શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે અરણ્યકાણ્ડમ્ ।
અથ ત્રયસ્ત્રિંશસ્સર્ગઃ ।
તતઃ શૂર્પણખા દીના રાવણં લોકરાવણમ્ ।
અમાત્યમધ્યે સઙ્ક્રુદ્ધા પરુષં વાક્યમબ્રવીત્ ॥ 1 ॥
પ્રમત્તઃ કામભોગેષુ સ્વૈરવૃત્તો નિરઙ્કુશઃ ।
સમુત્પન્નં ભયં ઘોરં બોદ્ધવ્યં નાવબુધ્યસે ॥ 2 ॥
સક્તં ગ્રામ્યેષુ ભોગેષુ કામવૃત્તં મહીપતિમ્ ।
લુબ્ધં ન બહુમન્યન્તે શ્મશાનાગ્નિમિવ પ્રજાઃ ॥ 3 ॥
સ્વયં કાર્યાણિ યઃ કાલે નાનુતિષ્ઠતિ પાર્થિવઃ ।
સ તુ વૈ સહ રાજ્યેન તૈશ્ચ કાર્યૈર્વિનશ્યતિ ॥ 4 ॥
અયુક્તચારં દુર્દર્શમસ્વાધીનં નરાધિપમ્ ।
વર્જયન્તિ નરા દૂરાન્નદીપઙ્કામિવ દ્વિપાઃ ॥ 5 ॥
યે ન રક્ષન્તિ વિષયમસ્વાધીના નરાધિપાઃ ।
તે ન વૃદ્ધ્યા પ્રકાશન્તે ગિરયસ્સાગરે યથા ॥ 6 ॥
આત્મવદ્ભિર્વિગૃહ્ય ત્વં દેવગન્ધર્વદાનવૈઃ ।
અયુક્તચારશ્ચપલઃ કથં રાજા ભવિષ્યસિ ॥ 7 ॥
ત્વન્તુ બાલસ્વભાવશ્ચ બુદ્ધિહીનશ્ચ રાક્ષસ ।
જ્ઞાતવ્યન્તુ ન જાનીષે કથં રાજા ભવિષ્યસિ ॥ 8 ॥
યેષાં ચારશ્ચ કોશશ્ચ નયશ્ચ જયતાં વર ।
અસ્વાધીના નરેન્દ્રાણાં પ્રાકૃતૈસ્તે જનૈસ્સમાઃ ॥ 9 ॥
યસ્માત્પશ્યન્તિ દૂરસ્થાન્ સર્વાનર્થાન્નરાધિપાઃ ।
ચારેણ તસ્માદુચ્યન્તે રાજાનો દીર્ઘચક્ષુષઃ ॥ 10 ॥
અયુક્તચારં મન્યે ત્વાં પ્રાકૃતૈસ્સચિવૈર્વૃતમ્ ।
સ્વજનં તુ જનસ્થાને હતં યો નાવબુદ્ધ્યસે ॥ 11 ॥
ચતુર્દશ સહસ્રાણિ રક્ષસાં ક્રૂરકર્મણામ્ ।
હતાન્યેકેન રામેણ ખરશ્ચ સહદૂષણઃ ॥ 12 ॥
ઋષીણામભયં દત્તં કૃતક્ષેમાશ્ચ દણ્ડકાઃ ।
ધર્ષિતં ચ જનસ્થાનં રામેણાક્લિષ્ટકર્મણા ॥ 13 ॥
ત્વન્તુ લુબ્દઃ પ્રમત્તશ્ચ પરાધીનશ્ચ રાવણ ।
વિષયે સ્વે સમુત્પન્નં ભયં યો નાવબુધ્યસે ॥ 14 ॥
તીક્ષ્ણમલ્પપ્રદાતારં પ્રમત્તં ગર્વિતં શઠમ્ ।
વ્યસને સર્વભૂતાનિ નાભિધાવન્તિ પાર્થિવમ્ ॥ 15 ॥
અતિમાનિનમગ્રાહ્યમાત્મસમ્ભાવિતં નરમ્ ।
ક્રોધિનં વ્યસને હન્તિ સ્વજનોઽપિ મહીપતિમ્ ॥ 16 ॥
નાનુતિષ્ઠતિ કાર્યાણિ ભયેષુ ન બિભેતિ ચ ।
ક્ષિપ્રં રાજ્યાચ્યુતો દીનસ્તૃણૈસ્તુલ્યો ભવિષ્યતિ ॥ 17 ॥
શુષ્કૈઃ કાષ્ઠૈર્ભવેત્કાર્યં લોષ્ટૈરપિ ચ પાંસુભિઃ ।
ન તુ સ્થાનાત્પરિભ્રષ્ટૈઃ કાર્યં સ્યાદ્વસુધાધિપૈઃ ॥ 18 ॥
અપભુક્તં યથા વાસસ્સ્રજો વા મૃદિતા યથા ।
એવં રાજ્યાત્પરિભ્રષ્ટસ્સમર્થોઽપિ નિરર્થકઃ ॥ 19 ॥
અપ્રમત્તશ્ચ યો રાજા સર્વજ્ઞો વિજિતેન્દ્રિયઃ ।
કૃતજ્ઞો ધર્મશીલશ્ચ સ રાજા તિષ્ઠતે ચિરમ્ ॥ 20 ॥
નયનાભ્યાં પ્રસુપ્તોઽપિ જાગર્તિ નયચક્ષુષા ।
ત્યક્તક્રોધપ્રમાદશ્ચ સ રાજા પૂજ્યતે જનૈઃ ॥ 21 ॥
