𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑌤𑌶𑍍𑌶𑌾𑌸𑌨 𑌮𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍁 𑌶𑍍𑌶𑍁𑌭𑌤𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑍍 ।
𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌵𑍇𑌶𑌾𑌶𑍁 𑌸𑍁𑌯𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑌨𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌤𑌂 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌮𑌗𑍍𑌨𑍍𑌯𑌗𑌾𑌰𑌸𑍍𑌥𑌂 𑌵𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍋𑌽𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌸𑌖𑍇𑌽𑌭𑍍𑌯𑌾𑌗𑌚𑍍𑌛 𑌪𑌶𑍍𑌯 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌵𑍇𑌶𑍍𑌮 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑌃 ॥ 2 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌮𑍁𑌪𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌶𑍁 𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑌾 𑌸𑌹 ।
𑌜𑍁𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌵𑌿𑌶𑌲𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍍𑌯𑌾 𑌰𑌮𑍍𑌯𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑌨𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌤𑌮𑌾𑌗𑌤𑌂 𑌵𑍇𑌦𑌵𑌿𑌦𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌸𑍍𑌸𑍀𑌤𑌯𑌾 𑌸𑌹 ।
𑌸𑍁𑌯𑌜𑍍𑌞𑌮𑌭𑌿𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮 𑌰𑌾𑌘𑌵𑍋𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌮𑌿𑌵𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌜𑌾𑌤𑌰𑍂𑌪𑌮𑌯𑍈𑌰𑍍𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑍈𑌰𑌙𑍍𑌗𑌦𑍈𑌃 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑍈𑌃 𑌶𑍁𑌭𑍈𑌃 ।
𑌸𑌹𑍇𑌮𑌸𑍂𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑍍𑌮𑌣𑌿𑌭𑌿𑌃 𑌕𑍇𑌯𑍂𑌰𑍈𑌰𑍍𑌵𑌲𑌯𑍈𑌰𑌪𑌿 ॥ 5 ॥
𑌅𑌨𑍍𑌯𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌰𑌤𑍍𑌨𑍈𑌰𑍍𑌬𑌹𑍁𑌭𑌿𑌃 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌪𑍂𑌜𑌯𑌤𑍍 ।
𑌸𑍁𑌯𑌜𑍍𑌞𑌂 𑌸 𑌤𑌦𑍋𑌵𑌾𑌚 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌚𑍋𑌦𑌿𑌤𑌃 ॥ 6 ॥
𑌹𑌾𑌰𑌂 𑌚 𑌹𑍇𑌮𑌸𑍂𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌚 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌯𑍈 𑌸𑍗𑌮𑍍𑌯 𑌹𑌾𑌰𑌯 ।
𑌰𑌶𑌨𑌾𑌂 𑌚𑌾𑌧𑍁𑌨𑌾 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌦𑌾𑌤𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 𑌤𑍇 𑌸𑌖𑍇 ॥ 7 ॥
𑌅𑌙𑍍𑌗𑌦𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌕𑍇𑌯𑍂𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌶𑍁𑌭𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌪𑍍𑌰𑌯𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 𑌸𑌖𑍇 𑌤𑍁𑌭𑍍𑌯𑌂 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌯𑍈 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑍀 𑌵𑌨𑌮𑍍 ॥ 8 ॥
𑌪𑌰𑍍𑌯𑌙𑍍𑌕𑌮𑌗𑍍𑌯𑍍𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑌰𑌣𑌂 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌰𑌤𑍍𑌨𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌤𑌮𑌪𑍀𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌾𑌪𑌯𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 ॥ 9 ॥
𑌨𑌾𑌗 𑌶𑍍𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌞𑍍𑌜𑌯𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌮𑌾𑌤𑍁𑌲𑍋𑌽𑌯𑌂 𑌦𑌦𑍗 𑌮𑌮 ।
𑌤𑌂 𑌤𑍇 𑌗𑌜𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌦𑌦𑌾𑌮𑌿 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮 ॥ 10 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸 𑌹𑌿 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣 𑌸𑍁𑌯𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌗𑍃𑌹𑍃𑌯𑌤𑌤𑍍 ।
𑌰𑌾𑌮𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌸𑍀𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌯𑍁𑌯𑍋𑌜𑌾𑌶𑌿𑌷 𑌶𑍍𑌶𑍁𑌭𑌾𑌃 ॥ 11 ॥
𑌅𑌥 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌰𑌮𑌵𑍍𑌯𑌗𑍍𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂𑌵𑌦𑌃 ।
𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂 𑌤𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚𑍇𑌦𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑍇𑌵 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌮𑍍 ॥ 12 ॥
𑌅𑌗𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌕𑍗𑌶𑌿𑌕𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌤𑌾𑌵𑍁𑌭𑍗 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑍗 ।
𑌅𑌰𑍍𑌚𑌯𑌾𑌹𑍂𑌯 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌰𑌤𑍍𑌨𑍈𑌸𑍍𑌸𑌸𑍍𑌯𑌮𑌿𑌵𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌭𑌿𑌃 ॥ 13 ॥
𑌤𑌰𑍍𑌪𑌯𑌸𑍍𑌵 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍋 𑌗𑍋𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌾𑌨𑌦 ।
𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑍈 𑌰𑌜𑌤𑍈𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌮𑌣𑌿𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌧𑌨𑍈𑌃 ॥ 14 ॥
𑌕𑍗𑌸𑌲𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌚 𑌯 𑌆𑌶𑍀𑌰𑍍𑌭𑌿𑌰𑍍𑌭𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌪𑌰𑍍𑌯𑍁𑌪𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿 ।
𑌆𑌚𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍈𑌤𑍍𑌤𑌿𑌰𑍀𑌯𑌾𑌣𑌾𑌮𑌭𑌿𑌰𑍂𑌪𑌶𑍍𑌚 𑌵𑍇𑌦𑌵𑌿𑌤𑍍 ॥ 15 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌯𑌾𑌨𑌂 𑌚 𑌦𑌾𑌸𑍀𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌪𑌯 ।
𑌕𑍗𑌶𑍇𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌯𑌾𑌵𑌤𑍍𑌤𑍁𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌸 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌃 ॥ 16 ॥
𑌸𑍂𑌤𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌰𑌥𑌶𑍍𑌚𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌸𑌚𑌿𑌵𑌸𑍍𑌸𑍁𑌚𑌿𑌰𑍋𑌷𑌿𑌤𑌃 ।
𑌤𑍋𑌷𑌯𑍈𑌨𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌹𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌰𑌤𑍍𑌨𑍈𑌰𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑍍𑌧𑌨𑍈𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ॥ 17 ॥
𑌪𑌶𑍁𑌕𑌾𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌭𑌿𑌰𑍍𑌗𑌵𑌾𑌂 𑌦𑌶𑌶𑌤𑍇𑌨 𑌚 ।
𑌯𑍇 𑌚𑍇𑌮𑍇 𑌕𑌠𑌕𑌾𑌲𑌾𑌪𑌾 𑌬𑌹𑌵𑍋 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌮𑌾𑌣𑌵𑌾𑌃 ॥ 18 ॥
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌸𑍍𑌵𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌶𑍀𑌲𑌤𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌤𑍍𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌨 ।
𑌅𑌲𑌸𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌦𑍁𑌕𑌾𑌮𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌤𑌾𑌂 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌸𑌮𑍍𑌮𑌤𑌾𑌃 ॥ 19 ॥
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌮𑌶𑍀𑌤𑌿𑌯𑌾𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌾𑌨𑌿 𑌦𑌾𑌪𑌯 ।
𑌶𑌾𑌲𑌿𑌵𑌾𑌹𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌂 𑌚 𑌦𑍍𑌵𑍇 𑌶𑌤𑍇 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌕𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ॥ 20 ॥
𑌵𑍍𑌯𑌞𑍍𑌜𑌨𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌚 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌗𑍋𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌮𑍁𑌪𑌾𑌕𑍁𑌰𑍁 ।
𑌮𑍇𑌖𑌲𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌸𑌙𑍍𑌘𑌃 𑌕𑍗𑌸𑌲𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌪𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ॥ 21 ॥
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌂 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍇𑌕𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌪𑌯 ।
𑌅𑌮𑍍𑌬𑌾 𑌯𑌥𑌾 𑌚 𑌸𑌾 𑌨𑌨𑍍𑌦𑍇𑌤𑍍𑌕𑍗𑌸𑌲𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌮 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌮𑍍 ॥ 22 ॥
𑌤𑌥𑌾 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌾𑌤𑍀𑌸𑍍𑌤𑌾 𑌨𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌾𑌰𑍍𑌚𑌯 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑌃 ।
𑌤𑌤 𑌸𑍍𑌸𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌦𑍍𑌧𑌨𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌯𑌥𑍋𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌮𑍍𑌮𑌦𑌦𑌾𑌦𑍍𑌧𑌨𑌦𑍋 𑌯𑌥𑌾 ।
𑌅𑌥𑌾𑌽𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌦𑍍𑌬𑌾𑌷𑍍𑌪𑌕𑌲𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌶𑍍𑌚𑍋𑌪𑌜𑍀𑌵𑌿𑌨𑌃 ॥ 24 ॥
𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌯𑌬𑌹𑍁𑌦𑍍𑌰𑌵𑍍𑌯𑌮𑍇𑌕𑍈𑌕𑌸𑍍𑌯𑍋𑌪𑌜𑍀𑌵𑌨𑌮𑍍 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌯𑌦𑍍𑌵𑍇𑌶𑍍𑌮 𑌗𑍃𑌹𑌂 𑌚 𑌯𑌦𑌿𑌦𑌂 𑌮𑌮 ॥ 25 ॥
𑌅𑌶𑍂𑌨𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌮𑍇𑌕𑍈𑌕𑌂 𑌯𑌾𑌵𑌦𑌾𑌗𑌮𑌨𑌂 𑌮𑌮 ।
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌿𑌤𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌜𑌨𑌂 𑌤𑌮𑍁𑌪𑌜𑍀𑌵𑌿𑌨𑌮𑍍 ॥ 26 ॥
𑌉𑌵𑌾𑌚𑍇𑌦𑌂 𑌧𑌨𑌾𑌧𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑌂 𑌧𑌨𑌮𑌾𑌨𑍀𑌯𑌤𑌾𑌮𑌿𑌤𑌿 ।
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌯 𑌧𑌨𑌮𑌾𑌜𑌹𑍍𑌰𑍁𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵𑍋𑌪𑌜𑍀𑌵𑌿𑌨𑌃 ॥ 27 ॥
𑌸 𑌰𑌾𑌶𑌿𑌸𑍍𑌸𑍁𑌮𑌹𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑍀𑌯𑍋 𑌹𑍍𑌯𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌤 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰 𑌸𑍍𑌤𑌦𑍍𑌧𑌨𑌂 𑌸𑌹𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 ॥ 28 ॥
𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌬𑌾𑌲𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃 𑌕𑍃𑌪𑌣𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋𑌽𑌹𑍍𑌯𑌦𑌾𑌪𑌯𑌤𑍍 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑍀𑌤𑍍𑌪𑌿𑌙𑍍𑌗𑌲𑍋 𑌗𑌾𑌰𑍍𑌗𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌜𑌟𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌵𑍈 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌃 ॥ 29 ॥
𑌕𑍍𑌷𑌤𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌵𑌨𑍇 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌫𑌾𑌲𑌕𑍁𑌦𑍍𑌦𑌾𑌲𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑌲𑍀 ।
𑌤𑌂 𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌂 𑌤𑌰𑍁𑌣𑍀 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌬𑌾𑌲𑌾𑌨𑌾𑌦𑌾𑌯 𑌦𑌾𑌰𑌕𑌾𑌨𑍍 ॥ 30 ॥
𑌅𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌦𑍍𑌬𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌦𑌾𑌰𑌿𑌦𑍍𑌰𑍍𑌯𑍇𑌣𑌾𑌭𑌿𑌪𑍀𑌡𑌿𑌤𑌾 ।
𑌅𑌪𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌫𑌾𑌲𑌂 𑌕𑍁𑌦𑍍𑌦𑌾𑌲𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌷𑍍𑌵 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌮𑌮 ॥ 31 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞𑌂 𑌯𑌦𑌿 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑌵𑌾𑌪𑍍𑌸𑍍𑌯𑌸𑌿 ।
𑌸 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌶𑌾𑌟𑍀𑌮𑌾𑌚𑍍𑌛𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌦𑍁𑌶𑍍𑌛𑌦𑌾𑌮𑍍 ॥ 32 ॥
𑌸 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤 𑌪𑌨𑍍𑌥𑌾𑌨𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌰𑌾𑌮𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑌨𑌮𑍍 ।
𑌭𑍃𑌗𑍍𑌵𑌙𑍍𑌗𑌿𑌰𑌸𑌮𑌂 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌜𑌟𑌂 𑌜𑌨𑌸𑌂𑌸𑌦𑌿 ॥ 33 ॥
𑌆𑌪𑌞𑍍𑌚𑌮𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌕𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌨𑍈𑌨𑌂 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌦𑌵𑌾𑌰𑌯𑌤𑍍 ।
𑌸 𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌜𑌟𑍋 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 34 ॥
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌧𑌨𑍋 𑌬𑌹𑍁𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰 𑌮𑌹𑌾𑌯𑌶𑌃 ।
𑌉𑌞𑍍𑌛𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌵𑌨𑍇 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌵𑍇𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌵 𑌮𑌾𑌮𑌿𑌤𑌿 ॥ 35 ॥
