ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਅਰਣ੍ਯਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ षष੍ਠਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਸ਼ਰਭਙ੍ਗੇ ਦਿਵਂ ਪ੍ਰਾਪ੍ਤੇ ਮੁਨਿਸਙ੍ਘਾਸ੍ਸਮਾਗਤਾਃ ।
ਅਭ੍ਯਗਚ੍ਛਨ੍ਤ ਕਾਕੁਤ੍ਸ੍ਥਂ ਰਾਮਂ ਜ੍ਵਲਿਤਤੇਜਸਮ੍ ॥ 1 ॥
ਵੈਖਾਨਸਾ ਵਾਲਖਿਲ੍ਯਾਸ੍ਸਮ੍ਪ੍ਰਕ੍षਾਲਾ ਮਰੀਚਿਪਾਃ ।
ਅਸ਼੍ਮਕੁਟ੍ਟਾਸ਼੍ਚ ਬਹਵਃ ਪਤ੍ਰਾਹਾਰਾਸ਼੍ਚ ਤਾਪਸਾਃ ॥ 2 ॥
ਦਨ੍ਤੋਲੂਖਲਿਨਸ਼੍ਚੈਵ ਤਥੈਵੋਨ੍ਮਜ੍ਜਕਾਃ ਪਰੇ ।
ਗਾਤ੍ਰਸ਼ਯ੍ਯਾ ਅਸ਼ਯ੍ਯਾਸ਼੍ਚ ਤਥੈਵਾਭ੍ਰਾਵਕਾਸ਼ਕਾਃ ॥ 3 ॥
ਮੁਨਯਸ੍ਸਲਿਲਾਹਾਰਾਵਾਯੁਭਕ੍षਾ ਸ੍ਤਥਾਪਰੇ ।
ਆਕਾਸ਼ਨਿਲਯਾਸ਼੍ਚੈਵ ਤਥਾ ਸ੍ਥਣ੍ਡਿਲਸ਼ਾਯਿਨਃ ॥ 4 ॥
ਵ੍ਰਤੋਪਵਾਸਿਨੋ ਦਾਨ੍ਤਾਸ੍ਤਥਾऽਰ੍ਦ੍ਰਪਟਵਾਸਸਃ ।
ਸਜਪਾਸ਼੍ਚ ਤਪੋਨਿਤ੍ਯਾਸ੍ਤਥਾ ਪਞ੍ਚਤਪੋऽਨ੍ਵਿਤਾਃ ॥ 5 ॥
ਸਰ੍ਵੇ ਬ੍ਰਾਹ੍ਮ੍ਯਾ ਸ਼੍ਰਿਯਾ ਜੁष੍ਟਾ ਦृਢਯੋਗਾਸ੍ਸਮਾਹਿਤਾਃ ।
ਸ਼ਰਭਙ੍ਗਾਸ਼੍ਰਮੇ ਰਾਮਮਭਿਜਗ੍ਮੁਸ਼੍ਚ ਤਾਪਸਾਃ ॥ 6 ॥
ਅਭਿਗਮ੍ਯ ਚ ਧਰ੍ਮਜ੍ਞਾ ਰਾਮਂ ਧਰ੍ਮਭृਤਾਂ ਵਰਮ੍ ।
ਊਚੁਃ ਪਰਮਧਰ੍ਮਜ੍ਞਮृषਿਸਙ੍ਘਾਸ੍ਸਮਾਹਿਤਾਃ ॥ 7 ॥
ਤ੍ਵਮਿਕ੍ष੍ਵਾਕੁਕੁਲਸ੍ਯਾਸ੍ਯ ਪृਥਿਵ੍ਯਾਸ਼੍ਚ ਮਹਾਰਥ ।
ਪ੍ਰਧਾਨਸ਼੍ਚਾਸਿ ਨਾਥਸ਼੍ਚ ਦੇਵਾਨਾਂ ਮਘਵਾਨਿਵ ॥ 8 ॥
ਵਿਸ਼੍ਰੁਤਸ੍ਤ੍ਰਿषੁ ਲੋਕੇषੁ ਯਸ਼ਸਾ ਵਿਕ੍ਰਮੇਣ ਚ ।
ਪਿਤृਭਕ੍ਤਿਸ਼੍ਚ ਸਤ੍ਯਂ ਚ ਤ੍ਵਯਿ ਧਰ੍ਮਸ਼੍ਚ ਪੁष੍ਕਲਃ ॥ 9 ॥
ਤ੍ਵਾਮਾਸਾਦ੍ਯ ਮਹਾਤ੍ਮਾਨਂ ਧਰ੍ਮਜ੍ਞਂ ਧਰ੍ਮਵਤ੍ਸਲਮ੍ ।
ਅਰ੍ਥਿਤ੍ਵਾਨ੍ਨਾਥ ਵਕ੍ष੍ਯਾਮਸ੍ਤਚ੍ਚ ਨਃ ਕ੍षਨ੍ਤੁਮਰ੍ਹਸਿ ॥ 10 ॥
ਅਧਰ੍ਮਸ੍ਸੁਮਹਾਂਸ੍ਤਾਤ ਭਵੇਤ੍ਤਸ੍ਯ ਮਹੀਪਤੇਃ ।
ਯੋ ਹਰੇਦ੍ਬਲਿषਡ੍ਭਾਗਾਂ ਨ ਚ ਰਕ੍षਤਿ ਪੁਤ੍ਰਵਤ੍ ॥ 11 ॥
ਯੁਞ੍ਜਾਨਸ੍ਸ੍ਵਾਨਿਵ ਪ੍ਰਾਣਾਨ੍ਪ੍ਰਾਣੈਰਿष੍ਟਾਨ੍ਸੁਤਾਨਿਵ ।
ਨਿਤ੍ਯਯੁਕ੍ਤਸ੍ਸਦਾ ਰਕ੍षਨ੍ਸਰ੍ਵਾਨ੍ਵਿषਯਵਾਸਿਨਃ ॥ 12 ॥
ਪ੍ਰਾਪ੍ਨੋਤਿ ਸ਼ਾਸ਼੍ਵਤੀਂ ਰਾਮ ਕੀਰ੍ਤਿਂ ਸ ਬਹੁਵਾਰ੍षਿਕੀਮ੍ ।
ਬ੍ਰਹ੍ਮਣਸ੍ਸ੍ਥਾਨਮਾਸਾਦ੍ਯ ਤਤ੍ਰ ਚਾਪਿ ਮਹੀਯਤੇ ॥ 13 ॥
ਯਤ੍ਕਰੋਤਿ ਪਰਂ ਧਰ੍ਮ ਮੁਨਿਰ੍ਮੂਲਫਲਾਸ਼ਨਃ ।
ਤਤ੍ਰ ਰਾਜ੍ਞਸ਼੍ਚਤੁਰ੍ਭਾਗ ਪ੍ਰਜਾ ਧਰ੍ਮੇਣ ਰਕ੍षਿਤਃ ॥ 14 ॥
ਸੋऽਯਂ ਬ੍ਰਾਹ੍ਮਣਭੂਯਿष੍ਠੋ ਵਾਨਪ੍ਰਸ੍ਥਗਣੋ ਮਹਾਨ੍ ।
ਤ੍ਵਨ੍ਨਾਥੋऽਨਾਥਵਦ੍ਰਾਮ ਰਾਕ੍षਸੈਰ੍ਵਧ੍ਯਤੇ ਭृਸ਼ਮ੍ ॥ 15 ॥
