𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌷𑌟𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑍈𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑌃 𑌪𑍀𑌡𑌿𑌤𑍋𑌽𑌤𑍍𑌰 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌜𑍍𑌞𑌯𑌾 ।
𑌸𑌬𑌾𑌷𑍍𑌪𑌮𑌤𑌿𑌨𑌿𑌶𑍍𑌶𑍍𑌵𑌶𑍍𑌯 𑌜𑌗𑌾𑌦𑍇𑌦𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌃 ॥ 1 ॥
𑌸𑍂𑌤 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌸𑍁𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌧𑌬𑌲𑌾 𑌚𑌮𑍂𑌃 ।
𑌰𑌾𑌘𑌵𑌸𑍍𑌯𑌾𑌨𑍁𑌯𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌵𑌿𑌧𑍀𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌰𑍂𑌪𑌾𑌜𑍀𑌵𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌾𑌦𑌿𑌨𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌣𑌿𑌜𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌧𑌨𑌾𑌃 ।
𑌶𑍋𑌭𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌾𑌹𑌿𑌨𑍀𑌂 𑌸𑍁𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌰𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 3 ॥
𑌆𑌯𑍁𑌧𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌨𑌾𑌗𑌰𑌾 𑌶𑍍𑌶𑌕𑌟𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌅𑌨𑍁𑌗𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌧𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯 𑌗𑍋𑌚𑌰𑌾𑌃 ॥ 4 ॥
𑌨𑌿𑌘𑍍𑌨𑌨𑍍 𑌮𑍃𑌗𑌾𑌨𑍍 𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌿𑌬𑌂𑌶𑍍𑌚𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌂 𑌮𑌧𑍁 ।
𑌨𑌦𑍀𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌃 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌨 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 5 ॥
𑌧𑌾𑌨𑍍𑌯𑌕𑍋𑌶𑌶𑍍𑌚 𑌯𑌃 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌦𑍍𑌧𑌨𑌕𑍋𑌶𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌾𑌮𑌕𑌃 ।
𑌤𑍗 𑌰𑌾𑌮𑌮𑌨𑍁𑌗𑌚𑍍𑌛𑍇𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌜𑌨𑍇 𑌵𑌨𑍇 ॥ 6 ॥
𑌯𑌜𑌨𑍍 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑍇𑌷𑍁 𑌦𑍇𑌶𑍇𑌷𑍁 𑌵𑌿𑌸𑍃𑌜𑌂 𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑍍𑌤𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌃 ।
𑌋𑌷𑌿𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌮𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌸𑍁𑌖𑌂 𑌵𑌨𑍇 ॥ 7 ॥
𑌭𑌰𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌰𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌲𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌕𑌾𑌮𑍈𑌃 𑌸𑌹 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌸𑌂𑌸𑌾𑌧𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑌿𑌤𑌿 ॥ 8 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌤𑌿 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑍇 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍍𑌯𑌾 𑌭𑌯 𑌮𑌾𑌗𑌤𑌮𑍍 ।
𑌮𑍁𑌖𑌂 𑌚𑌾𑌪𑍍𑌯𑌗𑌮𑌚𑍍𑌛𑍋𑌷𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌰𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌨𑍍𑌯𑌰𑍁𑌧𑍍𑌯𑌤 ॥ 9 ॥
