ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଅଷ୍ଟସପ୍ତତିତମସ୍ସର୍ଗଃ ।
ଅଥ ଯାତ୍ରାଂ ସମୀହନ୍ତଂ ଶତ୍ରୁଘ୍ନୋ ଲକ୍ଷ୍ମଣାନୁଜଃ ।
ଭରତଂ ଶୋକସନ୍ତପ୍ତମିଦଂ ଵଚନମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 1 ॥
ଗତିର୍ଯ ସ୍ସର୍ଵଭୂତାନାଂ ଦୁଃଖେ କିଂ ପୁନରାତ୍ମନଃ ।
ସ ରାମ ସ୍ସତ୍ତ୍ଵସମ୍ପନ୍ନଃ ସ୍ତ୍ରିଯା ପ୍ରଵ୍ରାଜିତୋ ଵନମ୍ ॥ 2 ॥
ବଲଵାନ୍ଵୀର୍ଯସମ୍ପନ୍ନୋ ଲକ୍ଷ୍ମଣୋ ନାମ ଯୋଽପ୍ଯସୌ ।
କିଂ ନ ମୋଚଯତେ ରାମଂ କୃତ୍ଵା ସ୍ମ ପିତୃନିଗ୍ରହମ୍ ॥ 3 ॥
ପୂର୍ଵମେଵ ତୁ ନିଗ୍ରାହ୍ଯ ସ୍ସମଵେକ୍ଷ୍ଯ ନଯାନଯୌ ।
ଉତ୍ପଥଂ ଯସ୍ସମାରୂଢୋ ରାଜା ନାର୍ଯା ଵଶଂ ଗତଃ ॥ 4 ॥
ଇତି ସମ୍ଭାଷମାଣେ ତୁ ଶତ୍ରୁଘ୍ନେ ଲକ୍ଷ୍ମଣାନୁଜେ ।
ପ୍ରାଗ୍ଦ୍ଵାରେଽଭୂତ୍ତଦା କୁବ୍ଜା ସର୍ଵାଭରଣଭୂଷିତା ॥ 5 ॥
ଲିପ୍ତା ଚନ୍ଦନସାରେଣ ରାଜଵସ୍ତ୍ରାଣି ବିଭ୍ରତୀ ।
ଵିଵିଧଂ ଵିଵିଧୈ ସ୍ତୈସ୍ତୈର୍ଭୂଷଣୈଶ୍ଚ ଵିଭୂଷିତା ॥ 6 ॥
ମେଖଲାଦାମଭିଶ୍ଚିତ୍ରୈରନ୍ଯୈଶ୍ଚ ଶୁଭଭୂଷଣୈଃ ।
ବଭାସେ ବହୁଭିର୍ବଦ୍ଧା ରଜ୍ଜୁବଦ୍ଧେଵ ଵାନରୀ ॥ 7 ॥
ତାଂ ସମୀକ୍ଷ୍ଯ ତଦା ଦ୍ଵାସ୍ସ୍ଥାସ୍ସୁଭୃଶଂ ପାପକାରିଣୀମ୍ ।
ଗୃହୀତ୍ଵାଽକରୁଣାଂ କୁବ୍ଜାଂ ଶତ୍ରୁଘ୍ନାଯ ନ୍ଯଵେଦଯନ୍ ॥ 8 ॥
ଯସ୍ଯାଃ କୃତେ ଵନେ ରାମୋ ନ୍ଯସ୍ତଦେହଶ୍ଚ ଵଃ ପିତା ।
ସେଯଂ ପାପା ନୃଶଂସା ଚ ତସ୍ଯାଃ କୁରୁ ଯଥାମତି ॥ 9 ॥
ଶତ୍ରୁଘ୍ନଶ୍ଚ ତଦାଜ୍ଞାଯ ଵଚନଂ ଭୃଶଦୁଃଖିତଃ ।
ଅନ୍ତଃପୁରଚରାନ୍ସର୍ଵାନିତ୍ଯୁଵାଚ ଧୃତ ଵ୍ରତଃ ॥ 10 ॥
ତୀଵ୍ରମୁତ୍ପାଦିତଂ ଦୁଃଖଂ ଭ୍ରାତ୍ରୂଣାଂ ମେ ତଥା ପିତୁଃ ।
ଯଯା ସେଯଂ ନୃଶଂସସ୍ଯ କର୍ମଣଃ ଫଲମଶ୍ନୁତାମ୍ ॥ 11 ॥
ଏଵମୁକ୍ତ୍ଵା ତୁ ତେନାଶୁ ସଖୀଜନସମାଵୃତା ।
ଗୃହୀତା ବଲଵତ୍କୁବ୍ଜା ସା ତଦ୍ଗୃହମନାଦଯତ୍ ॥ 12 ॥
ତତ ସ୍ସୁଭୃଶସନ୍ତପ୍ତସ୍ତସ୍ଯା ସ୍ସର୍ଵ ସ୍ସଖୀଜନଃ ।
କ୍ରୁଦ୍ଧମାଜ୍ଞାଯ ଶତ୍ରୁଘ୍ନଂ ଵିପଲାଯତ ସର୍ଵଶଃ ॥ 13 ॥
ଆମନ୍ତ୍ରଯତ କୃତ୍ସ୍ନ ଶ୍ଚ ତସ୍ଯା ସ୍ସର୍ଵ ସ୍ସଖୀଜନଃ ।
ଯଥାଽଯଂ ସମୁପକ୍ରାନ୍ତୋ ନିଶ୍ଶେଷାଂ ନଃ କରିଷ୍ଯତି ॥ 14 ॥
ସାନୁକ୍ରୋଶାଂ ଵଦାନ୍ଯାଂ ଚ ଧର୍ମଜ୍ଞାଂ ଚ ଯଶସ୍ଵିନୀମ୍ ।
କୌସଲ୍ଯାଂ ଶରଣଂ ଯାମ ସା ହି ନୋଽସ୍ତୁ ଧ୍ରୁଵା ଗତିଃ ॥ 15 ॥
ସ ଚ ରୋଷେଣ ତାମ୍ରାକ୍ଷ ଶ୍ଶତ୍ରୁଘ୍ନ ଶ୍ଶତ୍ରୁତାପନଃ ।
ଵିଚକର୍ଷ ତଦା କୁବ୍ଜାଂ କ୍ରୋଶନ୍ତୀଂ ଧରଣୀତଲେ ॥ 16 ॥
ତସ୍ଯା ହ୍ଯାକୃଷ୍ଯମାଣାଯା ମନ୍ଥରାଯା ସ୍ତତସ୍ତତଃ ।
ଚିତ୍ରଂ ବହୁଵିଧଂ ଭାଣ୍ଡଂ ପୃଥିଵ୍ଯାଂ ତଦ୍ଵ୍ଯଶୀର୍ଯତ ॥ 17 ॥
ତେନ ଭାଣ୍ଡେନ ସଂସ୍ତୀର୍ଣଂ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାଜନିଵେଶନମ୍ ।
ଅଶୋଭତ ତଦା ଭୂଯଃ ଶାରଦଂ ଗଗନଂ ଯଥା ॥ 18 ॥
