𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌶𑍀𑌤𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑌾𑌮𑌾𑌰𑍍𑌯𑌗𑌣𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌾𑌂 𑌭𑌰𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾𑌂 𑌸𑌭𑌾𑌮𑍍 ।
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌮𑌿𑌵 ॥ 1 ॥
𑌆𑌸𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌯𑌥𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌯𑌮𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌶𑌤𑌾𑌂 𑌤𑌦𑌾 ।
𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑌰𑌾𑌗𑌪𑍍𑌰𑌭𑌯𑌾 𑌦𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌤𑌾 𑌸𑌾 𑌸𑌭𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾 ॥ 2 ॥
𑌸𑌾 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌵𑌜𑍍𑌜𑌨𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌸𑌭𑌾 𑌸𑍁𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑌾 𑌤𑌦𑌾 ।
𑌅𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌤 𑌘𑌨𑌾𑌪𑌾𑌯𑍇 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍇𑌵 𑌶𑌰𑍍𑌵𑌰𑍀 ॥ 3 ॥
𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑍀 𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌮𑌗𑍍𑌰𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌵𑌿𑌤𑍍 ।
𑌇𑌦𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍋𑌹𑌿𑌤𑍋 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌭𑌰𑌤𑌂 𑌮𑍃𑌦𑍁 𑌚𑌾𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 4 ॥
𑌤𑌾𑌤 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌦𑌶𑌰𑌥 𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌤𑍋 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌮𑌾𑌚𑌰𑌨𑍍 ।
𑌧𑌨𑌧𑌾𑌨𑍍𑌯𑌵𑌤𑍀𑌂 𑌸𑍍𑌫𑍀𑌤𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌯 𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍀𑌂 𑌤𑌵 ॥ 5 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌧𑍃𑌤𑌿𑌸𑍍𑌸𑌤𑌾𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌮𑌨𑍁𑌸𑍍𑌮𑌰𑌨𑍍 ।
𑌨𑌾𑌜𑌹𑌾𑌤𑍍𑌪𑌿𑌤𑍁𑌰𑌾𑌦𑍇𑌶𑌂 𑌶𑌶𑍀 𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑌾𑌮𑌿𑌵𑍋𑌦𑌿𑌤𑌃 ॥ 6 ॥
𑌪𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌚 𑌤𑍇 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌨𑌿𑌹𑌤𑌕𑌣𑍍𑌟𑌕𑌮𑍍 ।
𑌤𑌦𑍍𑌭𑍁𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵 𑌮𑍁𑌦𑌿𑌤𑌾𑌮𑌾𑌤𑍍𑌯𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌮𑍇𑌵𑌾𑌭𑌿𑌷𑍇𑌚𑌯 ॥ 7 ॥
𑌉𑌦𑍀𑌚𑍍𑌯𑌾 𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌚𑍍𑌯𑌾 𑌶𑍍𑌚 𑌦𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌤𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌕𑍇𑌵𑌲𑌾𑌃 ।
𑌕𑍋𑌟𑍍𑌯𑌾𑌪𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌸𑌾𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌰𑌤𑍍𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌭𑌿𑌹𑌰𑌨𑍍𑌤𑍁𑌤𑍇 ॥ 8 ॥
