ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଅରଣ୍ଯକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଷଷ୍ଠସ୍ସର୍ଗଃ ।
ଶରଭଙ୍ଗେ ଦିଵଂ ପ୍ରାପ୍ତେ ମୁନିସଙ୍ଘାସ୍ସମାଗତାଃ ।
ଅଭ୍ଯଗଚ୍ଛନ୍ତ କାକୁତ୍ସ୍ଥଂ ରାମଂ ଜ୍ଵଲିତତେଜସମ୍ ॥ 1 ॥
ଵୈଖାନସା ଵାଲଖିଲ୍ଯାସ୍ସମ୍ପ୍ରକ୍ଷାଲା ମରୀଚିପାଃ ।
ଅଶ୍ମକୁଟ୍ଟାଶ୍ଚ ବହଵଃ ପତ୍ରାହାରାଶ୍ଚ ତାପସାଃ ॥ 2 ॥
ଦନ୍ତୋଲୂଖଲିନଶ୍ଚୈଵ ତଥୈଵୋନ୍ମଜ୍ଜକାଃ ପରେ ।
ଗାତ୍ରଶଯ୍ଯା ଅଶଯ୍ଯାଶ୍ଚ ତଥୈଵାଭ୍ରାଵକାଶକାଃ ॥ 3 ॥
ମୁନଯସ୍ସଲିଲାହାରାଵାଯୁଭକ୍ଷା ସ୍ତଥାପରେ ।
ଆକାଶନିଲଯାଶ୍ଚୈଵ ତଥା ସ୍ଥଣ୍ଡିଲଶାଯିନଃ ॥ 4 ॥
ଵ୍ରତୋପଵାସିନୋ ଦାନ୍ତାସ୍ତଥାଽର୍ଦ୍ରପଟଵାସସଃ ।
ସଜପାଶ୍ଚ ତପୋନିତ୍ଯାସ୍ତଥା ପଞ୍ଚତପୋଽନ୍ଵିତାଃ ॥ 5 ॥
ସର୍ଵେ ବ୍ରାହ୍ମ୍ଯା ଶ୍ରିଯା ଜୁଷ୍ଟା ଦୃଢଯୋଗାସ୍ସମାହିତାଃ ।
ଶରଭଙ୍ଗାଶ୍ରମେ ରାମମଭିଜଗ୍ମୁଶ୍ଚ ତାପସାଃ ॥ 6 ॥
ଅଭିଗମ୍ଯ ଚ ଧର୍ମଜ୍ଞା ରାମଂ ଧର୍ମଭୃତାଂ ଵରମ୍ ।
ଊଚୁଃ ପରମଧର୍ମଜ୍ଞମୃଷିସଙ୍ଘାସ୍ସମାହିତାଃ ॥ 7 ॥
ତ୍ଵମିକ୍ଷ୍ଵାକୁକୁଲସ୍ଯାସ୍ଯ ପୃଥିଵ୍ଯାଶ୍ଚ ମହାରଥ ।
ପ୍ରଧାନଶ୍ଚାସି ନାଥଶ୍ଚ ଦେଵାନାଂ ମଘଵାନିଵ ॥ 8 ॥
ଵିଶ୍ରୁତସ୍ତ୍ରିଷୁ ଲୋକେଷୁ ଯଶସା ଵିକ୍ରମେଣ ଚ ।
ପିତୃଭକ୍ତିଶ୍ଚ ସତ୍ଯଂ ଚ ତ୍ଵଯି ଧର୍ମଶ୍ଚ ପୁଷ୍କଲଃ ॥ 9 ॥
ତ୍ଵାମାସାଦ୍ଯ ମହାତ୍ମାନଂ ଧର୍ମଜ୍ଞଂ ଧର୍ମଵତ୍ସଲମ୍ ।
ଅର୍ଥିତ୍ଵାନ୍ନାଥ ଵକ୍ଷ୍ଯାମସ୍ତଚ୍ଚ ନଃ କ୍ଷନ୍ତୁମର୍ହସି ॥ 10 ॥
ଅଧର୍ମସ୍ସୁମହାଂସ୍ତାତ ଭଵେତ୍ତସ୍ଯ ମହୀପତେଃ ।
ଯୋ ହରେଦ୍ବଲିଷଡ୍ଭାଗାଂ ନ ଚ ରକ୍ଷତି ପୁତ୍ରଵତ୍ ॥ 11 ॥
ଯୁଞ୍ଜାନସ୍ସ୍ଵାନିଵ ପ୍ରାଣାନ୍ପ୍ରାଣୈରିଷ୍ଟାନ୍ସୁତାନିଵ ।
ନିତ୍ଯଯୁକ୍ତସ୍ସଦା ରକ୍ଷନ୍ସର୍ଵାନ୍ଵିଷଯଵାସିନଃ ॥ 12 ॥
ପ୍ରାପ୍ନୋତି ଶାଶ୍ଵତୀଂ ରାମ କୀର୍ତିଂ ସ ବହୁଵାର୍ଷିକୀମ୍ ।
ବ୍ରହ୍ମଣସ୍ସ୍ଥାନମାସାଦ୍ଯ ତତ୍ର ଚାପି ମହୀଯତେ ॥ 13 ॥
ଯତ୍କରୋତି ପରଂ ଧର୍ମ ମୁନିର୍ମୂଲଫଲାଶନଃ ।
ତତ୍ର ରାଜ୍ଞଶ୍ଚତୁର୍ଭାଗ ପ୍ରଜା ଧର୍ମେଣ ରକ୍ଷିତଃ ॥ 14 ॥
ସୋଽଯଂ ବ୍ରାହ୍ମଣଭୂଯିଷ୍ଠୋ ଵାନପ୍ରସ୍ଥଗଣୋ ମହାନ୍ ।
ତ୍ଵନ୍ନାଥୋଽନାଥଵଦ୍ରାମ ରାକ୍ଷସୈର୍ଵଧ୍ଯତେ ଭୃଶମ୍ ॥ 15 ॥
ଏହି ପଶ୍ଯ ଶରୀରାଣି ମୁନୀନାଂ ଭାଵିତାତ୍ମନାମ୍ ।
ହତାନାଂ ରାକ୍ଷସୈର୍ଘୋରୈର୍ବହୂନାଂ ବହୁଧା ଵନେ ॥ 16 ॥
ପମ୍ପାନଦୀନିଵାସାନାମନୁମନ୍ଦାକିନୀମପି ।
ଚିତ୍ରକୂଟାଲଯାନାଂ ଚ କ୍ରିଯତେ କଦନଂ ମହତ୍ ॥ 17 ॥
ଏଵଂ ଵଯଂ ନ ମୃଷ୍ଯାମୋ ଵିପ୍ରକାରଂ ତପସ୍ଵିନାମ୍ ।
କ୍ରିଯମାଣଂ ଵନେ ଘୋରଂ ରକ୍ଷୋଭିର୍ଭୀମକର୍ମଭିଃ ॥ 18 ॥
ତତସ୍ତ୍ଵାଂ ଶରଣାର୍ଥଂ ଚ ଶରଣ୍ଯଂ ସମୁପସ୍ଥିତାଃ ।
