𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌦𑌶𑌾𑌧𑌿𑌕𑌶𑌤𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌮𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌤𑍁 𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌹 ।
𑌜𑌾𑌬𑌾𑌲𑌿𑌰𑌪𑌿 𑌜𑌾𑌨𑍀𑌤𑍇 𑌲𑍋𑌕𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌗𑌤𑌾𑌗𑌤𑌿𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌯𑌿𑌤𑍁𑌕𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑍇𑌤𑌦𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌇𑌮𑌾𑌂 𑌲𑍋𑌕𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌤𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌲𑍋𑌕𑌨𑌾𑌥 𑌨𑌿𑌬𑍋𑌧 𑌮𑍇 ॥ 2 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌸𑌲𑌿𑌲𑌮𑍇𑌵𑌾𑌸𑍀𑌤𑍍𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍀 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾 ।
𑌤𑌤𑌃 𑌸𑌮𑌭𑌵𑌦𑍍𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍𑌭𑍂𑌰𑍍𑌦𑍈𑌵𑌤𑍈𑌃 𑌸𑌹 ॥ 3 ॥
𑌸 𑌵𑌰𑌾𑌹𑌸𑍍𑌤𑌤𑍋 𑌭𑍂𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌜𑍍𑌜𑌹𑌾𑌰 𑌵𑌸𑍁𑌨𑍍𑌧𑌰𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅𑌸𑍃𑌜𑌚𑍍𑌚 𑌜𑌗𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌸𑌹 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍈𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌭𑌿𑌃 ॥ 4 ॥
𑌆𑌕𑌾𑌶𑌪𑍍𑌰𑌭𑌵𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾 𑌶𑌾𑌶𑍍𑌵𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯 𑌅𑌵𑍍𑌯𑌯𑌃 ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌰𑍀𑌚𑌿𑌃 𑌸𑌞𑍍𑌜𑌜𑍍𑌞𑍇 𑌮𑌰𑍀𑌚𑍇𑌃 𑌕𑌶𑍍𑌯𑌪𑌃 𑌸𑍁𑌤𑌃 ॥ 5 ॥
𑌵𑌿𑌵𑌸𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌕𑌾𑌶𑍍𑌯𑌪𑌾𑌤𑍍 𑌜𑌜𑍍𑌞𑍇 𑌮𑌨𑍁𑌰𑍍𑌵𑍈𑌵𑌸𑍍𑌵𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍 ।
𑌸 𑌤𑍁 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌮𑌿𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌨𑍋𑌃 𑌸𑍁𑌤𑌃 ॥ 6 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌯𑍇𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌥𑌮𑌂 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌮𑍃𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌮𑌨𑍁𑌨𑌾 𑌮𑌹𑍀 ।
𑌤𑌮𑌿𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌮𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌂 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌕𑌮𑍍 ॥ 7 ॥
𑌇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍋𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑍁𑌤 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍𑌕𑍁𑌕𑍍𑌷𑌿𑌰𑍇𑌵𑍇𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌃 ।
𑌕𑍁𑌕𑍍𑌷𑍇𑌰𑌥𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑍋 𑌵𑍀𑌰𑍋 𑌵𑌿𑌕𑍁𑌕𑍍𑌷𑌿𑌰𑍁𑌦𑌪𑌦𑍍𑌯𑌤 ॥ 8 ॥
𑌵𑌿𑌕𑍁𑌕𑍍𑌷𑍇𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌬𑌾𑌣𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌪𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌬𑌾𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌰𑌨𑌰𑌣𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑌪𑌾𑌃 ॥ 9 ॥
