पतङ्गाः पन्नगास्सिंहास्त्वां रक्षन्तु नरोत्तम ।
स्वस्तिसाध्याश्च विश्वे च मरुतश्च महर्षयः ।
स्वस्ति धाता विधाता च स्वस्ति पूषा भगोऽर्यमा ॥ 8 ॥
लोकपालाश्च ते सर्वे वासवप्रमुखास्तथा ।
ऋतवश्चैव पक्षाश्च मासा स्संवत्सराः क्षपाः ॥ 9 ॥
दिनानि च मुहूर्ताश्च स्वस्ति कुर्वन्तु ते सदा ।
स्मृतिर्धृतिश्च धर्मश्च पातु त्वां पुत्र सर्वतः ॥ 10 ॥
स्कन्दश्च भगवान्देव स्सोमश्च स बृहस्पतिः ।
सप्तर्षयो नारदश्च ते त्वां रक्षन्तु सर्वतः ॥ 11 ॥
याश्चापि सर्वतस्सिध्दा दिशश्च सदिगीश्वराः ।
स्तुता मया वने तस्मिन्पान्तु त्वां पुत्र नित्यशः ॥ 12 ॥
शैलास्सर्वे समुद्राश्च राजा वरुण एव च ।
द्यौरन्तरिक्षं पृथिवी नद्यस्सर्वास्तथैव च ॥ 13 ॥
नक्षत्राणि च सर्वाणि ग्रहाश्च सहदेवताः ।
अहोरात्रे तथा सन्ध्ये पान्तु त्वां वनमाश्रितम् ॥ 14 ॥
ऋतवश्चैव षट्पुण्या मासास्संवत्सरास्तथा ।
कलाश्च काष्ठाश्च तथा तव शर्म दिशन्तु ते ॥ 15 ॥
महावने विचरतो मुनिवेषस्य धीमतः ।
तवादित्याश्च दैत्याश्च भवन्तु सुखदास्सदा ॥ 16 ॥
राक्षसानां पिशाचानां रौद्राणां क्रूरकर्मणाम् ।
क्रव्यादानां च सर्वेषां मा भूत्पुत्रक ते भयम् ॥ 17 ॥
प्लवगा वृश्चिका दंशामशकाश्चैव कानने ।
सरीसृपाश्च कीटाश्च मा भूवन्गहने तव ॥ 18 ॥
महाद्विपाश्च सिंहाश्च व्याघ्रा ऋक्षाश्च दंष्ट्रिणः ।
महिषा श्शृङ्गिणो रौद्रा न ते द्रुह्यन्तु पुत्रक ॥ 19 ॥
नृमांसभोजना रौद्रा ये चान्ये सत्वजातयः ।
मा च त्वां हिंसिषुः पुत्र मया सम्पूजितास्त्विह ॥ 20 ॥
आगमास्ते शिवास्सन्तु सिध्यन्तु च पराक्रमाः ।
सर्वसम्पत्तये राम स्वस्तिमान्गच्छ पुत्रक ॥ 21 ॥
स्वस्ति ते ऽस्त्वन्तरिक्षेभ्यः पार्थिवेभ्यः पुनः पुनः ।
सर्वेभ्यश्चैव देवेभ्यो ये च वै परिपन्थिनः ॥ 22 ॥
गुरुस्सोमश्च सूर्यश्च धनदोऽथ यमस्तथा ।
पान्तु त्वामर्चिता राम दण्डकारण्यवासिनम् ॥ 23 ॥
अग्निर्वायुस्तथा धूमो मन्त्राश्चर्षिमुखाच्च्युताः ।
उपस्पर्शनकाले तु पान्तु त्वां रघुनन्दन ॥ 24 ॥
सर्वलोकप्रभुर्ब्रह्मा भूतभर्ता तथर्षयः ।
ये च शेषास्सुरास्ते त्वां रक्षन्तु वनवासिनम् ॥ 25 ॥
इति माल्यैस्सुरगणान्गन्धैश्चापि यशस्विनी ।
स्तुतिभिश्चानुरूपाभिरानर्चाऽयतलोचना ॥ 26 ॥
ज्वलनं समुपादाय ब्राह्मणेन महात्मना ।
हावयामास विधिना राममङ्गलकारणात् ॥ 27 ॥
घृतं श्वेतानि माल्यानि समिधश्श्वेतसर्षपान् ।
उपसम्पादयामास कौशल्या परमाङ्गना ॥ 28 ॥
उपाध्याय स्सविधिना हुत्वा शान्तिमनामयम् ।
हुतहव्यावशेषेण बाह्यं बलिमकल्पयत् ॥ 29 ॥
मधु दध्यक्षतघृतैः स्वस्तिवाच्यद्विजांस्ततः ।
वाचयामास रामस्य वनेस्वस्त्ययनक्रियाः ॥ 30 ॥
ततस्तस्मै द्विजेन्द्राय राममाता यशस्विनी ।
