𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌏𑌕𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌏𑌵𑌂 𑌶𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌸𑌂𑌵𑌾𑌦𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌮𑌾𑌗𑌤𑌃 ।
𑌬𑌾𑌷𑍍𑌪𑌪𑌰𑍍𑌯𑌾𑌕𑍁𑌲𑌮𑍁𑌖𑌃 𑌶𑍋𑌕𑌂 𑌸𑍋𑌢𑍁𑌮𑌶𑌕𑍍𑌨𑍁𑌵𑌨𑍍 ॥ 1 ॥
𑌸 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍁𑌶𑍍𑌚𑌰𑌣𑍗 𑌗𑌾𑌢𑌂 𑌨𑌿𑌪𑍀𑌡𑍍𑌯 𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌃 ।
𑌸𑍀𑌤𑌾𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚𑌾𑌤𑌿𑌯𑌶𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌂 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍍𑌰𑌤𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌶𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌸𑌂𑌵𑌾𑌦𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌮𑌾𑌗𑌤𑌃 ।
𑌬𑌾𑌷𑍍𑌪𑌪𑌰𑍍𑌯𑌾𑌕𑍁𑌲𑌮𑍁𑌖𑌃 𑌶𑍋𑌕𑌂 𑌸𑍋𑌢𑍁𑌮𑌶𑌕𑍍𑌨𑍁𑌵𑌨𑍍 ॥ 3 ॥
𑌸 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍁𑌶𑍍𑌚𑌰𑌣𑍗 𑌗𑌾𑌢𑌂 𑌨𑌿𑌪𑍀𑌡𑍍𑌯 𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌃 ।
𑌸𑍀𑌤𑌾𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚𑌾𑌤𑌿𑌯𑌶𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌂 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍍𑌰𑌤𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌯𑌦𑌿 𑌗𑌨𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑍍𑌵𑌨𑌂 𑌮𑍃𑌗𑌗𑌜𑌾𑌯𑍁𑌤𑌮𑍍 ।
𑌅𑌹𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌨𑍁𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌵𑌨𑌮𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑌃 ॥ 5 ॥
𑌮𑌯𑌾 𑌸𑌮𑍇𑌤𑍋𑌽𑌰𑌣𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌬𑌹𑍂𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌚𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 ।
𑌪𑌕𑍍𑌷𑌿𑌭𑌿𑌰𑍍𑌮𑍃𑌗𑌯𑍂𑌥𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌙𑍍𑌘𑍁𑌷𑍍𑌟𑌾𑌨𑌿 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ॥ 6 ॥
𑌨 𑌦𑍇𑌵𑌲𑍋𑌕𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌣𑌂 𑌨𑌾𑌮𑌰𑌤𑍍𑌵𑌮𑌹𑌂 𑌵𑍃𑌣𑍇 ।
𑌐𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌾𑌪𑌿 𑌲𑍋𑌕𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌕𑌾𑌮𑌯𑍇 𑌨 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌨𑌾 ॥ 7 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌾𑌣𑌸𑍍𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌰𑍍𑌵𑌨𑌵𑌾𑌸𑌾𑌯 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑌃 ।
𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣 𑌬𑌹𑍁𑌭𑌿𑌸𑍍𑌸𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑍈𑌰𑍍𑌨𑌿𑌷𑌿𑌧𑍍𑌦𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌰𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 8 ॥
𑌅𑌨𑍁𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌭𑌵𑌤𑌾 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵 𑌯𑌦𑌸𑍍𑌮𑍍𑌯𑌹𑌮𑍍 ।
𑌕𑌿𑌮𑌿𑌦𑌾𑌨𑍀𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌰𑌿𑌦𑌂 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑍇 𑌮𑌨𑍍𑌨𑌿𑌵𑌾𑌰𑌣𑌮𑍍 ॥ 9 ॥
