ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ അരണ്യകാണ്ഡമ് ।
അഥ പഞ്ചസപ്തതിതമസ്സര്ഗഃ ।
ദിവം തു തസ്യാം യാതായാം ശബര്യാം സ്വേന തേജസാ ।
ലക്ഷ്മണേന സഹ ഭ്രാത്രാ ചിന്തയാമാസ രാഘവഃ ॥ 1 ॥
സ ചിന്തയിത്വാ ധര്മാത്മാ പ്രഭാവം തം മഹാത്മനാമ് ।
ഹിതകാരിണമേകാഗ്രം ലക്ഷ്മണം രാഘവോഽബ്രവീത് ॥ 2 ॥
ദൃഷ്ടോഽയമാശ്രമസ്സൌമ്യ ബഹ്വാശ്ചര്യോ മഹാത്മനാമ് ।
വിശ്വസ്തമൃഗശാര്ദൂലോ നാനാവിഹഗസേവിതഃ ॥ 3 ॥
സപ്താനാം ച സമുദ്രാണാമേഷു തീര്ഥേഷു ലക്ഷ്മണ ।
ഉപസ്പൃഷ്ടം ച വിധിവത്പിതരശ്ചാപി തര്പിതാഃ ॥ 4 ॥
പ്രണഷ്ടമശുഭം തത്തത്കല്യാണം സമുപസ്ഥിതമ് ।
തേന തത്ത്വേന ഹൃഷ്ടം മേ മനോ ലക്ഷ്മണ സമ്പ്രതി ॥ 5 ॥
ഹൃദയേ ഹി നരവ്യാഘ്ര ശുഭമാവിര്ഭവിഷ്യതി ।
തദാഗച്ഛ ഗമിഷ്യാമി പമ്പാം താം പ്രിയദര്ശനാമ് ॥ 6 ॥
ഋഷ്യമൂകോ ഗിരിര്യത്ര നാതിദൂരേ പ്രകാശതേ ।
യസ്മിന്വസതി ധര്മാത്മാ സുഗ്രീവോംഽശുമതസ്സുതഃ ॥ 7 ॥
നിത്യം വാലിഭയാത്ത്രസ്തശ്ചതുര്ഭിസ്സഹ വാനരൈഃ ।
അഭിത്വരേ ച തം ദ്രഷ്ടും സുഗ്രീവം വാനരര്ഷഭമ് ॥ 8 ॥
തദധീനം ഹി മേ സൌമ്യ സീതായാഃ പരിമാര്ഗണമ് ।
ഏവം ബ്രുവാണം തം ധീരം രാമം സൌമിത്രിരബ്രവീത് ॥ 9 ॥
ഗച്ഛാവസ്ത്വരിതം തത്ര മമാപി ത്വരതേ മനഃ ।
ആശ്രമാത്തു തത സ്തസ്മാന്നിഷ്ക്രമ്യ സ വിശാമ്പതിഃ ॥ 10 ॥
ആജഗാമ തതഃ പമ്പാം ലക്ഷ്മണേന സഹ പ്രഭുഃ ।
സ ദദര്ശ തതഃ പുണ്യാമുദാരജനസേവിതാമ് ॥ 11 ॥
നാനാദ്രുമലതാകീര്ണാം പമ്പാം പാനീയവാഹിനീമ് ।
പദ്മൈസ്സൌഗന്ധികൈസ്താമ്രാം ശുക്ലാം കുമുദമണ്ഡലൈഃ ॥ 12 ॥
നീലാം കുവലയോദ്ഘാടൈര്ബഹുവര്ണാം കുഥാമിവ ।
സ താമാസാദ്യ വൈ രാമോ ദൂരാദുദകവാഹിനീമ് ॥ 13 ॥
മതങ്ഗസരസം നാമ ഹ്രദം സമവഗാഹത ।
അരവിന്ദോത്പലവതീം പദ്മസൌഗന്ധികായുതാമ് ॥ 14 ॥
പുഷ്പിതാമ്രവണോപേതാം ബര്ഹിണോദ്ഘുഷ്ടനാദിതാമ് ।
തിലകൈര്ബീജപൂരൈശ്ച ധവൈശ്ശുക്ലദ്രുമൈസ്തഥാ ॥ 15 ॥
പുഷ്പിതൈഃ കരവീരൈശ്ച പുന്നാഗൈശ്ച സുപുഷ്പിതൈഃ ।
മാലതീകുന്ദഗുല്മൈശ്ച ഭാണ്ഡീരൈര്നിചുലൈസ്തഥാ ॥ 16 ॥
അശോകൈസ്സപ്തപര്ണൈശ്ച കേതകൈരതിമുക്തകൈഃ ।
അന്യൈശ്ച വിവിധൈര്വൃക്ഷൈഃ പ്രമദാമിവ ഭൂഷിതാമ് ॥ 17 ॥
സമീക്ഷമാണൌ പുഷപാഢ്യം സര്വതോ വിപുലദ്രുമമ് ।
കോയഷ്ടികൈശ്ചാര്ജുനകൈശ്ശതപത്രൈശ്ച കീരകൈഃ ॥ 18 ॥
ഏതൈശ്ചാന്യൈശ്ച വിഹഗൈര്നാദിതം തു വനം മഹത് ।
തതോ ജഗ്മതുരവ്യഗ്രൌ രാഘവൌ സുസമാഹിതൌ ॥ 19 ॥
തദ്വനം ചൈവ സരസഃ പശ്യന്തൈ ശകുനൈര്യുതമ് ।
സ ദദര്ശ തതഃ പമ്പാം ശീതവാരിനിധിം ശുഭാമ് ॥ 20 ॥
തിലകാശോകപുന്നാഗവകുലോദ്ദാലകാശിനീമ് ।
സ രാമോ വിവിധാന്വൃക്ഷാന്സരാംസി വിവിധാനി ച ॥ 21 ॥
പശ്യന്കാമാഭിസന്തപ്തോ ജഗാമ പരമം ഹ്രദമ് ।
പുഷ്പിതോപവനോപേതാം സാലചമ്പകശോഭിതാമ് ॥ 22 ॥