𑌤𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌤𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌹𑌾𑌸 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌗𑌵𑌾𑌂 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌮𑌪𑍍𑌯𑍇𑌕𑌂 𑌨 𑌨𑍁 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿𑌤𑌂 𑌮𑌯𑌾 ॥ 36 ॥
𑌪𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑌸𑌿 𑌦𑌣𑍍𑌡𑍇𑌨 𑌯𑌾𑌵𑌤𑍍𑌤𑌾𑌵𑌦𑌵𑌾𑌪𑍍𑌸𑍍𑌯𑌸𑌿 ।
𑌸 𑌶𑌾𑌟𑍀𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌰𑌿𑌤𑌃 𑌕𑌟𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌵𑍇𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯 𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 37 ॥
𑌆𑌵𑌿𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌂 𑌚𑌿𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑍇𑌨 𑌵𑍇𑌗𑌿𑌤𑌃 ।
𑌸 𑌤𑍀𑌰𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌰𑌯𑍂𑌪𑌾𑌰𑌂 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌰𑌾𑌚𑍍𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤𑌃 ॥ 38 ॥
𑌗𑍋𑌵𑍍𑌰𑌜𑍇 𑌬𑌹𑍁𑌸𑌾𑌹𑌸𑍍𑌰𑍇 𑌪𑌪𑌾𑌤𑍋𑌕𑍍𑌷𑌣𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌧𑍗 ।
𑌤𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌵𑌜𑍍𑌯 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌆𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌸𑌰𑌯𑍂𑌤𑌟𑌾𑌤𑍍 ॥ 39 ॥
𑌆𑌨𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌤𑌾 𑌗𑍋𑌪𑍈 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌜𑌟𑌾𑌯𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚 𑌸 𑌤𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌗𑌾𑌰𑍍𑌗𑍍𑌯𑌮𑌭𑌿𑌸𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌨𑍍 ।
𑌮𑌨𑍍𑌯𑍁𑌰𑍍𑌨 𑌖𑌲𑍁 𑌕𑌰𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌹𑌾𑌸𑍋 𑌹𑍍𑌯𑌯𑌂 𑌮𑌮 ॥ 40 ॥
𑌇𑌦𑌂 𑌹𑌿 𑌤𑍇𑌜𑌸𑍍𑌤𑌵 𑌯𑌦𑍍𑌦𑍁𑌰𑌤𑍍𑌯𑌯𑌂 𑌤𑌦𑍇𑌵 𑌜𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌸𑌿𑌤𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌤𑌾 𑌮𑌯𑌾 ।
𑌇𑌮𑌂 𑌭𑌵𑌾𑌨𑌰𑍍𑌥𑌮𑌭𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌚𑍋𑌦𑌿𑌤𑍋 𑌵𑍃𑌣𑍀𑌷𑍍𑌵 𑌕𑌿𑌂 𑌚𑍇𑌦𑌪𑌰𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌵𑌸𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 41 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌮𑌿 𑌸𑌤𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌨𑌤𑍇𑌽𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌣𑌾 𑌧𑌨𑌂 𑌹𑌿 𑌯𑌦𑍍𑌯𑌨𑍍𑌮𑌮 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌰𑌣𑌾𑌤𑍍 ।
𑌭𑌵𑌤𑍍𑌸𑍁 𑌸𑌮𑍍𑌯𑌕𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑌾𑌦𑌨𑍇𑌨 𑌤 𑌨𑍍𑌮𑌯𑌾𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌯𑌶𑌸𑍍𑌕𑌰𑌂 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ॥ 42 ॥
𑌤𑌤 𑌸𑍍𑌸𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌜𑌟𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍁𑌨𑌿 𑌰𑍍𑌗𑌵𑌾𑌮𑌨𑍀𑌕𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯 𑌮𑍋𑌦𑌿𑌤𑌃 ।
𑌯𑌶𑍋𑌬𑌲𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌸𑍁𑌖𑍋𑌪𑌬𑍃𑌂𑌹𑌣𑍀 𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾𑌶𑌿𑌷𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌵𑌦𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ॥ 43 ॥
𑌸 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌮𑌾𑌨𑌸𑍋 𑌮𑌹𑌦𑍍𑌧𑌨𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌬𑌲𑍈𑌰𑍁𑌪𑌾𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌨𑌿𑌯𑍋𑌜𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌸𑍁𑌹𑍃𑌜𑍍𑌜𑌨𑍇𑌽𑌚𑌿𑌰𑌾 𑌦𑍍𑌯𑌥𑌾𑌰𑍍𑌹𑌸𑌮𑍍𑌮𑌾𑌨𑌵𑌚𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌚𑍋𑌦𑌿𑌤𑌃 ॥ 44 ॥
𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜 𑌸𑍍𑌸𑍁𑌹𑍃𑌦𑍍𑌭𑍃𑌤𑍍𑌯𑌜𑌨𑍋𑌽𑌥𑌵𑌾 𑌤𑌦𑌾 𑌦𑌰𑌿𑌦𑍍𑌰𑌭𑌿𑌕𑍍𑌷𑌾𑌚𑌰𑌣𑌶𑍍𑌚 𑌯𑍋𑌽𑌭𑌵𑌤𑍍 ।
𑌨 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌨 𑌬𑌭𑍂𑌵 𑌤𑌰𑍍𑌪𑌿𑌤𑍋 𑌯𑌥𑌾𑌰𑍍𑌹𑌸𑌮𑍍𑌮𑌾𑌨𑌨 𑌦𑌾𑌨 𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌮𑍈𑌃 ॥ 45 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvātriṃśassargaḥ |
tataśśāsana mājñāya bhrātu śśubhataraṃ priyam |
gatvā sa praviveśāśu suyajñasya niveśanam || 1 ||
taṃ vipramagnyagārasthaṃ vanditvā lakṣmaṇo'bravīt |
sakhe'bhyāgaccha paśya tvaṃ veśma duṣkarakāriṇaḥ || 2 ||
tatassandhyāmupāsyāśu gatvā saumitriṇā saha |
juṣṭaṃ tatprāviśallakṣmyā ramyaṃ rāmaniveśanam || 3 ||
tamāgataṃ vedavidaṃ prāñjalissītayā saha |
suyajñamabhicakrāma rāghavo'gnimivārcitam || 4 ||
jātarūpamayairmukhyairaṅgadaiḥ kuṇḍalaiḥ śubhaiḥ |
sahemasūtrairmaṇibhiḥ keyūrairvalayairapi || 5 ||
anyaiśca ratnairbahubhiḥ kākutsthaḥ pratyapūjayat |
suyajñaṃ sa tadovāca rāmassītā pracoditaḥ || 6 ||
hāraṃ ca hemasūtraṃ ca bhāryāyai saumya hāraya |
raśanāṃ cādhunā sītā dātumicchati te sakhe || 7 ||
aṅgadāni vicitrāṇi keyūrāṇi śubhāni ca |
prayacchati sakhe tubhyaṃ bhāryāyai gacchatī vanam || 8 ||
paryaṅkamagyrāstaraṇaṃ nānāratnavibhūṣitam |
tamapīcchati vaidehī pratiṣṭhāpayituṃ tvayi || 9 ||
nāga śśatruñjayo nāma mātulo'yaṃ dadau mama |
taṃ te gajasahasreṇa dadāmi dvijasattama || 10 ||
ityuktassa hi rāmeṇa suyajñaḥ pratigṛhṛyatat |
rāmalakṣmaṇasītānāṃ prayuyojāśiṣa śśubhāḥ || 11 ||
atha bhrātaramavyagraṃ priyaṃ rāmaḥ priyaṃvadaḥ |
saumitriṃ tamuvācedaṃ brahmeva tridaśeśvaram || 12 ||
agastyaṃ kauśikaṃ caiva tāvubhau brāhmaṇottamau |
arcayāhūya saumitre ratnaissasyamivāmbubhiḥ || 13 ||
tarpayasva mahābāho gosahasraiśca mānada |
suvarṇai rajataiścaiva maṇibhiśca mahādhanaiḥ || 14 ||
kausalyāṃ ca ya āśīrbhirbhaktaḥ paryupatiṣṭhati |
ācāryastaittirīyāṇāmabhirūpaśca vedavit || 15 ||
tasya yānaṃ ca dāsīśca saumitre sampradāpaya |
kauśeyāni ca vastrāṇi yāvattuṣyati sa dvijaḥ || 16 ||
sūtaścitrarathaścārya sacivassuciroṣitaḥ |
toṣayainaṃ mahārhaiśca ratnairvastrairdhanaistathā || 17 ||
paśukābhiśca sarvābhirgavāṃ daśaśatena ca |
ye ceme kaṭhakālāpā bahavo daṇḍamāṇavāḥ || 18 ||
nityasvādhyāyaśīlatvānnānyatkurvanti kiñcana |
alasā svādukāmāśca mahatāṃ cāpi sammatāḥ || 19 ||
teṣāmaśītiyānāni ratnapūrṇāni dāpaya |
śālivāhasahasraṃ ca dve śate bhadrakāṃ stathā || 20 ||
vyañjanārthaṃ ca saumitre gosahasramupākuru |
mekhalīnāṃ mahāsaṅghaḥ kausalyāṃ samupasthitaḥ || 21 ||
teṣāṃ sahasraṃ saumitre pratyekaṃ sampradāpaya |
ambā yathā ca sā nandetkausalyā mama dakṣiṇām || 22 ||
tathā dvijātīstā nsarvān lakṣmaṇārcaya sarvaśaḥ |
tata ssapuruṣavyāghrastaddhanaṃ lakṣmaṇaḥ svayam || 23 ||
yathoktaṃ brāhmaṇendrāṇāmmadadāddhanado yathā |
athā'bravīdbāṣpakalāṃstiṣṭhataścopajīvinaḥ || 24 ||
sampradāyabahudravyamekaikasyopajīvanam |
lakṣmaṇasya ca yadveśma gṛhaṃ ca yadidaṃ mama || 25 ||
aśūnyaṃ kāryamekaikaṃ yāvadāgamanaṃ mama |
ityuktvā duḥkhitaṃ sarvaṃ janaṃ tamupajīvinam || 26 ||
uvācedaṃ dhanādhyakṣaṃ dhanamānīyatāmiti |
tato'sya dhanamājahrussarvamevopajīvinaḥ || 27 ||
sa rāśissumahāṃstatra darśanīyo hyadṛśyata |
tatassapuruṣavyāghra staddhanaṃ sahalakṣmaṇaḥ || 28 ||
dvijebhyo bālavṛddhebhyaḥ kṛpaṇebhyo'hyadāpayat |
tatrāsītpiṅgalo gārgyastrijaṭo nāma vai dvijaḥ || 29 ||
kṣatavṛttirvane nityaṃ phālakuddālalāṅgalī |
taṃ vṛddhaṃ taruṇī bhāryā bālānādāya dārakān || 30 ||
abravīdbāhmaṇaṃ vākyaṃ dāridryeṇābhipīḍitā |
apāsya phālaṃ kuddālaṃ kuruṣva vacanaṃ mama || 31 ||
rāmaṃ darśaya dharmajñaṃ yadi kiñcidavāpsyasi |
sa bhāryāvacanaṃ śrutvā śāṭīmācchādya duśchadām || 32 ||
sa prātiṣṭhata panthānaṃ yatra rāmaniveśanam |
bhṛgvaṅgirasamaṃ dīptyā trijaṭaṃ janasaṃsadi || 33 ||
āpañcamāyāḥ kakṣyāyāḥ nainaṃ kaścidavārayat |
sa rājaputramāsādya trijaṭo vākyamabravīt || 34 ||
nirdhano bahuputro'smi rājaputra mahāyaśaḥ |