𑌤𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌭𑌰𑌤𑍋 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌶𑍋𑌕𑍇𑌨𑌾𑌭𑌿𑌪𑌰𑌿𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑌃 ।
𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌯𑌾 ॥ 9 ॥
𑌸𑌬𑌾𑌷𑍍𑌪𑌕𑌲𑌯𑌾 𑌵𑌾𑌚𑌾 𑌕𑌲𑌹𑌂𑌸𑌸𑍍𑌵𑌰𑍋 𑌯𑍁𑌵𑌾 ।
𑌵𑌿𑌲𑌲𑌾𑌪 𑌸𑌭𑌾𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌜𑌗𑌰𑍍𑌹𑍇 𑌚 𑌪𑍁𑌰𑍋𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 10 ॥
𑌚𑌰𑌿𑌤𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌚𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌨𑌾𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌧𑍀𑌮𑌤𑌃 ।
𑌧𑌰𑍍𑌮𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌕𑍋 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌦𑍍𑌵𑌿𑌧𑍋 𑌹𑌰𑍇𑌤𑍍 ॥ 11 ॥
𑌕𑌥𑌂 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌾𑌜𑍍𑌜𑌾𑌤𑍋 𑌭𑌵𑍇𑌦𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌾𑌪𑌹𑌾𑌰𑌕𑌃 ।
𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌚𑌾𑌹𑌂 𑌚 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌂 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍁𑌮𑌿𑌹𑌾𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ॥ 12 ॥
𑌜𑍍𑌯𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌶𑍍𑌚 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌦𑌿𑌲𑍀𑌪𑌨𑌹𑍁𑌷𑍋𑌪𑌮𑌃 ।
𑌲𑌬𑍍𑌧𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌤𑌿 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑍋 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌦𑌶𑌰𑌥𑍋 𑌯𑌥𑌾 ॥ 13 ॥
𑌅𑌨𑌾𑌰𑍍𑌯𑌜𑍁𑌷𑍍𑌟𑌮𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑍍𑌯𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌪𑌮𑌹𑌂 𑌯𑌦𑌿 ।
𑌇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍂𑌣𑌾𑌮𑌹𑌂 𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌭𑌵𑍇𑌯𑌂 𑌕𑍁𑌲𑌪𑌾𑌂𑌸𑌨𑌃 ॥ 14 ॥
𑌯𑌦𑍍𑌧𑌿 𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌪𑌾𑌪𑌂 𑌨𑌾𑌹𑌂 𑌤𑌦𑌪𑌿 𑌰𑍋𑌚𑌯𑍇 ।
𑌇𑌹𑌸𑍍𑌥𑍋 𑌵𑌨𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌸𑍍𑌥𑌂 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌃 ॥ 15 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌮𑍇𑌵𑌾𑌨𑍁𑌗𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌿 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌸 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌪𑌦𑌾𑌂 𑌵𑌰𑌃 ।
𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾𑌣𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌲𑍋𑌕𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌮𑌰𑍍𑌹𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ॥ 16 ॥
𑌤𑌦𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌸𑌂𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌸𑌭𑌾𑌸𑌦𑌃 ।
𑌹𑌰𑍍𑌷𑌾𑌨𑍍𑌮𑍁𑌮𑍁𑌚𑍁𑌰𑌶𑍍𑌰𑍂𑌣𑌿 𑌰𑌾𑌮𑍇 𑌨𑌿𑌹𑌿𑌤𑌚𑍇𑌤𑌸𑌃 ॥ 17 ॥
