শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অরণ্যকাণ্ডম্ ।
অথ অষ্টচত্বারিংশস্সর্গঃ ।
এবং বৃবন্ত্যাং সীতাযাং সংরব্দঃ পরুষং বচঃ ।
ললাটে ভৃকুটীং কৃত্বা রাবণঃ প্রত্যুবাচ হ ॥ 1 ॥
ভ্রাতা বৈশ্রবণস্যাহং সাপত্ন্যো বরবর্ণিনি ।
রাবণো নাম ভদ্রং তে দশগ্রীবঃ প্রতাপবান্ ॥ 2 ॥
যস্য দেবাস্সগন্ধর্বাঃ পিশাচপতগোরগাঃ ।
বিদ্রবন্তি ভযাদ্ভীতা মৃত্যোরিব সদা প্রজাঃ ॥ 3 ॥
যেন বৈশ্রবণো রাজা দ্বৈমাত্রঃ কারণান্তরে ।
দ্বন্দ্বমাসাদিতঃ ক্রোধাদ্রণে বিক্রম্য নির্জিতঃ ॥ 4 ॥
যদ্ভযার্তঃ পরিত্যজ্য স্বমধিষ্ঠানমৃদ্ধিমত্ ।
কৈলাসং পর্বতশ্রেষ্ঠমধ্যাস্তে নরবাহনঃ ॥ 5 ॥
যস্য তত্পুষ্পকং নাম বিমানং কামগং শুভম্ ।
বীর্যাদেবার্জিতং ভদ্রে যেন যামি বিহাযসম্ ॥ 6 ॥
মম সঞ্জাতরোষস্য মুখং দৃষ্ট্বৈব মৈথিলি ।
বিদ্রবন্তি পরিত্রস্তাস্সুরাশ্শক্রপুরোগমাঃ ॥ 7 ॥
যত্র তিষ্ঠাম্যহং তত্র মারুতো বাতি শঙ্কিতঃ ।
তীব্রাংশুশ্শিশিরাংশুশ্চ ভযাত্সম্পদ্যতে রবিঃ ॥ 8 ॥
নিষ্কম্পপত্রাস্তরবো নদ্যশ্চ স্তিমিতোদকাঃ ।
ভবন্তি যত্র যত্রাহং তিষ্ঠামি বিচরামি চ ॥ 9 ॥
মম পারে সমুদ্রস্য লঙ্কা নাম পুরী শুভা ।
সম্পূর্ণা রাক্ষসৈর্ঘোরৈর্যথেন্দ্রস্যামরাবতী ॥ 10 ॥
প্রাকারেণ পরিক্ষিপ্তা পাণ্ডুরেণ বিরাজতা ।
হেমকক্ষ্যা পুরী রম্যা বৈঢূর্যমযতোরণা ॥ 11 ॥
হস্ত্যশ্বরথসম্বাধা তূর্যনাদবিনাদিতা ।
সর্বকালফলৈর্বৃক্ষৈস্সঙ্কুলোদ্দ্যানশোভিতা ॥ 12 ॥
তত্র ত্বং বসতী সীতে রাজপুত্রি মযা সহ ।
ন স্মরিষ্যসি নারীণাং মানুষীণাং মনস্বিনি ॥ 13 ॥
ভুঞ্জানা মানুষান্ভোগান্দিব্যাংশ্চ বরবর্ণিনি ।
ন স্মরিষ্যসি রামস্য মানুষস্য গতাযুষঃ ॥ 14 ॥
স্থাপযিত্বা প্রিযং পুত্রং রাজ্ঞা দশরথেন যঃ ।
মন্দবীর্যস্সুতো জ্যেষ্ঠস্ততঃ প্রস্থাপিতো বনম্ ॥ 15 ॥
তেন কিং ভ্রষ্টরাজ্যেন রামেণ গতচেতসা ।
করিষ্যসি বিশালাক্ষি তাপসেন তপস্বিনা ॥ 16 ॥
সর্বরাক্ষসভর্তারং কামাত্স্বযমিহাগতম্ ।
ন মন্মথশরাবিষ্টং প্রত্যাখ্যাতুং ত্বমর্হসি ॥ 17 ॥
প্রত্যাখ্যায হি মাং ভীরু পরিতাপং গমিষ্যসি ।
চরণেনাভিহত্যেব পুরূরবসমূর্বশী ॥ 18 ॥
অঙ্গুল্যা ন সমো রামো মম যুদ্ধে স মানুষঃ ।
তব ভাগ্যেন সম্প্রাপ্তং ভজস্ব বরবর্ণিনি ॥ 19 ॥
এবমুক্তা তু বৈদেহী ক্রুদ্ধা সংরক্তলোচনা ।
অব্রবীত্পরুষং বাক্যং রহিতে রাক্ষসাধিপম্ ॥ 20 ॥
কথং বৈশ্রবণং দেবং সর্বভূতনমস্কৃতম্ ।
ভ্রাতরং ব্যপদিশ্য ত্বমশুভং কর্তুমিচ্ছসি ॥ 21 ॥
