ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਅਰਣ੍ਯਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਤ੍ਰਯਸ੍ਤ੍ਰਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਤਤਃ ਸ਼ੂਰ੍ਪਣਖਾ ਦੀਨਾ ਰਾਵਣਂ ਲੋਕਰਾਵਣਮ੍ ।
ਅਮਾਤ੍ਯਮਧ੍ਯੇ ਸਙ੍ਕ੍ਰੁਦ੍ਧਾ ਪਰੁषਂ ਵਾਕ੍ਯਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 1 ॥
ਪ੍ਰਮਤ੍ਤਃ ਕਾਮਭੋਗੇषੁ ਸ੍ਵੈਰਵृਤ੍ਤੋ ਨਿਰਙ੍ਕੁਸ਼ਃ ।
ਸਮੁਤ੍ਪਨ੍ਨਂ ਭਯਂ ਘੋਰਂ ਬੋਦ੍ਧਵ੍ਯਂ ਨਾਵਬੁਧ੍ਯਸੇ ॥ 2 ॥
ਸਕ੍ਤਂ ਗ੍ਰਾਮ੍ਯੇषੁ ਭੋਗੇषੁ ਕਾਮਵृਤ੍ਤਂ ਮਹੀਪਤਿਮ੍ ।
ਲੁਬ੍ਧਂ ਨ ਬਹੁਮਨ੍ਯਨ੍ਤੇ ਸ਼੍ਮਸ਼ਾਨਾਗ੍ਨਿਮਿਵ ਪ੍ਰਜਾਃ ॥ 3 ॥
ਸ੍ਵਯਂ ਕਾਰ੍ਯਾਣਿ ਯਃ ਕਾਲੇ ਨਾਨੁਤਿष੍ਠਤਿ ਪਾਰ੍ਥਿਵਃ ।
ਸ ਤੁ ਵੈ ਸਹ ਰਾਜ੍ਯੇਨ ਤੈਸ਼੍ਚ ਕਾਰ੍ਯੈਰ੍ਵਿਨਸ਼੍ਯਤਿ ॥ 4 ॥
ਅਯੁਕ੍ਤਚਾਰਂ ਦੁਰ੍ਦਰ੍ਸ਼ਮਸ੍ਵਾਧੀਨਂ ਨਰਾਧਿਪਮ੍ ।
ਵਰ੍ਜਯਨ੍ਤਿ ਨਰਾ ਦੂਰਾਨ੍ਨਦੀਪਙ੍ਕਾਮਿਵ ਦ੍ਵਿਪਾਃ ॥ 5 ॥
ਯੇ ਨ ਰਕ੍षਨ੍ਤਿ ਵਿषਯਮਸ੍ਵਾਧੀਨਾ ਨਰਾਧਿਪਾਃ ।
ਤੇ ਨ ਵृਦ੍ਧ੍ਯਾ ਪ੍ਰਕਾਸ਼ਨ੍ਤੇ ਗਿਰਯਸ੍ਸਾਗਰੇ ਯਥਾ ॥ 6 ॥
ਆਤ੍ਮਵਦ੍ਭਿਰ੍ਵਿਗृਹ੍ਯ ਤ੍ਵਂ ਦੇਵਗਨ੍ਧਰ੍ਵਦਾਨਵੈਃ ।
ਅਯੁਕ੍ਤਚਾਰਸ਼੍ਚਪਲਃ ਕਥਂ ਰਾਜਾ ਭਵਿष੍ਯਸਿ ॥ 7 ॥
ਤ੍ਵਨ੍ਤੁ ਬਾਲਸ੍ਵਭਾਵਸ਼੍ਚ ਬੁਦ੍ਧਿਹੀਨਸ਼੍ਚ ਰਾਕ੍षਸ ।
ਜ੍ਞਾਤਵ੍ਯਨ੍ਤੁ ਨ ਜਾਨੀषੇ ਕਥਂ ਰਾਜਾ ਭਵਿष੍ਯਸਿ ॥ 8 ॥
ਯੇषਾਂ ਚਾਰਸ਼੍ਚ ਕੋਸ਼ਸ਼੍ਚ ਨਯਸ਼੍ਚ ਜਯਤਾਂ ਵਰ ।
ਅਸ੍ਵਾਧੀਨਾ ਨਰੇਨ੍ਦ੍ਰਾਣਾਂ ਪ੍ਰਾਕृਤੈਸ੍ਤੇ ਜਨੈਸ੍ਸਮਾਃ ॥ 9 ॥
ਯਸ੍ਮਾਤ੍ਪਸ਼੍ਯਨ੍ਤਿ ਦੂਰਸ੍ਥਾਨ੍ ਸਰ੍ਵਾਨਰ੍ਥਾਨ੍ਨਰਾਧਿਪਾਃ ।
ਚਾਰੇਣ ਤਸ੍ਮਾਦੁਚ੍ਯਨ੍ਤੇ ਰਾਜਾਨੋ ਦੀਰ੍ਘਚਕ੍षੁषਃ ॥ 10 ॥
ਅਯੁਕ੍ਤਚਾਰਂ ਮਨ੍ਯੇ ਤ੍ਵਾਂ ਪ੍ਰਾਕृਤੈਸ੍ਸਚਿਵੈਰ੍ਵृਤਮ੍ ।
ਸ੍ਵਜਨਂ ਤੁ ਜਨਸ੍ਥਾਨੇ ਹਤਂ ਯੋ ਨਾਵਬੁਦ੍ਧ੍ਯਸੇ ॥ 11 ॥
ਚਤੁਰ੍ਦਸ਼ ਸਹਸ੍ਰਾਣਿ ਰਕ੍षਸਾਂ ਕ੍ਰੂਰਕਰ੍ਮਣਾਮ੍ ।
ਹਤਾਨ੍ਯੇਕੇਨ ਰਾਮੇਣ ਖਰਸ਼੍ਚ ਸਹਦੂषਣਃ ॥ 12 ॥
ऋषੀਣਾਮਭਯਂ ਦਤ੍ਤਂ ਕृਤਕ੍षੇਮਾਸ਼੍ਚ ਦਣ੍ਡਕਾਃ ।
ਧਰ੍षਿਤਂ ਚ ਜਨਸ੍ਥਾਨਂ ਰਾਮੇਣਾਕ੍ਲਿष੍ਟਕਰ੍ਮਣਾ ॥ 13 ॥
ਤ੍ਵਨ੍ਤੁ ਲੁਬ੍ਦਃ ਪ੍ਰਮਤ੍ਤਸ਼੍ਚ ਪਰਾਧੀਨਸ਼੍ਚ ਰਾਵਣ ।
ਵਿषਯੇ ਸ੍ਵੇ ਸਮੁਤ੍ਪਨ੍ਨਂ ਭਯਂ ਯੋ ਨਾਵਬੁਧ੍ਯਸੇ ॥ 14 ॥
ਤੀਕ੍ष੍ਣਮਲ੍ਪਪ੍ਰਦਾਤਾਰਂ ਪ੍ਰਮਤ੍ਤਂ ਗਰ੍ਵਿਤਂ ਸ਼ਠਮ੍ ।
ਵ੍ਯਸਨੇ ਸਰ੍ਵਭੂਤਾਨਿ ਨਾਭਿਧਾਵਨ੍ਤਿ ਪਾਰ੍ਥਿਵਮ੍ ॥ 15 ॥
ਅਤਿਮਾਨਿਨਮਗ੍ਰਾਹ੍ਯਮਾਤ੍ਮਸਮ੍ਭਾਵਿਤਂ ਨਰਮ੍ ।
ਕ੍ਰੋਧਿਨਂ ਵ੍ਯਸਨੇ ਹਨ੍ਤਿ ਸ੍ਵਜਨੋऽਪਿ ਮਹੀਪਤਿਮ੍ ॥ 16 ॥
ਨਾਨੁਤਿष੍ਠਤਿ ਕਾਰ੍ਯਾਣਿ ਭਯੇषੁ ਨ ਬਿਭੇਤਿ ਚ ।
