2.36 অযোধ্যাকাণ্ড - ষট্ত্রিংশ সর্গঃ

2.36 Ayodhyakanda - Shattrimsha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ ষট্ত্রিংশস্সর্গঃ ।
ততস্সুমন্ত্রমৈক্ষ্বাকঃ পীডিতোঽত্র প্রতিজ্ঞযা ।
সবাষ্পমতিনিশ্শ্বশ্য জগাদেদং পুনঃ পুনঃ ॥ 1 ॥
সূত রত্নসুসম্পূর্ণা চতুর্বিধবলা চমূঃ ।
রাঘবস্যানুযাত্রার্থং ক্ষিপ্রং প্রতিবিধীযতাম্ ॥ 2 ॥
রূপাজীবাশ্চ বাদিন্যো বণিজশ্চ মহাধনাঃ ।
শোভযন্তু কুমারস্য বাহিনীং সুপ্রসারিতাঃ ॥ 3 ॥
আযুধানি চ মুখ্যানি নাগরা শ্শকটানি চ ।
অনুগচ্ছন্তু কাকুত্স্থং ব্যাধাশ্চারণ্য গোচরাঃ ॥ 4 ॥
নিঘ্নন্ মৃগান্ কুঞ্জরাংশ্চ পিবংশ্চারণ্যকং মধু ।
নদীশ্চ বিবিধাঃ পশ্যন্ন রাজ্যস্য স্মরিষ্যতি ॥ 5 ॥
ধান্যকোশশ্চ যঃ কশ্চিদ্ধনকোশশ্চ মামকঃ ।
তৌ রামমনুগচ্ছেতাং বসন্তং নির্জনে বনে ॥ 6 ॥
যজন্ পুণ্যেষু দেশেষু বিসৃজং শ্চাপ্তদক্ষিণাঃ ।
ঋষিভিশ্চ সমাগম্য প্রবত্স্যতি সুখং বনে ॥ 7 ॥
ভরতশ্চ মহাবাহুরযোধ্যাং পালযিষ্যতি ।
সর্বকামৈঃ সহ শ্রীমান্ রামঃ সংসাধ্যতামিতি ॥ 8 ॥
এবং ব্রুবতি কাকুত্স্থে কৈকেয্যা ভয মাগতম্ ।
মুখং চাপ্যগমচ্ছোষং স্বরশ্চাপি ন্যরুধ্যত ॥ 9 ॥
সা বিষণ্ণা চ সন্ত্রস্তা মুখেন পরিশুষ্যতা ।
রাজানমেবাভিমুখী কৈকেযী বাক্যমব্রবীত্ ॥ 10 ॥
রাজ্যং গতজনং সাধো পীতমণ্ডাং সুরামিব ।
নিরাস্বাদ্যতমং শূন্যং ভরতো নাভিপত্স্যতে ॥ 11 ॥
কৈকেয্যাং মুক্তলজ্জাযাং বদন্ত্যামতিদারুণাম্ ।
রাজা দশরথো বাক্যমুবাচাযতলোচনাম্ ॥ 12 ॥
বহন্তং কিং তুদসি মাং নিযুজ্য ধুরি মাঽহিতে ।
অনার্যে কৃত্যমারব্ধং কিং ন পূর্বমুপারুধঃ ॥ 13 ॥
তস্যৈতত্ক্রোধসংযুক্তমুক্তং শ্রুত্বা বরাঙ্গনা ।
কৈকেযী দ্বিগুণং ক্রুদ্ধা রাজানমিদমব্রবীত্ ॥ 14 ॥
বৈব বংশে সগরো জ্যেষ্ঠং পুত্রমুপারুধত্ ।
অসমঞ্জ ইতি খ্যাতং তথাযং গন্তুমর্হতি ॥ 15 ॥
এবমুক্তো ধিগিত্যেব রাজা দশরথোঽব্রবীত্ ।
ব্রীডিতশ্চ জনস্সর্ব স্সা চ তং নাববুধ্যত ॥ 16 ॥
অসমঞ্জো গৃহীত্বা তু ক্রীডতঃ পথি বালকান্ ।
সরয্বাঃ প্রক্ষিপন্নপ্সু রমতে তেন দুর্মতিঃ ॥ 17 ॥
তং দৃষ্ট্বা নাগরা স্সর্বে কৃদ্ধা রাজানমব্রুবন্ ।
অসমঞ্জং বৃণীষ্বৈকমস্মান্বা রাষ্ট্রবর্ধন ॥ 18 ॥
তানুবাচ ততো রাজা কিন্নিমিত্তমিদং ভযম্ ।
তাশ্চাপি রাজ্ঞা সম্পৃষ্টা বাক্যং প্রকৃতযোঽব্রুবন্ ॥ 19 ॥
ডক্রীডতস্ত্বেষ নঃ পুত্রান্ বালানুদ্ভ্রান্তচেতনঃ ।
সরয্বাং প্রক্ষিপন্মৌর্খ্যাদতুলাং প্রীতিমশ্নুতে ॥ 20 ॥
স তাসাং বচনং শ্রুত্বা প্রকৃতীনাং নরাধিপঃ ।
তং তত্যাজাহিতং পুত্রং তেষাং প্রিযচিকীর্ষযা ॥ 21 ॥
তং যানং শীঘ্রমারোপ্য সভার্যং সপরিচ্ছদম্ ।