অবশ্যং বিনশিষ্যন্তি সর্বে রাবণ রাক্ষসাঃ ।
যেষাং ত্বং কর্কশো রাজা দুর্বুদ্ধিরজিতেন্দ্রিযঃ ॥ 22 ॥
অপহৃত্য শচীং ভার্যাং শক্যমিন্দ্রস্য জীবিতুম্ ।
ন চ রামস্য ভার্যাং মামপনীযাস্তি জীবিতম্ ॥ 23 ॥
জীবেচ্চিরং বজ্রধরস্য হস্তাচ্ছচীং প্রধৃষ্যাপ্রতিরূপরূপাম্ ।
ন মাদৃশীং রাক্ষস দূশযিত্বা পীতামৃতস্যাপি তবাস্তি মোক্ষঃ ॥ 24 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অরণ্যকাণ্ডে অষ্টচত্বারিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha aṣṭacatvāriṃśassargaḥ |
evaṃ bṛvantyāṃ sītāyāṃ saṃrabdaḥ paruṣaṃ vacaḥ |
lalāṭe bhṛkuṭīṃ kṛtvā rāvaṇaḥ pratyuvāca ha || 1 ||
bhrātā vaiśravaṇasyāhaṃ sāpatnyo varavarṇini |
rāvaṇo nāma bhadraṃ te daśagrīvaḥ pratāpavān || 2 ||
yasya devāssagandharvāḥ piśācapatagoragāḥ |
vidravanti bhayādbhītā mṛtyoriva sadā prajāḥ || 3 ||
yena vaiśravaṇo rājā dvaimātraḥ kāraṇāntare |
dvandvamāsāditaḥ krodhādraṇe vikramya nirjitaḥ || 4 ||
yadbhayārtaḥ parityajya svamadhiṣṭhānamṛddhimat |
kailāsaṃ parvataśreṣṭhamadhyāste naravāhanaḥ || 5 ||
yasya tatpuṣpakaṃ nāma vimānaṃ kāmagaṃ śubham |
vīryādevārjitaṃ bhadre yena yāmi vihāyasam || 6 ||
mama sañjātaroṣasya mukhaṃ dṛṣṭvaiva maithili |
vidravanti paritrastāssurāśśakrapurogamāḥ || 7 ||
yatra tiṣṭhāmyahaṃ tatra māruto vāti śaṅkitaḥ |
tīvrāṃśuśśiśirāṃśuśca bhayātsampadyate raviḥ || 8 ||
niṣkampapatrāstaravo nadyaśca stimitodakāḥ |
bhavanti yatra yatrāhaṃ tiṣṭhāmi vicarāmi ca || 9 ||
mama pāre samudrasya laṅkā nāma purī śubhā |
sampūrṇā rākṣasairghorairyathendrasyāmarāvatī || 10 ||
prākāreṇa parikṣiptā pāṇḍureṇa virājatā |
hemakakṣyā purī ramyā vaiḍhūryamayatoraṇā || 11 ||
hastyaśvarathasambādhā tūryanādavināditā |
sarvakālaphalairvṛkṣaissaṅkuloddyānaśobhitā || 12 ||
tatra tvaṃ vasatī sīte rājaputri mayā saha |
na smariṣyasi nārīṇāṃ mānuṣīṇāṃ manasvini || 13 ||
bhuñjānā mānuṣānbhogāndivyāṃśca varavarṇini |
na smariṣyasi rāmasya mānuṣasya gatāyuṣaḥ || 14 ||
sthāpayitvā priyaṃ putraṃ rājñā daśarathena yaḥ |
mandavīryassuto jyeṣṭhastataḥ prasthāpito vanam || 15 ||
