ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ದಶಾಧಿಕಶತತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಕ್ರುದ್ಧಮಾಜ್ಞಾಯ ರಾಮಂ ತು ವಸಿಷ್ಠಃ ಪ್ರತ್ಯುವಾಚ ಹ ।
ಜಾಬಾಲಿರಪಿ ಜಾನೀತೇ ಲೋಕಸ್ಯಾಸ್ಯ ಗತಾಗತಿಮ್ ॥ 1 ॥
ನಿವರ್ತಯಿತುಕಾಮಸ್ತು ತ್ವಾಮೇತದ್ವಾಕ್ಯಮಬ್ರವೀತ್ ।
ಇಮಾಂ ಲೋಕಸಮುತ್ಪತ್ತಿಂ ಲೋಕನಾಥ ನಿಬೋಧ ಮೇ ॥ 2 ॥
ಸರ್ವಂ ಸಲಿಲಮೇವಾಸೀತ್ಪೃಥಿವೀ ಯತ್ರ ನಿರ್ಮಿತಾ ।
ತತಃ ಸಮಭವದ್ಬ್ರಹ್ಮಾ ಸ್ವಯಮ್ಭೂರ್ದೈವತೈಃ ಸಹ ॥ 3 ॥
ಸ ವರಾಹಸ್ತತೋ ಭೂತ್ವಾ ಪ್ರೋಜ್ಜಹಾರ ವಸುನ್ಧರಾಮ್ ।
ಅಸೃಜಚ್ಚ ಜಗತ್ಸರ್ವಂ ಸಹ ಪುತ್ರೈಃ ಕೃತಾತ್ಮಭಿಃ ॥ 4 ॥
ಆಕಾಶಪ್ರಭವೋ ಬ್ರಹ್ಮಾ ಶಾಶ್ವತೋ ನಿತ್ಯ ಅವ್ಯಯಃ ।
ತಸ್ಮಾನ್ಮರೀಚಿಃ ಸಞ್ಜಜ್ಞೇ ಮರೀಚೇಃ ಕಶ್ಯಪಃ ಸುತಃ ॥ 5 ॥
ವಿವಸ್ವಾನ್ಕಾಶ್ಯಪಾತ್ ಜಜ್ಞೇ ಮನುರ್ವೈವಸ್ವತಃ ಸ್ವಯಮ್ ।
ಸ ತು ಪ್ರಜಾಪತಿಃ ಪೂರ್ವಮಿಕ್ಷ್ವಾಕುಸ್ತು ಮನೋಃ ಸುತಃ ॥ 6 ॥
ಯಸ್ಯೇಯಂ ಪ್ರಥಮಂ ದತ್ತಾ ಸಮೃದ್ಧಾ ಮನುನಾ ಮಹೀ ।
ತಮಿಕ್ಷ್ವಾಕುಮಯೋಧ್ಯಾಯಾಂ ರಾಜಾನಂ ವಿದ್ಧಿ ಪೂರ್ವಕಮ್ ॥ 7 ॥
ಇಕ್ಷ್ವಾಕೋಸ್ತು ಸುತ ಶ್ರೀಮಾನ್ಕುಕ್ಷಿರೇವೇತಿ ವಿಶ್ರುತಃ ।
ಕುಕ್ಷೇರಥಾತ್ಮಜೋ ವೀರೋ ವಿಕುಕ್ಷಿರುದಪದ್ಯತ ॥ 8 ॥
ವಿಕುಕ್ಷೇಸ್ತು ಮಹಾತೇಜಾ ಬಾಣಃ ಪುತ್ರ ಪ್ರತಾಪವಾನ್ ।
ಬಾಣಸ್ಯ ತು ಮಹಾಬಾಹುರನರಣ್ಯೋ ಮಹಾತಪಾಃ ॥ 9 ॥
ನಾನಾವೃಷ್ಟಿರ್ಬಭೂವಾಸ್ಮಿನ್ನದುರ್ಭಿಕ್ಷಂ ಸತಾಂ ವರೇ ।
ಅನರಣ್ಯೇ ಮಹಾರಾಜೇ ತಸ್ಕರೋ ನಾಪಿ ಕಶ್ಚನ ॥ 10 ॥
ಅನರಣ್ಯಾನ್ಮಹಾಬಾಹುಃ ಪೃಥು ರಾಜಾ ಬಭೂವ ಹ ।
ತಸ್ಮಾತ್ಪೃಥೋಮೇಹಾರಾಜಸ್ತ್ರಿಶಙ್ಕುರುದಪದ್ಯತ ॥ 11 ॥
ಸ ಸತ್ಯವಚನಾದ್ ವೀರಃ ಸಶರೀರೋ ದಿವಂ ಗತಃ ।
ತ್ರಿಶಙ್ಕೋರಭವತ್ಸೂನುರ್ದುನ್ಧುಮಾರೋ ಮಹಾಯಶಾಃ ॥ 12 ॥
ದುನ್ಧುಮಾರಾನ್ಮಹಾತೇಜಾ ಯುವನಾಶ್ವೋ ವ್ಯಜಾಯತ ।
ಯುವನಾಶ್ವಸುತ ಶ್ಶ್ರೀಮಾನ್ಮಾನ್ಧಾತಾ ಸಮಪದ್ಯತ ॥ 13 ॥
ಮಾನ್ಧಾತುಸ್ತ ಮಹಾತೇಜಾಃ ಸುಸನ್ಧಿರುದಪದ್ಯತ ।
ಸುಸನ್ಧೇರಪಿ ಪುತ್ರೌ ದ್ವೌ ಧ್ರುವಸನ್ಧಿಃ ಪ್ರಸೇನಜಿತ್ ॥ 14 ॥
ಯಶಸ್ವೀ ಧ್ರುವಸನ್ಧೇಸ್ತು ಭರತೋ ರಿಪುಸೂದನಃ ।
ಯುವನಾಶ್ವಸುತ ಶ್ಶ್ರೀಮಾನ್ಮಾನ್ಧಾತಾ ಸಮಪದ್ಯತ ॥ 15 ॥
ಮಾನ್ಧಾತುಸ್ತ ಮಹಾತೇಜಾ ಸ್ಸುಸನ್ಧಿರುದಪದ್ಯತ ।
ಸುಸನ್ಧೇರಪಿ ಪುತ್ರೌ ದ್ವೌ ಧ್ರುವಸನ್ಧಿಃ ಪ್ರಸೇನಜಿತ್ ॥ 16 ॥
ಯಶಸ್ವೀ ಧ್ರುವಸನ್ಧೇಸ್ತು ಭರತೋ ರಿಪುಸೂದನಃ ।
ಭರತಾತ್ತು ಮಹಾಬಾಹೋರಸಿತೋ ನಾಮ ಜಾಯತ ॥ 17 ॥
ಯಸ್ಯೈತೇ ಪ್ರತಿರಾಜಾನ ಉದಪದ್ಯನ್ತ ಶತ್ರವಃ ।
ಹೈಹಯಾಸ್ತಾಲಜಙ್ಘಾಶ್ಚ ಶೂರಾಶ್ಚ ಶಶಿಬಿನ್ದವಃ ॥ 18 ॥
ತಾಂಸ್ತು ಸರ್ವಾನ್ಪ್ರತಿವ್ಯೂಹ್ಯ ಯುದ್ಧೇ ರಾಜಾ ಪ್ರವಾಸಿತಃ ।
ಸ ಚ ಶೈಲವರೇ ರಮ್ಯೇ ಬಭೂವಾಭಿರತೋ ಮುನಿಃ ॥ 19 ॥
ದ್ವೇ ಚಾಸ್ಯ ಭಾರ್ಯೇ ಗರ್ಭಿಣ್ಯೌ ಬಭೂವತುರಿತಿ ಶ್ರುತಿಃ ।
ಏಕಾ ಗರ್ಭವಿನಾಶಾಯ ಸಪತ್ನ್ಯೈ ಗರಲಂ ದದೌ ॥ 20 ॥
