ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଦ୍ଵାଶୀତିତମସ୍ସର୍ଗଃ ।
ତାମାର୍ଯଗଣସମ୍ପୂର୍ଣାଂ ଭରତଃ ପ୍ରଗ୍ରହାଂ ସଭାମ୍ ।
ଦଦର୍ଶ ବୁଦ୍ଧିସମ୍ପନ୍ନଃ ପୂର୍ଣଚନ୍ଦ୍ରୋ ନିଶାମିଵ ॥ 1 ॥
ଆସନାନି ଯଥାନ୍ଯାଯମାର୍ଯାଣାଂ ଵିଶତାଂ ତଦା ।
ଵସ୍ତ୍ରାଙ୍ଗରାଗପ୍ରଭଯା ଦ୍ଯୋତିତା ସା ସଭୋତ୍ତମା ॥ 2 ॥
ସା ଵିଦ୍ଵଜ୍ଜନସମ୍ପୂର୍ଣା ସଭା ସୁରୁଚିରା ତଦା ।
ଅଦୃଶ୍ଯତ ଘନାପାଯେ ପୂର୍ଣଚନ୍ଦ୍ରେଵ ଶର୍ଵରୀ ॥ 3 ॥
ରାଜ୍ଞସ୍ତୁ ପ୍ରକୃତୀ ସ୍ସର୍ଵା ସ୍ସମଗ୍ରାଃ ପ୍ରେକ୍ଷ୍ଯ ଧର୍ମଵିତ୍ ।
ଇଦଂ ପୁରୋହିତୋ ଵାକ୍ଯଂ ଭରତଂ ମୃଦୁ ଚାବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 4 ॥
ତାତ ରାଜା ଦଶରଥ ସ୍ସ୍ଵର୍ଗତୋ ଧର୍ମମାଚରନ୍ ।
ଧନଧାନ୍ଯଵତୀଂ ସ୍ଫୀତାଂ ପ୍ରଦାଯ ପୃଥିଵୀଂ ତଵ ॥ 5 ॥
ରାମସ୍ତଥା ସତ୍ଯଧୃତିସ୍ସତାଂ ଧର୍ମମନୁସ୍ମରନ୍ ।
ନାଜହାତ୍ପିତୁରାଦେଶଂ ଶଶୀ ଜ୍ଯୋତ୍ସ୍ନାମିଵୋଦିତଃ ॥ 6 ॥
ପିତ୍ରା ଭ୍ରାତ୍ରା ଚ ତେ ଦତ୍ତଂ ରାଜ୍ଯଂ ନିହତକଣ୍ଟକମ୍ ।
ତଦ୍ଭୁଙ୍କ୍ଷ୍ଵ ମୁଦିତାମାତ୍ଯଃ କ୍ଷିପ୍ରମେଵାଭିଷେଚଯ ॥ 7 ॥
ଉଦୀଚ୍ଯା ଶ୍ଚ ପ୍ରତୀଚ୍ଯା ଶ୍ଚ ଦାକ୍ଷିଣାତ୍ଯାଶ୍ଚ କେଵଲାଃ ।
କୋଟ୍ଯାପରାନ୍ତାସ୍ସାମୁଦ୍ରାରତ୍ନାନ୍ଯଭିହରନ୍ତୁତେ ॥ 8 ॥
ତଚ୍ଛ୍ରୁତ୍ଵା ଭରତୋ ଵାକ୍ଯଂ ଶୋକେନାଭିପରିପ୍ଲୁତଃ ।
ଜଗାମ ମନସା ରାମଂ ଧର୍ମଜ୍ଞୋ ଧର୍ମକାଙ୍କ୍ଷଯା ॥ 9 ॥
ସବାଷ୍ପକଲଯା ଵାଚା କଲହଂସସ୍ଵରୋ ଯୁଵା ।
ଵିଲଲାପ ସଭାମଧ୍ଯେ ଜଗର୍ହେ ଚ ପୁରୋହିତମ୍ ॥ 10 ॥
ଚରିତବ୍ରହ୍ମଚର୍ଯସ୍ଯ ଵିଦ୍ଯାସ୍ନାତସ୍ଯ ଧୀମତଃ ।
ଧର୍ମେ ପ୍ରଯତମାନସ୍ଯ କୋ ରାଜ୍ଯଂ ମଦ୍ଵିଧୋ ହରେତ୍ ॥ 11 ॥
କଥଂ ଦଶରଥାଜ୍ଜାତୋ ଭଵେଦ୍ରାଜ୍ଯାପହାରକଃ ।
ରାଜ୍ଯଂ ଚାହଂ ଚ ରାମସ୍ଯ ଧର୍ମଂ ଵକ୍ତୁମିହାର୍ହସି ॥ 12 ॥
ଜ୍ଯେଷ୍ଠ ଶ୍ଶ୍ରେଷ୍ଠଶ୍ଚ ଧର୍ମାତ୍ମା ଦିଲୀପନହୁଷୋପମଃ ।
ଲବ୍ଧୁମର୍ହତି କାକୁତ୍ସ୍ଥୋ ରାଜ୍ଯଂ ଦଶରଥୋ ଯଥା ॥ 13 ॥
ଅନାର୍ଯଜୁଷ୍ଟମସ୍ଵର୍ଗ୍ଯଂ କୁର୍ଯାଂ ପାପମହଂ ଯଦି ।
ଇକ୍ଷ୍ଵାକୂଣାମହଂ ଲୋକେ ଭଵେଯଂ କୁଲପାଂସନଃ ॥ 14 ॥
ଯଦ୍ଧି ମାତ୍ରା କୃତଂ ପାପଂ ନାହଂ ତଦପି ରୋଚଯେ ।
ଇହସ୍ଥୋ ଵନଦୁର୍ଗସ୍ଥଂ ନମସ୍ଯାମି କୃତାଞ୍ଜଲିଃ ॥ 15 ॥
ରାମମେଵାନୁଗଚ୍ଛାମି ରାଜା ସ ଦ୍ଵିପଦାଂ ଵରଃ ।
ତ୍ରଯାଣାମପି ଲୋକାନାଂ ରାଜ୍ଯମର୍ହତି ରାଘଵଃ ॥ 16 ॥
ତଦ୍ଵାକ୍ଯଂ ଧର୍ମସଂଯୁକ୍ତଂ ଶ୍ରୁତ୍ଵା ସର୍ଵେ ସଭାସଦଃ ।
ହର୍ଷାନ୍ମୁମୁଚୁରଶ୍ରୂଣି ରାମେ ନିହିତଚେତସଃ ॥ 17 ॥
ଯଦି ତ୍ଵାର୍ଯଂ ନ ଶକ୍ଷ୍ଯାମି ଵିନିଵର୍ତଯିତୁଂ ଵନାତ୍ ।
