𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌸𑌪𑍍𑌤𑌤𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌦𑌿𑌵𑌂 𑌤𑍁 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌯𑌾𑌤𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌶𑌬𑌰𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌵𑍇𑌨 𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍇𑌨 𑌸𑌹 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ॥ 1 ॥
𑌸 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑌂 𑌤𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌹𑌿𑌤𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑌮𑍇𑌕𑌾𑌗𑍍𑌰𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌂 𑌰𑌾𑌘𑌵𑍋𑌽𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 2 ॥
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍋𑌽𑌯𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌸𑍍𑌸𑍗𑌮𑍍𑌯 𑌬𑌹𑍍𑌵𑌾𑌶𑍍𑌚𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌮𑍃𑌗𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲𑍋 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑌿𑌹𑌗𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌃 ॥ 3 ॥
𑌸𑌪𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌮𑍇𑌷𑍁 𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑍇𑌷𑍁 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣 ।
𑌉𑌪𑌸𑍍𑌪𑍃𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌚 𑌵𑌿𑌧𑌿𑌵𑌤𑍍𑌪𑌿𑌤𑌰𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌤𑌰𑍍𑌪𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 4 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌣𑌷𑍍𑌟𑌮𑌶𑍁𑌭𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌤𑌤𑍍𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌪𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌤𑍇𑌨 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑍇𑌨 𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌮𑍇 𑌮𑌨𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 ॥ 5 ॥
𑌹𑍃𑌦𑌯𑍇 𑌹𑌿 𑌨𑌰𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰 𑌶𑍁𑌭𑌮𑌾𑌵𑌿𑌰𑍍𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ।
𑌤𑌦𑌾𑌗𑌚𑍍𑌛 𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌪𑌮𑍍𑌪𑌾𑌂 𑌤𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 6 ॥
𑌋𑌷𑍍𑌯𑌮𑍂𑌕𑍋 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌰𑍍𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌨𑌾𑌤𑌿𑌦𑍂𑌰𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌤𑍇 ।
𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌵𑌸𑌤𑌿 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍋𑌂𑌽𑌶𑍁𑌮𑌤𑌸𑍍𑌸𑍁𑌤𑌃 ॥ 7 ॥
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌾𑌲𑌿𑌭𑌯𑌾𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌭𑌿𑌸𑍍𑌸𑌹 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍈𑌃 ।