ପରିପାଲଯ ନୋ ରାମ ଵଧ୍ଯମାନାନ୍ନିଶାଚରୈଃ ॥ 19 ॥
ପରା ତ୍ଵତ୍ତୋ ଗତିର୍ଵୀର ପୃଥିଵ୍ଯାଂ ନୋପପଦ୍ଯତେ ।
ପରିପାଲଯ ନ ସ୍ସର୍ଵାନ୍ରାକ୍ଷସେଭ୍ଯୋ ନୃପାତ୍ମଜ ॥ 20 ॥
ଏତଚ୍ଛ୍ରୁତ୍ଵା ତୁ କାକୁତ୍ସ୍ଥସ୍ତାପସାନାଂ ତପସ୍ଵିନାମ୍ ।
ଇଦଂ ପ୍ରୋଵାଚ ଧର୍ମାତ୍ମା ସର୍ଵାନେଵ ତପସ୍ଵିନଃ ॥ 21 ॥
ନୈଵମର୍ହଥ ମାଂ ଵକ୍ତୁମାଜ୍ଞାପ୍ଯୋଽହଂ ତପସ୍ଵିନାମ୍ ।
କେଵଲେନାତ୍ମକାର୍ଯେଣ ପ୍ରଵେଷ୍ଟଵ୍ଯଂ ମଯା ଵନମ୍ ॥ 22 ॥
ଵିପ୍ରକାରମପାକ୍ରଷ୍ଟୁଂ ରାକ୍ଷସୈର୍ଭଵତାମିମମ୍ ।
ପିତୁସ୍ତୁ ନିର୍ଦେଶକରଃ ପ୍ରଵିଷ୍ଟୋଽହମିଦଂ ଵନମ୍ ॥ 23 ॥
ଭଵତାମର୍ଥସିଦ୍ଧ୍ଯର୍ଥମାଗତୋଽହଂ ଯଦୃଚ୍ଛଯା ।
ତସ୍ଯ ମେଽଯଂ ଵନେ ଵାସୋ ଭଵିଷ୍ଯତି ମହାଫଲଃ ॥ 24 ॥
ତପସ୍ଵିନାଂ ରଣେ ଶତ୍ରୂନ୍ହନ୍ତୁମିଚ୍ଛାମି ରାକ୍ଷସାନ୍ ।
ପଶ୍ଯନ୍ତୁ ଵୀର୍ଯମୃଷଯସ୍ସଭ୍ରାତୁର୍ମେ ତପୋଧନାଃ ॥ 25 ॥
ଦତ୍ତ୍ଵାଽଭଯଂ ଚାପି ତପୋଧନାନାଂ ଧର୍ମେ ଧୃତାତ୍ମା ସହ ଲକ୍ଷ୍ମଣେନ ।
ତପୋଧନୈଶ୍ଚାପି ସଭାଜ୍ଯଵୃତ୍ତଃ ସୁତୀକ୍ଷ୍ଣମେଵାଭିଜଗାମ ଵୀରଃ ॥ 26 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଅରଣ୍ଯକାଣ୍ଡେ ଷଷ୍ଠସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ṣaṣṭhassargaḥ |
śarabhaṅge divaṃ prāpte munisaṅghāssamāgatāḥ |
abhyagacchanta kākutsthaṃ rāmaṃ jvalitatejasam || 1 ||
vaikhānasā vālakhilyāssamprakṣālā marīcipāḥ |
aśmakuṭṭāśca bahavaḥ patrāhārāśca tāpasāḥ || 2 ||
dantolūkhalinaścaiva tathaivonmajjakāḥ pare |
gātraśayyā aśayyāśca tathaivābhrāvakāśakāḥ || 3 ||
munayassalilāhārāvāyubhakṣā stathāpare |
ākāśanilayāścaiva tathā sthaṇḍilaśāyinaḥ || 4 ||
vratopavāsino dāntāstathā'rdrapaṭavāsasaḥ |
sajapāśca taponityāstathā pañcatapo'nvitāḥ || 5 ||
sarve brāhmyā śriyā juṣṭā dṛḍhayogāssamāhitāḥ |
śarabhaṅgāśrame rāmamabhijagmuśca tāpasāḥ || 6 ||
abhigamya ca dharmajñā rāmaṃ dharmabhṛtāṃ varam |
ūcuḥ paramadharmajñamṛṣisaṅghāssamāhitāḥ || 7 ||
tvamikṣvākukulasyāsya pṛthivyāśca mahāratha |
pradhānaścāsi nāthaśca devānāṃ maghavāniva || 8 ||
viśrutastriṣu lokeṣu yaśasā vikrameṇa ca |
pitṛbhaktiśca satyaṃ ca tvayi dharmaśca puṣkalaḥ || 9 ||
tvāmāsādya mahātmānaṃ dharmajñaṃ dharmavatsalam |
