ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଦ୍ଵାତ୍ରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ତତଶ୍ଶାସନ ମାଜ୍ଞାଯ ଭ୍ରାତୁ ଶ୍ଶୁଭତରଂ ପ୍ରିଯମ୍ ।
ଗତ୍ଵା ସ ପ୍ରଵିଵେଶାଶୁ ସୁଯଜ୍ଞସ୍ଯ ନିଵେଶନମ୍ ॥ 1 ॥
ତଂ ଵିପ୍ରମଗ୍ନ୍ଯଗାରସ୍ଥଂ ଵନ୍ଦିତ୍ଵା ଲକ୍ଷ୍ମଣୋଽବ୍ରଵୀତ୍ ।
ସଖେଽଭ୍ଯାଗଚ୍ଛ ପଶ୍ଯ ତ୍ଵଂ ଵେଶ୍ମ ଦୁଷ୍କରକାରିଣଃ ॥ 2 ॥
ତତସ୍ସନ୍ଧ୍ଯାମୁପାସ୍ଯାଶୁ ଗତ୍ଵା ସୌମିତ୍ରିଣା ସହ ।
ଜୁଷ୍ଟଂ ତତ୍ପ୍ରାଵିଶଲ୍ଲକ୍ଷ୍ମ୍ଯା ରମ୍ଯଂ ରାମନିଵେଶନମ୍ ॥ 3 ॥
ତମାଗତଂ ଵେଦଵିଦଂ ପ୍ରାଞ୍ଜଲିସ୍ସୀତଯା ସହ ।
ସୁଯଜ୍ଞମଭିଚକ୍ରାମ ରାଘଵୋଽଗ୍ନିମିଵାର୍ଚିତମ୍ ॥ 4 ॥
ଜାତରୂପମଯୈର୍ମୁଖ୍ଯୈରଙ୍ଗଦୈଃ କୁଣ୍ଡଲୈଃ ଶୁଭୈଃ ।
ସହେମସୂତ୍ରୈର୍ମଣିଭିଃ କେଯୂରୈର୍ଵଲଯୈରପି ॥ 5 ॥
ଅନ୍ଯୈଶ୍ଚ ରତ୍ନୈର୍ବହୁଭିଃ କାକୁତ୍ସ୍ଥଃ ପ୍ରତ୍ଯପୂଜଯତ୍ ।
ସୁଯଜ୍ଞଂ ସ ତଦୋଵାଚ ରାମସ୍ସୀତା ପ୍ରଚୋଦିତଃ ॥ 6 ॥
ହାରଂ ଚ ହେମସୂତ୍ରଂ ଚ ଭାର୍ଯାଯୈ ସୌମ୍ଯ ହାରଯ ।
ରଶନାଂ ଚାଧୁନା ସୀତା ଦାତୁମିଚ୍ଛତି ତେ ସଖେ ॥ 7 ॥
ଅଙ୍ଗଦାନି ଵିଚିତ୍ରାଣି କେଯୂରାଣି ଶୁଭାନି ଚ ।
ପ୍ରଯଚ୍ଛତି ସଖେ ତୁଭ୍ଯଂ ଭାର୍ଯାଯୈ ଗଚ୍ଛତୀ ଵନମ୍ ॥ 8 ॥
ପର୍ଯଙ୍କମଗ୍ଯ୍ରାସ୍ତରଣଂ ନାନାରତ୍ନଵିଭୂଷିତମ୍ ।
ତମପୀଚ୍ଛତି ଵୈଦେହୀ ପ୍ରତିଷ୍ଠାପଯିତୁଂ ତ୍ଵଯି ॥ 9 ॥
ନାଗ ଶ୍ଶତ୍ରୁଞ୍ଜଯୋ ନାମ ମାତୁଲୋଽଯଂ ଦଦୌ ମମ ।
ତଂ ତେ ଗଜସହସ୍ରେଣ ଦଦାମି ଦ୍ଵିଜସତ୍ତମ ॥ 10 ॥
ଇତ୍ଯୁକ୍ତସ୍ସ ହି ରାମେଣ ସୁଯଜ୍ଞଃ ପ୍ରତିଗୃହୃଯତତ୍ ।
ରାମଲକ୍ଷ୍ମଣସୀତାନାଂ ପ୍ରଯୁଯୋଜାଶିଷ ଶ୍ଶୁଭାଃ ॥ 11 ॥
ଅଥ ଭ୍ରାତରମଵ୍ଯଗ୍ରଂ ପ୍ରିଯଂ ରାମଃ ପ୍ରିଯଂଵଦଃ ।
ସୌମିତ୍ରିଂ ତମୁଵାଚେଦଂ ବ୍ରହ୍ମେଵ ତ୍ରିଦଶେଶ୍ଵରମ୍ ॥ 12 ॥
ଅଗସ୍ତ୍ଯଂ କୌଶିକଂ ଚୈଵ ତାଵୁଭୌ ବ୍ରାହ୍ମଣୋତ୍ତମୌ ।
ଅର୍ଚଯାହୂଯ ସୌମିତ୍ରେ ରତ୍ନୈସ୍ସସ୍ଯମିଵାମ୍ବୁଭିଃ ॥ 13 ॥
ତର୍ପଯସ୍ଵ ମହାବାହୋ ଗୋସହସ୍ରୈଶ୍ଚ ମାନଦ ।
ସୁଵର୍ଣୈ ରଜତୈଶ୍ଚୈଵ ମଣିଭିଶ୍ଚ ମହାଧନୈଃ ॥ 14 ॥
କୌସଲ୍ଯାଂ ଚ ଯ ଆଶୀର୍ଭିର୍ଭକ୍ତଃ ପର୍ଯୁପତିଷ୍ଠତି ।
ଆଚାର୍ଯସ୍ତୈତ୍ତିରୀଯାଣାମଭିରୂପଶ୍ଚ ଵେଦଵିତ୍ ॥ 15 ॥
ତସ୍ଯ ଯାନଂ ଚ ଦାସୀଶ୍ଚ ସୌମିତ୍ରେ ସମ୍ପ୍ରଦାପଯ ।
କୌଶେଯାନି ଚ ଵସ୍ତ୍ରାଣି ଯାଵତ୍ତୁଷ୍ଯତି ସ ଦ୍ଵିଜଃ ॥ 16 ॥
ସୂତଶ୍ଚିତ୍ରରଥଶ୍ଚାର୍ଯ ସଚିଵସ୍ସୁଚିରୋଷିତଃ ।
ତୋଷଯୈନଂ ମହାର୍ହୈଶ୍ଚ ରତ୍ନୈର୍ଵସ୍ତ୍ରୈର୍ଧନୈସ୍ତଥା ॥ 17 ॥
ପଶୁକାଭିଶ୍ଚ ସର୍ଵାଭିର୍ଗଵାଂ ଦଶଶତେନ ଚ ।
ଯେ ଚେମେ କଠକାଲାପା ବହଵୋ ଦଣ୍ଡମାଣଵାଃ ॥ 18 ॥
ନିତ୍ଯସ୍ଵାଧ୍ଯାଯଶୀଲତ୍ଵାନ୍ନାନ୍ଯତ୍କୁର୍ଵନ୍ତି କିଞ୍ଚନ ।
ଅଲସା ସ୍ଵାଦୁକାମାଶ୍ଚ ମହତାଂ ଚାପି ସମ୍ମତାଃ ॥ 19 ॥
ତେଷାମଶୀତିଯାନାନି ରତ୍ନପୂର୍ଣାନି ଦାପଯ ।
ଶାଲିଵାହସହସ୍ରଂ ଚ ଦ୍ଵେ ଶତେ ଭଦ୍ରକାଂ ସ୍ତଥା ॥ 20 ॥
ଵ୍ଯଞ୍ଜନାର୍ଥଂ ଚ ସୌମିତ୍ରେ ଗୋସହସ୍ରମୁପାକୁରୁ ।
ମେଖଲୀନାଂ ମହାସଙ୍ଘଃ କୌସଲ୍ଯାଂ ସମୁପସ୍ଥିତଃ ॥ 21 ॥
ତେଷାଂ ସହସ୍ରଂ ସୌମିତ୍ରେ ପ୍ରତ୍ଯେକଂ ସମ୍ପ୍ରଦାପଯ ।
ଅମ୍ବା ଯଥା ଚ ସା ନନ୍ଦେତ୍କୌସଲ୍ଯା ମମ ଦକ୍ଷିଣାମ୍ ॥ 22 ॥
ତଥା ଦ୍ଵିଜାତୀସ୍ତା ନ୍ସର୍ଵାନ୍ ଲକ୍ଷ୍ମଣାର୍ଚଯ ସର୍ଵଶଃ ।
ତତ ସ୍ସପୁରୁଷଵ୍ଯାଘ୍ରସ୍ତଦ୍ଧନଂ ଲକ୍ଷ୍ମଣଃ ସ୍ଵଯମ୍ ॥ 23 ॥
ଯଥୋକ୍ତଂ ବ୍ରାହ୍ମଣେନ୍ଦ୍ରାଣାମ୍ମଦଦାଦ୍ଧନଦୋ ଯଥା ।
ଅଥାଽବ୍ରଵୀଦ୍ବାଷ୍ପକଲାଂସ୍ତିଷ୍ଠତଶ୍ଚୋପଜୀଵିନଃ ॥ 24 ॥
ସମ୍ପ୍ରଦାଯବହୁଦ୍ରଵ୍ଯମେକୈକସ୍ଯୋପଜୀଵନମ୍ ।
ଲକ୍ଷ୍ମଣସ୍ଯ ଚ ଯଦ୍ଵେଶ୍ମ ଗୃହଂ ଚ ଯଦିଦଂ ମମ ॥ 25 ॥