दक्षिणां प्रददौ काम्यां राघवं चेदमब्रवीत् ॥ 31 ॥
यन्मङ्गलं सहस्राक्षे सर्वदेवनमस्कृते ।
वृत्रनाशे समभवत्तत्ते भवतु मङ्गलम् ॥ 32 ॥
यन्मङ्गलं सुपर्णस्य विनताऽकल्पयत्पुरा ।
अमृतं प्रार्थयानस्य तत्ते भवतु मङ्गलम् ॥ 33 ॥
अमृतोत्पादने दैत्यान् घ्नतो वज्रधरस्य यत् ।
अदितिर्मङ्गलं प्रादात्तत्ते भवतु मङ्गलम् ॥ 34 ॥
त्रीन्विक्रमान्प्रक्रमतो विष्णोरमिततेजसः ।
यदासीन्मङ्गलं राम तत्ते भवतु मङ्गलम् ॥ 35 ॥
ऋतवस्सागरा द्वीपा वेदा लोका दिशश्च ते ।
मङ्गलानि महाबाहो दिशन्तु शुभमङ्गलाः ॥ 36 ॥
इति पुत्रस्य शेषांश्च कृत्वा शिरसि भामिनी ।
गन्धैश्चापि समालभ्य राममायतलोचना ॥ 37 ॥
ओषधीं चापि सिद्धार्थां विशल्यकरणीं शुभाम् ।
चकार रक्षां कौशल्या मन्त्रैरभिजजाप च ॥ 38 ॥
उवाचातिप्रहृष्टेव सा दुःखवशवर्तिनी ।
वाङ्ग्मात्रेण न भावेन वाचाऽसंसज्जमानया ॥ 39 ॥
आनम्य मूर्ध्नि चाघ्राय परिष्वज्य यशस्विनी ।
अवदत्पुत्र सिद्धार्थो गच्छ राम यथासुखम् ॥ 40 ॥
अरोगं सर्वसिद्धार्थमयोध्यां पुनरागतम् ।
पश्यामि त्वां सुखं वत्स सुस्थितं राजवर्त्मनि ॥ 41 ॥
प्रणष्टदुःखसङ्कल्पा हर्षविद्योतितानना ।
द्रक्ष्यामि त्वां वनात्प्राप्तं पूर्णचन्द्रमिवोदितम् ॥ 42 ॥
भद्रासनगतं राम वनवासादिहागतम् ।
द्रक्ष्यामि च पुनस्त्वां तु तीर्णवन्तं पितुर्वचः ॥ 43 ॥
मङ्गलैरुपसपन्नो वनवासादिहागतः ।
वध्वा मम च नित्यं त्वं कामान्संवर्ध याहि भोः ॥ 44 ॥
मयाऽर्चिता देवगणाश्शिवादयो महर्षयो भूतमहासुरोरगाः ।
अभिप्रयातस्य वनं चिराय ते हितानि काङ्क्षन्तु दिशश्च राघव ॥ 45 ॥
इतीव साऽश्रुप्रतिपूर्णलोचना समाप्य च स्वस्त्ययनं यथाविधि ।
प्रदक्षिणं चैव चकार राघवं पुनः पुनश्चापि निपीड्य सस्वजे ॥ 46 ॥
तथा तु देव्या स कृतप्रदक्षिणो निपीड्य मातुश्चरणौ पुनः पुनः ।
जगाम सीतानिलयं महायशा स्स राघवः प्रज्वलित स्स्वया श्रिया ॥ 47 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे पञ्चविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
sā'vanīya tamāyāsamupaspṛśya jalaṃ śuciḥ |
cakāra mātā rāmasya maṅgalāni manasvinī || 1 ||
na śakyase vārayituṃ gacchedānīṃ raghūttama |
śīghraṃ ca vinivartasva vartasva ca satāṃ krame || 2 ||
yaṃ pālayasi dharmaṃ tvaṃ dhṛtyā ca niyamena ca |
sa vai rāghavaśārdūla dharmastvāmabhirakṣatu || 3 ||
yebhyaḥ praṇamase putra caityeṣvāyataneṣu ca |
te ca tvāmabhirakṣantu vane saha maharṣibhiḥ || 4 ||
yāni dattāni te'strāṇi viśvāmitreṇa dhīmatā |
tāni tvāmabhirakṣantu guṇaissamuditaṃ sadā || 5 ||
