శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే అయోధ్యాకాణ్డమ్ ।
అథ ద్వాత్రింశస్సర్గః ।
తతశ్శాసన మాజ్ఞాయ భ్రాతు శ్శుభతరం ప్రియమ్ ।
గత్వా స ప్రవివేశాశు సుయజ్ఞస్య నివేశనమ్ ॥ 1 ॥
తం విప్రమగ్న్యగారస్థం వన్దిత్వా లక్ష్మణోఽబ్రవీత్ ।
సఖేఽభ్యాగచ్ఛ పశ్య త్వం వేశ్మ దుష్కరకారిణః ॥ 2 ॥
తతస్సన్ధ్యాముపాస్యాశు గత్వా సౌమిత్రిణా సహ ।
జుష్టం తత్ప్రావిశల్లక్ష్మ్యా రమ్యం రామనివేశనమ్ ॥ 3 ॥
తమాగతం వేదవిదం ప్రాఞ్జలిస్సీతయా సహ ।
సుయజ్ఞమభిచక్రామ రాఘవోఽగ్నిమివార్చితమ్ ॥ 4 ॥
జాతరూపమయైర్ముఖ్యైరఙ్గదైః కుణ్డలైః శుభైః ।
సహేమసూత్రైర్మణిభిః కేయూరైర్వలయైరపి ॥ 5 ॥
అన్యైశ్చ రత్నైర్బహుభిః కాకుత్స్థః ప్రత్యపూజయత్ ।
సుయజ్ఞం స తదోవాచ రామస్సీతా ప్రచోదితః ॥ 6 ॥
హారం చ హేమసూత్రం చ భార్యాయై సౌమ్య హారయ ।
రశనాం చాధునా సీతా దాతుమిచ్ఛతి తే సఖే ॥ 7 ॥
అఙ్గదాని విచిత్రాణి కేయూరాణి శుభాని చ ।
ప్రయచ్ఛతి సఖే తుభ్యం భార్యాయై గచ్ఛతీ వనమ్ ॥ 8 ॥
పర్యఙ్కమగ్య్రాస్తరణం నానారత్నవిభూషితమ్ ।
తమపీచ్ఛతి వైదేహీ ప్రతిష్ఠాపయితుం త్వయి ॥ 9 ॥
నాగ శ్శత్రుఞ్జయో నామ మాతులోఽయం దదౌ మమ ।
తం తే గజసహస్రేణ దదామి ద్విజసత్తమ ॥ 10 ॥
ఇత్యుక్తస్స హి రామేణ సుయజ్ఞః ప్రతిగృహృయతత్ ।
రామలక్ష్మణసీతానాం ప్రయుయోజాశిష శ్శుభాః ॥ 11 ॥
అథ భ్రాతరమవ్యగ్రం ప్రియం రామః ప్రియంవదః ।
సౌమిత్రిం తమువాచేదం బ్రహ్మేవ త్రిదశేశ్వరమ్ ॥ 12 ॥
అగస్త్యం కౌశికం చైవ తావుభౌ బ్రాహ్మణోత్తమౌ ।
అర్చయాహూయ సౌమిత్రే రత్నైస్సస్యమివామ్బుభిః ॥ 13 ॥
తర్పయస్వ మహాబాహో గోసహస్రైశ్చ మానద ।
సువర్ణై రజతైశ్చైవ మణిభిశ్చ మహాధనైః ॥ 14 ॥
కౌసల్యాం చ య ఆశీర్భిర్భక్తః పర్యుపతిష్ఠతి ।
ఆచార్యస్తైత్తిరీయాణామభిరూపశ్చ వేదవిత్ ॥ 15 ॥
తస్య యానం చ దాసీశ్చ సౌమిత్రే సమ్ప్రదాపయ ।
కౌశేయాని చ వస్త్రాణి యావత్తుష్యతి స ద్విజః ॥ 16 ॥
సూతశ్చిత్రరథశ్చార్య సచివస్సుచిరోషితః ।
తోషయైనం మహార్హైశ్చ రత్నైర్వస్త్రైర్ధనైస్తథా ॥ 17 ॥
పశుకాభిశ్చ సర్వాభిర్గవాం దశశతేన చ ।
యే చేమే కఠకాలాపా బహవో దణ్డమాణవాః ॥ 18 ॥
నిత్యస్వాధ్యాయశీలత్వాన్నాన్యత్కుర్వన్తి కిఞ్చన ।
అలసా స్వాదుకామాశ్చ మహతాం చాపి సమ్మతాః ॥ 19 ॥
తేషామశీతియానాని రత్నపూర్ణాని దాపయ ।
శాలివాహసహస్రం చ ద్వే శతే భద్రకాం స్తథా ॥ 20 ॥
వ్యఞ్జనార్థం చ సౌమిత్రే గోసహస్రముపాకురు ।
మేఖలీనాం మహాసఙ్ఘః కౌసల్యాం సముపస్థితః ॥ 21 ॥
తేషాం సహస్రం సౌమిత్రే ప్రత్యేకం సమ్ప్రదాపయ ।
అమ్బా యథా చ సా నన్దేత్కౌసల్యా మమ దక్షిణామ్ ॥ 22 ॥
తథా ద్విజాతీస్తా న్సర్వాన్ లక్ష్మణార్చయ సర్వశః ।
తత స్సపురుషవ్యాఘ్రస్తద్ధనం లక్ష్మణః స్వయమ్ ॥ 23 ॥
యథోక్తం బ్రాహ్మణేన్ద్రాణామ్మదదాద్ధనదో యథా ।
అథాఽబ్రవీద్బాష్పకలాంస్తిష్ఠతశ్చోపజీవినః ॥ 24 ॥
సమ్ప్రదాయబహుద్రవ్యమేకైకస్యోపజీవనమ్ ।
లక్ష్మణస్య చ యద్వేశ్మ గృహం చ యదిదం మమ ॥ 25 ॥