𑌅𑌭𑌿𑌤𑍍𑌵𑌰𑍇 𑌚 𑌤𑌂 𑌦𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑍁𑌂 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭𑌮𑍍 ॥ 8 ॥
𑌤𑌦𑌧𑍀𑌨𑌂 𑌹𑌿 𑌮𑍇 𑌸𑍗𑌮𑍍𑌯 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌣𑌮𑍍 ।
𑌏𑌵𑌂 𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌾𑌣𑌂 𑌤𑌂 𑌧𑍀𑌰𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌰𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 9 ॥
𑌗𑌚𑍍𑌛𑌾𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌮𑌮𑌾𑌪𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌰𑌤𑍇 𑌮𑌨𑌃 ।
𑌆𑌶𑍍𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌤𑌤 𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑍍𑌰𑌮𑍍𑌯 𑌸 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌮𑍍𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 10 ॥
𑌆𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌤𑌤𑌃 𑌪𑌮𑍍𑌪𑌾𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍇𑌨 𑌸𑌹 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 ।
𑌸 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾𑌮𑍁𑌦𑌾𑌰𑌜𑌨𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌲𑌤𑌾𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾𑌂 𑌪𑌮𑍍𑌪𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌨𑍀𑌯𑌵𑌾𑌹𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ।
𑌪𑌦𑍍𑌮𑍈𑌸𑍍𑌸𑍗𑌗𑌨𑍍𑌧𑌿𑌕𑍈𑌸𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌶𑍁𑌕𑍍𑌲𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌮𑍁𑌦𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑍈𑌃 ॥ 12 ॥
𑌨𑍀𑌲𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌵𑌲𑌯𑍋𑌦𑍍𑌘𑌾𑌟𑍈𑌰𑍍𑌬𑌹𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌥𑌾𑌮𑌿𑌵 ।
𑌸 𑌤𑌾𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌵𑍈 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌦𑍂𑌰𑌾𑌦𑍁𑌦𑌕𑌵𑌾𑌹𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ॥ 13 ॥
𑌮𑌤𑌙𑍍𑌗𑌸𑌰𑌸𑌂 𑌨𑌾𑌮 𑌹𑍍𑌰𑌦𑌂 𑌸𑌮𑌵𑌗𑌾𑌹𑌤 ।
𑌅𑌰𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌵𑌤𑍀𑌂 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌸𑍗𑌗𑌨𑍍𑌧𑌿𑌕𑌾𑌯𑍁𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 14 ॥
𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌵𑌣𑍋𑌪𑍇𑌤𑌾𑌂 𑌬𑌰𑍍𑌹𑌿𑌣𑍋𑌦𑍍𑌘𑍁𑌷𑍍𑌟𑌨𑌾𑌦𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌤𑌿𑌲𑌕𑍈𑌰𑍍𑌬𑍀𑌜𑌪𑍂𑌰𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌧𑌵𑍈𑌶𑍍𑌶𑍁𑌕𑍍𑌲𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑍈𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ॥ 15 ॥
𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌿𑌤𑍈𑌃 𑌕𑌰𑌵𑍀𑌰𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍁𑌨𑍍𑌨𑌾𑌗𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍁𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌿𑌤𑍈𑌃 ।
𑌮𑌾𑌲𑌤𑍀𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦𑌗𑍁𑌲𑍍𑌮𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌭𑌾𑌣𑍍𑌡𑍀𑌰𑍈𑌰𑍍𑌨𑌿𑌚𑍁𑌲𑍈𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ॥ 16 ॥