ಭಾರ್ಗವಶ್ಚ್ಯವನೋ ನಾಮ ಹಿಮವನ್ತಮುಪಾಶ್ರಿತಃ ।
ತಮೃಷಿಂ ಸಮುಪಾಗಮ್ಯ ಕಾಲಿನ್ದೀ ತ್ವಭ್ಯವಾದಯತ್ ॥ 21 ॥
ಸ ತಾಮಭ್ಯವದದ್ವಿಪ್ರೋ ವರೇಪ್ಸುಂ ಪುತ್ರಜನ್ಮನಿ ।
ಪುತ್ರಸ್ತೇ ಭವಿತಾ ದೇವಿ ಮಹಾತ್ಮಾ ಲೋಕವಿಶ್ರುತಃ ॥ 22 ॥
ಧಾರ್ಮಿಕಶ್ಚ ಸುಶೀಲಶ್ಚ ವಂಶಕರ್ತಾಽರಿಸೂದನಃ ।
ಕೃತ್ವಾ ಪ್ರದಕ್ಷಿಣಂ ಹೃಷ್ಟಾ ಮುನಿನ್ತಮನುಮಾನ್ಯ ಚ ॥ 23 ॥
ಪದ್ಮಪತ್ರಸಮಾನಾಕ್ಷಂ ಪದ್ಮಗರ್ಭಸಮಪ್ರಭಮ್ ।
ತತಃ ಸಾ ಗೃಹಮಾಗಮ್ಯ ದೇವೀ ಪುತ್ರಂ ವ್ಯಜಾಯತ ॥ 24 ॥
ಸಪತ್ನ್ಯಾ ತು ಗರಸ್ತಸ್ಯೈ ದತ್ತೋ ಗರ್ಭಜಿಘಾಂಸಯಾ ।
ಗರೇಣ ಸಹ ತೇನೈವ ಜಾತ ಸ್ಸ ಸಗರೋಽಭವತ್ ॥ 25 ॥
ಸ ರಾಜಾ ಸಗರೋ ನಾಮ ಯಃ ಸಮುದ್ರಮಖಾನಯತ್ ।
ಇಷ್ಟ್ವಾ ಪರ್ವಣಿ ವೇಗೇನ ತ್ರಾಸಯನ ಇಮಾಃ ಪ್ರಜಾಃ ॥ 26 ॥
ಅಸಮಞ್ಜಸ್ತು ಪುತ್ರೋಽಭೂತ್ಸಗರಸ್ಯೇತಿ ನ ಶ್ಶ್ರುತಮ್ ।
ಜೀವನ್ನೇವ ಸ ಪಿತ್ರಾ ತು ನಿರಸ್ತಃ ಪಾಪಕರ್ಮಕೃತ್ ॥ 27 ॥
ಅಂಶುಮಾನಿತಿ ಪುತ್ರೋಽಭೂದಸಮಞ್ಜಸ್ಯ ವೀರ್ಯವಾನ್ ।
ದಿಲೀಪೋಂಶುಮತಃ ಪುತ್ರೋ ದಿಲೀಪಸ್ಯ ಭಗೀರಥಃ ॥ 28 ॥
ಭಗೀರಥಾತ್ಕಕುತ್ಸ್ಥಸ್ತು ಕಾಕುತ್ಸ್ಥಾ ಯೇನ ವಿಶ್ರುತಾಃ ।
ಕಕುತ್ಸ್ಥಸ್ಯ ಚ ಪುತ್ರೋಽಭೂದ್ರಘುರ್ಯೇನ ಚ ರಾಘವಾಃ ॥ 29 ॥
ರಘೋಸ್ತು ಪುತ್ರಸ್ತೇಜಸ್ವೀ ಪ್ರವೃದ್ಧಃ ಪುರುಷಾದಕಃ ।
ಕಲ್ಮಾಷಪಾದ ಸ್ಸೌದಾಸ ಇತ್ಯೇವಂ ಪ್ರಥಿತೋ ಭುವಿ ॥ 30 ॥
ಕಲ್ಮಾಷಪಾದಪುತ್ರೋಽಭೂಚ್ಛಙ್ಖಣಸ್ತ್ವಿತಿ ವಿಶ್ರುತಃ ।
ಯಸ್ತು ತದ್ವೀರ್ಯಮಾಸಾದ್ಯ ಸಹಸೈನ್ಯೋ ವ್ಯನೀನಶತ್ ॥ 31 ॥
ಶಙ್ಖಣಸ್ಯ ಚ ಪುತ್ರೋಽಭೂಚ್ಛೂರ ಶ್ರೀಮಾನ್ಸುದರ್ಶನಃ ।
ಸುದರ್ಶನಸ್ಯಾಗ್ನಿವರ್ಣಃ ಅಗ್ನಿವರ್ಣಸ್ಯ ಶೀಘ್ರಗಃ ॥ 32 ॥
ಶೀಘ್ರಗಸ್ಯ ಮರುಃ ಪುತ್ರೋ ಮರೋಃ ಪುತ್ರಃ ಪ್ರಶುಶ್ರುವಃ ।
ಪ್ರಶುಶ್ರುವಸ್ಯ ಪುತ್ರೋಭೂದಮ್ಬರೀಷೋ ಮಹಾದ್ಯುತಿಃ ॥ 33 ॥
ಅಮ್ಬರೀಷಸ್ಯ ಪುತ್ರೋಭೂನ್ನಹುಷಃ ಸತ್ಯವಿಕ್ರಮಃ ।
ನಹುಷಸ್ಯ ಚ ನಾಭಾಗಃ ಪುತ್ರಃ ಪರಮಧಾರ್ಮಿಕಃ ॥ 34 ॥
ಅಜಶ್ಚ ಸುವ್ರತಶ್ಚೈವ ನಾಭಾಗಸ್ಯ ಸುತಾವುಭೌ ।
ಅಜಸ್ಯೈವ ಚ ಧರ್ಮಾತ್ಮಾ ರಾಜಾ ದಶರಥಸ್ಸುತಃ ॥ 35 ॥
ತಸ್ಯ ಜ್ಯೇಷ್ಠೋಽಸಿ ದಾಯಾದೋ ರಾಮ ಇತ್ಯಭಿವಿಶ್ರುತಃ ।
ತದ್ಗೃಹಾಣ ಸ್ವಕಂ ರಾಜ್ಯಮವೇಕ್ಷಸ್ವ ಜನಂ ನೃಪ ॥ 36 ॥
ಇಕ್ಷ್ವಾಕೂಣಾಂ ಹಿ ಸರ್ವೇಷಾಂ ರಾಜಾ ಭವತಿ ಪೂರ್ವಜಃ ।
ಪೂರ್ವಜೇ ನಾಪರಃ ಪುತ್ರೋ ಜ್ಯೇಷ್ಠೋ ರಾಜ್ಯೇಽಭಿಷಿಚ್ಯತೇ ॥ 37 ॥
ಸ ರಾಘವಾಣಾಂ ಕುಲಧರ್ಮಮಾತ್ಮನಃ ಸನಾತನಂ ನಾದ್ಯ ವಿಹನ್ತುಮರ್ಹಸಿ ।
ಪ್ರಭೂತರತ್ನಾಮನುಶಾಧಿ ಮೇದಿನೀಂ ಪ್ರಭೂತರಾಷ್ಟ್ರಾಂ ಪಿತೃವನ್ಮಹಾಯಶಃ ॥ 38 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡೇ ದಶಾಧಿಕಶತತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha daśādhikaśatatamassargaḥ |
kruddhamājñāya rāmaṃ tu vasiṣṭhaḥ pratyuvāca ha |
jābālirapi jānīte lokasyāsya gatāgatim || 1 ||