pitṛśuśrūṣayā putra mātṛśuśrūṣayā tathā |
satyena ca mahābāho ciraṃ jīvābhirakṣitaḥ || 6 ||
samitkuśa pavitrāṇi vedyaścāyatanāni ca |
sthaṇḍilāni vicitrāṇi śailā vṛkṣāḥ kṣupā hradāḥ || 7 ||
pataṅgāḥ pannagāssiṃhāstvāṃ rakṣantu narottama |
svastisādhyāśca viśve ca marutaśca maharṣayaḥ |
svasti dhātā vidhātā ca svasti pūṣā bhago'ryamā || 8 ||
lokapālāśca te sarve vāsavapramukhāstathā |
ṛtavaścaiva pakṣāśca māsā ssaṃvatsarāḥ kṣapāḥ || 9 ||
dināni ca muhūrtāśca svasti kurvantu te sadā |
smṛtirdhṛtiśca dharmaśca pātu tvāṃ putra sarvataḥ || 10 ||
skandaśca bhagavāndeva ssomaśca sa bṛhaspatiḥ |
saptarṣayo nāradaśca te tvāṃ rakṣantu sarvataḥ || 11 ||
yāścāpi sarvatassidhdā diśaśca sadigīśvarāḥ |
stutā mayā vane tasminpāntu tvāṃ putra nityaśaḥ || 12 ||
śailāssarve samudrāśca rājā varuṇa eva ca |
dyaurantarikṣaṃ pṛthivī nadyassarvāstathaiva ca || 13 ||
nakṣatrāṇi ca sarvāṇi grahāśca sahadevatāḥ |
ahorātre tathā sandhye pāntu tvāṃ vanamāśritam || 14 ||
ṛtavaścaiva ṣaṭpuṇyā māsāssaṃvatsarāstathā |
kalāśca kāṣṭhāśca tathā tava śarma diśantu te || 15 ||
mahāvane vicarato muniveṣasya dhīmataḥ |
tavādityāśca daityāśca bhavantu sukhadāssadā || 16 ||
rākṣasānāṃ piśācānāṃ raudrāṇāṃ krūrakarmaṇām |
kravyādānāṃ ca sarveṣāṃ mā bhūtputraka te bhayam || 17 ||
plavagā vṛścikā daṃśāmaśakāścaiva kānane |
sarīsṛpāśca kīṭāśca mā bhūvangahane tava || 18 ||
mahādvipāśca siṃhāśca vyāghrā ṛkṣāśca daṃṣṭriṇaḥ |
mahiṣā śśṛṅgiṇo raudrā na te druhyantu putraka || 19 ||
nṛmāṃsabhojanā raudrā ye cānye satvajātayaḥ |
mā ca tvāṃ hiṃsiṣuḥ putra mayā sampūjitāstviha || 20 ||
āgamāste śivāssantu sidhyantu ca parākramāḥ |
sarvasampattaye rāma svastimāngaccha putraka || 21 ||
svasti te 'stvantarikṣebhyaḥ pārthivebhyaḥ punaḥ punaḥ |
sarvebhyaścaiva devebhyo ye ca vai paripanthinaḥ || 22 ||
gurussomaśca sūryaśca dhanado'tha yamastathā |
pāntu tvāmarcitā rāma daṇḍakāraṇyavāsinam || 23 ||
agnirvāyustathā dhūmo mantrāścarṣimukhāccyutāḥ |
upasparśanakāle tu pāntu tvāṃ raghunandana || 24 ||
sarvalokaprabhurbrahmā bhūtabhartā tatharṣayaḥ |
ye ca śeṣāssurāste tvāṃ rakṣantu vanavāsinam || 25 ||
iti mālyaissuragaṇāngandhaiścāpi yaśasvinī |
stutibhiścānurūpābhirānarcā'yatalocanā || 26 ||
jvalanaṃ samupādāya brāhmaṇena mahātmanā |
