ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ അരണ്യകാണ്ഡമ് ।
അഥ അഷ്ടചത്വാരിംശസ്സര്ഗഃ ।
ഏവം ബൃവന്ത്യാം സീതായാം സംരബ്ദഃ പരുഷം വചഃ ।
ലലാടേ ഭൃകുടീം കൃത്വാ രാവണഃ പ്രത്യുവാച ഹ ॥ 1 ॥
ഭ്രാതാ വൈശ്രവണസ്യാഹം സാപത്ന്യോ വരവര്ണിനി ।
രാവണോ നാമ ഭദ്രം തേ ദശഗ്രീവഃ പ്രതാപവാന് ॥ 2 ॥
യസ്യ ദേവാസ്സഗന്ധര്വാഃ പിശാചപതഗോരഗാഃ ।
വിദ്രവന്തി ഭയാദ്ഭീതാ മൃത്യോരിവ സദാ പ്രജാഃ ॥ 3 ॥
യേന വൈശ്രവണോ രാജാ ദ്വൈമാത്രഃ കാരണാന്തരേ ।
ദ്വന്ദ്വമാസാദിതഃ ക്രോധാദ്രണേ വിക്രമ്യ നിര്ജിതഃ ॥ 4 ॥
യദ്ഭയാര്തഃ പരിത്യജ്യ സ്വമധിഷ്ഠാനമൃദ്ധിമത് ।
കൈലാസം പര്വതശ്രേഷ്ഠമധ്യാസ്തേ നരവാഹനഃ ॥ 5 ॥
യസ്യ തത്പുഷ്പകം നാമ വിമാനം കാമഗം ശുഭമ് ।
വീര്യാദേവാര്ജിതം ഭദ്രേ യേന യാമി വിഹായസമ് ॥ 6 ॥
മമ സഞ്ജാതരോഷസ്യ മുഖം ദൃഷ്ട്വൈവ മൈഥിലി ।
വിദ്രവന്തി പരിത്രസ്താസ്സുരാശ്ശക്രപുരോഗമാഃ ॥ 7 ॥
യത്ര തിഷ്ഠാമ്യഹം തത്ര മാരുതോ വാതി ശങ്കിതഃ ।
തീവ്രാംശുശ്ശിശിരാംശുശ്ച ഭയാത്സമ്പദ്യതേ രവിഃ ॥ 8 ॥
നിഷ്കമ്പപത്രാസ്തരവോ നദ്യശ്ച സ്തിമിതോദകാഃ ।
ഭവന്തി യത്ര യത്രാഹം തിഷ്ഠാമി വിചരാമി ച ॥ 9 ॥
മമ പാരേ സമുദ്രസ്യ ലങ്കാ നാമ പുരീ ശുഭാ ।
സമ്പൂര്ണാ രാക്ഷസൈര്ഘോരൈര്യഥേന്ദ്രസ്യാമരാവതീ ॥ 10 ॥
പ്രാകാരേണ പരിക്ഷിപ്താ പാണ്ഡുരേണ വിരാജതാ ।
ഹേമകക്ഷ്യാ പുരീ രമ്യാ വൈഢൂര്യമയതോരണാ ॥ 11 ॥
ഹസ്ത്യശ്വരഥസമ്ബാധാ തൂര്യനാദവിനാദിതാ ।
സര്വകാലഫലൈര്വൃക്ഷൈസ്സങ്കുലോദ്ദ്യാനശോഭിതാ ॥ 12 ॥
തത്ര ത്വം വസതീ സീതേ രാജപുത്രി മയാ സഹ ।
ന സ്മരിഷ്യസി നാരീണാം മാനുഷീണാം മനസ്വിനി ॥ 13 ॥
ഭുഞ്ജാനാ മാനുഷാന്ഭോഗാന്ദിവ്യാംശ്ച വരവര്ണിനി ।
ന സ്മരിഷ്യസി രാമസ്യ മാനുഷസ്യ ഗതായുഷഃ ॥ 14 ॥
സ്ഥാപയിത്വാ പ്രിയം പുത്രം രാജ്ഞാ ദശരഥേന യഃ ।
മന്ദവീര്യസ്സുതോ ജ്യേഷ്ഠസ്തതഃ പ്രസ്ഥാപിതോ വനമ് ॥ 15 ॥
തേന കിം ഭ്രഷ്ടരാജ്യേന രാമേണ ഗതചേതസാ ।
കരിഷ്യസി വിശാലാക്ഷി താപസേന തപസ്വിനാ ॥ 16 ॥
സര്വരാക്ഷസഭര്താരം കാമാത്സ്വയമിഹാഗതമ് ।
ന മന്മഥശരാവിഷ്ടം പ്രത്യാഖ്യാതും ത്വമര്ഹസി ॥ 17 ॥
പ്രത്യാഖ്യായ ഹി മാം ഭീരു പരിതാപം ഗമിഷ്യസി ।
ചരണേനാഭിഹത്യേവ പുരൂരവസമൂര്വശീ ॥ 18 ॥
അങ്ഗുല്യാ ന സമോ രാമോ മമ യുദ്ധേ സ മാനുഷഃ ।
തവ ഭാഗ്യേന സമ്പ്രാപ്തം ഭജസ്വ വരവര്ണിനി ॥ 19 ॥
ഏവമുക്താ തു വൈദേഹീ ക്രുദ്ധാ സംരക്തലോചനാ ।
അബ്രവീത്പരുഷം വാക്യം രഹിതേ രാക്ഷസാധിപമ് ॥ 20 ॥
കഥം വൈശ്രവണം ദേവം സര്വഭൂതനമസ്കൃതമ് ।
ഭ്രാതരം വ്യപദിശ്യ ത്വമശുഭം കര്തുമിച്ഛസി ॥ 21 ॥
