𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌸𑌪𑍍𑌤𑌤𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌅𑌥 𑌯𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍀𑌹𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌾𑌨𑍁𑌜𑌃 ।
𑌭𑌰𑌤𑌂 𑌶𑍋𑌕𑌸𑌨𑍍𑌤𑌪𑍍𑌤𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌵𑌚𑌨𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 1 ॥
𑌗𑌤𑌿𑌰𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌦𑍁𑌃𑌖𑍇 𑌕𑌿𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌸 𑌰𑌾𑌮 𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌃 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌵𑍍𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑍋 𑌵𑌨𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌬𑌲𑌵𑌾𑌨𑍍𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌯𑍋𑌽𑌪𑍍𑌯𑌸𑍗 ।
𑌕𑌿𑌂 𑌨 𑌮𑍋𑌚𑌯𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍍𑌮 𑌪𑌿𑌤𑍃𑌨𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵 𑌤𑍁 𑌨𑌿𑌗𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌸𑌮𑌵𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌨𑌯𑌾𑌨𑌯𑍗 ।
𑌉𑌤𑍍𑌪𑌥𑌂 𑌯𑌸𑍍𑌸𑌮𑌾𑌰𑍂𑌢𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌨𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌶𑌂 𑌗𑌤𑌃 ॥ 4 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾𑌷𑌮𑌾𑌣𑍇 𑌤𑍁 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑍇 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌾𑌨𑍁𑌜𑍇 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌗𑍍𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑍇𑌽𑌭𑍂𑌤𑍍𑌤𑌦𑌾 𑌕𑍁𑌬𑍍𑌜𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌭𑌰𑌣𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾 ॥ 5 ॥
𑌲𑌿𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑌸𑌾𑌰𑍇𑌣 𑌰𑌾𑌜𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌬𑌿𑌭𑍍𑌰𑌤𑍀 ।
𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌂 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑍈 𑌸𑍍𑌤𑍈𑌸𑍍𑌤𑍈𑌰𑍍𑌭𑍂𑌷𑌣𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾 ॥ 6 ॥
𑌮𑍇𑌖𑌲𑌾𑌦𑌾𑌮𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑌨𑍍𑌯𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌶𑍁𑌭𑌭𑍂𑌷𑌣𑍈𑌃 ।
𑌬𑌭𑌾𑌸𑍇 𑌬𑌹𑍁𑌭𑌿𑌰𑍍𑌬𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌰𑌜𑍍𑌜𑍁𑌬𑌦𑍍𑌧𑍇𑌵 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍀 ॥ 7 ॥
𑌤𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌤𑌦𑌾 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌸𑍍𑌥𑌾𑌸𑍍𑌸𑍁𑌭𑍃𑌶𑌂 𑌪𑌾𑌪𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀𑌮𑍍 ।
𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑍍𑌵𑌾𑌽𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌬𑍍𑌜𑌾𑌂 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑌾𑌯 𑌨𑍍𑌯𑌵𑍇𑌦𑌯𑌨𑍍 ॥ 8 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌕𑍃𑌤𑍇 𑌵𑌨𑍇 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌦𑍇𑌹𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌃 𑌪𑌿𑌤𑌾 ।