arthitvānnātha vakṣyāmastacca naḥ kṣantumarhasi || 10 ||
adharmassumahāṃstāta bhavettasya mahīpateḥ |
yo haredbaliṣaḍbhāgāṃ na ca rakṣati putravat || 11 ||
yuñjānassvāniva prāṇānprāṇairiṣṭānsutāniva |
nityayuktassadā rakṣansarvānviṣayavāsinaḥ || 12 ||
prāpnoti śāśvatīṃ rāma kīrtiṃ sa bahuvārṣikīm |
brahmaṇassthānamāsādya tatra cāpi mahīyate || 13 ||
yatkaroti paraṃ dharma munirmūlaphalāśanaḥ |
tatra rājñaścaturbhāga prajā dharmeṇa rakṣitaḥ || 14 ||
so'yaṃ brāhmaṇabhūyiṣṭho vānaprasthagaṇo mahān |
tvannātho'nāthavadrāma rākṣasairvadhyate bhṛśam || 15 ||
ehi paśya śarīrāṇi munīnāṃ bhāvitātmanām |
hatānāṃ rākṣasairghorairbahūnāṃ bahudhā vane || 16 ||
pampānadīnivāsānāmanumandākinīmapi |
citrakūṭālayānāṃ ca kriyate kadanaṃ mahat || 17 ||
evaṃ vayaṃ na mṛṣyāmo viprakāraṃ tapasvinām |
kriyamāṇaṃ vane ghoraṃ rakṣobhirbhīmakarmabhiḥ || 18 ||
tatastvāṃ śaraṇārthaṃ ca śaraṇyaṃ samupasthitāḥ |
paripālaya no rāma vadhyamānānniśācaraiḥ || 19 ||
parā tvatto gatirvīra pṛthivyāṃ nopapadyate |
paripālaya na ssarvānrākṣasebhyo nṛpātmaja || 20 ||
etacchrutvā tu kākutsthastāpasānāṃ tapasvinām |
idaṃ provāca dharmātmā sarvāneva tapasvinaḥ || 21 ||
naivamarhatha māṃ vaktumājñāpyo'haṃ tapasvinām |
kevalenātmakāryeṇa praveṣṭavyaṃ mayā vanam || 22 ||
viprakāramapākraṣṭuṃ rākṣasairbhavatāmimam |
pitustu nirdeśakaraḥ praviṣṭo'hamidaṃ vanam || 23 ||
bhavatāmarthasiddhyarthamāgato'haṃ yadṛcchayā |
tasya me'yaṃ vane vāso bhaviṣyati mahāphalaḥ || 24 ||
tapasvināṃ raṇe śatrūnhantumicchāmi rākṣasān |
paśyantu vīryamṛṣayassabhrāturme tapodhanāḥ || 25 ||
dattvā'bhayaṃ cāpi tapodhanānāṃ dharme dhṛtātmā saha lakṣmaṇena |
tapodhanaiścāpi sabhājyavṛttaḥ sutīkṣṇamevābhijagāma vīraḥ || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ṣaṣṭhassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ षष्ठस्सर्गः ।