അവശ്യം വിനശിഷ്യന്തി സര്വേ രാവണ രാക്ഷസാഃ ।
യേഷാം ത്വം കര്കശോ രാജാ ദുര്ബുദ്ധിരജിതേന്ദ്രിയഃ ॥ 22 ॥
അപഹൃത്യ ശചീം ഭാര്യാം ശക്യമിന്ദ്രസ്യ ജീവിതുമ് ।
ന ച രാമസ്യ ഭാര്യാം മാമപനീയാസ്തി ജീവിതമ് ॥ 23 ॥
ജീവേച്ചിരം വജ്രധരസ്യ ഹസ്താച്ഛചീം പ്രധൃഷ്യാപ്രതിരൂപരൂപാമ് ।
ന മാദൃശീം രാക്ഷസ ദൂശയിത്വാ പീതാമൃതസ്യാപി തവാസ്തി മോക്ഷഃ ॥ 24 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ അരണ്യകാണ്ഡേ അഷ്ടചത്വാരിംശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha aṣṭacatvāriṃśassargaḥ |
evaṃ bṛvantyāṃ sītāyāṃ saṃrabdaḥ paruṣaṃ vacaḥ |
lalāṭe bhṛkuṭīṃ kṛtvā rāvaṇaḥ pratyuvāca ha || 1 ||
bhrātā vaiśravaṇasyāhaṃ sāpatnyo varavarṇini |
rāvaṇo nāma bhadraṃ te daśagrīvaḥ pratāpavān || 2 ||
yasya devāssagandharvāḥ piśācapatagoragāḥ |
vidravanti bhayādbhītā mṛtyoriva sadā prajāḥ || 3 ||
yena vaiśravaṇo rājā dvaimātraḥ kāraṇāntare |
dvandvamāsāditaḥ krodhādraṇe vikramya nirjitaḥ || 4 ||
yadbhayārtaḥ parityajya svamadhiṣṭhānamṛddhimat |
kailāsaṃ parvataśreṣṭhamadhyāste naravāhanaḥ || 5 ||
yasya tatpuṣpakaṃ nāma vimānaṃ kāmagaṃ śubham |
vīryādevārjitaṃ bhadre yena yāmi vihāyasam || 6 ||
mama sañjātaroṣasya mukhaṃ dṛṣṭvaiva maithili |
vidravanti paritrastāssurāśśakrapurogamāḥ || 7 ||
yatra tiṣṭhāmyahaṃ tatra māruto vāti śaṅkitaḥ |
tīvrāṃśuśśiśirāṃśuśca bhayātsampadyate raviḥ || 8 ||
niṣkampapatrāstaravo nadyaśca stimitodakāḥ |
bhavanti yatra yatrāhaṃ tiṣṭhāmi vicarāmi ca || 9 ||
mama pāre samudrasya laṅkā nāma purī śubhā |
sampūrṇā rākṣasairghorairyathendrasyāmarāvatī || 10 ||
prākāreṇa parikṣiptā pāṇḍureṇa virājatā |
hemakakṣyā purī ramyā vaiḍhūryamayatoraṇā || 11 ||
hastyaśvarathasambādhā tūryanādavināditā |
sarvakālaphalairvṛkṣaissaṅkuloddyānaśobhitā || 12 ||
tatra tvaṃ vasatī sīte rājaputri mayā saha |
na smariṣyasi nārīṇāṃ mānuṣīṇāṃ manasvini || 13 ||
bhuñjānā mānuṣānbhogāndivyāṃśca varavarṇini |
na smariṣyasi rāmasya mānuṣasya gatāyuṣaḥ || 14 ||
sthāpayitvā priyaṃ putraṃ rājñā daśarathena yaḥ |
mandavīryassuto jyeṣṭhastataḥ prasthāpito vanam || 15 ||