𑌅𑌶𑍋𑌕𑍈𑌸𑍍𑌸𑌪𑍍𑌤𑌪𑌰𑍍𑌣𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌕𑍇𑌤𑌕𑍈𑌰𑌤𑌿𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌕𑍈𑌃 ।
𑌅𑌨𑍍𑌯𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑍈𑌰𑍍𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑍈𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌮𑌦𑌾𑌮𑌿𑌵 𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 17 ॥
𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌣𑍗 𑌪𑍁𑌷𑌪𑌾𑌢𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌮𑍍 ।
𑌕𑍋𑌯𑌷𑍍𑌟𑌿𑌕𑍈𑌶𑍍𑌚𑌾𑌰𑍍𑌜𑍁𑌨𑌕𑍈𑌶𑍍𑌶𑌤𑌪𑌤𑍍𑌰𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌕𑍀𑌰𑌕𑍈𑌃 ॥ 18 ॥
𑌏𑌤𑍈𑌶𑍍𑌚𑌾𑌨𑍍𑌯𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌹𑌗𑍈𑌰𑍍𑌨𑌾𑌦𑌿𑌤𑌂 𑌤𑍁 𑌵𑌨𑌂 𑌮𑌹𑌤𑍍 ।
𑌤𑌤𑍋 𑌜𑌗𑍍𑌮𑌤𑍁𑌰𑌵𑍍𑌯𑌗𑍍𑌰𑍗 𑌰𑌾𑌘𑌵𑍗 𑌸𑍁𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑍗 ॥ 19 ॥
𑌤𑌦𑍍𑌵𑌨𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌸𑌰𑌸𑌃 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍈 𑌶𑌕𑍁𑌨𑍈𑌰𑍍𑌯𑍁𑌤𑌮𑍍 ।
𑌸 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌤𑌤𑌃 𑌪𑌮𑍍𑌪𑌾𑌂 𑌶𑍀𑌤𑌵𑌾𑌰𑌿𑌨𑌿𑌧𑌿𑌂 𑌶𑍁𑌭𑌾𑌮𑍍 ॥ 20 ॥
𑌤𑌿𑌲𑌕𑌾𑌶𑍋𑌕𑌪𑍁𑌨𑍍𑌨𑌾𑌗𑌵𑌕𑍁𑌲𑍋𑌦𑍍𑌦𑌾𑌲𑌕𑌾𑌶𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ।
𑌸 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑍍𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾𑌨𑍍𑌸𑌰𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑌿 𑌚 ॥ 21 ॥
𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌕𑌾𑌮𑌾𑌭𑌿𑌸𑌨𑍍𑌤𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌪𑌰𑌮𑌂 𑌹𑍍𑌰𑌦𑌮𑍍 ।
𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌿𑌤𑍋𑌪𑌵𑌨𑍋𑌪𑍇𑌤𑌾𑌂 𑌸𑌾𑌲𑌚𑌮𑍍𑌪𑌕𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 22 ॥
𑌷𑌟𑍍𑌪𑌦𑍗𑌘𑌸𑌮𑌾𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌤𑍀𑌮𑌤𑍁𑌲𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌮𑍍 ।
𑌸𑍍𑌫𑌟𑌿𑌕𑍋𑌪𑌮𑌤𑍋𑌯𑌾𑌢𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌶𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌵𑌾𑌲𑍁𑌕𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌸 𑌤𑌾𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑌮𑍍𑌪𑌾𑌂 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌸𑍗𑌗𑌨𑍍𑌘𑌿𑌕𑍈𑌰𑍍𑌯𑍁𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌤𑌦𑌾 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥ 24 ॥
𑌅𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍀𑌰𑍇 𑌤𑍁 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑍋𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑍋 𑌧𑌾𑌤𑍁𑌮𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌃 ।
𑌋𑌷𑍍𑌯𑌮𑍂𑌕 𑌇𑌤𑌿 𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌿𑌤𑌪𑌾𑌦𑌪𑌃 ॥ 25 ॥
𑌹𑌰𑍇𑌃 𑌋𑌕𑍍𑌷𑌰𑌜𑍋𑌨𑌾𑌮𑍍𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌅𑌧𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌤𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵 𑌇𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌃 ॥ 26 ॥