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌰𑍍𑌬𑌭𑍂𑌵𑌾𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑌦𑍁𑌰𑍍𑌭𑌿𑌕𑍍𑌷𑌂 𑌸𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌰𑍇 ।
𑌅𑌨𑌰𑌣𑍍𑌯𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌜𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌕𑌰𑍋 𑌨𑌾𑌪𑌿 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌨 ॥ 10 ॥
𑌅𑌨𑌰𑌣𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌃 𑌪𑍃𑌥𑍁 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌬𑌭𑍂𑌵 𑌹 ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌪𑍃𑌥𑍋𑌮𑍇𑌹𑌾𑌰𑌾𑌜𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌶𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑍁𑌦𑌪𑌦𑍍𑌯𑌤 ॥ 11 ॥
𑌸 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑌚𑌨𑌾𑌦𑍍 𑌵𑍀𑌰𑌃 𑌸𑌶𑌰𑍀𑌰𑍋 𑌦𑌿𑌵𑌂 𑌗𑌤𑌃 ।
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌶𑌙𑍍𑌕𑍋𑌰𑌭𑌵𑌤𑍍𑌸𑍂𑌨𑍁𑌰𑍍𑌦𑍁𑌨𑍍𑌧𑍁𑌮𑌾𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌯𑌶𑌾𑌃 ॥ 12 ॥
𑌦𑍁𑌨𑍍𑌧𑍁𑌮𑌾𑌰𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌯𑍁𑌵𑌨𑌾𑌶𑍍𑌵𑍋 𑌵𑍍𑌯𑌜𑌾𑌯𑌤 ।
𑌯𑍁𑌵𑌨𑌾𑌶𑍍𑌵𑌸𑍁𑌤 𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌧𑌾𑌤𑌾 𑌸𑌮𑌪𑌦𑍍𑌯𑌤 ॥ 13 ॥
𑌮𑌾𑌨𑍍𑌧𑌾𑌤𑍁𑌸𑍍𑌤 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾𑌃 𑌸𑍁𑌸𑌨𑍍𑌧𑌿𑌰𑍁𑌦𑌪𑌦𑍍𑌯𑌤 ।
𑌸𑍁𑌸𑌨𑍍𑌧𑍇𑌰𑌪𑌿 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍗 𑌦𑍍𑌵𑍗 𑌧𑍍𑌰𑍁𑌵𑌸𑌨𑍍𑌧𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍇𑌨𑌜𑌿𑌤𑍍 ॥ 14 ॥
𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑍀 𑌧𑍍𑌰𑍁𑌵𑌸𑌨𑍍𑌧𑍇𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌭𑌰𑌤𑍋 𑌰𑌿𑌪𑍁𑌸𑍂𑌦𑌨𑌃 ।
𑌯𑍁𑌵𑌨𑌾𑌶𑍍𑌵𑌸𑍁𑌤 𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌧𑌾𑌤𑌾 𑌸𑌮𑌪𑌦𑍍𑌯𑌤 ॥ 15 ॥
𑌮𑌾𑌨𑍍𑌧𑌾𑌤𑍁𑌸𑍍𑌤 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌸𑍍𑌸𑍁𑌸𑌨𑍍𑌧𑌿𑌰𑍁𑌦𑌪𑌦𑍍𑌯𑌤 ।
𑌸𑍁𑌸𑌨𑍍𑌧𑍇𑌰𑌪𑌿 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍗 𑌦𑍍𑌵𑍗 𑌧𑍍𑌰𑍁𑌵𑌸𑌨𑍍𑌧𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍇𑌨𑌜𑌿𑌤𑍍 ॥ 16 ॥
𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑍀 𑌧𑍍𑌰𑍁𑌵𑌸𑌨𑍍𑌧𑍇𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌭𑌰𑌤𑍋 𑌰𑌿𑌪𑍁𑌸𑍂𑌦𑌨𑌃 ।
𑌭𑌰𑌤𑌾𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍋𑌰𑌸𑌿𑌤𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌜𑌾𑌯𑌤 ॥ 17 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌯𑍈𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨 𑌉𑌦𑌪𑌦𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤 𑌶𑌤𑍍𑌰𑌵𑌃 ।
𑌹𑍈𑌹𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾𑌲𑌜𑌙𑍍𑌘𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌶𑍂𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌶𑌶𑌿𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑌵𑌃 ॥ 18 ॥
𑌤𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌵𑍍𑌯𑍂𑌹𑍍𑌯 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑍇 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌸𑌿𑌤𑌃 ।
𑌸 𑌚 𑌶𑍈𑌲𑌵𑌰𑍇 𑌰𑌮𑍍𑌯𑍇 𑌬𑌭𑍂𑌵𑌾𑌭𑌿𑌰𑌤𑍋 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌃 ॥ 19 ॥
𑌦𑍍𑌵𑍇 𑌚𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑍇 𑌗𑌰𑍍𑌭𑌿𑌣𑍍𑌯𑍗 𑌬𑌭𑍂𑌵𑌤𑍁𑌰𑌿𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌃 ।
𑌏𑌕𑌾 𑌗𑌰𑍍𑌭𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌾𑌯 𑌸𑌪𑌤𑍍𑌨𑍍𑌯𑍈 𑌗𑌰𑌲𑌂 𑌦𑌦𑍗 ॥ 20 ॥
𑌭𑌾𑌰𑍍𑌗𑌵𑌶𑍍𑌚𑍍𑌯𑌵𑌨𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌹𑌿𑌮𑌵𑌨𑍍𑌤𑌮𑍁𑌪𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌃 ।
𑌤𑌮𑍃𑌷𑌿𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌪𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌕𑌾𑌲𑌿𑌨𑍍𑌦𑍀 𑌤𑍍𑌵𑌭𑍍𑌯𑌵𑌾𑌦𑌯𑌤𑍍 ॥ 21 ॥
𑌸 𑌤𑌾𑌮𑌭𑍍𑌯𑌵𑌦𑌦𑍍𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑍋 𑌵𑌰𑍇𑌪𑍍𑌸𑍁𑌂 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌜𑌨𑍍𑌮𑌨𑌿 ।
𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌭𑌵𑌿𑌤𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌲𑍋𑌕𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌃 ॥ 22 ॥
𑌧𑌾𑌰𑍍𑌮𑌿𑌕𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍁𑌶𑍀𑌲𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌂𑌶𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾𑌽𑌰𑌿𑌸𑍂𑌦𑌨𑌃 ।
𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌂 𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌨𑍍𑌤𑌮𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌯 𑌚 ॥ 23 ॥
𑌪𑌦𑍍𑌮𑌪𑌤𑍍𑌰𑌸𑌮𑌾𑌨𑌾𑌕𑍍𑌷𑌂 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌗𑌰𑍍𑌭𑌸𑌮𑌪𑍍𑌰𑌭𑌮𑍍 ।
𑌤𑌤𑌃 𑌸𑌾 𑌗𑍃𑌹𑌮𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌜𑌾𑌯𑌤 ॥ 24 ॥
𑌸𑌪𑌤𑍍𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌤𑍁 𑌗𑌰𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈 𑌦𑌤𑍍𑌤𑍋 𑌗𑌰𑍍𑌭𑌜𑌿𑌘𑌾𑌂𑌸𑌯𑌾 ।
𑌗𑌰𑍇𑌣 𑌸𑌹 𑌤𑍇𑌨𑍈𑌵 𑌜𑌾𑌤 𑌸𑍍𑌸 𑌸𑌗𑌰𑍋𑌽𑌭𑌵𑌤𑍍 ॥ 25 ॥
𑌸 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌸𑌗𑌰𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌯𑌃 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌮𑌖𑌾𑌨𑌯𑌤𑍍 ।
𑌇𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌣𑌿 𑌵𑍇𑌗𑍇𑌨 𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑌯𑌨 𑌇𑌮𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌃 ॥ 26 ॥
𑌅𑌸𑌮𑌞𑍍𑌜𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋𑌽𑌭𑍂𑌤𑍍𑌸𑌗𑌰𑌸𑍍𑌯𑍇𑌤𑌿 𑌨 𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌮𑍍 ।
𑌜𑍀𑌵𑌨𑍍𑌨𑍇𑌵 𑌸 𑌪𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌤𑍁 𑌨𑌿𑌰𑌸𑍍𑌤𑌃 𑌪𑌾𑌪𑌕𑌰𑍍𑌮𑌕𑍃𑌤𑍍 ॥ 27 ॥
𑌅𑌂𑌶𑍁𑌮𑌾𑌨𑌿𑌤𑌿 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋𑌽𑌭𑍂𑌦𑌸𑌮𑌞𑍍𑌜𑌸𑍍𑌯 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌦𑌿𑌲𑍀𑌪𑍋𑌂𑌶𑍁𑌮𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌦𑌿𑌲𑍀𑌪𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌗𑍀𑌰𑌥𑌃 ॥ 28 ॥
𑌭𑌗𑍀𑌰𑌥𑌾𑌤𑍍𑌕𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌯𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌾𑌃 ।
𑌕𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋𑌽𑌭𑍂𑌦𑍍𑌰𑌘𑍁𑌰𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌚 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌾𑌃 ॥ 29 ॥
𑌰𑌘𑍋𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜𑌸𑍍𑌵𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌾𑌦𑌕𑌃 ।
𑌕𑌲𑍍𑌮𑌾𑌷𑌪𑌾𑌦 𑌸𑍍𑌸𑍗𑌦𑌾𑌸 𑌇𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌥𑌿𑌤𑍋 𑌭𑍁𑌵𑌿 ॥ 30 ॥