যাবজ্জীবং বিবাস্যোঽযমিতি স্বানন্বশাত্পিতা ॥ 22 ॥
স ফালপিটকং গৃহ্য গিরিদুর্গাণ্যলোডযত্ ।
দিশ স্সর্বাস্ত্বনুচরন্ স যথা পাপকর্মকৃত্ ॥ 23 ॥
ইত্যেনমত্যজদ্রাজা সগরো বৈ সুধার্মিকঃ ।
রামঃ কিমকরোত্পাপং যেনৈবমুপরুধ্যতে ॥ 24 ॥
ন হি কঞ্চন পশ্যামো রাঘবস্যাগুণং বযম্ ।
দুর্লভো হ্যস্য নিরয শ্শশাঙ্কস্যেব কল্মষম্ ॥ 25 ॥
অথবা দেবি দোষং ত্বং কঞ্চিত্পশ্যসি রাঘবে ।
তমদ্য ব্রূহি তত্বেন তদা রামো বিবাস্যতাম্ ॥ 26 ॥
অদুষ্টস্য হি সন্ত্যাগঃ সত্পথে নিরতস্য চ ।
নির্দহেদপি শক্রস্য দ্যুতিং ধর্মনিরোধনাত্ ॥ 27 ॥
তদলং দেবি রামস্য শ্রিযা বিহতযা ত্বযা ।
লোকতোঽপি হি তে রক্ষ্যঃ পরিবাদঃ শুভাননে ॥ 28 ॥
শ্রুত্বা তু সিদ্ধার্থবচো রাজা শ্রান্ততরস্বনঃ ।
শোকোপহতযা বাচা কৈকেযীমিদমব্রবীত্ ॥ 29 ॥
এতদ্বচো নেচ্ছসি পাপবৃত্তে হিতং ন জানাসি মমাত্মনো বা ।
আস্থায মার্গং কৃপণং কুচেষ্টা চেষ্টা হি তে সাধুপথাদপেতা ॥ 30 ॥
অনুব্রজিষ্যাম্যহমদ্য রামং রাজ্যং পরিত্যজ্য সুখং ধনং চ ।
সহৈব রাজ্ঞা ভরতেন চ ত্বং যথাসুখং ভুঙ্ক্ষ্ব চিরায রাজ্যম্ ॥ 31 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে ষট্ত্রিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣaṭtriṃśassargaḥ |
tatassumantramaikṣvākaḥ pīḍito'tra pratijñayā |
sabāṣpamatiniśśvaśya jagādedaṃ punaḥ punaḥ || 1 ||
sūta ratnasusampūrṇā caturvidhabalā camūḥ |
rāghavasyānuyātrārthaṃ kṣipraṃ pratividhīyatām || 2 ||
rūpājīvāśca vādinyo vaṇijaśca mahādhanāḥ |
śobhayantu kumārasya vāhinīṃ suprasāritāḥ || 3 ||
āyudhāni ca mukhyāni nāgarā śśakaṭāni ca |
anugacchantu kākutsthaṃ vyādhāścāraṇya gocarāḥ || 4 ||
nighnan mṛgān kuñjarāṃśca pibaṃścāraṇyakaṃ madhu |
nadīśca vividhāḥ paśyanna rājyasya smariṣyati || 5 ||
dhānyakośaśca yaḥ kaściddhanakośaśca māmakaḥ |
tau rāmamanugacchetāṃ vasantaṃ nirjane vane || 6 ||
yajan puṇyeṣu deśeṣu visṛjaṃ ścāptadakṣiṇāḥ |
ṛṣibhiśca samāgamya pravatsyati sukhaṃ vane || 7 ||
bharataśca mahābāhurayodhyāṃ pālayiṣyati |
sarvakāmaiḥ saha śrīmān rāmaḥ saṃsādhyatāmiti || 8 ||
evaṃ bruvati kākutsthe kaikeyyā bhaya māgatam |
mukhaṃ cāpyagamacchoṣaṃ svaraścāpi nyarudhyata || 9 ||
sā viṣaṇṇā ca santrastā mukhena pariśuṣyatā |
rājānamevābhimukhī kaikeyī vākyamabravīt || 10 ||
rājyaṃ gatajanaṃ sādho pītamaṇḍāṃ surāmiva |
nirāsvādyatamaṃ śūnyaṃ bharato nābhipatsyate || 11 ||