nivartayitukāmastu tvāmetadvākyamabravīt |
imāṃ lokasamutpattiṃ lokanātha nibodha me || 2 ||
sarvaṃ salilamevāsītpṛthivī yatra nirmitā |
tataḥ samabhavadbrahmā svayambhūrdaivataiḥ saha || 3 ||
sa varāhastato bhūtvā projjahāra vasundharām |
asṛjacca jagatsarvaṃ saha putraiḥ kṛtātmabhiḥ || 4 ||
ākāśaprabhavo brahmā śāśvato nitya avyayaḥ |
tasmānmarīciḥ sañjajñe marīceḥ kaśyapaḥ sutaḥ || 5 ||
vivasvānkāśyapāt jajñe manurvaivasvataḥ svayam |
sa tu prajāpatiḥ pūrvamikṣvākustu manoḥ sutaḥ || 6 ||
yasyeyaṃ prathamaṃ dattā samṛddhā manunā mahī |
tamikṣvākumayodhyāyāṃ rājānaṃ viddhi pūrvakam || 7 ||
ikṣvākostu suta śrīmānkukṣireveti viśrutaḥ |
kukṣerathātmajo vīro vikukṣirudapadyata || 8 ||
vikukṣestu mahātejā bāṇaḥ putra pratāpavān |
bāṇasya tu mahābāhuranaraṇyo mahātapāḥ || 9 ||
nānāvṛṣṭirbabhūvāsminnadurbhikṣaṃ satāṃ vare |
anaraṇye mahārāje taskaro nāpi kaścana || 10 ||
anaraṇyānmahābāhuḥ pṛthu rājā babhūva ha |
tasmātpṛthomehārājastriśaṅkurudapadyata || 11 ||
sa satyavacanād vīraḥ saśarīro divaṃ gataḥ |
triśaṅkorabhavatsūnurdundhumāro mahāyaśāḥ || 12 ||
dundhumārānmahātejā yuvanāśvo vyajāyata |
yuvanāśvasuta śśrīmānmāndhātā samapadyata || 13 ||
māndhātusta mahātejāḥ susandhirudapadyata |
susandherapi putrau dvau dhruvasandhiḥ prasenajit || 14 ||
yaśasvī dhruvasandhestu bharato ripusūdanaḥ |
yuvanāśvasuta śśrīmānmāndhātā samapadyata || 15 ||
māndhātusta mahātejā ssusandhirudapadyata |
susandherapi putrau dvau dhruvasandhiḥ prasenajit || 16 ||
yaśasvī dhruvasandhestu bharato ripusūdanaḥ |
bharatāttu mahābāhorasito nāma jāyata || 17 ||
yasyaite pratirājāna udapadyanta śatravaḥ |
haihayāstālajaṅghāśca śūrāśca śaśibindavaḥ || 18 ||
tāṃstu sarvānprativyūhya yuddhe rājā pravāsitaḥ |
sa ca śailavare ramye babhūvābhirato muniḥ || 19 ||
dve cāsya bhārye garbhiṇyau babhūvaturiti śrutiḥ |
ekā garbhavināśāya sapatnyai garalaṃ dadau || 20 ||