𑌕𑌲𑍍𑌮𑌾𑌷𑌪𑌾𑌦𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋𑌽𑌭𑍂𑌚𑍍𑌛𑌙𑍍𑌖𑌣𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌿𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌃 ।
𑌯𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌤𑌦𑍍𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌸𑌹𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑍋 𑌵𑍍𑌯𑌨𑍀𑌨𑌶𑌤𑍍 ॥ 31 ॥
𑌶𑌙𑍍𑌖𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋𑌽𑌭𑍂𑌚𑍍𑌛𑍂𑌰 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍𑌸𑍁𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌃 ।
𑌸𑍁𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌸𑍍𑌯𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌣𑌃 𑌅𑌗𑍍𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌗𑌃 ॥ 32 ॥
𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌗𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌰𑍁𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌰𑍋𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌶𑍁𑌶𑍍𑌰𑍁𑌵𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌶𑍁𑌶𑍍𑌰𑍁𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋𑌭𑍂𑌦𑌮𑍍𑌬𑌰𑍀𑌷𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌃 ॥ 33 ॥
𑌅𑌮𑍍𑌬𑌰𑍀𑌷𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋𑌭𑍂𑌨𑍍𑌨𑌹𑍁𑌷𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌨𑌹𑍁𑌷𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌨𑌾𑌭𑌾𑌗𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌧𑌾𑌰𑍍𑌮𑌿𑌕𑌃 ॥ 34 ॥
𑌅𑌜𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍁𑌵𑍍𑌰𑌤𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌨𑌾𑌭𑌾𑌗𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌤𑌾𑌵𑍁𑌭𑍗 ।
𑌅𑌜𑌸𑍍𑌯𑍈𑌵 𑌚 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌸𑍍𑌸𑍁𑌤𑌃 ॥ 35 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌜𑍍𑌯𑍇𑌷𑍍𑌠𑍋𑌽𑌸𑌿 𑌦𑌾𑌯𑌾𑌦𑍋 𑌰𑌾𑌮 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌭𑌿𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌃 ।
𑌤𑌦𑍍𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌸𑍍𑌵𑌕𑌂 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌮𑌵𑍇𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌵 𑌜𑌨𑌂 𑌨𑍃𑌪 ॥ 36 ॥
𑌇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍂𑌣𑌾𑌂 𑌹𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌭𑌵𑌤𑌿 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌜𑌃 ।
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌜𑍇 𑌨𑌾𑌪𑌰𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌜𑍍𑌯𑍇𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑍇𑌽𑌭𑌿𑌷𑌿𑌚𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 37 ॥
𑌸 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌲𑌧𑌰𑍍𑌮𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 𑌸𑌨𑌾𑌤𑌨𑌂 𑌨𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ।
𑌪𑍍𑌰𑌭𑍂𑌤𑌰𑌤𑍍𑌨𑌾𑌮𑌨𑍁𑌶𑌾𑌧𑌿 𑌮𑍇𑌦𑌿𑌨𑍀𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍂𑌤𑌰𑌾𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌪𑌿𑌤𑍃𑌵𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌯𑌶𑌃 ॥ 38 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌦𑌶𑌾𑌧𑌿𑌕𑌶𑌤𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha daśādhikaśatatamassargaḥ |