uñchavṛttirvane nityaṃ pratyavekṣasva māmiti || 35 ||
tamuvāca tato rāmaḥ parihāsa samanvitam |
gavāṃ sahasramapyekaṃ na nu viśrāṇitaṃ mayā || 36 ||
parikṣipasi daṇḍena yāvattāvadavāpsyasi |
sa śāṭīṃ tvaritaḥ kaṭyāṃ sambhrāntaḥ pariveṣṭya tām || 37 ||
āviddhya daṇḍaṃ cikṣepa sarvaprāṇena vegitaḥ |
sa tīrtvā sarayūpāraṃ daṇḍastasya karāccyutaḥ || 38 ||
govraje bahusāhasre papātokṣaṇasannidhau |
taṃ pariṣvajya dharmātmā ātasmātsarayūtaṭāt || 39 ||
ānayāmāsa tā gopai strijaṭāyāśramaṃ prati |
uvāca sa tato rāmastaṃ gārgyamabhisāntvayan |
manyurna khalu kartavyaḥ parihāso hyayaṃ mama || 40 ||
idaṃ hi tejastava yadduratyayaṃ tadeva jijñāsitumicchatā mayā |
imaṃ bhavānarthamabhi pracodito vṛṇīṣva kiṃ cedaparaṃ vyavasyati || 41 ||
bravīmi satyena nate'sti yantraṇā dhanaṃ hi yadyanmama viprakāraṇāt |
bhavatsu samyakpratipādanena ta nmayārjitaṃ prītiyaśaskaraṃ bhavet || 42 ||
tata ssabhārya strijaṭo mahāmuni rgavāmanīkaṃ pratigṛhya moditaḥ |
yaśobalaprītisukhopabṛṃhaṇī stadāśiṣaḥ pratyavadanmahātmanaḥ || 43 ||
sa cāpi rāmaḥ pratipūrṇamānaso mahaddhanaṃ dharmabalairupārjitam |
niyojayāmāsa suhṛjjane'cirā dyathārhasammānavacaḥ pracoditaḥ || 44 ||
dvija ssuhṛdbhṛtyajano'thavā tadā daridrabhikṣācaraṇaśca yo'bhavat |
na tatra kaścinna babhūva tarpito yathārhasammānana dāna sambhramaiḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvātriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ द्वात्रिंशस्सर्गः ।
ततश्शासन माज्ञाय भ्रातु श्शुभतरं प्रियम् ।
गत्वा स प्रविवेशाशु सुयज्ञस्य निवेशनम् ॥ 1 ॥
तं विप्रमग्न्यगारस्थं वन्दित्वा लक्ष्मणोऽब्रवीत् ।
सखेऽभ्यागच्छ पश्य त्वं वेश्म दुष्करकारिणः ॥ 2 ॥
ततस्सन्ध्यामुपास्याशु गत्वा सौमित्रिणा सह ।
जुष्टं तत्प्राविशल्लक्ष्म्या रम्यं रामनिवेशनम् ॥ 3 ॥
तमागतं वेदविदं प्राञ्जलिस्सीतया सह ।
सुयज्ञमभिचक्राम राघवोऽग्निमिवार्चितम् ॥ 4 ॥
जातरूपमयैर्मुख्यैरङ्गदैः कुण्डलैः शुभैः ।
सहेमसूत्रैर्मणिभिः केयूरैर्वलयैरपि ॥ 5 ॥
अन्यैश्च रत्नैर्बहुभिः काकुत्स्थः प्रत्यपूजयत् ।
सुयज्ञं स तदोवाच रामस्सीता प्रचोदितः ॥ 6 ॥
हारं च हेमसूत्रं च भार्यायै सौम्य हारय ।
रशनां चाधुना सीता दातुमिच्छति ते सखे ॥ 7 ॥
अङ्गदानि विचित्राणि केयूराणि शुभानि च ।
प्रयच्छति सखे तुभ्यं भार्यायै गच्छती वनम् ॥ 8 ॥
पर्यङ्कमग्य्रास्तरणं नानारत्नविभूषितम् ।
तमपीच्छति वैदेही प्रतिष्ठापयितुं त्वयि ॥ 9 ॥
नाग श्शत्रुञ्जयो नाम मातुलोऽयं ददौ मम ।
तं ते गजसहस्रेण ददामि द्विजसत्तम ॥ 10 ॥
इत्युक्तस्स हि रामेण सुयज्ञः प्रतिगृहृयतत् ।
रामलक्ष्मणसीतानां प्रयुयोजाशिष श्शुभाः ॥ 11 ॥
अथ भ्रातरमव्यग्रं प्रियं रामः प्रियंवदः ।
सौमित्रिं तमुवाचेदं ब्रह्मेव त्रिदशेश्वरम् ॥ 12 ॥
अगस्त्यं कौशिकं चैव तावुभौ ब्राह्मणोत्तमौ ।
अर्चयाहूय सौमित्रे रत्नैस्सस्यमिवाम्बुभिः ॥ 13 ॥
तर्पयस्व महाबाहो गोसहस्रैश्च मानद ।
सुवर्णै रजतैश्चैव मणिभिश्च महाधनैः ॥ 14 ॥
कौसल्यां च य आशीर्भिर्भक्तः पर्युपतिष्ठति ।
आचार्यस्तैत्तिरीयाणामभिरूपश्च वेदवित् ॥ 15 ॥
तस्य यानं च दासीश्च सौमित्रे सम्प्रदापय ।
कौशेयानि च वस्त्राणि यावत्तुष्यति स द्विजः ॥ 16 ॥
सूतश्चित्ररथश्चार्य सचिवस्सुचिरोषितः ।
तोषयैनं महार्हैश्च रत्नैर्वस्त्रैर्धनैस्तथा ॥ 17 ॥
पशुकाभिश्च सर्वाभिर्गवां दशशतेन च ।
ये चेमे कठकालापा बहवो दण्डमाणवाः ॥ 18 ॥
नित्यस्वाध्यायशीलत्वान्नान्यत्कुर्वन्ति किञ्चन ।
अलसा स्वादुकामाश्च महतां चापि सम्मताः ॥ 19 ॥
तेषामशीतियानानि रत्नपूर्णानि दापय ।
शालिवाहसहस्रं च द्वे शते भद्रकां स्तथा ॥ 20 ॥
व्यञ्जनार्थं च सौमित्रे गोसहस्रमुपाकुरु ।
मेखलीनां महासङ्घः कौसल्यां समुपस्थितः ॥ 21 ॥
तेषां सहस्रं सौमित्रे प्रत्येकं सम्प्रदापय ।
अम्बा यथा च सा नन्देत्कौसल्या मम दक्षिणाम् ॥ 22 ॥
तथा द्विजातीस्ता न्सर्वान् लक्ष्मणार्चय सर्वशः ।
तत स्सपुरुषव्याघ्रस्तद्धनं लक्ष्मणः स्वयम् ॥ 23 ॥
यथोक्तं ब्राह्मणेन्द्राणाम्मददाद्धनदो यथा ।
अथाऽब्रवीद्बाष्पकलांस्तिष्ठतश्चोपजीविनः ॥ 24 ॥