అశూన్యం కార్యమేకైకం యావదాగమనం మమ ।
ఇత్యుక్త్వా దుఃఖితం సర్వం జనం తముపజీవినమ్ ॥ 26 ॥
ఉవాచేదం ధనాధ్యక్షం ధనమానీయతామితి ।
తతోఽస్య ధనమాజహ్రుస్సర్వమేవోపజీవినః ॥ 27 ॥
స రాశిస్సుమహాంస్తత్ర దర్శనీయో హ్యదృశ్యత ।
తతస్సపురుషవ్యాఘ్ర స్తద్ధనం సహలక్ష్మణః ॥ 28 ॥
ద్విజేభ్యో బాలవృద్ధేభ్యః కృపణేభ్యోఽహ్యదాపయత్ ।
తత్రాసీత్పిఙ్గలో గార్గ్యస్త్రిజటో నామ వై ద్విజః ॥ 29 ॥
క్షతవృత్తిర్వనే నిత్యం ఫాలకుద్దాలలాఙ్గలీ ।
తం వృద్ధం తరుణీ భార్యా బాలానాదాయ దారకాన్ ॥ 30 ॥
అబ్రవీద్బాహ్మణం వాక్యం దారిద్ర్యేణాభిపీడితా ।
అపాస్య ఫాలం కుద్దాలం కురుష్వ వచనం మమ ॥ 31 ॥
రామం దర్శయ ధర్మజ్ఞం యది కిఞ్చిదవాప్స్యసి ।
స భార్యావచనం శ్రుత్వా శాటీమాచ్ఛాద్య దుశ్ఛదామ్ ॥ 32 ॥
స ప్రాతిష్ఠత పన్థానం యత్ర రామనివేశనమ్ ।
భృగ్వఙ్గిరసమం దీప్త్యా త్రిజటం జనసంసది ॥ 33 ॥
ఆపఞ్చమాయాః కక్ష్యాయాః నైనం కశ్చిదవారయత్ ।
స రాజపుత్రమాసాద్య త్రిజటో వాక్యమబ్రవీత్ ॥ 34 ॥
నిర్ధనో బహుపుత్రోఽస్మి రాజపుత్ర మహాయశః ।
ఉఞ్ఛవృత్తిర్వనే నిత్యం ప్రత్యవేక్షస్వ మామితి ॥ 35 ॥
తమువాచ తతో రామః పరిహాస సమన్వితమ్ ।
గవాం సహస్రమప్యేకం న ను విశ్రాణితం మయా ॥ 36 ॥
పరిక్షిపసి దణ్డేన యావత్తావదవాప్స్యసి ।
స శాటీం త్వరితః కట్యాం సమ్భ్రాన్తః పరివేష్ట్య తామ్ ॥ 37 ॥
ఆవిద్ధ్య దణ్డం చిక్షేప సర్వప్రాణేన వేగితః ।
స తీర్త్వా సరయూపారం దణ్డస్తస్య కరాచ్చ్యుతః ॥ 38 ॥
గోవ్రజే బహుసాహస్రే పపాతోక్షణసన్నిధౌ ।
తం పరిష్వజ్య ధర్మాత్మా ఆతస్మాత్సరయూతటాత్ ॥ 39 ॥
ఆనయామాస తా గోపై స్త్రిజటాయాశ్రమం ప్రతి ।
ఉవాచ స తతో రామస్తం గార్గ్యమభిసాన్త్వయన్ ।
మన్యుర్న ఖలు కర్తవ్యః పరిహాసో హ్యయం మమ ॥ 40 ॥
ఇదం హి తేజస్తవ యద్దురత్యయం తదేవ జిజ్ఞాసితుమిచ్ఛతా మయా ।
ఇమం భవానర్థమభి ప్రచోదితో వృణీష్వ కిం చేదపరం వ్యవస్యతి ॥ 41 ॥
బ్రవీమి సత్యేన నతేఽస్తి యన్త్రణా ధనం హి యద్యన్మమ విప్రకారణాత్ ।
భవత్సు సమ్యక్ప్రతిపాదనేన త న్మయార్జితం ప్రీతియశస్కరం భవేత్ ॥ 42 ॥
తత స్సభార్య స్త్రిజటో మహాముని ర్గవామనీకం ప్రతిగృహ్య మోదితః ।
యశోబలప్రీతిసుఖోపబృంహణీ స్తదాశిషః ప్రత్యవదన్మహాత్మనః ॥ 43 ॥
స చాపి రామః ప్రతిపూర్ణమానసో మహద్ధనం ధర్మబలైరుపార్జితమ్ ।
నియోజయామాస సుహృజ్జనేఽచిరా ద్యథార్హసమ్మానవచః ప్రచోదితః ॥ 44 ॥
ద్విజ స్సుహృద్భృత్యజనోఽథవా తదా దరిద్రభిక్షాచరణశ్చ యోఽభవత్ ।
న తత్ర కశ్చిన్న బభూవ తర్పితో యథార్హసమ్మానన దాన సమ్భ్రమైః ॥ 45 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే అయోధ్యాకాణ్డే ద్వాత్రింశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvātriṃśassargaḥ |
tataśśāsana mājñāya bhrātu śśubhataraṃ priyam |
gatvā sa praviveśāśu suyajñasya niveśanam || 1 ||
taṃ vipramagnyagārasthaṃ vanditvā lakṣmaṇo'bravīt |