ഷട്പദൌഘസമാവിഷ്ടാം ശ്രീമതീമതുലപ്രഭാമ് ।
സ്ഫടികോപമതോയാഢ്യാം ശ്ലക്ഷ്ണവാലുകസന്തതാമ് ॥ 23 ॥
സ താം ദൃഷ്ട്വാ പുനഃ പമ്പാം പദ്മസൌഗന്ഘികൈര്യുതാമ് ।
ഇത്യുവാച തദാ വാക്യം ലക്ഷ്മണം സത്യവിക്രമഃ ॥ 24 ॥
അസ്യാസ്തീരേ തു പൂര്വോക്തഃ പര്വതോ ധാതുമണ്ഡിതഃ ।
ഋഷ്യമൂക ഇതി ഖ്യാതഃ പുണ്യഃ പുഷ്പിതപാദപഃ ॥ 25 ॥
ഹരേഃ ഋക്ഷരജോനാമ്നഃ പുത്രസ്തസ്യ മഹാത്മനഃ ।
അധ്യാസ്തേ തം മഹാവീര്യസ്സുഗ്രീവ ഇതി വിശ്രുതഃ ॥ 26 ॥
സുഗ്രീവമഭിഗച്ഛ ത്വം വാനരേന്ദ്രം നരര്ഷഭ ।
ഇത്യുവാച പുനര്വാക്യം ലക്ഷ്മണം സത്യവിക്രമമ് ॥ 27 ॥
രാജ്യഭ്രഷ്ടേന ദീനേന തസ്യാമാസക്തചേതസാ ।
കഥം മയാ വിനാ ശക്യം സീതാം ലക്ഷ്മണ ജീവിതുമ് ॥ 28 ॥
ഇത്യേവമുക്ത്വാ മദനാഭിപീഡിതഃ സ ലക്ഷ്മണം വാക്യമനന്യചേതസമ് ।
വിവേശ പമ്പാം നലിനീം മനോരമാം രഘൂത്തമശ്ശോകവിഷാദയന്ത്രിതഃ ॥ 29 ॥
തതോ മഹദ്വര്ത്മ സുദൂരസങ്ക്രമം ക്രമേണ ഗത്വാ പ്രവിലോകയന്വനമ് ।
ദദര്ശ പമ്പാം ശുഭദര്ശകാനനാമനേകനാനാവിധപക്ഷിജാലകാമ് ॥ 30 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ അരണ്യകാണ്ഡേ പഞ്ചസപ്തതിതമസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha pañcasaptatitamassargaḥ |
divaṃ tu tasyāṃ yātāyāṃ śabaryāṃ svena tejasā |
lakṣmaṇena saha bhrātrā cintayāmāsa rāghavaḥ || 1 ||
sa cintayitvā dharmātmā prabhāvaṃ taṃ mahātmanām |
hitakāriṇamekāgraṃ lakṣmaṇaṃ rāghavo'bravīt || 2 ||
dṛṣṭo'yamāśramassaumya bahvāścaryo mahātmanām |
viśvastamṛgaśārdūlo nānāvihagasevitaḥ || 3 ||
saptānāṃ ca samudrāṇāmeṣu tīrtheṣu lakṣmaṇa |
upaspṛṣṭaṃ ca vidhivatpitaraścāpi tarpitāḥ || 4 ||
praṇaṣṭamaśubhaṃ tattatkalyāṇaṃ samupasthitam |
tena tattvena hṛṣṭaṃ me mano lakṣmaṇa samprati || 5 ||
hṛdaye hi naravyāghra śubhamāvirbhaviṣyati |
tadāgaccha gamiṣyāmi pampāṃ tāṃ priyadarśanām || 6 ||
ṛṣyamūko giriryatra nātidūre prakāśate |
yasminvasati dharmātmā sugrīvoṃ'śumatassutaḥ || 7 ||
nityaṃ vālibhayāttrastaścaturbhissaha vānaraiḥ |
abhitvare ca taṃ draṣṭuṃ sugrīvaṃ vānararṣabham || 8 ||
tadadhīnaṃ hi me saumya sītāyāḥ parimārgaṇam |
evaṃ bruvāṇaṃ taṃ dhīraṃ rāmaṃ saumitrirabravīt || 9 ||
gacchāvastvaritaṃ tatra mamāpi tvarate manaḥ |
āśramāttu tata stasmānniṣkramya sa viśāmpatiḥ || 10 ||
ājagāma tataḥ pampāṃ lakṣmaṇena saha prabhuḥ |
sa dadarśa tataḥ puṇyāmudārajanasevitām || 11 ||