𑌸𑌾 𑌵𑌿𑌷𑌣𑍍𑌣𑌾 𑌚 𑌸𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾 𑌮𑍁𑌖𑍇𑌨 𑌪𑌰𑌿𑌶𑍁𑌷𑍍𑌯𑌤𑌾 ।
𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌮𑍇𑌵𑌾𑌭𑌿𑌮𑍁𑌖𑍀 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍀 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 10 ॥
𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌗𑌤𑌜𑌨𑌂 𑌸𑌾𑌧𑍋 𑌪𑍀𑌤𑌮𑌣𑍍𑌡𑌾𑌂 𑌸𑍁𑌰𑌾𑌮𑌿𑌵 ।
𑌨𑌿𑌰𑌾𑌸𑍍𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯𑌤𑌮𑌂 𑌶𑍂𑌨𑍍𑌯𑌂 𑌭𑌰𑌤𑍋 𑌨𑌾𑌭𑌿𑌪𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 11 ॥
𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌲𑌜𑍍𑌜𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌵𑌦𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾𑌮𑌤𑌿𑌦𑌾𑌰𑍁𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌦𑌶𑌰𑌥𑍋 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚𑌾𑌯𑌤𑌲𑍋𑌚𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 12 ॥
𑌵𑌹𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌕𑌿𑌂 𑌤𑍁𑌦𑌸𑌿 𑌮𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌯𑍁𑌜𑍍𑌯 𑌧𑍁𑌰𑌿 𑌮𑌾𑌽𑌹𑌿𑌤𑍇 ।
𑌅𑌨𑌾𑌰𑍍𑌯𑍇 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑌮𑌾𑌰𑌬𑍍𑌧𑌂 𑌕𑌿𑌂 𑌨 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌮𑍁𑌪𑌾𑌰𑍁𑌧𑌃 ॥ 13 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈𑌤𑌤𑍍𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌸𑌂𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑌾 ।
𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍀 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌗𑍁𑌣𑌂 𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌮𑌿𑌦𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 14 ॥
𑌵𑍈𑌵 𑌵𑌂𑌶𑍇 𑌸𑌗𑌰𑍋 𑌜𑍍𑌯𑍇𑌷𑍍𑌠𑌂 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌮𑍁𑌪𑌾𑌰𑍁𑌧𑌤𑍍 ।
𑌅𑌸𑌮𑌞𑍍𑌜 𑌇𑌤𑌿 𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌂 𑌤𑌥𑌾𑌯𑌂 𑌗𑌨𑍍𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌤𑌿 ॥ 15 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌧𑌿𑌗𑌿𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌦𑌶𑌰𑌥𑍋𑌽𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌵𑍍𑌰𑍀𑌡𑌿𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌜𑌨𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵 𑌸𑍍𑌸𑌾 𑌚 𑌤𑌂 𑌨𑌾𑌵𑌬𑍁𑌧𑍍𑌯𑌤 ॥ 16 ॥
𑌅𑌸𑌮𑌞𑍍𑌜𑍋 𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌤𑌃 𑌪𑌥𑌿 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌨𑍍 ।
𑌸𑌰𑌯𑍍𑌵𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑌨𑍍𑌨𑌪𑍍𑌸𑍁 𑌰𑌮𑌤𑍇 𑌤𑍇𑌨 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌮𑌤𑌿𑌃 ॥ 17 ॥
𑌤𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌨𑌾𑌗𑌰𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌕𑍃𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌮𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌨𑍍 ।
𑌅𑌸𑌮𑌞𑍍𑌜𑌂 𑌵𑍃𑌣𑍀𑌷𑍍𑌵𑍈𑌕𑌮𑌸𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨 ॥ 18 ॥