ଅଶୂନ୍ଯଂ କାର୍ଯମେକୈକଂ ଯାଵଦାଗମନଂ ମମ ।
ଇତ୍ଯୁକ୍ତ୍ଵା ଦୁଃଖିତଂ ସର୍ଵଂ ଜନଂ ତମୁପଜୀଵିନମ୍ ॥ 26 ॥
ଉଵାଚେଦଂ ଧନାଧ୍ଯକ୍ଷଂ ଧନମାନୀଯତାମିତି ।
ତତୋଽସ୍ଯ ଧନମାଜହ୍ରୁସ୍ସର୍ଵମେଵୋପଜୀଵିନଃ ॥ 27 ॥
ସ ରାଶିସ୍ସୁମହାଂସ୍ତତ୍ର ଦର୍ଶନୀଯୋ ହ୍ଯଦୃଶ୍ଯତ ।
ତତସ୍ସପୁରୁଷଵ୍ଯାଘ୍ର ସ୍ତଦ୍ଧନଂ ସହଲକ୍ଷ୍ମଣଃ ॥ 28 ॥
ଦ୍ଵିଜେଭ୍ଯୋ ବାଲଵୃଦ୍ଧେଭ୍ଯଃ କୃପଣେଭ୍ଯୋଽହ୍ଯଦାପଯତ୍ ।
ତତ୍ରାସୀତ୍ପିଙ୍ଗଲୋ ଗାର୍ଗ୍ଯସ୍ତ୍ରିଜଟୋ ନାମ ଵୈ ଦ୍ଵିଜଃ ॥ 29 ॥
କ୍ଷତଵୃତ୍ତିର୍ଵନେ ନିତ୍ଯଂ ଫାଲକୁଦ୍ଦାଲଲାଙ୍ଗଲୀ ।
ତଂ ଵୃଦ୍ଧଂ ତରୁଣୀ ଭାର୍ଯା ବାଲାନାଦାଯ ଦାରକାନ୍ ॥ 30 ॥
ଅବ୍ରଵୀଦ୍ବାହ୍ମଣଂ ଵାକ୍ଯଂ ଦାରିଦ୍ର୍ଯେଣାଭିପୀଡିତା ।
ଅପାସ୍ଯ ଫାଲଂ କୁଦ୍ଦାଲଂ କୁରୁଷ୍ଵ ଵଚନଂ ମମ ॥ 31 ॥
ରାମଂ ଦର୍ଶଯ ଧର୍ମଜ୍ଞଂ ଯଦି କିଞ୍ଚିଦଵାପ୍ସ୍ଯସି ।
ସ ଭାର୍ଯାଵଚନଂ ଶ୍ରୁତ୍ଵା ଶାଟୀମାଚ୍ଛାଦ୍ଯ ଦୁଶ୍ଛଦାମ୍ ॥ 32 ॥
ସ ପ୍ରାତିଷ୍ଠତ ପନ୍ଥାନଂ ଯତ୍ର ରାମନିଵେଶନମ୍ ।
ଭୃଗ୍ଵଙ୍ଗିରସମଂ ଦୀପ୍ତ୍ଯା ତ୍ରିଜଟଂ ଜନସଂସଦି ॥ 33 ॥
ଆପଞ୍ଚମାଯାଃ କକ୍ଷ୍ଯାଯାଃ ନୈନଂ କଶ୍ଚିଦଵାରଯତ୍ ।
ସ ରାଜପୁତ୍ରମାସାଦ୍ଯ ତ୍ରିଜଟୋ ଵାକ୍ଯମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 34 ॥
ନିର୍ଧନୋ ବହୁପୁତ୍ରୋଽସ୍ମି ରାଜପୁତ୍ର ମହାଯଶଃ ।
ଉଞ୍ଛଵୃତ୍ତିର୍ଵନେ ନିତ୍ଯଂ ପ୍ରତ୍ଯଵେକ୍ଷସ୍ଵ ମାମିତି ॥ 35 ॥
ତମୁଵାଚ ତତୋ ରାମଃ ପରିହାସ ସମନ୍ଵିତମ୍ ।
ଗଵାଂ ସହସ୍ରମପ୍ଯେକଂ ନ ନୁ ଵିଶ୍ରାଣିତଂ ମଯା ॥ 36 ॥
ପରିକ୍ଷିପସି ଦଣ୍ଡେନ ଯାଵତ୍ତାଵଦଵାପ୍ସ୍ଯସି ।
ସ ଶାଟୀଂ ତ୍ଵରିତଃ କଟ୍ଯାଂ ସମ୍ଭ୍ରାନ୍ତଃ ପରିଵେଷ୍ଟ୍ଯ ତାମ୍ ॥ 37 ॥
ଆଵିଦ୍ଧ୍ଯ ଦଣ୍ଡଂ ଚିକ୍ଷେପ ସର୍ଵପ୍ରାଣେନ ଵେଗିତଃ ।
ସ ତୀର୍ତ୍ଵା ସରଯୂପାରଂ ଦଣ୍ଡସ୍ତସ୍ଯ କରାଚ୍ଚ୍ଯୁତଃ ॥ 38 ॥
ଗୋଵ୍ରଜେ ବହୁସାହସ୍ରେ ପପାତୋକ୍ଷଣସନ୍ନିଧୌ ।
ତଂ ପରିଷ୍ଵଜ୍ଯ ଧର୍ମାତ୍ମା ଆତସ୍ମାତ୍ସରଯୂତଟାତ୍ ॥ 39 ॥
ଆନଯାମାସ ତା ଗୋପୈ ସ୍ତ୍ରିଜଟାଯାଶ୍ରମଂ ପ୍ରତି ।
ଉଵାଚ ସ ତତୋ ରାମସ୍ତଂ ଗାର୍ଗ୍ଯମଭିସାନ୍ତ୍ଵଯନ୍ ।
ମନ୍ଯୁର୍ନ ଖଲୁ କର୍ତଵ୍ଯଃ ପରିହାସୋ ହ୍ଯଯଂ ମମ ॥ 40 ॥
ଇଦଂ ହି ତେଜସ୍ତଵ ଯଦ୍ଦୁରତ୍ଯଯଂ ତଦେଵ ଜିଜ୍ଞାସିତୁମିଚ୍ଛତା ମଯା ।
ଇମଂ ଭଵାନର୍ଥମଭି ପ୍ରଚୋଦିତୋ ଵୃଣୀଷ୍ଵ କିଂ ଚେଦପରଂ ଵ୍ଯଵସ୍ଯତି ॥ 41 ॥
ବ୍ରଵୀମି ସତ୍ଯେନ ନତେଽସ୍ତି ଯନ୍ତ୍ରଣା ଧନଂ ହି ଯଦ୍ଯନ୍ମମ ଵିପ୍ରକାରଣାତ୍ ।
ଭଵତ୍ସୁ ସମ୍ଯକ୍ପ୍ରତିପାଦନେନ ତ ନ୍ମଯାର୍ଜିତଂ ପ୍ରୀତିଯଶସ୍କରଂ ଭଵେତ୍ ॥ 42 ॥
ତତ ସ୍ସଭାର୍ଯ ସ୍ତ୍ରିଜଟୋ ମହାମୁନି ର୍ଗଵାମନୀକଂ ପ୍ରତିଗୃହ୍ଯ ମୋଦିତଃ ।
ଯଶୋବଲପ୍ରୀତିସୁଖୋପବୃଂହଣୀ ସ୍ତଦାଶିଷଃ ପ୍ରତ୍ଯଵଦନ୍ମହାତ୍ମନଃ ॥ 43 ॥
ସ ଚାପି ରାମଃ ପ୍ରତିପୂର୍ଣମାନସୋ ମହଦ୍ଧନଂ ଧର୍ମବଲୈରୁପାର୍ଜିତମ୍ ।
ନିଯୋଜଯାମାସ ସୁହୃଜ୍ଜନେଽଚିରା ଦ୍ଯଥାର୍ହସମ୍ମାନଵଚଃ ପ୍ରଚୋଦିତଃ ॥ 44 ॥
ଦ୍ଵିଜ ସ୍ସୁହୃଦ୍ଭୃତ୍ଯଜନୋଽଥଵା ତଦା ଦରିଦ୍ରଭିକ୍ଷାଚରଣଶ୍ଚ ଯୋଽଭଵତ୍ ।
ନ ତତ୍ର କଶ୍ଚିନ୍ନ ବଭୂଵ ତର୍ପିତୋ ଯଥାର୍ହସମ୍ମାନନ ଦାନ ସମ୍ଭ୍ରମୈଃ ॥ 45 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡେ ଦ୍ଵାତ୍ରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvātriṃśassargaḥ |
tataśśāsana mājñāya bhrātu śśubhataraṃ priyam |
gatvā sa praviveśāśu suyajñasya niveśanam || 1 ||
taṃ vipramagnyagārasthaṃ vanditvā lakṣmaṇo'bravīt |