ଵନେ ତତ୍ରୈଵ ଵତ୍ସ୍ଯାମି ଯଥାଽର୍ଯୋ ଲକ୍ଷ୍ମଣସ୍ତଥା ॥ 18 ॥
ସର୍ଵୋପାଯଂ ତୁ ଵର୍ତିଷ୍ଯେ ଵିନିଵର୍ତଯିତୁଂ ବଲାତ୍ ।
ସମକ୍ଷମାର୍ଯମିଶ୍ରାଣାଂ ସାଧୂନାଂ ଗୁଣଵର୍ତିନାମ୍ ॥ 19 ॥
ଵିଷ୍ଟିକର୍ମାନ୍ତିକା ସ୍ସର୍ଵେ ମାର୍ଗଶୋଧକରକ୍ଷକାଃ ।
ପ୍ରସ୍ଥାପିତା ମଯା ପୂର୍ଵଂ ଯତ୍ରାପି ମମ ରୋଚତେ ॥ 20 ॥
ଏଵମୁକ୍ତ୍ଵା ତୁ ଧର୍ମାତ୍ମା ଭରତୋ ଭ୍ରାତୃଵତ୍ସଲଃ ।
ସମୀପସ୍ଥମୁଵାଚେଦଂ ସୁମନ୍ତ୍ରଂ ମନ୍ତ୍ରକୋଵିଦମ୍ ॥ 21 ॥
ତୂର୍ଣମୁତ୍ଥାଯ ଗଚ୍ଛ ତ୍ଵଂ ସୁମନ୍ତ୍ର ମମ ଶାସନାତ୍ ।
ଯାତ୍ରାମାଜ୍ଞାପଯ କ୍ଷିପ୍ରଂ ବଲଂ ଚୈଵ ସମାନଯ ॥ 22 ॥
ଏଵମୁକ୍ତ ସ୍ସୁମନ୍ତ୍ରସ୍ତୁ ଭରତେନ ମହାତ୍ମନା ।
ହୃଷ୍ଟସ୍ତଦାଽଦିଶତ୍ସର୍ଵଂ ଯଥାସନ୍ଦିଷ୍ଟମିଷ୍ଟଵତ୍ ॥ 23 ॥
ତାଃ ପ୍ରହୃଷ୍ଟାଃ ପ୍ରକୃତଯୋ ବଲାଧ୍ଯକ୍ଷା ବଲସ୍ଯ ଚ ।
ଶ୍ରୁତ୍ଵା ଯାତ୍ରାଂ ସମାଜ୍ଞପ୍ତାଂ ରାଘଵସ୍ଯ ନିଵର୍ତନେ ॥ 24 ॥
ତତୋ ଯୋଧାଙ୍ଗନା ସ୍ସର୍ଵା ଭର୍ତ୍ରୂନ୍ସର୍ଵାନ୍ଗୃହେଗୃହେ ।
ଯାତ୍ରାଗମନମାଜ୍ଞାଯ ତ୍ଵରଯନ୍ତି ସ୍ମ ହର୍ଷିତାଃ ॥ 25 ॥
ତେ ହଯୈର୍ଗୋରଥୈଶ୍ଶୀଘ୍ରୈସ୍ସ୍ଯନ୍ଦନୈଶ୍ଚ ମହାଜଵୈଃ ସହ ଯୋଧୈର୍ବଲାଧ୍ଯକ୍ଷା ବଲଂ ସର୍ଵମଚୋଦଯନ୍ ॥ 26 ॥
ସଜ୍ଜଂ ତୁ ତଦ୍ବଲଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଭରତୋ ଗୁରୁସନ୍ନିଧୌ ।
ରଥଂ ମେ ତ୍ଵରଯସ୍ଵେତି ସୁମନ୍ତ୍ରଂ ପାର୍ଶ୍ଵତୋଽବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 27 ॥
ଭରତସ୍ଯ ତୁ ତସ୍ଯାଜ୍ଞାଂ ପ୍ରତିଗୃହ୍ଯ ଚ ହର୍ଷିତଃ ।
ରଥଂ ଗୃହୀତ୍ଵା ପ୍ରଯଯୌ ଯୁକ୍ତଂ ପରମଵାଜିଭିଃ ॥ 28 ॥
ସ ରାଘଵ ସ୍ସତ୍ଯଧୃତିଃ ପ୍ରତାପଵାନ୍ ବ୍ରୁଵନ୍ ସୁଯୁକ୍ତଂ ଦୃଢସତ୍ଯଵିକ୍ରମଃ ।
ଗୁରୁଂ ମହାରଣ୍ଯଗତଂ ଯଶସ୍ଵିନଂ ପ୍ରସାଦଯିଷ୍ଯନ୍ଭରତୋଽବ୍ରଵୀତ୍ତଦା ॥ 29 ॥
ତୂର୍ଣଂ ସମୁତ୍ଥାଯ ସୁମନ୍ତ୍ର ଗଚ୍ଛ ବଲସ୍ଯ ଯୋଗାଯ ବଲପ୍ରଧାନାନ୍ ।
ଆନେତୁମିଚ୍ଛାମି ହି ତଂ ଵନସ୍ଥଂ ପ୍ରସାଦ୍ଯ ରାମଂ ଜଗତୋ ହିତାଯ ॥ 30 ॥
ସସୂତପୁତ୍ରୋ ଭରତେନ ସମ୍ଯଗାଜ୍ଞାପିତସ୍ସମ୍ପରିପୂର୍ଣକାମଃ ।
ଶଶାସ ସର୍ଵାନ୍ପ୍ରକୃତିପ୍ରଧାନାନ୍ବଲସ୍ଯ ମୁଖ୍ଯାଂଶ୍ଚ ସୁହୃଜ୍ଜନଂ ଚ ॥ 31 ॥
ତତ ସ୍ସମୁତ୍ଥାଯ କୁଲେ କୁଲେ ତେ ରାଜନ୍ଯଵୈଶ୍ଯା ଵୃଷଲାଶ୍ଚ ଵିପ୍ରାଃ ।
ଅଯୂଯୁଜନ୍ନୁଷ୍ଟ୍ରଖରାନ୍ରଥାଂଶ୍ଚ ନାଗାନ୍ହଯାଂଶ୍ଚୈଵ କୁଲପ୍ରସୂତାନ୍ ॥ 32 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡେ ଦ୍ଵାଶୀତିତମସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvāśītitamassargaḥ |
tāmāryagaṇasampūrṇāṃ bharataḥ pragrahāṃ sabhām |
dadarśa buddhisampannaḥ pūrṇacandro niśāmiva || 1 ||
āsanāni yathānyāyamāryāṇāṃ viśatāṃ tadā |
vastrāṅgarāgaprabhayā dyotitā sā sabhottamā || 2 ||
sā vidvajjanasampūrṇā sabhā surucirā tadā |
adṛśyata ghanāpāye pūrṇacandreva śarvarī || 3 ||
rājñastu prakṛtī ssarvā ssamagrāḥ prekṣya dharmavit |
idaṃ purohito vākyaṃ bharataṃ mṛdu cābravīt || 4 ||
tāta rājā daśaratha ssvargato dharmamācaran |
dhanadhānyavatīṃ sphītāṃ pradāya pṛthivīṃ tava || 5 ||
rāmastathā satyadhṛtissatāṃ dharmamanusmaran |
nājahātpiturādeśaṃ śaśī jyotsnāmivoditaḥ || 6 ||
pitrā bhrātrā ca te dattaṃ rājyaṃ nihatakaṇṭakam |
tadbhuṅkṣva muditāmātyaḥ kṣipramevābhiṣecaya || 7 ||
udīcyā śca pratīcyā śca dākṣiṇātyāśca kevalāḥ |
koṭyāparāntāssāmudrāratnānyabhiharantute || 8 ||
tacchrutvā bharato vākyaṃ śokenābhipariplutaḥ |
jagāma manasā rāmaṃ dharmajño dharmakāṅkṣayā || 9 ||
sabāṣpakalayā vācā kalahaṃsasvaro yuvā |
vilalāpa sabhāmadhye jagarhe ca purohitam || 10 ||
caritabrahmacaryasya vidyāsnātasya dhīmataḥ |
dharme prayatamānasya ko rājyaṃ madvidho haret || 11 ||
kathaṃ daśarathājjāto bhavedrājyāpahārakaḥ |
rājyaṃ cāhaṃ ca rāmasya dharmaṃ vaktumihārhasi || 12 ||
jyeṣṭha śśreṣṭhaśca dharmātmā dilīpanahuṣopamaḥ |
labdhumarhati kākutstho rājyaṃ daśaratho yathā || 13 ||
anāryajuṣṭamasvargyaṃ kuryāṃ pāpamahaṃ yadi |
ikṣvākūṇāmahaṃ loke bhaveyaṃ kulapāṃsanaḥ || 14 ||
yaddhi mātrā kṛtaṃ pāpaṃ nāhaṃ tadapi rocaye |
ihastho vanadurgasthaṃ namasyāmi kṛtāñjaliḥ || 15 ||
rāmamevānugacchāmi rājā sa dvipadāṃ varaḥ |
trayāṇāmapi lokānāṃ rājyamarhati rāghavaḥ || 16 ||
tadvākyaṃ dharmasaṃyuktaṃ śrutvā sarve sabhāsadaḥ |
harṣānmumucuraśrūṇi rāme nihitacetasaḥ || 17 ||
