ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଅରଣ୍ଯକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ତ୍ରଯସ୍ତ୍ରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ତତଃ ଶୂର୍ପଣଖା ଦୀନା ରାଵଣଂ ଲୋକରାଵଣମ୍ ।
ଅମାତ୍ଯମଧ୍ଯେ ସଙ୍କ୍ରୁଦ୍ଧା ପରୁଷଂ ଵାକ୍ଯମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 1 ॥
ପ୍ରମତ୍ତଃ କାମଭୋଗେଷୁ ସ୍ଵୈରଵୃତ୍ତୋ ନିରଙ୍କୁଶଃ ।
ସମୁତ୍ପନ୍ନଂ ଭଯଂ ଘୋରଂ ବୋଦ୍ଧଵ୍ଯଂ ନାଵବୁଧ୍ଯସେ ॥ 2 ॥
ସକ୍ତଂ ଗ୍ରାମ୍ଯେଷୁ ଭୋଗେଷୁ କାମଵୃତ୍ତଂ ମହୀପତିମ୍ ।
ଲୁବ୍ଧଂ ନ ବହୁମନ୍ଯନ୍ତେ ଶ୍ମଶାନାଗ୍ନିମିଵ ପ୍ରଜାଃ ॥ 3 ॥
ସ୍ଵଯଂ କାର୍ଯାଣି ଯଃ କାଲେ ନାନୁତିଷ୍ଠତି ପାର୍ଥିଵଃ ।
ସ ତୁ ଵୈ ସହ ରାଜ୍ଯେନ ତୈଶ୍ଚ କାର୍ଯୈର୍ଵିନଶ୍ଯତି ॥ 4 ॥
ଅଯୁକ୍ତଚାରଂ ଦୁର୍ଦର୍ଶମସ୍ଵାଧୀନଂ ନରାଧିପମ୍ ।
ଵର୍ଜଯନ୍ତି ନରା ଦୂରାନ୍ନଦୀପଙ୍କାମିଵ ଦ୍ଵିପାଃ ॥ 5 ॥
ଯେ ନ ରକ୍ଷନ୍ତି ଵିଷଯମସ୍ଵାଧୀନା ନରାଧିପାଃ ।
ତେ ନ ଵୃଦ୍ଧ୍ଯା ପ୍ରକାଶନ୍ତେ ଗିରଯସ୍ସାଗରେ ଯଥା ॥ 6 ॥
ଆତ୍ମଵଦ୍ଭିର୍ଵିଗୃହ୍ଯ ତ୍ଵଂ ଦେଵଗନ୍ଧର୍ଵଦାନଵୈଃ ।
ଅଯୁକ୍ତଚାରଶ୍ଚପଲଃ କଥଂ ରାଜା ଭଵିଷ୍ଯସି ॥ 7 ॥
ତ୍ଵନ୍ତୁ ବାଲସ୍ଵଭାଵଶ୍ଚ ବୁଦ୍ଧିହୀନଶ୍ଚ ରାକ୍ଷସ ।
ଜ୍ଞାତଵ୍ଯନ୍ତୁ ନ ଜାନୀଷେ କଥଂ ରାଜା ଭଵିଷ୍ଯସି ॥ 8 ॥
ଯେଷାଂ ଚାରଶ୍ଚ କୋଶଶ୍ଚ ନଯଶ୍ଚ ଜଯତାଂ ଵର ।
ଅସ୍ଵାଧୀନା ନରେନ୍ଦ୍ରାଣାଂ ପ୍ରାକୃତୈସ୍ତେ ଜନୈସ୍ସମାଃ ॥ 9 ॥
ଯସ୍ମାତ୍ପଶ୍ଯନ୍ତି ଦୂରସ୍ଥାନ୍ ସର୍ଵାନର୍ଥାନ୍ନରାଧିପାଃ ।
ଚାରେଣ ତସ୍ମାଦୁଚ୍ଯନ୍ତେ ରାଜାନୋ ଦୀର୍ଘଚକ୍ଷୁଷଃ ॥ 10 ॥
ଅଯୁକ୍ତଚାରଂ ମନ୍ଯେ ତ୍ଵାଂ ପ୍ରାକୃତୈସ୍ସଚିଵୈର୍ଵୃତମ୍ ।
ସ୍ଵଜନଂ ତୁ ଜନସ୍ଥାନେ ହତଂ ଯୋ ନାଵବୁଦ୍ଧ୍ଯସେ ॥ 11 ॥
ଚତୁର୍ଦଶ ସହସ୍ରାଣି ରକ୍ଷସାଂ କ୍ରୂରକର୍ମଣାମ୍ ।
ହତାନ୍ଯେକେନ ରାମେଣ ଖରଶ୍ଚ ସହଦୂଷଣଃ ॥ 12 ॥
ଋଷୀଣାମଭଯଂ ଦତ୍ତଂ କୃତକ୍ଷେମାଶ୍ଚ ଦଣ୍ଡକାଃ ।
ଧର୍ଷିତଂ ଚ ଜନସ୍ଥାନଂ ରାମେଣାକ୍ଲିଷ୍ଟକର୍ମଣା ॥ 13 ॥
ତ୍ଵନ୍ତୁ ଲୁବ୍ଦଃ ପ୍ରମତ୍ତଶ୍ଚ ପରାଧୀନଶ୍ଚ ରାଵଣ ।
ଵିଷଯେ ସ୍ଵେ ସମୁତ୍ପନ୍ନଂ ଭଯଂ ଯୋ ନାଵବୁଧ୍ଯସେ ॥ 14 ॥
ତୀକ୍ଷ୍ଣମଲ୍ପପ୍ରଦାତାରଂ ପ୍ରମତ୍ତଂ ଗର୍ଵିତଂ ଶଠମ୍ ।
ଵ୍ଯସନେ ସର୍ଵଭୂତାନି ନାଭିଧାଵନ୍ତି ପାର୍ଥିଵମ୍ ॥ 15 ॥
ଅତିମାନିନମଗ୍ରାହ୍ଯମାତ୍ମସମ୍ଭାଵିତଂ ନରମ୍ ।
କ୍ରୋଧିନଂ ଵ୍ଯସନେ ହନ୍ତି ସ୍ଵଜନୋଽପି ମହୀପତିମ୍ ॥ 16 ॥
ନାନୁତିଷ୍ଠତି କାର୍ଯାଣି ଭଯେଷୁ ନ ବିଭେତି ଚ ।