tena kiṃ bhraṣṭarājyena rāmeṇa gatacetasā |
kariṣyasi viśālākṣi tāpasena tapasvinā || 16 ||
sarvarākṣasabhartāraṃ kāmātsvayamihāgatam |
na manmathaśarāviṣṭaṃ pratyākhyātuṃ tvamarhasi || 17 ||
pratyākhyāya hi māṃ bhīru paritāpaṃ gamiṣyasi |
caraṇenābhihatyeva purūravasamūrvaśī || 18 ||
aṅgulyā na samo rāmo mama yuddhe sa mānuṣaḥ |
tava bhāgyena samprāptaṃ bhajasva varavarṇini || 19 ||
evamuktā tu vaidehī kruddhā saṃraktalocanā |
abravītparuṣaṃ vākyaṃ rahite rākṣasādhipam || 20 ||
kathaṃ vaiśravaṇaṃ devaṃ sarvabhūtanamaskṛtam |
bhrātaraṃ vyapadiśya tvamaśubhaṃ kartumicchasi || 21 ||
avaśyaṃ vinaśiṣyanti sarve rāvaṇa rākṣasāḥ |
yeṣāṃ tvaṃ karkaśo rājā durbuddhirajitendriyaḥ || 22 ||
apahṛtya śacīṃ bhāryāṃ śakyamindrasya jīvitum |
na ca rāmasya bhāryāṃ māmapanīyāsti jīvitam || 23 ||
jīvecciraṃ vajradharasya hastācchacīṃ pradhṛṣyāpratirūparūpām |
na mādṛśīṃ rākṣasa dūśayitvā pītāmṛtasyāpi tavāsti mokṣaḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe aṣṭacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ अष्टचत्वारिंशस्सर्गः ।
एवं बृवन्त्यां सीतायां संरब्दः परुषं वचः ।
ललाटे भृकुटीं कृत्वा रावणः प्रत्युवाच ह ॥ 1 ॥
भ्राता वैश्रवणस्याहं सापत्न्यो वरवर्णिनि ।
रावणो नाम भद्रं ते दशग्रीवः प्रतापवान् ॥ 2 ॥
यस्य देवास्सगन्धर्वाः पिशाचपतगोरगाः ।
विद्रवन्ति भयाद्भीता मृत्योरिव सदा प्रजाः ॥ 3 ॥
येन वैश्रवणो राजा द्वैमात्रः कारणान्तरे ।
द्वन्द्वमासादितः क्रोधाद्रणे विक्रम्य निर्जितः ॥ 4 ॥
यद्भयार्तः परित्यज्य स्वमधिष्ठानमृद्धिमत् ।
कैलासं पर्वतश्रेष्ठमध्यास्ते नरवाहनः ॥ 5 ॥
यस्य तत्पुष्पकं नाम विमानं कामगं शुभम् ।
वीर्यादेवार्जितं भद्रे येन यामि विहायसम् ॥ 6 ॥
मम सञ्जातरोषस्य मुखं दृष्ट्वैव मैथिलि ।
विद्रवन्ति परित्रस्तास्सुराश्शक्रपुरोगमाः ॥ 7 ॥
यत्र तिष्ठाम्यहं तत्र मारुतो वाति शङ्कितः ।
तीव्रांशुश्शिशिरांशुश्च भयात्सम्पद्यते रविः ॥ 8 ॥
निष्कम्पपत्रास्तरवो नद्यश्च स्तिमितोदकाः ।
भवन्ति यत्र यत्राहं तिष्ठामि विचरामि च ॥ 9 ॥
मम पारे समुद्रस्य लङ्का नाम पुरी शुभा ।
सम्पूर्णा राक्षसैर्घोरैर्यथेन्द्रस्यामरावती ॥ 10 ॥