ਏਹਿ ਪਸ਼੍ਯ ਸ਼ਰੀਰਾਣਿ ਮੁਨੀਨਾਂ ਭਾਵਿਤਾਤ੍ਮਨਾਮ੍ ।
ਹਤਾਨਾਂ ਰਾਕ੍षਸੈਰ੍ਘੋਰੈਰ੍ਬਹੂਨਾਂ ਬਹੁਧਾ ਵਨੇ ॥ 16 ॥
ਪਮ੍ਪਾਨਦੀਨਿਵਾਸਾਨਾਮਨੁਮਨ੍ਦਾਕਿਨੀਮਪਿ ।
ਚਿਤ੍ਰਕੂਟਾਲਯਾਨਾਂ ਚ ਕ੍ਰਿਯਤੇ ਕਦਨਂ ਮਹਤ੍ ॥ 17 ॥
ਏਵਂ ਵਯਂ ਨ ਮृष੍ਯਾਮੋ ਵਿਪ੍ਰਕਾਰਂ ਤਪਸ੍ਵਿਨਾਮ੍ ।
ਕ੍ਰਿਯਮਾਣਂ ਵਨੇ ਘੋਰਂ ਰਕ੍षੋਭਿਰ੍ਭੀਮਕਰ੍ਮਭਿਃ ॥ 18 ॥
ਤਤਸ੍ਤ੍ਵਾਂ ਸ਼ਰਣਾਰ੍ਥਂ ਚ ਸ਼ਰਣ੍ਯਂ ਸਮੁਪਸ੍ਥਿਤਾਃ ।
ਪਰਿਪਾਲਯ ਨੋ ਰਾਮ ਵਧ੍ਯਮਾਨਾਨ੍ਨਿਸ਼ਾਚਰੈਃ ॥ 19 ॥
ਪਰਾ ਤ੍ਵਤ੍ਤੋ ਗਤਿਰ੍ਵੀਰ ਪृਥਿਵ੍ਯਾਂ ਨੋਪਪਦ੍ਯਤੇ ।
ਪਰਿਪਾਲਯ ਨ ਸ੍ਸਰ੍ਵਾਨ੍ਰਾਕ੍षਸੇਭ੍ਯੋ ਨृਪਾਤ੍ਮਜ ॥ 20 ॥
ਏਤਚ੍ਛ੍ਰੁਤ੍ਵਾ ਤੁ ਕਾਕੁਤ੍ਸ੍ਥਸ੍ਤਾਪਸਾਨਾਂ ਤਪਸ੍ਵਿਨਾਮ੍ ।
ਇਦਂ ਪ੍ਰੋਵਾਚ ਧਰ੍ਮਾਤ੍ਮਾ ਸਰ੍ਵਾਨੇਵ ਤਪਸ੍ਵਿਨਃ ॥ 21 ॥
ਨੈਵਮਰ੍ਹਥ ਮਾਂ ਵਕ੍ਤੁਮਾਜ੍ਞਾਪ੍ਯੋऽਹਂ ਤਪਸ੍ਵਿਨਾਮ੍ ।
ਕੇਵਲੇਨਾਤ੍ਮਕਾਰ੍ਯੇਣ ਪ੍ਰਵੇष੍ਟਵ੍ਯਂ ਮਯਾ ਵਨਮ੍ ॥ 22 ॥
ਵਿਪ੍ਰਕਾਰਮਪਾਕ੍ਰष੍ਟੁਂ ਰਾਕ੍षਸੈਰ੍ਭਵਤਾਮਿਮਮ੍ ।
ਪਿਤੁਸ੍ਤੁ ਨਿਰ੍ਦੇਸ਼ਕਰਃ ਪ੍ਰਵਿष੍ਟੋऽਹਮਿਦਂ ਵਨਮ੍ ॥ 23 ॥
ਭਵਤਾਮਰ੍ਥਸਿਦ੍ਧ੍ਯਰ੍ਥਮਾਗਤੋऽਹਂ ਯਦृਚ੍ਛਯਾ ।
ਤਸ੍ਯ ਮੇऽਯਂ ਵਨੇ ਵਾਸੋ ਭਵਿष੍ਯਤਿ ਮਹਾਫਲਃ ॥ 24 ॥
ਤਪਸ੍ਵਿਨਾਂ ਰਣੇ ਸ਼ਤ੍ਰੂਨ੍ਹਨ੍ਤੁਮਿਚ੍ਛਾਮਿ ਰਾਕ੍षਸਾਨ੍ ।
ਪਸ਼੍ਯਨ੍ਤੁ ਵੀਰ੍ਯਮृषਯਸ੍ਸਭ੍ਰਾਤੁਰ੍ਮੇ ਤਪੋਧਨਾਃ ॥ 25 ॥
ਦਤ੍ਤ੍ਵਾऽਭਯਂ ਚਾਪਿ ਤਪੋਧਨਾਨਾਂ ਧਰ੍ਮੇ ਧृਤਾਤ੍ਮਾ ਸਹ ਲਕ੍ष੍ਮਣੇਨ ।
ਤਪੋਧਨੈਸ਼੍ਚਾਪਿ ਸਭਾਜ੍ਯਵृਤ੍ਤਃ ਸੁਤੀਕ੍ष੍ਣਮੇਵਾਭਿਜਗਾਮ ਵੀਰਃ ॥ 26 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਅਰਣ੍ਯਕਾਣ੍ਡੇ षष੍ਠਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ṣaṣṭhassargaḥ |
śarabhaṅge divaṃ prāpte munisaṅghāssamāgatāḥ |
abhyagacchanta kākutsthaṃ rāmaṃ jvalitatejasam || 1 ||
vaikhānasā vālakhilyāssamprakṣālā marīcipāḥ |
aśmakuṭṭāśca bahavaḥ patrāhārāśca tāpasāḥ || 2 ||
dantolūkhalinaścaiva tathaivonmajjakāḥ pare |
gātraśayyā aśayyāśca tathaivābhrāvakāśakāḥ || 3 ||
munayassalilāhārāvāyubhakṣā stathāpare |