शरभङ्गे दिवं प्राप्ते मुनिसङ्घास्समागताः ।
अभ्यगच्छन्त काकुत्स्थं रामं ज्वलिततेजसम् ॥ 1 ॥
वैखानसा वालखिल्यास्सम्प्रक्षाला मरीचिपाः ।
अश्मकुट्टाश्च बहवः पत्राहाराश्च तापसाः ॥ 2 ॥
दन्तोलूखलिनश्चैव तथैवोन्मज्जकाः परे ।
गात्रशय्या अशय्याश्च तथैवाभ्रावकाशकाः ॥ 3 ॥
मुनयस्सलिलाहारावायुभक्षा स्तथापरे ।
आकाशनिलयाश्चैव तथा स्थण्डिलशायिनः ॥ 4 ॥
व्रतोपवासिनो दान्तास्तथाऽर्द्रपटवाससः ।
सजपाश्च तपोनित्यास्तथा पञ्चतपोऽन्विताः ॥ 5 ॥
सर्वे ब्राह्म्या श्रिया जुष्टा दृढयोगास्समाहिताः ।
शरभङ्गाश्रमे राममभिजग्मुश्च तापसाः ॥ 6 ॥
अभिगम्य च धर्मज्ञा रामं धर्मभृतां वरम् ।
ऊचुः परमधर्मज्ञमृषिसङ्घास्समाहिताः ॥ 7 ॥
त्वमिक्ष्वाकुकुलस्यास्य पृथिव्याश्च महारथ ।
प्रधानश्चासि नाथश्च देवानां मघवानिव ॥ 8 ॥
विश्रुतस्त्रिषु लोकेषु यशसा विक्रमेण च ।
पितृभक्तिश्च सत्यं च त्वयि धर्मश्च पुष्कलः ॥ 9 ॥
त्वामासाद्य महात्मानं धर्मज्ञं धर्मवत्सलम् ।
अर्थित्वान्नाथ वक्ष्यामस्तच्च नः क्षन्तुमर्हसि ॥ 10 ॥
अधर्मस्सुमहांस्तात भवेत्तस्य महीपतेः ।
यो हरेद्बलिषड्भागां न च रक्षति पुत्रवत् ॥ 11 ॥
युञ्जानस्स्वानिव प्राणान्प्राणैरिष्टान्सुतानिव ।
नित्ययुक्तस्सदा रक्षन्सर्वान्विषयवासिनः ॥ 12 ॥
प्राप्नोति शाश्वतीं राम कीर्तिं स बहुवार्षिकीम् ।
ब्रह्मणस्स्थानमासाद्य तत्र चापि महीयते ॥ 13 ॥
यत्करोति परं धर्म मुनिर्मूलफलाशनः ।
तत्र राज्ञश्चतुर्भाग प्रजा धर्मेण रक्षितः ॥ 14 ॥
सोऽयं ब्राह्मणभूयिष्ठो वानप्रस्थगणो महान् ।
त्वन्नाथोऽनाथवद्राम राक्षसैर्वध्यते भृशम् ॥ 15 ॥
एहि पश्य शरीराणि मुनीनां भावितात्मनाम् ।
हतानां राक्षसैर्घोरैर्बहूनां बहुधा वने ॥ 16 ॥
पम्पानदीनिवासानामनुमन्दाकिनीमपि ।
चित्रकूटालयानां च क्रियते कदनं महत् ॥ 17 ॥
एवं वयं न मृष्यामो विप्रकारं तपस्विनाम् ।
क्रियमाणं वने घोरं रक्षोभिर्भीमकर्मभिः ॥ 18 ॥
ततस्त्वां शरणार्थं च शरण्यं समुपस्थिताः ।
परिपालय नो राम वध्यमानान्निशाचरैः ॥ 19 ॥