सम्प्रदायबहुद्रव्यमेकैकस्योपजीवनम् ।
लक्ष्मणस्य च यद्वेश्म गृहं च यदिदं मम ॥ 25 ॥
अशून्यं कार्यमेकैकं यावदागमनं मम ।
इत्युक्त्वा दुःखितं सर्वं जनं तमुपजीविनम् ॥ 26 ॥
उवाचेदं धनाध्यक्षं धनमानीयतामिति ।
ततोऽस्य धनमाजह्रुस्सर्वमेवोपजीविनः ॥ 27 ॥
स राशिस्सुमहांस्तत्र दर्शनीयो ह्यदृश्यत ।
ततस्सपुरुषव्याघ्र स्तद्धनं सहलक्ष्मणः ॥ 28 ॥
द्विजेभ्यो बालवृद्धेभ्यः कृपणेभ्योऽह्यदापयत् ।
तत्रासीत्पिङ्गलो गार्ग्यस्त्रिजटो नाम वै द्विजः ॥ 29 ॥
क्षतवृत्तिर्वने नित्यं फालकुद्दाललाङ्गली ।
तं वृद्धं तरुणी भार्या बालानादाय दारकान् ॥ 30 ॥
अब्रवीद्बाह्मणं वाक्यं दारिद्र्येणाभिपीडिता ।
अपास्य फालं कुद्दालं कुरुष्व वचनं मम ॥ 31 ॥
रामं दर्शय धर्मज्ञं यदि किञ्चिदवाप्स्यसि ।
स भार्यावचनं श्रुत्वा शाटीमाच्छाद्य दुश्छदाम् ॥ 32 ॥
स प्रातिष्ठत पन्थानं यत्र रामनिवेशनम् ।
भृग्वङ्गिरसमं दीप्त्या त्रिजटं जनसंसदि ॥ 33 ॥
आपञ्चमायाः कक्ष्यायाः नैनं कश्चिदवारयत् ।
स राजपुत्रमासाद्य त्रिजटो वाक्यमब्रवीत् ॥ 34 ॥
निर्धनो बहुपुत्रोऽस्मि राजपुत्र महायशः ।
उञ्छवृत्तिर्वने नित्यं प्रत्यवेक्षस्व मामिति ॥ 35 ॥
तमुवाच ततो रामः परिहास समन्वितम् ।
गवां सहस्रमप्येकं न नु विश्राणितं मया ॥ 36 ॥
परिक्षिपसि दण्डेन यावत्तावदवाप्स्यसि ।
स शाटीं त्वरितः कट्यां सम्भ्रान्तः परिवेष्ट्य ताम् ॥ 37 ॥
आविद्ध्य दण्डं चिक्षेप सर्वप्राणेन वेगितः ।
स तीर्त्वा सरयूपारं दण्डस्तस्य कराच्च्युतः ॥ 38 ॥
गोव्रजे बहुसाहस्रे पपातोक्षणसन्निधौ ।
तं परिष्वज्य धर्मात्मा आतस्मात्सरयूतटात् ॥ 39 ॥
आनयामास ता गोपै स्त्रिजटायाश्रमं प्रति ।
उवाच स ततो रामस्तं गार्ग्यमभिसान्त्वयन् ।
मन्युर्न खलु कर्तव्यः परिहासो ह्ययं मम ॥ 40 ॥
इदं हि तेजस्तव यद्दुरत्ययं तदेव जिज्ञासितुमिच्छता मया ।
इमं भवानर्थमभि प्रचोदितो वृणीष्व किं चेदपरं व्यवस्यति ॥ 41 ॥
ब्रवीमि सत्येन नतेऽस्ति यन्त्रणा धनं हि यद्यन्मम विप्रकारणात् ।
भवत्सु सम्यक्प्रतिपादनेन त न्मयार्जितं प्रीतियशस्करं भवेत् ॥ 42 ॥
तत स्सभार्य स्त्रिजटो महामुनि र्गवामनीकं प्रतिगृह्य मोदितः ।
यशोबलप्रीतिसुखोपबृंहणी स्तदाशिषः प्रत्यवदन्महात्मनः ॥ 43 ॥
स चापि रामः प्रतिपूर्णमानसो महद्धनं धर्मबलैरुपार्जितम् ।
नियोजयामास सुहृज्जनेऽचिरा द्यथार्हसम्मानवचः प्रचोदितः ॥ 44 ॥
द्विज स्सुहृद्भृत्यजनोऽथवा तदा दरिद्रभिक्षाचरणश्च योऽभवत् ।
न तत्र कश्चिन्न बभूव तर्पितो यथार्हसम्मानन दान सम्भ्रमैः ॥ 45 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे द्वात्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvātriṃśassargaḥ |
tataśśāsana mājñāya bhrātu śśubhataraṃ priyam |
gatvā sa praviveśāśu suyajñasya niveśanam || 1 ||
taṃ vipramagnyagārasthaṃ vanditvā lakṣmaṇo'bravīt |
sakhe'bhyāgaccha paśya tvaṃ veśma duṣkarakāriṇaḥ || 2 ||
tatassandhyāmupāsyāśu gatvā saumitriṇā saha |
juṣṭaṃ tatprāviśallakṣmyā ramyaṃ rāmaniveśanam || 3 ||
tamāgataṃ vedavidaṃ prāñjalissītayā saha |
suyajñamabhicakrāma rāghavo'gnimivārcitam || 4 ||
jātarūpamayairmukhyairaṅgadaiḥ kuṇḍalaiḥ śubhaiḥ |
sahemasūtrairmaṇibhiḥ keyūrairvalayairapi || 5 ||
anyaiśca ratnairbahubhiḥ kākutsthaḥ pratyapūjayat |
suyajñaṃ sa tadovāca rāmassītā pracoditaḥ || 6 ||
hāraṃ ca hemasūtraṃ ca bhāryāyai saumya hāraya |
raśanāṃ cādhunā sītā dātumicchati te sakhe || 7 ||
aṅgadāni vicitrāṇi keyūrāṇi śubhāni ca |
prayacchati sakhe tubhyaṃ bhāryāyai gacchatī vanam || 8 ||
paryaṅkamagyrāstaraṇaṃ nānāratnavibhūṣitam |
tamapīcchati vaidehī pratiṣṭhāpayituṃ tvayi || 9 ||
nāga śśatruñjayo nāma mātulo'yaṃ dadau mama |
taṃ te gajasahasreṇa dadāmi dvijasattama || 10 ||
ityuktassa hi rāmeṇa suyajñaḥ pratigṛhṛyatat |
rāmalakṣmaṇasītānāṃ prayuyojāśiṣa śśubhāḥ || 11 ||
atha bhrātaramavyagraṃ priyaṃ rāmaḥ priyaṃvadaḥ |
saumitriṃ tamuvācedaṃ brahmeva tridaśeśvaram || 12 ||
agastyaṃ kauśikaṃ caiva tāvubhau brāhmaṇottamau |
arcayāhūya saumitre ratnaissasyamivāmbubhiḥ || 13 ||