kaikeyyāṃ muktalajjāyāṃ vadantyāmatidāruṇām |
rājā daśaratho vākyamuvācāyatalocanām || 12 ||
vahantaṃ kiṃ tudasi māṃ niyujya dhuri mā'hite |
anārye kṛtyamārabdhaṃ kiṃ na pūrvamupārudhaḥ || 13 ||
tasyaitatkrodhasaṃyuktamuktaṃ śrutvā varāṅganā |
kaikeyī dviguṇaṃ kruddhā rājānamidamabravīt || 14 ||
vaiva vaṃśe sagaro jyeṣṭhaṃ putramupārudhat |
asamañja iti khyātaṃ tathāyaṃ gantumarhati || 15 ||
evamukto dhigityeva rājā daśaratho'bravīt |
vrīḍitaśca janassarva ssā ca taṃ nāvabudhyata || 16 ||
asamañjo gṛhītvā tu krīḍataḥ pathi bālakān |
sarayvāḥ prakṣipannapsu ramate tena durmatiḥ || 17 ||
taṃ dṛṣṭvā nāgarā ssarve kṛddhā rājānamabruvan |
asamañjaṃ vṛṇīṣvaikamasmānvā rāṣṭravardhana || 18 ||
tānuvāca tato rājā kinnimittamidaṃ bhayam |
tāścāpi rājñā sampṛṣṭā vākyaṃ prakṛtayo'bruvan || 19 ||
ḍakrīḍatastveṣa naḥ putrān bālānudbhrāntacetanaḥ |
sarayvāṃ prakṣipanmaurkhyādatulāṃ prītimaśnute || 20 ||
sa tāsāṃ vacanaṃ śrutvā prakṛtīnāṃ narādhipaḥ |
taṃ tatyājāhitaṃ putraṃ teṣāṃ priyacikīrṣayā || 21 ||
taṃ yānaṃ śīghramāropya sabhāryaṃ saparicchadam |
yāvajjīvaṃ vivāsyo'yamiti svānanvaśātpitā || 22 ||
sa phālapiṭakaṃ gṛhya giridurgāṇyaloḍayat |
diśa ssarvāstvanucaran sa yathā pāpakarmakṛt || 23 ||
ityenamatyajadrājā sagaro vai sudhārmikaḥ |
rāmaḥ kimakarotpāpaṃ yenaivamuparudhyate || 24 ||
na hi kañcana paśyāmo rāghavasyāguṇaṃ vayam |
durlabho hyasya niraya śśaśāṅkasyeva kalmaṣam || 25 ||
athavā devi doṣaṃ tvaṃ kañcitpaśyasi rāghave |
tamadya brūhi tatvena tadā rāmo vivāsyatām || 26 ||
aduṣṭasya hi santyāgaḥ satpathe niratasya ca |
nirdahedapi śakrasya dyutiṃ dharmanirodhanāt || 27 ||
tadalaṃ devi rāmasya śriyā vihatayā tvayā |
lokato'pi hi te rakṣyaḥ parivādaḥ śubhānane || 28 ||
śrutvā tu siddhārthavaco rājā śrāntatarasvanaḥ |
śokopahatayā vācā kaikeyīmidamabravīt || 29 ||
etadvaco necchasi pāpavṛtte hitaṃ na jānāsi mamātmano vā |
āsthāya mārgaṃ kṛpaṇaṃ kuceṣṭā ceṣṭā hi te sādhupathādapetā || 30 ||
anuvrajiṣyāmyahamadya rāmaṃ rājyaṃ parityajya sukhaṃ dhanaṃ ca |
sahaiva rājñā bharatena ca tvaṃ yathāsukhaṃ bhuṅkṣva cirāya rājyam || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣaṭtriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ षट्त्रिंशस्सर्गः ।