tena kiṃ bhraṣṭarājyena rāmeṇa gatacetasā |
kariṣyasi viśālākṣi tāpasena tapasvinā || 16 ||
sarvarākṣasabhartāraṃ kāmātsvayamihāgatam |
na manmathaśarāviṣṭaṃ pratyākhyātuṃ tvamarhasi || 17 ||
pratyākhyāya hi māṃ bhīru paritāpaṃ gamiṣyasi |
caraṇenābhihatyeva purūravasamūrvaśī || 18 ||
aṅgulyā na samo rāmo mama yuddhe sa mānuṣaḥ |
tava bhāgyena samprāptaṃ bhajasva varavarṇini || 19 ||
evamuktā tu vaidehī kruddhā saṃraktalocanā |
abravītparuṣaṃ vākyaṃ rahite rākṣasādhipam || 20 ||
kathaṃ vaiśravaṇaṃ devaṃ sarvabhūtanamaskṛtam |
bhrātaraṃ vyapadiśya tvamaśubhaṃ kartumicchasi || 21 ||
avaśyaṃ vinaśiṣyanti sarve rāvaṇa rākṣasāḥ |
yeṣāṃ tvaṃ karkaśo rājā durbuddhirajitendriyaḥ || 22 ||
apahṛtya śacīṃ bhāryāṃ śakyamindrasya jīvitum |
na ca rāmasya bhāryāṃ māmapanīyāsti jīvitam || 23 ||
jīvecciraṃ vajradharasya hastācchacīṃ pradhṛṣyāpratirūparūpām |
na mādṛśīṃ rākṣasa dūśayitvā pītāmṛtasyāpi tavāsti mokṣaḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe aṣṭacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ अष्टचत्वारिंशस्सर्गः ।
एवं बृवन्त्यां सीतायां संरब्दः परुषं वचः ।
ललाटे भृकुटीं कृत्वा रावणः प्रत्युवाच ह ॥ 1 ॥
भ्राता वैश्रवणस्याहं सापत्न्यो वरवर्णिनि ।
रावणो नाम भद्रं ते दशग्रीवः प्रतापवान् ॥ 2 ॥
यस्य देवास्सगन्धर्वाः पिशाचपतगोरगाः ।
विद्रवन्ति भयाद्भीता मृत्योरिव सदा प्रजाः ॥ 3 ॥
येन वैश्रवणो राजा द्वैमात्रः कारणान्तरे ।
द्वन्द्वमासादितः क्रोधाद्रणे विक्रम्य निर्जितः ॥ 4 ॥
यद्भयार्तः परित्यज्य स्वमधिष्ठानमृद्धिमत् ।
कैलासं पर्वतश्रेष्ठमध्यास्ते नरवाहनः ॥ 5 ॥
यस्य तत्पुष्पकं नाम विमानं कामगं शुभम् ।
वीर्यादेवार्जितं भद्रे येन यामि विहायसम् ॥ 6 ॥
मम सञ्जातरोषस्य मुखं दृष्ट्वैव मैथिलि ।
विद्रवन्ति परित्रस्तास्सुराश्शक्रपुरोगमाः ॥ 7 ॥
यत्र तिष्ठाम्यहं तत्र मारुतो वाति शङ्कितः ।
तीव्रांशुश्शिशिरांशुश्च भयात्सम्पद्यते रविः ॥ 8 ॥
निष्कम्पपत्रास्तरवो नद्यश्च स्तिमितोदकाः ।
भवन्ति यत्र यत्राहं तिष्ठामि विचरामि च ॥ 9 ॥
मम पारे समुद्रस्य लङ्का नाम पुरी शुभा ।
सम्पूर्णा राक्षसैर्घोरैर्यथेन्द्रस्यामरावती ॥ 10 ॥