କ୍ଷିପ୍ରଂ ରାଜ୍ଯାଚ୍ଯୁତୋ ଦୀନସ୍ତୃଣୈସ୍ତୁଲ୍ଯୋ ଭଵିଷ୍ଯତି ॥ 17 ॥
ଶୁଷ୍କୈଃ କାଷ୍ଠୈର୍ଭଵେତ୍କାର୍ଯଂ ଲୋଷ୍ଟୈରପି ଚ ପାଂସୁଭିଃ ।
ନ ତୁ ସ୍ଥାନାତ୍ପରିଭ୍ରଷ୍ଟୈଃ କାର୍ଯଂ ସ୍ଯାଦ୍ଵସୁଧାଧିପୈଃ ॥ 18 ॥
ଅପଭୁକ୍ତଂ ଯଥା ଵାସସ୍ସ୍ରଜୋ ଵା ମୃଦିତା ଯଥା ।
ଏଵଂ ରାଜ୍ଯାତ୍ପରିଭ୍ରଷ୍ଟସ୍ସମର୍ଥୋଽପି ନିରର୍ଥକଃ ॥ 19 ॥
ଅପ୍ରମତ୍ତଶ୍ଚ ଯୋ ରାଜା ସର୍ଵଜ୍ଞୋ ଵିଜିତେନ୍ଦ୍ରିଯଃ ।
କୃତଜ୍ଞୋ ଧର୍ମଶୀଲଶ୍ଚ ସ ରାଜା ତିଷ୍ଠତେ ଚିରମ୍ ॥ 20 ॥
ନଯନାଭ୍ଯାଂ ପ୍ରସୁପ୍ତୋଽପି ଜାଗର୍ତି ନଯଚକ୍ଷୁଷା ।
ତ୍ଯକ୍ତକ୍ରୋଧପ୍ରମାଦଶ୍ଚ ସ ରାଜା ପୂଜ୍ଯତେ ଜନୈଃ ॥ 21 ॥
ତ୍ଵଂ ତୁ ରାଵଣ ଦୁର୍ବୁଦ୍ଧିର୍ଗୁଣୈରେତୈର୍ଵିଵର୍ଜିତଃ ।
ଯସ୍ଯ ତେଽଵିଦିତଶ୍ଚାରୈ ରକ୍ଷସାଂ ସୁମହାନ୍ଵଧଃ ॥ 22 ॥
ପରାଵମନ୍ତା ଵିଷଯେଷୁ ସଙ୍ଗତୋ ନ ଦେଶକାଲପ୍ରଵିଭାଗତତ୍ଵଵିତ୍ ।
ଅଯୁକ୍ତବୁଦ୍ଧିର୍ଗୁଣଦୋଷନିଶ୍ଚଯେ ଵିପନ୍ନରାଜ୍ଯୋ ନଚିରାଦ୍ଵିପତ୍ସ୍ଯସେ ॥ 23 ॥
ଇତି ସ୍ଵଦୋଷାନ୍ ପରିକୀର୍ତିତାଂସ୍ତଯା ସମୀକ୍ଷ୍ଯ ବୁଦ୍ଧ୍ଯା କ୍ଷଣଦାଚରେଶ୍ଵରଃ ।
ଧନେନ ଦର୍ପେଣ ବଲେନ ଚାନ୍ଵିତୋ ଵିଚିନ୍ତଯାମାସ ଚିରଂ ସ ରାଵଣଃ ॥ 24 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଅରଣ୍ଯକାଣ୍ଡେ ତ୍ରଯସ୍ତ୍ରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
tataḥ śūrpaṇakhā dīnā rāvaṇaṃ lokarāvaṇam |
amātyamadhye saṅkruddhā paruṣaṃ vākyamabravīt || 1 ||
pramattaḥ kāmabhogeṣu svairavṛtto niraṅkuśaḥ |
samutpannaṃ bhayaṃ ghoraṃ boddhavyaṃ nāvabudhyase || 2 ||
saktaṃ grāmyeṣu bhogeṣu kāmavṛttaṃ mahīpatim |
lubdhaṃ na bahumanyante śmaśānāgnimiva prajāḥ || 3 ||
svayaṃ kāryāṇi yaḥ kāle nānutiṣṭhati pārthivaḥ |
sa tu vai saha rājyena taiśca kāryairvinaśyati || 4 ||
ayuktacāraṃ durdarśamasvādhīnaṃ narādhipam |
varjayanti narā dūrānnadīpaṅkāmiva dvipāḥ || 5 ||
ye na rakṣanti viṣayamasvādhīnā narādhipāḥ |
te na vṛddhyā prakāśante girayassāgare yathā || 6 ||
ātmavadbhirvigṛhya tvaṃ devagandharvadānavaiḥ |
ayuktacāraścapalaḥ kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 7 ||
tvantu bālasvabhāvaśca buddhihīnaśca rākṣasa |