bhārgavaścyavano nāma himavantamupāśritaḥ |
tamṛṣiṃ samupāgamya kālindī tvabhyavādayat || 21 ||
sa tāmabhyavadadvipro varepsuṃ putrajanmani |
putraste bhavitā devi mahātmā lokaviśrutaḥ || 22 ||
dhārmikaśca suśīlaśca vaṃśakartā'risūdanaḥ |
kṛtvā pradakṣiṇaṃ hṛṣṭā munintamanumānya ca || 23 ||
padmapatrasamānākṣaṃ padmagarbhasamaprabham |
tataḥ sā gṛhamāgamya devī putraṃ vyajāyata || 24 ||
sapatnyā tu garastasyai datto garbhajighāṃsayā |
gareṇa saha tenaiva jāta ssa sagaro'bhavat || 25 ||
sa rājā sagaro nāma yaḥ samudramakhānayat |
iṣṭvā parvaṇi vegena trāsayana imāḥ prajāḥ || 26 ||
asamañjastu putro'bhūtsagarasyeti na śśrutam |
jīvanneva sa pitrā tu nirastaḥ pāpakarmakṛt || 27 ||
aṃśumāniti putro'bhūdasamañjasya vīryavān |
dilīpoṃśumataḥ putro dilīpasya bhagīrathaḥ || 28 ||
bhagīrathātkakutsthastu kākutsthā yena viśrutāḥ |
kakutsthasya ca putro'bhūdraghuryena ca rāghavāḥ || 29 ||
raghostu putrastejasvī pravṛddhaḥ puruṣādakaḥ |
kalmāṣapāda ssaudāsa ityevaṃ prathito bhuvi || 30 ||
kalmāṣapādaputro'bhūcchaṅkhaṇastviti viśrutaḥ |
yastu tadvīryamāsādya sahasainyo vyanīnaśat || 31 ||
śaṅkhaṇasya ca putro'bhūcchūra śrīmānsudarśanaḥ |
sudarśanasyāgnivarṇaḥ agnivarṇasya śīghragaḥ || 32 ||
śīghragasya maruḥ putro maroḥ putraḥ praśuśruvaḥ |
praśuśruvasya putrobhūdambarīṣo mahādyutiḥ || 33 ||
ambarīṣasya putrobhūnnahuṣaḥ satyavikramaḥ |
nahuṣasya ca nābhāgaḥ putraḥ paramadhārmikaḥ || 34 ||
ajaśca suvrataścaiva nābhāgasya sutāvubhau |
ajasyaiva ca dharmātmā rājā daśarathassutaḥ || 35 ||
tasya jyeṣṭho'si dāyādo rāma ityabhiviśrutaḥ |
tadgṛhāṇa svakaṃ rājyamavekṣasva janaṃ nṛpa || 36 ||
ikṣvākūṇāṃ hi sarveṣāṃ rājā bhavati pūrvajaḥ |
pūrvaje nāparaḥ putro jyeṣṭho rājye'bhiṣicyate || 37 ||
sa rāghavāṇāṃ kuladharmamātmanaḥ sanātanaṃ nādya vihantumarhasi |
prabhūtaratnāmanuśādhi medinīṃ prabhūtarāṣṭrāṃ pitṛvanmahāyaśaḥ || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe daśādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ दशाधिकशततमस्सर्गः ।