ત્વં તુ રાવણ દુર્બુદ્ધિર્ગુણૈરેતૈર્વિવર્જિતઃ ।
યસ્ય તેઽવિદિતશ્ચારૈ રક્ષસાં સુમહાન્વધઃ ॥ 22 ॥
પરાવમન્તા વિષયેષુ સઙ્ગતો ન દેશકાલપ્રવિભાગતત્વવિત્ ।
અયુક્તબુદ્ધિર્ગુણદોષનિશ્ચયે વિપન્નરાજ્યો નચિરાદ્વિપત્સ્યસે ॥ 23 ॥
ઇતિ સ્વદોષાન્ પરિકીર્તિતાંસ્તયા સમીક્ષ્ય બુદ્ધ્યા ક્ષણદાચરેશ્વરઃ ।
ધનેન દર્પેણ બલેન ચાન્વિતો વિચિન્તયામાસ ચિરં સ રાવણઃ ॥ 24 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે અરણ્યકાણ્ડે ત્રયસ્ત્રિંશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
tataḥ śūrpaṇakhā dīnā rāvaṇaṃ lokarāvaṇam |
amātyamadhye saṅkruddhā paruṣaṃ vākyamabravīt || 1 ||
pramattaḥ kāmabhogeṣu svairavṛtto niraṅkuśaḥ |
samutpannaṃ bhayaṃ ghoraṃ boddhavyaṃ nāvabudhyase || 2 ||
saktaṃ grāmyeṣu bhogeṣu kāmavṛttaṃ mahīpatim |
lubdhaṃ na bahumanyante śmaśānāgnimiva prajāḥ || 3 ||
svayaṃ kāryāṇi yaḥ kāle nānutiṣṭhati pārthivaḥ |
sa tu vai saha rājyena taiśca kāryairvinaśyati || 4 ||
ayuktacāraṃ durdarśamasvādhīnaṃ narādhipam |
varjayanti narā dūrānnadīpaṅkāmiva dvipāḥ || 5 ||
ye na rakṣanti viṣayamasvādhīnā narādhipāḥ |
te na vṛddhyā prakāśante girayassāgare yathā || 6 ||
ātmavadbhirvigṛhya tvaṃ devagandharvadānavaiḥ |
ayuktacāraścapalaḥ kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 7 ||
tvantu bālasvabhāvaśca buddhihīnaśca rākṣasa |
jñātavyantu na jānīṣe kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 8 ||
yeṣāṃ cāraśca kośaśca nayaśca jayatāṃ vara |
asvādhīnā narendrāṇāṃ prākṛtaiste janaissamāḥ || 9 ||
yasmātpaśyanti dūrasthān sarvānarthānnarādhipāḥ |
cāreṇa tasmāducyante rājāno dīrghacakṣuṣaḥ || 10 ||
ayuktacāraṃ manye tvāṃ prākṛtaissacivairvṛtam |
svajanaṃ tu janasthāne hataṃ yo nāvabuddhyase || 11 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ krūrakarmaṇām |
hatānyekena rāmeṇa kharaśca sahadūṣaṇaḥ || 12 ||
ṛṣīṇāmabhayaṃ dattaṃ kṛtakṣemāśca daṇḍakāḥ |
dharṣitaṃ ca janasthānaṃ rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 13 ||
tvantu lubdaḥ pramattaśca parādhīnaśca rāvaṇa |
viṣaye sve samutpannaṃ bhayaṃ yo nāvabudhyase || 14 ||
tīkṣṇamalpapradātāraṃ pramattaṃ garvitaṃ śaṭham |