𑌯𑌦𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌷𑍇𑌧𑍋 𑌮𑍇 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑍇 𑌗𑌨𑍍𑌤𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌤𑌃 ।
𑌏𑌤𑌦𑌿𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌿 𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑍁𑌂 𑌸𑌂𑌶𑌯𑍋 𑌹𑌿 𑌮𑌮𑌾𑌨𑌘 ॥ 10 ॥
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌮𑌗𑍍𑌰𑌤𑌃 ।
𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌗𑍍𑌗𑌾𑌮𑌿𑌨𑌂 𑌵𑍀𑌰𑌂 𑌯𑌾𑌚𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌸𑍍𑌨𑌿𑌗𑍍𑌧𑍋 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌰𑌤𑍋 𑌵𑍀𑌰𑌸𑍍𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌪𑌥𑍇 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌸𑌮𑍋 𑌵𑌶𑍍𑌯𑍋 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌾 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌸𑌖𑌾 𑌚 𑌮𑍇 ॥ 12 ॥
𑌮𑌯𑌾𑌽𑌦𑍍𑌯 𑌸𑌹 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌨𑌮𑍍 ।
𑌕𑍋 𑌭𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌕𑍗𑌸𑌲𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑍁𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌵𑌾 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ॥ 13 ॥
𑌅𑌭𑌿𑌵𑌰𑍍𑌷𑌤𑌿 𑌕𑌾𑌮𑍈𑌰𑍍𑌯𑌃 𑌪𑌰𑍍𑌜𑌨𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍀𑌮𑌿𑌵 ।
𑌸 𑌕𑌾𑌮𑌪𑌾𑌶𑌪𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌮𑌹𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 14 ॥
𑌸𑌾 𑌹𑌿 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌨𑍃𑌪𑌸𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌵𑌪𑌤𑍇 𑌸𑍍𑌸𑍁𑌤𑌾 ।
𑌦𑍁𑌃𑌖𑌿𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌨 𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌶𑍋𑌭𑌨𑌮𑍍 ॥ 15 ॥
𑌨 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌕𑍗𑌸𑌲𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑍁𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌚 𑌸𑍁𑌦𑍁𑌃𑌖𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌭𑌰𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑌰𑍍𑌯𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ॥ 16 ॥
𑌤𑌾𑌮𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍇𑌵𑍇𑌹 𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑍁𑌗𑍍𑌰𑌹𑌣𑍇𑌨 𑌵𑌾 ।
𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌭𑌰 𑌕𑍗𑌶𑌲𑍍𑌯𑌾𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌮𑌰𑍍𑌥𑌮𑌿𑌮𑌂 𑌚𑌰 ॥ 17 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌮𑌮 𑌚 𑌤𑍇 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌸𑍁𑌦𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌾 ।
𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌪𑍂𑌜𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑍍𑌯𑌤𑍁𑌲𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍 ॥ 18 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌷𑍍𑌵 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌮𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑍇 𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨 ।
𑌅𑌸𑍍𑌮𑌾𑌭𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌹𑍀𑌣𑌾𑌯𑌾 𑌮𑌾𑌤𑍁𑌰𑍍𑌨𑍋 𑌨 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍𑌸𑍁𑌖𑌮𑍍 ॥ 19 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣 𑌶𑍍𑌶𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌯𑌾 𑌗𑌿𑌰𑌾 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌤𑌦𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌕𑍋𑌵𑌿𑌦𑌮𑍍 ॥ 20 ॥
𑌤𑌵𑍈𑌵 𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾 𑌵𑍀𑌰 𑌭𑌰𑌤𑌃 𑌪𑍂𑌜𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ।
𑌕𑍗𑌸𑌲𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌚 𑌸𑍁𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑍋 𑌨𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ॥ 21 ॥
𑌕𑍗𑌶𑌲𑍍𑌯𑌾 𑌬𑌿𑌭𑍃𑌯𑌾𑌦𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌮𑌪𑌿 𑌮𑌦𑍍𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑍍 ।
𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌂 𑌗𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤 𑌮𑍁𑌪𑌜𑍀𑌵𑌨𑌮𑍍 ॥ 22 ॥
𑌤𑌦𑌾𑌤𑍍𑌮𑌭𑌰𑌣𑍇 𑌚𑍈𑌵 𑌮𑌮 𑌮𑌾𑌤𑍁𑌸𑍍𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌚 ।
𑌪𑌰𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌦𑍍𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌭𑌰𑌣𑌾𑌯 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀 ॥ 23 ॥
𑌕𑍁𑌰𑍁𑌷𑍍𑌵 𑌮𑌾𑌮𑌨𑍁𑌚𑌰𑌂 𑌵𑍈𑌧𑌰𑍍𑌮𑍍𑌯𑌂 𑌨𑍇𑌹 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌕𑍃𑌤𑌾𑌰𑍍𑌥𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌤𑌵 𑌚𑌾𑌰𑍍𑌥𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌲𑍍𑌪𑌤𑍇 ॥ 24 ॥
𑌧𑌨𑍁𑌰𑌾𑌦𑌾𑌯 𑌸𑌶𑌰𑌂 𑌖𑌨𑌿𑌤𑍍𑌰𑌪𑌿𑌟𑌕𑌾𑌧𑌰𑌃 ।
𑌅𑌗𑍍𑌰𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌪𑌨𑍍𑌥𑌾𑌨𑌮𑌨𑍁𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌨𑍍 ॥ 25 ॥
𑌆𑌹𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌤𑍇 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌮𑍂𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌫𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌵𑌨𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌚𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 26 ॥
𑌭𑌵𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑌹 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍍𑌯𑌾 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌸𑌾𑌨𑍁𑌷𑍁 𑌰𑌂𑌸𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌅𑌹𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌜𑌾𑌗𑍍𑌰𑌤 𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌪𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍇 ॥ 27 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌨𑍇𑌨 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌸𑍁𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌤𑌮𑍍 ।
𑌵𑍍𑌰𑌜𑌾𑌪𑍃𑌚𑍍𑌛𑌸𑍍𑌵 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵 𑌸𑍁𑌹𑍃𑌜𑍍𑌜𑌨𑌮𑍍 ॥ 28 ॥