ततस्सुमन्त्रमैक्ष्वाकः पीडितोऽत्र प्रतिज्ञया ।
सबाष्पमतिनिश्श्वश्य जगादेदं पुनः पुनः ॥ 1 ॥
सूत रत्नसुसम्पूर्णा चतुर्विधबला चमूः ।
राघवस्यानुयात्रार्थं क्षिप्रं प्रतिविधीयताम् ॥ 2 ॥
रूपाजीवाश्च वादिन्यो वणिजश्च महाधनाः ।
शोभयन्तु कुमारस्य वाहिनीं सुप्रसारिताः ॥ 3 ॥
आयुधानि च मुख्यानि नागरा श्शकटानि च ।
अनुगच्छन्तु काकुत्स्थं व्याधाश्चारण्य गोचराः ॥ 4 ॥
निघ्नन् मृगान् कुञ्जरांश्च पिबंश्चारण्यकं मधु ।
नदीश्च विविधाः पश्यन्न राज्यस्य स्मरिष्यति ॥ 5 ॥
धान्यकोशश्च यः कश्चिद्धनकोशश्च मामकः ।
तौ राममनुगच्छेतां वसन्तं निर्जने वने ॥ 6 ॥
यजन् पुण्येषु देशेषु विसृजं श्चाप्तदक्षिणाः ।
ऋषिभिश्च समागम्य प्रवत्स्यति सुखं वने ॥ 7 ॥
भरतश्च महाबाहुरयोध्यां पालयिष्यति ।
सर्वकामैः सह श्रीमान् रामः संसाध्यतामिति ॥ 8 ॥
एवं ब्रुवति काकुत्स्थे कैकेय्या भय मागतम् ।
मुखं चाप्यगमच्छोषं स्वरश्चापि न्यरुध्यत ॥ 9 ॥
सा विषण्णा च सन्त्रस्ता मुखेन परिशुष्यता ।
राजानमेवाभिमुखी कैकेयी वाक्यमब्रवीत् ॥ 10 ॥
राज्यं गतजनं साधो पीतमण्डां सुरामिव ।
निरास्वाद्यतमं शून्यं भरतो नाभिपत्स्यते ॥ 11 ॥
कैकेय्यां मुक्तलज्जायां वदन्त्यामतिदारुणाम् ।
राजा दशरथो वाक्यमुवाचायतलोचनाम् ॥ 12 ॥
वहन्तं किं तुदसि मां नियुज्य धुरि माऽहिते ।
अनार्ये कृत्यमारब्धं किं न पूर्वमुपारुधः ॥ 13 ॥
तस्यैतत्क्रोधसंयुक्तमुक्तं श्रुत्वा वराङ्गना ।
कैकेयी द्विगुणं क्रुद्धा राजानमिदमब्रवीत् ॥ 14 ॥
वैव वंशे सगरो ज्येष्ठं पुत्रमुपारुधत् ।
असमञ्ज इति ख्यातं तथायं गन्तुमर्हति ॥ 15 ॥
एवमुक्तो धिगित्येव राजा दशरथोऽब्रवीत् ।
व्रीडितश्च जनस्सर्व स्सा च तं नावबुध्यत ॥ 16 ॥
असमञ्जो गृहीत्वा तु क्रीडतः पथि बालकान् ।
सरय्वाः प्रक्षिपन्नप्सु रमते तेन दुर्मतिः ॥ 17 ॥
तं दृष्ट्वा नागरा स्सर्वे कृद्धा राजानमब्रुवन् ।
असमञ्जं वृणीष्वैकमस्मान्वा राष्ट्रवर्धन ॥ 18 ॥
तानुवाच ततो राजा किन्निमित्तमिदं भयम् ।
ताश्चापि राज्ञा सम्पृष्टा वाक्यं प्रकृतयोऽब्रुवन् ॥ 19 ॥
डक्रीडतस्त्वेष नः पुत्रान् बालानुद्भ्रान्तचेतनः ।
सरय्वां प्रक्षिपन्मौर्ख्यादतुलां प्रीतिमश्नुते ॥ 20 ॥
स तासां वचनं श्रुत्वा प्रकृतीनां नराधिपः ।
तं तत्याजाहितं पुत्रं तेषां प्रियचिकीर्षया ॥ 21 ॥
तं यानं शीघ्रमारोप्य सभार्यं सपरिच्छदम् ।
यावज्जीवं विवास्योऽयमिति स्वानन्वशात्पिता ॥ 22 ॥
स फालपिटकं गृह्य गिरिदुर्गाण्यलोडयत् ।