sakhe'bhyāgaccha paśya tvaṃ veśma duṣkarakāriṇaḥ || 2 ||
tatassandhyāmupāsyāśu gatvā saumitriṇā saha |
juṣṭaṃ tatprāviśallakṣmyā ramyaṃ rāmaniveśanam || 3 ||
tamāgataṃ vedavidaṃ prāñjalissītayā saha |
suyajñamabhicakrāma rāghavo'gnimivārcitam || 4 ||
jātarūpamayairmukhyairaṅgadaiḥ kuṇḍalaiḥ śubhaiḥ |
sahemasūtrairmaṇibhiḥ keyūrairvalayairapi || 5 ||
anyaiśca ratnairbahubhiḥ kākutsthaḥ pratyapūjayat |
suyajñaṃ sa tadovāca rāmassītā pracoditaḥ || 6 ||
hāraṃ ca hemasūtraṃ ca bhāryāyai saumya hāraya |
raśanāṃ cādhunā sītā dātumicchati te sakhe || 7 ||
aṅgadāni vicitrāṇi keyūrāṇi śubhāni ca |
prayacchati sakhe tubhyaṃ bhāryāyai gacchatī vanam || 8 ||
paryaṅkamagyrāstaraṇaṃ nānāratnavibhūṣitam |
tamapīcchati vaidehī pratiṣṭhāpayituṃ tvayi || 9 ||
nāga śśatruñjayo nāma mātulo'yaṃ dadau mama |
taṃ te gajasahasreṇa dadāmi dvijasattama || 10 ||
ityuktassa hi rāmeṇa suyajñaḥ pratigṛhṛyatat |
rāmalakṣmaṇasītānāṃ prayuyojāśiṣa śśubhāḥ || 11 ||
atha bhrātaramavyagraṃ priyaṃ rāmaḥ priyaṃvadaḥ |
saumitriṃ tamuvācedaṃ brahmeva tridaśeśvaram || 12 ||
agastyaṃ kauśikaṃ caiva tāvubhau brāhmaṇottamau |
arcayāhūya saumitre ratnaissasyamivāmbubhiḥ || 13 ||
tarpayasva mahābāho gosahasraiśca mānada |
suvarṇai rajataiścaiva maṇibhiśca mahādhanaiḥ || 14 ||
kausalyāṃ ca ya āśīrbhirbhaktaḥ paryupatiṣṭhati |
ācāryastaittirīyāṇāmabhirūpaśca vedavit || 15 ||
tasya yānaṃ ca dāsīśca saumitre sampradāpaya |
kauśeyāni ca vastrāṇi yāvattuṣyati sa dvijaḥ || 16 ||
sūtaścitrarathaścārya sacivassuciroṣitaḥ |
toṣayainaṃ mahārhaiśca ratnairvastrairdhanaistathā || 17 ||
paśukābhiśca sarvābhirgavāṃ daśaśatena ca |
ye ceme kaṭhakālāpā bahavo daṇḍamāṇavāḥ || 18 ||
nityasvādhyāyaśīlatvānnānyatkurvanti kiñcana |
alasā svādukāmāśca mahatāṃ cāpi sammatāḥ || 19 ||
teṣāmaśītiyānāni ratnapūrṇāni dāpaya |
śālivāhasahasraṃ ca dve śate bhadrakāṃ stathā || 20 ||
vyañjanārthaṃ ca saumitre gosahasramupākuru |
mekhalīnāṃ mahāsaṅghaḥ kausalyāṃ samupasthitaḥ || 21 ||
teṣāṃ sahasraṃ saumitre pratyekaṃ sampradāpaya |
ambā yathā ca sā nandetkausalyā mama dakṣiṇām || 22 ||
tathā dvijātīstā nsarvān lakṣmaṇārcaya sarvaśaḥ |
tata ssapuruṣavyāghrastaddhanaṃ lakṣmaṇaḥ svayam || 23 ||
yathoktaṃ brāhmaṇendrāṇāmmadadāddhanado yathā |
athā'bravīdbāṣpakalāṃstiṣṭhataścopajīvinaḥ || 24 ||
sampradāyabahudravyamekaikasyopajīvanam |
lakṣmaṇasya ca yadveśma gṛhaṃ ca yadidaṃ mama || 25 ||