𑌯𑌦𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌨 𑌶𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌯𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌵𑌨𑌾𑌤𑍍 ।
𑌵𑌨𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌰𑍈𑌵 𑌵𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌯𑌥𑌾𑌽𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ॥ 18 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑍋𑌪𑌾𑌯𑌂 𑌤𑍁 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌷𑍍𑌯𑍇 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌯𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌬𑌲𑌾𑌤𑍍 ।
𑌸𑌮𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌰𑍍𑌯𑌮𑌿𑌶𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌸𑌾𑌧𑍂𑌨𑌾𑌂 𑌗𑍁𑌣𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 19 ॥
𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌿𑌕𑌰𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌕𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌶𑍋𑌧𑌕𑌰𑌕𑍍𑌷𑌕𑌾𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌾𑌪𑌿𑌤𑌾 𑌮𑌯𑌾 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌰𑌾𑌪𑌿 𑌮𑌮 𑌰𑍋𑌚𑌤𑍇 ॥ 20 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌭𑌰𑌤𑍋 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍃𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌃 ।
𑌸𑌮𑍀𑌪𑌸𑍍𑌥𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚𑍇𑌦𑌂 𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌕𑍋𑌵𑌿𑌦𑌮𑍍 ॥ 21 ॥
𑌤𑍂𑌰𑍍𑌣𑌮𑍁𑌤𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌗𑌚𑍍𑌛 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰 𑌮𑌮 𑌶𑌾𑌸𑌨𑌾𑌤𑍍 ।
𑌯𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑌯 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌬𑌲𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌸𑌮𑌾𑌨𑌯 ॥ 22 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤 𑌸𑍍𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌭𑌰𑌤𑍇𑌨 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ।
𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾𑌽𑌦𑌿𑌶𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌯𑌥𑌾𑌸𑌨𑍍𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑌮𑌿𑌷𑍍𑌟𑌵𑌤𑍍 ॥ 23 ॥
𑌤𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌯𑍋 𑌬𑌲𑌾𑌧𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑌾 𑌬𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌚 ।
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌯𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌜𑍍𑌞𑌪𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌨𑍇 ॥ 24 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌯𑍋𑌧𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍍𑌰𑍂𑌨𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌗𑍃𑌹𑍇𑌗𑍃𑌹𑍇 ।
