শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অরণ্যকাণ্ডম্ ।
অথ ত্রযস্ত্রিংশস্সর্গঃ ।
ততঃ শূর্পণখা দীনা রাবণং লোকরাবণম্ ।
অমাত্যমধ্যে সঙ্ক্রুদ্ধা পরুষং বাক্যমব্রবীত্ ॥ 1 ॥
প্রমত্তঃ কামভোগেষু স্বৈরবৃত্তো নিরঙ্কুশঃ ।
সমুত্পন্নং ভযং ঘোরং বোদ্ধব্যং নাববুধ্যসে ॥ 2 ॥
সক্তং গ্রাম্যেষু ভোগেষু কামবৃত্তং মহীপতিম্ ।
লুব্ধং ন বহুমন্যন্তে শ্মশানাগ্নিমিব প্রজাঃ ॥ 3 ॥
স্বযং কার্যাণি যঃ কালে নানুতিষ্ঠতি পার্থিবঃ ।
স তু বৈ সহ রাজ্যেন তৈশ্চ কার্যৈর্বিনশ্যতি ॥ 4 ॥
অযুক্তচারং দুর্দর্শমস্বাধীনং নরাধিপম্ ।
বর্জযন্তি নরা দূরান্নদীপঙ্কামিব দ্বিপাঃ ॥ 5 ॥
যে ন রক্ষন্তি বিষযমস্বাধীনা নরাধিপাঃ ।
তে ন বৃদ্ধ্যা প্রকাশন্তে গিরযস্সাগরে যথা ॥ 6 ॥
আত্মবদ্ভির্বিগৃহ্য ত্বং দেবগন্ধর্বদানবৈঃ ।
অযুক্তচারশ্চপলঃ কথং রাজা ভবিষ্যসি ॥ 7 ॥
ত্বন্তু বালস্বভাবশ্চ বুদ্ধিহীনশ্চ রাক্ষস ।
জ্ঞাতব্যন্তু ন জানীষে কথং রাজা ভবিষ্যসি ॥ 8 ॥
যেষাং চারশ্চ কোশশ্চ নযশ্চ জযতাং বর ।
অস্বাধীনা নরেন্দ্রাণাং প্রাকৃতৈস্তে জনৈস্সমাঃ ॥ 9 ॥
যস্মাত্পশ্যন্তি দূরস্থান্ সর্বানর্থান্নরাধিপাঃ ।
চারেণ তস্মাদুচ্যন্তে রাজানো দীর্ঘচক্ষুষঃ ॥ 10 ॥
অযুক্তচারং মন্যে ত্বাং প্রাকৃতৈস্সচিবৈর্বৃতম্ ।
স্বজনং তু জনস্থানে হতং যো নাববুদ্ধ্যসে ॥ 11 ॥
চতুর্দশ সহস্রাণি রক্ষসাং ক্রূরকর্মণাম্ ।
হতান্যেকেন রামেণ খরশ্চ সহদূষণঃ ॥ 12 ॥
ঋষীণামভযং দত্তং কৃতক্ষেমাশ্চ দণ্ডকাঃ ।
ধর্ষিতং চ জনস্থানং রামেণাক্লিষ্টকর্মণা ॥ 13 ॥
ত্বন্তু লুব্দঃ প্রমত্তশ্চ পরাধীনশ্চ রাবণ ।
বিষযে স্বে সমুত্পন্নং ভযং যো নাববুধ্যসে ॥ 14 ॥
তীক্ষ্ণমল্পপ্রদাতারং প্রমত্তং গর্বিতং শঠম্ ।
ব্যসনে সর্বভূতানি নাভিধাবন্তি পার্থিবম্ ॥ 15 ॥
অতিমানিনমগ্রাহ্যমাত্মসম্ভাবিতং নরম্ ।
ক্রোধিনং ব্যসনে হন্তি স্বজনোঽপি মহীপতিম্ ॥ 16 ॥
নানুতিষ্ঠতি কার্যাণি ভযেষু ন বিভেতি চ ।
ক্ষিপ্রং রাজ্যাচ্যুতো দীনস্তৃণৈস্তুল্যো ভবিষ্যতি ॥ 17 ॥
শুষ্কৈঃ কাষ্ঠৈর্ভবেত্কার্যং লোষ্টৈরপি চ পাংসুভিঃ ।
ন তু স্থানাত্পরিভ্রষ্টৈঃ কার্যং স্যাদ্বসুধাধিপৈঃ ॥ 18 ॥
অপভুক্তং যথা বাসস্স্রজো বা মৃদিতা যথা ।
এবং রাজ্যাত্পরিভ্রষ্টস্সমর্থোঽপি নিরর্থকঃ ॥ 19 ॥
অপ্রমত্তশ্চ যো রাজা সর্বজ্ঞো বিজিতেন্দ্রিযঃ ।
কৃতজ্ঞো ধর্মশীলশ্চ স রাজা তিষ্ঠতে চিরম্ ॥ 20 ॥
নযনাভ্যাং প্রসুপ্তোঽপি জাগর্তি নযচক্ষুষা ।
ত্যক্তক্রোধপ্রমাদশ্চ স রাজা পূজ্যতে জনৈঃ ॥ 21 ॥
ত্বং তু রাবণ দুর্বুদ্ধির্গুণৈরেতৈর্বিবর্জিতঃ ।
যস্য তেঽবিদিতশ্চারৈ রক্ষসাং সুমহান্বধঃ ॥ 22 ॥
পরাবমন্তা বিষযেষু সঙ্গতো ন দেশকালপ্রবিভাগতত্ববিত্ ।
অযুক্তবুদ্ধির্গুণদোষনিশ্চযে বিপন্নরাজ্যো নচিরাদ্বিপত্স্যসে ॥ 23 ॥
ইতি স্বদোষান্ পরিকীর্তিতাংস্তযা সমীক্ষ্য বুদ্ধ্যা ক্ষণদাচরেশ্বরঃ ।
ধনেন দর্পেণ বলেন চান্বিতো বিচিন্তযামাস চিরং স রাবণঃ ॥ 24 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অরণ্যকাণ্ডে ত্রযস্ত্রিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