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌮𑌭𑌿𑌗𑌚𑍍𑌛 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭 ।
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍 ॥ 27 ॥
𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌭𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑍇𑌨 𑌦𑍀𑌨𑍇𑌨 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑌕𑍍𑌤𑌚𑍇𑌤𑌸𑌾 ।
𑌕𑌥𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌨𑌾 𑌶𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣 𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑍁𑌮𑍍 ॥ 28 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌦𑌨𑌾𑌭𑌿𑌪𑍀𑌡𑌿𑌤𑌃 𑌸 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌨𑌨𑍍𑌯𑌚𑍇𑌤𑌸𑌮𑍍 ।
𑌵𑌿𑌵𑍇𑌶 𑌪𑌮𑍍𑌪𑌾𑌂 𑌨𑌲𑌿𑌨𑍀𑌂 𑌮𑌨𑍋𑌰𑌮𑌾𑌂 𑌰𑌘𑍂𑌤𑍍𑌤𑌮𑌶𑍍𑌶𑍋𑌕𑌵𑌿𑌷𑌾𑌦𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌤𑌃 ॥ 29 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌮𑌹𑌦𑍍𑌵𑌰𑍍𑌤𑍍𑌮 𑌸𑍁𑌦𑍂𑌰𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇𑌣 𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌲𑍋𑌕𑌯𑌨𑍍𑌵𑌨𑌮𑍍 ।
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌪𑌮𑍍𑌪𑌾𑌂 𑌶𑍁𑌭𑌦𑌰𑍍𑌶𑌕𑌾𑌨𑌨𑌾𑌮𑌨𑍇𑌕𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑌿𑌧𑌪𑌕𑍍𑌷𑌿𑌜𑌾𑌲𑌕𑌾𑌮𑍍 ॥ 30 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌸𑌪𑍍𑌤𑌤𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha pañcasaptatitamassargaḥ |
divaṃ tu tasyāṃ yātāyāṃ śabaryāṃ svena tejasā |
lakṣmaṇena saha bhrātrā cintayāmāsa rāghavaḥ || 1 ||
sa cintayitvā dharmātmā prabhāvaṃ taṃ mahātmanām |
hitakāriṇamekāgraṃ lakṣmaṇaṃ rāghavo'bravīt || 2 ||
dṛṣṭo'yamāśramassaumya bahvāścaryo mahātmanām |
viśvastamṛgaśārdūlo nānāvihagasevitaḥ || 3 ||
saptānāṃ ca samudrāṇāmeṣu tīrtheṣu lakṣmaṇa |
upaspṛṣṭaṃ ca vidhivatpitaraścāpi tarpitāḥ || 4 ||
praṇaṣṭamaśubhaṃ tattatkalyāṇaṃ samupasthitam |
tena tattvena hṛṣṭaṃ me mano lakṣmaṇa samprati || 5 ||
hṛdaye hi naravyāghra śubhamāvirbhaviṣyati |
tadāgaccha gamiṣyāmi pampāṃ tāṃ priyadarśanām || 6 ||
ṛṣyamūko giriryatra nātidūre prakāśate |
yasminvasati dharmātmā sugrīvoṃ'śumatassutaḥ || 7 ||
nityaṃ vālibhayāttrastaścaturbhissaha vānaraiḥ |
abhitvare ca taṃ draṣṭuṃ sugrīvaṃ vānararṣabham || 8 ||
tadadhīnaṃ hi me saumya sītāyāḥ parimārgaṇam |
evaṃ bruvāṇaṃ taṃ dhīraṃ rāmaṃ saumitrirabravīt || 9 ||
gacchāvastvaritaṃ tatra mamāpi tvarate manaḥ |
āśramāttu tata stasmānniṣkramya sa viśāmpatiḥ || 10 ||
ājagāma tataḥ pampāṃ lakṣmaṇena saha prabhuḥ |
sa dadarśa tataḥ puṇyāmudārajanasevitām || 11 ||
nānādrumalatākīrṇāṃ pampāṃ pānīyavāhinīm |
padmaissaugandhikaistāmrāṃ śuklāṃ kumudamaṇḍalaiḥ || 12 ||
nīlāṃ kuvalayodghāṭairbahuvarṇāṃ kuthāmiva |
sa tāmāsādya vai rāmo dūrādudakavāhinīm || 13 ||