𑌸𑍇𑌯𑌂 𑌪𑌾𑌪𑌾 𑌨𑍃𑌶𑌂𑌸𑌾 𑌚 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌯𑌥𑌾𑌮𑌤𑌿 ॥ 9 ॥
𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌦𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌭𑍃𑌶𑌦𑍁𑌃𑌖𑌿𑌤𑌃 ।
𑌅𑌨𑍍𑌤𑌃𑌪𑍁𑌰𑌚𑌰𑌾𑌨𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌧𑍃𑌤 𑌵𑍍𑌰𑌤𑌃 ॥ 10 ॥
𑌤𑍀𑌵𑍍𑌰𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌾𑌦𑌿𑌤𑌂 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌂 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑍂𑌣𑌾𑌂 𑌮𑍇 𑌤𑌥𑌾 𑌪𑌿𑌤𑍁𑌃 ।
𑌯𑌯𑌾 𑌸𑍇𑌯𑌂 𑌨𑍃𑌶𑌂𑌸𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌃 𑌫𑌲𑌮𑌶𑍍𑌨𑍁𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌤𑍇𑌨𑌾𑌶𑍁 𑌸𑌖𑍀𑌜𑌨𑌸𑌮𑌾𑌵𑍃𑌤𑌾 ।
𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑌾 𑌬𑌲𑌵𑌤𑍍𑌕𑍁𑌬𑍍𑌜𑌾 𑌸𑌾 𑌤𑌦𑍍𑌗𑍃𑌹𑌮𑌨𑌾𑌦𑌯𑌤𑍍 ॥ 12 ॥
𑌤𑌤 𑌸𑍍𑌸𑍁𑌭𑍃𑌶𑌸𑌨𑍍𑌤𑌪𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵 𑌸𑍍𑌸𑌖𑍀𑌜𑌨𑌃 ।
𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌮𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑌂 𑌵𑌿𑌪𑌲𑌾𑌯𑌤 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑌃 ॥ 13 ॥
𑌆𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑌤 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨 𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵 𑌸𑍍𑌸𑌖𑍀𑌜𑌨𑌃 ।
𑌯𑌥𑌾𑌽𑌯𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌪𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌶𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌨𑌃 𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 14 ॥
𑌸𑌾𑌨𑍁𑌕𑍍𑌰𑍋𑌶𑌾𑌂 𑌵𑌦𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌚 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞𑌾𑌂 𑌚 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ।
𑌕𑍗𑌸𑌲𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌶𑌰𑌣𑌂 𑌯𑌾𑌮 𑌸𑌾 𑌹𑌿 𑌨𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌧𑍍𑌰𑍁𑌵𑌾 𑌗𑌤𑌿𑌃 ॥ 15 ॥
𑌸 𑌚 𑌰𑍋𑌷𑍇𑌣 𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷 𑌶𑍍𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨 𑌶𑍍𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌤𑌾𑌪𑌨𑌃 ।
𑌵𑌿𑌚𑌕𑌰𑍍𑌷 𑌤𑌦𑌾 𑌕𑍁𑌬𑍍𑌜𑌾𑌂 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌶𑌨𑍍𑌤𑍀𑌂 𑌧𑌰𑌣𑍀𑌤𑌲𑍇 ॥ 16 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌹𑍍𑌯𑌾𑌕𑍃𑌷𑍍𑌯𑌮𑌾𑌣𑌾𑌯𑌾 𑌮𑌨𑍍𑌥𑌰𑌾𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌬𑌹𑍁𑌵𑌿𑌧𑌂 𑌭𑌾𑌣𑍍𑌡𑌂 𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌤𑌦𑍍𑌵𑍍𑌯𑌶𑍀𑌰𑍍𑌯𑌤 ॥ 17 ॥
𑌤𑍇𑌨 𑌭𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇𑌨 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌜𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑌨𑌮𑍍 ।
𑌅𑌶𑍋𑌭𑌤 𑌤𑌦𑌾 𑌭𑍂𑌯𑌃 𑌶𑌾𑌰𑌦𑌂 𑌗𑌗𑌨𑌂 𑌯𑌥𑌾 ॥ 18 ॥
𑌸 𑌬𑌲𑍀 𑌬𑌲𑌵𑌤𑍍𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌾𑌦𑍍𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌰𑍍𑌷𑌭𑌃 ।
𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍀𑌮𑌭𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌭𑌰𑍍𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯 𑌬𑌭𑌾𑌷𑍇 𑌪𑌰𑍁𑌷𑌂 𑌵𑌚𑌃 ॥ 19 ॥
𑌤𑍈𑌰𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑍈𑌃 𑌪𑌰𑍁𑌷𑍈𑌰𑍍𑌦𑍁𑌃𑌖𑍈𑌃 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍀 𑌭𑍃𑌶𑌦𑍁𑌃𑌖𑌿𑌤𑌾 ।
𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑌭𑌯𑌸𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌶𑌰𑌣𑌮𑌾𑌗𑌤𑌾 ॥ 20 ॥
𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌭𑌰𑌤𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌂 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑌮𑌿𑌦𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌅𑌵𑌧𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌮𑌦𑌾𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌮𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑌿𑌤𑌿 ॥ 21 ॥
𑌹𑌨𑍍𑌯𑌾𑌮𑌹𑌮𑌿𑌮𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌪𑌾𑌂 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍀𑌂 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌟𑌚𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀𑌮𑍍 ।
𑌯𑌦𑌿 𑌮𑌾𑌂 𑌧𑌾𑌰𑍍𑌮𑌿𑌕𑍋 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌨𑌾𑌸𑍂𑌯𑍇𑌨𑍍𑌮𑌾𑌤𑍃𑌘𑌾𑌤𑌕𑌮𑍍 ॥ 22 ॥
𑌇𑌮𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌹𑌤𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌬𑍍𑌜𑌾𑌂 𑌯𑌦𑌿 𑌜𑌾𑌨𑌾𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ।
𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌚 𑌮𑌾𑌂 𑌚 𑌹𑌿 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌨𑌾𑌭𑌿𑌭𑌾𑌷𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌧𑍍𑌰𑍁𑌵𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌭𑌰𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌚𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌾𑌨𑍁𑌜𑌃 ।
𑌨𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤 𑌤𑌤𑍋 𑌰𑍋𑌷𑌾𑌤𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌮𑍁𑌮𑍋𑌚 𑌚 𑌮𑌨𑍍𑌥𑌰𑌾𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌸𑌾 𑌪𑌾𑌦𑌮𑍂𑌲𑍇 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌨𑍍𑌥𑌰𑌾 𑌨𑌿𑌪𑌪𑌾𑌤 𑌹 ।
𑌨𑌿𑌶𑍍𑌶𑍍𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌸𑍁𑌦𑍁𑌃𑌖𑌾𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌕𑍃𑌪𑌣𑌂 𑌵𑌿𑌲𑌲𑌾𑌪 𑌚 ॥ 25 ॥
𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑌵𑌿𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪𑌵𑌿𑌮𑍂𑌢𑌸𑌞𑍍𑌜𑍍𑌞𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌕𑍁𑌬𑍍𑌜𑌾𑌂 𑌭𑌰𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌾𑌤𑌾 ।
𑌶𑌨𑍈𑌸𑍍𑌸𑌮𑌾𑌶𑍍𑌵𑌾𑌸𑌯𑌦𑌾𑌰𑍍𑌤𑌰𑍂𑌪𑌾𑌂 𑌕𑍍𑌰𑍗𑌞𑍍𑌚𑍀𑌂 𑌵𑌿𑌲𑌗𑍍𑌨𑌾𑌮𑌿𑌵 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌣𑌾𑌮𑍍 ॥ 26 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌸𑌪𑍍𑌤𑌤𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭasaptatitamassargaḥ |
atha yātrāṃ samīhantaṃ śatrughno lakṣmaṇānujaḥ |
bharataṃ śokasantaptamidaṃ vacanamabravīt || 1 ||
gatirya ssarvabhūtānāṃ duḥkhe kiṃ punarātmanaḥ |
sa rāma ssattvasampannaḥ striyā pravrājito vanam || 2 ||
balavānvīryasampanno lakṣmaṇo nāma yo'pyasau |
kiṃ na mocayate rāmaṃ kṛtvā sma pitṛnigraham || 3 ||
pūrvameva tu nigrāhya ssamavekṣya nayānayau |
utpathaṃ yassamārūḍho rājā nāryā vaśaṃ gataḥ || 4 ||
iti sambhāṣamāṇe tu śatrughne lakṣmaṇānuje |
prāgdvāre'bhūttadā kubjā sarvābharaṇabhūṣitā || 5 ||
liptā candanasāreṇa rājavastrāṇi bibhratī |
vividhaṃ vividhai staistairbhūṣaṇaiśca vibhūṣitā || 6 ||
mekhalādāmabhiścitrairanyaiśca śubhabhūṣaṇaiḥ |
babhāse bahubhirbaddhā rajjubaddheva vānarī || 7 ||
tāṃ samīkṣya tadā dvāssthāssubhṛśaṃ pāpakāriṇīm |
gṛhītvā'karuṇāṃ kubjāṃ śatrughnāya nyavedayan || 8 ||
yasyāḥ kṛte vane rāmo nyastadehaśca vaḥ pitā |
seyaṃ pāpā nṛśaṃsā ca tasyāḥ kuru yathāmati || 9 ||
śatrughnaśca tadājñāya vacanaṃ bhṛśaduḥkhitaḥ |
antaḥpuracarānsarvānityuvāca dhṛta vrataḥ || 10 ||
tīvramutpāditaṃ duḥkhaṃ bhrātrūṇāṃ me tathā pituḥ |
yayā seyaṃ nṛśaṃsasya karmaṇaḥ phalamaśnutām || 11 ||
evamuktvā tu tenāśu sakhījanasamāvṛtā |
gṛhītā balavatkubjā sā tadgṛhamanādayat || 12 ||
tata ssubhṛśasantaptastasyā ssarva ssakhījanaḥ |
kruddhamājñāya śatrughnaṃ vipalāyata sarvaśaḥ || 13 ||
āmantrayata kṛtsna śca tasyā ssarva ssakhījanaḥ |
yathā'yaṃ samupakrānto niśśeṣāṃ naḥ kariṣyati || 14 ||
sānukrośāṃ vadānyāṃ ca dharmajñāṃ ca yaśasvinīm |
kausalyāṃ śaraṇaṃ yāma sā hi no'stu dhruvā gatiḥ || 15 ||
sa ca roṣeṇa tāmrākṣa śśatrughna śśatrutāpanaḥ |
vicakarṣa tadā kubjāṃ krośantīṃ dharaṇītale || 16 ||
tasyā hyākṛṣyamāṇāyā mantharāyā statastataḥ |
citraṃ bahuvidhaṃ bhāṇḍaṃ pṛthivyāṃ tadvyaśīryata || 17 ||
tena bhāṇḍena saṃstīrṇaṃ śrīmadrājaniveśanam |
aśobhata tadā bhūyaḥ śāradaṃ gaganaṃ yathā || 18 ||
sa balī balavatkrodhādgṛhītvā puruṣarṣabhaḥ |
kaikeyīmabhinirbhartsya babhāṣe paruṣaṃ vacaḥ || 19 ||
tairvākyaiḥ paruṣairduḥkhaiḥ kaikeyī bhṛśaduḥkhitā |
śatrughnabhayasantrastā putraṃ śaraṇamāgatā || 20 ||
taṃ prekṣya bharataḥ kruddhaṃ śatrughnamidamabravīt |
avadhyā ssarvabhūtānāṃ pramadāḥ kṣamyatāmiti || 21 ||
hanyāmahamimāṃ pāpāṃ kaikeyīṃ duṣṭacāriṇīm |
yadi māṃ dhārmiko rāmo nāsūyenmātṛghātakam || 22 ||
imāmapi hatāṃ kubjāṃ yadi jānāti rāghavaḥ |
tvāṃ ca māṃ ca hi dharmātmā nābhibhāṣiṣyate dhruvam || 23 ||
bharatasya vacaśśrutvā śatrughno lakṣmaṇānujaḥ |
nyavartata tato roṣāttāṃ mumoca ca mantharām || 24 ||
sā pādamūle kaikeyyā mantharā nipapāta ha |
niśśvasantī suduḥkhārtā kṛpaṇaṃ vilalāpa ca || 25 ||
śatrughnavikṣepavimūḍhasañjñāṃ samīkṣya kubjāṃ bharatasya mātā |
śanaissamāśvāsayadārtarūpāṃ krauñcīṃ vilagnāmiva vīkṣamāṇām || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭasaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ अष्टसप्ततितमस्सर्गः ।