ਕ੍षਿਪ੍ਰਂ ਰਾਜ੍ਯਾਚ੍ਯੁਤੋ ਦੀਨਸ੍ਤृਣੈਸ੍ਤੁਲ੍ਯੋ ਭਵਿष੍ਯਤਿ ॥ 17 ॥
ਸ਼ੁष੍ਕੈਃ ਕਾष੍ਠੈਰ੍ਭਵੇਤ੍ਕਾਰ੍ਯਂ ਲੋष੍ਟੈਰਪਿ ਚ ਪਾਂਸੁਭਿਃ ।
ਨ ਤੁ ਸ੍ਥਾਨਾਤ੍ਪਰਿਭ੍ਰष੍ਟੈਃ ਕਾਰ੍ਯਂ ਸ੍ਯਾਦ੍ਵਸੁਧਾਧਿਪੈਃ ॥ 18 ॥
ਅਪਭੁਕ੍ਤਂ ਯਥਾ ਵਾਸਸ੍ਸ੍ਰਜੋ ਵਾ ਮृਦਿਤਾ ਯਥਾ ।
ਏਵਂ ਰਾਜ੍ਯਾਤ੍ਪਰਿਭ੍ਰष੍ਟਸ੍ਸਮਰ੍ਥੋऽਪਿ ਨਿਰਰ੍ਥਕਃ ॥ 19 ॥
ਅਪ੍ਰਮਤ੍ਤਸ਼੍ਚ ਯੋ ਰਾਜਾ ਸਰ੍ਵਜ੍ਞੋ ਵਿਜਿਤੇਨ੍ਦ੍ਰਿਯਃ ।
ਕृਤਜ੍ਞੋ ਧਰ੍ਮਸ਼ੀਲਸ਼੍ਚ ਸ ਰਾਜਾ ਤਿष੍ਠਤੇ ਚਿਰਮ੍ ॥ 20 ॥
ਨਯਨਾਭ੍ਯਾਂ ਪ੍ਰਸੁਪ੍ਤੋऽਪਿ ਜਾਗਰ੍ਤਿ ਨਯਚਕ੍षੁषਾ ।
ਤ੍ਯਕ੍ਤਕ੍ਰੋਧਪ੍ਰਮਾਦਸ਼੍ਚ ਸ ਰਾਜਾ ਪੂਜ੍ਯਤੇ ਜਨੈਃ ॥ 21 ॥
ਤ੍ਵਂ ਤੁ ਰਾਵਣ ਦੁਰ੍ਬੁਦ੍ਧਿਰ੍ਗੁਣੈਰੇਤੈਰ੍ਵਿਵਰ੍ਜਿਤਃ ।
ਯਸ੍ਯ ਤੇऽਵਿਦਿਤਸ਼੍ਚਾਰੈ ਰਕ੍षਸਾਂ ਸੁਮਹਾਨ੍ਵਧਃ ॥ 22 ॥
ਪਰਾਵਮਨ੍ਤਾ ਵਿषਯੇषੁ ਸਙ੍ਗਤੋ ਨ ਦੇਸ਼ਕਾਲਪ੍ਰਵਿਭਾਗਤਤ੍ਵਵਿਤ੍ ।
ਅਯੁਕ੍ਤਬੁਦ੍ਧਿਰ੍ਗੁਣਦੋषਨਿਸ਼੍ਚਯੇ ਵਿਪਨ੍ਨਰਾਜ੍ਯੋ ਨਚਿਰਾਦ੍ਵਿਪਤ੍ਸ੍ਯਸੇ ॥ 23 ॥
ਇਤਿ ਸ੍ਵਦੋषਾਨ੍ ਪਰਿਕੀਰ੍ਤਿਤਾਂਸ੍ਤਯਾ ਸਮੀਕ੍ष੍ਯ ਬੁਦ੍ਧ੍ਯਾ ਕ੍षਣਦਾਚਰੇਸ਼੍ਵਰਃ ।
ਧਨੇਨ ਦਰ੍ਪੇਣ ਬਲੇਨ ਚਾਨ੍ਵਿਤੋ ਵਿਚਿਨ੍ਤਯਾਮਾਸ ਚਿਰਂ ਸ ਰਾਵਣਃ ॥ 24 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਅਰਣ੍ਯਕਾਣ੍ਡੇ ਤ੍ਰਯਸ੍ਤ੍ਰਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
tataḥ śūrpaṇakhā dīnā rāvaṇaṃ lokarāvaṇam |
amātyamadhye saṅkruddhā paruṣaṃ vākyamabravīt || 1 ||
pramattaḥ kāmabhogeṣu svairavṛtto niraṅkuśaḥ |
samutpannaṃ bhayaṃ ghoraṃ boddhavyaṃ nāvabudhyase || 2 ||
saktaṃ grāmyeṣu bhogeṣu kāmavṛttaṃ mahīpatim |
lubdhaṃ na bahumanyante śmaśānāgnimiva prajāḥ || 3 ||
svayaṃ kāryāṇi yaḥ kāle nānutiṣṭhati pārthivaḥ |
sa tu vai saha rājyena taiśca kāryairvinaśyati || 4 ||
ayuktacāraṃ durdarśamasvādhīnaṃ narādhipam |
varjayanti narā dūrānnadīpaṅkāmiva dvipāḥ || 5 ||
ye na rakṣanti viṣayamasvādhīnā narādhipāḥ |
te na vṛddhyā prakāśante girayassāgare yathā || 6 ||
ātmavadbhirvigṛhya tvaṃ devagandharvadānavaiḥ |
ayuktacāraścapalaḥ kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 7 ||
tvantu bālasvabhāvaśca buddhihīnaśca rākṣasa |