𑌯𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾𑌗𑌮𑌨𑌮𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯 𑌤𑍍𑌵𑌰𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑍍𑌮 𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 25 ॥
𑌤𑍇 𑌹𑌯𑍈𑌰𑍍𑌗𑍋𑌰𑌥𑍈𑌶𑍍𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑍈𑌸𑍍𑌸𑍍𑌯𑌨𑍍𑌦𑌨𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌜𑌵𑍈𑌃 𑌸𑌹 𑌯𑍋𑌧𑍈𑌰𑍍𑌬𑌲𑌾𑌧𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑌾 𑌬𑌲𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌚𑍋𑌦𑌯𑌨𑍍 ॥ 26 ॥
𑌸𑌜𑍍𑌜𑌂 𑌤𑍁 𑌤𑌦𑍍𑌬𑌲𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌭𑌰𑌤𑍋 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌧𑍗 ।
𑌰𑌥𑌂 𑌮𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌰𑌯𑌸𑍍𑌵𑍇𑌤𑌿 𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌶𑍍𑌵𑌤𑍋𑌽𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 27 ॥
𑌭𑌰𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍁 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯 𑌚 𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌤𑌃 ।
𑌰𑌥𑌂 𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌯𑍗 𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌵𑌾𑌜𑌿𑌭𑌿𑌃 ॥ 28 ॥
𑌸 𑌰𑌾𑌘𑌵 𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌯𑌧𑍃𑌤𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌪𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌨𑍍 𑌸𑍁𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌦𑍃𑌢𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯𑌗𑌤𑌂 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌭𑌰𑌤𑍋𑌽𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍𑌤𑌦𑌾 ॥ 29 ॥
𑌤𑍂𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰 𑌗𑌚𑍍𑌛 𑌬𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌯𑍋𑌗𑌾𑌯 𑌬𑌲𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌨𑌾𑌨𑍍 ।
𑌆𑌨𑍇𑌤𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌿 𑌹𑌿 𑌤𑌂 𑌵𑌨𑌸𑍍𑌥𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌜𑌗𑌤𑍋 𑌹𑌿𑌤𑌾𑌯 ॥ 30 ॥
𑌸𑌸𑍂𑌤𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌭𑌰𑌤𑍇𑌨 𑌸𑌮𑍍𑌯𑌗𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑌿𑌤𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑌰𑌿𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌕𑌾𑌮𑌃 ।
𑌶𑌶𑌾𑌸 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌨𑌾𑌨𑍍𑌬𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍁𑌹𑍃𑌜𑍍𑌜𑌨𑌂 𑌚 ॥ 31 ॥
𑌤𑌤 𑌸𑍍𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌕𑍁𑌲𑍇 𑌕𑍁𑌲𑍇 𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌯𑌵𑍈𑌶𑍍𑌯𑌾 𑌵𑍃𑌷𑌲𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌾𑌃 ।