aśūnyaṃ kāryamekaikaṃ yāvadāgamanaṃ mama |
ityuktvā duḥkhitaṃ sarvaṃ janaṃ tamupajīvinam || 26 ||
uvācedaṃ dhanādhyakṣaṃ dhanamānīyatāmiti |
tato'sya dhanamājahrussarvamevopajīvinaḥ || 27 ||
sa rāśissumahāṃstatra darśanīyo hyadṛśyata |
tatassapuruṣavyāghra staddhanaṃ sahalakṣmaṇaḥ || 28 ||
dvijebhyo bālavṛddhebhyaḥ kṛpaṇebhyo'hyadāpayat |
tatrāsītpiṅgalo gārgyastrijaṭo nāma vai dvijaḥ || 29 ||
kṣatavṛttirvane nityaṃ phālakuddālalāṅgalī |
taṃ vṛddhaṃ taruṇī bhāryā bālānādāya dārakān || 30 ||
abravīdbāhmaṇaṃ vākyaṃ dāridryeṇābhipīḍitā |
apāsya phālaṃ kuddālaṃ kuruṣva vacanaṃ mama || 31 ||
rāmaṃ darśaya dharmajñaṃ yadi kiñcidavāpsyasi |
sa bhāryāvacanaṃ śrutvā śāṭīmācchādya duśchadām || 32 ||
sa prātiṣṭhata panthānaṃ yatra rāmaniveśanam |
bhṛgvaṅgirasamaṃ dīptyā trijaṭaṃ janasaṃsadi || 33 ||
āpañcamāyāḥ kakṣyāyāḥ nainaṃ kaścidavārayat |
sa rājaputramāsādya trijaṭo vākyamabravīt || 34 ||
nirdhano bahuputro'smi rājaputra mahāyaśaḥ |
uñchavṛttirvane nityaṃ pratyavekṣasva māmiti || 35 ||
tamuvāca tato rāmaḥ parihāsa samanvitam |
gavāṃ sahasramapyekaṃ na nu viśrāṇitaṃ mayā || 36 ||
parikṣipasi daṇḍena yāvattāvadavāpsyasi |
sa śāṭīṃ tvaritaḥ kaṭyāṃ sambhrāntaḥ pariveṣṭya tām || 37 ||
āviddhya daṇḍaṃ cikṣepa sarvaprāṇena vegitaḥ |
sa tīrtvā sarayūpāraṃ daṇḍastasya karāccyutaḥ || 38 ||
govraje bahusāhasre papātokṣaṇasannidhau |
taṃ pariṣvajya dharmātmā ātasmātsarayūtaṭāt || 39 ||
ānayāmāsa tā gopai strijaṭāyāśramaṃ prati |
uvāca sa tato rāmastaṃ gārgyamabhisāntvayan |
manyurna khalu kartavyaḥ parihāso hyayaṃ mama || 40 ||
idaṃ hi tejastava yadduratyayaṃ tadeva jijñāsitumicchatā mayā |
imaṃ bhavānarthamabhi pracodito vṛṇīṣva kiṃ cedaparaṃ vyavasyati || 41 ||
bravīmi satyena nate'sti yantraṇā dhanaṃ hi yadyanmama viprakāraṇāt |
bhavatsu samyakpratipādanena ta nmayārjitaṃ prītiyaśaskaraṃ bhavet || 42 ||
tata ssabhārya strijaṭo mahāmuni rgavāmanīkaṃ pratigṛhya moditaḥ |
yaśobalaprītisukhopabṛṃhaṇī stadāśiṣaḥ pratyavadanmahātmanaḥ || 43 ||
sa cāpi rāmaḥ pratipūrṇamānaso mahaddhanaṃ dharmabalairupārjitam |
niyojayāmāsa suhṛjjane'cirā dyathārhasammānavacaḥ pracoditaḥ || 44 ||
dvija ssuhṛdbhṛtyajano'thavā tadā daridrabhikṣācaraṇaśca yo'bhavat |
na tatra kaścinna babhūva tarpito yathārhasammānana dāna sambhramaiḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvātriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ द्वात्रिंशस्सर्गः ।