परा त्वत्तो गतिर्वीर पृथिव्यां नोपपद्यते ।
परिपालय न स्सर्वान्राक्षसेभ्यो नृपात्मज ॥ 20 ॥
एतच्छ्रुत्वा तु काकुत्स्थस्तापसानां तपस्विनाम् ।
इदं प्रोवाच धर्मात्मा सर्वानेव तपस्विनः ॥ 21 ॥
नैवमर्हथ मां वक्तुमाज्ञाप्योऽहं तपस्विनाम् ।
केवलेनात्मकार्येण प्रवेष्टव्यं मया वनम् ॥ 22 ॥
विप्रकारमपाक्रष्टुं राक्षसैर्भवतामिमम् ।
पितुस्तु निर्देशकरः प्रविष्टोऽहमिदं वनम् ॥ 23 ॥
भवतामर्थसिद्ध्यर्थमागतोऽहं यदृच्छया ।
तस्य मेऽयं वने वासो भविष्यति महाफलः ॥ 24 ॥
तपस्विनां रणे शत्रून्हन्तुमिच्छामि राक्षसान् ।
पश्यन्तु वीर्यमृषयस्सभ्रातुर्मे तपोधनाः ॥ 25 ॥
दत्त्वाऽभयं चापि तपोधनानां धर्मे धृतात्मा सह लक्ष्मणेन ।
तपोधनैश्चापि सभाज्यवृत्तः सुतीक्ष्णमेवाभिजगाम वीरः ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे षष्ठस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ṣaṣṭhassargaḥ |
śarabhaṅge divaṃ prāpte munisaṅghāssamāgatāḥ |
abhyagacchanta kākutsthaṃ rāmaṃ jvalitatejasam || 1 ||
vaikhānasā vālakhilyāssamprakṣālā marīcipāḥ |
aśmakuṭṭāśca bahavaḥ patrāhārāśca tāpasāḥ || 2 ||
dantolūkhalinaścaiva tathaivonmajjakāḥ pare |
gātraśayyā aśayyāśca tathaivābhrāvakāśakāḥ || 3 ||
munayassalilāhārāvāyubhakṣā stathāpare |
ākāśanilayāścaiva tathā sthaṇḍilaśāyinaḥ || 4 ||
vratopavāsino dāntāstathā'rdrapaṭavāsasaḥ |
sajapāśca taponityāstathā pañcatapo'nvitāḥ || 5 ||
sarve brāhmyā śriyā juṣṭā dṛḍhayogāssamāhitāḥ |
śarabhaṅgāśrame rāmamabhijagmuśca tāpasāḥ || 6 ||
abhigamya ca dharmajñā rāmaṃ dharmabhṛtāṃ varam |
ūcuḥ paramadharmajñamṛṣisaṅghāssamāhitāḥ || 7 ||
tvamikṣvākukulasyāsya pṛthivyāśca mahāratha |
pradhānaścāsi nāthaśca devānāṃ maghavāniva || 8 ||
viśrutastriṣu lokeṣu yaśasā vikrameṇa ca |
pitṛbhaktiśca satyaṃ ca tvayi dharmaśca puṣkalaḥ || 9 ||
tvāmāsādya mahātmānaṃ dharmajñaṃ dharmavatsalam |
arthitvānnātha vakṣyāmastacca naḥ kṣantumarhasi || 10 ||