mataṅgasarasaṃ nāma hradaṃ samavagāhata |
aravindotpalavatīṃ padmasaugandhikāyutām || 14 ||
puṣpitāmravaṇopetāṃ barhiṇodghuṣṭanāditām |
tilakairbījapūraiśca dhavaiśśukladrumaistathā || 15 ||
puṣpitaiḥ karavīraiśca punnāgaiśca supuṣpitaiḥ |
mālatīkundagulmaiśca bhāṇḍīrairniculaistathā || 16 ||
aśokaissaptaparṇaiśca ketakairatimuktakaiḥ |
anyaiśca vividhairvṛkṣaiḥ pramadāmiva bhūṣitām || 17 ||
samīkṣamāṇau puṣapāḍhyaṃ sarvato vipuladrumam |
koyaṣṭikaiścārjunakaiśśatapatraiśca kīrakaiḥ || 18 ||
etaiścānyaiśca vihagairnāditaṃ tu vanaṃ mahat |
tato jagmaturavyagrau rāghavau susamāhitau || 19 ||
tadvanaṃ caiva sarasaḥ paśyantai śakunairyutam |
sa dadarśa tataḥ pampāṃ śītavārinidhiṃ śubhām || 20 ||
tilakāśokapunnāgavakuloddālakāśinīm |
sa rāmo vividhānvṛkṣānsarāṃsi vividhāni ca || 21 ||
paśyankāmābhisantapto jagāma paramaṃ hradam |
puṣpitopavanopetāṃ sālacampakaśobhitām || 22 ||
ṣaṭpadaughasamāviṣṭāṃ śrīmatīmatulaprabhām |
sphaṭikopamatoyāḍhyāṃ ślakṣṇavālukasantatām || 23 ||
sa tāṃ dṛṣṭvā punaḥ pampāṃ padmasauganghikairyutām |
ityuvāca tadā vākyaṃ lakṣmaṇaṃ satyavikramaḥ || 24 ||
asyāstīre tu pūrvoktaḥ parvato dhātumaṇḍitaḥ |
ṛṣyamūka iti khyātaḥ puṇyaḥ puṣpitapādapaḥ || 25 ||
hareḥ ṛkṣarajonāmnaḥ putrastasya mahātmanaḥ |
adhyāste taṃ mahāvīryassugrīva iti viśrutaḥ || 26 ||
sugrīvamabhigaccha tvaṃ vānarendraṃ nararṣabha |
ityuvāca punarvākyaṃ lakṣmaṇaṃ satyavikramam || 27 ||
rājyabhraṣṭena dīnena tasyāmāsaktacetasā |
kathaṃ mayā vinā śakyaṃ sītāṃ lakṣmaṇa jīvitum || 28 ||
ityevamuktvā madanābhipīḍitaḥ sa lakṣmaṇaṃ vākyamananyacetasam |
viveśa pampāṃ nalinīṃ manoramāṃ raghūttamaśśokaviṣādayantritaḥ || 29 ||
tato mahadvartma sudūrasaṅkramaṃ krameṇa gatvā pravilokayanvanam |
dadarśa pampāṃ śubhadarśakānanāmanekanānāvidhapakṣijālakām || 30 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcasaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ पञ्चसप्ततितमस्सर्गः ।
दिवं तु तस्यां यातायां शबर्यां स्वेन तेजसा ।
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा चिन्तयामास राघवः ॥ 1 ॥
स चिन्तयित्वा धर्मात्मा प्रभावं तं महात्मनाम् ।
हितकारिणमेकाग्रं लक्ष्मणं राघवोऽब्रवीत् ॥ 2 ॥
दृष्टोऽयमाश्रमस्सौम्य बह्वाश्चर्यो महात्मनाम् ।
विश्वस्तमृगशार्दूलो नानाविहगसेवितः ॥ 3 ॥
सप्तानां च समुद्राणामेषु तीर्थेषु लक्ष्मण ।
उपस्पृष्टं च विधिवत्पितरश्चापि तर्पिताः ॥ 4 ॥
प्रणष्टमशुभं तत्तत्कल्याणं समुपस्थितम् ।
तेन तत्त्वेन हृष्टं मे मनो लक्ष्मण सम्प्रति ॥ 5 ॥
हृदये हि नरव्याघ्र शुभमाविर्भविष्यति ।
तदागच्छ गमिष्यामि पम्पां तां प्रियदर्शनाम् ॥ 6 ॥
ऋष्यमूको गिरिर्यत्र नातिदूरे प्रकाशते ।
यस्मिन्वसति धर्मात्मा सुग्रीवोंऽशुमतस्सुतः ॥ 7 ॥
नित्यं वालिभयात्त्रस्तश्चतुर्भिस्सह वानरैः ।
अभित्वरे च तं द्रष्टुं सुग्रीवं वानरर्षभम् ॥ 8 ॥