kruddhamājñāya rāmaṃ tu vasiṣṭhaḥ pratyuvāca ha |
jābālirapi jānīte lokasyāsya gatāgatim || 1 ||
nivartayitukāmastu tvāmetadvākyamabravīt |
imāṃ lokasamutpattiṃ lokanātha nibodha me || 2 ||
sarvaṃ salilamevāsītpṛthivī yatra nirmitā |
tataḥ samabhavadbrahmā svayambhūrdaivataiḥ saha || 3 ||
sa varāhastato bhūtvā projjahāra vasundharām |
asṛjacca jagatsarvaṃ saha putraiḥ kṛtātmabhiḥ || 4 ||
ākāśaprabhavo brahmā śāśvato nitya avyayaḥ |
tasmānmarīciḥ sañjajñe marīceḥ kaśyapaḥ sutaḥ || 5 ||
vivasvānkāśyapāt jajñe manurvaivasvataḥ svayam |
sa tu prajāpatiḥ pūrvamikṣvākustu manoḥ sutaḥ || 6 ||
yasyeyaṃ prathamaṃ dattā samṛddhā manunā mahī |
tamikṣvākumayodhyāyāṃ rājānaṃ viddhi pūrvakam || 7 ||
ikṣvākostu suta śrīmānkukṣireveti viśrutaḥ |
kukṣerathātmajo vīro vikukṣirudapadyata || 8 ||
vikukṣestu mahātejā bāṇaḥ putra pratāpavān |
bāṇasya tu mahābāhuranaraṇyo mahātapāḥ || 9 ||
nānāvṛṣṭirbabhūvāsminnadurbhikṣaṃ satāṃ vare |
anaraṇye mahārāje taskaro nāpi kaścana || 10 ||
anaraṇyānmahābāhuḥ pṛthu rājā babhūva ha |
tasmātpṛthomehārājastriśaṅkurudapadyata || 11 ||
sa satyavacanād vīraḥ saśarīro divaṃ gataḥ |
triśaṅkorabhavatsūnurdundhumāro mahāyaśāḥ || 12 ||
dundhumārānmahātejā yuvanāśvo vyajāyata |
yuvanāśvasuta śśrīmānmāndhātā samapadyata || 13 ||
māndhātusta mahātejāḥ susandhirudapadyata |
susandherapi putrau dvau dhruvasandhiḥ prasenajit || 14 ||
yaśasvī dhruvasandhestu bharato ripusūdanaḥ |
yuvanāśvasuta śśrīmānmāndhātā samapadyata || 15 ||
māndhātusta mahātejā ssusandhirudapadyata |
susandherapi putrau dvau dhruvasandhiḥ prasenajit || 16 ||
yaśasvī dhruvasandhestu bharato ripusūdanaḥ |
bharatāttu mahābāhorasito nāma jāyata || 17 ||
yasyaite pratirājāna udapadyanta śatravaḥ |
haihayāstālajaṅghāśca śūrāśca śaśibindavaḥ || 18 ||
tāṃstu sarvānprativyūhya yuddhe rājā pravāsitaḥ |
sa ca śailavare ramye babhūvābhirato muniḥ || 19 ||
dve cāsya bhārye garbhiṇyau babhūvaturiti śrutiḥ |
ekā garbhavināśāya sapatnyai garalaṃ dadau || 20 ||
bhārgavaścyavano nāma himavantamupāśritaḥ |
tamṛṣiṃ samupāgamya kālindī tvabhyavādayat || 21 ||
sa tāmabhyavadadvipro varepsuṃ putrajanmani |
putraste bhavitā devi mahātmā lokaviśrutaḥ || 22 ||
dhārmikaśca suśīlaśca vaṃśakartā'risūdanaḥ |
kṛtvā pradakṣiṇaṃ hṛṣṭā munintamanumānya ca || 23 ||
padmapatrasamānākṣaṃ padmagarbhasamaprabham |
tataḥ sā gṛhamāgamya devī putraṃ vyajāyata || 24 ||
sapatnyā tu garastasyai datto garbhajighāṃsayā |
gareṇa saha tenaiva jāta ssa sagaro'bhavat || 25 ||
sa rājā sagaro nāma yaḥ samudramakhānayat |
iṣṭvā parvaṇi vegena trāsayana imāḥ prajāḥ || 26 ||
asamañjastu putro'bhūtsagarasyeti na śśrutam |
jīvanneva sa pitrā tu nirastaḥ pāpakarmakṛt || 27 ||
aṃśumāniti putro'bhūdasamañjasya vīryavān |
dilīpoṃśumataḥ putro dilīpasya bhagīrathaḥ || 28 ||
bhagīrathātkakutsthastu kākutsthā yena viśrutāḥ |