क्रुद्धमाज्ञाय रामं तु वसिष्ठः प्रत्युवाच ह ।
जाबालिरपि जानीते लोकस्यास्य गतागतिम् ॥ 1 ॥
निवर्तयितुकामस्तु त्वामेतद्वाक्यमब्रवीत् ।
इमां लोकसमुत्पत्तिं लोकनाथ निबोध मे ॥ 2 ॥
सर्वं सलिलमेवासीत्पृथिवी यत्र निर्मिता ।
ततः समभवद्ब्रह्मा स्वयम्भूर्दैवतैः सह ॥ 3 ॥
स वराहस्ततो भूत्वा प्रोज्जहार वसुन्धराम् ।
असृजच्च जगत्सर्वं सह पुत्रैः कृतात्मभिः ॥ 4 ॥
आकाशप्रभवो ब्रह्मा शाश्वतो नित्य अव्ययः ।
तस्मान्मरीचिः सञ्जज्ञे मरीचेः कश्यपः सुतः ॥ 5 ॥
विवस्वान्काश्यपात् जज्ञे मनुर्वैवस्वतः स्वयम् ।
स तु प्रजापतिः पूर्वमिक्ष्वाकुस्तु मनोः सुतः ॥ 6 ॥
यस्येयं प्रथमं दत्ता समृद्धा मनुना मही ।
तमिक्ष्वाकुमयोध्यायां राजानं विद्धि पूर्वकम् ॥ 7 ॥
इक्ष्वाकोस्तु सुत श्रीमान्कुक्षिरेवेति विश्रुतः ।
कुक्षेरथात्मजो वीरो विकुक्षिरुदपद्यत ॥ 8 ॥
विकुक्षेस्तु महातेजा बाणः पुत्र प्रतापवान् ।
बाणस्य तु महाबाहुरनरण्यो महातपाः ॥ 9 ॥
नानावृष्टिर्बभूवास्मिन्नदुर्भिक्षं सतां वरे ।
अनरण्ये महाराजे तस्करो नापि कश्चन ॥ 10 ॥
अनरण्यान्महाबाहुः पृथु राजा बभूव ह ।
तस्मात्पृथोमेहाराजस्त्रिशङ्कुरुदपद्यत ॥ 11 ॥
स सत्यवचनाद् वीरः सशरीरो दिवं गतः ।
त्रिशङ्कोरभवत्सूनुर्दुन्धुमारो महायशाः ॥ 12 ॥
दुन्धुमारान्महातेजा युवनाश्वो व्यजायत ।
युवनाश्वसुत श्श्रीमान्मान्धाता समपद्यत ॥ 13 ॥
मान्धातुस्त महातेजाः सुसन्धिरुदपद्यत ।
सुसन्धेरपि पुत्रौ द्वौ ध्रुवसन्धिः प्रसेनजित् ॥ 14 ॥
यशस्वी ध्रुवसन्धेस्तु भरतो रिपुसूदनः ।
युवनाश्वसुत श्श्रीमान्मान्धाता समपद्यत ॥ 15 ॥
मान्धातुस्त महातेजा स्सुसन्धिरुदपद्यत ।
सुसन्धेरपि पुत्रौ द्वौ ध्रुवसन्धिः प्रसेनजित् ॥ 16 ॥
यशस्वी ध्रुवसन्धेस्तु भरतो रिपुसूदनः ।
भरतात्तु महाबाहोरसितो नाम जायत ॥ 17 ॥
यस्यैते प्रतिराजान उदपद्यन्त शत्रवः ।
हैहयास्तालजङ्घाश्च शूराश्च शशिबिन्दवः ॥ 18 ॥
तांस्तु सर्वान्प्रतिव्यूह्य युद्धे राजा प्रवासितः ।
स च शैलवरे रम्ये बभूवाभिरतो मुनिः ॥ 19 ॥
द्वे चास्य भार्ये गर्भिण्यौ बभूवतुरिति श्रुतिः ।
एका गर्भविनाशाय सपत्न्यै गरलं ददौ ॥ 20 ॥
भार्गवश्च्यवनो नाम हिमवन्तमुपाश्रितः ।