sakhe'bhyāgaccha paśya tvaṃ veśma duṣkarakāriṇaḥ || 2 ||
tatassandhyāmupāsyāśu gatvā saumitriṇā saha |
juṣṭaṃ tatprāviśallakṣmyā ramyaṃ rāmaniveśanam || 3 ||
tamāgataṃ vedavidaṃ prāñjalissītayā saha |
suyajñamabhicakrāma rāghavo'gnimivārcitam || 4 ||
jātarūpamayairmukhyairaṅgadaiḥ kuṇḍalaiḥ śubhaiḥ |
sahemasūtrairmaṇibhiḥ keyūrairvalayairapi || 5 ||
anyaiśca ratnairbahubhiḥ kākutsthaḥ pratyapūjayat |
suyajñaṃ sa tadovāca rāmassītā pracoditaḥ || 6 ||
hāraṃ ca hemasūtraṃ ca bhāryāyai saumya hāraya |
raśanāṃ cādhunā sītā dātumicchati te sakhe || 7 ||
aṅgadāni vicitrāṇi keyūrāṇi śubhāni ca |
prayacchati sakhe tubhyaṃ bhāryāyai gacchatī vanam || 8 ||
paryaṅkamagyrāstaraṇaṃ nānāratnavibhūṣitam |
tamapīcchati vaidehī pratiṣṭhāpayituṃ tvayi || 9 ||
nāga śśatruñjayo nāma mātulo'yaṃ dadau mama |
taṃ te gajasahasreṇa dadāmi dvijasattama || 10 ||
ityuktassa hi rāmeṇa suyajñaḥ pratigṛhṛyatat |
rāmalakṣmaṇasītānāṃ prayuyojāśiṣa śśubhāḥ || 11 ||
atha bhrātaramavyagraṃ priyaṃ rāmaḥ priyaṃvadaḥ |
saumitriṃ tamuvācedaṃ brahmeva tridaśeśvaram || 12 ||
agastyaṃ kauśikaṃ caiva tāvubhau brāhmaṇottamau |
arcayāhūya saumitre ratnaissasyamivāmbubhiḥ || 13 ||
tarpayasva mahābāho gosahasraiśca mānada |
suvarṇai rajataiścaiva maṇibhiśca mahādhanaiḥ || 14 ||
kausalyāṃ ca ya āśīrbhirbhaktaḥ paryupatiṣṭhati |
ācāryastaittirīyāṇāmabhirūpaśca vedavit || 15 ||
tasya yānaṃ ca dāsīśca saumitre sampradāpaya |
kauśeyāni ca vastrāṇi yāvattuṣyati sa dvijaḥ || 16 ||
sūtaścitrarathaścārya sacivassuciroṣitaḥ |
toṣayainaṃ mahārhaiśca ratnairvastrairdhanaistathā || 17 ||
paśukābhiśca sarvābhirgavāṃ daśaśatena ca |
ye ceme kaṭhakālāpā bahavo daṇḍamāṇavāḥ || 18 ||
nityasvādhyāyaśīlatvānnānyatkurvanti kiñcana |
alasā svādukāmāśca mahatāṃ cāpi sammatāḥ || 19 ||
teṣāmaśītiyānāni ratnapūrṇāni dāpaya |
śālivāhasahasraṃ ca dve śate bhadrakāṃ stathā || 20 ||
vyañjanārthaṃ ca saumitre gosahasramupākuru |
mekhalīnāṃ mahāsaṅghaḥ kausalyāṃ samupasthitaḥ || 21 ||
teṣāṃ sahasraṃ saumitre pratyekaṃ sampradāpaya |
ambā yathā ca sā nandetkausalyā mama dakṣiṇām || 22 ||
tathā dvijātīstā nsarvān lakṣmaṇārcaya sarvaśaḥ |
tata ssapuruṣavyāghrastaddhanaṃ lakṣmaṇaḥ svayam || 23 ||
yathoktaṃ brāhmaṇendrāṇāmmadadāddhanado yathā |
athā'bravīdbāṣpakalāṃstiṣṭhataścopajīvinaḥ || 24 ||
sampradāyabahudravyamekaikasyopajīvanam |