adharmassumahāṃstāta bhavettasya mahīpateḥ |
yo haredbaliṣaḍbhāgāṃ na ca rakṣati putravat || 11 ||
yuñjānassvāniva prāṇānprāṇairiṣṭānsutāniva |
nityayuktassadā rakṣansarvānviṣayavāsinaḥ || 12 ||
prāpnoti śāśvatīṃ rāma kīrtiṃ sa bahuvārṣikīm |
brahmaṇassthānamāsādya tatra cāpi mahīyate || 13 ||
yatkaroti paraṃ dharma munirmūlaphalāśanaḥ |
tatra rājñaścaturbhāga prajā dharmeṇa rakṣitaḥ || 14 ||
so'yaṃ brāhmaṇabhūyiṣṭho vānaprasthagaṇo mahān |
tvannātho'nāthavadrāma rākṣasairvadhyate bhṛśam || 15 ||
ehi paśya śarīrāṇi munīnāṃ bhāvitātmanām |
hatānāṃ rākṣasairghorairbahūnāṃ bahudhā vane || 16 ||
pampānadīnivāsānāmanumandākinīmapi |
citrakūṭālayānāṃ ca kriyate kadanaṃ mahat || 17 ||
evaṃ vayaṃ na mṛṣyāmo viprakāraṃ tapasvinām |
kriyamāṇaṃ vane ghoraṃ rakṣobhirbhīmakarmabhiḥ || 18 ||
tatastvāṃ śaraṇārthaṃ ca śaraṇyaṃ samupasthitāḥ |
paripālaya no rāma vadhyamānānniśācaraiḥ || 19 ||
parā tvatto gatirvīra pṛthivyāṃ nopapadyate |
paripālaya na ssarvānrākṣasebhyo nṛpātmaja || 20 ||
etacchrutvā tu kākutsthastāpasānāṃ tapasvinām |
idaṃ provāca dharmātmā sarvāneva tapasvinaḥ || 21 ||
naivamarhatha māṃ vaktumājñāpyo'haṃ tapasvinām |
kevalenātmakāryeṇa praveṣṭavyaṃ mayā vanam || 22 ||
viprakāramapākraṣṭuṃ rākṣasairbhavatāmimam |
pitustu nirdeśakaraḥ praviṣṭo'hamidaṃ vanam || 23 ||
bhavatāmarthasiddhyarthamāgato'haṃ yadṛcchayā |
tasya me'yaṃ vane vāso bhaviṣyati mahāphalaḥ || 24 ||
tapasvināṃ raṇe śatrūnhantumicchāmi rākṣasān |
paśyantu vīryamṛṣayassabhrāturme tapodhanāḥ || 25 ||
dattvā'bhayaṃ cāpi tapodhanānāṃ dharme dhṛtātmā saha lakṣmaṇena |
tapodhanaiścāpi sabhājyavṛttaḥ sutīkṣṇamevābhijagāma vīraḥ || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ṣaṣṭhassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.