ākāśanilayāścaiva tathā sthaṇḍilaśāyinaḥ || 4 ||
vratopavāsino dāntāstathā'rdrapaṭavāsasaḥ |
sajapāśca taponityāstathā pañcatapo'nvitāḥ || 5 ||
sarve brāhmyā śriyā juṣṭā dṛḍhayogāssamāhitāḥ |
śarabhaṅgāśrame rāmamabhijagmuśca tāpasāḥ || 6 ||
abhigamya ca dharmajñā rāmaṃ dharmabhṛtāṃ varam |
ūcuḥ paramadharmajñamṛṣisaṅghāssamāhitāḥ || 7 ||
tvamikṣvākukulasyāsya pṛthivyāśca mahāratha |
pradhānaścāsi nāthaśca devānāṃ maghavāniva || 8 ||
viśrutastriṣu lokeṣu yaśasā vikrameṇa ca |
pitṛbhaktiśca satyaṃ ca tvayi dharmaśca puṣkalaḥ || 9 ||
tvāmāsādya mahātmānaṃ dharmajñaṃ dharmavatsalam |
arthitvānnātha vakṣyāmastacca naḥ kṣantumarhasi || 10 ||
adharmassumahāṃstāta bhavettasya mahīpateḥ |
yo haredbaliṣaḍbhāgāṃ na ca rakṣati putravat || 11 ||
yuñjānassvāniva prāṇānprāṇairiṣṭānsutāniva |
nityayuktassadā rakṣansarvānviṣayavāsinaḥ || 12 ||
prāpnoti śāśvatīṃ rāma kīrtiṃ sa bahuvārṣikīm |
brahmaṇassthānamāsādya tatra cāpi mahīyate || 13 ||
yatkaroti paraṃ dharma munirmūlaphalāśanaḥ |
tatra rājñaścaturbhāga prajā dharmeṇa rakṣitaḥ || 14 ||
so'yaṃ brāhmaṇabhūyiṣṭho vānaprasthagaṇo mahān |
tvannātho'nāthavadrāma rākṣasairvadhyate bhṛśam || 15 ||
ehi paśya śarīrāṇi munīnāṃ bhāvitātmanām |
hatānāṃ rākṣasairghorairbahūnāṃ bahudhā vane || 16 ||
pampānadīnivāsānāmanumandākinīmapi |
citrakūṭālayānāṃ ca kriyate kadanaṃ mahat || 17 ||
evaṃ vayaṃ na mṛṣyāmo viprakāraṃ tapasvinām |
kriyamāṇaṃ vane ghoraṃ rakṣobhirbhīmakarmabhiḥ || 18 ||
tatastvāṃ śaraṇārthaṃ ca śaraṇyaṃ samupasthitāḥ |
paripālaya no rāma vadhyamānānniśācaraiḥ || 19 ||