jñātavyantu na jānīṣe kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 8 ||
yeṣāṃ cāraśca kośaśca nayaśca jayatāṃ vara |
asvādhīnā narendrāṇāṃ prākṛtaiste janaissamāḥ || 9 ||
yasmātpaśyanti dūrasthān sarvānarthānnarādhipāḥ |
cāreṇa tasmāducyante rājāno dīrghacakṣuṣaḥ || 10 ||
ayuktacāraṃ manye tvāṃ prākṛtaissacivairvṛtam |
svajanaṃ tu janasthāne hataṃ yo nāvabuddhyase || 11 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ krūrakarmaṇām |
hatānyekena rāmeṇa kharaśca sahadūṣaṇaḥ || 12 ||
ṛṣīṇāmabhayaṃ dattaṃ kṛtakṣemāśca daṇḍakāḥ |
dharṣitaṃ ca janasthānaṃ rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 13 ||
tvantu lubdaḥ pramattaśca parādhīnaśca rāvaṇa |
viṣaye sve samutpannaṃ bhayaṃ yo nāvabudhyase || 14 ||
tīkṣṇamalpapradātāraṃ pramattaṃ garvitaṃ śaṭham |
vyasane sarvabhūtāni nābhidhāvanti pārthivam || 15 ||
atimāninamagrāhyamātmasambhāvitaṃ naram |
krodhinaṃ vyasane hanti svajano'pi mahīpatim || 16 ||
nānutiṣṭhati kāryāṇi bhayeṣu na bibheti ca |
kṣipraṃ rājyācyuto dīnastṛṇaistulyo bhaviṣyati || 17 ||
śuṣkaiḥ kāṣṭhairbhavetkāryaṃ loṣṭairapi ca pāṃsubhiḥ |
na tu sthānātparibhraṣṭaiḥ kāryaṃ syādvasudhādhipaiḥ || 18 ||
apabhuktaṃ yathā vāsassrajo vā mṛditā yathā |
evaṃ rājyātparibhraṣṭassamartho'pi nirarthakaḥ || 19 ||
apramattaśca yo rājā sarvajño vijitendriyaḥ |
kṛtajño dharmaśīlaśca sa rājā tiṣṭhate ciram || 20 ||
nayanābhyāṃ prasupto'pi jāgarti nayacakṣuṣā |
tyaktakrodhapramādaśca sa rājā pūjyate janaiḥ || 21 ||
tvaṃ tu rāvaṇa durbuddhirguṇairetairvivarjitaḥ |
yasya te'viditaścārai rakṣasāṃ sumahānvadhaḥ || 22 ||
parāvamantā viṣayeṣu saṅgato na deśakālapravibhāgatatvavit |
ayuktabuddhirguṇadoṣaniścaye vipannarājyo nacirādvipatsyase || 23 ||