ସ ବଲୀ ବଲଵତ୍କ୍ରୋଧାଦ୍ଗୃହୀତ୍ଵା ପୁରୁଷର୍ଷଭଃ ।
କୈକେଯୀମଭିନିର୍ଭର୍ତ୍ସ୍ଯ ବଭାଷେ ପରୁଷଂ ଵଚଃ ॥ 19 ॥
ତୈର୍ଵାକ୍ଯୈଃ ପରୁଷୈର୍ଦୁଃଖୈଃ କୈକେଯୀ ଭୃଶଦୁଃଖିତା ।
ଶତ୍ରୁଘ୍ନଭଯସନ୍ତ୍ରସ୍ତା ପୁତ୍ରଂ ଶରଣମାଗତା ॥ 20 ॥
ତଂ ପ୍ରେକ୍ଷ୍ଯ ଭରତଃ କ୍ରୁଦ୍ଧଂ ଶତ୍ରୁଘ୍ନମିଦମବ୍ରଵୀତ୍ ।
ଅଵଧ୍ଯା ସ୍ସର୍ଵଭୂତାନାଂ ପ୍ରମଦାଃ କ୍ଷମ୍ଯତାମିତି ॥ 21 ॥
ହନ୍ଯାମହମିମାଂ ପାପାଂ କୈକେଯୀଂ ଦୁଷ୍ଟଚାରିଣୀମ୍ ।
ଯଦି ମାଂ ଧାର୍ମିକୋ ରାମୋ ନାସୂଯେନ୍ମାତୃଘାତକମ୍ ॥ 22 ॥
ଇମାମପି ହତାଂ କୁବ୍ଜାଂ ଯଦି ଜାନାତି ରାଘଵଃ ।
ତ୍ଵାଂ ଚ ମାଂ ଚ ହି ଧର୍ମାତ୍ମା ନାଭିଭାଷିଷ୍ଯତେ ଧ୍ରୁଵମ୍ ॥ 23 ॥
ଭରତସ୍ଯ ଵଚଶ୍ଶ୍ରୁତ୍ଵା ଶତ୍ରୁଘ୍ନୋ ଲକ୍ଷ୍ମଣାନୁଜଃ ।
ନ୍ଯଵର୍ତତ ତତୋ ରୋଷାତ୍ତାଂ ମୁମୋଚ ଚ ମନ୍ଥରାମ୍ ॥ 24 ॥
ସା ପାଦମୂଲେ କୈକେଯ୍ଯା ମନ୍ଥରା ନିପପାତ ହ ।
ନିଶ୍ଶ୍ଵସନ୍ତୀ ସୁଦୁଃଖାର୍ତା କୃପଣଂ ଵିଲଲାପ ଚ ॥ 25 ॥
ଶତ୍ରୁଘ୍ନଵିକ୍ଷେପଵିମୂଢସଞ୍ଜ୍ଞାଂ ସମୀକ୍ଷ୍ଯ କୁବ୍ଜାଂ ଭରତସ୍ଯ ମାତା ।
ଶନୈସ୍ସମାଶ୍ଵାସଯଦାର୍ତରୂପାଂ କ୍ରୌଞ୍ଚୀଂ ଵିଲଗ୍ନାମିଵ ଵୀକ୍ଷମାଣାମ୍ ॥ 26 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡେ ଅଷ୍ଟସପ୍ତତିତମସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭasaptatitamassargaḥ |
atha yātrāṃ samīhantaṃ śatrughno lakṣmaṇānujaḥ |
bharataṃ śokasantaptamidaṃ vacanamabravīt || 1 ||
gatirya ssarvabhūtānāṃ duḥkhe kiṃ punarātmanaḥ |
sa rāma ssattvasampannaḥ striyā pravrājito vanam || 2 ||
balavānvīryasampanno lakṣmaṇo nāma yo'pyasau |
kiṃ na mocayate rāmaṃ kṛtvā sma pitṛnigraham || 3 ||
pūrvameva tu nigrāhya ssamavekṣya nayānayau |
utpathaṃ yassamārūḍho rājā nāryā vaśaṃ gataḥ || 4 ||
iti sambhāṣamāṇe tu śatrughne lakṣmaṇānuje |
prāgdvāre'bhūttadā kubjā sarvābharaṇabhūṣitā || 5 ||
liptā candanasāreṇa rājavastrāṇi bibhratī |
vividhaṃ vividhai staistairbhūṣaṇaiśca vibhūṣitā || 6 ||
mekhalādāmabhiścitrairanyaiśca śubhabhūṣaṇaiḥ |
babhāse bahubhirbaddhā rajjubaddheva vānarī || 7 ||
tāṃ samīkṣya tadā dvāssthāssubhṛśaṃ pāpakāriṇīm |
gṛhītvā'karuṇāṃ kubjāṃ śatrughnāya nyavedayan || 8 ||
yasyāḥ kṛte vane rāmo nyastadehaśca vaḥ pitā |
seyaṃ pāpā nṛśaṃsā ca tasyāḥ kuru yathāmati || 9 ||
