3.11 അരണ്യകാണ്ഡ - ഏകാദശ സര്ഗഃ

3.11 Aranyakanda - Ekadasha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Malayalam script
📄 Download PDF
ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ അരണ്യകാണ്ഡമ് ।
അഥ ഏകാദശസ്സര്ഗഃ ।
അഗ്രതഃ പ്രയയൌ രാമസ്സീതാ മധ്യേ സുമധ്യമാ ।
പൃഷ്ഠതസ്തു ധനുഷ്പാണിര്ലക്ഷ്മണോഽനുജഗാമ ഹ ॥ 1 ॥
തൌ പശ്യമാനൌ വിവിധാന് ശൈലപ്രസ്ഥാന്വനാനി ച ।
നദീശ്ച വിവിധാ രമ്യാ ജഗ്മതുസ്സീതയാ സഹ ॥ 2 ॥
സാരസാംശ്ചക്രവാകാംശ്ച നദീപുലിനചാരിണഃ ।
സരാംസി ച സപദ്മാനി യുക്താനി ജലജൈഃ ഖഗൈഃ ॥ 3 ॥
യൂഥബദ്ധാംശ്ച പൃഷതാന്മദോന്മത്താന് വിഷാണിനഃ ।
മഹിഷാംശ്ച വരാഹാംശ്ച നാഗാംശ്ച ദ്രുമവൈരിണഃ ॥ 4 ॥
തേ ഗത്വാ ദൂരമധ്വാനം ലമ്ബമാനേ ദിവാകരേ ।
ദദൃശുസ്സഹിതാ രമ്യം തടാകം യോജനായതമ് ॥ 5 ॥
പദ്മപുഷ്കരസമ്ബാധം ഗജയൂഥൈരലങ്കൃതമ് ।
സാരസൈര്ഹംസകാദമ്ബൈസ്സങ്കുലം ജലചാരിഭിഃ ॥ 6 ॥
പ്രസന്നസലിലേ രമ്യേ തസ്മിന്സരസി ശുശ്രുവേ ।
ഗീതവാദിത്രനിര്ഘോഷോ ന തു കശ്ചന ദൃശ്യതേ ॥ 7 ॥
തതഃ കൌതൂഹലാദ്രാമോ ലക്ഷ്മണശ്ച മഹാബലഃ ।
മുനിം ധര്മഭൃതം നാമ പ്രഷ്ടും സമുപചക്രമേ ॥ 8 ॥
ഇദമത്യദ്ഭുതം ശ്രുത്വാ സര്വേഷാം നോ മഹാമുനേ ।
കൌതൂഹലം മഹജ്ജാതം കിമിദം സാധു കഥ്യതാമ് ॥ 9 ॥
വക്തവ്യം യദി ചേദവിപ്ര നാതിഗുഹ്യമപി പ്രഭോ ।
തേനൈവമുക്തോ ധര്മാത്മാ രാഘവേണ മുനിസ്തദാ ॥ 10 ॥
പ്രഭവം സരസഃ കൃത്സ്നമാഖ്യാതുമുപചക്രമേ ।
ഇദം പഞ്ചാപ്സരോ നാമ തടാകം സാര്വകാലികമ് ॥ 11 ॥
നിര്മിതം തപസാ രാമ മുനിനാ മാണ്ഡകര്ണിനാ ।
സ ഹി തേപേ തപസ്തീവ്രം മാണ്ഡകര്ണിര്മഹാമുനിഃ ॥ 12 ॥
ദശവര്ഷസഹസ്രാണി വായുഭക്ഷോ ജലാശ്രയഃ ।
തതഃ പ്രവ്യഥിതാസ്സര്വേ ദേവാസ്സാഗ്നിപുരോഗമാഃ ॥ 13 ॥
അബ്രുവന് വചനം സര്വേ പരസ്പരസമാഗതാഃ ।
അസ്മാകം കസ്യചിത് സ്ഥാനമേഷ പ്രാര്ഥയതേ മുനിഃ ॥ 14 ॥
ഇതി സംവിഗ്നമനസസ്സര്വേ തേ ത്രിദിവൌകസഃ ।
തത്ര കര്തും തപോവിഘ്നം ദേവൈസ്സര്വൈര്നിയോജിതാഃ ॥ 15 ॥
പ്രധാനാപ്സരസഃ പഞ്ച വിദ്യുച്ചലിതവര്ചസഃ ।
അപ്സരോഭിസ്തതസ്താഭിര്മുനിര്ദൃഷ്ടപരാവരഃ ॥ 16 ॥
നീതോ മദനവശ്യത്വം സുരാണാം കാര്യസിദ്ധയേ ।
താശ്ചൈവാപ്സരസഃ പഞ്ച മുനേഃ പത്നീത്വമാഗതാഃ ॥ 17 ॥
തടാകേ നിര്മിതം താസാമസ്മിന്നന്തര്ഹിതം ഗൃഹമ് ।
തഥൈവാപ്സരസഃ പഞ്ച നിവസന്ത്യോ യഥാസുഖമ് ॥ 18 ॥
രമയന്തി തപോയോഗാന്മുനിം യൌവനമാസ്ഥിതമ് ।
താസാം സങ്ക്രീഡമാനാനാമേഷ വാദിത്രനിസ്സ്വനഃ ॥ 19 ॥
ശ്രൂയതേ ഭൂഷണോന്മിശ്രോ ഗീതശബ്ദോ മനോഹരഃ ।
ആശ്ചര്യമിതി തസ്യൈതദ്വചനം ഭാവിതാത്മനഃ ॥ 20 ॥
രാഘവഃ പ്രതിജഗ്രാഹ സഹ ഭ്രാത്രാ മഹായശാഃ ।
ഏവം കഥയമാനസ്യ ദദര്ശാശ്രമമണ്ഡലമ് ॥ 21 ॥
കുശചീരപരിക്ഷിപ്തം ബ്രാഹ്മ്യാ ലക്ഷ്മ്യാ സമാവൃതമ് ।
പ്രവിശ്യ സഹ വൈദേഹ്യാ ലക്ഷ്മണേന ച രാഘവഃ ॥ 22 ॥
ഉവാസ മുനിഭിസ്സര്വൈഃ പൂജ്യമാനോ മഹായശാഃ ।
തദാ തസ്മിന്സകാകുത്ഥ്സഃ ശ്രീമത്യാശ്രമമണ്ഡലേ ॥ 23 ॥
ഉഷിത്വാ തു സുഖം തത്ര പൂജ്യമാനോ മഹര്ഷിഭിഃ ।
ജഗാമ ചാശ്രമാംസ്തേഷാം പര്യായേണ തപസ്വിനാമ് ॥ 24 ॥
യേഷാമുഷിതവാന് പൂര്വം സകാശേ സ മഹാസ്ത്രവിത് ।
ക്വചിത്പരിദശാന്മാസാനേകം സംവത്സരം ക്വചിത് ॥ 25 ॥
ക്വചിച്ഛ ചതുരോ മാസാന് പഞ്ച ഷട്ചാപരാന്ക്വചിത് ।
അപരത്രാധികം മാസാദപ്യര്ധമധികം ക്വചിത് ॥ 26 ॥
ത്രീന്മാസാനഷ്ടമാസാംശ്ച രാഘവോ ന്യവസത്സുഖമ് ।
തഥാ സംവസതസ്തസ്യ മുനീനാമാശ്രമേഷു വൈ ॥ 27 ॥
രമതശ്ചാനുകൂല്യേന യയുസ്സംവത്സരാ ദശ ।
പരിവൃത്യ ച ധര്മജ്ഞോ രാഘവസ്സഹ സീതയാ ॥ 28 ॥
സുതീക്ഷ്ണസ്യാശ്രമം ശ്രീമാന്പുനരേവാജഗാമ ഹ ।
സ തമാശ്രമമാസാദ്യ മുനിഭിഃ പ്രതിപൂജിതഃ ॥ 29 ॥
തത്രാപി ന്യവസദ്രാമഃ കഞ്ചിത്കാലമരിന്ദമഃ ।
തദാശ്രമസ്ഥോ വിനയാത്കദാചിത്തം മഹാമുനിമ് ॥ 30 ॥
ഉപാസീനസ്സകാകുത്സ്ഥസ്സുതീക്ഷ്ണമിദമബ്രവീത് ।
അസ്മിന്നരണ്യേ ഭഗവാനഗസ്ത്യോ മുനിസത്തമഃ ॥ 31 ॥
വസതീതി മയാ നിത്യം കഥാഃ കഥയതാം ശ്രുതമ് ।
ന തു ജാനാമി തം ദേശം വനസ്യാസ്യ മഹത്തയാ ॥ 32 ॥
കുത്രാശ്രമപദം രമ്യം മഹര്ഷേസ്തസ്യ ധീമതഃ ।
പ്രസാദാത്തത്ര ഭവതസ്സാനുജസ്സഹ സീതയാ ॥ 33 ॥
അഗസ്ത്യമഭിഗച്ഛേയമഭിവാദയിതും മുനിമ് ।
മനോരഥോ മഹാനേഷ ഹൃദി മേ പരിവര്തതേ ॥ 34 ॥
യദ്യഹം തം മുനിവരം ശുശ്രൂഷേയമപി സ്വയമ് ।
ഇതി രാമസ്യ സ മുനിശ്ശ്രുത്വാ ധര്മാത്മനോ വചഃ ॥ 35 ॥
സുതീക്ഷ്ണഃ പ്രത്യുവാചേദം പ്രീതോ ദശരഥാത്മജമ് ।
അഹമപ്യേതദേവ ത്വാം വക്തുകാമസ്സലക്ഷ്മണമ് ॥ 36 ॥
അഗസ്ത്യമഭിഗച്ഛേതി സീതയാ സഹ രാഘവ ।
ദിഷ്ട്യാ ത്വിദാനീമര്ഥേഽസ്മിന് സ്വയമേവ ബ്രവീഷി മാമ് ॥ 37 ॥
അഹമാഖ്യാമി തേ വത്സ യത്രാഗസ്ത്യോ മഹാമുനിഃ ।
യോജനാന്യാശ്രമാത്താത യാഹി ചത്വാരി വൈ തതഃ ॥ 38 ॥
ദക്ഷിണേന മഹാന് ശ്രീമാനഗസ്ത്യഭ്രാതുരാശ്രമഃ ।
സ്ഥലപ്രായേ വനോദ്ദേശേ പിപ്പലീവനശോഭിതേ ॥ 39 ॥
ബഹുപുഷ്പഫലേ രമ്യേ നാനാശകുനിനാദിതേ ।
പദ്മിന്യോ വിവിധാസ്തത്ര പ്രസന്നസലിലാശ്ശിവാഃ ॥ 40 ॥
ഹംസകാരണ്ഡവാകീര്ണാശ്ചക്രവാകോപശോഭിതാഃ ।
തത്രൈകാം രജനീം വ്യുഷ്യ പ്രഭാതേ രാമ ഗമ്യതാമ് ॥ 41 ॥
ദക്ഷിണാം ദിശമാസ്ഥായ വനഷണ്ഡസ്യ പാര്ശ്വതഃ ।
തത്രാഗസ്ത്യാശ്രമപദം ഗത്വാ യോജനമന്തരാ ॥ 42 ॥
രമണീയേ വനോദ്ധേശേ ബഹുപാദപസംവൃതേ ।
രംസ്യതേ തത്ര വൈദേഹീ ലക്ഷ്മണശ്ച സഹ ത്വയാ ॥ 43 ॥
സ ഹി രമ്യോ വനോദ്ദേശോ ബഹുപാദപസങ്കുലഃ ।
യദി ബുദ്ധിഃ കൃതാ ദ്രഷ്ടുമഗസ്ത്യം തം മഹാമുനിമ് ॥ 44 ॥
അദ്യൈവ ഗമനേ ബുദ്ധിം രോചയസ്വ മഹായശഃ ।
ഇതി രാമോ മുനേശ്ശ്രുത്വാ സഹ ഭ്രാത്രാഭിവാദ്യ ച ॥ 45 ॥
പ്രതസ്ഥേഽമുദ്ദിശ്യ സാനുജസ്സീതയാ സഹ ।
പശ്യന്വനാനി രമ്യാണി പര്വതാംശ്ചാഭ്രസന്നിഭാന് ॥ 46 ॥
സരാംസി സരിതശ്ചൈവ പഥി മാര്ഗവശാനുഗാഃ ।
സുതീക്ഷ്ണേനോപദിഷ്ടേന ഗത്വാ തേന പഥാ സുഖമ് ॥ 47 ॥
ഇദം പരമസംഹൃഷ്ടോ വാക്യം ലക്ഷ്മണമബ്രവീത് ।
ഏതദേവാശ്രമപദം നൂനം തസ്യ മഹാത്മനഃ ॥ 48 ॥
അഗസ്ത്യസ്യ മുനേര്ഭ്രാതുര്ദൃശ്യതേ പുണ്യകര്മണഃ ।
