ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਅਰਣ੍ਯਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ षਟ੍ਪਞ੍ਚਾਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਸਾ ਤਥੋਕ੍ਤਾ ਤੁ ਵੈਦੇਹੀ ਨਿਰ੍ਭਯਾ ਸ਼ੋਕਕਰ੍ਸ਼ਿਤਾ ।
ਤृਣਮਨ੍ਤਰਤਃ ਕृਤ੍ਵਾ ਰਾਵਣਂ ਪ੍ਰਤ੍ਯਭਾषਤ ॥ 1 ॥
ਰਾਜਾ ਦਸ਼ਰਥੋ ਨਾਮ ਧਰ੍ਮਸੇਤੁਰਿਵਾਚਲਃ ।
ਸਤ੍ਯਸਨ੍ਧਃ ਪਰਿਜ੍ਞਾਤੋ ਯਸ੍ਯ ਪੁਤ੍ਰਸ੍ਸਰਾਘਵਃ ॥ 2 ॥
ਰਾਮੋ ਨਾਮ ਸ ਧਰ੍ਮਾਤ੍ਮਾ ਤ੍ਰਿषੁ ਲੋਕੇषੁ ਵਿਸ਼੍ਰੁਤਃ ।
ਦੀਰ੍ਘਬਾਹੁਰ੍ਵਿਸ਼ਾਲਾਕ੍षੋ ਦੈਵਤਂ ਹਿ ਪਤਿਰ੍ਮਮ ॥ 3 ॥
ਇਕ੍ष੍ਵਾਕੂਣਾਂ ਕੁਲੇ ਜਾਤਸ੍ਸਿਂਹਸ੍ਕਨ੍ਧੋ ਮਹਾਦ੍ਯੁਤਿਃ ।
ਲਕ੍ष੍ਮਣੇਨ ਸਹ ਭ੍ਰਾਤ੍ਰਾ ਯਸ੍ਤੇ ਪ੍ਰਾਣਾਨ੍ਹਰਿष੍ਯਤਿ ॥ 4 ॥
ਪ੍ਰਤ੍ਯਕ੍षਂ ਯਦ੍ਯਹਂ ਤਸ੍ਯ ਤ੍ਵਯਾ ਸ੍ਯਾਂ ਧਰ੍षਿਤਾ ਬਲਾਤ੍ ।
ਸ਼ਯਿਤਾ ਤ੍ਵਂ ਹਤਸ੍ਸਙ੍ਖ੍ਯੇ ਜਨਸ੍ਥਾਨੇ ਯਥਾ ਖਰਃ ॥ 5 ॥
ਯ ਏਤੇ ਰਾਕ੍षਸਾਃ ਪ੍ਰੋਕ੍ਤਾ ਘੋਰਰੂਪਾ ਮਹਾਬਲਾਃ ।
ਰਾਘਵੇ ਨਿਰ੍ਵਿषਾਸ੍ਸਰ੍ਵੇ ਸੁਪਰ੍ਣੇ ਪਨ੍ਨਗਾ ਯਥਾ ॥ 6 ॥
ਤਸ੍ਯ ਜ੍ਯਾਵਿਪ੍ਰਮੁਕ੍ਤਾਸ੍ਤੇ ਸ਼ਰਾਃ ਕਾਞ੍ਚਨਭੂषਣਾਃ ।
ਸ਼ਰੀਰਂ ਵਿਧਮਿष੍ਯਨ੍ਤਿ ਗਙ੍ਗਾਕੂਲਮਿਵੋਰ੍ਮਯਃ ॥ 7 ॥
ਅਸੁਰੈਰ੍ਵਾ ਸੁਰੈਰ੍ਵਾ ਤ੍ਵਂ ਯਦ੍ਯਵਧ੍ਯੋऽਸਿ ਰਾਵਣ ।
ਉਤ੍ਪਾਦ੍ਯ ਸੁਮਹਦ੍ਵੈਰਂ ਜੀਵਂਸ੍ਤਸ੍ਯ ਨ ਮੋਕ੍ष੍ਯਸੇ ॥ 8 ॥
ਸ ਤੇ ਜੀਵਿਤਸ਼ੇषਸ੍ਯ ਰਾਘਵੋऽਨ੍ਤਕਰੋ ਬਲੀ ।
ਪਸ਼ੋਰ੍ਯੂਪਗਤਸ੍ਯੇਵ ਜੀਵਿਤਂ ਤਵ ਦੁਰ੍ਲਭਮ੍ ॥ 9 ॥
ਯਦਿ ਪਸ਼੍ਯੇਤ੍ਸ ਰਾਮਸ੍ਤ੍ਵਾਂ ਰੋषਦੀਪ੍ਤੇਨ ਚਕ੍षੁषਾ ।
ਰਕ੍षਸ੍ਤ੍ਵਮਦ੍ਯ ਨਿਰ੍ਧਗ੍ਧੋ ਗਚ੍ਛੇਸ੍ਸਦ੍ਯਃ ਪਰਾਭਵਮ੍ ॥ 10 ॥
ਯਸ਼੍ਚਨ੍ਦ੍ਰਂ ਨਭਸੋ ਭੂਮੌ ਪਾਤਯੇਨ੍ਨਾਸ਼ਯੇਤ ਵਾ ।
ਸਾਗਰਂ ਸ਼ੋषਯੇਦ੍ਵਾਪਿ ਸ ਸੀਤਾਂ ਮੋਚਯੇਦਿਹ ॥ 11 ॥
ਗਤਾਯੁਸ੍ਤ੍ਵਂ ਗਤਸ਼੍ਰੀਕੋ ਗਤਸਤ੍ਤ੍ਵ ਗਤੇਨ੍ਦ੍ਰਿਯਃ ।
ਲਙ੍ਕਾ ਵੈਧਵ੍ਯਸਂਯੁਕ੍ਤਾ ਤ੍ਵਤ੍ਕृਤੇਨ ਭਵਿष੍ਯਤਿ ॥ 12 ॥
ਨ ਤੇ ਪਾਪਮਿਦਂ ਕਰ੍ਮ ਸ਼ੁਖੋਦਰ੍ਕਂ ਭਵਿष੍ਯਤਿ ।
ਯਾऽਹਂ ਨੀਤਾ ਵਿਨਾਭਾਵਂ ਪਤਿਪਾਰ੍ਸ਼੍ਵਾਤ੍ਤ੍ਵਯਾ ਵਨੇ ॥ 13 ॥
ਸ ਹਿ ਦੈਵਤਸਂਯੁਕ੍ਤੋ ਮਮ ਭਰ੍ਤਾ ਮਹਾਦ੍ਯੁਤਿਃ ।
ਨਿਰ੍ਭਯੋ ਵੀਰ੍ਯਮਾਸ਼੍ਰਿਤ੍ਯ ਸ਼ੂਨ੍ਯੇ ਵਸਤਿ ਦਣ੍ਡਕੇ ॥ 14 ॥
ਸ ਤੇ ਦਰ੍ਪਂ ਬਲਂ ਵੀਰ੍ਯਮੁਤ੍ਸੇਕਂ ਚ ਤਥਾਵਿਧਮ੍ ।
ਅਪਨੇष੍ਯਤਿ ਗਾਤ੍ਰੇਭ੍ਯਸ਼੍ਸ਼ਰਵਰ੍षੇਣ ਸਂਯੁਗੇ ॥ 15 ॥
ਯਦਾ ਵਿਨਾਸ਼ੋ ਭੂਤਾਨਾਂ ਦृਸ਼੍ਯਤੇ ਕਾਲਚੋਦਿਤਃ ।
ਤਦਾ ਕਾਰ੍ਯੇ ਪ੍ਰਮਾਦ੍ਯਨ੍ਤਿ ਨਰਾਃ ਕਾਲਵਸ਼ਂ ਗਤਾਃ ॥ 16 ॥
ਮਾਂ ਪ੍ਰਧृष੍ਯ ਸ ਤੇ ਕਾਲਃ ਪ੍ਰਾਪ੍ਤੋऽਯਂ ਰਾਕ੍षਸਾਧਮ ।
ਆਤ੍ਮਨੋ ਰਾਕ੍षਸਾਨਾਂ ਚ ਵਧਾਯਾਨ੍ਤਃਪੁਰਸ੍ਯ ਚ ॥ 17 ॥
ਨ ਸ਼ਕ੍ਯਾ ਯਜ੍ਞਮਧ੍ਯਸ੍ਥਾ ਵੇਦੀ ਸृਗ੍ਭਾਣ੍ਡਮਣ੍ਡਿਤਾ ।
ਦ੍ਵਿਜਾਤਿਮਨ੍ਤ੍ਰਪੂਤਾ ਚ ਚਣ੍ਡਾਲੇਨਾਵਮਰ੍ਦਿਤੁਮ੍ ॥ 18 ॥