प्राकारेण परिक्षिप्ता पाण्डुरेण विराजता ।
हेमकक्ष्या पुरी रम्या वैढूर्यमयतोरणा ॥ 11 ॥
हस्त्यश्वरथसम्बाधा तूर्यनादविनादिता ।
सर्वकालफलैर्वृक्षैस्सङ्कुलोद्द्यानशोभिता ॥ 12 ॥
तत्र त्वं वसती सीते राजपुत्रि मया सह ।
न स्मरिष्यसि नारीणां मानुषीणां मनस्विनि ॥ 13 ॥
भुञ्जाना मानुषान्भोगान्दिव्यांश्च वरवर्णिनि ।
न स्मरिष्यसि रामस्य मानुषस्य गतायुषः ॥ 14 ॥
स्थापयित्वा प्रियं पुत्रं राज्ञा दशरथेन यः ।
मन्दवीर्यस्सुतो ज्येष्ठस्ततः प्रस्थापितो वनम् ॥ 15 ॥
तेन किं भ्रष्टराज्येन रामेण गतचेतसा ।
करिष्यसि विशालाक्षि तापसेन तपस्विना ॥ 16 ॥
सर्वराक्षसभर्तारं कामात्स्वयमिहागतम् ।
न मन्मथशराविष्टं प्रत्याख्यातुं त्वमर्हसि ॥ 17 ॥
प्रत्याख्याय हि मां भीरु परितापं गमिष्यसि ।
चरणेनाभिहत्येव पुरूरवसमूर्वशी ॥ 18 ॥
अङ्गुल्या न समो रामो मम युद्धे स मानुषः ।
तव भाग्येन सम्प्राप्तं भजस्व वरवर्णिनि ॥ 19 ॥
एवमुक्ता तु वैदेही क्रुद्धा संरक्तलोचना ।
अब्रवीत्परुषं वाक्यं रहिते राक्षसाधिपम् ॥ 20 ॥
कथं वैश्रवणं देवं सर्वभूतनमस्कृतम् ।
भ्रातरं व्यपदिश्य त्वमशुभं कर्तुमिच्छसि ॥ 21 ॥
अवश्यं विनशिष्यन्ति सर्वे रावण राक्षसाः ।
येषां त्वं कर्कशो राजा दुर्बुद्धिरजितेन्द्रियः ॥ 22 ॥
अपहृत्य शचीं भार्यां शक्यमिन्द्रस्य जीवितुम् ।
न च रामस्य भार्यां मामपनीयास्ति जीवितम् ॥ 23 ॥
जीवेच्चिरं वज्रधरस्य हस्ताच्छचीं प्रधृष्याप्रतिरूपरूपाम् ।
न मादृशीं राक्षस दूशयित्वा पीतामृतस्यापि तवास्ति मोक्षः ॥ 24 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे अष्टचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha aṣṭacatvāriṃśassargaḥ |
evaṃ bṛvantyāṃ sītāyāṃ saṃrabdaḥ paruṣaṃ vacaḥ |
lalāṭe bhṛkuṭīṃ kṛtvā rāvaṇaḥ pratyuvāca ha || 1 ||
bhrātā vaiśravaṇasyāhaṃ sāpatnyo varavarṇini |
rāvaṇo nāma bhadraṃ te daśagrīvaḥ pratāpavān || 2 ||
yasya devāssagandharvāḥ piśācapatagoragāḥ |
vidravanti bhayādbhītā mṛtyoriva sadā prajāḥ || 3 ||
yena vaiśravaṇo rājā dvaimātraḥ kāraṇāntare |
dvandvamāsāditaḥ krodhādraṇe vikramya nirjitaḥ || 4 ||
yadbhayārtaḥ parityajya svamadhiṣṭhānamṛddhimat |
kailāsaṃ parvataśreṣṭhamadhyāste naravāhanaḥ || 5 ||
yasya tatpuṣpakaṃ nāma vimānaṃ kāmagaṃ śubham |