तदधीनं हि मे सौम्य सीतायाः परिमार्गणम् ।
एवं ब्रुवाणं तं धीरं रामं सौमित्रिरब्रवीत् ॥ 9 ॥
गच्छावस्त्वरितं तत्र ममापि त्वरते मनः ।
आश्रमात्तु तत स्तस्मान्निष्क्रम्य स विशाम्पतिः ॥ 10 ॥
आजगाम ततः पम्पां लक्ष्मणेन सह प्रभुः ।
स ददर्श ततः पुण्यामुदारजनसेविताम् ॥ 11 ॥
नानाद्रुमलताकीर्णां पम्पां पानीयवाहिनीम् ।
पद्मैस्सौगन्धिकैस्ताम्रां शुक्लां कुमुदमण्डलैः ॥ 12 ॥
नीलां कुवलयोद्घाटैर्बहुवर्णां कुथामिव ।
स तामासाद्य वै रामो दूरादुदकवाहिनीम् ॥ 13 ॥
मतङ्गसरसं नाम ह्रदं समवगाहत ।
अरविन्दोत्पलवतीं पद्मसौगन्धिकायुताम् ॥ 14 ॥
पुष्पिताम्रवणोपेतां बर्हिणोद्घुष्टनादिताम् ।
तिलकैर्बीजपूरैश्च धवैश्शुक्लद्रुमैस्तथा ॥ 15 ॥
पुष्पितैः करवीरैश्च पुन्नागैश्च सुपुष्पितैः ।
मालतीकुन्दगुल्मैश्च भाण्डीरैर्निचुलैस्तथा ॥ 16 ॥
अशोकैस्सप्तपर्णैश्च केतकैरतिमुक्तकैः ।
अन्यैश्च विविधैर्वृक्षैः प्रमदामिव भूषिताम् ॥ 17 ॥
समीक्षमाणौ पुषपाढ्यं सर्वतो विपुलद्रुमम् ।
कोयष्टिकैश्चार्जुनकैश्शतपत्रैश्च कीरकैः ॥ 18 ॥
एतैश्चान्यैश्च विहगैर्नादितं तु वनं महत् ।
ततो जग्मतुरव्यग्रौ राघवौ सुसमाहितौ ॥ 19 ॥
तद्वनं चैव सरसः पश्यन्तै शकुनैर्युतम् ।
स ददर्श ततः पम्पां शीतवारिनिधिं शुभाम् ॥ 20 ॥
तिलकाशोकपुन्नागवकुलोद्दालकाशिनीम् ।
स रामो विविधान्वृक्षान्सरांसि विविधानि च ॥ 21 ॥
पश्यन्कामाभिसन्तप्तो जगाम परमं ह्रदम् ।
पुष्पितोपवनोपेतां सालचम्पकशोभिताम् ॥ 22 ॥
षट्पदौघसमाविष्टां श्रीमतीमतुलप्रभाम् ।
स्फटिकोपमतोयाढ्यां श्लक्ष्णवालुकसन्तताम् ॥ 23 ॥
स तां दृष्ट्वा पुनः पम्पां पद्मसौगन्घिकैर्युताम् ।
इत्युवाच तदा वाक्यं लक्ष्मणं सत्यविक्रमः ॥ 24 ॥
अस्यास्तीरे तु पूर्वोक्तः पर्वतो धातुमण्डितः ।
ऋष्यमूक इति ख्यातः पुण्यः पुष्पितपादपः ॥ 25 ॥
हरेः ऋक्षरजोनाम्नः पुत्रस्तस्य महात्मनः ।
अध्यास्ते तं महावीर्यस्सुग्रीव इति विश्रुतः ॥ 26 ॥
सुग्रीवमभिगच्छ त्वं वानरेन्द्रं नरर्षभ ।
इत्युवाच पुनर्वाक्यं लक्ष्मणं सत्यविक्रमम् ॥ 27 ॥
राज्यभ्रष्टेन दीनेन तस्यामासक्तचेतसा ।
कथं मया विना शक्यं सीतां लक्ष्मण जीवितुम् ॥ 28 ॥
इत्येवमुक्त्वा मदनाभिपीडितः स लक्ष्मणं वाक्यमनन्यचेतसम् ।
विवेश पम्पां नलिनीं मनोरमां रघूत्तमश्शोकविषादयन्त्रितः ॥ 29 ॥
ततो महद्वर्त्म सुदूरसङ्क्रमं क्रमेण गत्वा प्रविलोकयन्वनम् ।
ददर्श पम्पां शुभदर्शकाननामनेकनानाविधपक्षिजालकाम् ॥ 30 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे पञ्चसप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha pañcasaptatitamassargaḥ |
divaṃ tu tasyāṃ yātāyāṃ śabaryāṃ svena tejasā |
lakṣmaṇena saha bhrātrā cintayāmāsa rāghavaḥ || 1 ||
sa cintayitvā dharmātmā prabhāvaṃ taṃ mahātmanām |
hitakāriṇamekāgraṃ lakṣmaṇaṃ rāghavo'bravīt || 2 ||
dṛṣṭo'yamāśramassaumya bahvāścaryo mahātmanām |
viśvastamṛgaśārdūlo nānāvihagasevitaḥ || 3 ||
saptānāṃ ca samudrāṇāmeṣu tīrtheṣu lakṣmaṇa |
upaspṛṣṭaṃ ca vidhivatpitaraścāpi tarpitāḥ || 4 ||
praṇaṣṭamaśubhaṃ tattatkalyāṇaṃ samupasthitam |
tena tattvena hṛṣṭaṃ me mano lakṣmaṇa samprati || 5 ||