𑌯𑍇 𑌚 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌦𑌦𑍗 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌵𑌰𑍁𑌣 𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍 ।
𑌜𑌨𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌯𑌜𑍍𑌞𑍇 𑌧𑌨𑍁𑌷𑍀 𑌰𑍗𑌦𑍍𑌰𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑍇 ॥ 29 ॥
𑌅𑌭𑍇𑌦𑍍𑌯𑌕𑌵𑌚𑍇 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌤𑍂𑌣𑍀 𑌚𑌾𑌕𑍍𑌷𑌯𑌸𑌾𑌯𑌕𑍗 ।
𑌆𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌵𑌿𑌮𑌲𑍗 𑌚𑍋𑌭𑍗 𑌖𑌡𑍍𑌗𑍗 𑌹𑍇𑌮𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌕𑍃𑌤𑍗 ॥ 30 ॥
𑌸𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑍇𑌤𑌦𑌾𑌚𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑌦𑍍𑌮𑌨𑌿 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌾𑌯𑍁𑌧𑌮𑌾𑌦𑌾𑌯 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌵𑍍𑌰𑌜 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣 ॥ 31 ॥
𑌸 𑌸𑍁𑌹𑍃𑌜𑍍𑌜𑌨𑌮𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑌵𑌨𑌵𑌾𑌸𑌾𑌯 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑌃 ।
𑌇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌗𑍁𑌰𑍁𑌮𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌜𑌗𑍍𑌰𑌾𑌹𑌾𑌯𑍁𑌧𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥ 32 ॥
𑌤𑌦𑍍𑌧𑌿𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲 𑌸𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌾𑌯𑍁𑌧𑌮𑍍 ॥ 33 ॥
𑌤𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚𑌾𑌤𑍍𑌮𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌮𑌾𑌗𑌤𑌮𑍍 ।
𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌮𑌾𑌗𑌤 𑌸𑍗𑌮𑍍𑌯 𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑍇 𑌮𑌮 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣 ॥ 34 ॥
𑌅𑌹𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌤𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌿 𑌯𑌦𑌿𑌦𑌂 𑌮𑌾𑌮𑌕𑌂 𑌧𑌨𑌮𑍍 ।
𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑍇𑌭𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑌿𑌭𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌸𑌹 𑌪𑌰𑌨𑍍𑌤𑌪 ॥ 35 ॥
𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑍀𑌹 𑌦𑍃𑌢𑌂 𑌭𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌷𑍁 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌃 ।
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌚 𑌮𑍇 𑌭𑍂𑌯𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌞𑍍𑌚𑍋𑌪𑌜𑍀𑌵𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 36 ॥
𑌵𑌶𑌿𑌷𑍍𑌠𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍁 𑌸𑍁𑌯𑌜𑍍𑌞𑌮𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌮𑌾𑌨𑌯𑌾𑌶𑍁 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑌂 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌾𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅𑌭𑌿𑌪𑍍𑌰𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌵𑌨𑌂 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌾 𑌨𑌭𑍍𑌯𑌰𑍍𑌚𑍍𑌯 𑌶𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌨𑌪𑌰𑌾𑌨𑍍 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌾𑌤𑍀𑌨𑍍 ॥ 37 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌏𑌕𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekatriṃśassargaḥ |
evaṃ śṛtvā tu saṃvādaṃ lakṣmaṇaḥ pūrvamāgataḥ |
bāṣpaparyākulamukhaḥ śokaṃ soḍhumaśaknuvan || 1 ||
sa bhrātuścaraṇau gāḍhaṃ nipīḍya raghunandanaḥ |
sītāmuvācātiyaśāṃ rāghavaṃ ca mahāvratam || 2 ||
evaṃ śṛtvā tu saṃvādaṃ lakṣmaṇaḥ pūrvamāgataḥ |
bāṣpaparyākulamukhaḥ śokaṃ soḍhumaśaknuvan || 3 ||
sa bhrātuścaraṇau gāḍhaṃ nipīḍya raghunandanaḥ |
sītāmuvācātiyaśāṃ rāghavaṃ ca mahāvratam || 4 ||
yadi gantuṃ kṛtābuddhirvanaṃ mṛgagajāyutam |
ahaṃ tvānugamiṣyāmi vanamagre dhanurdharaḥ || 5 ||
mayā sameto'raṇyāni bahūni vicariṣyasi |
pakṣibhirmṛgayūthaiśca saṅghuṣṭāni samantataḥ || 6 ||
na devalokākramaṇaṃ nāmaratvamahaṃ vṛṇe |
aiśvaryaṃ vāpi lokānāṃ kāmaye na tvayā vinā || 7 ||
evaṃ bruvāṇassaumitrirvanavāsāya niścitaḥ |
rāmeṇa bahubhissāntvairniṣidhdaḥ punarabravīt || 8 ||
anujñātaśca bhavatā pūrvameva yadasmyaham |
kimidānīṃ punaridaṃ kriyate mannivāraṇam || 9 ||
yadarthaṃ pratiṣedho me kriyate gantumicchataḥ |
etadicchāmi vijñātuṃ saṃśayo hi mamānagha || 10 ||
tato'bravīnmahātejā rāmo lakṣmaṇamagrataḥ |
sthitaṃ prāggāminaṃ vīraṃ yācamānaṃ kṛtāñjalim || 11 ||
snigdho dharmarato vīrassatataṃ satpathe sthitaḥ |
priyaḥ prāṇasamo vaśyo bhrātā cāpi sakhā ca me || 12 ||
mayā'dya saha saumitre tvayi gacchati tadvanam |
ko bhariṣyati kausalyāṃ sumitrāṃ vā yaśasvinīm || 13 ||
abhivarṣati kāmairyaḥ parjanyaḥ pṛthivīmiva |
sa kāmapāśaparyasto mahātejā mahīpatiḥ || 14 ||
sā hi rājyamidaṃ prāpya nṛpasyāśvapate ssutā |
duḥkhitānāṃ sapatnīnāṃ na kariṣyati śobhanam || 15 ||
na smariṣyati kausalyāṃ sumitrāṃ ca suduḥkhitām |
bharato rājyamāsādya kaikeyyāṃ paryavasthitaḥ || 16 ||
tāmāryāṃ svayameveha rājānugrahaṇena vā |
saumitre bhara kauśalyāmuktamarthamimaṃ cara || 17 ||
evaṃ mama ca te bhaktirbhaviṣyati sudarśitā |
dharmajña gurupūjāyāṃ dharmaścāpyatulo mahān || 18 ||
evaṃ kuruṣva saumitre matkṛte raghunandana |
asmābhirviprahīṇāyā māturno na bhavetsukham || 19 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇa śślakṣṇayā girā |
pratyuvāca tadā rāmaṃ vākyajño vākyakovidam || 20 ||
tavaiva tejasā vīra bharataḥ pūjayiṣyati |
kausalyāṃ ca sumitrāṃ ca prayato nātra saṃśayaḥ || 21 ||
kauśalyā bibhṛyādāryā sahasramapi madvidhān |
yasyāssahasraṃ grāmāṇāṃ samprāpta mupajīvanam || 22 ||
tadātmabharaṇe caiva mama mātustathaiva ca |
paryāptā madvidhānāṃ ca bharaṇāya yaśasvinī || 23 ||
kuruṣva māmanucaraṃ vaidharmyaṃ neha vidyate |
kṛtārtho'haṃ bhaviṣyāmi tava cārthaḥ prakalpate || 24 ||
dhanurādāya saśaraṃ khanitrapiṭakādharaḥ |
agrataste gamiṣyāmi panthānamanudarśayan || 25 ||
āhariṣyāmi te nityaṃ mūlāni ca phalāni ca |
vanyāni yāni cānyāni svāhārāṇi tapasvinām || 26 ||