nānādrumalatākīrṇāṃ pampāṃ pānīyavāhinīm |
padmaissaugandhikaistāmrāṃ śuklāṃ kumudamaṇḍalaiḥ || 12 ||
nīlāṃ kuvalayodghāṭairbahuvarṇāṃ kuthāmiva |
sa tāmāsādya vai rāmo dūrādudakavāhinīm || 13 ||
mataṅgasarasaṃ nāma hradaṃ samavagāhata |
aravindotpalavatīṃ padmasaugandhikāyutām || 14 ||
puṣpitāmravaṇopetāṃ barhiṇodghuṣṭanāditām |
tilakairbījapūraiśca dhavaiśśukladrumaistathā || 15 ||
puṣpitaiḥ karavīraiśca punnāgaiśca supuṣpitaiḥ |
mālatīkundagulmaiśca bhāṇḍīrairniculaistathā || 16 ||
aśokaissaptaparṇaiśca ketakairatimuktakaiḥ |
anyaiśca vividhairvṛkṣaiḥ pramadāmiva bhūṣitām || 17 ||
samīkṣamāṇau puṣapāḍhyaṃ sarvato vipuladrumam |
koyaṣṭikaiścārjunakaiśśatapatraiśca kīrakaiḥ || 18 ||
etaiścānyaiśca vihagairnāditaṃ tu vanaṃ mahat |
tato jagmaturavyagrau rāghavau susamāhitau || 19 ||
tadvanaṃ caiva sarasaḥ paśyantai śakunairyutam |
sa dadarśa tataḥ pampāṃ śītavārinidhiṃ śubhām || 20 ||
tilakāśokapunnāgavakuloddālakāśinīm |
sa rāmo vividhānvṛkṣānsarāṃsi vividhāni ca || 21 ||
paśyankāmābhisantapto jagāma paramaṃ hradam |
puṣpitopavanopetāṃ sālacampakaśobhitām || 22 ||
ṣaṭpadaughasamāviṣṭāṃ śrīmatīmatulaprabhām |
sphaṭikopamatoyāḍhyāṃ ślakṣṇavālukasantatām || 23 ||
sa tāṃ dṛṣṭvā punaḥ pampāṃ padmasauganghikairyutām |
ityuvāca tadā vākyaṃ lakṣmaṇaṃ satyavikramaḥ || 24 ||
asyāstīre tu pūrvoktaḥ parvato dhātumaṇḍitaḥ |
ṛṣyamūka iti khyātaḥ puṇyaḥ puṣpitapādapaḥ || 25 ||
hareḥ ṛkṣarajonāmnaḥ putrastasya mahātmanaḥ |
adhyāste taṃ mahāvīryassugrīva iti viśrutaḥ || 26 ||
sugrīvamabhigaccha tvaṃ vānarendraṃ nararṣabha |
ityuvāca punarvākyaṃ lakṣmaṇaṃ satyavikramam || 27 ||
rājyabhraṣṭena dīnena tasyāmāsaktacetasā |
kathaṃ mayā vinā śakyaṃ sītāṃ lakṣmaṇa jīvitum || 28 ||
ityevamuktvā madanābhipīḍitaḥ sa lakṣmaṇaṃ vākyamananyacetasam |
viveśa pampāṃ nalinīṃ manoramāṃ raghūttamaśśokaviṣādayantritaḥ || 29 ||
tato mahadvartma sudūrasaṅkramaṃ krameṇa gatvā pravilokayanvanam |
dadarśa pampāṃ śubhadarśakānanāmanekanānāvidhapakṣijālakām || 30 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcasaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ पञ्चसप्ततितमस्सर्गः ।