tarpayasva mahābāho gosahasraiśca mānada |
suvarṇai rajataiścaiva maṇibhiśca mahādhanaiḥ || 14 ||
kausalyāṃ ca ya āśīrbhirbhaktaḥ paryupatiṣṭhati |
ācāryastaittirīyāṇāmabhirūpaśca vedavit || 15 ||
tasya yānaṃ ca dāsīśca saumitre sampradāpaya |
kauśeyāni ca vastrāṇi yāvattuṣyati sa dvijaḥ || 16 ||
sūtaścitrarathaścārya sacivassuciroṣitaḥ |
toṣayainaṃ mahārhaiśca ratnairvastrairdhanaistathā || 17 ||
paśukābhiśca sarvābhirgavāṃ daśaśatena ca |
ye ceme kaṭhakālāpā bahavo daṇḍamāṇavāḥ || 18 ||
nityasvādhyāyaśīlatvānnānyatkurvanti kiñcana |
alasā svādukāmāśca mahatāṃ cāpi sammatāḥ || 19 ||
teṣāmaśītiyānāni ratnapūrṇāni dāpaya |
śālivāhasahasraṃ ca dve śate bhadrakāṃ stathā || 20 ||
vyañjanārthaṃ ca saumitre gosahasramupākuru |
mekhalīnāṃ mahāsaṅghaḥ kausalyāṃ samupasthitaḥ || 21 ||
teṣāṃ sahasraṃ saumitre pratyekaṃ sampradāpaya |
ambā yathā ca sā nandetkausalyā mama dakṣiṇām || 22 ||
tathā dvijātīstā nsarvān lakṣmaṇārcaya sarvaśaḥ |
tata ssapuruṣavyāghrastaddhanaṃ lakṣmaṇaḥ svayam || 23 ||
yathoktaṃ brāhmaṇendrāṇāmmadadāddhanado yathā |
athā'bravīdbāṣpakalāṃstiṣṭhataścopajīvinaḥ || 24 ||
sampradāyabahudravyamekaikasyopajīvanam |
lakṣmaṇasya ca yadveśma gṛhaṃ ca yadidaṃ mama || 25 ||
aśūnyaṃ kāryamekaikaṃ yāvadāgamanaṃ mama |
ityuktvā duḥkhitaṃ sarvaṃ janaṃ tamupajīvinam || 26 ||
uvācedaṃ dhanādhyakṣaṃ dhanamānīyatāmiti |
tato'sya dhanamājahrussarvamevopajīvinaḥ || 27 ||
sa rāśissumahāṃstatra darśanīyo hyadṛśyata |
tatassapuruṣavyāghra staddhanaṃ sahalakṣmaṇaḥ || 28 ||
dvijebhyo bālavṛddhebhyaḥ kṛpaṇebhyo'hyadāpayat |
tatrāsītpiṅgalo gārgyastrijaṭo nāma vai dvijaḥ || 29 ||
kṣatavṛttirvane nityaṃ phālakuddālalāṅgalī |
taṃ vṛddhaṃ taruṇī bhāryā bālānādāya dārakān || 30 ||
abravīdbāhmaṇaṃ vākyaṃ dāridryeṇābhipīḍitā |
apāsya phālaṃ kuddālaṃ kuruṣva vacanaṃ mama || 31 ||
rāmaṃ darśaya dharmajñaṃ yadi kiñcidavāpsyasi |
sa bhāryāvacanaṃ śrutvā śāṭīmācchādya duśchadām || 32 ||
sa prātiṣṭhata panthānaṃ yatra rāmaniveśanam |
bhṛgvaṅgirasamaṃ dīptyā trijaṭaṃ janasaṃsadi || 33 ||
āpañcamāyāḥ kakṣyāyāḥ nainaṃ kaścidavārayat |
sa rājaputramāsādya trijaṭo vākyamabravīt || 34 ||
nirdhano bahuputro'smi rājaputra mahāyaśaḥ |
uñchavṛttirvane nityaṃ pratyavekṣasva māmiti || 35 ||
tamuvāca tato rāmaḥ parihāsa samanvitam |
gavāṃ sahasramapyekaṃ na nu viśrāṇitaṃ mayā || 36 ||
parikṣipasi daṇḍena yāvattāvadavāpsyasi |
sa śāṭīṃ tvaritaḥ kaṭyāṃ sambhrāntaḥ pariveṣṭya tām || 37 ||
āviddhya daṇḍaṃ cikṣepa sarvaprāṇena vegitaḥ |
sa tīrtvā sarayūpāraṃ daṇḍastasya karāccyutaḥ || 38 ||
govraje bahusāhasre papātokṣaṇasannidhau |
taṃ pariṣvajya dharmātmā ātasmātsarayūtaṭāt || 39 ||
ānayāmāsa tā gopai strijaṭāyāśramaṃ prati |
uvāca sa tato rāmastaṃ gārgyamabhisāntvayan |
manyurna khalu kartavyaḥ parihāso hyayaṃ mama || 40 ||
idaṃ hi tejastava yadduratyayaṃ tadeva jijñāsitumicchatā mayā |
imaṃ bhavānarthamabhi pracodito vṛṇīṣva kiṃ cedaparaṃ vyavasyati || 41 ||
bravīmi satyena nate'sti yantraṇā dhanaṃ hi yadyanmama viprakāraṇāt |
bhavatsu samyakpratipādanena ta nmayārjitaṃ prītiyaśaskaraṃ bhavet || 42 ||
tata ssabhārya strijaṭo mahāmuni rgavāmanīkaṃ pratigṛhya moditaḥ |
yaśobalaprītisukhopabṛṃhaṇī stadāśiṣaḥ pratyavadanmahātmanaḥ || 43 ||
sa cāpi rāmaḥ pratipūrṇamānaso mahaddhanaṃ dharmabalairupārjitam |
niyojayāmāsa suhṛjjane'cirā dyathārhasammānavacaḥ pracoditaḥ || 44 ||
dvija ssuhṛdbhṛtyajano'thavā tadā daridrabhikṣācaraṇaśca yo'bhavat |
na tatra kaścinna babhūva tarpito yathārhasammānana dāna sambhramaiḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvātriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.