jñātavyantu na jānīṣe kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 8 ||
yeṣāṃ cāraśca kośaśca nayaśca jayatāṃ vara |
asvādhīnā narendrāṇāṃ prākṛtaiste janaissamāḥ || 9 ||
yasmātpaśyanti dūrasthān sarvānarthānnarādhipāḥ |
cāreṇa tasmāducyante rājāno dīrghacakṣuṣaḥ || 10 ||
ayuktacāraṃ manye tvāṃ prākṛtaissacivairvṛtam |
svajanaṃ tu janasthāne hataṃ yo nāvabuddhyase || 11 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ krūrakarmaṇām |
hatānyekena rāmeṇa kharaśca sahadūṣaṇaḥ || 12 ||
ṛṣīṇāmabhayaṃ dattaṃ kṛtakṣemāśca daṇḍakāḥ |
dharṣitaṃ ca janasthānaṃ rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 13 ||
tvantu lubdaḥ pramattaśca parādhīnaśca rāvaṇa |
viṣaye sve samutpannaṃ bhayaṃ yo nāvabudhyase || 14 ||
tīkṣṇamalpapradātāraṃ pramattaṃ garvitaṃ śaṭham |
vyasane sarvabhūtāni nābhidhāvanti pārthivam || 15 ||
atimāninamagrāhyamātmasambhāvitaṃ naram |
krodhinaṃ vyasane hanti svajano'pi mahīpatim || 16 ||
nānutiṣṭhati kāryāṇi bhayeṣu na bibheti ca |
kṣipraṃ rājyācyuto dīnastṛṇaistulyo bhaviṣyati || 17 ||
śuṣkaiḥ kāṣṭhairbhavetkāryaṃ loṣṭairapi ca pāṃsubhiḥ |
na tu sthānātparibhraṣṭaiḥ kāryaṃ syādvasudhādhipaiḥ || 18 ||
apabhuktaṃ yathā vāsassrajo vā mṛditā yathā |
evaṃ rājyātparibhraṣṭassamartho'pi nirarthakaḥ || 19 ||
apramattaśca yo rājā sarvajño vijitendriyaḥ |
kṛtajño dharmaśīlaśca sa rājā tiṣṭhate ciram || 20 ||
nayanābhyāṃ prasupto'pi jāgarti nayacakṣuṣā |
tyaktakrodhapramādaśca sa rājā pūjyate janaiḥ || 21 ||
tvaṃ tu rāvaṇa durbuddhirguṇairetairvivarjitaḥ |
yasya te'viditaścārai rakṣasāṃ sumahānvadhaḥ || 22 ||
parāvamantā viṣayeṣu saṅgato na deśakālapravibhāgatatvavit |
ayuktabuddhirguṇadoṣaniścaye vipannarājyo nacirādvipatsyase || 23 ||
iti svadoṣān parikīrtitāṃstayā samīkṣya buddhyā kṣaṇadācareśvaraḥ |