yadi tvāryaṃ na śakṣyāmi vinivartayituṃ vanāt |
vane tatraiva vatsyāmi yathā'ryo lakṣmaṇastathā || 18 ||
sarvopāyaṃ tu vartiṣye vinivartayituṃ balāt |
samakṣamāryamiśrāṇāṃ sādhūnāṃ guṇavartinām || 19 ||
viṣṭikarmāntikā ssarve mārgaśodhakarakṣakāḥ |
prasthāpitā mayā pūrvaṃ yatrāpi mama rocate || 20 ||
evamuktvā tu dharmātmā bharato bhrātṛvatsalaḥ |
samīpasthamuvācedaṃ sumantraṃ mantrakovidam || 21 ||
tūrṇamutthāya gaccha tvaṃ sumantra mama śāsanāt |
yātrāmājñāpaya kṣipraṃ balaṃ caiva samānaya || 22 ||
evamukta ssumantrastu bharatena mahātmanā |
hṛṣṭastadā'diśatsarvaṃ yathāsandiṣṭamiṣṭavat || 23 ||
tāḥ prahṛṣṭāḥ prakṛtayo balādhyakṣā balasya ca |
śrutvā yātrāṃ samājñaptāṃ rāghavasya nivartane || 24 ||
tato yodhāṅganā ssarvā bhartrūnsarvāngṛhegṛhe |
yātrāgamanamājñāya tvarayanti sma harṣitāḥ || 25 ||
te hayairgorathaiśśīghraissyandanaiśca mahājavaiḥ saha yodhairbalādhyakṣā balaṃ sarvamacodayan || 26 ||
sajjaṃ tu tadbalaṃ dṛṣṭvā bharato gurusannidhau |
rathaṃ me tvarayasveti sumantraṃ pārśvato'bravīt || 27 ||
bharatasya tu tasyājñāṃ pratigṛhya ca harṣitaḥ |
rathaṃ gṛhītvā prayayau yuktaṃ paramavājibhiḥ || 28 ||
sa rāghava ssatyadhṛtiḥ pratāpavān bruvan suyuktaṃ dṛḍhasatyavikramaḥ |
guruṃ mahāraṇyagataṃ yaśasvinaṃ prasādayiṣyanbharato'bravīttadā || 29 ||
tūrṇaṃ samutthāya sumantra gaccha balasya yogāya balapradhānān |
ānetumicchāmi hi taṃ vanasthaṃ prasādya rāmaṃ jagato hitāya || 30 ||
sasūtaputro bharatena samyagājñāpitassamparipūrṇakāmaḥ |
śaśāsa sarvānprakṛtipradhānānbalasya mukhyāṃśca suhṛjjanaṃ ca || 31 ||
tata ssamutthāya kule kule te rājanyavaiśyā vṛṣalāśca viprāḥ |