𑌅𑌯𑍂𑌯𑍁𑌜𑌨𑍍𑌨𑍁𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌖𑌰𑌾𑌨𑍍𑌰𑌥𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌨𑌾𑌗𑌾𑌨𑍍𑌹𑌯𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌕𑍁𑌲𑌪𑍍𑌰𑌸𑍂𑌤𑌾𑌨𑍍 ॥ 32 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌶𑍀𑌤𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvāśītitamassargaḥ |
tāmāryagaṇasampūrṇāṃ bharataḥ pragrahāṃ sabhām |
dadarśa buddhisampannaḥ pūrṇacandro niśāmiva || 1 ||
āsanāni yathānyāyamāryāṇāṃ viśatāṃ tadā |
vastrāṅgarāgaprabhayā dyotitā sā sabhottamā || 2 ||
sā vidvajjanasampūrṇā sabhā surucirā tadā |
adṛśyata ghanāpāye pūrṇacandreva śarvarī || 3 ||
rājñastu prakṛtī ssarvā ssamagrāḥ prekṣya dharmavit |
idaṃ purohito vākyaṃ bharataṃ mṛdu cābravīt || 4 ||
tāta rājā daśaratha ssvargato dharmamācaran |
dhanadhānyavatīṃ sphītāṃ pradāya pṛthivīṃ tava || 5 ||
rāmastathā satyadhṛtissatāṃ dharmamanusmaran |
nājahātpiturādeśaṃ śaśī jyotsnāmivoditaḥ || 6 ||
pitrā bhrātrā ca te dattaṃ rājyaṃ nihatakaṇṭakam |
tadbhuṅkṣva muditāmātyaḥ kṣipramevābhiṣecaya || 7 ||
udīcyā śca pratīcyā śca dākṣiṇātyāśca kevalāḥ |
koṭyāparāntāssāmudrāratnānyabhiharantute || 8 ||
tacchrutvā bharato vākyaṃ śokenābhipariplutaḥ |
jagāma manasā rāmaṃ dharmajño dharmakāṅkṣayā || 9 ||
sabāṣpakalayā vācā kalahaṃsasvaro yuvā |
vilalāpa sabhāmadhye jagarhe ca purohitam || 10 ||
caritabrahmacaryasya vidyāsnātasya dhīmataḥ |
dharme prayatamānasya ko rājyaṃ madvidho haret || 11 ||
kathaṃ daśarathājjāto bhavedrājyāpahārakaḥ |
rājyaṃ cāhaṃ ca rāmasya dharmaṃ vaktumihārhasi || 12 ||
jyeṣṭha śśreṣṭhaśca dharmātmā dilīpanahuṣopamaḥ |
labdhumarhati kākutstho rājyaṃ daśaratho yathā || 13 ||
anāryajuṣṭamasvargyaṃ kuryāṃ pāpamahaṃ yadi |
ikṣvākūṇāmahaṃ loke bhaveyaṃ kulapāṃsanaḥ || 14 ||
yaddhi mātrā kṛtaṃ pāpaṃ nāhaṃ tadapi rocaye |
ihastho vanadurgasthaṃ namasyāmi kṛtāñjaliḥ || 15 ||
rāmamevānugacchāmi rājā sa dvipadāṃ varaḥ |
trayāṇāmapi lokānāṃ rājyamarhati rāghavaḥ || 16 ||
tadvākyaṃ dharmasaṃyuktaṃ śrutvā sarve sabhāsadaḥ |
harṣānmumucuraśrūṇi rāme nihitacetasaḥ || 17 ||
yadi tvāryaṃ na śakṣyāmi vinivartayituṃ vanāt |
vane tatraiva vatsyāmi yathā'ryo lakṣmaṇastathā || 18 ||
sarvopāyaṃ tu vartiṣye vinivartayituṃ balāt |
samakṣamāryamiśrāṇāṃ sādhūnāṃ guṇavartinām || 19 ||
viṣṭikarmāntikā ssarve mārgaśodhakarakṣakāḥ |
prasthāpitā mayā pūrvaṃ yatrāpi mama rocate || 20 ||
evamuktvā tu dharmātmā bharato bhrātṛvatsalaḥ |
samīpasthamuvācedaṃ sumantraṃ mantrakovidam || 21 ||
tūrṇamutthāya gaccha tvaṃ sumantra mama śāsanāt |
yātrāmājñāpaya kṣipraṃ balaṃ caiva samānaya || 22 ||
evamukta ssumantrastu bharatena mahātmanā |
hṛṣṭastadā'diśatsarvaṃ yathāsandiṣṭamiṣṭavat || 23 ||
tāḥ prahṛṣṭāḥ prakṛtayo balādhyakṣā balasya ca |