ਤਥਾऽਹਂ ਧਰ੍ਮਨਿਤ੍ਯਸ੍ਯ ਧਰ੍ਮਪਤ੍ਨੀ ਪਤਿਵ੍ਰਤਾ ।
ਤ੍ਵਯਾ ਸ੍ਪृष੍ਟੁਂ ਨ ਸ਼ਕ੍ਯਾਸ੍ਮਿ ਰਾਕ੍षਸਾਧਮ ਪਾਪਿਨਾ ॥ 19 ॥
ਕ੍ਰੀਡਨ੍ਤੀ ਰਾਜਹਂਸੇਨ ਪਦ੍ਮषਣ੍ਡੇषੁ ਨਿਤ੍ਯਦਾ ।
ਹਂਸੀ ਸਾ ਤृਣषਣ੍ਡਸ੍ਥਂ ਕਥਂ ਪਸ਼੍ਯੇਤ ਮਦ੍ਗੁਕਮ੍ ॥ 20 ॥
ਇਦਂ ਸ਼ਰੀਰਂ ਨਿਸ੍ਸਞ੍ਜ੍ਞਂ ਬਨ੍ਧ ਵਾ ਖਾਤਯਸ੍ਵ ਵਾ ।
ਨੇਦਂ ਸ਼ਰੀਰਂ ਰਕ੍षਯਂ ਮੇ ਜੀਵਿਤਂ ਵਾਪਿ ਰਾਕ੍षਸ ॥ 21 ॥
ਨ ਤੁ ਸ਼ਕ੍ष੍ਯਾਮ੍ਯੁਪਕ੍ਰੋਸ਼ਂ ਪृਥਿਵ੍ਯਾਂ ਦਾਤੁਮਾਤ੍ਮਨਃ ।
ਏਵਮੁਕ੍ਤ੍ਵਾ ਤੁ ਵੈਦੇਹੀ ਕ੍ਰੋਧਾਤ੍ਸੁਪਰੁषਂ ਵਚਃ ॥ 22 ॥
ਰਾਵਣਂ ਮੈਥਿਲੀ ਤਤ੍ਰ ਪੁਨਰ੍ਨੋਵਾਚ ਕਿਞ੍ਚਨ ।
ਸੀਤਾਯਾ ਵਚਨਂ ਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾ ਪਰੁषਂ ਰੋਮਹਰ੍षਣਮ੍ ॥ 23 ॥
ਪ੍ਰਤ੍ਯੁਵਾਚ ਤਤਸ੍ਸੀਤਾਂ ਭਯਸਨ੍ਦਰ੍ਸ਼ਨਂ ਵਚਃ ।
ਸ਼ृਣੁ ਮੈਥਿਲਿ ਮਦ੍ਵਾਕ੍ਯਂ ਮਾਸਾਨ੍ਦ੍ਵਾਦਸ਼ ਭਾਮਿਨਿ ॥ 24 ॥
ਕਾਲੇਨਾਨੇਨ ਨਾਭ੍ਯੇषਿ ਯਦਿ ਮਾਂ ਚਾਰੁਹਾਸਿਨਿ ।
ਤਤਸ੍ਤ੍ਵਾਂ ਪ੍ਰਾਤਰਾਸ਼ਾਰ੍ਥਂ ਸੂਦਾਸ਼੍ਛੇਤ੍ਸ੍ਯਨ੍ਤਿ ਲੇਸ਼ਸ਼ਃ ॥ 25 ॥
ਇਤ੍ਯੁਕ੍ਤ੍ਵਾ ਪਰੁषਂ ਵਾਕ੍ਯਂ ਰਾਵਣਸ਼੍ਸ਼ਤ੍ਰੁਰਾਵਣਃ ।
ਰਾਕ੍षਸੀਸ਼੍ਚ ਤਤਃ ਕ੍ਰੁਦ੍ਧ ਇਦਂ ਵਚਨਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 26 ॥
ਸ਼ੀਘ੍ਰਮੇਵ ਹਿ ਰਾਕ੍षਸ੍ਯੋ ਵਿਕृਤਾ ਘੋਰਦਰ੍ਸ਼ਨਾਃ ।
ਦਰ੍ਪਮਸ੍ਯਾ ਵਿਨੇष੍ਯਧ੍ਵਂ ਮਾਂਸਸ਼ੋਣਿਤਭੋਜਨਾਃ ॥ 27 ॥
ਵਚਨਾਦੇਵ ਤਾਸ੍ਤਸ੍ਯ ਸੁਘੋਰਾ ਰਾਕ੍षਸੀਗਣਾਃ ।
ਕृਤਪ੍ਰਾਞ੍ਜਲਯੋ ਭੂਤ੍ਵਾ ਮੈਥਿਲੀਂ ਪਰ੍ਯਵਾਰਯਨ੍ ॥ 28 ॥
ਸ ਤਾਃ ਪ੍ਰੋਵਾਚ ਰਾਜਾ ਤੁ ਰਾਵਣੋ ਘੋਰਦਰ੍ਸ਼ਨਃ ।
ਪ੍ਰਚਾਲ੍ਯ ਚਰਣੋਤ੍ਕਰ੍षੈਰ੍ਦਾਰਯਨ੍ਨਿਵ ਮੇਦਿਨੀਮ੍ ॥ 29 ॥
ਅਸ਼ੋਕਵਨਿਕਾਮਧ੍ਯੇ ਮੈਥਿਲੀ ਨੀਯਤਾਮਿਯਮ੍ ।
ਤਤ੍ਰੇਯਂ ਰਕ੍ष੍ਯਤਾਂ ਗੂਢਂ ਯੁष੍ਮਾਭਿਃ ਪਰਿਵਾਰਿਤਾ ॥ 30 ॥
ਤਤ੍ਰੈਨਾਂ ਤਰ੍ਜਨੈਰ੍ਘੋਰੈਃ ਪੁਨਸ੍ਸਾਨ੍ਤ੍ਵੈਸ਼੍ਚ ਮੈਥਿਲੀਮ੍ ।
ਆਨਯਧ੍ਵਂ ਵਸ਼ਂ ਸਰ੍ਵਾ ਵਨ੍ਯਾਂ ਗਜਵਧੂਮਿਵ ॥ 31 ॥
ਇਤਿ ਪ੍ਰਤਿਸਮਾਦਿष੍ਟਾ ਰਾਕ੍षਸ੍ਯੋ ਰਾਵਣੇਨ ਤਾਃ ।
ਅਸ਼ੋਕਵਨਿਕਾਂ ਜਗ੍ਮੁਰ੍ਮੈਥਿਲੀਂ ਪਰਿਗृਹ੍ਯ ਤੁ ॥ 32 ॥
ਸਰ੍ਵਕਾਲਫਲੈਰ੍ਵृਕ੍षੈਰ੍ਨਾਨਾਪੁष੍ਪਫਲੈਰ੍ਵृਤਾਮ੍ ।
ਸਰ੍ਵਕਾਲਮਦੈਸ਼੍ਚਾਪਿ ਦ੍ਵਿਜੈਸ੍ਸਮੁਪਸੇਵਿਤਾਮ੍ ॥ 33 ॥
ਸਾ ਤੁ ਸ਼ੋਕਪਰੀਤਾਙ੍ਗੀ ਮੈਥਿਲੀ ਜਨਕਾਤ੍ਮਜਾ ।
ਰਾਕ੍षਸੀਵਸ਼ਮਾਪਨ੍ਨਾ ਵ੍ਯਾਘ੍ਰੀਣਾਂ ਹਰਿਣੀ ਯਥਾ ॥ 34 ॥
ਸ਼ੋਕੇਨ ਮਹਤਾ ਗ੍ਰਸ੍ਤਾ ਮੈਥਿਲੀ ਜਨਕਾਤ੍ਮਜਾ ।
ਨ ਸ਼ਰ੍ਮ ਲਭਤੇ ਭੀਰੁਃ ਪਾਸ਼ਬਦ੍ਧਾ ਮृਗੀ ਯਥਾ ॥ 35 ॥
ਨ ਵਿਨ੍ਦਤੇ ਤਤ੍ਰ ਤੁ ਸ਼ਰ੍ਮ ਮੈਥਿਲੀ ਵਿਰੂਪਨੇਤ੍ਰਾਭਿਰਤੀਵ ਤਰ੍ਜਿਤਾ ।
ਪਤਿਂ ਸ੍ਮਰਨ੍ਤੀ ਦਯਿਤਂ ਚ ਦੇਵਤਂ ਵਿਚੇਤਨਾऽਭੂਦ੍ਭਯਸ਼ੋਕਪੀਡਿਤਾ ॥ 36 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਅਰਣ੍ਯਕਾਣ੍ਡੇ षਟ੍ਪਞ੍ਚਾਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ṣaṭpañcāśassargaḥ |