दिवं तु तस्यां यातायां शबर्यां स्वेन तेजसा ।
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा चिन्तयामास राघवः ॥ 1 ॥
स चिन्तयित्वा धर्मात्मा प्रभावं तं महात्मनाम् ।
हितकारिणमेकाग्रं लक्ष्मणं राघवोऽब्रवीत् ॥ 2 ॥
दृष्टोऽयमाश्रमस्सौम्य बह्वाश्चर्यो महात्मनाम् ।
विश्वस्तमृगशार्दूलो नानाविहगसेवितः ॥ 3 ॥
सप्तानां च समुद्राणामेषु तीर्थेषु लक्ष्मण ।
उपस्पृष्टं च विधिवत्पितरश्चापि तर्पिताः ॥ 4 ॥
प्रणष्टमशुभं तत्तत्कल्याणं समुपस्थितम् ।
तेन तत्त्वेन हृष्टं मे मनो लक्ष्मण सम्प्रति ॥ 5 ॥
हृदये हि नरव्याघ्र शुभमाविर्भविष्यति ।
तदागच्छ गमिष्यामि पम्पां तां प्रियदर्शनाम् ॥ 6 ॥
ऋष्यमूको गिरिर्यत्र नातिदूरे प्रकाशते ।
यस्मिन्वसति धर्मात्मा सुग्रीवोंऽशुमतस्सुतः ॥ 7 ॥
नित्यं वालिभयात्त्रस्तश्चतुर्भिस्सह वानरैः ।
अभित्वरे च तं द्रष्टुं सुग्रीवं वानरर्षभम् ॥ 8 ॥
तदधीनं हि मे सौम्य सीतायाः परिमार्गणम् ।
एवं ब्रुवाणं तं धीरं रामं सौमित्रिरब्रवीत् ॥ 9 ॥
गच्छावस्त्वरितं तत्र ममापि त्वरते मनः ।
आश्रमात्तु तत स्तस्मान्निष्क्रम्य स विशाम्पतिः ॥ 10 ॥
आजगाम ततः पम्पां लक्ष्मणेन सह प्रभुः ।
स ददर्श ततः पुण्यामुदारजनसेविताम् ॥ 11 ॥
नानाद्रुमलताकीर्णां पम्पां पानीयवाहिनीम् ।
पद्मैस्सौगन्धिकैस्ताम्रां शुक्लां कुमुदमण्डलैः ॥ 12 ॥
नीलां कुवलयोद्घाटैर्बहुवर्णां कुथामिव ।
स तामासाद्य वै रामो दूरादुदकवाहिनीम् ॥ 13 ॥
मतङ्गसरसं नाम ह्रदं समवगाहत ।
अरविन्दोत्पलवतीं पद्मसौगन्धिकायुताम् ॥ 14 ॥
पुष्पिताम्रवणोपेतां बर्हिणोद्घुष्टनादिताम् ।
तिलकैर्बीजपूरैश्च धवैश्शुक्लद्रुमैस्तथा ॥ 15 ॥
पुष्पितैः करवीरैश्च पुन्नागैश्च सुपुष्पितैः ।
मालतीकुन्दगुल्मैश्च भाण्डीरैर्निचुलैस्तथा ॥ 16 ॥
अशोकैस्सप्तपर्णैश्च केतकैरतिमुक्तकैः ।
अन्यैश्च विविधैर्वृक्षैः प्रमदामिव भूषिताम् ॥ 17 ॥
समीक्षमाणौ पुषपाढ्यं सर्वतो विपुलद्रुमम् ।
कोयष्टिकैश्चार्जुनकैश्शतपत्रैश्च कीरकैः ॥ 18 ॥
एतैश्चान्यैश्च विहगैर्नादितं तु वनं महत् ।
ततो जग्मतुरव्यग्रौ राघवौ सुसमाहितौ ॥ 19 ॥
तद्वनं चैव सरसः पश्यन्तै शकुनैर्युतम् ।
स ददर्श ततः पम्पां शीतवारिनिधिं शुभाम् ॥ 20 ॥
तिलकाशोकपुन्नागवकुलोद्दालकाशिनीम् ।
स रामो विविधान्वृक्षान्सरांसि विविधानि च ॥ 21 ॥
पश्यन्कामाभिसन्तप्तो जगाम परमं ह्रदम् ।
पुष्पितोपवनोपेतां सालचम्पकशोभिताम् ॥ 22 ॥