ततश्शासन माज्ञाय भ्रातु श्शुभतरं प्रियम् ।
गत्वा स प्रविवेशाशु सुयज्ञस्य निवेशनम् ॥ 1 ॥
तं विप्रमग्न्यगारस्थं वन्दित्वा लक्ष्मणोऽब्रवीत् ।
सखेऽभ्यागच्छ पश्य त्वं वेश्म दुष्करकारिणः ॥ 2 ॥
ततस्सन्ध्यामुपास्याशु गत्वा सौमित्रिणा सह ।
जुष्टं तत्प्राविशल्लक्ष्म्या रम्यं रामनिवेशनम् ॥ 3 ॥
तमागतं वेदविदं प्राञ्जलिस्सीतया सह ।
सुयज्ञमभिचक्राम राघवोऽग्निमिवार्चितम् ॥ 4 ॥
जातरूपमयैर्मुख्यैरङ्गदैः कुण्डलैः शुभैः ।
सहेमसूत्रैर्मणिभिः केयूरैर्वलयैरपि ॥ 5 ॥
अन्यैश्च रत्नैर्बहुभिः काकुत्स्थः प्रत्यपूजयत् ।
सुयज्ञं स तदोवाच रामस्सीता प्रचोदितः ॥ 6 ॥
हारं च हेमसूत्रं च भार्यायै सौम्य हारय ।
रशनां चाधुना सीता दातुमिच्छति ते सखे ॥ 7 ॥
अङ्गदानि विचित्राणि केयूराणि शुभानि च ।
प्रयच्छति सखे तुभ्यं भार्यायै गच्छती वनम् ॥ 8 ॥
पर्यङ्कमग्य्रास्तरणं नानारत्नविभूषितम् ।
तमपीच्छति वैदेही प्रतिष्ठापयितुं त्वयि ॥ 9 ॥
नाग श्शत्रुञ्जयो नाम मातुलोऽयं ददौ मम ।
तं ते गजसहस्रेण ददामि द्विजसत्तम ॥ 10 ॥
इत्युक्तस्स हि रामेण सुयज्ञः प्रतिगृहृयतत् ।
रामलक्ष्मणसीतानां प्रयुयोजाशिष श्शुभाः ॥ 11 ॥
अथ भ्रातरमव्यग्रं प्रियं रामः प्रियंवदः ।
सौमित्रिं तमुवाचेदं ब्रह्मेव त्रिदशेश्वरम् ॥ 12 ॥
अगस्त्यं कौशिकं चैव तावुभौ ब्राह्मणोत्तमौ ।
अर्चयाहूय सौमित्रे रत्नैस्सस्यमिवाम्बुभिः ॥ 13 ॥
तर्पयस्व महाबाहो गोसहस्रैश्च मानद ।
सुवर्णै रजतैश्चैव मणिभिश्च महाधनैः ॥ 14 ॥
कौसल्यां च य आशीर्भिर्भक्तः पर्युपतिष्ठति ।
आचार्यस्तैत्तिरीयाणामभिरूपश्च वेदवित् ॥ 15 ॥
तस्य यानं च दासीश्च सौमित्रे सम्प्रदापय ।
कौशेयानि च वस्त्राणि यावत्तुष्यति स द्विजः ॥ 16 ॥
सूतश्चित्ररथश्चार्य सचिवस्सुचिरोषितः ।
तोषयैनं महार्हैश्च रत्नैर्वस्त्रैर्धनैस्तथा ॥ 17 ॥
पशुकाभिश्च सर्वाभिर्गवां दशशतेन च ।
ये चेमे कठकालापा बहवो दण्डमाणवाः ॥ 18 ॥
नित्यस्वाध्यायशीलत्वान्नान्यत्कुर्वन्ति किञ्चन ।
अलसा स्वादुकामाश्च महतां चापि सम्मताः ॥ 19 ॥
तेषामशीतियानानि रत्नपूर्णानि दापय ।
शालिवाहसहस्रं च द्वे शते भद्रकां स्तथा ॥ 20 ॥
व्यञ्जनार्थं च सौमित्रे गोसहस्रमुपाकुरु ।
मेखलीनां महासङ्घः कौसल्यां समुपस्थितः ॥ 21 ॥
तेषां सहस्रं सौमित्रे प्रत्येकं सम्प्रदापय ।
अम्बा यथा च सा नन्देत्कौसल्या मम दक्षिणाम् ॥ 22 ॥
तथा द्विजातीस्ता न्सर्वान् लक्ष्मणार्चय सर्वशः ।
तत स्सपुरुषव्याघ्रस्तद्धनं लक्ष्मणः स्वयम् ॥ 23 ॥
यथोक्तं ब्राह्मणेन्द्राणाम्मददाद्धनदो यथा ।
अथाऽब्रवीद्बाष्पकलांस्तिष्ठतश्चोपजीविनः ॥ 24 ॥
सम्प्रदायबहुद्रव्यमेकैकस्योपजीवनम् ।
लक्ष्मणस्य च यद्वेश्म गृहं च यदिदं मम ॥ 25 ॥
अशून्यं कार्यमेकैकं यावदागमनं मम ।