śrutvā yātrāṃ samājñaptāṃ rāghavasya nivartane || 24 ||
tato yodhāṅganā ssarvā bhartrūnsarvāngṛhegṛhe |
yātrāgamanamājñāya tvarayanti sma harṣitāḥ || 25 ||
te hayairgorathaiśśīghraissyandanaiśca mahājavaiḥ saha yodhairbalādhyakṣā balaṃ sarvamacodayan || 26 ||
sajjaṃ tu tadbalaṃ dṛṣṭvā bharato gurusannidhau |
rathaṃ me tvarayasveti sumantraṃ pārśvato'bravīt || 27 ||
bharatasya tu tasyājñāṃ pratigṛhya ca harṣitaḥ |
rathaṃ gṛhītvā prayayau yuktaṃ paramavājibhiḥ || 28 ||
sa rāghava ssatyadhṛtiḥ pratāpavān bruvan suyuktaṃ dṛḍhasatyavikramaḥ |
guruṃ mahāraṇyagataṃ yaśasvinaṃ prasādayiṣyanbharato'bravīttadā || 29 ||
tūrṇaṃ samutthāya sumantra gaccha balasya yogāya balapradhānān |
ānetumicchāmi hi taṃ vanasthaṃ prasādya rāmaṃ jagato hitāya || 30 ||
sasūtaputro bharatena samyagājñāpitassamparipūrṇakāmaḥ |
śaśāsa sarvānprakṛtipradhānānbalasya mukhyāṃśca suhṛjjanaṃ ca || 31 ||
tata ssamutthāya kule kule te rājanyavaiśyā vṛṣalāśca viprāḥ |
ayūyujannuṣṭrakharānrathāṃśca nāgānhayāṃścaiva kulaprasūtān || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvāśītitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ द्वाशीतितमस्सर्गः ।
तामार्यगणसम्पूर्णां भरतः प्रग्रहां सभाम् ।
ददर्श बुद्धिसम्पन्नः पूर्णचन्द्रो निशामिव ॥ 1 ॥
आसनानि यथान्यायमार्याणां विशतां तदा ।
वस्त्राङ्गरागप्रभया द्योतिता सा सभोत्तमा ॥ 2 ॥
सा विद्वज्जनसम्पूर्णा सभा सुरुचिरा तदा ।
अदृश्यत घनापाये पूर्णचन्द्रेव शर्वरी ॥ 3 ॥
राज्ञस्तु प्रकृती स्सर्वा स्समग्राः प्रेक्ष्य धर्मवित् ।
इदं पुरोहितो वाक्यं भरतं मृदु चाब्रवीत् ॥ 4 ॥
तात राजा दशरथ स्स्वर्गतो धर्ममाचरन् ।
धनधान्यवतीं स्फीतां प्रदाय पृथिवीं तव ॥ 5 ॥
रामस्तथा सत्यधृतिस्सतां धर्ममनुस्मरन् ।
नाजहात्पितुरादेशं शशी ज्योत्स्नामिवोदितः ॥ 6 ॥
पित्रा भ्रात्रा च ते दत्तं राज्यं निहतकण्टकम् ।
तद्भुङ्क्ष्व मुदितामात्यः क्षिप्रमेवाभिषेचय ॥ 7 ॥
उदीच्या श्च प्रतीच्या श्च दाक्षिणात्याश्च केवलाः ।
कोट्यापरान्तास्सामुद्रारत्नान्यभिहरन्तुते ॥ 8 ॥
तच्छ्रुत्वा भरतो वाक्यं शोकेनाभिपरिप्लुतः ।
जगाम मनसा रामं धर्मज्ञो धर्मकाङ्क्षया ॥ 9 ॥
सबाष्पकलया वाचा कलहंसस्वरो युवा ।
विललाप सभामध्ये जगर्हे च पुरोहितम् ॥ 10 ॥
चरितब्रह्मचर्यस्य विद्यास्नातस्य धीमतः ।
धर्मे प्रयतमानस्य को राज्यं मद्विधो हरेत् ॥ 11 ॥
कथं दशरथाज्जातो भवेद्राज्यापहारकः ।
राज्यं चाहं च रामस्य धर्मं वक्तुमिहार्हसि ॥ 12 ॥
ज्येष्ठ श्श्रेष्ठश्च धर्मात्मा दिलीपनहुषोपमः ।
लब्धुमर्हति काकुत्स्थो राज्यं दशरथो यथा ॥ 13 ॥
अनार्यजुष्टमस्वर्ग्यं कुर्यां पापमहं यदि ।
इक्ष्वाकूणामहं लोके भवेयं कुलपांसनः ॥ 14 ॥
यद्धि मात्रा कृतं पापं नाहं तदपि रोचये ।
इहस्थो वनदुर्गस्थं नमस्यामि कृताञ्जलिः ॥ 15 ॥
राममेवानुगच्छामि राजा स द्विपदां वरः ।
त्रयाणामपि लोकानां राज्यमर्हति राघवः ॥ 16 ॥