ayūyujannuṣṭrakharānrathāṃśca nāgānhayāṃścaiva kulaprasūtān || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvāśītitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ द्वाशीतितमस्सर्गः ।
तामार्यगणसम्पूर्णां भरतः प्रग्रहां सभाम् ।
ददर्श बुद्धिसम्पन्नः पूर्णचन्द्रो निशामिव ॥ 1 ॥
आसनानि यथान्यायमार्याणां विशतां तदा ।
वस्त्राङ्गरागप्रभया द्योतिता सा सभोत्तमा ॥ 2 ॥
सा विद्वज्जनसम्पूर्णा सभा सुरुचिरा तदा ।
अदृश्यत घनापाये पूर्णचन्द्रेव शर्वरी ॥ 3 ॥
राज्ञस्तु प्रकृती स्सर्वा स्समग्राः प्रेक्ष्य धर्मवित् ।
इदं पुरोहितो वाक्यं भरतं मृदु चाब्रवीत् ॥ 4 ॥
तात राजा दशरथ स्स्वर्गतो धर्ममाचरन् ।
धनधान्यवतीं स्फीतां प्रदाय पृथिवीं तव ॥ 5 ॥
रामस्तथा सत्यधृतिस्सतां धर्ममनुस्मरन् ।
नाजहात्पितुरादेशं शशी ज्योत्स्नामिवोदितः ॥ 6 ॥
पित्रा भ्रात्रा च ते दत्तं राज्यं निहतकण्टकम् ।
तद्भुङ्क्ष्व मुदितामात्यः क्षिप्रमेवाभिषेचय ॥ 7 ॥
उदीच्या श्च प्रतीच्या श्च दाक्षिणात्याश्च केवलाः ।
कोट्यापरान्तास्सामुद्रारत्नान्यभिहरन्तुते ॥ 8 ॥
तच्छ्रुत्वा भरतो वाक्यं शोकेनाभिपरिप्लुतः ।
जगाम मनसा रामं धर्मज्ञो धर्मकाङ्क्षया ॥ 9 ॥
सबाष्पकलया वाचा कलहंसस्वरो युवा ।
विललाप सभामध्ये जगर्हे च पुरोहितम् ॥ 10 ॥
चरितब्रह्मचर्यस्य विद्यास्नातस्य धीमतः ।
धर्मे प्रयतमानस्य को राज्यं मद्विधो हरेत् ॥ 11 ॥
कथं दशरथाज्जातो भवेद्राज्यापहारकः ।
राज्यं चाहं च रामस्य धर्मं वक्तुमिहार्हसि ॥ 12 ॥
ज्येष्ठ श्श्रेष्ठश्च धर्मात्मा दिलीपनहुषोपमः ।
लब्धुमर्हति काकुत्स्थो राज्यं दशरथो यथा ॥ 13 ॥
अनार्यजुष्टमस्वर्ग्यं कुर्यां पापमहं यदि ।
इक्ष्वाकूणामहं लोके भवेयं कुलपांसनः ॥ 14 ॥
यद्धि मात्रा कृतं पापं नाहं तदपि रोचये ।
इहस्थो वनदुर्गस्थं नमस्यामि कृताञ्जलिः ॥ 15 ॥
राममेवानुगच्छामि राजा स द्विपदां वरः ।
त्रयाणामपि लोकानां राज्यमर्हति राघवः ॥ 16 ॥
तद्वाक्यं धर्मसंयुक्तं श्रुत्वा सर्वे सभासदः ।
हर्षान्मुमुचुरश्रूणि रामे निहितचेतसः ॥ 17 ॥
यदि त्वार्यं न शक्ष्यामि विनिवर्तयितुं वनात् ।