lakṣmaṇasya ca yadveśma gṛhaṃ ca yadidaṃ mama || 25 ||
aśūnyaṃ kāryamekaikaṃ yāvadāgamanaṃ mama |
ityuktvā duḥkhitaṃ sarvaṃ janaṃ tamupajīvinam || 26 ||
uvācedaṃ dhanādhyakṣaṃ dhanamānīyatāmiti |
tato'sya dhanamājahrussarvamevopajīvinaḥ || 27 ||
sa rāśissumahāṃstatra darśanīyo hyadṛśyata |
tatassapuruṣavyāghra staddhanaṃ sahalakṣmaṇaḥ || 28 ||
dvijebhyo bālavṛddhebhyaḥ kṛpaṇebhyo'hyadāpayat |
tatrāsītpiṅgalo gārgyastrijaṭo nāma vai dvijaḥ || 29 ||
kṣatavṛttirvane nityaṃ phālakuddālalāṅgalī |
taṃ vṛddhaṃ taruṇī bhāryā bālānādāya dārakān || 30 ||
abravīdbāhmaṇaṃ vākyaṃ dāridryeṇābhipīḍitā |
apāsya phālaṃ kuddālaṃ kuruṣva vacanaṃ mama || 31 ||
rāmaṃ darśaya dharmajñaṃ yadi kiñcidavāpsyasi |
sa bhāryāvacanaṃ śrutvā śāṭīmācchādya duśchadām || 32 ||
sa prātiṣṭhata panthānaṃ yatra rāmaniveśanam |
bhṛgvaṅgirasamaṃ dīptyā trijaṭaṃ janasaṃsadi || 33 ||
āpañcamāyāḥ kakṣyāyāḥ nainaṃ kaścidavārayat |
sa rājaputramāsādya trijaṭo vākyamabravīt || 34 ||
nirdhano bahuputro'smi rājaputra mahāyaśaḥ |
uñchavṛttirvane nityaṃ pratyavekṣasva māmiti || 35 ||
tamuvāca tato rāmaḥ parihāsa samanvitam |
gavāṃ sahasramapyekaṃ na nu viśrāṇitaṃ mayā || 36 ||
parikṣipasi daṇḍena yāvattāvadavāpsyasi |
sa śāṭīṃ tvaritaḥ kaṭyāṃ sambhrāntaḥ pariveṣṭya tām || 37 ||
āviddhya daṇḍaṃ cikṣepa sarvaprāṇena vegitaḥ |
sa tīrtvā sarayūpāraṃ daṇḍastasya karāccyutaḥ || 38 ||
govraje bahusāhasre papātokṣaṇasannidhau |
taṃ pariṣvajya dharmātmā ātasmātsarayūtaṭāt || 39 ||
ānayāmāsa tā gopai strijaṭāyāśramaṃ prati |
uvāca sa tato rāmastaṃ gārgyamabhisāntvayan |
manyurna khalu kartavyaḥ parihāso hyayaṃ mama || 40 ||
idaṃ hi tejastava yadduratyayaṃ tadeva jijñāsitumicchatā mayā |
imaṃ bhavānarthamabhi pracodito vṛṇīṣva kiṃ cedaparaṃ vyavasyati || 41 ||
bravīmi satyena nate'sti yantraṇā dhanaṃ hi yadyanmama viprakāraṇāt |
bhavatsu samyakpratipādanena ta nmayārjitaṃ prītiyaśaskaraṃ bhavet || 42 ||
tata ssabhārya strijaṭo mahāmuni rgavāmanīkaṃ pratigṛhya moditaḥ |
yaśobalaprītisukhopabṛṃhaṇī stadāśiṣaḥ pratyavadanmahātmanaḥ || 43 ||
sa cāpi rāmaḥ pratipūrṇamānaso mahaddhanaṃ dharmabalairupārjitam |
niyojayāmāsa suhṛjjane'cirā dyathārhasammānavacaḥ pracoditaḥ || 44 ||
dvija ssuhṛdbhṛtyajano'thavā tadā daridrabhikṣācaraṇaśca yo'bhavat |
na tatra kaścinna babhūva tarpito yathārhasammānana dāna sambhramaiḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvātriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ द्वात्रिंशस्सर्गः ।