sā tathoktā tu vaidehī nirbhayā śokakarśitā |
tṛṇamantarataḥ kṛtvā rāvaṇaṃ pratyabhāṣata || 1 ||
rājā daśaratho nāma dharmaseturivācalaḥ |
satyasandhaḥ parijñāto yasya putrassarāghavaḥ || 2 ||
rāmo nāma sa dharmātmā triṣu lokeṣu viśrutaḥ |
dīrghabāhurviśālākṣo daivataṃ hi patirmama || 3 ||
ikṣvākūṇāṃ kule jātassiṃhaskandho mahādyutiḥ |
lakṣmaṇena saha bhrātrā yaste prāṇānhariṣyati || 4 ||
pratyakṣaṃ yadyahaṃ tasya tvayā syāṃ dharṣitā balāt |
śayitā tvaṃ hatassaṅkhye janasthāne yathā kharaḥ || 5 ||
ya ete rākṣasāḥ proktā ghorarūpā mahābalāḥ |
rāghave nirviṣāssarve suparṇe pannagā yathā || 6 ||
tasya jyāvipramuktāste śarāḥ kāñcanabhūṣaṇāḥ |
śarīraṃ vidhamiṣyanti gaṅgākūlamivormayaḥ || 7 ||
asurairvā surairvā tvaṃ yadyavadhyo'si rāvaṇa |
utpādya sumahadvairaṃ jīvaṃstasya na mokṣyase || 8 ||
sa te jīvitaśeṣasya rāghavo'ntakaro balī |
paśoryūpagatasyeva jīvitaṃ tava durlabham || 9 ||
yadi paśyetsa rāmastvāṃ roṣadīptena cakṣuṣā |
rakṣastvamadya nirdhagdho gacchessadyaḥ parābhavam || 10 ||
yaścandraṃ nabhaso bhūmau pātayennāśayeta vā |
sāgaraṃ śoṣayedvāpi sa sītāṃ mocayediha || 11 ||
gatāyustvaṃ gataśrīko gatasattva gatendriyaḥ |
laṅkā vaidhavyasaṃyuktā tvatkṛtena bhaviṣyati || 12 ||
na te pāpamidaṃ karma śukhodarkaṃ bhaviṣyati |
yā'haṃ nītā vinābhāvaṃ patipārśvāttvayā vane || 13 ||
sa hi daivatasaṃyukto mama bhartā mahādyutiḥ |
nirbhayo vīryamāśritya śūnye vasati daṇḍake || 14 ||
sa te darpaṃ balaṃ vīryamutsekaṃ ca tathāvidham |
apaneṣyati gātrebhyaśśaravarṣeṇa saṃyuge || 15 ||
yadā vināśo bhūtānāṃ dṛśyate kālacoditaḥ |
tadā kārye pramādyanti narāḥ kālavaśaṃ gatāḥ || 16 ||
māṃ pradhṛṣya sa te kālaḥ prāpto'yaṃ rākṣasādhama |
ātmano rākṣasānāṃ ca vadhāyāntaḥpurasya ca || 17 ||
na śakyā yajñamadhyasthā vedī sṛgbhāṇḍamaṇḍitā |
dvijātimantrapūtā ca caṇḍālenāvamarditum || 18 ||