parā tvatto gatirvīra pṛthivyāṃ nopapadyate |
paripālaya na ssarvānrākṣasebhyo nṛpātmaja || 20 ||
etacchrutvā tu kākutsthastāpasānāṃ tapasvinām |
idaṃ provāca dharmātmā sarvāneva tapasvinaḥ || 21 ||
naivamarhatha māṃ vaktumājñāpyo'haṃ tapasvinām |
kevalenātmakāryeṇa praveṣṭavyaṃ mayā vanam || 22 ||
viprakāramapākraṣṭuṃ rākṣasairbhavatāmimam |
pitustu nirdeśakaraḥ praviṣṭo'hamidaṃ vanam || 23 ||
bhavatāmarthasiddhyarthamāgato'haṃ yadṛcchayā |
tasya me'yaṃ vane vāso bhaviṣyati mahāphalaḥ || 24 ||
tapasvināṃ raṇe śatrūnhantumicchāmi rākṣasān |
paśyantu vīryamṛṣayassabhrāturme tapodhanāḥ || 25 ||
dattvā'bhayaṃ cāpi tapodhanānāṃ dharme dhṛtātmā saha lakṣmaṇena |
tapodhanaiścāpi sabhājyavṛttaḥ sutīkṣṇamevābhijagāma vīraḥ || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ṣaṣṭhassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ षष्ठस्सर्गः ।
शरभङ्गे दिवं प्राप्ते मुनिसङ्घास्समागताः ।
अभ्यगच्छन्त काकुत्स्थं रामं ज्वलिततेजसम् ॥ 1 ॥
वैखानसा वालखिल्यास्सम्प्रक्षाला मरीचिपाः ।
अश्मकुट्टाश्च बहवः पत्राहाराश्च तापसाः ॥ 2 ॥
दन्तोलूखलिनश्चैव तथैवोन्मज्जकाः परे ।
गात्रशय्या अशय्याश्च तथैवाभ्रावकाशकाः ॥ 3 ॥
मुनयस्सलिलाहारावायुभक्षा स्तथापरे ।
आकाशनिलयाश्चैव तथा स्थण्डिलशायिनः ॥ 4 ॥
व्रतोपवासिनो दान्तास्तथाऽर्द्रपटवाससः ।
सजपाश्च तपोनित्यास्तथा पञ्चतपोऽन्विताः ॥ 5 ॥
सर्वे ब्राह्म्या श्रिया जुष्टा दृढयोगास्समाहिताः ।
शरभङ्गाश्रमे राममभिजग्मुश्च तापसाः ॥ 6 ॥
अभिगम्य च धर्मज्ञा रामं धर्मभृतां वरम् ।
ऊचुः परमधर्मज्ञमृषिसङ्घास्समाहिताः ॥ 7 ॥
त्वमिक्ष्वाकुकुलस्यास्य पृथिव्याश्च महारथ ।