tataḥ śūrpaṇakhā dīnā rāvaṇaṃ lokarāvaṇam |
amātyamadhye saṅkruddhā paruṣaṃ vākyamabravīt || 1 ||
pramattaḥ kāmabhogeṣu svairavṛtto niraṅkuśaḥ |
samutpannaṃ bhayaṃ ghoraṃ boddhavyaṃ nāvabudhyase || 2 ||
saktaṃ grāmyeṣu bhogeṣu kāmavṛttaṃ mahīpatim |
lubdhaṃ na bahumanyante śmaśānāgnimiva prajāḥ || 3 ||
svayaṃ kāryāṇi yaḥ kāle nānutiṣṭhati pārthivaḥ |
sa tu vai saha rājyena taiśca kāryairvinaśyati || 4 ||
ayuktacāraṃ durdarśamasvādhīnaṃ narādhipam |
varjayanti narā dūrānnadīpaṅkāmiva dvipāḥ || 5 ||
ye na rakṣanti viṣayamasvādhīnā narādhipāḥ |
te na vṛddhyā prakāśante girayassāgare yathā || 6 ||
ātmavadbhirvigṛhya tvaṃ devagandharvadānavaiḥ |
ayuktacāraścapalaḥ kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 7 ||
tvantu bālasvabhāvaśca buddhihīnaśca rākṣasa |
jñātavyantu na jānīṣe kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 8 ||
yeṣāṃ cāraśca kośaśca nayaśca jayatāṃ vara |
asvādhīnā narendrāṇāṃ prākṛtaiste janaissamāḥ || 9 ||
yasmātpaśyanti dūrasthān sarvānarthānnarādhipāḥ |
cāreṇa tasmāducyante rājāno dīrghacakṣuṣaḥ || 10 ||
ayuktacāraṃ manye tvāṃ prākṛtaissacivairvṛtam |
svajanaṃ tu janasthāne hataṃ yo nāvabuddhyase || 11 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ krūrakarmaṇām |
hatānyekena rāmeṇa kharaśca sahadūṣaṇaḥ || 12 ||
ṛṣīṇāmabhayaṃ dattaṃ kṛtakṣemāśca daṇḍakāḥ |
dharṣitaṃ ca janasthānaṃ rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 13 ||
tvantu lubdaḥ pramattaśca parādhīnaśca rāvaṇa |
viṣaye sve samutpannaṃ bhayaṃ yo nāvabudhyase || 14 ||
tīkṣṇamalpapradātāraṃ pramattaṃ garvitaṃ śaṭham |
vyasane sarvabhūtāni nābhidhāvanti pārthivam || 15 ||
atimāninamagrāhyamātmasambhāvitaṃ naram |
krodhinaṃ vyasane hanti svajano'pi mahīpatim || 16 ||
nānutiṣṭhati kāryāṇi bhayeṣu na bibheti ca |
kṣipraṃ rājyācyuto dīnastṛṇaistulyo bhaviṣyati || 17 ||
śuṣkaiḥ kāṣṭhairbhavetkāryaṃ loṣṭairapi ca pāṃsubhiḥ |
na tu sthānātparibhraṣṭaiḥ kāryaṃ syādvasudhādhipaiḥ || 18 ||
apabhuktaṃ yathā vāsassrajo vā mṛditā yathā |
evaṃ rājyātparibhraṣṭassamartho'pi nirarthakaḥ || 19 ||
apramattaśca yo rājā sarvajño vijitendriyaḥ |
kṛtajño dharmaśīlaśca sa rājā tiṣṭhate ciram || 20 ||
nayanābhyāṃ prasupto'pi jāgarti nayacakṣuṣā |
tyaktakrodhapramādaśca sa rājā pūjyate janaiḥ || 21 ||
tvaṃ tu rāvaṇa durbuddhirguṇairetairvivarjitaḥ |