tathā'haṃ dharmanityasya dharmapatnī pativratā |
tvayā spṛṣṭuṃ na śakyāsmi rākṣasādhama pāpinā || 19 ||
krīḍantī rājahaṃsena padmaṣaṇḍeṣu nityadā |
haṃsī sā tṛṇaṣaṇḍasthaṃ kathaṃ paśyeta madgukam || 20 ||
idaṃ śarīraṃ nissañjñaṃ bandha vā khātayasva vā |
nedaṃ śarīraṃ rakṣayaṃ me jīvitaṃ vāpi rākṣasa || 21 ||
na tu śakṣyāmyupakrośaṃ pṛthivyāṃ dātumātmanaḥ |
evamuktvā tu vaidehī krodhātsuparuṣaṃ vacaḥ || 22 ||
rāvaṇaṃ maithilī tatra punarnovāca kiñcana |
sītāyā vacanaṃ śrutvā paruṣaṃ romaharṣaṇam || 23 ||
pratyuvāca tatassītāṃ bhayasandarśanaṃ vacaḥ |
śṛṇu maithili madvākyaṃ māsāndvādaśa bhāmini || 24 ||
kālenānena nābhyeṣi yadi māṃ cāruhāsini |
tatastvāṃ prātarāśārthaṃ sūdāśchetsyanti leśaśaḥ || 25 ||
ityuktvā paruṣaṃ vākyaṃ rāvaṇaśśatrurāvaṇaḥ |
rākṣasīśca tataḥ kruddha idaṃ vacanamabravīt || 26 ||
śīghrameva hi rākṣasyo vikṛtā ghoradarśanāḥ |
darpamasyā vineṣyadhvaṃ māṃsaśoṇitabhojanāḥ || 27 ||
vacanādeva tāstasya sughorā rākṣasīgaṇāḥ |
kṛtaprāñjalayo bhūtvā maithilīṃ paryavārayan || 28 ||
sa tāḥ provāca rājā tu rāvaṇo ghoradarśanaḥ |
pracālya caraṇotkarṣairdārayanniva medinīm || 29 ||
aśokavanikāmadhye maithilī nīyatāmiyam |
tatreyaṃ rakṣyatāṃ gūḍhaṃ yuṣmābhiḥ parivāritā || 30 ||
tatraināṃ tarjanairghoraiḥ punassāntvaiśca maithilīm |
ānayadhvaṃ vaśaṃ sarvā vanyāṃ gajavadhūmiva || 31 ||
iti pratisamādiṣṭā rākṣasyo rāvaṇena tāḥ |
aśokavanikāṃ jagmurmaithilīṃ parigṛhya tu || 32 ||
sarvakālaphalairvṛkṣairnānāpuṣpaphalairvṛtām |
sarvakālamadaiścāpi dvijaissamupasevitām || 33 ||
sā tu śokaparītāṅgī maithilī janakātmajā |
rākṣasīvaśamāpannā vyāghrīṇāṃ hariṇī yathā || 34 ||
śokena mahatā grastā maithilī janakātmajā |
na śarma labhate bhīruḥ pāśabaddhā mṛgī yathā || 35 ||
na vindate tatra tu śarma maithilī virūpanetrābhiratīva tarjitā |