vyasane sarvabhūtāni nābhidhāvanti pārthivam || 15 ||
atimāninamagrāhyamātmasambhāvitaṃ naram |
krodhinaṃ vyasane hanti svajano'pi mahīpatim || 16 ||
nānutiṣṭhati kāryāṇi bhayeṣu na bibheti ca |
kṣipraṃ rājyācyuto dīnastṛṇaistulyo bhaviṣyati || 17 ||
śuṣkaiḥ kāṣṭhairbhavetkāryaṃ loṣṭairapi ca pāṃsubhiḥ |
na tu sthānātparibhraṣṭaiḥ kāryaṃ syādvasudhādhipaiḥ || 18 ||
apabhuktaṃ yathā vāsassrajo vā mṛditā yathā |
evaṃ rājyātparibhraṣṭassamartho'pi nirarthakaḥ || 19 ||
apramattaśca yo rājā sarvajño vijitendriyaḥ |
kṛtajño dharmaśīlaśca sa rājā tiṣṭhate ciram || 20 ||
nayanābhyāṃ prasupto'pi jāgarti nayacakṣuṣā |
tyaktakrodhapramādaśca sa rājā pūjyate janaiḥ || 21 ||
tvaṃ tu rāvaṇa durbuddhirguṇairetairvivarjitaḥ |
yasya te'viditaścārai rakṣasāṃ sumahānvadhaḥ || 22 ||
parāvamantā viṣayeṣu saṅgato na deśakālapravibhāgatatvavit |
ayuktabuddhirguṇadoṣaniścaye vipannarājyo nacirādvipatsyase || 23 ||
iti svadoṣān parikīrtitāṃstayā samīkṣya buddhyā kṣaṇadācareśvaraḥ |
dhanena darpeṇa balena cānvito vicintayāmāsa ciraṃ sa rāvaṇaḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ।
ततः शूर्पणखा दीना रावणं लोकरावणम् ।
अमात्यमध्ये सङ्क्रुद्धा परुषं वाक्यमब्रवीत् ॥ 1 ॥
प्रमत्तः कामभोगेषु स्वैरवृत्तो निरङ्कुशः ।
समुत्पन्नं भयं घोरं बोद्धव्यं नावबुध्यसे ॥ 2 ॥
सक्तं ग्राम्येषु भोगेषु कामवृत्तं महीपतिम् ।
लुब्धं न बहुमन्यन्ते श्मशानाग्निमिव प्रजाः ॥ 3 ॥
स्वयं कार्याणि यः काले नानुतिष्ठति पार्थिवः ।
स तु वै सह राज्येन तैश्च कार्यैर्विनश्यति ॥ 4 ॥
अयुक्तचारं दुर्दर्शमस्वाधीनं नराधिपम् ।
वर्जयन्ति नरा दूरान्नदीपङ्कामिव द्विपाः ॥ 5 ॥
ये न रक्षन्ति विषयमस्वाधीना नराधिपाः ।
ते न वृद्ध्या प्रकाशन्ते गिरयस्सागरे यथा ॥ 6 ॥
आत्मवद्भिर्विगृह्य त्वं देवगन्धर्वदानवैः ।
अयुक्तचारश्चपलः कथं राजा भविष्यसि ॥ 7 ॥
त्वन्तु बालस्वभावश्च बुद्धिहीनश्च राक्षस ।
ज्ञातव्यन्तु न जानीषे कथं राजा भविष्यसि ॥ 8 ॥
येषां चारश्च कोशश्च नयश्च जयतां वर ।
अस्वाधीना नरेन्द्राणां प्राकृतैस्ते जनैस्समाः ॥ 9 ॥
यस्मात्पश्यन्ति दूरस्थान् सर्वानर्थान्नराधिपाः ।
चारेण तस्मादुच्यन्ते राजानो दीर्घचक्षुषः ॥ 10 ॥