bhavāṃstu saha vaidehyā girisānuṣu raṃsyate |
ahaṃ sarvaṃ kariṣyāmi jāgrata ssvapataśca te || 27 ||
rāmastvanena vākyena suprītaḥ pratyuvāca tam |
vrajāpṛcchasva saumitre sarvameva suhṛjjanam || 28 ||
ye ca rājño dadau divye mahātmā varuṇa ssvayam |
janakasya mahāyajñe dhanuṣī raudradarśane || 29 ||
abhedyakavace divye tūṇī cākṣayasāyakau |
ādityavimalau cobhau khaḍgau hemapariṣkṛtau || 30 ||
satkṛtya nihitaṃ sarvametadācāryasadmani |
sarvamāyudhamādāya kṣipramāvraja lakṣmaṇa || 31 ||
sa suhṛjjanamāmantryavanavāsāya niścitaḥ |
ikṣvākugurumāgamya jagrāhāyudhamuttamam || 32 ||
taddhivyaṃ rājaśārdūla satkṛtaṃ mālyabhūṣitam |
rāmāya darśayāmāsa saumitrissarvamāyudham || 33 ||
tamuvācātmavān rāmaḥ prītyā lakṣmaṇamāgatam |
kāle tvamāgata saumya kāṅkṣite mama lakṣmaṇa || 34 ||
ahaṃ pradātumicchāmi yadidaṃ māmakaṃ dhanam |
brāhmaṇebhyastapasvibhyastvayā saha parantapa || 35 ||
vasantīha dṛḍhaṃ bhaktyā guruṣu dvijasattamāḥ |
teṣāmapi ca me bhūyassarveṣāñcopajīvinām || 36 ||
vaśiṣṭhaputraṃ tu suyajñamāryaṃ tvamānayāśu pravaraṃ dvijānām |
abhiprayāsyāmi vanaṃ samastā nabhyarcya śiṣṭānaparān dvijātīn || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ एकत्रिंशस्सर्गः ।
एवं शृत्वा तु संवादं लक्ष्मणः पूर्वमागतः ।
बाष्पपर्याकुलमुखः शोकं सोढुमशक्नुवन् ॥ 1 ॥
स भ्रातुश्चरणौ गाढं निपीड्य रघुनन्दनः ।
सीतामुवाचातियशां राघवं च महाव्रतम् ॥ 2 ॥
एवं शृत्वा तु संवादं लक्ष्मणः पूर्वमागतः ।
बाष्पपर्याकुलमुखः शोकं सोढुमशक्नुवन् ॥ 3 ॥
स भ्रातुश्चरणौ गाढं निपीड्य रघुनन्दनः ।
सीतामुवाचातियशां राघवं च महाव्रतम् ॥ 4 ॥
यदि गन्तुं कृताबुद्धिर्वनं मृगगजायुतम् ।
अहं त्वानुगमिष्यामि वनमग्रे धनुर्धरः ॥ 5 ॥
मया समेतोऽरण्यानि बहूनि विचरिष्यसि ।
पक्षिभिर्मृगयूथैश्च सङ्घुष्टानि समन्ततः ॥ 6 ॥
न देवलोकाक्रमणं नामरत्वमहं वृणे ।
ऐश्वर्यं वापि लोकानां कामये न त्वया विना ॥ 7 ॥
एवं ब्रुवाणस्सौमित्रिर्वनवासाय निश्चितः ।
रामेण बहुभिस्सान्त्वैर्निषिध्दः पुनरब्रवीत् ॥ 8 ॥
अनुज्ञातश्च भवता पूर्वमेव यदस्म्यहम् ।
किमिदानीं पुनरिदं क्रियते मन्निवारणम् ॥ 9 ॥
यदर्थं प्रतिषेधो मे क्रियते गन्तुमिच्छतः ।
एतदिच्छामि विज्ञातुं संशयो हि ममानघ ॥ 10 ॥
ततोऽब्रवीन्महातेजा रामो लक्ष्मणमग्रतः ।
स्थितं प्राग्गामिनं वीरं याचमानं कृताञ्जलिम् ॥ 11 ॥
स्निग्धो धर्मरतो वीरस्सततं सत्पथे स्थितः ।
प्रियः प्राणसमो वश्यो भ्राता चापि सखा च मे ॥ 12 ॥
मयाऽद्य सह सौमित्रे त्वयि गच्छति तद्वनम् ।
को भरिष्यति कौसल्यां सुमित्रां वा यशस्विनीम् ॥ 13 ॥
अभिवर्षति कामैर्यः पर्जन्यः पृथिवीमिव ।
स कामपाशपर्यस्तो महातेजा महीपतिः ॥ 14 ॥
सा हि राज्यमिदं प्राप्य नृपस्याश्वपते स्सुता ।
दुःखितानां सपत्नीनां न करिष्यति शोभनम् ॥ 15 ॥
न स्मरिष्यति कौसल्यां सुमित्रां च सुदुःखिताम् ।
भरतो राज्यमासाद्य कैकेय्यां पर्यवस्थितः ॥ 16 ॥
तामार्यां स्वयमेवेह राजानुग्रहणेन वा ।
सौमित्रे भर कौशल्यामुक्तमर्थमिमं चर ॥ 17 ॥
एवं मम च ते भक्तिर्भविष्यति सुदर्शिता ।
धर्मज्ञ गुरुपूजायां धर्मश्चाप्यतुलो महान् ॥ 18 ॥
एवं कुरुष्व सौमित्रे मत्कृते रघुनन्दन ।