patiṃ smarantī dayitaṃ ca devataṃ vicetanā'bhūdbhayaśokapīḍitā || 36 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ṣaṭpañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ षट्पञ्चाशस्सर्गः ।
सा तथोक्ता तु वैदेही निर्भया शोककर्शिता ।
तृणमन्तरतः कृत्वा रावणं प्रत्यभाषत ॥ 1 ॥
राजा दशरथो नाम धर्मसेतुरिवाचलः ।
सत्यसन्धः परिज्ञातो यस्य पुत्रस्सराघवः ॥ 2 ॥
रामो नाम स धर्मात्मा त्रिषु लोकेषु विश्रुतः ।
दीर्घबाहुर्विशालाक्षो दैवतं हि पतिर्मम ॥ 3 ॥
इक्ष्वाकूणां कुले जातस्सिंहस्कन्धो महाद्युतिः ।
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा यस्ते प्राणान्हरिष्यति ॥ 4 ॥
प्रत्यक्षं यद्यहं तस्य त्वया स्यां धर्षिता बलात् ।
शयिता त्वं हतस्सङ्ख्ये जनस्थाने यथा खरः ॥ 5 ॥
य एते राक्षसाः प्रोक्ता घोररूपा महाबलाः ।
राघवे निर्विषास्सर्वे सुपर्णे पन्नगा यथा ॥ 6 ॥
तस्य ज्याविप्रमुक्तास्ते शराः काञ्चनभूषणाः ।
शरीरं विधमिष्यन्ति गङ्गाकूलमिवोर्मयः ॥ 7 ॥
असुरैर्वा सुरैर्वा त्वं यद्यवध्योऽसि रावण ।
उत्पाद्य सुमहद्वैरं जीवंस्तस्य न मोक्ष्यसे ॥ 8 ॥
स ते जीवितशेषस्य राघवोऽन्तकरो बली ।
पशोर्यूपगतस्येव जीवितं तव दुर्लभम् ॥ 9 ॥
यदि पश्येत्स रामस्त्वां रोषदीप्तेन चक्षुषा ।
रक्षस्त्वमद्य निर्धग्धो गच्छेस्सद्यः पराभवम् ॥ 10 ॥
यश्चन्द्रं नभसो भूमौ पातयेन्नाशयेत वा ।
सागरं शोषयेद्वापि स सीतां मोचयेदिह ॥ 11 ॥
गतायुस्त्वं गतश्रीको गतसत्त्व गतेन्द्रियः ।
लङ्का वैधव्यसंयुक्ता त्वत्कृतेन भविष्यति ॥ 12 ॥
न ते पापमिदं कर्म शुखोदर्कं भविष्यति ।
याऽहं नीता विनाभावं पतिपार्श्वात्त्वया वने ॥ 13 ॥
स हि दैवतसंयुक्तो मम भर्ता महाद्युतिः ।
निर्भयो वीर्यमाश्रित्य शून्ये वसति दण्डके ॥ 14 ॥
स ते दर्पं बलं वीर्यमुत्सेकं च तथाविधम् ।
अपनेष्यति गात्रेभ्यश्शरवर्षेण संयुगे ॥ 15 ॥
यदा विनाशो भूतानां दृश्यते कालचोदितः ।
तदा कार्ये प्रमाद्यन्ति नराः कालवशं गताः ॥ 16 ॥
मां प्रधृष्य स ते कालः प्राप्तोऽयं राक्षसाधम ।
आत्मनो राक्षसानां च वधायान्तःपुरस्य च ॥ 17 ॥
न शक्या यज्ञमध्यस्था वेदी सृग्भाण्डमण्डिता ।
द्विजातिमन्त्रपूता च चण्डालेनावमर्दितुम् ॥ 18 ॥
तथाऽहं धर्मनित्यस्य धर्मपत्नी पतिव्रता ।