अयुक्तचारं मन्ये त्वां प्राकृतैस्सचिवैर्वृतम् ।
स्वजनं तु जनस्थाने हतं यो नावबुद्ध्यसे ॥ 11 ॥
चतुर्दश सहस्राणि रक्षसां क्रूरकर्मणाम् ।
हतान्येकेन रामेण खरश्च सहदूषणः ॥ 12 ॥
ऋषीणामभयं दत्तं कृतक्षेमाश्च दण्डकाः ।
धर्षितं च जनस्थानं रामेणाक्लिष्टकर्मणा ॥ 13 ॥
त्वन्तु लुब्दः प्रमत्तश्च पराधीनश्च रावण ।
विषये स्वे समुत्पन्नं भयं यो नावबुध्यसे ॥ 14 ॥
तीक्ष्णमल्पप्रदातारं प्रमत्तं गर्वितं शठम् ।
व्यसने सर्वभूतानि नाभिधावन्ति पार्थिवम् ॥ 15 ॥
अतिमानिनमग्राह्यमात्मसम्भावितं नरम् ।
क्रोधिनं व्यसने हन्ति स्वजनोऽपि महीपतिम् ॥ 16 ॥
नानुतिष्ठति कार्याणि भयेषु न बिभेति च ।
क्षिप्रं राज्याच्युतो दीनस्तृणैस्तुल्यो भविष्यति ॥ 17 ॥
शुष्कैः काष्ठैर्भवेत्कार्यं लोष्टैरपि च पांसुभिः ।
न तु स्थानात्परिभ्रष्टैः कार्यं स्याद्वसुधाधिपैः ॥ 18 ॥
अपभुक्तं यथा वासस्स्रजो वा मृदिता यथा ।
एवं राज्यात्परिभ्रष्टस्समर्थोऽपि निरर्थकः ॥ 19 ॥
अप्रमत्तश्च यो राजा सर्वज्ञो विजितेन्द्रियः ।
कृतज्ञो धर्मशीलश्च स राजा तिष्ठते चिरम् ॥ 20 ॥
नयनाभ्यां प्रसुप्तोऽपि जागर्ति नयचक्षुषा ।
त्यक्तक्रोधप्रमादश्च स राजा पूज्यते जनैः ॥ 21 ॥
त्वं तु रावण दुर्बुद्धिर्गुणैरेतैर्विवर्जितः ।
यस्य तेऽविदितश्चारै रक्षसां सुमहान्वधः ॥ 22 ॥
परावमन्ता विषयेषु सङ्गतो न देशकालप्रविभागतत्ववित् ।
अयुक्तबुद्धिर्गुणदोषनिश्चये विपन्नराज्यो नचिराद्विपत्स्यसे ॥ 23 ॥
इति स्वदोषान् परिकीर्तितांस्तया समीक्ष्य बुद्ध्या क्षणदाचरेश्वरः ।
धनेन दर्पेण बलेन चान्वितो विचिन्तयामास चिरं स रावणः ॥ 24 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
tataḥ śūrpaṇakhā dīnā rāvaṇaṃ lokarāvaṇam |
amātyamadhye saṅkruddhā paruṣaṃ vākyamabravīt || 1 ||
pramattaḥ kāmabhogeṣu svairavṛtto niraṅkuśaḥ |
samutpannaṃ bhayaṃ ghoraṃ boddhavyaṃ nāvabudhyase || 2 ||
saktaṃ grāmyeṣu bhogeṣu kāmavṛttaṃ mahīpatim |
lubdhaṃ na bahumanyante śmaśānāgnimiva prajāḥ || 3 ||
svayaṃ kāryāṇi yaḥ kāle nānutiṣṭhati pārthivaḥ |
sa tu vai saha rājyena taiśca kāryairvinaśyati || 4 ||
ayuktacāraṃ durdarśamasvādhīnaṃ narādhipam |
varjayanti narā dūrānnadīpaṅkāmiva dvipāḥ || 5 ||
ye na rakṣanti viṣayamasvādhīnā narādhipāḥ |
te na vṛddhyā prakāśante girayassāgare yathā || 6 ||
ātmavadbhirvigṛhya tvaṃ devagandharvadānavaiḥ |