प्रधानश्चासि नाथश्च देवानां मघवानिव ॥ 8 ॥
विश्रुतस्त्रिषु लोकेषु यशसा विक्रमेण च ।
पितृभक्तिश्च सत्यं च त्वयि धर्मश्च पुष्कलः ॥ 9 ॥
त्वामासाद्य महात्मानं धर्मज्ञं धर्मवत्सलम् ।
अर्थित्वान्नाथ वक्ष्यामस्तच्च नः क्षन्तुमर्हसि ॥ 10 ॥
अधर्मस्सुमहांस्तात भवेत्तस्य महीपतेः ।
यो हरेद्बलिषड्भागां न च रक्षति पुत्रवत् ॥ 11 ॥
युञ्जानस्स्वानिव प्राणान्प्राणैरिष्टान्सुतानिव ।
नित्ययुक्तस्सदा रक्षन्सर्वान्विषयवासिनः ॥ 12 ॥
प्राप्नोति शाश्वतीं राम कीर्तिं स बहुवार्षिकीम् ।
ब्रह्मणस्स्थानमासाद्य तत्र चापि महीयते ॥ 13 ॥
यत्करोति परं धर्म मुनिर्मूलफलाशनः ।
तत्र राज्ञश्चतुर्भाग प्रजा धर्मेण रक्षितः ॥ 14 ॥
सोऽयं ब्राह्मणभूयिष्ठो वानप्रस्थगणो महान् ।
त्वन्नाथोऽनाथवद्राम राक्षसैर्वध्यते भृशम् ॥ 15 ॥
एहि पश्य शरीराणि मुनीनां भावितात्मनाम् ।
हतानां राक्षसैर्घोरैर्बहूनां बहुधा वने ॥ 16 ॥
पम्पानदीनिवासानामनुमन्दाकिनीमपि ।
चित्रकूटालयानां च क्रियते कदनं महत् ॥ 17 ॥
एवं वयं न मृष्यामो विप्रकारं तपस्विनाम् ।
क्रियमाणं वने घोरं रक्षोभिर्भीमकर्मभिः ॥ 18 ॥
ततस्त्वां शरणार्थं च शरण्यं समुपस्थिताः ।
परिपालय नो राम वध्यमानान्निशाचरैः ॥ 19 ॥
परा त्वत्तो गतिर्वीर पृथिव्यां नोपपद्यते ।
परिपालय न स्सर्वान्राक्षसेभ्यो नृपात्मज ॥ 20 ॥
एतच्छ्रुत्वा तु काकुत्स्थस्तापसानां तपस्विनाम् ।
इदं प्रोवाच धर्मात्मा सर्वानेव तपस्विनः ॥ 21 ॥
नैवमर्हथ मां वक्तुमाज्ञाप्योऽहं तपस्विनाम् ।
केवलेनात्मकार्येण प्रवेष्टव्यं मया वनम् ॥ 22 ॥
विप्रकारमपाक्रष्टुं राक्षसैर्भवतामिमम् ।
पितुस्तु निर्देशकरः प्रविष्टोऽहमिदं वनम् ॥ 23 ॥
भवतामर्थसिद्ध्यर्थमागतोऽहं यदृच्छया ।
तस्य मेऽयं वने वासो भविष्यति महाफलः ॥ 24 ॥
तपस्विनां रणे शत्रून्हन्तुमिच्छामि राक्षसान् ।