kakutsthasya ca putro'bhūdraghuryena ca rāghavāḥ || 29 ||
raghostu putrastejasvī pravṛddhaḥ puruṣādakaḥ |
kalmāṣapāda ssaudāsa ityevaṃ prathito bhuvi || 30 ||
kalmāṣapādaputro'bhūcchaṅkhaṇastviti viśrutaḥ |
yastu tadvīryamāsādya sahasainyo vyanīnaśat || 31 ||
śaṅkhaṇasya ca putro'bhūcchūra śrīmānsudarśanaḥ |
sudarśanasyāgnivarṇaḥ agnivarṇasya śīghragaḥ || 32 ||
śīghragasya maruḥ putro maroḥ putraḥ praśuśruvaḥ |
praśuśruvasya putrobhūdambarīṣo mahādyutiḥ || 33 ||
ambarīṣasya putrobhūnnahuṣaḥ satyavikramaḥ |
nahuṣasya ca nābhāgaḥ putraḥ paramadhārmikaḥ || 34 ||
ajaśca suvrataścaiva nābhāgasya sutāvubhau |
ajasyaiva ca dharmātmā rājā daśarathassutaḥ || 35 ||
tasya jyeṣṭho'si dāyādo rāma ityabhiviśrutaḥ |
tadgṛhāṇa svakaṃ rājyamavekṣasva janaṃ nṛpa || 36 ||
ikṣvākūṇāṃ hi sarveṣāṃ rājā bhavati pūrvajaḥ |
pūrvaje nāparaḥ putro jyeṣṭho rājye'bhiṣicyate || 37 ||
sa rāghavāṇāṃ kuladharmamātmanaḥ sanātanaṃ nādya vihantumarhasi |
prabhūtaratnāmanuśādhi medinīṃ prabhūtarāṣṭrāṃ pitṛvanmahāyaśaḥ || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe daśādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ दशाधिकशततमस्सर्गः ।
क्रुद्धमाज्ञाय रामं तु वसिष्ठः प्रत्युवाच ह ।
जाबालिरपि जानीते लोकस्यास्य गतागतिम् ॥ 1 ॥
निवर्तयितुकामस्तु त्वामेतद्वाक्यमब्रवीत् ।
इमां लोकसमुत्पत्तिं लोकनाथ निबोध मे ॥ 2 ॥
सर्वं सलिलमेवासीत्पृथिवी यत्र निर्मिता ।
ततः समभवद्ब्रह्मा स्वयम्भूर्दैवतैः सह ॥ 3 ॥
स वराहस्ततो भूत्वा प्रोज्जहार वसुन्धराम् ।
असृजच्च जगत्सर्वं सह पुत्रैः कृतात्मभिः ॥ 4 ॥
आकाशप्रभवो ब्रह्मा शाश्वतो नित्य अव्ययः ।
तस्मान्मरीचिः सञ्जज्ञे मरीचेः कश्यपः सुतः ॥ 5 ॥
विवस्वान्काश्यपात् जज्ञे मनुर्वैवस्वतः स्वयम् ।
स तु प्रजापतिः पूर्वमिक्ष्वाकुस्तु मनोः सुतः ॥ 6 ॥
यस्येयं प्रथमं दत्ता समृद्धा मनुना मही ।
तमिक्ष्वाकुमयोध्यायां राजानं विद्धि पूर्वकम् ॥ 7 ॥
इक्ष्वाकोस्तु सुत श्रीमान्कुक्षिरेवेति विश्रुतः ।
कुक्षेरथात्मजो वीरो विकुक्षिरुदपद्यत ॥ 8 ॥
विकुक्षेस्तु महातेजा बाणः पुत्र प्रतापवान् ।
बाणस्य तु महाबाहुरनरण्यो महातपाः ॥ 9 ॥
नानावृष्टिर्बभूवास्मिन्नदुर्भिक्षं सतां वरे ।
अनरण्ये महाराजे तस्करो नापि कश्चन ॥ 10 ॥
अनरण्यान्महाबाहुः पृथु राजा बभूव ह ।
तस्मात्पृथोमेहाराजस्त्रिशङ्कुरुदपद्यत ॥ 11 ॥
स सत्यवचनाद् वीरः सशरीरो दिवं गतः ।
त्रिशङ्कोरभवत्सूनुर्दुन्धुमारो महायशाः ॥ 12 ॥
दुन्धुमारान्महातेजा युवनाश्वो व्यजायत ।
युवनाश्वसुत श्श्रीमान्मान्धाता समपद्यत ॥ 13 ॥
मान्धातुस्त महातेजाः सुसन्धिरुदपद्यत ।
सुसन्धेरपि पुत्रौ द्वौ ध्रुवसन्धिः प्रसेनजित् ॥ 14 ॥
यशस्वी ध्रुवसन्धेस्तु भरतो रिपुसूदनः ।
युवनाश्वसुत श्श्रीमान्मान्धाता समपद्यत ॥ 15 ॥
मान्धातुस्त महातेजा स्सुसन्धिरुदपद्यत ।
सुसन्धेरपि पुत्रौ द्वौ ध्रुवसन्धिः प्रसेनजित् ॥ 16 ॥
यशस्वी ध्रुवसन्धेस्तु भरतो रिपुसूदनः ।
भरतात्तु महाबाहोरसितो नाम जायत ॥ 17 ॥
यस्यैते प्रतिराजान उदपद्यन्त शत्रवः ।
हैहयास्तालजङ्घाश्च शूराश्च शशिबिन्दवः ॥ 18 ॥
तांस्तु सर्वान्प्रतिव्यूह्य युद्धे राजा प्रवासितः ।
स च शैलवरे रम्ये बभूवाभिरतो मुनिः ॥ 19 ॥
द्वे चास्य भार्ये गर्भिण्यौ बभूवतुरिति श्रुतिः ।