षट्पदौघसमाविष्टां श्रीमतीमतुलप्रभाम् ।
स्फटिकोपमतोयाढ्यां श्लक्ष्णवालुकसन्तताम् ॥ 23 ॥
स तां दृष्ट्वा पुनः पम्पां पद्मसौगन्घिकैर्युताम् ।
इत्युवाच तदा वाक्यं लक्ष्मणं सत्यविक्रमः ॥ 24 ॥
अस्यास्तीरे तु पूर्वोक्तः पर्वतो धातुमण्डितः ।
ऋष्यमूक इति ख्यातः पुण्यः पुष्पितपादपः ॥ 25 ॥
हरेः ऋक्षरजोनाम्नः पुत्रस्तस्य महात्मनः ।
अध्यास्ते तं महावीर्यस्सुग्रीव इति विश्रुतः ॥ 26 ॥
सुग्रीवमभिगच्छ त्वं वानरेन्द्रं नरर्षभ ।
इत्युवाच पुनर्वाक्यं लक्ष्मणं सत्यविक्रमम् ॥ 27 ॥
राज्यभ्रष्टेन दीनेन तस्यामासक्तचेतसा ।
कथं मया विना शक्यं सीतां लक्ष्मण जीवितुम् ॥ 28 ॥
इत्येवमुक्त्वा मदनाभिपीडितः स लक्ष्मणं वाक्यमनन्यचेतसम् ।
विवेश पम्पां नलिनीं मनोरमां रघूत्तमश्शोकविषादयन्त्रितः ॥ 29 ॥
ततो महद्वर्त्म सुदूरसङ्क्रमं क्रमेण गत्वा प्रविलोकयन्वनम् ।
ददर्श पम्पां शुभदर्शकाननामनेकनानाविधपक्षिजालकाम् ॥ 30 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे पञ्चसप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha pañcasaptatitamassargaḥ |
divaṃ tu tasyāṃ yātāyāṃ śabaryāṃ svena tejasā |
lakṣmaṇena saha bhrātrā cintayāmāsa rāghavaḥ || 1 ||
sa cintayitvā dharmātmā prabhāvaṃ taṃ mahātmanām |
hitakāriṇamekāgraṃ lakṣmaṇaṃ rāghavo'bravīt || 2 ||
dṛṣṭo'yamāśramassaumya bahvāścaryo mahātmanām |
viśvastamṛgaśārdūlo nānāvihagasevitaḥ || 3 ||
saptānāṃ ca samudrāṇāmeṣu tīrtheṣu lakṣmaṇa |
upaspṛṣṭaṃ ca vidhivatpitaraścāpi tarpitāḥ || 4 ||
praṇaṣṭamaśubhaṃ tattatkalyāṇaṃ samupasthitam |
tena tattvena hṛṣṭaṃ me mano lakṣmaṇa samprati || 5 ||
hṛdaye hi naravyāghra śubhamāvirbhaviṣyati |
tadāgaccha gamiṣyāmi pampāṃ tāṃ priyadarśanām || 6 ||
ṛṣyamūko giriryatra nātidūre prakāśate |
yasminvasati dharmātmā sugrīvoṃ'śumatassutaḥ || 7 ||
nityaṃ vālibhayāttrastaścaturbhissaha vānaraiḥ |
abhitvare ca taṃ draṣṭuṃ sugrīvaṃ vānararṣabham || 8 ||
tadadhīnaṃ hi me saumya sītāyāḥ parimārgaṇam |
evaṃ bruvāṇaṃ taṃ dhīraṃ rāmaṃ saumitrirabravīt || 9 ||
gacchāvastvaritaṃ tatra mamāpi tvarate manaḥ |
āśramāttu tata stasmānniṣkramya sa viśāmpatiḥ || 10 ||
ājagāma tataḥ pampāṃ lakṣmaṇena saha prabhuḥ |
sa dadarśa tataḥ puṇyāmudārajanasevitām || 11 ||
nānādrumalatākīrṇāṃ pampāṃ pānīyavāhinīm |