अथ यात्रां समीहन्तं शत्रुघ्नो लक्ष्मणानुजः ।
भरतं शोकसन्तप्तमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 1 ॥
गतिर्य स्सर्वभूतानां दुःखे किं पुनरात्मनः ।
स राम स्सत्त्वसम्पन्नः स्त्रिया प्रव्राजितो वनम् ॥ 2 ॥
बलवान्वीर्यसम्पन्नो लक्ष्मणो नाम योऽप्यसौ ।
किं न मोचयते रामं कृत्वा स्म पितृनिग्रहम् ॥ 3 ॥
पूर्वमेव तु निग्राह्य स्समवेक्ष्य नयानयौ ।
उत्पथं यस्समारूढो राजा नार्या वशं गतः ॥ 4 ॥
इति सम्भाषमाणे तु शत्रुघ्ने लक्ष्मणानुजे ।
प्राग्द्वारेऽभूत्तदा कुब्जा सर्वाभरणभूषिता ॥ 5 ॥
लिप्ता चन्दनसारेण राजवस्त्राणि बिभ्रती ।
विविधं विविधै स्तैस्तैर्भूषणैश्च विभूषिता ॥ 6 ॥
मेखलादामभिश्चित्रैरन्यैश्च शुभभूषणैः ।
बभासे बहुभिर्बद्धा रज्जुबद्धेव वानरी ॥ 7 ॥
तां समीक्ष्य तदा द्वास्स्थास्सुभृशं पापकारिणीम् ।
गृहीत्वाऽकरुणां कुब्जां शत्रुघ्नाय न्यवेदयन् ॥ 8 ॥
यस्याः कृते वने रामो न्यस्तदेहश्च वः पिता ।
सेयं पापा नृशंसा च तस्याः कुरु यथामति ॥ 9 ॥
शत्रुघ्नश्च तदाज्ञाय वचनं भृशदुःखितः ।
अन्तःपुरचरान्सर्वानित्युवाच धृत व्रतः ॥ 10 ॥
तीव्रमुत्पादितं दुःखं भ्रात्रूणां मे तथा पितुः ।
यया सेयं नृशंसस्य कर्मणः फलमश्नुताम् ॥ 11 ॥
एवमुक्त्वा तु तेनाशु सखीजनसमावृता ।
गृहीता बलवत्कुब्जा सा तद्गृहमनादयत् ॥ 12 ॥
तत स्सुभृशसन्तप्तस्तस्या स्सर्व स्सखीजनः ।
क्रुद्धमाज्ञाय शत्रुघ्नं विपलायत सर्वशः ॥ 13 ॥
आमन्त्रयत कृत्स्न श्च तस्या स्सर्व स्सखीजनः ।
यथाऽयं समुपक्रान्तो निश्शेषां नः करिष्यति ॥ 14 ॥
सानुक्रोशां वदान्यां च धर्मज्ञां च यशस्विनीम् ।
कौसल्यां शरणं याम सा हि नोऽस्तु ध्रुवा गतिः ॥ 15 ॥
स च रोषेण ताम्राक्ष श्शत्रुघ्न श्शत्रुतापनः ।
विचकर्ष तदा कुब्जां क्रोशन्तीं धरणीतले ॥ 16 ॥
तस्या ह्याकृष्यमाणाया मन्थराया स्ततस्ततः ।
चित्रं बहुविधं भाण्डं पृथिव्यां तद्व्यशीर्यत ॥ 17 ॥
तेन भाण्डेन संस्तीर्णं श्रीमद्राजनिवेशनम् ।
अशोभत तदा भूयः शारदं गगनं यथा ॥ 18 ॥
स बली बलवत्क्रोधाद्गृहीत्वा पुरुषर्षभः ।
कैकेयीमभिनिर्भर्त्स्य बभाषे परुषं वचः ॥ 19 ॥
तैर्वाक्यैः परुषैर्दुःखैः कैकेयी भृशदुःखिता ।
शत्रुघ्नभयसन्त्रस्ता पुत्रं शरणमागता ॥ 20 ॥
तं प्रेक्ष्य भरतः क्रुद्धं शत्रुघ्नमिदमब्रवीत् ।
अवध्या स्सर्वभूतानां प्रमदाः क्षम्यतामिति ॥ 21 ॥
हन्यामहमिमां पापां कैकेयीं दुष्टचारिणीम् ।
यदि मां धार्मिको रामो नासूयेन्मातृघातकम् ॥ 22 ॥
इमामपि हतां कुब्जां यदि जानाति राघवः ।
त्वां च मां च हि धर्मात्मा नाभिभाषिष्यते ध्रुवम् ॥ 23 ॥
भरतस्य वचश्श्रुत्वा शत्रुघ्नो लक्ष्मणानुजः ।
न्यवर्तत ततो रोषात्तां मुमोच च मन्थराम् ॥ 24 ॥
सा पादमूले कैकेय्या मन्थरा निपपात ह ।
निश्श्वसन्ती सुदुःखार्ता कृपणं विललाप च ॥ 25 ॥
शत्रुघ्नविक्षेपविमूढसञ्ज्ञां समीक्ष्य कुब्जां भरतस्य माता ।
शनैस्समाश्वासयदार्तरूपां क्रौञ्चीं विलग्नामिव वीक्षमाणाम् ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे अष्टसप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭasaptatitamassargaḥ |
atha yātrāṃ samīhantaṃ śatrughno lakṣmaṇānujaḥ |
bharataṃ śokasantaptamidaṃ vacanamabravīt || 1 ||