𑌤𑌾𑌨𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌤𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌕𑌿𑌨𑍍𑌨𑌿𑌮𑌿𑌤𑍍𑌤𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌭𑌯𑌮𑍍 ।
𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌯𑍋𑌽𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌨𑍍 ॥ 19 ॥
𑌡𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑍇𑌷 𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍 𑌬𑌾𑌲𑌾𑌨𑍁𑌦𑍍𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌚𑍇𑌤𑌨𑌃 ।
𑌸𑌰𑌯𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑌨𑍍𑌮𑍗𑌰𑍍𑌖𑍍𑌯𑌾𑌦𑌤𑍁𑌲𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌮𑌶𑍍𑌨𑍁𑌤𑍇 ॥ 20 ॥
𑌸 𑌤𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌨𑌰𑌾𑌧𑌿𑌪𑌃 ।
𑌤𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌯𑌾𑌜𑌾𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌚𑌿𑌕𑍀𑌰𑍍𑌷𑌯𑌾 ॥ 21 ॥
𑌤𑌂 𑌯𑌾𑌨𑌂 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌮𑌾𑌰𑍋𑌪𑍍𑌯 𑌸𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌪𑌰𑌿𑌚𑍍𑌛𑌦𑌮𑍍 ।
𑌯𑌾𑌵𑌜𑍍𑌜𑍀𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌵𑌾𑌸𑍍𑌯𑍋𑌽𑌯𑌮𑌿𑌤𑌿 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌨𑌨𑍍𑌵𑌶𑌾𑌤𑍍𑌪𑌿𑌤𑌾 ॥ 22 ॥
𑌸 𑌫𑌾𑌲𑌪𑌿𑌟𑌕𑌂 𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌾𑌣𑍍𑌯𑌲𑍋𑌡𑌯𑌤𑍍 ।
𑌦𑌿𑌶 𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌨𑍁𑌚𑌰𑌨𑍍 𑌸 𑌯𑌥𑌾 𑌪𑌾𑌪𑌕𑌰𑍍𑌮𑌕𑍃𑌤𑍍 ॥ 23 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍇𑌨𑌮𑌤𑍍𑌯𑌜𑌦𑍍𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌸𑌗𑌰𑍋 𑌵𑍈 𑌸𑍁𑌧𑌾𑌰𑍍𑌮𑌿𑌕𑌃 ।
𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌕𑌿𑌮𑌕𑌰𑍋𑌤𑍍𑌪𑌾𑌪𑌂 𑌯𑍇𑌨𑍈𑌵𑌮𑍁𑌪𑌰𑍁𑌧𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 24 ॥
𑌨 𑌹𑌿 𑌕𑌞𑍍𑌚𑌨 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑍋 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌸𑍍𑌯𑌾𑌗𑍁𑌣𑌂 𑌵𑌯𑌮𑍍 ।
𑌦𑍁𑌰𑍍𑌲𑌭𑍋 𑌹𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌰𑌯 𑌶𑍍𑌶𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑌸𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌕𑌲𑍍𑌮𑌷𑌮𑍍 ॥ 25 ॥
𑌅𑌥𑌵𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌦𑍋𑌷𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌕𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌪𑌶𑍍𑌯𑌸𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑍇 ।
𑌤𑌮𑌦𑍍𑌯 𑌬𑍍𑌰𑍂𑌹𑌿 𑌤𑌤𑍍𑌵𑍇𑌨 𑌤𑌦𑌾 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌵𑌿𑌵𑌾𑌸𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 26 ॥
𑌅𑌦𑍁𑌷𑍍𑌟𑌸𑍍𑌯 𑌹𑌿 𑌸𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾𑌗𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌪𑌥𑍇 𑌨𑌿𑌰𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌚 ।
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑌹𑍇𑌦𑌪𑌿 𑌶𑌕𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌨𑌿𑌰𑍋𑌧𑌨𑌾𑌤𑍍 ॥ 27 ॥
𑌤𑌦𑌲𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌹𑌤𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 ।