इत्युक्त्वा दुःखितं सर्वं जनं तमुपजीविनम् ॥ 26 ॥
उवाचेदं धनाध्यक्षं धनमानीयतामिति ।
ततोऽस्य धनमाजह्रुस्सर्वमेवोपजीविनः ॥ 27 ॥
स राशिस्सुमहांस्तत्र दर्शनीयो ह्यदृश्यत ।
ततस्सपुरुषव्याघ्र स्तद्धनं सहलक्ष्मणः ॥ 28 ॥
द्विजेभ्यो बालवृद्धेभ्यः कृपणेभ्योऽह्यदापयत् ।
तत्रासीत्पिङ्गलो गार्ग्यस्त्रिजटो नाम वै द्विजः ॥ 29 ॥
क्षतवृत्तिर्वने नित्यं फालकुद्दाललाङ्गली ।
तं वृद्धं तरुणी भार्या बालानादाय दारकान् ॥ 30 ॥
अब्रवीद्बाह्मणं वाक्यं दारिद्र्येणाभिपीडिता ।
अपास्य फालं कुद्दालं कुरुष्व वचनं मम ॥ 31 ॥
रामं दर्शय धर्मज्ञं यदि किञ्चिदवाप्स्यसि ।
स भार्यावचनं श्रुत्वा शाटीमाच्छाद्य दुश्छदाम् ॥ 32 ॥
स प्रातिष्ठत पन्थानं यत्र रामनिवेशनम् ।
भृग्वङ्गिरसमं दीप्त्या त्रिजटं जनसंसदि ॥ 33 ॥
आपञ्चमायाः कक्ष्यायाः नैनं कश्चिदवारयत् ।
स राजपुत्रमासाद्य त्रिजटो वाक्यमब्रवीत् ॥ 34 ॥
निर्धनो बहुपुत्रोऽस्मि राजपुत्र महायशः ।
उञ्छवृत्तिर्वने नित्यं प्रत्यवेक्षस्व मामिति ॥ 35 ॥
तमुवाच ततो रामः परिहास समन्वितम् ।
गवां सहस्रमप्येकं न नु विश्राणितं मया ॥ 36 ॥
परिक्षिपसि दण्डेन यावत्तावदवाप्स्यसि ।
स शाटीं त्वरितः कट्यां सम्भ्रान्तः परिवेष्ट्य ताम् ॥ 37 ॥
आविद्ध्य दण्डं चिक्षेप सर्वप्राणेन वेगितः ।
स तीर्त्वा सरयूपारं दण्डस्तस्य कराच्च्युतः ॥ 38 ॥
गोव्रजे बहुसाहस्रे पपातोक्षणसन्निधौ ।
तं परिष्वज्य धर्मात्मा आतस्मात्सरयूतटात् ॥ 39 ॥
आनयामास ता गोपै स्त्रिजटायाश्रमं प्रति ।
उवाच स ततो रामस्तं गार्ग्यमभिसान्त्वयन् ।
मन्युर्न खलु कर्तव्यः परिहासो ह्ययं मम ॥ 40 ॥
इदं हि तेजस्तव यद्दुरत्ययं तदेव जिज्ञासितुमिच्छता मया ।
इमं भवानर्थमभि प्रचोदितो वृणीष्व किं चेदपरं व्यवस्यति ॥ 41 ॥
ब्रवीमि सत्येन नतेऽस्ति यन्त्रणा धनं हि यद्यन्मम विप्रकारणात् ।
भवत्सु सम्यक्प्रतिपादनेन त न्मयार्जितं प्रीतियशस्करं भवेत् ॥ 42 ॥
तत स्सभार्य स्त्रिजटो महामुनि र्गवामनीकं प्रतिगृह्य मोदितः ।
यशोबलप्रीतिसुखोपबृंहणी स्तदाशिषः प्रत्यवदन्महात्मनः ॥ 43 ॥
स चापि रामः प्रतिपूर्णमानसो महद्धनं धर्मबलैरुपार्जितम् ।
नियोजयामास सुहृज्जनेऽचिरा द्यथार्हसम्मानवचः प्रचोदितः ॥ 44 ॥
द्विज स्सुहृद्भृत्यजनोऽथवा तदा दरिद्रभिक्षाचरणश्च योऽभवत् ।
न तत्र कश्चिन्न बभूव तर्पितो यथार्हसम्मानन दान सम्भ्रमैः ॥ 45 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे द्वात्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvātriṃśassargaḥ |
tataśśāsana mājñāya bhrātu śśubhataraṃ priyam |
gatvā sa praviveśāśu suyajñasya niveśanam || 1 ||
taṃ vipramagnyagārasthaṃ vanditvā lakṣmaṇo'bravīt |
sakhe'bhyāgaccha paśya tvaṃ veśma duṣkarakāriṇaḥ || 2 ||