dhanena darpeṇa balena cānvito vicintayāmāsa ciraṃ sa rāvaṇaḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ।
ततः शूर्पणखा दीना रावणं लोकरावणम् ।
अमात्यमध्ये सङ्क्रुद्धा परुषं वाक्यमब्रवीत् ॥ 1 ॥
प्रमत्तः कामभोगेषु स्वैरवृत्तो निरङ्कुशः ।
समुत्पन्नं भयं घोरं बोद्धव्यं नावबुध्यसे ॥ 2 ॥
सक्तं ग्राम्येषु भोगेषु कामवृत्तं महीपतिम् ।
लुब्धं न बहुमन्यन्ते श्मशानाग्निमिव प्रजाः ॥ 3 ॥
स्वयं कार्याणि यः काले नानुतिष्ठति पार्थिवः ।
स तु वै सह राज्येन तैश्च कार्यैर्विनश्यति ॥ 4 ॥
अयुक्तचारं दुर्दर्शमस्वाधीनं नराधिपम् ।
वर्जयन्ति नरा दूरान्नदीपङ्कामिव द्विपाः ॥ 5 ॥
ये न रक्षन्ति विषयमस्वाधीना नराधिपाः ।
ते न वृद्ध्या प्रकाशन्ते गिरयस्सागरे यथा ॥ 6 ॥
आत्मवद्भिर्विगृह्य त्वं देवगन्धर्वदानवैः ।
अयुक्तचारश्चपलः कथं राजा भविष्यसि ॥ 7 ॥
त्वन्तु बालस्वभावश्च बुद्धिहीनश्च राक्षस ।
ज्ञातव्यन्तु न जानीषे कथं राजा भविष्यसि ॥ 8 ॥
येषां चारश्च कोशश्च नयश्च जयतां वर ।
अस्वाधीना नरेन्द्राणां प्राकृतैस्ते जनैस्समाः ॥ 9 ॥
यस्मात्पश्यन्ति दूरस्थान् सर्वानर्थान्नराधिपाः ।
चारेण तस्मादुच्यन्ते राजानो दीर्घचक्षुषः ॥ 10 ॥
अयुक्तचारं मन्ये त्वां प्राकृतैस्सचिवैर्वृतम् ।
स्वजनं तु जनस्थाने हतं यो नावबुद्ध्यसे ॥ 11 ॥
चतुर्दश सहस्राणि रक्षसां क्रूरकर्मणाम् ।
हतान्येकेन रामेण खरश्च सहदूषणः ॥ 12 ॥
ऋषीणामभयं दत्तं कृतक्षेमाश्च दण्डकाः ।
धर्षितं च जनस्थानं रामेणाक्लिष्टकर्मणा ॥ 13 ॥
त्वन्तु लुब्दः प्रमत्तश्च पराधीनश्च रावण ।
विषये स्वे समुत्पन्नं भयं यो नावबुध्यसे ॥ 14 ॥
तीक्ष्णमल्पप्रदातारं प्रमत्तं गर्वितं शठम् ।
व्यसने सर्वभूतानि नाभिधावन्ति पार्थिवम् ॥ 15 ॥
अतिमानिनमग्राह्यमात्मसम्भावितं नरम् ।
क्रोधिनं व्यसने हन्ति स्वजनोऽपि महीपतिम् ॥ 16 ॥
नानुतिष्ठति कार्याणि भयेषु न बिभेति च ।
क्षिप्रं राज्याच्युतो दीनस्तृणैस्तुल्यो भविष्यति ॥ 17 ॥
शुष्कैः काष्ठैर्भवेत्कार्यं लोष्टैरपि च पांसुभिः ।