प्राकारेण परिक्षिप्ता पाण्डुरेण विराजता ।
हेमकक्ष्या पुरी रम्या वैढूर्यमयतोरणा ॥ 11 ॥
हस्त्यश्वरथसम्बाधा तूर्यनादविनादिता ।
सर्वकालफलैर्वृक्षैस्सङ्कुलोद्द्यानशोभिता ॥ 12 ॥
तत्र त्वं वसती सीते राजपुत्रि मया सह ।
न स्मरिष्यसि नारीणां मानुषीणां मनस्विनि ॥ 13 ॥
भुञ्जाना मानुषान्भोगान्दिव्यांश्च वरवर्णिनि ।
न स्मरिष्यसि रामस्य मानुषस्य गतायुषः ॥ 14 ॥
स्थापयित्वा प्रियं पुत्रं राज्ञा दशरथेन यः ।
मन्दवीर्यस्सुतो ज्येष्ठस्ततः प्रस्थापितो वनम् ॥ 15 ॥
तेन किं भ्रष्टराज्येन रामेण गतचेतसा ।
करिष्यसि विशालाक्षि तापसेन तपस्विना ॥ 16 ॥
सर्वराक्षसभर्तारं कामात्स्वयमिहागतम् ।
न मन्मथशराविष्टं प्रत्याख्यातुं त्वमर्हसि ॥ 17 ॥
प्रत्याख्याय हि मां भीरु परितापं गमिष्यसि ।
चरणेनाभिहत्येव पुरूरवसमूर्वशी ॥ 18 ॥
अङ्गुल्या न समो रामो मम युद्धे स मानुषः ।
तव भाग्येन सम्प्राप्तं भजस्व वरवर्णिनि ॥ 19 ॥
एवमुक्ता तु वैदेही क्रुद्धा संरक्तलोचना ।
अब्रवीत्परुषं वाक्यं रहिते राक्षसाधिपम् ॥ 20 ॥
कथं वैश्रवणं देवं सर्वभूतनमस्कृतम् ।
भ्रातरं व्यपदिश्य त्वमशुभं कर्तुमिच्छसि ॥ 21 ॥
अवश्यं विनशिष्यन्ति सर्वे रावण राक्षसाः ।
येषां त्वं कर्कशो राजा दुर्बुद्धिरजितेन्द्रियः ॥ 22 ॥
अपहृत्य शचीं भार्यां शक्यमिन्द्रस्य जीवितुम् ।
न च रामस्य भार्यां मामपनीयास्ति जीवितम् ॥ 23 ॥
जीवेच्चिरं वज्रधरस्य हस्ताच्छचीं प्रधृष्याप्रतिरूपरूपाम् ।
न मादृशीं राक्षस दूशयित्वा पीतामृतस्यापि तवास्ति मोक्षः ॥ 24 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे अष्टचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha aṣṭacatvāriṃśassargaḥ |
evaṃ bṛvantyāṃ sītāyāṃ saṃrabdaḥ paruṣaṃ vacaḥ |
lalāṭe bhṛkuṭīṃ kṛtvā rāvaṇaḥ pratyuvāca ha || 1 ||
bhrātā vaiśravaṇasyāhaṃ sāpatnyo varavarṇini |
rāvaṇo nāma bhadraṃ te daśagrīvaḥ pratāpavān || 2 ||
yasya devāssagandharvāḥ piśācapatagoragāḥ |
vidravanti bhayādbhītā mṛtyoriva sadā prajāḥ || 3 ||
yena vaiśravaṇo rājā dvaimātraḥ kāraṇāntare |
dvandvamāsāditaḥ krodhādraṇe vikramya nirjitaḥ || 4 ||
yadbhayārtaḥ parityajya svamadhiṣṭhānamṛddhimat |
kailāsaṃ parvataśreṣṭhamadhyāste naravāhanaḥ || 5 ||
yasya tatpuṣpakaṃ nāma vimānaṃ kāmagaṃ śubham |