tatassandhyāmupāsyāśu gatvā saumitriṇā saha |
juṣṭaṃ tatprāviśallakṣmyā ramyaṃ rāmaniveśanam || 3 ||
tamāgataṃ vedavidaṃ prāñjalissītayā saha |
suyajñamabhicakrāma rāghavo'gnimivārcitam || 4 ||
jātarūpamayairmukhyairaṅgadaiḥ kuṇḍalaiḥ śubhaiḥ |
sahemasūtrairmaṇibhiḥ keyūrairvalayairapi || 5 ||
anyaiśca ratnairbahubhiḥ kākutsthaḥ pratyapūjayat |
suyajñaṃ sa tadovāca rāmassītā pracoditaḥ || 6 ||
hāraṃ ca hemasūtraṃ ca bhāryāyai saumya hāraya |
raśanāṃ cādhunā sītā dātumicchati te sakhe || 7 ||
aṅgadāni vicitrāṇi keyūrāṇi śubhāni ca |
prayacchati sakhe tubhyaṃ bhāryāyai gacchatī vanam || 8 ||
paryaṅkamagyrāstaraṇaṃ nānāratnavibhūṣitam |
tamapīcchati vaidehī pratiṣṭhāpayituṃ tvayi || 9 ||
nāga śśatruñjayo nāma mātulo'yaṃ dadau mama |
taṃ te gajasahasreṇa dadāmi dvijasattama || 10 ||
ityuktassa hi rāmeṇa suyajñaḥ pratigṛhṛyatat |
rāmalakṣmaṇasītānāṃ prayuyojāśiṣa śśubhāḥ || 11 ||
atha bhrātaramavyagraṃ priyaṃ rāmaḥ priyaṃvadaḥ |
saumitriṃ tamuvācedaṃ brahmeva tridaśeśvaram || 12 ||
agastyaṃ kauśikaṃ caiva tāvubhau brāhmaṇottamau |
arcayāhūya saumitre ratnaissasyamivāmbubhiḥ || 13 ||
tarpayasva mahābāho gosahasraiśca mānada |
suvarṇai rajataiścaiva maṇibhiśca mahādhanaiḥ || 14 ||
kausalyāṃ ca ya āśīrbhirbhaktaḥ paryupatiṣṭhati |
ācāryastaittirīyāṇāmabhirūpaśca vedavit || 15 ||
tasya yānaṃ ca dāsīśca saumitre sampradāpaya |
kauśeyāni ca vastrāṇi yāvattuṣyati sa dvijaḥ || 16 ||
sūtaścitrarathaścārya sacivassuciroṣitaḥ |
toṣayainaṃ mahārhaiśca ratnairvastrairdhanaistathā || 17 ||
paśukābhiśca sarvābhirgavāṃ daśaśatena ca |
ye ceme kaṭhakālāpā bahavo daṇḍamāṇavāḥ || 18 ||
nityasvādhyāyaśīlatvānnānyatkurvanti kiñcana |
alasā svādukāmāśca mahatāṃ cāpi sammatāḥ || 19 ||
teṣāmaśītiyānāni ratnapūrṇāni dāpaya |
śālivāhasahasraṃ ca dve śate bhadrakāṃ stathā || 20 ||
vyañjanārthaṃ ca saumitre gosahasramupākuru |
mekhalīnāṃ mahāsaṅghaḥ kausalyāṃ samupasthitaḥ || 21 ||
teṣāṃ sahasraṃ saumitre pratyekaṃ sampradāpaya |
ambā yathā ca sā nandetkausalyā mama dakṣiṇām || 22 ||
tathā dvijātīstā nsarvān lakṣmaṇārcaya sarvaśaḥ |
tata ssapuruṣavyāghrastaddhanaṃ lakṣmaṇaḥ svayam || 23 ||
yathoktaṃ brāhmaṇendrāṇāmmadadāddhanado yathā |
athā'bravīdbāṣpakalāṃstiṣṭhataścopajīvinaḥ || 24 ||
sampradāyabahudravyamekaikasyopajīvanam |
lakṣmaṇasya ca yadveśma gṛhaṃ ca yadidaṃ mama || 25 ||
aśūnyaṃ kāryamekaikaṃ yāvadāgamanaṃ mama |