യഥാ ഹി മേ വനസ്യാസ്യ ജ്ഞാതാഃ പഥി സഹസ്രശഃ ॥ 49 ॥
സന്നതാഃ ഫലഭാരേണ പുഷ്പഭാരേണ ച ദ്രുമാഃ ।
പിപ്പലീനാം ച പക്വാനാം വനാദസ്മാദുപാഗതഃ ॥ 50 ॥
ഗന്ധോഽയം പവനോക്ഷിപ്തസ്സഹസാ കടുകോദയഃ ।
തത്ര തത്ര ച ദൃശ്യന്തേ സങ്ക്ഷിപ്താഃ കാഷ്ഠസഞ്ചയാഃ ॥ 51 ॥
ലൂനാശ്ച പഥി ദൃശ്യന്തേ ദര്ഭാ വൈഡൂര്യവര്ചസഃ ।
ഏതച്ച വനമധ്യസ്ഥം കൃഷ്ണാഭ്രശിഖരോപമമ് ॥ 52 ॥
പാവകസ്യാശ്രമസ്ഥസ്യ ധൂമാഗ്രം സമ്പ്രദൃശ്യതേ ।
വിവിക്തേഷു ച തീര്ഥേഷു കൃതസ്നാനാ ദ്വിജാതയഃ ॥ 53 ॥
പുഷ്പോപഹാരം കുര്വന്തി കുസുമൈസ്സ്വയമര്ജിതൈ ।
തത്സുതീക്ഷ്ണസ്യ വചനം യഥാ സൌമ്യ മയാ ശ്രുതമ് ॥ 54 ॥
അഗസ്ത്യസ്യാശ്രമോ ഭ്രാതുര്നൂനമേഷ ഭവിഷ്യതി ।
നിഗൃഹ്യ തപസാ മൃത്യും ലോകാനാം ഹിതകാമ്യയാ ॥ 55 ॥
യസ്യ ഭ്രാത്രാ കൃതേയം ദിക്ഛരണ്യാ പുണ്യകര്മണാ ।
ധാരയന് ബ്രാഹ്മണം രൂപമില്വലസ്സംസ്കൃതം വദന് ॥ 56 ॥
ആമന്ത്രയതി വിപ്രാന്സ്മശ്രാദ്ധമുദ്ദിശ്യ നിര്ഘൃണഃ ।
ഭ്രാതരം സംസ്കൃതം കൃത്വാ തതസ്തം മേഷരൂപിണമ് ॥ 57 ॥
താന് ദ്വിജാന്ഭോജയാമാസ ശ്രാദ്ധദൃഷ്ടേന കര്മണാ ।
തതോ ഭുക്തവതാം തേഷാം വിപ്രാണാമില്വലോഽബ്രവീത് ॥ 58 ॥
വാതാപേ നിഷ്ക്രമന്വേതി സ്വരേണ മഹതാ വദന് ।
തതോ ഭ്രാതുര്വചശ്ശ്രുത്വാ വാതാപിര്മേഷവന്നദന് ॥ 59 ॥
ഭിത്ത്വാ ഭിത്ത്വാ ശരീരാണി ബ്രാഹ്മണാനാം വിനിഷ്പതത് ।
ബ്രാഹ്മാണാനാം സഹസ്രാണി തൈരേവം കാമരൂപിഭിഃ ॥ 60 ॥
വിനാശിതാനി സംഹത്യ നിത്യശഃ പിശിതാശനൈഃ ।
അഗസ്ത്യേന തദാ ദേവൈഃ പ്രാര്ഥിതേന മഹര്ഷിണാ ॥ 61 ॥
അനുഭൂയ കില ശ്രാദ്ധേ ഭക്ഷിതസ്സമഹാസുരഃ ।
തതസ്സമ്പന്നമിത്യുക്ത്വാ ദത്ത്വാ ഹസ്തോദകം തതഃ ॥ 62 ॥
ഭ്രാതരം നിഷ്ക്രമസ്വേതി ചേല്വലസ്സോഽഭ്യഭാഷത ।
സ തം തഥാ ഭാഷമാണം ഭ്രാതരം വിപ്രഘാതിനമ് ॥ 63 ॥
അബ്രവീത്പ്രഹസന്ധീമാനഗസ്ത്യോ മുനിസത്തമഃ ।
കുതോ നിഷ്ക്രമിതും ശക്തിര്മയാ ജീര്ണസ്യ രക്ഷസഃ ॥ 64 ॥
ഭ്രാതുസ്തേ മേഷരൂപസ്യ ഗതസ്യ യമസാദനമ് ।
അഥ തസ്യ വചശ്ശ്രുത്വാ ഭ്രാതുര്നിധനസംശ്രയമ് ॥ 65 ॥
പ്രധര്ഷയിതുമാരേഭേ മുനിം ക്രോധാന്നിശാചരഃ ।
സോഽഭിദ്രവന്മുനിശ്രേഷ്ഠം മുനിനാ ദീപ്തതേജസാ ॥ 66 ॥
ചക്ഷുഷാനലകല്പേന നിര്ദഗ്ധോ നിധനം ഗതഃ ।
തസ്യായമാശ്രമോ ഭ്രാതുസ്തടാകവനശോഭിതഃ ॥ 67 ॥
വിപ്രാനുകമ്പയാ യേന കര്മേദം ദുഷ്കരം കൃതമ് ।
ഏവം കഥയമാനസ്യ തസ്യ സൌമിത്രിണാ സഹ ।
രാമസ്യാസ്തം ഗതസ്സൂര്യസ്സന്ധ്യാകാലോഽഭ്യവര്തതഃ ॥ 68 ॥
ഉപാസ്യ പശ്ചിമാം സന്ധ്യാം സഹ ഭ്രാത്രാ യഥാവിധി ।
പ്രവിവേശാഽശ്രമപദം തമൃഷിം സോഽഭ്യവാദയത് ॥ 69 ॥
സമ്യക് പ്രതിഗൃഹീതശ്ച മുനിനാ തേന രാഘവഃ ।
ന്യവസത്താം നിശാമേകാം പ്രാശ്യ മൂലഫലാനി ച ॥ 70 ॥
തസ്യാം രാത്യ്രാം വ്യതീതായാം വിമലേ സൂര്യമണ്ഡലേ ।
ഭ്രാതരം തമഗസ്ത്യസ്യ ഹ്യാമന്ത്രയത രാഘവഃ ॥ 71 ॥
അഭിവാദയേ ത്വാം ഭഗവന് സുഖമധ്യുഷിതോ നിശാമ് ।
ആമന്ത്രയേ ത്വാം ഗച്ഛാമി ഗുരും തേ ദ്രഷ്ടുമഗ്രജമ് ॥ 72 ॥
ഗമ്യതാമിതി തേനോക്തോ ജഗാമ രഘുനന്ദനഃ ।
യഥോദ്ദിഷ്ടേന മാര്ഗേണ വനം തച്ചാവലോകയന് ॥ 73 ॥
നീവാരാന്പനസാംസ്താലാംസ്തിമിശാന്വഞ്ചുലാന്ധവാന് ।
ചിരിബില്വാന്മധൂകാംശ്ച ബില്വാനപി ച തിന്ദുകാന് ॥ 74 ॥
പുഷ്പിതാന്പുഷ്പിതാഗ്രാഭിര്ലതാഭിരനുവേഷ്ടിതാന് ।
ദദര്ശ രാമശ്ശതശസ്തത്ര കാന്താരപാദപാന് ॥ 75 ॥
ഹസ്തിഹസ്തൈര്വിമൃദിതാന്വാനരൈരുപശോഭിതാന് ।
മത്തൈശ്ശകുനിസങ്ഘൈശ്ച ശതശശ്ച പ്രണാദിതാന് ॥ 76 ॥
തതോഽബ്രവീത്സമീപസ്ഥം രാമോ രാജീവലോചനഃ ।
പൃഷ്ഠതോഽനുഗതം വീരം ലക്ഷ്മണം ലക്ഷ്മിവര്ധനമ് ॥ 77 ॥
സ്നിഗ്ധപത്രാ യഥാ വൃക്ഷാ യഥാ ക്ഷാന്താ മൃഗദ്വിജാഃ ।
ആശ്രമോ നാതിദൂരസ്ഥോ മഹര്ഷേര്ഭാവിതാത്മനഃ ॥ 78 ॥
അഗസ്ത്യ ഇതി വിഖ്യാതോ ലോകേ സ്വേനൈവ കര്മണാ ।
ആശ്രമോ ദൃശ്യതേ തസ്യ പരിശ്രാന്തശ്രമാപഹഃ ॥ 79 ॥
പ്രാജ്യധൂമാകുലവനശ്ചീരമാലാപരിഷ്കൃതഃ ।
പ്രശാന്തമൃഗയൂഥശ്ച നാനാശകുനിനാദിതഃ ॥ 80 ॥
തസ്യേദമാശ്രമപദം പ്രഭാവാദ്യസ്യ രാക്ഷസൈഃ ।
ദിഗിയം ദക്ഷിണാ ത്രാസാദ്ദൃശ്യതേ നോപഭുജ്യതേ ॥ 81 ॥
യദാ പ്രഭൃതി ചാക്രാന്താ ദിഗിയം പുണ്യകര്മണാ ।
തദാ പ്രഭൃതി നിര്വൈരാഃ പ്രശാന്താ രജനീചരാഃ ॥ 82 ॥
നാമ്നാ ചേയം ഭഗവതോ ദക്ഷിണാ ദിക്പ്രദക്ഷിണാ ।
പ്രഥിതാ ത്രിഷു ലോകേഷു ദുര്ധര്ഷാ ക്രൂരകര്മഭിഃ ॥ 83 ॥
മാര്ഗം നിരോദ്ധും നിരതോ ഭാസ്കരസ്യാചലോത്തമഃ ।
നിദേശം പാലയന്യസ്യ വിന്ധ്യശൈലാ ന വര്ധതേ ॥ 84 ॥
അയം ദീര്ഘായുഷസ്തസ്യ ലോകേ വിശ്രുതകര്മണഃ ।
അഗസ്ത്യസ്യാശ്രമ ശ്രീമാന്വിനീതജനസേവിതഃ ॥ 85 ॥
ഏഷ ലോകാര്ചിതസ്സാധുര്ഹിതേ നിത്യരതസ്സതാമ് ।
അസ്മാനഭിഗതാനേഷ ശ്രേയസാ യോജയിഷ്യതി ॥ 86 ॥
ആരാധയിഷ്യാമ്യത്രാഹമഗസ്ത്യം തം മഹാമുനിമ് ।
ശേഷം ച വനവാസസ്യ സൌമ്യ വത്സ്യാമ്യഹം പ്രഭോ ॥ 87 ॥
അത്ര ദേവാസ്സഗന്ധര്വാസ്സിദ്ധാശ്ച പരമര്ഷയഃ ।
അഗസ്ത്യം നിയതാഹാരം സതതം പര്യുപാസതേ ॥ 88 ॥
നാത്ര ജീവേന്മൃഷാവാദീ ക്രൂരോ വാ യദി വാ ശഠഃ ।
നൃശംസഃ കാമവൃത്തോ വാ മുനിരേഷ തഥാവിധഃ ॥ 89 ॥
അത്ര ദേവാശ്ച യക്ഷാശ്ച നാഗാശ്ച പതഗൈസ്സഹ ।
വസന്തി നിയതാഹാരാ ധര്മമാരാധയിഷ്ണവഃ ॥ 90 ॥
അത്ര സിദ്ധാ മഹാത്മാനോ വിമാനൈജസ്സൂര്യസന്നിഭൈഃ ।
ത്യക്തദേഹാ നവൈര്ദേഹൈഃ സ്വര്യാതാഃ പരമര്ഷയഃ ॥ 91 ॥
യക്ഷത്വമമരത്വം ച രാജ്യാനി വിവിധാനി ച ।
അത്ര ദേവാഃ പ്രയച്ഛന്തി ഭൂതൈരാരാധിതാശ്ശുഭൈഃ ॥ 92 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ അരണ്യകാണ്ഡേ ഏകാദശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ekādaśassargaḥ |
agrataḥ prayayau rāmassītā madhye sumadhyamā |
pṛṣṭhatastu dhanuṣpāṇirlakṣmaṇo'nujagāma ha || 1 ||
tau paśyamānau vividhān śailaprasthānvanāni ca |
nadīśca vividhā ramyā jagmatussītayā saha || 2 ||
sārasāṃścakravākāṃśca nadīpulinacāriṇaḥ |
sarāṃsi ca sapadmāni yuktāni jalajaiḥ khagaiḥ || 3 ||