एका गर्भविनाशाय सपत्न्यै गरलं ददौ ॥ 20 ॥
भार्गवश्च्यवनो नाम हिमवन्तमुपाश्रितः ।
तमृषिं समुपागम्य कालिन्दी त्वभ्यवादयत् ॥ 21 ॥
स तामभ्यवदद्विप्रो वरेप्सुं पुत्रजन्मनि ।
पुत्रस्ते भविता देवि महात्मा लोकविश्रुतः ॥ 22 ॥
धार्मिकश्च सुशीलश्च वंशकर्ताऽरिसूदनः ।
कृत्वा प्रदक्षिणं हृष्टा मुनिन्तमनुमान्य च ॥ 23 ॥
पद्मपत्रसमानाक्षं पद्मगर्भसमप्रभम् ।
ततः सा गृहमागम्य देवी पुत्रं व्यजायत ॥ 24 ॥
सपत्न्या तु गरस्तस्यै दत्तो गर्भजिघांसया ।
गरेण सह तेनैव जात स्स सगरोऽभवत् ॥ 25 ॥
स राजा सगरो नाम यः समुद्रमखानयत् ।
इष्ट्वा पर्वणि वेगेन त्रासयन इमाः प्रजाः ॥ 26 ॥
असमञ्जस्तु पुत्रोऽभूत्सगरस्येति न श्श्रुतम् ।
जीवन्नेव स पित्रा तु निरस्तः पापकर्मकृत् ॥ 27 ॥
अंशुमानिति पुत्रोऽभूदसमञ्जस्य वीर्यवान् ।
दिलीपोंशुमतः पुत्रो दिलीपस्य भगीरथः ॥ 28 ॥
भगीरथात्ककुत्स्थस्तु काकुत्स्था येन विश्रुताः ।
ककुत्स्थस्य च पुत्रोऽभूद्रघुर्येन च राघवाः ॥ 29 ॥
रघोस्तु पुत्रस्तेजस्वी प्रवृद्धः पुरुषादकः ।
कल्माषपाद स्सौदास इत्येवं प्रथितो भुवि ॥ 30 ॥
कल्माषपादपुत्रोऽभूच्छङ्खणस्त्विति विश्रुतः ।
यस्तु तद्वीर्यमासाद्य सहसैन्यो व्यनीनशत् ॥ 31 ॥
शङ्खणस्य च पुत्रोऽभूच्छूर श्रीमान्सुदर्शनः ।
सुदर्शनस्याग्निवर्णः अग्निवर्णस्य शीघ्रगः ॥ 32 ॥
शीघ्रगस्य मरुः पुत्रो मरोः पुत्रः प्रशुश्रुवः ।
प्रशुश्रुवस्य पुत्रोभूदम्बरीषो महाद्युतिः ॥ 33 ॥
अम्बरीषस्य पुत्रोभून्नहुषः सत्यविक्रमः ।
नहुषस्य च नाभागः पुत्रः परमधार्मिकः ॥ 34 ॥
अजश्च सुव्रतश्चैव नाभागस्य सुतावुभौ ।
अजस्यैव च धर्मात्मा राजा दशरथस्सुतः ॥ 35 ॥
तस्य ज्येष्ठोऽसि दायादो राम इत्यभिविश्रुतः ।
तद्गृहाण स्वकं राज्यमवेक्षस्व जनं नृप ॥ 36 ॥
इक्ष्वाकूणां हि सर्वेषां राजा भवति पूर्वजः ।
पूर्वजे नापरः पुत्रो ज्येष्ठो राज्येऽभिषिच्यते ॥ 37 ॥
स राघवाणां कुलधर्ममात्मनः सनातनं नाद्य विहन्तुमर्हसि ।
प्रभूतरत्नामनुशाधि मेदिनीं प्रभूतराष्ट्रां पितृवन्महायशः ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे दशाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha daśādhikaśatatamassargaḥ |
kruddhamājñāya rāmaṃ tu vasiṣṭhaḥ pratyuvāca ha |
jābālirapi jānīte lokasyāsya gatāgatim || 1 ||
nivartayitukāmastu tvāmetadvākyamabravīt |
imāṃ lokasamutpattiṃ lokanātha nibodha me || 2 ||
sarvaṃ salilamevāsītpṛthivī yatra nirmitā |
tataḥ samabhavadbrahmā svayambhūrdaivataiḥ saha || 3 ||
sa varāhastato bhūtvā projjahāra vasundharām |
asṛjacca jagatsarvaṃ saha putraiḥ kṛtātmabhiḥ || 4 ||
ākāśaprabhavo brahmā śāśvato nitya avyayaḥ |
tasmānmarīciḥ sañjajñe marīceḥ kaśyapaḥ sutaḥ || 5 ||
vivasvānkāśyapāt jajñe manurvaivasvataḥ svayam |
sa tu prajāpatiḥ pūrvamikṣvākustu manoḥ sutaḥ || 6 ||
yasyeyaṃ prathamaṃ dattā samṛddhā manunā mahī |
tamikṣvākumayodhyāyāṃ rājānaṃ viddhi pūrvakam || 7 ||
ikṣvākostu suta śrīmānkukṣireveti viśrutaḥ |
kukṣerathātmajo vīro vikukṣirudapadyata || 8 ||
vikukṣestu mahātejā bāṇaḥ putra pratāpavān |
bāṇasya tu mahābāhuranaraṇyo mahātapāḥ || 9 ||
nānāvṛṣṭirbabhūvāsminnadurbhikṣaṃ satāṃ vare |
anaraṇye mahārāje taskaro nāpi kaścana || 10 ||
anaraṇyānmahābāhuḥ pṛthu rājā babhūva ha |