vīryādevārjitaṃ bhadre yena yāmi vihāyasam || 6 ||
mama sañjātaroṣasya mukhaṃ dṛṣṭvaiva maithili |
vidravanti paritrastāssurāśśakrapurogamāḥ || 7 ||
yatra tiṣṭhāmyahaṃ tatra māruto vāti śaṅkitaḥ |
tīvrāṃśuśśiśirāṃśuśca bhayātsampadyate raviḥ || 8 ||
niṣkampapatrāstaravo nadyaśca stimitodakāḥ |
bhavanti yatra yatrāhaṃ tiṣṭhāmi vicarāmi ca || 9 ||
mama pāre samudrasya laṅkā nāma purī śubhā |
sampūrṇā rākṣasairghorairyathendrasyāmarāvatī || 10 ||
prākāreṇa parikṣiptā pāṇḍureṇa virājatā |
hemakakṣyā purī ramyā vaiḍhūryamayatoraṇā || 11 ||
hastyaśvarathasambādhā tūryanādavināditā |
sarvakālaphalairvṛkṣaissaṅkuloddyānaśobhitā || 12 ||
tatra tvaṃ vasatī sīte rājaputri mayā saha |
na smariṣyasi nārīṇāṃ mānuṣīṇāṃ manasvini || 13 ||
bhuñjānā mānuṣānbhogāndivyāṃśca varavarṇini |
na smariṣyasi rāmasya mānuṣasya gatāyuṣaḥ || 14 ||
sthāpayitvā priyaṃ putraṃ rājñā daśarathena yaḥ |
mandavīryassuto jyeṣṭhastataḥ prasthāpito vanam || 15 ||
tena kiṃ bhraṣṭarājyena rāmeṇa gatacetasā |
kariṣyasi viśālākṣi tāpasena tapasvinā || 16 ||
sarvarākṣasabhartāraṃ kāmātsvayamihāgatam |
na manmathaśarāviṣṭaṃ pratyākhyātuṃ tvamarhasi || 17 ||
pratyākhyāya hi māṃ bhīru paritāpaṃ gamiṣyasi |
caraṇenābhihatyeva purūravasamūrvaśī || 18 ||
aṅgulyā na samo rāmo mama yuddhe sa mānuṣaḥ |
tava bhāgyena samprāptaṃ bhajasva varavarṇini || 19 ||
evamuktā tu vaidehī kruddhā saṃraktalocanā |
abravītparuṣaṃ vākyaṃ rahite rākṣasādhipam || 20 ||
kathaṃ vaiśravaṇaṃ devaṃ sarvabhūtanamaskṛtam |
bhrātaraṃ vyapadiśya tvamaśubhaṃ kartumicchasi || 21 ||
avaśyaṃ vinaśiṣyanti sarve rāvaṇa rākṣasāḥ |
yeṣāṃ tvaṃ karkaśo rājā durbuddhirajitendriyaḥ || 22 ||
apahṛtya śacīṃ bhāryāṃ śakyamindrasya jīvitum |
na ca rāmasya bhāryāṃ māmapanīyāsti jīvitam || 23 ||
jīvecciraṃ vajradharasya hastācchacīṃ pradhṛṣyāpratirūparūpām |
na mādṛśīṃ rākṣasa dūśayitvā pītāmṛtasyāpi tavāsti mokṣaḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe aṣṭacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.