yūthabaddhāṃśca pṛṣatānmadonmattān viṣāṇinaḥ |
mahiṣāṃśca varāhāṃśca nāgāṃśca drumavairiṇaḥ || 4 ||
te gatvā dūramadhvānaṃ lambamāne divākare |
dadṛśussahitā ramyaṃ taṭākaṃ yojanāyatam || 5 ||
padmapuṣkarasambādhaṃ gajayūthairalaṅkṛtam |
sārasairhaṃsakādambaissaṅkulaṃ jalacāribhiḥ || 6 ||
prasannasalile ramye tasminsarasi śuśruve |
gītavāditranirghoṣo na tu kaścana dṛśyate || 7 ||
tataḥ kautūhalādrāmo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ |
muniṃ dharmabhṛtaṃ nāma praṣṭuṃ samupacakrame || 8 ||
idamatyadbhutaṃ śrutvā sarveṣāṃ no mahāmune |
kautūhalaṃ mahajjātaṃ kimidaṃ sādhu kathyatām || 9 ||
vaktavyaṃ yadi cedavipra nātiguhyamapi prabho |
tenaivamukto dharmātmā rāghaveṇa munistadā || 10 ||
prabhavaṃ sarasaḥ kṛtsnamākhyātumupacakrame |
idaṃ pañcāpsaro nāma taṭākaṃ sārvakālikam || 11 ||
nirmitaṃ tapasā rāma muninā māṇḍakarṇinā |
sa hi tepe tapastīvraṃ māṇḍakarṇirmahāmuniḥ || 12 ||
daśavarṣasahasrāṇi vāyubhakṣo jalāśrayaḥ |
tataḥ pravyathitāssarve devāssāgnipurogamāḥ || 13 ||
abruvan vacanaṃ sarve parasparasamāgatāḥ |
asmākaṃ kasyacit sthānameṣa prārthayate muniḥ || 14 ||
iti saṃvignamanasassarve te tridivaukasaḥ |
tatra kartuṃ tapovighnaṃ devaissarvairniyojitāḥ || 15 ||
pradhānāpsarasaḥ pañca vidyuccalitavarcasaḥ |
apsarobhistatastābhirmunirdṛṣṭaparāvaraḥ || 16 ||
nīto madanavaśyatvaṃ surāṇāṃ kāryasiddhaye |
tāścaivāpsarasaḥ pañca muneḥ patnītvamāgatāḥ || 17 ||
taṭāke nirmitaṃ tāsāmasminnantarhitaṃ gṛham |
tathaivāpsarasaḥ pañca nivasantyo yathāsukham || 18 ||
ramayanti tapoyogānmuniṃ yauvanamāsthitam |
tāsāṃ saṅkrīḍamānānāmeṣa vāditranissvanaḥ || 19 ||
śrūyate bhūṣaṇonmiśro gītaśabdo manoharaḥ |
āścaryamiti tasyaitadvacanaṃ bhāvitātmanaḥ || 20 ||
rāghavaḥ pratijagrāha saha bhrātrā mahāyaśāḥ |
evaṃ kathayamānasya dadarśāśramamaṇḍalam || 21 ||
kuśacīraparikṣiptaṃ brāhmyā lakṣmyā samāvṛtam |
praviśya saha vaidehyā lakṣmaṇena ca rāghavaḥ || 22 ||
uvāsa munibhissarvaiḥ pūjyamāno mahāyaśāḥ |
tadā tasminsakākutthsaḥ śrīmatyāśramamaṇḍale || 23 ||
uṣitvā tu sukhaṃ tatra pūjyamāno maharṣibhiḥ |
jagāma cāśramāṃsteṣāṃ paryāyeṇa tapasvinām || 24 ||
yeṣāmuṣitavān pūrvaṃ sakāśe sa mahāstravit |
kvacitparidaśānmāsānekaṃ saṃvatsaraṃ kvacit || 25 ||
kvaciccha caturo māsān pañca ṣaṭcāparānkvacit |
aparatrādhikaṃ māsādapyardhamadhikaṃ kvacit || 26 ||
trīnmāsānaṣṭamāsāṃśca rāghavo nyavasatsukham |
tathā saṃvasatastasya munīnāmāśrameṣu vai || 27 ||
ramataścānukūlyena yayussaṃvatsarā daśa |
parivṛtya ca dharmajño rāghavassaha sītayā || 28 ||
sutīkṣṇasyāśramaṃ śrīmānpunarevājagāma ha |
sa tamāśramamāsādya munibhiḥ pratipūjitaḥ || 29 ||
tatrāpi nyavasadrāmaḥ kañcitkālamarindamaḥ |
tadāśramastho vinayātkadācittaṃ mahāmunim || 30 ||
upāsīnassakākutsthassutīkṣṇamidamabravīt |
asminnaraṇye bhagavānagastyo munisattamaḥ || 31 ||
vasatīti mayā nityaṃ kathāḥ kathayatāṃ śrutam |
na tu jānāmi taṃ deśaṃ vanasyāsya mahattayā || 32 ||
kutrāśramapadaṃ ramyaṃ maharṣestasya dhīmataḥ |
prasādāttatra bhavatassānujassaha sītayā || 33 ||
agastyamabhigaccheyamabhivādayituṃ munim |
manoratho mahāneṣa hṛdi me parivartate || 34 ||
yadyahaṃ taṃ munivaraṃ śuśrūṣeyamapi svayam |
iti rāmasya sa muniśśrutvā dharmātmano vacaḥ || 35 ||
sutīkṣṇaḥ pratyuvācedaṃ prīto daśarathātmajam |
ahamapyetadeva tvāṃ vaktukāmassalakṣmaṇam || 36 ||
agastyamabhigaccheti sītayā saha rāghava |
diṣṭyā tvidānīmarthe'smin svayameva bravīṣi mām || 37 ||
ahamākhyāmi te vatsa yatrāgastyo mahāmuniḥ |
yojanānyāśramāttāta yāhi catvāri vai tataḥ || 38 ||
dakṣiṇena mahān śrīmānagastyabhrāturāśramaḥ |
sthalaprāye vanoddeśe pippalīvanaśobhite || 39 ||
bahupuṣpaphale ramye nānāśakuninādite |
padminyo vividhāstatra prasannasalilāśśivāḥ || 40 ||
haṃsakāraṇḍavākīrṇāścakravākopaśobhitāḥ |
tatraikāṃ rajanīṃ vyuṣya prabhāte rāma gamyatām || 41 ||
dakṣiṇāṃ diśamāsthāya vanaṣaṇḍasya pārśvataḥ |
tatrāgastyāśramapadaṃ gatvā yojanamantarā || 42 ||
ramaṇīye vanoddheśe bahupādapasaṃvṛte |
raṃsyate tatra vaidehī lakṣmaṇaśca saha tvayā || 43 ||
sa hi ramyo vanoddeśo bahupādapasaṅkulaḥ |
yadi buddhiḥ kṛtā draṣṭumagastyaṃ taṃ mahāmunim || 44 ||
adyaiva gamane buddhiṃ rocayasva mahāyaśaḥ |
iti rāmo muneśśrutvā saha bhrātrābhivādya ca || 45 ||
pratasthe'muddiśya sānujassītayā saha |
paśyanvanāni ramyāṇi parvatāṃścābhrasannibhān || 46 ||
sarāṃsi saritaścaiva pathi mārgavaśānugāḥ |
sutīkṣṇenopadiṣṭena gatvā tena pathā sukham || 47 ||
idaṃ paramasaṃhṛṣṭo vākyaṃ lakṣmaṇamabravīt |
etadevāśramapadaṃ nūnaṃ tasya mahātmanaḥ || 48 ||