ततश्शासन माज्ञाय भ्रातु श्शुभतरं प्रियम् ।
गत्वा स प्रविवेशाशु सुयज्ञस्य निवेशनम् ॥ 1 ॥
तं विप्रमग्न्यगारस्थं वन्दित्वा लक्ष्मणोऽब्रवीत् ।
सखेऽभ्यागच्छ पश्य त्वं वेश्म दुष्करकारिणः ॥ 2 ॥
ततस्सन्ध्यामुपास्याशु गत्वा सौमित्रिणा सह ।
जुष्टं तत्प्राविशल्लक्ष्म्या रम्यं रामनिवेशनम् ॥ 3 ॥
तमागतं वेदविदं प्राञ्जलिस्सीतया सह ।
सुयज्ञमभिचक्राम राघवोऽग्निमिवार्चितम् ॥ 4 ॥
जातरूपमयैर्मुख्यैरङ्गदैः कुण्डलैः शुभैः ।
सहेमसूत्रैर्मणिभिः केयूरैर्वलयैरपि ॥ 5 ॥
अन्यैश्च रत्नैर्बहुभिः काकुत्स्थः प्रत्यपूजयत् ।
सुयज्ञं स तदोवाच रामस्सीता प्रचोदितः ॥ 6 ॥
हारं च हेमसूत्रं च भार्यायै सौम्य हारय ।
रशनां चाधुना सीता दातुमिच्छति ते सखे ॥ 7 ॥
अङ्गदानि विचित्राणि केयूराणि शुभानि च ।
प्रयच्छति सखे तुभ्यं भार्यायै गच्छती वनम् ॥ 8 ॥
पर्यङ्कमग्य्रास्तरणं नानारत्नविभूषितम् ।
तमपीच्छति वैदेही प्रतिष्ठापयितुं त्वयि ॥ 9 ॥
नाग श्शत्रुञ्जयो नाम मातुलोऽयं ददौ मम ।
तं ते गजसहस्रेण ददामि द्विजसत्तम ॥ 10 ॥
इत्युक्तस्स हि रामेण सुयज्ञः प्रतिगृहृयतत् ।
रामलक्ष्मणसीतानां प्रयुयोजाशिष श्शुभाः ॥ 11 ॥
अथ भ्रातरमव्यग्रं प्रियं रामः प्रियंवदः ।
सौमित्रिं तमुवाचेदं ब्रह्मेव त्रिदशेश्वरम् ॥ 12 ॥
अगस्त्यं कौशिकं चैव तावुभौ ब्राह्मणोत्तमौ ।
अर्चयाहूय सौमित्रे रत्नैस्सस्यमिवाम्बुभिः ॥ 13 ॥
तर्पयस्व महाबाहो गोसहस्रैश्च मानद ।
सुवर्णै रजतैश्चैव मणिभिश्च महाधनैः ॥ 14 ॥
कौसल्यां च य आशीर्भिर्भक्तः पर्युपतिष्ठति ।
आचार्यस्तैत्तिरीयाणामभिरूपश्च वेदवित् ॥ 15 ॥
तस्य यानं च दासीश्च सौमित्रे सम्प्रदापय ।
कौशेयानि च वस्त्राणि यावत्तुष्यति स द्विजः ॥ 16 ॥
सूतश्चित्ररथश्चार्य सचिवस्सुचिरोषितः ।
तोषयैनं महार्हैश्च रत्नैर्वस्त्रैर्धनैस्तथा ॥ 17 ॥
पशुकाभिश्च सर्वाभिर्गवां दशशतेन च ।
ये चेमे कठकालापा बहवो दण्डमाणवाः ॥ 18 ॥
नित्यस्वाध्यायशीलत्वान्नान्यत्कुर्वन्ति किञ्चन ।
अलसा स्वादुकामाश्च महतां चापि सम्मताः ॥ 19 ॥
तेषामशीतियानानि रत्नपूर्णानि दापय ।
शालिवाहसहस्रं च द्वे शते भद्रकां स्तथा ॥ 20 ॥
व्यञ्जनार्थं च सौमित्रे गोसहस्रमुपाकुरु ।
मेखलीनां महासङ्घः कौसल्यां समुपस्थितः ॥ 21 ॥
तेषां सहस्रं सौमित्रे प्रत्येकं सम्प्रदापय ।
अम्बा यथा च सा नन्देत्कौसल्या मम दक्षिणाम् ॥ 22 ॥
तथा द्विजातीस्ता न्सर्वान् लक्ष्मणार्चय सर्वशः ।
तत स्सपुरुषव्याघ्रस्तद्धनं लक्ष्मणः स्वयम् ॥ 23 ॥
यथोक्तं ब्राह्मणेन्द्राणाम्मददाद्धनदो यथा ।
अथाऽब्रवीद्बाष्पकलांस्तिष्ठतश्चोपजीविनः ॥ 24 ॥
सम्प्रदायबहुद्रव्यमेकैकस्योपजीवनम् ।
लक्ष्मणस्य च यद्वेश्म गृहं च यदिदं मम ॥ 25 ॥