gatirya ssarvabhūtānāṃ duḥkhe kiṃ punarātmanaḥ |
sa rāma ssattvasampannaḥ striyā pravrājito vanam || 2 ||
balavānvīryasampanno lakṣmaṇo nāma yo'pyasau |
kiṃ na mocayate rāmaṃ kṛtvā sma pitṛnigraham || 3 ||
pūrvameva tu nigrāhya ssamavekṣya nayānayau |
utpathaṃ yassamārūḍho rājā nāryā vaśaṃ gataḥ || 4 ||
iti sambhāṣamāṇe tu śatrughne lakṣmaṇānuje |
prāgdvāre'bhūttadā kubjā sarvābharaṇabhūṣitā || 5 ||
liptā candanasāreṇa rājavastrāṇi bibhratī |
vividhaṃ vividhai staistairbhūṣaṇaiśca vibhūṣitā || 6 ||
mekhalādāmabhiścitrairanyaiśca śubhabhūṣaṇaiḥ |
babhāse bahubhirbaddhā rajjubaddheva vānarī || 7 ||
tāṃ samīkṣya tadā dvāssthāssubhṛśaṃ pāpakāriṇīm |
gṛhītvā'karuṇāṃ kubjāṃ śatrughnāya nyavedayan || 8 ||
yasyāḥ kṛte vane rāmo nyastadehaśca vaḥ pitā |
seyaṃ pāpā nṛśaṃsā ca tasyāḥ kuru yathāmati || 9 ||
śatrughnaśca tadājñāya vacanaṃ bhṛśaduḥkhitaḥ |
antaḥpuracarānsarvānityuvāca dhṛta vrataḥ || 10 ||
tīvramutpāditaṃ duḥkhaṃ bhrātrūṇāṃ me tathā pituḥ |
yayā seyaṃ nṛśaṃsasya karmaṇaḥ phalamaśnutām || 11 ||
evamuktvā tu tenāśu sakhījanasamāvṛtā |
gṛhītā balavatkubjā sā tadgṛhamanādayat || 12 ||
tata ssubhṛśasantaptastasyā ssarva ssakhījanaḥ |
kruddhamājñāya śatrughnaṃ vipalāyata sarvaśaḥ || 13 ||
āmantrayata kṛtsna śca tasyā ssarva ssakhījanaḥ |
yathā'yaṃ samupakrānto niśśeṣāṃ naḥ kariṣyati || 14 ||
sānukrośāṃ vadānyāṃ ca dharmajñāṃ ca yaśasvinīm |
kausalyāṃ śaraṇaṃ yāma sā hi no'stu dhruvā gatiḥ || 15 ||
sa ca roṣeṇa tāmrākṣa śśatrughna śśatrutāpanaḥ |
vicakarṣa tadā kubjāṃ krośantīṃ dharaṇītale || 16 ||
tasyā hyākṛṣyamāṇāyā mantharāyā statastataḥ |
citraṃ bahuvidhaṃ bhāṇḍaṃ pṛthivyāṃ tadvyaśīryata || 17 ||
tena bhāṇḍena saṃstīrṇaṃ śrīmadrājaniveśanam |
aśobhata tadā bhūyaḥ śāradaṃ gaganaṃ yathā || 18 ||
sa balī balavatkrodhādgṛhītvā puruṣarṣabhaḥ |
kaikeyīmabhinirbhartsya babhāṣe paruṣaṃ vacaḥ || 19 ||
tairvākyaiḥ paruṣairduḥkhaiḥ kaikeyī bhṛśaduḥkhitā |
śatrughnabhayasantrastā putraṃ śaraṇamāgatā || 20 ||
taṃ prekṣya bharataḥ kruddhaṃ śatrughnamidamabravīt |
avadhyā ssarvabhūtānāṃ pramadāḥ kṣamyatāmiti || 21 ||
hanyāmahamimāṃ pāpāṃ kaikeyīṃ duṣṭacāriṇīm |
yadi māṃ dhārmiko rāmo nāsūyenmātṛghātakam || 22 ||
imāmapi hatāṃ kubjāṃ yadi jānāti rāghavaḥ |
tvāṃ ca māṃ ca hi dharmātmā nābhibhāṣiṣyate dhruvam || 23 ||
bharatasya vacaśśrutvā śatrughno lakṣmaṇānujaḥ |
nyavartata tato roṣāttāṃ mumoca ca mantharām || 24 ||
sā pādamūle kaikeyyā mantharā nipapāta ha |
niśśvasantī suduḥkhārtā kṛpaṇaṃ vilalāpa ca || 25 ||
śatrughnavikṣepavimūḍhasañjñāṃ samīkṣya kubjāṃ bharatasya mātā |
śanaissamāśvāsayadārtarūpāṃ krauñcīṃ vilagnāmiva vīkṣamāṇām || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭasaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.