hṛdaye hi naravyāghra śubhamāvirbhaviṣyati |
tadāgaccha gamiṣyāmi pampāṃ tāṃ priyadarśanām || 6 ||
ṛṣyamūko giriryatra nātidūre prakāśate |
yasminvasati dharmātmā sugrīvoṃ'śumatassutaḥ || 7 ||
nityaṃ vālibhayāttrastaścaturbhissaha vānaraiḥ |
abhitvare ca taṃ draṣṭuṃ sugrīvaṃ vānararṣabham || 8 ||
tadadhīnaṃ hi me saumya sītāyāḥ parimārgaṇam |
evaṃ bruvāṇaṃ taṃ dhīraṃ rāmaṃ saumitrirabravīt || 9 ||
gacchāvastvaritaṃ tatra mamāpi tvarate manaḥ |
āśramāttu tata stasmānniṣkramya sa viśāmpatiḥ || 10 ||
ājagāma tataḥ pampāṃ lakṣmaṇena saha prabhuḥ |
sa dadarśa tataḥ puṇyāmudārajanasevitām || 11 ||
nānādrumalatākīrṇāṃ pampāṃ pānīyavāhinīm |
padmaissaugandhikaistāmrāṃ śuklāṃ kumudamaṇḍalaiḥ || 12 ||
nīlāṃ kuvalayodghāṭairbahuvarṇāṃ kuthāmiva |
sa tāmāsādya vai rāmo dūrādudakavāhinīm || 13 ||
mataṅgasarasaṃ nāma hradaṃ samavagāhata |
aravindotpalavatīṃ padmasaugandhikāyutām || 14 ||
puṣpitāmravaṇopetāṃ barhiṇodghuṣṭanāditām |
tilakairbījapūraiśca dhavaiśśukladrumaistathā || 15 ||
puṣpitaiḥ karavīraiśca punnāgaiśca supuṣpitaiḥ |
mālatīkundagulmaiśca bhāṇḍīrairniculaistathā || 16 ||
aśokaissaptaparṇaiśca ketakairatimuktakaiḥ |
anyaiśca vividhairvṛkṣaiḥ pramadāmiva bhūṣitām || 17 ||
samīkṣamāṇau puṣapāḍhyaṃ sarvato vipuladrumam |
koyaṣṭikaiścārjunakaiśśatapatraiśca kīrakaiḥ || 18 ||
etaiścānyaiśca vihagairnāditaṃ tu vanaṃ mahat |
tato jagmaturavyagrau rāghavau susamāhitau || 19 ||
tadvanaṃ caiva sarasaḥ paśyantai śakunairyutam |
sa dadarśa tataḥ pampāṃ śītavārinidhiṃ śubhām || 20 ||
tilakāśokapunnāgavakuloddālakāśinīm |
sa rāmo vividhānvṛkṣānsarāṃsi vividhāni ca || 21 ||
paśyankāmābhisantapto jagāma paramaṃ hradam |
puṣpitopavanopetāṃ sālacampakaśobhitām || 22 ||
ṣaṭpadaughasamāviṣṭāṃ śrīmatīmatulaprabhām |
sphaṭikopamatoyāḍhyāṃ ślakṣṇavālukasantatām || 23 ||
sa tāṃ dṛṣṭvā punaḥ pampāṃ padmasauganghikairyutām |
ityuvāca tadā vākyaṃ lakṣmaṇaṃ satyavikramaḥ || 24 ||
asyāstīre tu pūrvoktaḥ parvato dhātumaṇḍitaḥ |
ṛṣyamūka iti khyātaḥ puṇyaḥ puṣpitapādapaḥ || 25 ||
hareḥ ṛkṣarajonāmnaḥ putrastasya mahātmanaḥ |
adhyāste taṃ mahāvīryassugrīva iti viśrutaḥ || 26 ||
sugrīvamabhigaccha tvaṃ vānarendraṃ nararṣabha |
ityuvāca punarvākyaṃ lakṣmaṇaṃ satyavikramam || 27 ||
rājyabhraṣṭena dīnena tasyāmāsaktacetasā |
kathaṃ mayā vinā śakyaṃ sītāṃ lakṣmaṇa jīvitum || 28 ||
ityevamuktvā madanābhipīḍitaḥ sa lakṣmaṇaṃ vākyamananyacetasam |
viveśa pampāṃ nalinīṃ manoramāṃ raghūttamaśśokaviṣādayantritaḥ || 29 ||
tato mahadvartma sudūrasaṅkramaṃ krameṇa gatvā pravilokayanvanam |
dadarśa pampāṃ śubhadarśakānanāmanekanānāvidhapakṣijālakām || 30 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcasaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.