न तु स्थानात्परिभ्रष्टैः कार्यं स्याद्वसुधाधिपैः ॥ 18 ॥
अपभुक्तं यथा वासस्स्रजो वा मृदिता यथा ।
एवं राज्यात्परिभ्रष्टस्समर्थोऽपि निरर्थकः ॥ 19 ॥
अप्रमत्तश्च यो राजा सर्वज्ञो विजितेन्द्रियः ।
कृतज्ञो धर्मशीलश्च स राजा तिष्ठते चिरम् ॥ 20 ॥
नयनाभ्यां प्रसुप्तोऽपि जागर्ति नयचक्षुषा ।
त्यक्तक्रोधप्रमादश्च स राजा पूज्यते जनैः ॥ 21 ॥
त्वं तु रावण दुर्बुद्धिर्गुणैरेतैर्विवर्जितः ।
यस्य तेऽविदितश्चारै रक्षसां सुमहान्वधः ॥ 22 ॥
परावमन्ता विषयेषु सङ्गतो न देशकालप्रविभागतत्ववित् ।
अयुक्तबुद्धिर्गुणदोषनिश्चये विपन्नराज्यो नचिराद्विपत्स्यसे ॥ 23 ॥
इति स्वदोषान् परिकीर्तितांस्तया समीक्ष्य बुद्ध्या क्षणदाचरेश्वरः ।
धनेन दर्पेण बलेन चान्वितो विचिन्तयामास चिरं स रावणः ॥ 24 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
tataḥ śūrpaṇakhā dīnā rāvaṇaṃ lokarāvaṇam |
amātyamadhye saṅkruddhā paruṣaṃ vākyamabravīt || 1 ||
pramattaḥ kāmabhogeṣu svairavṛtto niraṅkuśaḥ |
samutpannaṃ bhayaṃ ghoraṃ boddhavyaṃ nāvabudhyase || 2 ||
saktaṃ grāmyeṣu bhogeṣu kāmavṛttaṃ mahīpatim |
lubdhaṃ na bahumanyante śmaśānāgnimiva prajāḥ || 3 ||
svayaṃ kāryāṇi yaḥ kāle nānutiṣṭhati pārthivaḥ |
sa tu vai saha rājyena taiśca kāryairvinaśyati || 4 ||
ayuktacāraṃ durdarśamasvādhīnaṃ narādhipam |
varjayanti narā dūrānnadīpaṅkāmiva dvipāḥ || 5 ||
ye na rakṣanti viṣayamasvādhīnā narādhipāḥ |
te na vṛddhyā prakāśante girayassāgare yathā || 6 ||
ātmavadbhirvigṛhya tvaṃ devagandharvadānavaiḥ |
ayuktacāraścapalaḥ kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 7 ||
tvantu bālasvabhāvaśca buddhihīnaśca rākṣasa |
jñātavyantu na jānīṣe kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 8 ||
yeṣāṃ cāraśca kośaśca nayaśca jayatāṃ vara |
asvādhīnā narendrāṇāṃ prākṛtaiste janaissamāḥ || 9 ||