अशून्यं कार्यमेकैकं यावदागमनं मम ।
इत्युक्त्वा दुःखितं सर्वं जनं तमुपजीविनम् ॥ 26 ॥
उवाचेदं धनाध्यक्षं धनमानीयतामिति ।
ततोऽस्य धनमाजह्रुस्सर्वमेवोपजीविनः ॥ 27 ॥
स राशिस्सुमहांस्तत्र दर्शनीयो ह्यदृश्यत ।
ततस्सपुरुषव्याघ्र स्तद्धनं सहलक्ष्मणः ॥ 28 ॥
द्विजेभ्यो बालवृद्धेभ्यः कृपणेभ्योऽह्यदापयत् ।
तत्रासीत्पिङ्गलो गार्ग्यस्त्रिजटो नाम वै द्विजः ॥ 29 ॥
क्षतवृत्तिर्वने नित्यं फालकुद्दाललाङ्गली ।
तं वृद्धं तरुणी भार्या बालानादाय दारकान् ॥ 30 ॥
अब्रवीद्बाह्मणं वाक्यं दारिद्र्येणाभिपीडिता ।
अपास्य फालं कुद्दालं कुरुष्व वचनं मम ॥ 31 ॥
रामं दर्शय धर्मज्ञं यदि किञ्चिदवाप्स्यसि ।
स भार्यावचनं श्रुत्वा शाटीमाच्छाद्य दुश्छदाम् ॥ 32 ॥
स प्रातिष्ठत पन्थानं यत्र रामनिवेशनम् ।
भृग्वङ्गिरसमं दीप्त्या त्रिजटं जनसंसदि ॥ 33 ॥
आपञ्चमायाः कक्ष्यायाः नैनं कश्चिदवारयत् ।
स राजपुत्रमासाद्य त्रिजटो वाक्यमब्रवीत् ॥ 34 ॥
निर्धनो बहुपुत्रोऽस्मि राजपुत्र महायशः ।
उञ्छवृत्तिर्वने नित्यं प्रत्यवेक्षस्व मामिति ॥ 35 ॥
तमुवाच ततो रामः परिहास समन्वितम् ।
गवां सहस्रमप्येकं न नु विश्राणितं मया ॥ 36 ॥
परिक्षिपसि दण्डेन यावत्तावदवाप्स्यसि ।
स शाटीं त्वरितः कट्यां सम्भ्रान्तः परिवेष्ट्य ताम् ॥ 37 ॥
आविद्ध्य दण्डं चिक्षेप सर्वप्राणेन वेगितः ।
स तीर्त्वा सरयूपारं दण्डस्तस्य कराच्च्युतः ॥ 38 ॥
गोव्रजे बहुसाहस्रे पपातोक्षणसन्निधौ ।
तं परिष्वज्य धर्मात्मा आतस्मात्सरयूतटात् ॥ 39 ॥
आनयामास ता गोपै स्त्रिजटायाश्रमं प्रति ।
उवाच स ततो रामस्तं गार्ग्यमभिसान्त्वयन् ।
मन्युर्न खलु कर्तव्यः परिहासो ह्ययं मम ॥ 40 ॥
इदं हि तेजस्तव यद्दुरत्ययं तदेव जिज्ञासितुमिच्छता मया ।
इमं भवानर्थमभि प्रचोदितो वृणीष्व किं चेदपरं व्यवस्यति ॥ 41 ॥
ब्रवीमि सत्येन नतेऽस्ति यन्त्रणा धनं हि यद्यन्मम विप्रकारणात् ।
भवत्सु सम्यक्प्रतिपादनेन त न्मयार्जितं प्रीतियशस्करं भवेत् ॥ 42 ॥
तत स्सभार्य स्त्रिजटो महामुनि र्गवामनीकं प्रतिगृह्य मोदितः ।
यशोबलप्रीतिसुखोपबृंहणी स्तदाशिषः प्रत्यवदन्महात्मनः ॥ 43 ॥
स चापि रामः प्रतिपूर्णमानसो महद्धनं धर्मबलैरुपार्जितम् ।
नियोजयामास सुहृज्जनेऽचिरा द्यथार्हसम्मानवचः प्रचोदितः ॥ 44 ॥
द्विज स्सुहृद्भृत्यजनोऽथवा तदा दरिद्रभिक्षाचरणश्च योऽभवत् ।
न तत्र कश्चिन्न बभूव तर्पितो यथार्हसम्मानन दान सम्भ्रमैः ॥ 45 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे द्वात्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvātriṃśassargaḥ |
tataśśāsana mājñāya bhrātu śśubhataraṃ priyam |
gatvā sa praviveśāśu suyajñasya niveśanam || 1 ||
taṃ vipramagnyagārasthaṃ vanditvā lakṣmaṇo'bravīt |
sakhe'bhyāgaccha paśya tvaṃ veśma duṣkarakāriṇaḥ || 2 ||