अस्माभिर्विप्रहीणाया मातुर्नो न भवेत्सुखम् ॥ 19 ॥
एवमुक्तस्तु रामेण लक्ष्मण श्श्लक्ष्णया गिरा ।
प्रत्युवाच तदा रामं वाक्यज्ञो वाक्यकोविदम् ॥ 20 ॥
तवैव तेजसा वीर भरतः पूजयिष्यति ।
कौसल्यां च सुमित्रां च प्रयतो नात्र संशयः ॥ 21 ॥
कौशल्या बिभृयादार्या सहस्रमपि मद्विधान् ।
यस्यास्सहस्रं ग्रामाणां सम्प्राप्त मुपजीवनम् ॥ 22 ॥
तदात्मभरणे चैव मम मातुस्तथैव च ।
पर्याप्ता मद्विधानां च भरणाय यशस्विनी ॥ 23 ॥
कुरुष्व मामनुचरं वैधर्म्यं नेह विद्यते ।
कृतार्थोऽहं भविष्यामि तव चार्थः प्रकल्पते ॥ 24 ॥
धनुरादाय सशरं खनित्रपिटकाधरः ।
अग्रतस्ते गमिष्यामि पन्थानमनुदर्शयन् ॥ 25 ॥
आहरिष्यामि ते नित्यं मूलानि च फलानि च ।
वन्यानि यानि चान्यानि स्वाहाराणि तपस्विनाम् ॥ 26 ॥
भवांस्तु सह वैदेह्या गिरिसानुषु रंस्यते ।
अहं सर्वं करिष्यामि जाग्रत स्स्वपतश्च ते ॥ 27 ॥
रामस्त्वनेन वाक्येन सुप्रीतः प्रत्युवाच तम् ।
व्रजापृच्छस्व सौमित्रे सर्वमेव सुहृज्जनम् ॥ 28 ॥
ये च राज्ञो ददौ दिव्ये महात्मा वरुण स्स्वयम् ।
जनकस्य महायज्ञे धनुषी रौद्रदर्शने ॥ 29 ॥
अभेद्यकवचे दिव्ये तूणी चाक्षयसायकौ ।
आदित्यविमलौ चोभौ खड्गौ हेमपरिष्कृतौ ॥ 30 ॥
सत्कृत्य निहितं सर्वमेतदाचार्यसद्मनि ।
सर्वमायुधमादाय क्षिप्रमाव्रज लक्ष्मण ॥ 31 ॥
स सुहृज्जनमामन्त्र्यवनवासाय निश्चितः ।
इक्ष्वाकुगुरुमागम्य जग्राहायुधमुत्तमम् ॥ 32 ॥
तद्धिव्यं राजशार्दूल सत्कृतं माल्यभूषितम् ।
रामाय दर्शयामास सौमित्रिस्सर्वमायुधम् ॥ 33 ॥
तमुवाचात्मवान् रामः प्रीत्या लक्ष्मणमागतम् ।
काले त्वमागत सौम्य काङ्क्षिते मम लक्ष्मण ॥ 34 ॥
अहं प्रदातुमिच्छामि यदिदं मामकं धनम् ।
ब्राह्मणेभ्यस्तपस्विभ्यस्त्वया सह परन्तप ॥ 35 ॥
वसन्तीह दृढं भक्त्या गुरुषु द्विजसत्तमाः ।
तेषामपि च मे भूयस्सर्वेषाञ्चोपजीविनाम् ॥ 36 ॥
वशिष्ठपुत्रं तु सुयज्ञमार्यं त्वमानयाशु प्रवरं द्विजानाम् ।
अभिप्रयास्यामि वनं समस्ता नभ्यर्च्य शिष्टानपरान् द्विजातीन् ॥ 37 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे एकत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekatriṃśassargaḥ |
evaṃ śṛtvā tu saṃvādaṃ lakṣmaṇaḥ pūrvamāgataḥ |
bāṣpaparyākulamukhaḥ śokaṃ soḍhumaśaknuvan || 1 ||
sa bhrātuścaraṇau gāḍhaṃ nipīḍya raghunandanaḥ |
sītāmuvācātiyaśāṃ rāghavaṃ ca mahāvratam || 2 ||
evaṃ śṛtvā tu saṃvādaṃ lakṣmaṇaḥ pūrvamāgataḥ |
bāṣpaparyākulamukhaḥ śokaṃ soḍhumaśaknuvan || 3 ||
sa bhrātuścaraṇau gāḍhaṃ nipīḍya raghunandanaḥ |
sītāmuvācātiyaśāṃ rāghavaṃ ca mahāvratam || 4 ||
yadi gantuṃ kṛtābuddhirvanaṃ mṛgagajāyutam |
ahaṃ tvānugamiṣyāmi vanamagre dhanurdharaḥ || 5 ||
mayā sameto'raṇyāni bahūni vicariṣyasi |
pakṣibhirmṛgayūthaiśca saṅghuṣṭāni samantataḥ || 6 ||
na devalokākramaṇaṃ nāmaratvamahaṃ vṛṇe |
aiśvaryaṃ vāpi lokānāṃ kāmaye na tvayā vinā || 7 ||
evaṃ bruvāṇassaumitrirvanavāsāya niścitaḥ |
rāmeṇa bahubhissāntvairniṣidhdaḥ punarabravīt || 8 ||
anujñātaśca bhavatā pūrvameva yadasmyaham |
kimidānīṃ punaridaṃ kriyate mannivāraṇam || 9 ||
yadarthaṃ pratiṣedho me kriyate gantumicchataḥ |
etadicchāmi vijñātuṃ saṃśayo hi mamānagha || 10 ||