śatrughnaśca tadājñāya vacanaṃ bhṛśaduḥkhitaḥ |
antaḥpuracarānsarvānityuvāca dhṛta vrataḥ || 10 ||
tīvramutpāditaṃ duḥkhaṃ bhrātrūṇāṃ me tathā pituḥ |
yayā seyaṃ nṛśaṃsasya karmaṇaḥ phalamaśnutām || 11 ||
evamuktvā tu tenāśu sakhījanasamāvṛtā |
gṛhītā balavatkubjā sā tadgṛhamanādayat || 12 ||
tata ssubhṛśasantaptastasyā ssarva ssakhījanaḥ |
kruddhamājñāya śatrughnaṃ vipalāyata sarvaśaḥ || 13 ||
āmantrayata kṛtsna śca tasyā ssarva ssakhījanaḥ |
yathā'yaṃ samupakrānto niśśeṣāṃ naḥ kariṣyati || 14 ||
sānukrośāṃ vadānyāṃ ca dharmajñāṃ ca yaśasvinīm |
kausalyāṃ śaraṇaṃ yāma sā hi no'stu dhruvā gatiḥ || 15 ||
sa ca roṣeṇa tāmrākṣa śśatrughna śśatrutāpanaḥ |
vicakarṣa tadā kubjāṃ krośantīṃ dharaṇītale || 16 ||
tasyā hyākṛṣyamāṇāyā mantharāyā statastataḥ |
citraṃ bahuvidhaṃ bhāṇḍaṃ pṛthivyāṃ tadvyaśīryata || 17 ||
tena bhāṇḍena saṃstīrṇaṃ śrīmadrājaniveśanam |
aśobhata tadā bhūyaḥ śāradaṃ gaganaṃ yathā || 18 ||
sa balī balavatkrodhādgṛhītvā puruṣarṣabhaḥ |
kaikeyīmabhinirbhartsya babhāṣe paruṣaṃ vacaḥ || 19 ||
tairvākyaiḥ paruṣairduḥkhaiḥ kaikeyī bhṛśaduḥkhitā |
śatrughnabhayasantrastā putraṃ śaraṇamāgatā || 20 ||
taṃ prekṣya bharataḥ kruddhaṃ śatrughnamidamabravīt |
avadhyā ssarvabhūtānāṃ pramadāḥ kṣamyatāmiti || 21 ||
hanyāmahamimāṃ pāpāṃ kaikeyīṃ duṣṭacāriṇīm |
yadi māṃ dhārmiko rāmo nāsūyenmātṛghātakam || 22 ||
imāmapi hatāṃ kubjāṃ yadi jānāti rāghavaḥ |
tvāṃ ca māṃ ca hi dharmātmā nābhibhāṣiṣyate dhruvam || 23 ||
bharatasya vacaśśrutvā śatrughno lakṣmaṇānujaḥ |
nyavartata tato roṣāttāṃ mumoca ca mantharām || 24 ||
sā pādamūle kaikeyyā mantharā nipapāta ha |
niśśvasantī suduḥkhārtā kṛpaṇaṃ vilalāpa ca || 25 ||
śatrughnavikṣepavimūḍhasañjñāṃ samīkṣya kubjāṃ bharatasya mātā |
śanaissamāśvāsayadārtarūpāṃ krauñcīṃ vilagnāmiva vīkṣamāṇām || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭasaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ अष्टसप्ततितमस्सर्गः ।