agastyasya munerbhrāturdṛśyate puṇyakarmaṇaḥ |
yathā hi me vanasyāsya jñātāḥ pathi sahasraśaḥ || 49 ||
sannatāḥ phalabhāreṇa puṣpabhāreṇa ca drumāḥ |
pippalīnāṃ ca pakvānāṃ vanādasmādupāgataḥ || 50 ||
gandho'yaṃ pavanokṣiptassahasā kaṭukodayaḥ |
tatra tatra ca dṛśyante saṅkṣiptāḥ kāṣṭhasañcayāḥ || 51 ||
lūnāśca pathi dṛśyante darbhā vaiḍūryavarcasaḥ |
etacca vanamadhyasthaṃ kṛṣṇābhraśikharopamam || 52 ||
pāvakasyāśramasthasya dhūmāgraṃ sampradṛśyate |
vivikteṣu ca tīrtheṣu kṛtasnānā dvijātayaḥ || 53 ||
puṣpopahāraṃ kurvanti kusumaissvayamarjitai |
tatsutīkṣṇasya vacanaṃ yathā saumya mayā śrutam || 54 ||
agastyasyāśramo bhrāturnūnameṣa bhaviṣyati |
nigṛhya tapasā mṛtyuṃ lokānāṃ hitakāmyayā || 55 ||
yasya bhrātrā kṛteyaṃ dikcharaṇyā puṇyakarmaṇā |
dhārayan brāhmaṇaṃ rūpamilvalassaṃskṛtaṃ vadan || 56 ||
āmantrayati viprānsmaśrāddhamuddiśya nirghṛṇaḥ |
bhrātaraṃ saṃskṛtaṃ kṛtvā tatastaṃ meṣarūpiṇam || 57 ||
tān dvijānbhojayāmāsa śrāddhadṛṣṭena karmaṇā |
tato bhuktavatāṃ teṣāṃ viprāṇāmilvalo'bravīt || 58 ||
vātāpe niṣkramanveti svareṇa mahatā vadan |
tato bhrāturvacaśśrutvā vātāpirmeṣavannadan || 59 ||
bhittvā bhittvā śarīrāṇi brāhmaṇānāṃ viniṣpatat |
brāhmāṇānāṃ sahasrāṇi tairevaṃ kāmarūpibhiḥ || 60 ||
vināśitāni saṃhatya nityaśaḥ piśitāśanaiḥ |
agastyena tadā devaiḥ prārthitena maharṣiṇā || 61 ||
anubhūya kila śrāddhe bhakṣitassamahāsuraḥ |
tatassampannamityuktvā dattvā hastodakaṃ tataḥ || 62 ||
bhrātaraṃ niṣkramasveti celvalasso'bhyabhāṣata |
sa taṃ tathā bhāṣamāṇaṃ bhrātaraṃ vipraghātinam || 63 ||
abravītprahasandhīmānagastyo munisattamaḥ |
kuto niṣkramituṃ śaktirmayā jīrṇasya rakṣasaḥ || 64 ||
bhrātuste meṣarūpasya gatasya yamasādanam |
atha tasya vacaśśrutvā bhrāturnidhanasaṃśrayam || 65 ||
pradharṣayitumārebhe muniṃ krodhānniśācaraḥ |
so'bhidravanmuniśreṣṭhaṃ muninā dīptatejasā || 66 ||
cakṣuṣānalakalpena nirdagdho nidhanaṃ gataḥ |
tasyāyamāśramo bhrātustaṭākavanaśobhitaḥ || 67 ||
viprānukampayā yena karmedaṃ duṣkaraṃ kṛtam |
evaṃ kathayamānasya tasya saumitriṇā saha |
rāmasyāstaṃ gatassūryassandhyākālo'bhyavartataḥ || 68 ||
upāsya paścimāṃ sandhyāṃ saha bhrātrā yathāvidhi |
praviveśā'śramapadaṃ tamṛṣiṃ so'bhyavādayat || 69 ||
samyak pratigṛhītaśca muninā tena rāghavaḥ |
nyavasattāṃ niśāmekāṃ prāśya mūlaphalāni ca || 70 ||
tasyāṃ rātyrāṃ vyatītāyāṃ vimale sūryamaṇḍale |
bhrātaraṃ tamagastyasya hyāmantrayata rāghavaḥ || 71 ||
abhivādaye tvāṃ bhagavan sukhamadhyuṣito niśām |
āmantraye tvāṃ gacchāmi guruṃ te draṣṭumagrajam || 72 ||
gamyatāmiti tenokto jagāma raghunandanaḥ |
yathoddiṣṭena mārgeṇa vanaṃ taccāvalokayan || 73 ||
nīvārānpanasāṃstālāṃstimiśānvañculāndhavān |
ciribilvānmadhūkāṃśca bilvānapi ca tindukān || 74 ||
puṣpitānpuṣpitāgrābhirlatābhiranuveṣṭitān |
dadarśa rāmaśśataśastatra kāntārapādapān || 75 ||
hastihastairvimṛditānvānarairupaśobhitān |
mattaiśśakunisaṅghaiśca śataśaśca praṇāditān || 76 ||
tato'bravītsamīpasthaṃ rāmo rājīvalocanaḥ |
pṛṣṭhato'nugataṃ vīraṃ lakṣmaṇaṃ lakṣmivardhanam || 77 ||
snigdhapatrā yathā vṛkṣā yathā kṣāntā mṛgadvijāḥ |
āśramo nātidūrastho maharṣerbhāvitātmanaḥ || 78 ||
agastya iti vikhyāto loke svenaiva karmaṇā |
āśramo dṛśyate tasya pariśrāntaśramāpahaḥ || 79 ||
prājyadhūmākulavanaścīramālāpariṣkṛtaḥ |
praśāntamṛgayūthaśca nānāśakunināditaḥ || 80 ||
tasyedamāśramapadaṃ prabhāvādyasya rākṣasaiḥ |
digiyaṃ dakṣiṇā trāsāddṛśyate nopabhujyate || 81 ||
yadā prabhṛti cākrāntā digiyaṃ puṇyakarmaṇā |
tadā prabhṛti nirvairāḥ praśāntā rajanīcarāḥ || 82 ||
nāmnā ceyaṃ bhagavato dakṣiṇā dikpradakṣiṇā |
prathitā triṣu lokeṣu durdharṣā krūrakarmabhiḥ || 83 ||
mārgaṃ niroddhuṃ nirato bhāskarasyācalottamaḥ |
nideśaṃ pālayanyasya vindhyaśailā na vardhate || 84 ||
ayaṃ dīrghāyuṣastasya loke viśrutakarmaṇaḥ |
agastyasyāśrama śrīmānvinītajanasevitaḥ || 85 ||
eṣa lokārcitassādhurhite nityaratassatām |
asmānabhigatāneṣa śreyasā yojayiṣyati || 86 ||
ārādhayiṣyāmyatrāhamagastyaṃ taṃ mahāmunim |
śeṣaṃ ca vanavāsasya saumya vatsyāmyahaṃ prabho || 87 ||
atra devāssagandharvāssiddhāśca paramarṣayaḥ |
agastyaṃ niyatāhāraṃ satataṃ paryupāsate || 88 ||
nātra jīvenmṛṣāvādī krūro vā yadi vā śaṭhaḥ |
nṛśaṃsaḥ kāmavṛtto vā munireṣa tathāvidhaḥ || 89 ||
atra devāśca yakṣāśca nāgāśca patagaissaha |
vasanti niyatāhārā dharmamārādhayiṣṇavaḥ || 90 ||
atra siddhā mahātmāno vimānaijassūryasannibhaiḥ |
tyaktadehā navairdehaiḥ svaryātāḥ paramarṣayaḥ || 91 ||
yakṣatvamamaratvaṃ ca rājyāni vividhāni ca |