tatassandhyāmupāsyāśu gatvā saumitriṇā saha |
juṣṭaṃ tatprāviśallakṣmyā ramyaṃ rāmaniveśanam || 3 ||
tamāgataṃ vedavidaṃ prāñjalissītayā saha |
suyajñamabhicakrāma rāghavo'gnimivārcitam || 4 ||
jātarūpamayairmukhyairaṅgadaiḥ kuṇḍalaiḥ śubhaiḥ |
sahemasūtrairmaṇibhiḥ keyūrairvalayairapi || 5 ||
anyaiśca ratnairbahubhiḥ kākutsthaḥ pratyapūjayat |
suyajñaṃ sa tadovāca rāmassītā pracoditaḥ || 6 ||
hāraṃ ca hemasūtraṃ ca bhāryāyai saumya hāraya |
raśanāṃ cādhunā sītā dātumicchati te sakhe || 7 ||
aṅgadāni vicitrāṇi keyūrāṇi śubhāni ca |
prayacchati sakhe tubhyaṃ bhāryāyai gacchatī vanam || 8 ||
paryaṅkamagyrāstaraṇaṃ nānāratnavibhūṣitam |
tamapīcchati vaidehī pratiṣṭhāpayituṃ tvayi || 9 ||
nāga śśatruñjayo nāma mātulo'yaṃ dadau mama |
taṃ te gajasahasreṇa dadāmi dvijasattama || 10 ||
ityuktassa hi rāmeṇa suyajñaḥ pratigṛhṛyatat |
rāmalakṣmaṇasītānāṃ prayuyojāśiṣa śśubhāḥ || 11 ||
atha bhrātaramavyagraṃ priyaṃ rāmaḥ priyaṃvadaḥ |
saumitriṃ tamuvācedaṃ brahmeva tridaśeśvaram || 12 ||
agastyaṃ kauśikaṃ caiva tāvubhau brāhmaṇottamau |
arcayāhūya saumitre ratnaissasyamivāmbubhiḥ || 13 ||
tarpayasva mahābāho gosahasraiśca mānada |
suvarṇai rajataiścaiva maṇibhiśca mahādhanaiḥ || 14 ||
kausalyāṃ ca ya āśīrbhirbhaktaḥ paryupatiṣṭhati |
ācāryastaittirīyāṇāmabhirūpaśca vedavit || 15 ||
tasya yānaṃ ca dāsīśca saumitre sampradāpaya |
kauśeyāni ca vastrāṇi yāvattuṣyati sa dvijaḥ || 16 ||
sūtaścitrarathaścārya sacivassuciroṣitaḥ |
toṣayainaṃ mahārhaiśca ratnairvastrairdhanaistathā || 17 ||
paśukābhiśca sarvābhirgavāṃ daśaśatena ca |
ye ceme kaṭhakālāpā bahavo daṇḍamāṇavāḥ || 18 ||
nityasvādhyāyaśīlatvānnānyatkurvanti kiñcana |
alasā svādukāmāśca mahatāṃ cāpi sammatāḥ || 19 ||
teṣāmaśītiyānāni ratnapūrṇāni dāpaya |
śālivāhasahasraṃ ca dve śate bhadrakāṃ stathā || 20 ||
vyañjanārthaṃ ca saumitre gosahasramupākuru |
mekhalīnāṃ mahāsaṅghaḥ kausalyāṃ samupasthitaḥ || 21 ||
teṣāṃ sahasraṃ saumitre pratyekaṃ sampradāpaya |
ambā yathā ca sā nandetkausalyā mama dakṣiṇām || 22 ||
tathā dvijātīstā nsarvān lakṣmaṇārcaya sarvaśaḥ |
tata ssapuruṣavyāghrastaddhanaṃ lakṣmaṇaḥ svayam || 23 ||
yathoktaṃ brāhmaṇendrāṇāmmadadāddhanado yathā |
athā'bravīdbāṣpakalāṃstiṣṭhataścopajīvinaḥ || 24 ||
sampradāyabahudravyamekaikasyopajīvanam |
lakṣmaṇasya ca yadveśma gṛhaṃ ca yadidaṃ mama || 25 ||
aśūnyaṃ kāryamekaikaṃ yāvadāgamanaṃ mama |