अथ यात्रां समीहन्तं शत्रुघ्नो लक्ष्मणानुजः ।
भरतं शोकसन्तप्तमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 1 ॥
गतिर्य स्सर्वभूतानां दुःखे किं पुनरात्मनः ।
स राम स्सत्त्वसम्पन्नः स्त्रिया प्रव्राजितो वनम् ॥ 2 ॥
बलवान्वीर्यसम्पन्नो लक्ष्मणो नाम योऽप्यसौ ।
किं न मोचयते रामं कृत्वा स्म पितृनिग्रहम् ॥ 3 ॥
पूर्वमेव तु निग्राह्य स्समवेक्ष्य नयानयौ ।
उत्पथं यस्समारूढो राजा नार्या वशं गतः ॥ 4 ॥
इति सम्भाषमाणे तु शत्रुघ्ने लक्ष्मणानुजे ।
प्राग्द्वारेऽभूत्तदा कुब्जा सर्वाभरणभूषिता ॥ 5 ॥
लिप्ता चन्दनसारेण राजवस्त्राणि बिभ्रती ।
विविधं विविधै स्तैस्तैर्भूषणैश्च विभूषिता ॥ 6 ॥
मेखलादामभिश्चित्रैरन्यैश्च शुभभूषणैः ।
बभासे बहुभिर्बद्धा रज्जुबद्धेव वानरी ॥ 7 ॥
तां समीक्ष्य तदा द्वास्स्थास्सुभृशं पापकारिणीम् ।
गृहीत्वाऽकरुणां कुब्जां शत्रुघ्नाय न्यवेदयन् ॥ 8 ॥
यस्याः कृते वने रामो न्यस्तदेहश्च वः पिता ।
सेयं पापा नृशंसा च तस्याः कुरु यथामति ॥ 9 ॥
शत्रुघ्नश्च तदाज्ञाय वचनं भृशदुःखितः ।
अन्तःपुरचरान्सर्वानित्युवाच धृत व्रतः ॥ 10 ॥
तीव्रमुत्पादितं दुःखं भ्रात्रूणां मे तथा पितुः ।
यया सेयं नृशंसस्य कर्मणः फलमश्नुताम् ॥ 11 ॥
एवमुक्त्वा तु तेनाशु सखीजनसमावृता ।
गृहीता बलवत्कुब्जा सा तद्गृहमनादयत् ॥ 12 ॥
तत स्सुभृशसन्तप्तस्तस्या स्सर्व स्सखीजनः ।
क्रुद्धमाज्ञाय शत्रुघ्नं विपलायत सर्वशः ॥ 13 ॥
आमन्त्रयत कृत्स्न श्च तस्या स्सर्व स्सखीजनः ।
यथाऽयं समुपक्रान्तो निश्शेषां नः करिष्यति ॥ 14 ॥
सानुक्रोशां वदान्यां च धर्मज्ञां च यशस्विनीम् ।
कौसल्यां शरणं याम सा हि नोऽस्तु ध्रुवा गतिः ॥ 15 ॥
स च रोषेण ताम्राक्ष श्शत्रुघ्न श्शत्रुतापनः ।
विचकर्ष तदा कुब्जां क्रोशन्तीं धरणीतले ॥ 16 ॥
तस्या ह्याकृष्यमाणाया मन्थराया स्ततस्ततः ।
चित्रं बहुविधं भाण्डं पृथिव्यां तद्व्यशीर्यत ॥ 17 ॥
तेन भाण्डेन संस्तीर्णं श्रीमद्राजनिवेशनम् ।
अशोभत तदा भूयः शारदं गगनं यथा ॥ 18 ॥
स बली बलवत्क्रोधाद्गृहीत्वा पुरुषर्षभः ।
कैकेयीमभिनिर्भर्त्स्य बभाषे परुषं वचः ॥ 19 ॥