atra devāḥ prayacchanti bhūtairārādhitāśśubhaiḥ || 92 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ekādaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ एकादशस्सर्गः ।
अग्रतः प्रययौ रामस्सीता मध्ये सुमध्यमा ।
पृष्ठतस्तु धनुष्पाणिर्लक्ष्मणोऽनुजगाम ह ॥ 1 ॥
तौ पश्यमानौ विविधान् शैलप्रस्थान्वनानि च ।
नदीश्च विविधा रम्या जग्मतुस्सीतया सह ॥ 2 ॥
सारसांश्चक्रवाकांश्च नदीपुलिनचारिणः ।
सरांसि च सपद्मानि युक्तानि जलजैः खगैः ॥ 3 ॥
यूथबद्धांश्च पृषतान्मदोन्मत्तान् विषाणिनः ।
महिषांश्च वराहांश्च नागांश्च द्रुमवैरिणः ॥ 4 ॥
ते गत्वा दूरमध्वानं लम्बमाने दिवाकरे ।
ददृशुस्सहिता रम्यं तटाकं योजनायतम् ॥ 5 ॥
पद्मपुष्करसम्बाधं गजयूथैरलङ्कृतम् ।
सारसैर्हंसकादम्बैस्सङ्कुलं जलचारिभिः ॥ 6 ॥
प्रसन्नसलिले रम्ये तस्मिन्सरसि शुश्रुवे ।
गीतवादित्रनिर्घोषो न तु कश्चन दृश्यते ॥ 7 ॥
ततः कौतूहलाद्रामो लक्ष्मणश्च महाबलः ।
मुनिं धर्मभृतं नाम प्रष्टुं समुपचक्रमे ॥ 8 ॥
इदमत्यद्भुतं श्रुत्वा सर्वेषां नो महामुने ।
कौतूहलं महज्जातं किमिदं साधु कथ्यताम् ॥ 9 ॥
वक्तव्यं यदि चेदविप्र नातिगुह्यमपि प्रभो ।
तेनैवमुक्तो धर्मात्मा राघवेण मुनिस्तदा ॥ 10 ॥
प्रभवं सरसः कृत्स्नमाख्यातुमुपचक्रमे ।
इदं पञ्चाप्सरो नाम तटाकं सार्वकालिकम् ॥ 11 ॥
निर्मितं तपसा राम मुनिना माण्डकर्णिना ।
स हि तेपे तपस्तीव्रं माण्डकर्णिर्महामुनिः ॥ 12 ॥
दशवर्षसहस्राणि वायुभक्षो जलाश्रयः ।
ततः प्रव्यथितास्सर्वे देवास्साग्निपुरोगमाः ॥ 13 ॥
अब्रुवन् वचनं सर्वे परस्परसमागताः ।
अस्माकं कस्यचित् स्थानमेष प्रार्थयते मुनिः ॥ 14 ॥
इति संविग्नमनसस्सर्वे ते त्रिदिवौकसः ।
तत्र कर्तुं तपोविघ्नं देवैस्सर्वैर्नियोजिताः ॥ 15 ॥
प्रधानाप्सरसः पञ्च विद्युच्चलितवर्चसः ।
अप्सरोभिस्ततस्ताभिर्मुनिर्दृष्टपरावरः ॥ 16 ॥
नीतो मदनवश्यत्वं सुराणां कार्यसिद्धये ।
ताश्चैवाप्सरसः पञ्च मुनेः पत्नीत्वमागताः ॥ 17 ॥
तटाके निर्मितं तासामस्मिन्नन्तर्हितं गृहम् ।
तथैवाप्सरसः पञ्च निवसन्त्यो यथासुखम् ॥ 18 ॥
रमयन्ति तपोयोगान्मुनिं यौवनमास्थितम् ।
तासां सङ्क्रीडमानानामेष वादित्रनिस्स्वनः ॥ 19 ॥
श्रूयते भूषणोन्मिश्रो गीतशब्दो मनोहरः ।
आश्चर्यमिति तस्यैतद्वचनं भावितात्मनः ॥ 20 ॥
राघवः प्रतिजग्राह सह भ्रात्रा महायशाः ।
एवं कथयमानस्य ददर्शाश्रममण्डलम् ॥ 21 ॥
कुशचीरपरिक्षिप्तं ब्राह्म्या लक्ष्म्या समावृतम् ।
प्रविश्य सह वैदेह्या लक्ष्मणेन च राघवः ॥ 22 ॥
उवास मुनिभिस्सर्वैः पूज्यमानो महायशाः ।
तदा तस्मिन्सकाकुत्थ्सः श्रीमत्याश्रममण्डले ॥ 23 ॥
उषित्वा तु सुखं तत्र पूज्यमानो महर्षिभिः ।
जगाम चाश्रमांस्तेषां पर्यायेण तपस्विनाम् ॥ 24 ॥
येषामुषितवान् पूर्वं सकाशे स महास्त्रवित् ।
क्वचित्परिदशान्मासानेकं संवत्सरं क्वचित् ॥ 25 ॥
क्वचिच्छ चतुरो मासान् पञ्च षट्चापरान्क्वचित् ।
अपरत्राधिकं मासादप्यर्धमधिकं क्वचित् ॥ 26 ॥
त्रीन्मासानष्टमासांश्च राघवो न्यवसत्सुखम् ।
तथा संवसतस्तस्य मुनीनामाश्रमेषु वै ॥ 27 ॥
रमतश्चानुकूल्येन ययुस्संवत्सरा दश ।
परिवृत्य च धर्मज्ञो राघवस्सह सीतया ॥ 28 ॥
सुतीक्ष्णस्याश्रमं श्रीमान्पुनरेवाजगाम ह ।
स तमाश्रममासाद्य मुनिभिः प्रतिपूजितः ॥ 29 ॥
तत्रापि न्यवसद्रामः कञ्चित्कालमरिन्दमः ।
तदाश्रमस्थो विनयात्कदाचित्तं महामुनिम् ॥ 30 ॥
उपासीनस्सकाकुत्स्थस्सुतीक्ष्णमिदमब्रवीत् ।
अस्मिन्नरण्ये भगवानगस्त्यो मुनिसत्तमः ॥ 31 ॥
वसतीति मया नित्यं कथाः कथयतां श्रुतम् ।
न तु जानामि तं देशं वनस्यास्य महत्तया ॥ 32 ॥
कुत्राश्रमपदं रम्यं महर्षेस्तस्य धीमतः ।
प्रसादात्तत्र भवतस्सानुजस्सह सीतया ॥ 33 ॥
अगस्त्यमभिगच्छेयमभिवादयितुं मुनिम् ।
मनोरथो महानेष हृदि मे परिवर्तते ॥ 34 ॥
यद्यहं तं मुनिवरं शुश्रूषेयमपि स्वयम् ।
इति रामस्य स मुनिश्श्रुत्वा धर्मात्मनो वचः ॥ 35 ॥
सुतीक्ष्णः प्रत्युवाचेदं प्रीतो दशरथात्मजम् ।
अहमप्येतदेव त्वां वक्तुकामस्सलक्ष्मणम् ॥ 36 ॥
अगस्त्यमभिगच्छेति सीतया सह राघव ।
दिष्ट्या त्विदानीमर्थेऽस्मिन् स्वयमेव ब्रवीषि माम् ॥ 37 ॥
अहमाख्यामि ते वत्स यत्रागस्त्यो महामुनिः ।
योजनान्याश्रमात्तात याहि चत्वारि वै ततः ॥ 38 ॥
दक्षिणेन महान् श्रीमानगस्त्यभ्रातुराश्रमः ।
स्थलप्राये वनोद्देशे पिप्पलीवनशोभिते ॥ 39 ॥
बहुपुष्पफले रम्ये नानाशकुनिनादिते ।
पद्मिन्यो विविधास्तत्र प्रसन्नसलिलाश्शिवाः ॥ 40 ॥
हंसकारण्डवाकीर्णाश्चक्रवाकोपशोभिताः ।
तत्रैकां रजनीं व्युष्य प्रभाते राम गम्यताम् ॥ 41 ॥
दक्षिणां दिशमास्थाय वनषण्डस्य पार्श्वतः ।
तत्रागस्त्याश्रमपदं गत्वा योजनमन्तरा ॥ 42 ॥
रमणीये वनोद्धेशे बहुपादपसंवृते ।
रंस्यते तत्र वैदेही लक्ष्मणश्च सह त्वया ॥ 43 ॥
स हि रम्यो वनोद्देशो बहुपादपसङ्कुलः ।
यदि बुद्धिः कृता द्रष्टुमगस्त्यं तं महामुनिम् ॥ 44 ॥
अद्यैव गमने बुद्धिं रोचयस्व महायशः ।
इति रामो मुनेश्श्रुत्वा सह भ्रात्राभिवाद्य च ॥ 45 ॥
प्रतस्थेऽमुद्दिश्य सानुजस्सीतया सह ।
पश्यन्वनानि रम्याणि पर्वतांश्चाभ्रसन्निभान् ॥ 46 ॥
सरांसि सरितश्चैव पथि मार्गवशानुगाः ।
सुतीक्ष्णेनोपदिष्टेन गत्वा तेन पथा सुखम् ॥ 47 ॥
इदं परमसंहृष्टो वाक्यं लक्ष्मणमब्रवीत् ।
एतदेवाश्रमपदं नूनं तस्य महात्मनः ॥ 48 ॥
अगस्त्यस्य मुनेर्भ्रातुर्दृश्यते पुण्यकर्मणः ।
यथा हि मे वनस्यास्य ज्ञाताः पथि सहस्रशः ॥ 49 ॥
सन्नताः फलभारेण पुष्पभारेण च द्रुमाः ।