iti svadoṣān parikīrtitāṃstayā samīkṣya buddhyā kṣaṇadācareśvaraḥ |
dhanena darpeṇa balena cānvito vicintayāmāsa ciraṃ sa rāvaṇaḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ।
ततः शूर्पणखा दीना रावणं लोकरावणम् ।
अमात्यमध्ये सङ्क्रुद्धा परुषं वाक्यमब्रवीत् ॥ 1 ॥
प्रमत्तः कामभोगेषु स्वैरवृत्तो निरङ्कुशः ।
समुत्पन्नं भयं घोरं बोद्धव्यं नावबुध्यसे ॥ 2 ॥
सक्तं ग्राम्येषु भोगेषु कामवृत्तं महीपतिम् ।
लुब्धं न बहुमन्यन्ते श्मशानाग्निमिव प्रजाः ॥ 3 ॥
स्वयं कार्याणि यः काले नानुतिष्ठति पार्थिवः ।
स तु वै सह राज्येन तैश्च कार्यैर्विनश्यति ॥ 4 ॥
अयुक्तचारं दुर्दर्शमस्वाधीनं नराधिपम् ।
वर्जयन्ति नरा दूरान्नदीपङ्कामिव द्विपाः ॥ 5 ॥
ये न रक्षन्ति विषयमस्वाधीना नराधिपाः ।
ते न वृद्ध्या प्रकाशन्ते गिरयस्सागरे यथा ॥ 6 ॥
आत्मवद्भिर्विगृह्य त्वं देवगन्धर्वदानवैः ।
अयुक्तचारश्चपलः कथं राजा भविष्यसि ॥ 7 ॥
त्वन्तु बालस्वभावश्च बुद्धिहीनश्च राक्षस ।
ज्ञातव्यन्तु न जानीषे कथं राजा भविष्यसि ॥ 8 ॥
येषां चारश्च कोशश्च नयश्च जयतां वर ।
अस्वाधीना नरेन्द्राणां प्राकृतैस्ते जनैस्समाः ॥ 9 ॥
यस्मात्पश्यन्ति दूरस्थान् सर्वानर्थान्नराधिपाः ।
चारेण तस्मादुच्यन्ते राजानो दीर्घचक्षुषः ॥ 10 ॥
अयुक्तचारं मन्ये त्वां प्राकृतैस्सचिवैर्वृतम् ।
स्वजनं तु जनस्थाने हतं यो नावबुद्ध्यसे ॥ 11 ॥
चतुर्दश सहस्राणि रक्षसां क्रूरकर्मणाम् ।
हतान्येकेन रामेण खरश्च सहदूषणः ॥ 12 ॥
ऋषीणामभयं दत्तं कृतक्षेमाश्च दण्डकाः ।
धर्षितं च जनस्थानं रामेणाक्लिष्टकर्मणा ॥ 13 ॥
त्वन्तु लुब्दः प्रमत्तश्च पराधीनश्च रावण ।
विषये स्वे समुत्पन्नं भयं यो नावबुध्यसे ॥ 14 ॥
तीक्ष्णमल्पप्रदातारं प्रमत्तं गर्वितं शठम् ।
व्यसने सर्वभूतानि नाभिधावन्ति पार्थिवम् ॥ 15 ॥
अतिमानिनमग्राह्यमात्मसम्भावितं नरम् ।
क्रोधिनं व्यसने हन्ति स्वजनोऽपि महीपतिम् ॥ 16 ॥
नानुतिष्ठति कार्याणि भयेषु न बिभेति च ।
क्षिप्रं राज्याच्युतो दीनस्तृणैस्तुल्यो भविष्यति ॥ 17 ॥