दिश स्सर्वास्त्वनुचरन् स यथा पापकर्मकृत् ॥ 23 ॥
इत्येनमत्यजद्राजा सगरो वै सुधार्मिकः ।
रामः किमकरोत्पापं येनैवमुपरुध्यते ॥ 24 ॥
न हि कञ्चन पश्यामो राघवस्यागुणं वयम् ।
दुर्लभो ह्यस्य निरय श्शशाङ्कस्येव कल्मषम् ॥ 25 ॥
अथवा देवि दोषं त्वं कञ्चित्पश्यसि राघवे ।
तमद्य ब्रूहि तत्वेन तदा रामो विवास्यताम् ॥ 26 ॥
अदुष्टस्य हि सन्त्यागः सत्पथे निरतस्य च ।
निर्दहेदपि शक्रस्य द्युतिं धर्मनिरोधनात् ॥ 27 ॥
तदलं देवि रामस्य श्रिया विहतया त्वया ।
लोकतोऽपि हि ते रक्ष्यः परिवादः शुभानने ॥ 28 ॥
श्रुत्वा तु सिद्धार्थवचो राजा श्रान्ततरस्वनः ।
शोकोपहतया वाचा कैकेयीमिदमब्रवीत् ॥ 29 ॥
एतद्वचो नेच्छसि पापवृत्ते हितं न जानासि ममात्मनो वा ।
आस्थाय मार्गं कृपणं कुचेष्टा चेष्टा हि ते साधुपथादपेता ॥ 30 ॥
अनुव्रजिष्याम्यहमद्य रामं राज्यं परित्यज्य सुखं धनं च ।
सहैव राज्ञा भरतेन च त्वं यथासुखं भुङ्क्ष्व चिराय राज्यम् ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे षट्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣaṭtriṃśassargaḥ |
tatassumantramaikṣvākaḥ pīḍito'tra pratijñayā |
sabāṣpamatiniśśvaśya jagādedaṃ punaḥ punaḥ || 1 ||
sūta ratnasusampūrṇā caturvidhabalā camūḥ |
rāghavasyānuyātrārthaṃ kṣipraṃ pratividhīyatām || 2 ||
rūpājīvāśca vādinyo vaṇijaśca mahādhanāḥ |
śobhayantu kumārasya vāhinīṃ suprasāritāḥ || 3 ||
āyudhāni ca mukhyāni nāgarā śśakaṭāni ca |
anugacchantu kākutsthaṃ vyādhāścāraṇya gocarāḥ || 4 ||
nighnan mṛgān kuñjarāṃśca pibaṃścāraṇyakaṃ madhu |
nadīśca vividhāḥ paśyanna rājyasya smariṣyati || 5 ||
dhānyakośaśca yaḥ kaściddhanakośaśca māmakaḥ |
tau rāmamanugacchetāṃ vasantaṃ nirjane vane || 6 ||
yajan puṇyeṣu deśeṣu visṛjaṃ ścāptadakṣiṇāḥ |
ṛṣibhiśca samāgamya pravatsyati sukhaṃ vane || 7 ||
bharataśca mahābāhurayodhyāṃ pālayiṣyati |
sarvakāmaiḥ saha śrīmān rāmaḥ saṃsādhyatāmiti || 8 ||
evaṃ bruvati kākutsthe kaikeyyā bhaya māgatam |
mukhaṃ cāpyagamacchoṣaṃ svaraścāpi nyarudhyata || 9 ||
sā viṣaṇṇā ca santrastā mukhena pariśuṣyatā |
rājānamevābhimukhī kaikeyī vākyamabravīt || 10 ||
rājyaṃ gatajanaṃ sādho pītamaṇḍāṃ surāmiva |
nirāsvādyatamaṃ śūnyaṃ bharato nābhipatsyate || 11 ||
kaikeyyāṃ muktalajjāyāṃ vadantyāmatidāruṇām |
rājā daśaratho vākyamuvācāyatalocanām || 12 ||