पश्यन्तु वीर्यमृषयस्सभ्रातुर्मे तपोधनाः ॥ 25 ॥
दत्त्वाऽभयं चापि तपोधनानां धर्मे धृतात्मा सह लक्ष्मणेन ।
तपोधनैश्चापि सभाज्यवृत्तः सुतीक्ष्णमेवाभिजगाम वीरः ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे षष्ठस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ṣaṣṭhassargaḥ |
śarabhaṅge divaṃ prāpte munisaṅghāssamāgatāḥ |
abhyagacchanta kākutsthaṃ rāmaṃ jvalitatejasam || 1 ||
vaikhānasā vālakhilyāssamprakṣālā marīcipāḥ |
aśmakuṭṭāśca bahavaḥ patrāhārāśca tāpasāḥ || 2 ||
dantolūkhalinaścaiva tathaivonmajjakāḥ pare |
gātraśayyā aśayyāśca tathaivābhrāvakāśakāḥ || 3 ||
munayassalilāhārāvāyubhakṣā stathāpare |
ākāśanilayāścaiva tathā sthaṇḍilaśāyinaḥ || 4 ||
vratopavāsino dāntāstathā'rdrapaṭavāsasaḥ |
sajapāśca taponityāstathā pañcatapo'nvitāḥ || 5 ||
sarve brāhmyā śriyā juṣṭā dṛḍhayogāssamāhitāḥ |
śarabhaṅgāśrame rāmamabhijagmuśca tāpasāḥ || 6 ||
abhigamya ca dharmajñā rāmaṃ dharmabhṛtāṃ varam |
ūcuḥ paramadharmajñamṛṣisaṅghāssamāhitāḥ || 7 ||
tvamikṣvākukulasyāsya pṛthivyāśca mahāratha |
pradhānaścāsi nāthaśca devānāṃ maghavāniva || 8 ||
viśrutastriṣu lokeṣu yaśasā vikrameṇa ca |
pitṛbhaktiśca satyaṃ ca tvayi dharmaśca puṣkalaḥ || 9 ||
tvāmāsādya mahātmānaṃ dharmajñaṃ dharmavatsalam |
arthitvānnātha vakṣyāmastacca naḥ kṣantumarhasi || 10 ||
adharmassumahāṃstāta bhavettasya mahīpateḥ |
yo haredbaliṣaḍbhāgāṃ na ca rakṣati putravat || 11 ||
yuñjānassvāniva prāṇānprāṇairiṣṭānsutāniva |
nityayuktassadā rakṣansarvānviṣayavāsinaḥ || 12 ||
prāpnoti śāśvatīṃ rāma kīrtiṃ sa bahuvārṣikīm |