पिप्पलीनां च पक्वानां वनादस्मादुपागतः ॥ 50 ॥
गन्धोऽयं पवनोक्षिप्तस्सहसा कटुकोदयः ।
तत्र तत्र च दृश्यन्ते सङ्क्षिप्ताः काष्ठसञ्चयाः ॥ 51 ॥
लूनाश्च पथि दृश्यन्ते दर्भा वैडूर्यवर्चसः ।
एतच्च वनमध्यस्थं कृष्णाभ्रशिखरोपमम् ॥ 52 ॥
पावकस्याश्रमस्थस्य धूमाग्रं सम्प्रदृश्यते ।
विविक्तेषु च तीर्थेषु कृतस्नाना द्विजातयः ॥ 53 ॥
पुष्पोपहारं कुर्वन्ति कुसुमैस्स्वयमर्जितै ।
तत्सुतीक्ष्णस्य वचनं यथा सौम्य मया श्रुतम् ॥ 54 ॥
अगस्त्यस्याश्रमो भ्रातुर्नूनमेष भविष्यति ।
निगृह्य तपसा मृत्युं लोकानां हितकाम्यया ॥ 55 ॥
यस्य भ्रात्रा कृतेयं दिक्छरण्या पुण्यकर्मणा ।
धारयन् ब्राह्मणं रूपमिल्वलस्संस्कृतं वदन् ॥ 56 ॥
आमन्त्रयति विप्रान्स्मश्राद्धमुद्दिश्य निर्घृणः ।
भ्रातरं संस्कृतं कृत्वा ततस्तं मेषरूपिणम् ॥ 57 ॥
तान् द्विजान्भोजयामास श्राद्धदृष्टेन कर्मणा ।
ततो भुक्तवतां तेषां विप्राणामिल्वलोऽब्रवीत् ॥ 58 ॥
वातापे निष्क्रमन्वेति स्वरेण महता वदन् ।
ततो भ्रातुर्वचश्श्रुत्वा वातापिर्मेषवन्नदन् ॥ 59 ॥
भित्त्वा भित्त्वा शरीराणि ब्राह्मणानां विनिष्पतत् ।
ब्राह्माणानां सहस्राणि तैरेवं कामरूपिभिः ॥ 60 ॥
विनाशितानि संहत्य नित्यशः पिशिताशनैः ।
अगस्त्येन तदा देवैः प्रार्थितेन महर्षिणा ॥ 61 ॥
अनुभूय किल श्राद्धे भक्षितस्समहासुरः ।
ततस्सम्पन्नमित्युक्त्वा दत्त्वा हस्तोदकं ततः ॥ 62 ॥
भ्रातरं निष्क्रमस्वेति चेल्वलस्सोऽभ्यभाषत ।
स तं तथा भाषमाणं भ्रातरं विप्रघातिनम् ॥ 63 ॥
अब्रवीत्प्रहसन्धीमानगस्त्यो मुनिसत्तमः ।
कुतो निष्क्रमितुं शक्तिर्मया जीर्णस्य रक्षसः ॥ 64 ॥
भ्रातुस्ते मेषरूपस्य गतस्य यमसादनम् ।
अथ तस्य वचश्श्रुत्वा भ्रातुर्निधनसंश्रयम् ॥ 65 ॥
प्रधर्षयितुमारेभे मुनिं क्रोधान्निशाचरः ।
सोऽभिद्रवन्मुनिश्रेष्ठं मुनिना दीप्ततेजसा ॥ 66 ॥
चक्षुषानलकल्पेन निर्दग्धो निधनं गतः ।
तस्यायमाश्रमो भ्रातुस्तटाकवनशोभितः ॥ 67 ॥
विप्रानुकम्पया येन कर्मेदं दुष्करं कृतम् ।
एवं कथयमानस्य तस्य सौमित्रिणा सह ।
रामस्यास्तं गतस्सूर्यस्सन्ध्याकालोऽभ्यवर्ततः ॥ 68 ॥
उपास्य पश्चिमां सन्ध्यां सह भ्रात्रा यथाविधि ।
प्रविवेशाऽश्रमपदं तमृषिं सोऽभ्यवादयत् ॥ 69 ॥
सम्यक् प्रतिगृहीतश्च मुनिना तेन राघवः ।
न्यवसत्तां निशामेकां प्राश्य मूलफलानि च ॥ 70 ॥
तस्यां रात्य्रां व्यतीतायां विमले सूर्यमण्डले ।
भ्रातरं तमगस्त्यस्य ह्यामन्त्रयत राघवः ॥ 71 ॥
अभिवादये त्वां भगवन् सुखमध्युषितो निशाम् ।
आमन्त्रये त्वां गच्छामि गुरुं ते द्रष्टुमग्रजम् ॥ 72 ॥
गम्यतामिति तेनोक्तो जगाम रघुनन्दनः ।
यथोद्दिष्टेन मार्गेण वनं तच्चावलोकयन् ॥ 73 ॥
नीवारान्पनसांस्तालांस्तिमिशान्वञ्चुलान्धवान् ।
चिरिबिल्वान्मधूकांश्च बिल्वानपि च तिन्दुकान् ॥ 74 ॥
पुष्पितान्पुष्पिताग्राभिर्लताभिरनुवेष्टितान् ।
ददर्श रामश्शतशस्तत्र कान्तारपादपान् ॥ 75 ॥
हस्तिहस्तैर्विमृदितान्वानरैरुपशोभितान् ।
मत्तैश्शकुनिसङ्घैश्च शतशश्च प्रणादितान् ॥ 76 ॥
ततोऽब्रवीत्समीपस्थं रामो राजीवलोचनः ।
पृष्ठतोऽनुगतं वीरं लक्ष्मणं लक्ष्मिवर्धनम् ॥ 77 ॥
स्निग्धपत्रा यथा वृक्षा यथा क्षान्ता मृगद्विजाः ।
आश्रमो नातिदूरस्थो महर्षेर्भावितात्मनः ॥ 78 ॥
अगस्त्य इति विख्यातो लोके स्वेनैव कर्मणा ।
आश्रमो दृश्यते तस्य परिश्रान्तश्रमापहः ॥ 79 ॥
प्राज्यधूमाकुलवनश्चीरमालापरिष्कृतः ।
प्रशान्तमृगयूथश्च नानाशकुनिनादितः ॥ 80 ॥
तस्येदमाश्रमपदं प्रभावाद्यस्य राक्षसैः ।
दिगियं दक्षिणा त्रासाद्दृश्यते नोपभुज्यते ॥ 81 ॥
यदा प्रभृति चाक्रान्ता दिगियं पुण्यकर्मणा ।
तदा प्रभृति निर्वैराः प्रशान्ता रजनीचराः ॥ 82 ॥
नाम्ना चेयं भगवतो दक्षिणा दिक्प्रदक्षिणा ।
प्रथिता त्रिषु लोकेषु दुर्धर्षा क्रूरकर्मभिः ॥ 83 ॥
मार्गं निरोद्धुं निरतो भास्करस्याचलोत्तमः ।
निदेशं पालयन्यस्य विन्ध्यशैला न वर्धते ॥ 84 ॥
अयं दीर्घायुषस्तस्य लोके विश्रुतकर्मणः ।
अगस्त्यस्याश्रम श्रीमान्विनीतजनसेवितः ॥ 85 ॥
एष लोकार्चितस्साधुर्हिते नित्यरतस्सताम् ।
अस्मानभिगतानेष श्रेयसा योजयिष्यति ॥ 86 ॥
आराधयिष्याम्यत्राहमगस्त्यं तं महामुनिम् ।
शेषं च वनवासस्य सौम्य वत्स्याम्यहं प्रभो ॥ 87 ॥
अत्र देवास्सगन्धर्वास्सिद्धाश्च परमर्षयः ।
अगस्त्यं नियताहारं सततं पर्युपासते ॥ 88 ॥
नात्र जीवेन्मृषावादी क्रूरो वा यदि वा शठः ।
नृशंसः कामवृत्तो वा मुनिरेष तथाविधः ॥ 89 ॥
अत्र देवाश्च यक्षाश्च नागाश्च पतगैस्सह ।
वसन्ति नियताहारा धर्ममाराधयिष्णवः ॥ 90 ॥
अत्र सिद्धा महात्मानो विमानैजस्सूर्यसन्निभैः ।
त्यक्तदेहा नवैर्देहैः स्वर्याताः परमर्षयः ॥ 91 ॥
यक्षत्वममरत्वं च राज्यानि विविधानि च ।
अत्र देवाः प्रयच्छन्ति भूतैराराधिताश्शुभैः ॥ 92 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे एकादशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ekādaśassargaḥ |
agrataḥ prayayau rāmassītā madhye sumadhyamā |
pṛṣṭhatastu dhanuṣpāṇirlakṣmaṇo'nujagāma ha || 1 ||
tau paśyamānau vividhān śailaprasthānvanāni ca |
nadīśca vividhā ramyā jagmatussītayā saha || 2 ||
sārasāṃścakravākāṃśca nadīpulinacāriṇaḥ |
sarāṃsi ca sapadmāni yuktāni jalajaiḥ khagaiḥ || 3 ||
yūthabaddhāṃśca pṛṣatānmadonmattān viṣāṇinaḥ |
mahiṣāṃśca varāhāṃśca nāgāṃśca drumavairiṇaḥ || 4 ||
te gatvā dūramadhvānaṃ lambamāne divākare |