ityuktvā duḥkhitaṃ sarvaṃ janaṃ tamupajīvinam || 26 ||
uvācedaṃ dhanādhyakṣaṃ dhanamānīyatāmiti |
tato'sya dhanamājahrussarvamevopajīvinaḥ || 27 ||
sa rāśissumahāṃstatra darśanīyo hyadṛśyata |
tatassapuruṣavyāghra staddhanaṃ sahalakṣmaṇaḥ || 28 ||
dvijebhyo bālavṛddhebhyaḥ kṛpaṇebhyo'hyadāpayat |
tatrāsītpiṅgalo gārgyastrijaṭo nāma vai dvijaḥ || 29 ||
kṣatavṛttirvane nityaṃ phālakuddālalāṅgalī |
taṃ vṛddhaṃ taruṇī bhāryā bālānādāya dārakān || 30 ||
abravīdbāhmaṇaṃ vākyaṃ dāridryeṇābhipīḍitā |
apāsya phālaṃ kuddālaṃ kuruṣva vacanaṃ mama || 31 ||
rāmaṃ darśaya dharmajñaṃ yadi kiñcidavāpsyasi |
sa bhāryāvacanaṃ śrutvā śāṭīmācchādya duśchadām || 32 ||
sa prātiṣṭhata panthānaṃ yatra rāmaniveśanam |
bhṛgvaṅgirasamaṃ dīptyā trijaṭaṃ janasaṃsadi || 33 ||
āpañcamāyāḥ kakṣyāyāḥ nainaṃ kaścidavārayat |
sa rājaputramāsādya trijaṭo vākyamabravīt || 34 ||
nirdhano bahuputro'smi rājaputra mahāyaśaḥ |
uñchavṛttirvane nityaṃ pratyavekṣasva māmiti || 35 ||
tamuvāca tato rāmaḥ parihāsa samanvitam |
gavāṃ sahasramapyekaṃ na nu viśrāṇitaṃ mayā || 36 ||
parikṣipasi daṇḍena yāvattāvadavāpsyasi |
sa śāṭīṃ tvaritaḥ kaṭyāṃ sambhrāntaḥ pariveṣṭya tām || 37 ||
āviddhya daṇḍaṃ cikṣepa sarvaprāṇena vegitaḥ |
sa tīrtvā sarayūpāraṃ daṇḍastasya karāccyutaḥ || 38 ||
govraje bahusāhasre papātokṣaṇasannidhau |
taṃ pariṣvajya dharmātmā ātasmātsarayūtaṭāt || 39 ||
ānayāmāsa tā gopai strijaṭāyāśramaṃ prati |
uvāca sa tato rāmastaṃ gārgyamabhisāntvayan |
manyurna khalu kartavyaḥ parihāso hyayaṃ mama || 40 ||
idaṃ hi tejastava yadduratyayaṃ tadeva jijñāsitumicchatā mayā |
imaṃ bhavānarthamabhi pracodito vṛṇīṣva kiṃ cedaparaṃ vyavasyati || 41 ||
bravīmi satyena nate'sti yantraṇā dhanaṃ hi yadyanmama viprakāraṇāt |
bhavatsu samyakpratipādanena ta nmayārjitaṃ prītiyaśaskaraṃ bhavet || 42 ||
tata ssabhārya strijaṭo mahāmuni rgavāmanīkaṃ pratigṛhya moditaḥ |
yaśobalaprītisukhopabṛṃhaṇī stadāśiṣaḥ pratyavadanmahātmanaḥ || 43 ||
sa cāpi rāmaḥ pratipūrṇamānaso mahaddhanaṃ dharmabalairupārjitam |
niyojayāmāsa suhṛjjane'cirā dyathārhasammānavacaḥ pracoditaḥ || 44 ||
dvija ssuhṛdbhṛtyajano'thavā tadā daridrabhikṣācaraṇaśca yo'bhavat |
na tatra kaścinna babhūva tarpito yathārhasammānana dāna sambhramaiḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvātriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.