त्वया स्पृष्टुं न शक्यास्मि राक्षसाधम पापिना ॥ 19 ॥
क्रीडन्ती राजहंसेन पद्मषण्डेषु नित्यदा ।
हंसी सा तृणषण्डस्थं कथं पश्येत मद्गुकम् ॥ 20 ॥
इदं शरीरं निस्सञ्ज्ञं बन्ध वा खातयस्व वा ।
नेदं शरीरं रक्षयं मे जीवितं वापि राक्षस ॥ 21 ॥
न तु शक्ष्याम्युपक्रोशं पृथिव्यां दातुमात्मनः ।
एवमुक्त्वा तु वैदेही क्रोधात्सुपरुषं वचः ॥ 22 ॥
रावणं मैथिली तत्र पुनर्नोवाच किञ्चन ।
सीताया वचनं श्रुत्वा परुषं रोमहर्षणम् ॥ 23 ॥
प्रत्युवाच ततस्सीतां भयसन्दर्शनं वचः ।
शृणु मैथिलि मद्वाक्यं मासान्द्वादश भामिनि ॥ 24 ॥
कालेनानेन नाभ्येषि यदि मां चारुहासिनि ।
ततस्त्वां प्रातराशार्थं सूदाश्छेत्स्यन्ति लेशशः ॥ 25 ॥
इत्युक्त्वा परुषं वाक्यं रावणश्शत्रुरावणः ।
राक्षसीश्च ततः क्रुद्ध इदं वचनमब्रवीत् ॥ 26 ॥
शीघ्रमेव हि राक्षस्यो विकृता घोरदर्शनाः ।
दर्पमस्या विनेष्यध्वं मांसशोणितभोजनाः ॥ 27 ॥
वचनादेव तास्तस्य सुघोरा राक्षसीगणाः ।
कृतप्राञ्जलयो भूत्वा मैथिलीं पर्यवारयन् ॥ 28 ॥
स ताः प्रोवाच राजा तु रावणो घोरदर्शनः ।
प्रचाल्य चरणोत्कर्षैर्दारयन्निव मेदिनीम् ॥ 29 ॥
अशोकवनिकामध्ये मैथिली नीयतामियम् ।
तत्रेयं रक्ष्यतां गूढं युष्माभिः परिवारिता ॥ 30 ॥
तत्रैनां तर्जनैर्घोरैः पुनस्सान्त्वैश्च मैथिलीम् ।
आनयध्वं वशं सर्वा वन्यां गजवधूमिव ॥ 31 ॥
इति प्रतिसमादिष्टा राक्षस्यो रावणेन ताः ।
अशोकवनिकां जग्मुर्मैथिलीं परिगृह्य तु ॥ 32 ॥
सर्वकालफलैर्वृक्षैर्नानापुष्पफलैर्वृताम् ।
सर्वकालमदैश्चापि द्विजैस्समुपसेविताम् ॥ 33 ॥
सा तु शोकपरीताङ्गी मैथिली जनकात्मजा ।
राक्षसीवशमापन्ना व्याघ्रीणां हरिणी यथा ॥ 34 ॥
शोकेन महता ग्रस्ता मैथिली जनकात्मजा ।
न शर्म लभते भीरुः पाशबद्धा मृगी यथा ॥ 35 ॥
न विन्दते तत्र तु शर्म मैथिली विरूपनेत्राभिरतीव तर्जिता ।
पतिं स्मरन्ती दयितं च देवतं विचेतनाऽभूद्भयशोकपीडिता ॥ 36 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे षट्पञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ṣaṭpañcāśassargaḥ |
sā tathoktā tu vaidehī nirbhayā śokakarśitā |
tṛṇamantarataḥ kṛtvā rāvaṇaṃ pratyabhāṣata || 1 ||