dadṛśussahitā ramyaṃ taṭākaṃ yojanāyatam || 5 ||
padmapuṣkarasambādhaṃ gajayūthairalaṅkṛtam |
sārasairhaṃsakādambaissaṅkulaṃ jalacāribhiḥ || 6 ||
prasannasalile ramye tasminsarasi śuśruve |
gītavāditranirghoṣo na tu kaścana dṛśyate || 7 ||
tataḥ kautūhalādrāmo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ |
muniṃ dharmabhṛtaṃ nāma praṣṭuṃ samupacakrame || 8 ||
idamatyadbhutaṃ śrutvā sarveṣāṃ no mahāmune |
kautūhalaṃ mahajjātaṃ kimidaṃ sādhu kathyatām || 9 ||
vaktavyaṃ yadi cedavipra nātiguhyamapi prabho |
tenaivamukto dharmātmā rāghaveṇa munistadā || 10 ||
prabhavaṃ sarasaḥ kṛtsnamākhyātumupacakrame |
idaṃ pañcāpsaro nāma taṭākaṃ sārvakālikam || 11 ||
nirmitaṃ tapasā rāma muninā māṇḍakarṇinā |
sa hi tepe tapastīvraṃ māṇḍakarṇirmahāmuniḥ || 12 ||
daśavarṣasahasrāṇi vāyubhakṣo jalāśrayaḥ |
tataḥ pravyathitāssarve devāssāgnipurogamāḥ || 13 ||
abruvan vacanaṃ sarve parasparasamāgatāḥ |
asmākaṃ kasyacit sthānameṣa prārthayate muniḥ || 14 ||
iti saṃvignamanasassarve te tridivaukasaḥ |
tatra kartuṃ tapovighnaṃ devaissarvairniyojitāḥ || 15 ||
pradhānāpsarasaḥ pañca vidyuccalitavarcasaḥ |
apsarobhistatastābhirmunirdṛṣṭaparāvaraḥ || 16 ||
nīto madanavaśyatvaṃ surāṇāṃ kāryasiddhaye |
tāścaivāpsarasaḥ pañca muneḥ patnītvamāgatāḥ || 17 ||
taṭāke nirmitaṃ tāsāmasminnantarhitaṃ gṛham |
tathaivāpsarasaḥ pañca nivasantyo yathāsukham || 18 ||
ramayanti tapoyogānmuniṃ yauvanamāsthitam |
tāsāṃ saṅkrīḍamānānāmeṣa vāditranissvanaḥ || 19 ||
śrūyate bhūṣaṇonmiśro gītaśabdo manoharaḥ |
āścaryamiti tasyaitadvacanaṃ bhāvitātmanaḥ || 20 ||
rāghavaḥ pratijagrāha saha bhrātrā mahāyaśāḥ |
evaṃ kathayamānasya dadarśāśramamaṇḍalam || 21 ||
kuśacīraparikṣiptaṃ brāhmyā lakṣmyā samāvṛtam |
praviśya saha vaidehyā lakṣmaṇena ca rāghavaḥ || 22 ||
uvāsa munibhissarvaiḥ pūjyamāno mahāyaśāḥ |
tadā tasminsakākutthsaḥ śrīmatyāśramamaṇḍale || 23 ||
uṣitvā tu sukhaṃ tatra pūjyamāno maharṣibhiḥ |
jagāma cāśramāṃsteṣāṃ paryāyeṇa tapasvinām || 24 ||
yeṣāmuṣitavān pūrvaṃ sakāśe sa mahāstravit |
kvacitparidaśānmāsānekaṃ saṃvatsaraṃ kvacit || 25 ||
kvaciccha caturo māsān pañca ṣaṭcāparānkvacit |
aparatrādhikaṃ māsādapyardhamadhikaṃ kvacit || 26 ||
trīnmāsānaṣṭamāsāṃśca rāghavo nyavasatsukham |
tathā saṃvasatastasya munīnāmāśrameṣu vai || 27 ||
ramataścānukūlyena yayussaṃvatsarā daśa |
parivṛtya ca dharmajño rāghavassaha sītayā || 28 ||
sutīkṣṇasyāśramaṃ śrīmānpunarevājagāma ha |
sa tamāśramamāsādya munibhiḥ pratipūjitaḥ || 29 ||
tatrāpi nyavasadrāmaḥ kañcitkālamarindamaḥ |
tadāśramastho vinayātkadācittaṃ mahāmunim || 30 ||
upāsīnassakākutsthassutīkṣṇamidamabravīt |
asminnaraṇye bhagavānagastyo munisattamaḥ || 31 ||
vasatīti mayā nityaṃ kathāḥ kathayatāṃ śrutam |
na tu jānāmi taṃ deśaṃ vanasyāsya mahattayā || 32 ||
kutrāśramapadaṃ ramyaṃ maharṣestasya dhīmataḥ |
prasādāttatra bhavatassānujassaha sītayā || 33 ||
agastyamabhigaccheyamabhivādayituṃ munim |
manoratho mahāneṣa hṛdi me parivartate || 34 ||
yadyahaṃ taṃ munivaraṃ śuśrūṣeyamapi svayam |
iti rāmasya sa muniśśrutvā dharmātmano vacaḥ || 35 ||
sutīkṣṇaḥ pratyuvācedaṃ prīto daśarathātmajam |
ahamapyetadeva tvāṃ vaktukāmassalakṣmaṇam || 36 ||
agastyamabhigaccheti sītayā saha rāghava |
diṣṭyā tvidānīmarthe'smin svayameva bravīṣi mām || 37 ||
ahamākhyāmi te vatsa yatrāgastyo mahāmuniḥ |
yojanānyāśramāttāta yāhi catvāri vai tataḥ || 38 ||
dakṣiṇena mahān śrīmānagastyabhrāturāśramaḥ |
sthalaprāye vanoddeśe pippalīvanaśobhite || 39 ||
bahupuṣpaphale ramye nānāśakuninādite |
padminyo vividhāstatra prasannasalilāśśivāḥ || 40 ||
haṃsakāraṇḍavākīrṇāścakravākopaśobhitāḥ |
tatraikāṃ rajanīṃ vyuṣya prabhāte rāma gamyatām || 41 ||
dakṣiṇāṃ diśamāsthāya vanaṣaṇḍasya pārśvataḥ |
tatrāgastyāśramapadaṃ gatvā yojanamantarā || 42 ||
ramaṇīye vanoddheśe bahupādapasaṃvṛte |
raṃsyate tatra vaidehī lakṣmaṇaśca saha tvayā || 43 ||
sa hi ramyo vanoddeśo bahupādapasaṅkulaḥ |
yadi buddhiḥ kṛtā draṣṭumagastyaṃ taṃ mahāmunim || 44 ||
adyaiva gamane buddhiṃ rocayasva mahāyaśaḥ |
iti rāmo muneśśrutvā saha bhrātrābhivādya ca || 45 ||
pratasthe'muddiśya sānujassītayā saha |
paśyanvanāni ramyāṇi parvatāṃścābhrasannibhān || 46 ||
sarāṃsi saritaścaiva pathi mārgavaśānugāḥ |
sutīkṣṇenopadiṣṭena gatvā tena pathā sukham || 47 ||
idaṃ paramasaṃhṛṣṭo vākyaṃ lakṣmaṇamabravīt |
etadevāśramapadaṃ nūnaṃ tasya mahātmanaḥ || 48 ||
agastyasya munerbhrāturdṛśyate puṇyakarmaṇaḥ |
yathā hi me vanasyāsya jñātāḥ pathi sahasraśaḥ || 49 ||