तैर्वाक्यैः परुषैर्दुःखैः कैकेयी भृशदुःखिता ।
शत्रुघ्नभयसन्त्रस्ता पुत्रं शरणमागता ॥ 20 ॥
तं प्रेक्ष्य भरतः क्रुद्धं शत्रुघ्नमिदमब्रवीत् ।
अवध्या स्सर्वभूतानां प्रमदाः क्षम्यतामिति ॥ 21 ॥
हन्यामहमिमां पापां कैकेयीं दुष्टचारिणीम् ।
यदि मां धार्मिको रामो नासूयेन्मातृघातकम् ॥ 22 ॥
इमामपि हतां कुब्जां यदि जानाति राघवः ।
त्वां च मां च हि धर्मात्मा नाभिभाषिष्यते ध्रुवम् ॥ 23 ॥
भरतस्य वचश्श्रुत्वा शत्रुघ्नो लक्ष्मणानुजः ।
न्यवर्तत ततो रोषात्तां मुमोच च मन्थराम् ॥ 24 ॥
सा पादमूले कैकेय्या मन्थरा निपपात ह ।
निश्श्वसन्ती सुदुःखार्ता कृपणं विललाप च ॥ 25 ॥
शत्रुघ्नविक्षेपविमूढसञ्ज्ञां समीक्ष्य कुब्जां भरतस्य माता ।
शनैस्समाश्वासयदार्तरूपां क्रौञ्चीं विलग्नामिव वीक्षमाणाम् ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे अष्टसप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭasaptatitamassargaḥ |
atha yātrāṃ samīhantaṃ śatrughno lakṣmaṇānujaḥ |
bharataṃ śokasantaptamidaṃ vacanamabravīt || 1 ||
gatirya ssarvabhūtānāṃ duḥkhe kiṃ punarātmanaḥ |
sa rāma ssattvasampannaḥ striyā pravrājito vanam || 2 ||
balavānvīryasampanno lakṣmaṇo nāma yo'pyasau |
kiṃ na mocayate rāmaṃ kṛtvā sma pitṛnigraham || 3 ||
pūrvameva tu nigrāhya ssamavekṣya nayānayau |
utpathaṃ yassamārūḍho rājā nāryā vaśaṃ gataḥ || 4 ||
iti sambhāṣamāṇe tu śatrughne lakṣmaṇānuje |
prāgdvāre'bhūttadā kubjā sarvābharaṇabhūṣitā || 5 ||
liptā candanasāreṇa rājavastrāṇi bibhratī |
vividhaṃ vividhai staistairbhūṣaṇaiśca vibhūṣitā || 6 ||
mekhalādāmabhiścitrairanyaiśca śubhabhūṣaṇaiḥ |
babhāse bahubhirbaddhā rajjubaddheva vānarī || 7 ||
tāṃ samīkṣya tadā dvāssthāssubhṛśaṃ pāpakāriṇīm |
gṛhītvā'karuṇāṃ kubjāṃ śatrughnāya nyavedayan || 8 ||
yasyāḥ kṛte vane rāmo nyastadehaśca vaḥ pitā |
seyaṃ pāpā nṛśaṃsā ca tasyāḥ kuru yathāmati || 9 ||
śatrughnaśca tadājñāya vacanaṃ bhṛśaduḥkhitaḥ |