वने तत्रैव वत्स्यामि यथाऽर्यो लक्ष्मणस्तथा ॥ 18 ॥
सर्वोपायं तु वर्तिष्ये विनिवर्तयितुं बलात् ।
समक्षमार्यमिश्राणां साधूनां गुणवर्तिनाम् ॥ 19 ॥
विष्टिकर्मान्तिका स्सर्वे मार्गशोधकरक्षकाः ।
प्रस्थापिता मया पूर्वं यत्रापि मम रोचते ॥ 20 ॥
एवमुक्त्वा तु धर्मात्मा भरतो भ्रातृवत्सलः ।
समीपस्थमुवाचेदं सुमन्त्रं मन्त्रकोविदम् ॥ 21 ॥
तूर्णमुत्थाय गच्छ त्वं सुमन्त्र मम शासनात् ।
यात्रामाज्ञापय क्षिप्रं बलं चैव समानय ॥ 22 ॥
एवमुक्त स्सुमन्त्रस्तु भरतेन महात्मना ।
हृष्टस्तदाऽदिशत्सर्वं यथासन्दिष्टमिष्टवत् ॥ 23 ॥
ताः प्रहृष्टाः प्रकृतयो बलाध्यक्षा बलस्य च ।
श्रुत्वा यात्रां समाज्ञप्तां राघवस्य निवर्तने ॥ 24 ॥
ततो योधाङ्गना स्सर्वा भर्त्रून्सर्वान्गृहेगृहे ।
यात्रागमनमाज्ञाय त्वरयन्ति स्म हर्षिताः ॥ 25 ॥
ते हयैर्गोरथैश्शीघ्रैस्स्यन्दनैश्च महाजवैः सह योधैर्बलाध्यक्षा बलं सर्वमचोदयन् ॥ 26 ॥
सज्जं तु तद्बलं दृष्ट्वा भरतो गुरुसन्निधौ ।
रथं मे त्वरयस्वेति सुमन्त्रं पार्श्वतोऽब्रवीत् ॥ 27 ॥
भरतस्य तु तस्याज्ञां प्रतिगृह्य च हर्षितः ।
रथं गृहीत्वा प्रययौ युक्तं परमवाजिभिः ॥ 28 ॥
स राघव स्सत्यधृतिः प्रतापवान् ब्रुवन् सुयुक्तं दृढसत्यविक्रमः ।
गुरुं महारण्यगतं यशस्विनं प्रसादयिष्यन्भरतोऽब्रवीत्तदा ॥ 29 ॥
तूर्णं समुत्थाय सुमन्त्र गच्छ बलस्य योगाय बलप्रधानान् ।
आनेतुमिच्छामि हि तं वनस्थं प्रसाद्य रामं जगतो हिताय ॥ 30 ॥
ससूतपुत्रो भरतेन सम्यगाज्ञापितस्सम्परिपूर्णकामः ।
शशास सर्वान्प्रकृतिप्रधानान्बलस्य मुख्यांश्च सुहृज्जनं च ॥ 31 ॥
तत स्समुत्थाय कुले कुले ते राजन्यवैश्या वृषलाश्च विप्राः ।
अयूयुजन्नुष्ट्रखरान्रथांश्च नागान्हयांश्चैव कुलप्रसूतान् ॥ 32 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे द्वाशीतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvāśītitamassargaḥ |
tāmāryagaṇasampūrṇāṃ bharataḥ pragrahāṃ sabhām |
dadarśa buddhisampannaḥ pūrṇacandro niśāmiva || 1 ||