vahantaṃ kiṃ tudasi māṃ niyujya dhuri mā'hite |
anārye kṛtyamārabdhaṃ kiṃ na pūrvamupārudhaḥ || 13 ||
tasyaitatkrodhasaṃyuktamuktaṃ śrutvā varāṅganā |
kaikeyī dviguṇaṃ kruddhā rājānamidamabravīt || 14 ||
vaiva vaṃśe sagaro jyeṣṭhaṃ putramupārudhat |
asamañja iti khyātaṃ tathāyaṃ gantumarhati || 15 ||
evamukto dhigityeva rājā daśaratho'bravīt |
vrīḍitaśca janassarva ssā ca taṃ nāvabudhyata || 16 ||
asamañjo gṛhītvā tu krīḍataḥ pathi bālakān |
sarayvāḥ prakṣipannapsu ramate tena durmatiḥ || 17 ||
taṃ dṛṣṭvā nāgarā ssarve kṛddhā rājānamabruvan |
asamañjaṃ vṛṇīṣvaikamasmānvā rāṣṭravardhana || 18 ||
tānuvāca tato rājā kinnimittamidaṃ bhayam |
tāścāpi rājñā sampṛṣṭā vākyaṃ prakṛtayo'bruvan || 19 ||
ḍakrīḍatastveṣa naḥ putrān bālānudbhrāntacetanaḥ |
sarayvāṃ prakṣipanmaurkhyādatulāṃ prītimaśnute || 20 ||
sa tāsāṃ vacanaṃ śrutvā prakṛtīnāṃ narādhipaḥ |
taṃ tatyājāhitaṃ putraṃ teṣāṃ priyacikīrṣayā || 21 ||
taṃ yānaṃ śīghramāropya sabhāryaṃ saparicchadam |
yāvajjīvaṃ vivāsyo'yamiti svānanvaśātpitā || 22 ||
sa phālapiṭakaṃ gṛhya giridurgāṇyaloḍayat |
diśa ssarvāstvanucaran sa yathā pāpakarmakṛt || 23 ||
ityenamatyajadrājā sagaro vai sudhārmikaḥ |
rāmaḥ kimakarotpāpaṃ yenaivamuparudhyate || 24 ||
na hi kañcana paśyāmo rāghavasyāguṇaṃ vayam |
durlabho hyasya niraya śśaśāṅkasyeva kalmaṣam || 25 ||
athavā devi doṣaṃ tvaṃ kañcitpaśyasi rāghave |
tamadya brūhi tatvena tadā rāmo vivāsyatām || 26 ||
aduṣṭasya hi santyāgaḥ satpathe niratasya ca |
nirdahedapi śakrasya dyutiṃ dharmanirodhanāt || 27 ||
tadalaṃ devi rāmasya śriyā vihatayā tvayā |
lokato'pi hi te rakṣyaḥ parivādaḥ śubhānane || 28 ||
śrutvā tu siddhārthavaco rājā śrāntatarasvanaḥ |
śokopahatayā vācā kaikeyīmidamabravīt || 29 ||
etadvaco necchasi pāpavṛtte hitaṃ na jānāsi mamātmano vā |
āsthāya mārgaṃ kṛpaṇaṃ kuceṣṭā ceṣṭā hi te sādhupathādapetā || 30 ||
anuvrajiṣyāmyahamadya rāmaṃ rājyaṃ parityajya sukhaṃ dhanaṃ ca |
sahaiva rājñā bharatena ca tvaṃ yathāsukhaṃ bhuṅkṣva cirāya rājyam || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣaṭtriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in