तद्वाक्यं धर्मसंयुक्तं श्रुत्वा सर्वे सभासदः ।
हर्षान्मुमुचुरश्रूणि रामे निहितचेतसः ॥ 17 ॥
यदि त्वार्यं न शक्ष्यामि विनिवर्तयितुं वनात् ।
वने तत्रैव वत्स्यामि यथाऽर्यो लक्ष्मणस्तथा ॥ 18 ॥
सर्वोपायं तु वर्तिष्ये विनिवर्तयितुं बलात् ।
समक्षमार्यमिश्राणां साधूनां गुणवर्तिनाम् ॥ 19 ॥
विष्टिकर्मान्तिका स्सर्वे मार्गशोधकरक्षकाः ।
प्रस्थापिता मया पूर्वं यत्रापि मम रोचते ॥ 20 ॥
एवमुक्त्वा तु धर्मात्मा भरतो भ्रातृवत्सलः ।
समीपस्थमुवाचेदं सुमन्त्रं मन्त्रकोविदम् ॥ 21 ॥
तूर्णमुत्थाय गच्छ त्वं सुमन्त्र मम शासनात् ।
यात्रामाज्ञापय क्षिप्रं बलं चैव समानय ॥ 22 ॥
एवमुक्त स्सुमन्त्रस्तु भरतेन महात्मना ।
हृष्टस्तदाऽदिशत्सर्वं यथासन्दिष्टमिष्टवत् ॥ 23 ॥
ताः प्रहृष्टाः प्रकृतयो बलाध्यक्षा बलस्य च ।
श्रुत्वा यात्रां समाज्ञप्तां राघवस्य निवर्तने ॥ 24 ॥
ततो योधाङ्गना स्सर्वा भर्त्रून्सर्वान्गृहेगृहे ।
यात्रागमनमाज्ञाय त्वरयन्ति स्म हर्षिताः ॥ 25 ॥
ते हयैर्गोरथैश्शीघ्रैस्स्यन्दनैश्च महाजवैः सह योधैर्बलाध्यक्षा बलं सर्वमचोदयन् ॥ 26 ॥
सज्जं तु तद्बलं दृष्ट्वा भरतो गुरुसन्निधौ ।
रथं मे त्वरयस्वेति सुमन्त्रं पार्श्वतोऽब्रवीत् ॥ 27 ॥
भरतस्य तु तस्याज्ञां प्रतिगृह्य च हर्षितः ।
रथं गृहीत्वा प्रययौ युक्तं परमवाजिभिः ॥ 28 ॥
स राघव स्सत्यधृतिः प्रतापवान् ब्रुवन् सुयुक्तं दृढसत्यविक्रमः ।
गुरुं महारण्यगतं यशस्विनं प्रसादयिष्यन्भरतोऽब्रवीत्तदा ॥ 29 ॥
तूर्णं समुत्थाय सुमन्त्र गच्छ बलस्य योगाय बलप्रधानान् ।
आनेतुमिच्छामि हि तं वनस्थं प्रसाद्य रामं जगतो हिताय ॥ 30 ॥
ससूतपुत्रो भरतेन सम्यगाज्ञापितस्सम्परिपूर्णकामः ।
शशास सर्वान्प्रकृतिप्रधानान्बलस्य मुख्यांश्च सुहृज्जनं च ॥ 31 ॥
तत स्समुत्थाय कुले कुले ते राजन्यवैश्या वृषलाश्च विप्राः ।
अयूयुजन्नुष्ट्रखरान्रथांश्च नागान्हयांश्चैव कुलप्रसूतान् ॥ 32 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे द्वाशीतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvāśītitamassargaḥ |
tāmāryagaṇasampūrṇāṃ bharataḥ pragrahāṃ sabhām |
dadarśa buddhisampannaḥ pūrṇacandro niśāmiva || 1 ||
āsanāni yathānyāyamāryāṇāṃ viśatāṃ tadā |
vastrāṅgarāgaprabhayā dyotitā sā sabhottamā || 2 ||
sā vidvajjanasampūrṇā sabhā surucirā tadā |
adṛśyata ghanāpāye pūrṇacandreva śarvarī || 3 ||
rājñastu prakṛtī ssarvā ssamagrāḥ prekṣya dharmavit |
idaṃ purohito vākyaṃ bharataṃ mṛdu cābravīt || 4 ||
tāta rājā daśaratha ssvargato dharmamācaran |
dhanadhānyavatīṃ sphītāṃ pradāya pṛthivīṃ tava || 5 ||
rāmastathā satyadhṛtissatāṃ dharmamanusmaran |
nājahātpiturādeśaṃ śaśī jyotsnāmivoditaḥ || 6 ||
pitrā bhrātrā ca te dattaṃ rājyaṃ nihatakaṇṭakam |
tadbhuṅkṣva muditāmātyaḥ kṣipramevābhiṣecaya || 7 ||
udīcyā śca pratīcyā śca dākṣiṇātyāśca kevalāḥ |
koṭyāparāntāssāmudrāratnānyabhiharantute || 8 ||
tacchrutvā bharato vākyaṃ śokenābhipariplutaḥ |
jagāma manasā rāmaṃ dharmajño dharmakāṅkṣayā || 9 ||