brahmaṇassthānamāsādya tatra cāpi mahīyate || 13 ||
yatkaroti paraṃ dharma munirmūlaphalāśanaḥ |
tatra rājñaścaturbhāga prajā dharmeṇa rakṣitaḥ || 14 ||
so'yaṃ brāhmaṇabhūyiṣṭho vānaprasthagaṇo mahān |
tvannātho'nāthavadrāma rākṣasairvadhyate bhṛśam || 15 ||
ehi paśya śarīrāṇi munīnāṃ bhāvitātmanām |
hatānāṃ rākṣasairghorairbahūnāṃ bahudhā vane || 16 ||
pampānadīnivāsānāmanumandākinīmapi |
citrakūṭālayānāṃ ca kriyate kadanaṃ mahat || 17 ||
evaṃ vayaṃ na mṛṣyāmo viprakāraṃ tapasvinām |
kriyamāṇaṃ vane ghoraṃ rakṣobhirbhīmakarmabhiḥ || 18 ||
tatastvāṃ śaraṇārthaṃ ca śaraṇyaṃ samupasthitāḥ |
paripālaya no rāma vadhyamānānniśācaraiḥ || 19 ||
parā tvatto gatirvīra pṛthivyāṃ nopapadyate |
paripālaya na ssarvānrākṣasebhyo nṛpātmaja || 20 ||
etacchrutvā tu kākutsthastāpasānāṃ tapasvinām |
idaṃ provāca dharmātmā sarvāneva tapasvinaḥ || 21 ||
naivamarhatha māṃ vaktumājñāpyo'haṃ tapasvinām |
kevalenātmakāryeṇa praveṣṭavyaṃ mayā vanam || 22 ||
viprakāramapākraṣṭuṃ rākṣasairbhavatāmimam |
pitustu nirdeśakaraḥ praviṣṭo'hamidaṃ vanam || 23 ||
bhavatāmarthasiddhyarthamāgato'haṃ yadṛcchayā |
tasya me'yaṃ vane vāso bhaviṣyati mahāphalaḥ || 24 ||
tapasvināṃ raṇe śatrūnhantumicchāmi rākṣasān |
paśyantu vīryamṛṣayassabhrāturme tapodhanāḥ || 25 ||
dattvā'bhayaṃ cāpi tapodhanānāṃ dharme dhṛtātmā saha lakṣmaṇena |
tapodhanaiścāpi sabhājyavṛttaḥ sutīkṣṇamevābhijagāma vīraḥ || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ṣaṣṭhassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.