āsanāni yathānyāyamāryāṇāṃ viśatāṃ tadā |
vastrāṅgarāgaprabhayā dyotitā sā sabhottamā || 2 ||
sā vidvajjanasampūrṇā sabhā surucirā tadā |
adṛśyata ghanāpāye pūrṇacandreva śarvarī || 3 ||
rājñastu prakṛtī ssarvā ssamagrāḥ prekṣya dharmavit |
idaṃ purohito vākyaṃ bharataṃ mṛdu cābravīt || 4 ||
tāta rājā daśaratha ssvargato dharmamācaran |
dhanadhānyavatīṃ sphītāṃ pradāya pṛthivīṃ tava || 5 ||
rāmastathā satyadhṛtissatāṃ dharmamanusmaran |
nājahātpiturādeśaṃ śaśī jyotsnāmivoditaḥ || 6 ||
pitrā bhrātrā ca te dattaṃ rājyaṃ nihatakaṇṭakam |
tadbhuṅkṣva muditāmātyaḥ kṣipramevābhiṣecaya || 7 ||
udīcyā śca pratīcyā śca dākṣiṇātyāśca kevalāḥ |
koṭyāparāntāssāmudrāratnānyabhiharantute || 8 ||
tacchrutvā bharato vākyaṃ śokenābhipariplutaḥ |
jagāma manasā rāmaṃ dharmajño dharmakāṅkṣayā || 9 ||
sabāṣpakalayā vācā kalahaṃsasvaro yuvā |
vilalāpa sabhāmadhye jagarhe ca purohitam || 10 ||
caritabrahmacaryasya vidyāsnātasya dhīmataḥ |
dharme prayatamānasya ko rājyaṃ madvidho haret || 11 ||
kathaṃ daśarathājjāto bhavedrājyāpahārakaḥ |
rājyaṃ cāhaṃ ca rāmasya dharmaṃ vaktumihārhasi || 12 ||
jyeṣṭha śśreṣṭhaśca dharmātmā dilīpanahuṣopamaḥ |
labdhumarhati kākutstho rājyaṃ daśaratho yathā || 13 ||
anāryajuṣṭamasvargyaṃ kuryāṃ pāpamahaṃ yadi |
ikṣvākūṇāmahaṃ loke bhaveyaṃ kulapāṃsanaḥ || 14 ||
yaddhi mātrā kṛtaṃ pāpaṃ nāhaṃ tadapi rocaye |
ihastho vanadurgasthaṃ namasyāmi kṛtāñjaliḥ || 15 ||
rāmamevānugacchāmi rājā sa dvipadāṃ varaḥ |
trayāṇāmapi lokānāṃ rājyamarhati rāghavaḥ || 16 ||
tadvākyaṃ dharmasaṃyuktaṃ śrutvā sarve sabhāsadaḥ |
harṣānmumucuraśrūṇi rāme nihitacetasaḥ || 17 ||
yadi tvāryaṃ na śakṣyāmi vinivartayituṃ vanāt |
vane tatraiva vatsyāmi yathā'ryo lakṣmaṇastathā || 18 ||