yasmātpaśyanti dūrasthān sarvānarthānnarādhipāḥ |
cāreṇa tasmāducyante rājāno dīrghacakṣuṣaḥ || 10 ||
ayuktacāraṃ manye tvāṃ prākṛtaissacivairvṛtam |
svajanaṃ tu janasthāne hataṃ yo nāvabuddhyase || 11 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ krūrakarmaṇām |
hatānyekena rāmeṇa kharaśca sahadūṣaṇaḥ || 12 ||
ṛṣīṇāmabhayaṃ dattaṃ kṛtakṣemāśca daṇḍakāḥ |
dharṣitaṃ ca janasthānaṃ rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 13 ||
tvantu lubdaḥ pramattaśca parādhīnaśca rāvaṇa |
viṣaye sve samutpannaṃ bhayaṃ yo nāvabudhyase || 14 ||
tīkṣṇamalpapradātāraṃ pramattaṃ garvitaṃ śaṭham |
vyasane sarvabhūtāni nābhidhāvanti pārthivam || 15 ||
atimāninamagrāhyamātmasambhāvitaṃ naram |
krodhinaṃ vyasane hanti svajano'pi mahīpatim || 16 ||
nānutiṣṭhati kāryāṇi bhayeṣu na bibheti ca |
kṣipraṃ rājyācyuto dīnastṛṇaistulyo bhaviṣyati || 17 ||
śuṣkaiḥ kāṣṭhairbhavetkāryaṃ loṣṭairapi ca pāṃsubhiḥ |
na tu sthānātparibhraṣṭaiḥ kāryaṃ syādvasudhādhipaiḥ || 18 ||
apabhuktaṃ yathā vāsassrajo vā mṛditā yathā |
evaṃ rājyātparibhraṣṭassamartho'pi nirarthakaḥ || 19 ||
apramattaśca yo rājā sarvajño vijitendriyaḥ |
kṛtajño dharmaśīlaśca sa rājā tiṣṭhate ciram || 20 ||
nayanābhyāṃ prasupto'pi jāgarti nayacakṣuṣā |
tyaktakrodhapramādaśca sa rājā pūjyate janaiḥ || 21 ||
tvaṃ tu rāvaṇa durbuddhirguṇairetairvivarjitaḥ |
yasya te'viditaścārai rakṣasāṃ sumahānvadhaḥ || 22 ||
parāvamantā viṣayeṣu saṅgato na deśakālapravibhāgatatvavit |
ayuktabuddhirguṇadoṣaniścaye vipannarājyo nacirādvipatsyase || 23 ||
iti svadoṣān parikīrtitāṃstayā samīkṣya buddhyā kṣaṇadācareśvaraḥ |
dhanena darpeṇa balena cānvito vicintayāmāsa ciraṃ sa rāvaṇaḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.