ayuktacāraścapalaḥ kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 7 ||
tvantu bālasvabhāvaśca buddhihīnaśca rākṣasa |
jñātavyantu na jānīṣe kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 8 ||
yeṣāṃ cāraśca kośaśca nayaśca jayatāṃ vara |
asvādhīnā narendrāṇāṃ prākṛtaiste janaissamāḥ || 9 ||
yasmātpaśyanti dūrasthān sarvānarthānnarādhipāḥ |
cāreṇa tasmāducyante rājāno dīrghacakṣuṣaḥ || 10 ||
ayuktacāraṃ manye tvāṃ prākṛtaissacivairvṛtam |
svajanaṃ tu janasthāne hataṃ yo nāvabuddhyase || 11 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ krūrakarmaṇām |
hatānyekena rāmeṇa kharaśca sahadūṣaṇaḥ || 12 ||
ṛṣīṇāmabhayaṃ dattaṃ kṛtakṣemāśca daṇḍakāḥ |
dharṣitaṃ ca janasthānaṃ rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 13 ||
tvantu lubdaḥ pramattaśca parādhīnaśca rāvaṇa |
viṣaye sve samutpannaṃ bhayaṃ yo nāvabudhyase || 14 ||
tīkṣṇamalpapradātāraṃ pramattaṃ garvitaṃ śaṭham |
vyasane sarvabhūtāni nābhidhāvanti pārthivam || 15 ||
atimāninamagrāhyamātmasambhāvitaṃ naram |
krodhinaṃ vyasane hanti svajano'pi mahīpatim || 16 ||
nānutiṣṭhati kāryāṇi bhayeṣu na bibheti ca |
kṣipraṃ rājyācyuto dīnastṛṇaistulyo bhaviṣyati || 17 ||
śuṣkaiḥ kāṣṭhairbhavetkāryaṃ loṣṭairapi ca pāṃsubhiḥ |
na tu sthānātparibhraṣṭaiḥ kāryaṃ syādvasudhādhipaiḥ || 18 ||
apabhuktaṃ yathā vāsassrajo vā mṛditā yathā |
evaṃ rājyātparibhraṣṭassamartho'pi nirarthakaḥ || 19 ||
apramattaśca yo rājā sarvajño vijitendriyaḥ |
kṛtajño dharmaśīlaśca sa rājā tiṣṭhate ciram || 20 ||
nayanābhyāṃ prasupto'pi jāgarti nayacakṣuṣā |
tyaktakrodhapramādaśca sa rājā pūjyate janaiḥ || 21 ||
tvaṃ tu rāvaṇa durbuddhirguṇairetairvivarjitaḥ |
yasya te'viditaścārai rakṣasāṃ sumahānvadhaḥ || 22 ||
parāvamantā viṣayeṣu saṅgato na deśakālapravibhāgatatvavit |
ayuktabuddhirguṇadoṣaniścaye vipannarājyo nacirādvipatsyase || 23 ||
iti svadoṣān parikīrtitāṃstayā samīkṣya buddhyā kṣaṇadācareśvaraḥ |
dhanena darpeṇa balena cānvito vicintayāmāsa ciraṃ sa rāvaṇaḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.