तमृषिं समुपागम्य कालिन्दी त्वभ्यवादयत् ॥ 21 ॥
स तामभ्यवदद्विप्रो वरेप्सुं पुत्रजन्मनि ।
पुत्रस्ते भविता देवि महात्मा लोकविश्रुतः ॥ 22 ॥
धार्मिकश्च सुशीलश्च वंशकर्ताऽरिसूदनः ।
कृत्वा प्रदक्षिणं हृष्टा मुनिन्तमनुमान्य च ॥ 23 ॥
पद्मपत्रसमानाक्षं पद्मगर्भसमप्रभम् ।
ततः सा गृहमागम्य देवी पुत्रं व्यजायत ॥ 24 ॥
सपत्न्या तु गरस्तस्यै दत्तो गर्भजिघांसया ।
गरेण सह तेनैव जात स्स सगरोऽभवत् ॥ 25 ॥
स राजा सगरो नाम यः समुद्रमखानयत् ।
इष्ट्वा पर्वणि वेगेन त्रासयन इमाः प्रजाः ॥ 26 ॥
असमञ्जस्तु पुत्रोऽभूत्सगरस्येति न श्श्रुतम् ।
जीवन्नेव स पित्रा तु निरस्तः पापकर्मकृत् ॥ 27 ॥
अंशुमानिति पुत्रोऽभूदसमञ्जस्य वीर्यवान् ।
दिलीपोंशुमतः पुत्रो दिलीपस्य भगीरथः ॥ 28 ॥
भगीरथात्ककुत्स्थस्तु काकुत्स्था येन विश्रुताः ।
ककुत्स्थस्य च पुत्रोऽभूद्रघुर्येन च राघवाः ॥ 29 ॥
रघोस्तु पुत्रस्तेजस्वी प्रवृद्धः पुरुषादकः ।
कल्माषपाद स्सौदास इत्येवं प्रथितो भुवि ॥ 30 ॥
कल्माषपादपुत्रोऽभूच्छङ्खणस्त्विति विश्रुतः ।
यस्तु तद्वीर्यमासाद्य सहसैन्यो व्यनीनशत् ॥ 31 ॥
शङ्खणस्य च पुत्रोऽभूच्छूर श्रीमान्सुदर्शनः ।
सुदर्शनस्याग्निवर्णः अग्निवर्णस्य शीघ्रगः ॥ 32 ॥
शीघ्रगस्य मरुः पुत्रो मरोः पुत्रः प्रशुश्रुवः ।
प्रशुश्रुवस्य पुत्रोभूदम्बरीषो महाद्युतिः ॥ 33 ॥
अम्बरीषस्य पुत्रोभून्नहुषः सत्यविक्रमः ।
नहुषस्य च नाभागः पुत्रः परमधार्मिकः ॥ 34 ॥
अजश्च सुव्रतश्चैव नाभागस्य सुतावुभौ ।
अजस्यैव च धर्मात्मा राजा दशरथस्सुतः ॥ 35 ॥
तस्य ज्येष्ठोऽसि दायादो राम इत्यभिविश्रुतः ।
तद्गृहाण स्वकं राज्यमवेक्षस्व जनं नृप ॥ 36 ॥
इक्ष्वाकूणां हि सर्वेषां राजा भवति पूर्वजः ।
पूर्वजे नापरः पुत्रो ज्येष्ठो राज्येऽभिषिच्यते ॥ 37 ॥
स राघवाणां कुलधर्ममात्मनः सनातनं नाद्य विहन्तुमर्हसि ।
प्रभूतरत्नामनुशाधि मेदिनीं प्रभूतराष्ट्रां पितृवन्महायशः ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे दशाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha daśādhikaśatatamassargaḥ |
kruddhamājñāya rāmaṃ tu vasiṣṭhaḥ pratyuvāca ha |
jābālirapi jānīte lokasyāsya gatāgatim || 1 ||
nivartayitukāmastu tvāmetadvākyamabravīt |