𑌲𑍋𑌕𑌤𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌹𑌿 𑌤𑍇 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌵𑌾𑌦𑌃 𑌶𑍁𑌭𑌾𑌨𑌨𑍇 ॥ 28 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌰𑍍𑌥𑌵𑌚𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌶𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌤𑌰𑌸𑍍𑌵𑌨𑌃 ।
𑌶𑍋𑌕𑍋𑌪𑌹𑌤𑌯𑌾 𑌵𑌾𑌚𑌾 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍀𑌮𑌿𑌦𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 29 ॥
𑌏𑌤𑌦𑍍𑌵𑌚𑍋 𑌨𑍇𑌚𑍍𑌛𑌸𑌿 𑌪𑌾𑌪𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌨 𑌜𑌾𑌨𑌾𑌸𑌿 𑌮𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑍋 𑌵𑌾 ।
𑌆𑌸𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌂 𑌕𑍃𑌪𑌣𑌂 𑌕𑍁𑌚𑍇𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌚𑍇𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌹𑌿 𑌤𑍇 𑌸𑌾𑌧𑍁𑌪𑌥𑌾𑌦𑌪𑍇𑌤𑌾 ॥ 30 ॥
𑌅𑌨𑍁𑌵𑍍𑌰𑌜𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌮𑌦𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌜𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌖𑌂 𑌧𑌨𑌂 𑌚 ।
𑌸𑌹𑍈𑌵 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌭𑌰𑌤𑍇𑌨 𑌚 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌯𑌥𑌾𑌸𑍁𑌖𑌂 𑌭𑍁𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵 𑌚𑌿𑌰𑌾𑌯 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌮𑍍 ॥ 31 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌷𑌟𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣaṭtriṃśassargaḥ |
tatassumantramaikṣvākaḥ pīḍito'tra pratijñayā |
sabāṣpamatiniśśvaśya jagādedaṃ punaḥ punaḥ || 1 ||
sūta ratnasusampūrṇā caturvidhabalā camūḥ |
rāghavasyānuyātrārthaṃ kṣipraṃ pratividhīyatām || 2 ||
rūpājīvāśca vādinyo vaṇijaśca mahādhanāḥ |
śobhayantu kumārasya vāhinīṃ suprasāritāḥ || 3 ||
āyudhāni ca mukhyāni nāgarā śśakaṭāni ca |
anugacchantu kākutsthaṃ vyādhāścāraṇya gocarāḥ || 4 ||
nighnan mṛgān kuñjarāṃśca pibaṃścāraṇyakaṃ madhu |
nadīśca vividhāḥ paśyanna rājyasya smariṣyati || 5 ||
dhānyakośaśca yaḥ kaściddhanakośaśca māmakaḥ |
tau rāmamanugacchetāṃ vasantaṃ nirjane vane || 6 ||
yajan puṇyeṣu deśeṣu visṛjaṃ ścāptadakṣiṇāḥ |
ṛṣibhiśca samāgamya pravatsyati sukhaṃ vane || 7 ||
bharataśca mahābāhurayodhyāṃ pālayiṣyati |
sarvakāmaiḥ saha śrīmān rāmaḥ saṃsādhyatāmiti || 8 ||
evaṃ bruvati kākutsthe kaikeyyā bhaya māgatam |
mukhaṃ cāpyagamacchoṣaṃ svaraścāpi nyarudhyata || 9 ||
sā viṣaṇṇā ca santrastā mukhena pariśuṣyatā |
rājānamevābhimukhī kaikeyī vākyamabravīt || 10 ||
rājyaṃ gatajanaṃ sādho pītamaṇḍāṃ surāmiva |
nirāsvādyatamaṃ śūnyaṃ bharato nābhipatsyate || 11 ||
kaikeyyāṃ muktalajjāyāṃ vadantyāmatidāruṇām |
rājā daśaratho vākyamuvācāyatalocanām || 12 ||
vahantaṃ kiṃ tudasi māṃ niyujya dhuri mā'hite |
anārye kṛtyamārabdhaṃ kiṃ na pūrvamupārudhaḥ || 13 ||
tasyaitatkrodhasaṃyuktamuktaṃ śrutvā varāṅganā |