padmaissaugandhikaistāmrāṃ śuklāṃ kumudamaṇḍalaiḥ || 12 ||
nīlāṃ kuvalayodghāṭairbahuvarṇāṃ kuthāmiva |
sa tāmāsādya vai rāmo dūrādudakavāhinīm || 13 ||
mataṅgasarasaṃ nāma hradaṃ samavagāhata |
aravindotpalavatīṃ padmasaugandhikāyutām || 14 ||
puṣpitāmravaṇopetāṃ barhiṇodghuṣṭanāditām |
tilakairbījapūraiśca dhavaiśśukladrumaistathā || 15 ||
puṣpitaiḥ karavīraiśca punnāgaiśca supuṣpitaiḥ |
mālatīkundagulmaiśca bhāṇḍīrairniculaistathā || 16 ||
aśokaissaptaparṇaiśca ketakairatimuktakaiḥ |
anyaiśca vividhairvṛkṣaiḥ pramadāmiva bhūṣitām || 17 ||
samīkṣamāṇau puṣapāḍhyaṃ sarvato vipuladrumam |
koyaṣṭikaiścārjunakaiśśatapatraiśca kīrakaiḥ || 18 ||
etaiścānyaiśca vihagairnāditaṃ tu vanaṃ mahat |
tato jagmaturavyagrau rāghavau susamāhitau || 19 ||
tadvanaṃ caiva sarasaḥ paśyantai śakunairyutam |
sa dadarśa tataḥ pampāṃ śītavārinidhiṃ śubhām || 20 ||
tilakāśokapunnāgavakuloddālakāśinīm |
sa rāmo vividhānvṛkṣānsarāṃsi vividhāni ca || 21 ||
paśyankāmābhisantapto jagāma paramaṃ hradam |
puṣpitopavanopetāṃ sālacampakaśobhitām || 22 ||
ṣaṭpadaughasamāviṣṭāṃ śrīmatīmatulaprabhām |
sphaṭikopamatoyāḍhyāṃ ślakṣṇavālukasantatām || 23 ||
sa tāṃ dṛṣṭvā punaḥ pampāṃ padmasauganghikairyutām |
ityuvāca tadā vākyaṃ lakṣmaṇaṃ satyavikramaḥ || 24 ||
asyāstīre tu pūrvoktaḥ parvato dhātumaṇḍitaḥ |
ṛṣyamūka iti khyātaḥ puṇyaḥ puṣpitapādapaḥ || 25 ||
hareḥ ṛkṣarajonāmnaḥ putrastasya mahātmanaḥ |
adhyāste taṃ mahāvīryassugrīva iti viśrutaḥ || 26 ||
sugrīvamabhigaccha tvaṃ vānarendraṃ nararṣabha |
ityuvāca punarvākyaṃ lakṣmaṇaṃ satyavikramam || 27 ||
rājyabhraṣṭena dīnena tasyāmāsaktacetasā |
kathaṃ mayā vinā śakyaṃ sītāṃ lakṣmaṇa jīvitum || 28 ||
ityevamuktvā madanābhipīḍitaḥ sa lakṣmaṇaṃ vākyamananyacetasam |
viveśa pampāṃ nalinīṃ manoramāṃ raghūttamaśśokaviṣādayantritaḥ || 29 ||
tato mahadvartma sudūrasaṅkramaṃ krameṇa gatvā pravilokayanvanam |
dadarśa pampāṃ śubhadarśakānanāmanekanānāvidhapakṣijālakām || 30 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcasaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.