vīryādevārjitaṃ bhadre yena yāmi vihāyasam || 6 ||
mama sañjātaroṣasya mukhaṃ dṛṣṭvaiva maithili |
vidravanti paritrastāssurāśśakrapurogamāḥ || 7 ||
yatra tiṣṭhāmyahaṃ tatra māruto vāti śaṅkitaḥ |
tīvrāṃśuśśiśirāṃśuśca bhayātsampadyate raviḥ || 8 ||
niṣkampapatrāstaravo nadyaśca stimitodakāḥ |
bhavanti yatra yatrāhaṃ tiṣṭhāmi vicarāmi ca || 9 ||
mama pāre samudrasya laṅkā nāma purī śubhā |
sampūrṇā rākṣasairghorairyathendrasyāmarāvatī || 10 ||
prākāreṇa parikṣiptā pāṇḍureṇa virājatā |
hemakakṣyā purī ramyā vaiḍhūryamayatoraṇā || 11 ||
hastyaśvarathasambādhā tūryanādavināditā |
sarvakālaphalairvṛkṣaissaṅkuloddyānaśobhitā || 12 ||
tatra tvaṃ vasatī sīte rājaputri mayā saha |
na smariṣyasi nārīṇāṃ mānuṣīṇāṃ manasvini || 13 ||
bhuñjānā mānuṣānbhogāndivyāṃśca varavarṇini |
na smariṣyasi rāmasya mānuṣasya gatāyuṣaḥ || 14 ||
sthāpayitvā priyaṃ putraṃ rājñā daśarathena yaḥ |
mandavīryassuto jyeṣṭhastataḥ prasthāpito vanam || 15 ||
tena kiṃ bhraṣṭarājyena rāmeṇa gatacetasā |
kariṣyasi viśālākṣi tāpasena tapasvinā || 16 ||
sarvarākṣasabhartāraṃ kāmātsvayamihāgatam |
na manmathaśarāviṣṭaṃ pratyākhyātuṃ tvamarhasi || 17 ||
pratyākhyāya hi māṃ bhīru paritāpaṃ gamiṣyasi |
caraṇenābhihatyeva purūravasamūrvaśī || 18 ||
aṅgulyā na samo rāmo mama yuddhe sa mānuṣaḥ |
tava bhāgyena samprāptaṃ bhajasva varavarṇini || 19 ||
evamuktā tu vaidehī kruddhā saṃraktalocanā |
abravītparuṣaṃ vākyaṃ rahite rākṣasādhipam || 20 ||
kathaṃ vaiśravaṇaṃ devaṃ sarvabhūtanamaskṛtam |
bhrātaraṃ vyapadiśya tvamaśubhaṃ kartumicchasi || 21 ||
avaśyaṃ vinaśiṣyanti sarve rāvaṇa rākṣasāḥ |
yeṣāṃ tvaṃ karkaśo rājā durbuddhirajitendriyaḥ || 22 ||
apahṛtya śacīṃ bhāryāṃ śakyamindrasya jīvitum |
na ca rāmasya bhāryāṃ māmapanīyāsti jīvitam || 23 ||
jīvecciraṃ vajradharasya hastācchacīṃ pradhṛṣyāpratirūparūpām |
na mādṛśīṃ rākṣasa dūśayitvā pītāmṛtasyāpi tavāsti mokṣaḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe aṣṭacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.