kaikeyī dviguṇaṃ kruddhā rājānamidamabravīt || 14 ||
vaiva vaṃśe sagaro jyeṣṭhaṃ putramupārudhat |
asamañja iti khyātaṃ tathāyaṃ gantumarhati || 15 ||
evamukto dhigityeva rājā daśaratho'bravīt |
vrīḍitaśca janassarva ssā ca taṃ nāvabudhyata || 16 ||
asamañjo gṛhītvā tu krīḍataḥ pathi bālakān |
sarayvāḥ prakṣipannapsu ramate tena durmatiḥ || 17 ||
taṃ dṛṣṭvā nāgarā ssarve kṛddhā rājānamabruvan |
asamañjaṃ vṛṇīṣvaikamasmānvā rāṣṭravardhana || 18 ||
tānuvāca tato rājā kinnimittamidaṃ bhayam |
tāścāpi rājñā sampṛṣṭā vākyaṃ prakṛtayo'bruvan || 19 ||
ḍakrīḍatastveṣa naḥ putrān bālānudbhrāntacetanaḥ |
sarayvāṃ prakṣipanmaurkhyādatulāṃ prītimaśnute || 20 ||
sa tāsāṃ vacanaṃ śrutvā prakṛtīnāṃ narādhipaḥ |
taṃ tatyājāhitaṃ putraṃ teṣāṃ priyacikīrṣayā || 21 ||
taṃ yānaṃ śīghramāropya sabhāryaṃ saparicchadam |
yāvajjīvaṃ vivāsyo'yamiti svānanvaśātpitā || 22 ||
sa phālapiṭakaṃ gṛhya giridurgāṇyaloḍayat |
diśa ssarvāstvanucaran sa yathā pāpakarmakṛt || 23 ||
ityenamatyajadrājā sagaro vai sudhārmikaḥ |
rāmaḥ kimakarotpāpaṃ yenaivamuparudhyate || 24 ||
na hi kañcana paśyāmo rāghavasyāguṇaṃ vayam |
durlabho hyasya niraya śśaśāṅkasyeva kalmaṣam || 25 ||
athavā devi doṣaṃ tvaṃ kañcitpaśyasi rāghave |
tamadya brūhi tatvena tadā rāmo vivāsyatām || 26 ||
aduṣṭasya hi santyāgaḥ satpathe niratasya ca |
nirdahedapi śakrasya dyutiṃ dharmanirodhanāt || 27 ||
tadalaṃ devi rāmasya śriyā vihatayā tvayā |
lokato'pi hi te rakṣyaḥ parivādaḥ śubhānane || 28 ||
śrutvā tu siddhārthavaco rājā śrāntatarasvanaḥ |
śokopahatayā vācā kaikeyīmidamabravīt || 29 ||
etadvaco necchasi pāpavṛtte hitaṃ na jānāsi mamātmano vā |
āsthāya mārgaṃ kṛpaṇaṃ kuceṣṭā ceṣṭā hi te sādhupathādapetā || 30 ||
anuvrajiṣyāmyahamadya rāmaṃ rājyaṃ parityajya sukhaṃ dhanaṃ ca |
sahaiva rājñā bharatena ca tvaṃ yathāsukhaṃ bhuṅkṣva cirāya rājyam || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣaṭtriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ षट्त्रिंशस्सर्गः ।
ततस्सुमन्त्रमैक्ष्वाकः पीडितोऽत्र प्रतिज्ञया ।
सबाष्पमतिनिश्श्वश्य जगादेदं पुनः पुनः ॥ 1 ॥
सूत रत्नसुसम्पूर्णा चतुर्विधबला चमूः ।
राघवस्यानुयात्रार्थं क्षिप्रं प्रतिविधीयताम् ॥ 2 ॥
रूपाजीवाश्च वादिन्यो वणिजश्च महाधनाः ।
शोभयन्तु कुमारस्य वाहिनीं सुप्रसारिताः ॥ 3 ॥
आयुधानि च मुख्यानि नागरा श्शकटानि च ।
अनुगच्छन्तु काकुत्स्थं व्याधाश्चारण्य गोचराः ॥ 4 ॥
निघ्नन् मृगान् कुञ्जरांश्च पिबंश्चारण्यकं मधु ।
नदीश्च विविधाः पश्यन्न राज्यस्य स्मरिष्यति ॥ 5 ॥
धान्यकोशश्च यः कश्चिद्धनकोशश्च मामकः ।
तौ राममनुगच्छेतां वसन्तं निर्जने वने ॥ 6 ॥
यजन् पुण्येषु देशेषु विसृजं श्चाप्तदक्षिणाः ।
ऋषिभिश्च समागम्य प्रवत्स्यति सुखं वने ॥ 7 ॥
भरतश्च महाबाहुरयोध्यां पालयिष्यति ।
सर्वकामैः सह श्रीमान् रामः संसाध्यतामिति ॥ 8 ॥
एवं ब्रुवति काकुत्स्थे कैकेय्या भय मागतम् ।
मुखं चाप्यगमच्छोषं स्वरश्चापि न्यरुध्यत ॥ 9 ॥