ityuktvā duḥkhitaṃ sarvaṃ janaṃ tamupajīvinam || 26 ||
uvācedaṃ dhanādhyakṣaṃ dhanamānīyatāmiti |
tato'sya dhanamājahrussarvamevopajīvinaḥ || 27 ||
sa rāśissumahāṃstatra darśanīyo hyadṛśyata |
tatassapuruṣavyāghra staddhanaṃ sahalakṣmaṇaḥ || 28 ||
dvijebhyo bālavṛddhebhyaḥ kṛpaṇebhyo'hyadāpayat |
tatrāsītpiṅgalo gārgyastrijaṭo nāma vai dvijaḥ || 29 ||
kṣatavṛttirvane nityaṃ phālakuddālalāṅgalī |
taṃ vṛddhaṃ taruṇī bhāryā bālānādāya dārakān || 30 ||
abravīdbāhmaṇaṃ vākyaṃ dāridryeṇābhipīḍitā |
apāsya phālaṃ kuddālaṃ kuruṣva vacanaṃ mama || 31 ||
rāmaṃ darśaya dharmajñaṃ yadi kiñcidavāpsyasi |
sa bhāryāvacanaṃ śrutvā śāṭīmācchādya duśchadām || 32 ||
sa prātiṣṭhata panthānaṃ yatra rāmaniveśanam |
bhṛgvaṅgirasamaṃ dīptyā trijaṭaṃ janasaṃsadi || 33 ||
āpañcamāyāḥ kakṣyāyāḥ nainaṃ kaścidavārayat |
sa rājaputramāsādya trijaṭo vākyamabravīt || 34 ||
nirdhano bahuputro'smi rājaputra mahāyaśaḥ |
uñchavṛttirvane nityaṃ pratyavekṣasva māmiti || 35 ||
tamuvāca tato rāmaḥ parihāsa samanvitam |
gavāṃ sahasramapyekaṃ na nu viśrāṇitaṃ mayā || 36 ||
parikṣipasi daṇḍena yāvattāvadavāpsyasi |
sa śāṭīṃ tvaritaḥ kaṭyāṃ sambhrāntaḥ pariveṣṭya tām || 37 ||
āviddhya daṇḍaṃ cikṣepa sarvaprāṇena vegitaḥ |
sa tīrtvā sarayūpāraṃ daṇḍastasya karāccyutaḥ || 38 ||
govraje bahusāhasre papātokṣaṇasannidhau |
taṃ pariṣvajya dharmātmā ātasmātsarayūtaṭāt || 39 ||
ānayāmāsa tā gopai strijaṭāyāśramaṃ prati |
uvāca sa tato rāmastaṃ gārgyamabhisāntvayan |
manyurna khalu kartavyaḥ parihāso hyayaṃ mama || 40 ||
idaṃ hi tejastava yadduratyayaṃ tadeva jijñāsitumicchatā mayā |
imaṃ bhavānarthamabhi pracodito vṛṇīṣva kiṃ cedaparaṃ vyavasyati || 41 ||
bravīmi satyena nate'sti yantraṇā dhanaṃ hi yadyanmama viprakāraṇāt |
bhavatsu samyakpratipādanena ta nmayārjitaṃ prītiyaśaskaraṃ bhavet || 42 ||
tata ssabhārya strijaṭo mahāmuni rgavāmanīkaṃ pratigṛhya moditaḥ |
yaśobalaprītisukhopabṛṃhaṇī stadāśiṣaḥ pratyavadanmahātmanaḥ || 43 ||
sa cāpi rāmaḥ pratipūrṇamānaso mahaddhanaṃ dharmabalairupārjitam |
niyojayāmāsa suhṛjjane'cirā dyathārhasammānavacaḥ pracoditaḥ || 44 ||
dvija ssuhṛdbhṛtyajano'thavā tadā daridrabhikṣācaraṇaśca yo'bhavat |
na tatra kaścinna babhūva tarpito yathārhasammānana dāna sambhramaiḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvātriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.