imāṃ lokasamutpattiṃ lokanātha nibodha me || 2 ||
sarvaṃ salilamevāsītpṛthivī yatra nirmitā |
tataḥ samabhavadbrahmā svayambhūrdaivataiḥ saha || 3 ||
sa varāhastato bhūtvā projjahāra vasundharām |
asṛjacca jagatsarvaṃ saha putraiḥ kṛtātmabhiḥ || 4 ||
ākāśaprabhavo brahmā śāśvato nitya avyayaḥ |
tasmānmarīciḥ sañjajñe marīceḥ kaśyapaḥ sutaḥ || 5 ||
vivasvānkāśyapāt jajñe manurvaivasvataḥ svayam |
sa tu prajāpatiḥ pūrvamikṣvākustu manoḥ sutaḥ || 6 ||
yasyeyaṃ prathamaṃ dattā samṛddhā manunā mahī |
tamikṣvākumayodhyāyāṃ rājānaṃ viddhi pūrvakam || 7 ||
ikṣvākostu suta śrīmānkukṣireveti viśrutaḥ |
kukṣerathātmajo vīro vikukṣirudapadyata || 8 ||
vikukṣestu mahātejā bāṇaḥ putra pratāpavān |
bāṇasya tu mahābāhuranaraṇyo mahātapāḥ || 9 ||
nānāvṛṣṭirbabhūvāsminnadurbhikṣaṃ satāṃ vare |
anaraṇye mahārāje taskaro nāpi kaścana || 10 ||
anaraṇyānmahābāhuḥ pṛthu rājā babhūva ha |
tasmātpṛthomehārājastriśaṅkurudapadyata || 11 ||
sa satyavacanād vīraḥ saśarīro divaṃ gataḥ |
triśaṅkorabhavatsūnurdundhumāro mahāyaśāḥ || 12 ||
dundhumārānmahātejā yuvanāśvo vyajāyata |
yuvanāśvasuta śśrīmānmāndhātā samapadyata || 13 ||
māndhātusta mahātejāḥ susandhirudapadyata |
susandherapi putrau dvau dhruvasandhiḥ prasenajit || 14 ||
yaśasvī dhruvasandhestu bharato ripusūdanaḥ |
yuvanāśvasuta śśrīmānmāndhātā samapadyata || 15 ||
māndhātusta mahātejā ssusandhirudapadyata |
susandherapi putrau dvau dhruvasandhiḥ prasenajit || 16 ||
yaśasvī dhruvasandhestu bharato ripusūdanaḥ |
bharatāttu mahābāhorasito nāma jāyata || 17 ||
yasyaite pratirājāna udapadyanta śatravaḥ |
haihayāstālajaṅghāśca śūrāśca śaśibindavaḥ || 18 ||
tāṃstu sarvānprativyūhya yuddhe rājā pravāsitaḥ |
sa ca śailavare ramye babhūvābhirato muniḥ || 19 ||
dve cāsya bhārye garbhiṇyau babhūvaturiti śrutiḥ |
ekā garbhavināśāya sapatnyai garalaṃ dadau || 20 ||
bhārgavaścyavano nāma himavantamupāśritaḥ |
tamṛṣiṃ samupāgamya kālindī tvabhyavādayat || 21 ||