tasmātpṛthomehārājastriśaṅkurudapadyata || 11 ||
sa satyavacanād vīraḥ saśarīro divaṃ gataḥ |
triśaṅkorabhavatsūnurdundhumāro mahāyaśāḥ || 12 ||
dundhumārānmahātejā yuvanāśvo vyajāyata |
yuvanāśvasuta śśrīmānmāndhātā samapadyata || 13 ||
māndhātusta mahātejāḥ susandhirudapadyata |
susandherapi putrau dvau dhruvasandhiḥ prasenajit || 14 ||
yaśasvī dhruvasandhestu bharato ripusūdanaḥ |
yuvanāśvasuta śśrīmānmāndhātā samapadyata || 15 ||
māndhātusta mahātejā ssusandhirudapadyata |
susandherapi putrau dvau dhruvasandhiḥ prasenajit || 16 ||
yaśasvī dhruvasandhestu bharato ripusūdanaḥ |
bharatāttu mahābāhorasito nāma jāyata || 17 ||
yasyaite pratirājāna udapadyanta śatravaḥ |
haihayāstālajaṅghāśca śūrāśca śaśibindavaḥ || 18 ||
tāṃstu sarvānprativyūhya yuddhe rājā pravāsitaḥ |
sa ca śailavare ramye babhūvābhirato muniḥ || 19 ||
dve cāsya bhārye garbhiṇyau babhūvaturiti śrutiḥ |
ekā garbhavināśāya sapatnyai garalaṃ dadau || 20 ||
bhārgavaścyavano nāma himavantamupāśritaḥ |
tamṛṣiṃ samupāgamya kālindī tvabhyavādayat || 21 ||
sa tāmabhyavadadvipro varepsuṃ putrajanmani |
putraste bhavitā devi mahātmā lokaviśrutaḥ || 22 ||
dhārmikaśca suśīlaśca vaṃśakartā'risūdanaḥ |
kṛtvā pradakṣiṇaṃ hṛṣṭā munintamanumānya ca || 23 ||
padmapatrasamānākṣaṃ padmagarbhasamaprabham |
tataḥ sā gṛhamāgamya devī putraṃ vyajāyata || 24 ||
sapatnyā tu garastasyai datto garbhajighāṃsayā |
gareṇa saha tenaiva jāta ssa sagaro'bhavat || 25 ||
sa rājā sagaro nāma yaḥ samudramakhānayat |
iṣṭvā parvaṇi vegena trāsayana imāḥ prajāḥ || 26 ||
asamañjastu putro'bhūtsagarasyeti na śśrutam |
jīvanneva sa pitrā tu nirastaḥ pāpakarmakṛt || 27 ||
aṃśumāniti putro'bhūdasamañjasya vīryavān |
dilīpoṃśumataḥ putro dilīpasya bhagīrathaḥ || 28 ||
bhagīrathātkakutsthastu kākutsthā yena viśrutāḥ |
kakutsthasya ca putro'bhūdraghuryena ca rāghavāḥ || 29 ||
raghostu putrastejasvī pravṛddhaḥ puruṣādakaḥ |
kalmāṣapāda ssaudāsa ityevaṃ prathito bhuvi || 30 ||
kalmāṣapādaputro'bhūcchaṅkhaṇastviti viśrutaḥ |
yastu tadvīryamāsādya sahasainyo vyanīnaśat || 31 ||
śaṅkhaṇasya ca putro'bhūcchūra śrīmānsudarśanaḥ |
sudarśanasyāgnivarṇaḥ agnivarṇasya śīghragaḥ || 32 ||
śīghragasya maruḥ putro maroḥ putraḥ praśuśruvaḥ |
praśuśruvasya putrobhūdambarīṣo mahādyutiḥ || 33 ||
ambarīṣasya putrobhūnnahuṣaḥ satyavikramaḥ |
nahuṣasya ca nābhāgaḥ putraḥ paramadhārmikaḥ || 34 ||
ajaśca suvrataścaiva nābhāgasya sutāvubhau |
ajasyaiva ca dharmātmā rājā daśarathassutaḥ || 35 ||
tasya jyeṣṭho'si dāyādo rāma ityabhiviśrutaḥ |
tadgṛhāṇa svakaṃ rājyamavekṣasva janaṃ nṛpa || 36 ||
ikṣvākūṇāṃ hi sarveṣāṃ rājā bhavati pūrvajaḥ |
pūrvaje nāparaḥ putro jyeṣṭho rājye'bhiṣicyate || 37 ||
sa rāghavāṇāṃ kuladharmamātmanaḥ sanātanaṃ nādya vihantumarhasi |
prabhūtaratnāmanuśādhi medinīṃ prabhūtarāṣṭrāṃ pitṛvanmahāyaśaḥ || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe daśādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.