sarvopāyaṃ tu vartiṣye vinivartayituṃ balāt |
samakṣamāryamiśrāṇāṃ sādhūnāṃ guṇavartinām || 19 ||
viṣṭikarmāntikā ssarve mārgaśodhakarakṣakāḥ |
prasthāpitā mayā pūrvaṃ yatrāpi mama rocate || 20 ||
evamuktvā tu dharmātmā bharato bhrātṛvatsalaḥ |
samīpasthamuvācedaṃ sumantraṃ mantrakovidam || 21 ||
tūrṇamutthāya gaccha tvaṃ sumantra mama śāsanāt |
yātrāmājñāpaya kṣipraṃ balaṃ caiva samānaya || 22 ||
evamukta ssumantrastu bharatena mahātmanā |
hṛṣṭastadā'diśatsarvaṃ yathāsandiṣṭamiṣṭavat || 23 ||
tāḥ prahṛṣṭāḥ prakṛtayo balādhyakṣā balasya ca |
śrutvā yātrāṃ samājñaptāṃ rāghavasya nivartane || 24 ||
tato yodhāṅganā ssarvā bhartrūnsarvāngṛhegṛhe |
yātrāgamanamājñāya tvarayanti sma harṣitāḥ || 25 ||
te hayairgorathaiśśīghraissyandanaiśca mahājavaiḥ saha yodhairbalādhyakṣā balaṃ sarvamacodayan || 26 ||
sajjaṃ tu tadbalaṃ dṛṣṭvā bharato gurusannidhau |
rathaṃ me tvarayasveti sumantraṃ pārśvato'bravīt || 27 ||
bharatasya tu tasyājñāṃ pratigṛhya ca harṣitaḥ |
rathaṃ gṛhītvā prayayau yuktaṃ paramavājibhiḥ || 28 ||
sa rāghava ssatyadhṛtiḥ pratāpavān bruvan suyuktaṃ dṛḍhasatyavikramaḥ |
guruṃ mahāraṇyagataṃ yaśasvinaṃ prasādayiṣyanbharato'bravīttadā || 29 ||
tūrṇaṃ samutthāya sumantra gaccha balasya yogāya balapradhānān |
ānetumicchāmi hi taṃ vanasthaṃ prasādya rāmaṃ jagato hitāya || 30 ||
sasūtaputro bharatena samyagājñāpitassamparipūrṇakāmaḥ |
śaśāsa sarvānprakṛtipradhānānbalasya mukhyāṃśca suhṛjjanaṃ ca || 31 ||
tata ssamutthāya kule kule te rājanyavaiśyā vṛṣalāśca viprāḥ |
ayūyujannuṣṭrakharānrathāṃśca nāgānhayāṃścaiva kulaprasūtān || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvāśītitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.