शुष्कैः काष्ठैर्भवेत्कार्यं लोष्टैरपि च पांसुभिः ।
न तु स्थानात्परिभ्रष्टैः कार्यं स्याद्वसुधाधिपैः ॥ 18 ॥
अपभुक्तं यथा वासस्स्रजो वा मृदिता यथा ।
एवं राज्यात्परिभ्रष्टस्समर्थोऽपि निरर्थकः ॥ 19 ॥
अप्रमत्तश्च यो राजा सर्वज्ञो विजितेन्द्रियः ।
कृतज्ञो धर्मशीलश्च स राजा तिष्ठते चिरम् ॥ 20 ॥
नयनाभ्यां प्रसुप्तोऽपि जागर्ति नयचक्षुषा ।
त्यक्तक्रोधप्रमादश्च स राजा पूज्यते जनैः ॥ 21 ॥
त्वं तु रावण दुर्बुद्धिर्गुणैरेतैर्विवर्जितः ।
यस्य तेऽविदितश्चारै रक्षसां सुमहान्वधः ॥ 22 ॥
परावमन्ता विषयेषु सङ्गतो न देशकालप्रविभागतत्ववित् ।
अयुक्तबुद्धिर्गुणदोषनिश्चये विपन्नराज्यो नचिराद्विपत्स्यसे ॥ 23 ॥
इति स्वदोषान् परिकीर्तितांस्तया समीक्ष्य बुद्ध्या क्षणदाचरेश्वरः ।
धनेन दर्पेण बलेन चान्वितो विचिन्तयामास चिरं स रावणः ॥ 24 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
tataḥ śūrpaṇakhā dīnā rāvaṇaṃ lokarāvaṇam |
amātyamadhye saṅkruddhā paruṣaṃ vākyamabravīt || 1 ||
pramattaḥ kāmabhogeṣu svairavṛtto niraṅkuśaḥ |
samutpannaṃ bhayaṃ ghoraṃ boddhavyaṃ nāvabudhyase || 2 ||
saktaṃ grāmyeṣu bhogeṣu kāmavṛttaṃ mahīpatim |
lubdhaṃ na bahumanyante śmaśānāgnimiva prajāḥ || 3 ||
svayaṃ kāryāṇi yaḥ kāle nānutiṣṭhati pārthivaḥ |
sa tu vai saha rājyena taiśca kāryairvinaśyati || 4 ||
ayuktacāraṃ durdarśamasvādhīnaṃ narādhipam |
varjayanti narā dūrānnadīpaṅkāmiva dvipāḥ || 5 ||
ye na rakṣanti viṣayamasvādhīnā narādhipāḥ |
te na vṛddhyā prakāśante girayassāgare yathā || 6 ||
ātmavadbhirvigṛhya tvaṃ devagandharvadānavaiḥ |
ayuktacāraścapalaḥ kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 7 ||
tvantu bālasvabhāvaśca buddhihīnaśca rākṣasa |
jñātavyantu na jānīṣe kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 8 ||
yeṣāṃ cāraśca kośaśca nayaśca jayatāṃ vara |
asvādhīnā narendrāṇāṃ prākṛtaiste janaissamāḥ || 9 ||