sa tāmabhyavadadvipro varepsuṃ putrajanmani |
putraste bhavitā devi mahātmā lokaviśrutaḥ || 22 ||
dhārmikaśca suśīlaśca vaṃśakartā'risūdanaḥ |
kṛtvā pradakṣiṇaṃ hṛṣṭā munintamanumānya ca || 23 ||
padmapatrasamānākṣaṃ padmagarbhasamaprabham |
tataḥ sā gṛhamāgamya devī putraṃ vyajāyata || 24 ||
sapatnyā tu garastasyai datto garbhajighāṃsayā |
gareṇa saha tenaiva jāta ssa sagaro'bhavat || 25 ||
sa rājā sagaro nāma yaḥ samudramakhānayat |
iṣṭvā parvaṇi vegena trāsayana imāḥ prajāḥ || 26 ||
asamañjastu putro'bhūtsagarasyeti na śśrutam |
jīvanneva sa pitrā tu nirastaḥ pāpakarmakṛt || 27 ||
aṃśumāniti putro'bhūdasamañjasya vīryavān |
dilīpoṃśumataḥ putro dilīpasya bhagīrathaḥ || 28 ||
bhagīrathātkakutsthastu kākutsthā yena viśrutāḥ |
kakutsthasya ca putro'bhūdraghuryena ca rāghavāḥ || 29 ||
raghostu putrastejasvī pravṛddhaḥ puruṣādakaḥ |
kalmāṣapāda ssaudāsa ityevaṃ prathito bhuvi || 30 ||
kalmāṣapādaputro'bhūcchaṅkhaṇastviti viśrutaḥ |
yastu tadvīryamāsādya sahasainyo vyanīnaśat || 31 ||
śaṅkhaṇasya ca putro'bhūcchūra śrīmānsudarśanaḥ |
sudarśanasyāgnivarṇaḥ agnivarṇasya śīghragaḥ || 32 ||
śīghragasya maruḥ putro maroḥ putraḥ praśuśruvaḥ |
praśuśruvasya putrobhūdambarīṣo mahādyutiḥ || 33 ||
ambarīṣasya putrobhūnnahuṣaḥ satyavikramaḥ |
nahuṣasya ca nābhāgaḥ putraḥ paramadhārmikaḥ || 34 ||
ajaśca suvrataścaiva nābhāgasya sutāvubhau |
ajasyaiva ca dharmātmā rājā daśarathassutaḥ || 35 ||
tasya jyeṣṭho'si dāyādo rāma ityabhiviśrutaḥ |
tadgṛhāṇa svakaṃ rājyamavekṣasva janaṃ nṛpa || 36 ||
ikṣvākūṇāṃ hi sarveṣāṃ rājā bhavati pūrvajaḥ |
pūrvaje nāparaḥ putro jyeṣṭho rājye'bhiṣicyate || 37 ||
sa rāghavāṇāṃ kuladharmamātmanaḥ sanātanaṃ nādya vihantumarhasi |
prabhūtaratnāmanuśādhi medinīṃ prabhūtarāṣṭrāṃ pitṛvanmahāyaśaḥ || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe daśādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.