rājā daśaratho nāma dharmaseturivācalaḥ |
satyasandhaḥ parijñāto yasya putrassarāghavaḥ || 2 ||
rāmo nāma sa dharmātmā triṣu lokeṣu viśrutaḥ |
dīrghabāhurviśālākṣo daivataṃ hi patirmama || 3 ||
ikṣvākūṇāṃ kule jātassiṃhaskandho mahādyutiḥ |
lakṣmaṇena saha bhrātrā yaste prāṇānhariṣyati || 4 ||
pratyakṣaṃ yadyahaṃ tasya tvayā syāṃ dharṣitā balāt |
śayitā tvaṃ hatassaṅkhye janasthāne yathā kharaḥ || 5 ||
ya ete rākṣasāḥ proktā ghorarūpā mahābalāḥ |
rāghave nirviṣāssarve suparṇe pannagā yathā || 6 ||
tasya jyāvipramuktāste śarāḥ kāñcanabhūṣaṇāḥ |
śarīraṃ vidhamiṣyanti gaṅgākūlamivormayaḥ || 7 ||
asurairvā surairvā tvaṃ yadyavadhyo'si rāvaṇa |
utpādya sumahadvairaṃ jīvaṃstasya na mokṣyase || 8 ||
sa te jīvitaśeṣasya rāghavo'ntakaro balī |
paśoryūpagatasyeva jīvitaṃ tava durlabham || 9 ||
yadi paśyetsa rāmastvāṃ roṣadīptena cakṣuṣā |
rakṣastvamadya nirdhagdho gacchessadyaḥ parābhavam || 10 ||
yaścandraṃ nabhaso bhūmau pātayennāśayeta vā |
sāgaraṃ śoṣayedvāpi sa sītāṃ mocayediha || 11 ||
gatāyustvaṃ gataśrīko gatasattva gatendriyaḥ |
laṅkā vaidhavyasaṃyuktā tvatkṛtena bhaviṣyati || 12 ||
na te pāpamidaṃ karma śukhodarkaṃ bhaviṣyati |
yā'haṃ nītā vinābhāvaṃ patipārśvāttvayā vane || 13 ||
sa hi daivatasaṃyukto mama bhartā mahādyutiḥ |
nirbhayo vīryamāśritya śūnye vasati daṇḍake || 14 ||
sa te darpaṃ balaṃ vīryamutsekaṃ ca tathāvidham |
apaneṣyati gātrebhyaśśaravarṣeṇa saṃyuge || 15 ||
yadā vināśo bhūtānāṃ dṛśyate kālacoditaḥ |
tadā kārye pramādyanti narāḥ kālavaśaṃ gatāḥ || 16 ||
māṃ pradhṛṣya sa te kālaḥ prāpto'yaṃ rākṣasādhama |
ātmano rākṣasānāṃ ca vadhāyāntaḥpurasya ca || 17 ||
na śakyā yajñamadhyasthā vedī sṛgbhāṇḍamaṇḍitā |
dvijātimantrapūtā ca caṇḍālenāvamarditum || 18 ||
tathā'haṃ dharmanityasya dharmapatnī pativratā |
tvayā spṛṣṭuṃ na śakyāsmi rākṣasādhama pāpinā || 19 ||