yasmātpaśyanti dūrasthān sarvānarthānnarādhipāḥ |
cāreṇa tasmāducyante rājāno dīrghacakṣuṣaḥ || 10 ||
ayuktacāraṃ manye tvāṃ prākṛtaissacivairvṛtam |
svajanaṃ tu janasthāne hataṃ yo nāvabuddhyase || 11 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ krūrakarmaṇām |
hatānyekena rāmeṇa kharaśca sahadūṣaṇaḥ || 12 ||
ṛṣīṇāmabhayaṃ dattaṃ kṛtakṣemāśca daṇḍakāḥ |
dharṣitaṃ ca janasthānaṃ rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 13 ||
tvantu lubdaḥ pramattaśca parādhīnaśca rāvaṇa |
viṣaye sve samutpannaṃ bhayaṃ yo nāvabudhyase || 14 ||
tīkṣṇamalpapradātāraṃ pramattaṃ garvitaṃ śaṭham |
vyasane sarvabhūtāni nābhidhāvanti pārthivam || 15 ||
atimāninamagrāhyamātmasambhāvitaṃ naram |
krodhinaṃ vyasane hanti svajano'pi mahīpatim || 16 ||
nānutiṣṭhati kāryāṇi bhayeṣu na bibheti ca |
kṣipraṃ rājyācyuto dīnastṛṇaistulyo bhaviṣyati || 17 ||
śuṣkaiḥ kāṣṭhairbhavetkāryaṃ loṣṭairapi ca pāṃsubhiḥ |
na tu sthānātparibhraṣṭaiḥ kāryaṃ syādvasudhādhipaiḥ || 18 ||
apabhuktaṃ yathā vāsassrajo vā mṛditā yathā |
evaṃ rājyātparibhraṣṭassamartho'pi nirarthakaḥ || 19 ||
apramattaśca yo rājā sarvajño vijitendriyaḥ |
kṛtajño dharmaśīlaśca sa rājā tiṣṭhate ciram || 20 ||
nayanābhyāṃ prasupto'pi jāgarti nayacakṣuṣā |
tyaktakrodhapramādaśca sa rājā pūjyate janaiḥ || 21 ||
tvaṃ tu rāvaṇa durbuddhirguṇairetairvivarjitaḥ |
yasya te'viditaścārai rakṣasāṃ sumahānvadhaḥ || 22 ||
parāvamantā viṣayeṣu saṅgato na deśakālapravibhāgatatvavit |
ayuktabuddhirguṇadoṣaniścaye vipannarājyo nacirādvipatsyase || 23 ||
iti svadoṣān parikīrtitāṃstayā samīkṣya buddhyā kṣaṇadācareśvaraḥ |
dhanena darpeṇa balena cānvito vicintayāmāsa ciraṃ sa rāvaṇaḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.