hāvayāmāsa vidhinā rāmamaṅgalakāraṇāt || 27 ||
ghṛtaṃ śvetāni mālyāni samidhaśśvetasarṣapān |
upasampādayāmāsa kauśalyā paramāṅganā || 28 ||
upādhyāya ssavidhinā hutvā śāntimanāmayam |
hutahavyāvaśeṣeṇa bāhyaṃ balimakalpayat || 29 ||
madhu dadhyakṣataghṛtaiḥ svastivācyadvijāṃstataḥ |
vācayāmāsa rāmasya vanesvastyayanakriyāḥ || 30 ||
tatastasmai dvijendrāya rāmamātā yaśasvinī |
dakṣiṇāṃ pradadau kāmyāṃ rāghavaṃ cedamabravīt || 31 ||
yanmaṅgalaṃ sahasrākṣe sarvadevanamaskṛte |
vṛtranāśe samabhavattatte bhavatu maṅgalam || 32 ||
yanmaṅgalaṃ suparṇasya vinatā'kalpayatpurā |
amṛtaṃ prārthayānasya tatte bhavatu maṅgalam || 33 ||
amṛtotpādane daityān ghnato vajradharasya yat |
aditirmaṅgalaṃ prādāttatte bhavatu maṅgalam || 34 ||
trīnvikramānprakramato viṣṇoramitatejasaḥ |
yadāsīnmaṅgalaṃ rāma tatte bhavatu maṅgalam || 35 ||
ṛtavassāgarā dvīpā vedā lokā diśaśca te |
maṅgalāni mahābāho diśantu śubhamaṅgalāḥ || 36 ||
iti putrasya śeṣāṃśca kṛtvā śirasi bhāminī |
gandhaiścāpi samālabhya rāmamāyatalocanā || 37 ||
oṣadhīṃ cāpi siddhārthāṃ viśalyakaraṇīṃ śubhām |
cakāra rakṣāṃ kauśalyā mantrairabhijajāpa ca || 38 ||
uvācātiprahṛṣṭeva sā duḥkhavaśavartinī |
vāṅgmātreṇa na bhāvena vācā'saṃsajjamānayā || 39 ||
ānamya mūrdhni cāghrāya pariṣvajya yaśasvinī |
avadatputra siddhārtho gaccha rāma yathāsukham || 40 ||
arogaṃ sarvasiddhārthamayodhyāṃ punarāgatam |
paśyāmi tvāṃ sukhaṃ vatsa susthitaṃ rājavartmani || 41 ||
praṇaṣṭaduḥkhasaṅkalpā harṣavidyotitānanā |
drakṣyāmi tvāṃ vanātprāptaṃ pūrṇacandramivoditam || 42 ||
bhadrāsanagataṃ rāma vanavāsādihāgatam |
drakṣyāmi ca punastvāṃ tu tīrṇavantaṃ piturvacaḥ || 43 ||
maṅgalairupasapanno vanavāsādihāgataḥ |
vadhvā mama ca nityaṃ tvaṃ kāmānsaṃvardha yāhi bhoḥ || 44 ||
mayā'rcitā devagaṇāśśivādayo maharṣayo bhūtamahāsuroragāḥ |
abhiprayātasya vanaṃ cirāya te hitāni kāṅkṣantu diśaśca rāghava || 45 ||
itīva sā'śrupratipūrṇalocanā samāpya ca svastyayanaṃ yathāvidhi |
pradakṣiṇaṃ caiva cakāra rāghavaṃ punaḥ punaścāpi nipīḍya sasvaje || 46 ||
tathā tu devyā sa kṛtapradakṣiṇo nipīḍya mātuścaraṇau punaḥ punaḥ |
jagāma sītānilayaṃ mahāyaśā ssa rāghavaḥ prajvalita ssvayā śriyā || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.