सा विषण्णा च सन्त्रस्ता मुखेन परिशुष्यता ।
राजानमेवाभिमुखी कैकेयी वाक्यमब्रवीत् ॥ 10 ॥
राज्यं गतजनं साधो पीतमण्डां सुरामिव ।
निरास्वाद्यतमं शून्यं भरतो नाभिपत्स्यते ॥ 11 ॥
कैकेय्यां मुक्तलज्जायां वदन्त्यामतिदारुणाम् ।
राजा दशरथो वाक्यमुवाचायतलोचनाम् ॥ 12 ॥
वहन्तं किं तुदसि मां नियुज्य धुरि माऽहिते ।
अनार्ये कृत्यमारब्धं किं न पूर्वमुपारुधः ॥ 13 ॥
तस्यैतत्क्रोधसंयुक्तमुक्तं श्रुत्वा वराङ्गना ।
कैकेयी द्विगुणं क्रुद्धा राजानमिदमब्रवीत् ॥ 14 ॥
वैव वंशे सगरो ज्येष्ठं पुत्रमुपारुधत् ।
असमञ्ज इति ख्यातं तथायं गन्तुमर्हति ॥ 15 ॥
एवमुक्तो धिगित्येव राजा दशरथोऽब्रवीत् ।
व्रीडितश्च जनस्सर्व स्सा च तं नावबुध्यत ॥ 16 ॥
असमञ्जो गृहीत्वा तु क्रीडतः पथि बालकान् ।
सरय्वाः प्रक्षिपन्नप्सु रमते तेन दुर्मतिः ॥ 17 ॥
तं दृष्ट्वा नागरा स्सर्वे कृद्धा राजानमब्रुवन् ।
असमञ्जं वृणीष्वैकमस्मान्वा राष्ट्रवर्धन ॥ 18 ॥
तानुवाच ततो राजा किन्निमित्तमिदं भयम् ।
ताश्चापि राज्ञा सम्पृष्टा वाक्यं प्रकृतयोऽब्रुवन् ॥ 19 ॥
डक्रीडतस्त्वेष नः पुत्रान् बालानुद्भ्रान्तचेतनः ।
सरय्वां प्रक्षिपन्मौर्ख्यादतुलां प्रीतिमश्नुते ॥ 20 ॥
स तासां वचनं श्रुत्वा प्रकृतीनां नराधिपः ।
तं तत्याजाहितं पुत्रं तेषां प्रियचिकीर्षया ॥ 21 ॥
तं यानं शीघ्रमारोप्य सभार्यं सपरिच्छदम् ।
यावज्जीवं विवास्योऽयमिति स्वानन्वशात्पिता ॥ 22 ॥
स फालपिटकं गृह्य गिरिदुर्गाण्यलोडयत् ।
दिश स्सर्वास्त्वनुचरन् स यथा पापकर्मकृत् ॥ 23 ॥
इत्येनमत्यजद्राजा सगरो वै सुधार्मिकः ।
रामः किमकरोत्पापं येनैवमुपरुध्यते ॥ 24 ॥
न हि कञ्चन पश्यामो राघवस्यागुणं वयम् ।
दुर्लभो ह्यस्य निरय श्शशाङ्कस्येव कल्मषम् ॥ 25 ॥
अथवा देवि दोषं त्वं कञ्चित्पश्यसि राघवे ।
तमद्य ब्रूहि तत्वेन तदा रामो विवास्यताम् ॥ 26 ॥
अदुष्टस्य हि सन्त्यागः सत्पथे निरतस्य च ।
निर्दहेदपि शक्रस्य द्युतिं धर्मनिरोधनात् ॥ 27 ॥
तदलं देवि रामस्य श्रिया विहतया त्वया ।
लोकतोऽपि हि ते रक्ष्यः परिवादः शुभानने ॥ 28 ॥
श्रुत्वा तु सिद्धार्थवचो राजा श्रान्ततरस्वनः ।
शोकोपहतया वाचा कैकेयीमिदमब्रवीत् ॥ 29 ॥
एतद्वचो नेच्छसि पापवृत्ते हितं न जानासि ममात्मनो वा ।
आस्थाय मार्गं कृपणं कुचेष्टा चेष्टा हि ते साधुपथादपेता ॥ 30 ॥
अनुव्रजिष्याम्यहमद्य रामं राज्यं परित्यज्य सुखं धनं च ।
सहैव राज्ञा भरतेन च त्वं यथासुखं भुङ्क्ष्व चिराय राज्यम् ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे षट्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣaṭtriṃśassargaḥ |
tatassumantramaikṣvākaḥ pīḍito'tra pratijñayā |
sabāṣpamatiniśśvaśya jagādedaṃ punaḥ punaḥ || 1 ||
sūta ratnasusampūrṇā caturvidhabalā camūḥ |
rāghavasyānuyātrārthaṃ kṣipraṃ pratividhīyatām || 2 ||
rūpājīvāśca vādinyo vaṇijaśca mahādhanāḥ |
śobhayantu kumārasya vāhinīṃ suprasāritāḥ || 3 ||
āyudhāni ca mukhyāni nāgarā śśakaṭāni ca |
anugacchantu kākutsthaṃ vyādhāścāraṇya gocarāḥ || 4 ||
nighnan mṛgān kuñjarāṃśca pibaṃścāraṇyakaṃ madhu |
nadīśca vividhāḥ paśyanna rājyasya smariṣyati || 5 ||
dhānyakośaśca yaḥ kaściddhanakośaśca māmakaḥ |