antaḥpuracarānsarvānityuvāca dhṛta vrataḥ || 10 ||
tīvramutpāditaṃ duḥkhaṃ bhrātrūṇāṃ me tathā pituḥ |
yayā seyaṃ nṛśaṃsasya karmaṇaḥ phalamaśnutām || 11 ||
evamuktvā tu tenāśu sakhījanasamāvṛtā |
gṛhītā balavatkubjā sā tadgṛhamanādayat || 12 ||
tata ssubhṛśasantaptastasyā ssarva ssakhījanaḥ |
kruddhamājñāya śatrughnaṃ vipalāyata sarvaśaḥ || 13 ||
āmantrayata kṛtsna śca tasyā ssarva ssakhījanaḥ |
yathā'yaṃ samupakrānto niśśeṣāṃ naḥ kariṣyati || 14 ||
sānukrośāṃ vadānyāṃ ca dharmajñāṃ ca yaśasvinīm |
kausalyāṃ śaraṇaṃ yāma sā hi no'stu dhruvā gatiḥ || 15 ||
sa ca roṣeṇa tāmrākṣa śśatrughna śśatrutāpanaḥ |
vicakarṣa tadā kubjāṃ krośantīṃ dharaṇītale || 16 ||
tasyā hyākṛṣyamāṇāyā mantharāyā statastataḥ |
citraṃ bahuvidhaṃ bhāṇḍaṃ pṛthivyāṃ tadvyaśīryata || 17 ||
tena bhāṇḍena saṃstīrṇaṃ śrīmadrājaniveśanam |
aśobhata tadā bhūyaḥ śāradaṃ gaganaṃ yathā || 18 ||
sa balī balavatkrodhādgṛhītvā puruṣarṣabhaḥ |
kaikeyīmabhinirbhartsya babhāṣe paruṣaṃ vacaḥ || 19 ||
tairvākyaiḥ paruṣairduḥkhaiḥ kaikeyī bhṛśaduḥkhitā |
śatrughnabhayasantrastā putraṃ śaraṇamāgatā || 20 ||
taṃ prekṣya bharataḥ kruddhaṃ śatrughnamidamabravīt |
avadhyā ssarvabhūtānāṃ pramadāḥ kṣamyatāmiti || 21 ||
hanyāmahamimāṃ pāpāṃ kaikeyīṃ duṣṭacāriṇīm |
yadi māṃ dhārmiko rāmo nāsūyenmātṛghātakam || 22 ||
imāmapi hatāṃ kubjāṃ yadi jānāti rāghavaḥ |
tvāṃ ca māṃ ca hi dharmātmā nābhibhāṣiṣyate dhruvam || 23 ||
bharatasya vacaśśrutvā śatrughno lakṣmaṇānujaḥ |
nyavartata tato roṣāttāṃ mumoca ca mantharām || 24 ||
sā pādamūle kaikeyyā mantharā nipapāta ha |
niśśvasantī suduḥkhārtā kṛpaṇaṃ vilalāpa ca || 25 ||
śatrughnavikṣepavimūḍhasañjñāṃ samīkṣya kubjāṃ bharatasya mātā |
śanaissamāśvāsayadārtarūpāṃ krauñcīṃ vilagnāmiva vīkṣamāṇām || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭasaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.