krīḍantī rājahaṃsena padmaṣaṇḍeṣu nityadā |
haṃsī sā tṛṇaṣaṇḍasthaṃ kathaṃ paśyeta madgukam || 20 ||
idaṃ śarīraṃ nissañjñaṃ bandha vā khātayasva vā |
nedaṃ śarīraṃ rakṣayaṃ me jīvitaṃ vāpi rākṣasa || 21 ||
na tu śakṣyāmyupakrośaṃ pṛthivyāṃ dātumātmanaḥ |
evamuktvā tu vaidehī krodhātsuparuṣaṃ vacaḥ || 22 ||
rāvaṇaṃ maithilī tatra punarnovāca kiñcana |
sītāyā vacanaṃ śrutvā paruṣaṃ romaharṣaṇam || 23 ||
pratyuvāca tatassītāṃ bhayasandarśanaṃ vacaḥ |
śṛṇu maithili madvākyaṃ māsāndvādaśa bhāmini || 24 ||
kālenānena nābhyeṣi yadi māṃ cāruhāsini |
tatastvāṃ prātarāśārthaṃ sūdāśchetsyanti leśaśaḥ || 25 ||
ityuktvā paruṣaṃ vākyaṃ rāvaṇaśśatrurāvaṇaḥ |
rākṣasīśca tataḥ kruddha idaṃ vacanamabravīt || 26 ||
śīghrameva hi rākṣasyo vikṛtā ghoradarśanāḥ |
darpamasyā vineṣyadhvaṃ māṃsaśoṇitabhojanāḥ || 27 ||
vacanādeva tāstasya sughorā rākṣasīgaṇāḥ |
kṛtaprāñjalayo bhūtvā maithilīṃ paryavārayan || 28 ||
sa tāḥ provāca rājā tu rāvaṇo ghoradarśanaḥ |
pracālya caraṇotkarṣairdārayanniva medinīm || 29 ||
aśokavanikāmadhye maithilī nīyatāmiyam |
tatreyaṃ rakṣyatāṃ gūḍhaṃ yuṣmābhiḥ parivāritā || 30 ||
tatraināṃ tarjanairghoraiḥ punassāntvaiśca maithilīm |
ānayadhvaṃ vaśaṃ sarvā vanyāṃ gajavadhūmiva || 31 ||
iti pratisamādiṣṭā rākṣasyo rāvaṇena tāḥ |
aśokavanikāṃ jagmurmaithilīṃ parigṛhya tu || 32 ||
sarvakālaphalairvṛkṣairnānāpuṣpaphalairvṛtām |
sarvakālamadaiścāpi dvijaissamupasevitām || 33 ||
sā tu śokaparītāṅgī maithilī janakātmajā |
rākṣasīvaśamāpannā vyāghrīṇāṃ hariṇī yathā || 34 ||
śokena mahatā grastā maithilī janakātmajā |
na śarma labhate bhīruḥ pāśabaddhā mṛgī yathā || 35 ||
na vindate tatra tu śarma maithilī virūpanetrābhiratīva tarjitā |
patiṃ smarantī dayitaṃ ca devataṃ vicetanā'bhūdbhayaśokapīḍitā || 36 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ṣaṭpañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.