sannatāḥ phalabhāreṇa puṣpabhāreṇa ca drumāḥ |
pippalīnāṃ ca pakvānāṃ vanādasmādupāgataḥ || 50 ||
gandho'yaṃ pavanokṣiptassahasā kaṭukodayaḥ |
tatra tatra ca dṛśyante saṅkṣiptāḥ kāṣṭhasañcayāḥ || 51 ||
lūnāśca pathi dṛśyante darbhā vaiḍūryavarcasaḥ |
etacca vanamadhyasthaṃ kṛṣṇābhraśikharopamam || 52 ||
pāvakasyāśramasthasya dhūmāgraṃ sampradṛśyate |
vivikteṣu ca tīrtheṣu kṛtasnānā dvijātayaḥ || 53 ||
puṣpopahāraṃ kurvanti kusumaissvayamarjitai |
tatsutīkṣṇasya vacanaṃ yathā saumya mayā śrutam || 54 ||
agastyasyāśramo bhrāturnūnameṣa bhaviṣyati |
nigṛhya tapasā mṛtyuṃ lokānāṃ hitakāmyayā || 55 ||
yasya bhrātrā kṛteyaṃ dikcharaṇyā puṇyakarmaṇā |
dhārayan brāhmaṇaṃ rūpamilvalassaṃskṛtaṃ vadan || 56 ||
āmantrayati viprānsmaśrāddhamuddiśya nirghṛṇaḥ |
bhrātaraṃ saṃskṛtaṃ kṛtvā tatastaṃ meṣarūpiṇam || 57 ||
tān dvijānbhojayāmāsa śrāddhadṛṣṭena karmaṇā |
tato bhuktavatāṃ teṣāṃ viprāṇāmilvalo'bravīt || 58 ||
vātāpe niṣkramanveti svareṇa mahatā vadan |
tato bhrāturvacaśśrutvā vātāpirmeṣavannadan || 59 ||
bhittvā bhittvā śarīrāṇi brāhmaṇānāṃ viniṣpatat |
brāhmāṇānāṃ sahasrāṇi tairevaṃ kāmarūpibhiḥ || 60 ||
vināśitāni saṃhatya nityaśaḥ piśitāśanaiḥ |
agastyena tadā devaiḥ prārthitena maharṣiṇā || 61 ||
anubhūya kila śrāddhe bhakṣitassamahāsuraḥ |
tatassampannamityuktvā dattvā hastodakaṃ tataḥ || 62 ||
bhrātaraṃ niṣkramasveti celvalasso'bhyabhāṣata |
sa taṃ tathā bhāṣamāṇaṃ bhrātaraṃ vipraghātinam || 63 ||
abravītprahasandhīmānagastyo munisattamaḥ |
kuto niṣkramituṃ śaktirmayā jīrṇasya rakṣasaḥ || 64 ||
bhrātuste meṣarūpasya gatasya yamasādanam |
atha tasya vacaśśrutvā bhrāturnidhanasaṃśrayam || 65 ||
pradharṣayitumārebhe muniṃ krodhānniśācaraḥ |
so'bhidravanmuniśreṣṭhaṃ muninā dīptatejasā || 66 ||
cakṣuṣānalakalpena nirdagdho nidhanaṃ gataḥ |
tasyāyamāśramo bhrātustaṭākavanaśobhitaḥ || 67 ||
viprānukampayā yena karmedaṃ duṣkaraṃ kṛtam |
evaṃ kathayamānasya tasya saumitriṇā saha |
rāmasyāstaṃ gatassūryassandhyākālo'bhyavartataḥ || 68 ||
upāsya paścimāṃ sandhyāṃ saha bhrātrā yathāvidhi |
praviveśā'śramapadaṃ tamṛṣiṃ so'bhyavādayat || 69 ||
samyak pratigṛhītaśca muninā tena rāghavaḥ |
nyavasattāṃ niśāmekāṃ prāśya mūlaphalāni ca || 70 ||
tasyāṃ rātyrāṃ vyatītāyāṃ vimale sūryamaṇḍale |
bhrātaraṃ tamagastyasya hyāmantrayata rāghavaḥ || 71 ||
abhivādaye tvāṃ bhagavan sukhamadhyuṣito niśām |
āmantraye tvāṃ gacchāmi guruṃ te draṣṭumagrajam || 72 ||
gamyatāmiti tenokto jagāma raghunandanaḥ |
yathoddiṣṭena mārgeṇa vanaṃ taccāvalokayan || 73 ||
nīvārānpanasāṃstālāṃstimiśānvañculāndhavān |
ciribilvānmadhūkāṃśca bilvānapi ca tindukān || 74 ||
puṣpitānpuṣpitāgrābhirlatābhiranuveṣṭitān |
dadarśa rāmaśśataśastatra kāntārapādapān || 75 ||
hastihastairvimṛditānvānarairupaśobhitān |
mattaiśśakunisaṅghaiśca śataśaśca praṇāditān || 76 ||
tato'bravītsamīpasthaṃ rāmo rājīvalocanaḥ |
pṛṣṭhato'nugataṃ vīraṃ lakṣmaṇaṃ lakṣmivardhanam || 77 ||
snigdhapatrā yathā vṛkṣā yathā kṣāntā mṛgadvijāḥ |
āśramo nātidūrastho maharṣerbhāvitātmanaḥ || 78 ||
agastya iti vikhyāto loke svenaiva karmaṇā |
āśramo dṛśyate tasya pariśrāntaśramāpahaḥ || 79 ||
prājyadhūmākulavanaścīramālāpariṣkṛtaḥ |
praśāntamṛgayūthaśca nānāśakunināditaḥ || 80 ||
tasyedamāśramapadaṃ prabhāvādyasya rākṣasaiḥ |
digiyaṃ dakṣiṇā trāsāddṛśyate nopabhujyate || 81 ||
yadā prabhṛti cākrāntā digiyaṃ puṇyakarmaṇā |
tadā prabhṛti nirvairāḥ praśāntā rajanīcarāḥ || 82 ||
nāmnā ceyaṃ bhagavato dakṣiṇā dikpradakṣiṇā |
prathitā triṣu lokeṣu durdharṣā krūrakarmabhiḥ || 83 ||
mārgaṃ niroddhuṃ nirato bhāskarasyācalottamaḥ |
nideśaṃ pālayanyasya vindhyaśailā na vardhate || 84 ||
ayaṃ dīrghāyuṣastasya loke viśrutakarmaṇaḥ |
agastyasyāśrama śrīmānvinītajanasevitaḥ || 85 ||
eṣa lokārcitassādhurhite nityaratassatām |
asmānabhigatāneṣa śreyasā yojayiṣyati || 86 ||
ārādhayiṣyāmyatrāhamagastyaṃ taṃ mahāmunim |
śeṣaṃ ca vanavāsasya saumya vatsyāmyahaṃ prabho || 87 ||
atra devāssagandharvāssiddhāśca paramarṣayaḥ |
agastyaṃ niyatāhāraṃ satataṃ paryupāsate || 88 ||
nātra jīvenmṛṣāvādī krūro vā yadi vā śaṭhaḥ |
nṛśaṃsaḥ kāmavṛtto vā munireṣa tathāvidhaḥ || 89 ||
atra devāśca yakṣāśca nāgāśca patagaissaha |
vasanti niyatāhārā dharmamārādhayiṣṇavaḥ || 90 ||
atra siddhā mahātmāno vimānaijassūryasannibhaiḥ |
tyaktadehā navairdehaiḥ svaryātāḥ paramarṣayaḥ || 91 ||
yakṣatvamamaratvaṃ ca rājyāni vividhāni ca |
atra devāḥ prayacchanti bhūtairārādhitāśśubhaiḥ || 92 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ekādaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in