tato'bravīnmahātejā rāmo lakṣmaṇamagrataḥ |
sthitaṃ prāggāminaṃ vīraṃ yācamānaṃ kṛtāñjalim || 11 ||
snigdho dharmarato vīrassatataṃ satpathe sthitaḥ |
priyaḥ prāṇasamo vaśyo bhrātā cāpi sakhā ca me || 12 ||
mayā'dya saha saumitre tvayi gacchati tadvanam |
ko bhariṣyati kausalyāṃ sumitrāṃ vā yaśasvinīm || 13 ||
abhivarṣati kāmairyaḥ parjanyaḥ pṛthivīmiva |
sa kāmapāśaparyasto mahātejā mahīpatiḥ || 14 ||
sā hi rājyamidaṃ prāpya nṛpasyāśvapate ssutā |
duḥkhitānāṃ sapatnīnāṃ na kariṣyati śobhanam || 15 ||
na smariṣyati kausalyāṃ sumitrāṃ ca suduḥkhitām |
bharato rājyamāsādya kaikeyyāṃ paryavasthitaḥ || 16 ||
tāmāryāṃ svayameveha rājānugrahaṇena vā |
saumitre bhara kauśalyāmuktamarthamimaṃ cara || 17 ||
evaṃ mama ca te bhaktirbhaviṣyati sudarśitā |
dharmajña gurupūjāyāṃ dharmaścāpyatulo mahān || 18 ||
evaṃ kuruṣva saumitre matkṛte raghunandana |
asmābhirviprahīṇāyā māturno na bhavetsukham || 19 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇa śślakṣṇayā girā |
pratyuvāca tadā rāmaṃ vākyajño vākyakovidam || 20 ||
tavaiva tejasā vīra bharataḥ pūjayiṣyati |
kausalyāṃ ca sumitrāṃ ca prayato nātra saṃśayaḥ || 21 ||
kauśalyā bibhṛyādāryā sahasramapi madvidhān |
yasyāssahasraṃ grāmāṇāṃ samprāpta mupajīvanam || 22 ||
tadātmabharaṇe caiva mama mātustathaiva ca |
paryāptā madvidhānāṃ ca bharaṇāya yaśasvinī || 23 ||
kuruṣva māmanucaraṃ vaidharmyaṃ neha vidyate |
kṛtārtho'haṃ bhaviṣyāmi tava cārthaḥ prakalpate || 24 ||
dhanurādāya saśaraṃ khanitrapiṭakādharaḥ |
agrataste gamiṣyāmi panthānamanudarśayan || 25 ||
āhariṣyāmi te nityaṃ mūlāni ca phalāni ca |
vanyāni yāni cānyāni svāhārāṇi tapasvinām || 26 ||
bhavāṃstu saha vaidehyā girisānuṣu raṃsyate |
ahaṃ sarvaṃ kariṣyāmi jāgrata ssvapataśca te || 27 ||
rāmastvanena vākyena suprītaḥ pratyuvāca tam |
vrajāpṛcchasva saumitre sarvameva suhṛjjanam || 28 ||
ye ca rājño dadau divye mahātmā varuṇa ssvayam |
janakasya mahāyajñe dhanuṣī raudradarśane || 29 ||
abhedyakavace divye tūṇī cākṣayasāyakau |
ādityavimalau cobhau khaḍgau hemapariṣkṛtau || 30 ||
satkṛtya nihitaṃ sarvametadācāryasadmani |
sarvamāyudhamādāya kṣipramāvraja lakṣmaṇa || 31 ||
sa suhṛjjanamāmantryavanavāsāya niścitaḥ |
ikṣvākugurumāgamya jagrāhāyudhamuttamam || 32 ||
taddhivyaṃ rājaśārdūla satkṛtaṃ mālyabhūṣitam |
rāmāya darśayāmāsa saumitrissarvamāyudham || 33 ||
tamuvācātmavān rāmaḥ prītyā lakṣmaṇamāgatam |
kāle tvamāgata saumya kāṅkṣite mama lakṣmaṇa || 34 ||
ahaṃ pradātumicchāmi yadidaṃ māmakaṃ dhanam |
brāhmaṇebhyastapasvibhyastvayā saha parantapa || 35 ||
vasantīha dṛḍhaṃ bhaktyā guruṣu dvijasattamāḥ |
teṣāmapi ca me bhūyassarveṣāñcopajīvinām || 36 ||
vaśiṣṭhaputraṃ tu suyajñamāryaṃ tvamānayāśu pravaraṃ dvijānām |
abhiprayāsyāmi vanaṃ samastā nabhyarcya śiṣṭānaparān dvijātīn || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.