sabāṣpakalayā vācā kalahaṃsasvaro yuvā |
vilalāpa sabhāmadhye jagarhe ca purohitam || 10 ||
caritabrahmacaryasya vidyāsnātasya dhīmataḥ |
dharme prayatamānasya ko rājyaṃ madvidho haret || 11 ||
kathaṃ daśarathājjāto bhavedrājyāpahārakaḥ |
rājyaṃ cāhaṃ ca rāmasya dharmaṃ vaktumihārhasi || 12 ||
jyeṣṭha śśreṣṭhaśca dharmātmā dilīpanahuṣopamaḥ |
labdhumarhati kākutstho rājyaṃ daśaratho yathā || 13 ||
anāryajuṣṭamasvargyaṃ kuryāṃ pāpamahaṃ yadi |
ikṣvākūṇāmahaṃ loke bhaveyaṃ kulapāṃsanaḥ || 14 ||
yaddhi mātrā kṛtaṃ pāpaṃ nāhaṃ tadapi rocaye |
ihastho vanadurgasthaṃ namasyāmi kṛtāñjaliḥ || 15 ||
rāmamevānugacchāmi rājā sa dvipadāṃ varaḥ |
trayāṇāmapi lokānāṃ rājyamarhati rāghavaḥ || 16 ||
tadvākyaṃ dharmasaṃyuktaṃ śrutvā sarve sabhāsadaḥ |
harṣānmumucuraśrūṇi rāme nihitacetasaḥ || 17 ||
yadi tvāryaṃ na śakṣyāmi vinivartayituṃ vanāt |
vane tatraiva vatsyāmi yathā'ryo lakṣmaṇastathā || 18 ||
sarvopāyaṃ tu vartiṣye vinivartayituṃ balāt |
samakṣamāryamiśrāṇāṃ sādhūnāṃ guṇavartinām || 19 ||
viṣṭikarmāntikā ssarve mārgaśodhakarakṣakāḥ |
prasthāpitā mayā pūrvaṃ yatrāpi mama rocate || 20 ||
evamuktvā tu dharmātmā bharato bhrātṛvatsalaḥ |
samīpasthamuvācedaṃ sumantraṃ mantrakovidam || 21 ||
tūrṇamutthāya gaccha tvaṃ sumantra mama śāsanāt |
yātrāmājñāpaya kṣipraṃ balaṃ caiva samānaya || 22 ||
evamukta ssumantrastu bharatena mahātmanā |
hṛṣṭastadā'diśatsarvaṃ yathāsandiṣṭamiṣṭavat || 23 ||
tāḥ prahṛṣṭāḥ prakṛtayo balādhyakṣā balasya ca |
śrutvā yātrāṃ samājñaptāṃ rāghavasya nivartane || 24 ||
tato yodhāṅganā ssarvā bhartrūnsarvāngṛhegṛhe |
yātrāgamanamājñāya tvarayanti sma harṣitāḥ || 25 ||
te hayairgorathaiśśīghraissyandanaiśca mahājavaiḥ saha yodhairbalādhyakṣā balaṃ sarvamacodayan || 26 ||
sajjaṃ tu tadbalaṃ dṛṣṭvā bharato gurusannidhau |
rathaṃ me tvarayasveti sumantraṃ pārśvato'bravīt || 27 ||
bharatasya tu tasyājñāṃ pratigṛhya ca harṣitaḥ |
rathaṃ gṛhītvā prayayau yuktaṃ paramavājibhiḥ || 28 ||
sa rāghava ssatyadhṛtiḥ pratāpavān bruvan suyuktaṃ dṛḍhasatyavikramaḥ |
guruṃ mahāraṇyagataṃ yaśasvinaṃ prasādayiṣyanbharato'bravīttadā || 29 ||
tūrṇaṃ samutthāya sumantra gaccha balasya yogāya balapradhānān |
ānetumicchāmi hi taṃ vanasthaṃ prasādya rāmaṃ jagato hitāya || 30 ||
sasūtaputro bharatena samyagājñāpitassamparipūrṇakāmaḥ |
śaśāsa sarvānprakṛtipradhānānbalasya mukhyāṃśca suhṛjjanaṃ ca || 31 ||
tata ssamutthāya kule kule te rājanyavaiśyā vṛṣalāśca viprāḥ |
ayūyujannuṣṭrakharānrathāṃśca nāgānhayāṃścaiva kulaprasūtān || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvāśītitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.