tau rāmamanugacchetāṃ vasantaṃ nirjane vane || 6 ||
yajan puṇyeṣu deśeṣu visṛjaṃ ścāptadakṣiṇāḥ |
ṛṣibhiśca samāgamya pravatsyati sukhaṃ vane || 7 ||
bharataśca mahābāhurayodhyāṃ pālayiṣyati |
sarvakāmaiḥ saha śrīmān rāmaḥ saṃsādhyatāmiti || 8 ||
evaṃ bruvati kākutsthe kaikeyyā bhaya māgatam |
mukhaṃ cāpyagamacchoṣaṃ svaraścāpi nyarudhyata || 9 ||
sā viṣaṇṇā ca santrastā mukhena pariśuṣyatā |
rājānamevābhimukhī kaikeyī vākyamabravīt || 10 ||
rājyaṃ gatajanaṃ sādho pītamaṇḍāṃ surāmiva |
nirāsvādyatamaṃ śūnyaṃ bharato nābhipatsyate || 11 ||
kaikeyyāṃ muktalajjāyāṃ vadantyāmatidāruṇām |
rājā daśaratho vākyamuvācāyatalocanām || 12 ||
vahantaṃ kiṃ tudasi māṃ niyujya dhuri mā'hite |
anārye kṛtyamārabdhaṃ kiṃ na pūrvamupārudhaḥ || 13 ||
tasyaitatkrodhasaṃyuktamuktaṃ śrutvā varāṅganā |
kaikeyī dviguṇaṃ kruddhā rājānamidamabravīt || 14 ||
vaiva vaṃśe sagaro jyeṣṭhaṃ putramupārudhat |
asamañja iti khyātaṃ tathāyaṃ gantumarhati || 15 ||
evamukto dhigityeva rājā daśaratho'bravīt |
vrīḍitaśca janassarva ssā ca taṃ nāvabudhyata || 16 ||
asamañjo gṛhītvā tu krīḍataḥ pathi bālakān |
sarayvāḥ prakṣipannapsu ramate tena durmatiḥ || 17 ||
taṃ dṛṣṭvā nāgarā ssarve kṛddhā rājānamabruvan |
asamañjaṃ vṛṇīṣvaikamasmānvā rāṣṭravardhana || 18 ||
tānuvāca tato rājā kinnimittamidaṃ bhayam |
tāścāpi rājñā sampṛṣṭā vākyaṃ prakṛtayo'bruvan || 19 ||
ḍakrīḍatastveṣa naḥ putrān bālānudbhrāntacetanaḥ |
sarayvāṃ prakṣipanmaurkhyādatulāṃ prītimaśnute || 20 ||
sa tāsāṃ vacanaṃ śrutvā prakṛtīnāṃ narādhipaḥ |
taṃ tatyājāhitaṃ putraṃ teṣāṃ priyacikīrṣayā || 21 ||
taṃ yānaṃ śīghramāropya sabhāryaṃ saparicchadam |
yāvajjīvaṃ vivāsyo'yamiti svānanvaśātpitā || 22 ||
sa phālapiṭakaṃ gṛhya giridurgāṇyaloḍayat |
diśa ssarvāstvanucaran sa yathā pāpakarmakṛt || 23 ||
ityenamatyajadrājā sagaro vai sudhārmikaḥ |
rāmaḥ kimakarotpāpaṃ yenaivamuparudhyate || 24 ||
na hi kañcana paśyāmo rāghavasyāguṇaṃ vayam |
durlabho hyasya niraya śśaśāṅkasyeva kalmaṣam || 25 ||
athavā devi doṣaṃ tvaṃ kañcitpaśyasi rāghave |
tamadya brūhi tatvena tadā rāmo vivāsyatām || 26 ||
aduṣṭasya hi santyāgaḥ satpathe niratasya ca |
nirdahedapi śakrasya dyutiṃ dharmanirodhanāt || 27 ||
tadalaṃ devi rāmasya śriyā vihatayā tvayā |
lokato'pi hi te rakṣyaḥ parivādaḥ śubhānane || 28 ||
śrutvā tu siddhārthavaco rājā śrāntatarasvanaḥ |
śokopahatayā vācā kaikeyīmidamabravīt || 29 ||
etadvaco necchasi pāpavṛtte hitaṃ na jānāsi mamātmano vā |
āsthāya mārgaṃ kṛpaṇaṃ kuceṣṭā ceṣṭā hi te sādhupathādapetā || 30 ||
anuvrajiṣyāmyahamadya rāmaṃ rājyaṃ parityajya sukhaṃ dhanaṃ ca |
sahaiva rājñā bharatena ca tvaṃ yathāsukhaṃ bhuṅkṣva cirāya rājyam || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣaṭtriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.