yasya te'viditaścārai rakṣasāṃ sumahānvadhaḥ || 22 ||
parāvamantā viṣayeṣu saṅgato na deśakālapravibhāgatatvavit |
ayuktabuddhirguṇadoṣaniścaye vipannarājyo nacirādvipatsyase || 23 ||
iti svadoṣān parikīrtitāṃstayā samīkṣya buddhyā kṣaṇadācareśvaraḥ |
dhanena darpeṇa balena cānvito vicintayāmāsa ciraṃ sa rāvaṇaḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ।
ततः शूर्पणखा दीना रावणं लोकरावणम् ।
अमात्यमध्ये सङ्क्रुद्धा परुषं वाक्यमब्रवीत् ॥ 1 ॥
प्रमत्तः कामभोगेषु स्वैरवृत्तो निरङ्कुशः ।
समुत्पन्नं भयं घोरं बोद्धव्यं नावबुध्यसे ॥ 2 ॥
सक्तं ग्राम्येषु भोगेषु कामवृत्तं महीपतिम् ।
लुब्धं न बहुमन्यन्ते श्मशानाग्निमिव प्रजाः ॥ 3 ॥
स्वयं कार्याणि यः काले नानुतिष्ठति पार्थिवः ।
स तु वै सह राज्येन तैश्च कार्यैर्विनश्यति ॥ 4 ॥
अयुक्तचारं दुर्दर्शमस्वाधीनं नराधिपम् ।
वर्जयन्ति नरा दूरान्नदीपङ्कामिव द्विपाः ॥ 5 ॥
ये न रक्षन्ति विषयमस्वाधीना नराधिपाः ।
ते न वृद्ध्या प्रकाशन्ते गिरयस्सागरे यथा ॥ 6 ॥
आत्मवद्भिर्विगृह्य त्वं देवगन्धर्वदानवैः ।
अयुक्तचारश्चपलः कथं राजा भविष्यसि ॥ 7 ॥
त्वन्तु बालस्वभावश्च बुद्धिहीनश्च राक्षस ।
ज्ञातव्यन्तु न जानीषे कथं राजा भविष्यसि ॥ 8 ॥
येषां चारश्च कोशश्च नयश्च जयतां वर ।
अस्वाधीना नरेन्द्राणां प्राकृतैस्ते जनैस्समाः ॥ 9 ॥
यस्मात्पश्यन्ति दूरस्थान् सर्वानर्थान्नराधिपाः ।
चारेण तस्मादुच्यन्ते राजानो दीर्घचक्षुषः ॥ 10 ॥
अयुक्तचारं मन्ये त्वां प्राकृतैस्सचिवैर्वृतम् ।
स्वजनं तु जनस्थाने हतं यो नावबुद्ध्यसे ॥ 11 ॥
चतुर्दश सहस्राणि रक्षसां क्रूरकर्मणाम् ।
हतान्येकेन रामेण खरश्च सहदूषणः ॥ 12 ॥
ऋषीणामभयं दत्तं कृतक्षेमाश्च दण्डकाः ।
धर्षितं च जनस्थानं रामेणाक्लिष्टकर्मणा ॥ 13 ॥
त्वन्तु लुब्दः प्रमत्तश्च पराधीनश्च रावण ।
विषये स्वे समुत्पन्नं भयं यो नावबुध्यसे ॥ 14 ॥
तीक्ष्णमल्पप्रदातारं प्रमत्तं गर्वितं शठम् ।
व्यसने सर्वभूतानि नाभिधावन्ति पार्थिवम् ॥ 15 ॥
अतिमानिनमग्राह्यमात्मसम्भावितं नरम् ।
क्रोधिनं व्यसने हन्ति स्वजनोऽपि महीपतिम् ॥ 16 ॥
नानुतिष्ठति कार्याणि भयेषु न बिभेति च ।
क्षिप्रं राज्याच्युतो दीनस्तृणैस्तुल्यो भविष्यति ॥ 17 ॥
शुष्कैः काष्ठैर्भवेत्कार्यं लोष्टैरपि च पांसुभिः ।
न तु स्थानात्परिभ्रष्टैः कार्यं स्याद्वसुधाधिपैः ॥ 18 ॥
अपभुक्तं यथा वासस्स्रजो वा मृदिता यथा ।
एवं राज्यात्परिभ्रष्टस्समर्थोऽपि निरर्थकः ॥ 19 ॥
अप्रमत्तश्च यो राजा सर्वज्ञो विजितेन्द्रियः ।
कृतज्ञो धर्मशीलश्च स राजा तिष्ठते चिरम् ॥ 20 ॥
नयनाभ्यां प्रसुप्तोऽपि जागर्ति नयचक्षुषा ।
त्यक्तक्रोधप्रमादश्च स राजा पूज्यते जनैः ॥ 21 ॥
त्वं तु रावण दुर्बुद्धिर्गुणैरेतैर्विवर्जितः ।
यस्य तेऽविदितश्चारै रक्षसां सुमहान्वधः ॥ 22 ॥
परावमन्ता विषयेषु सङ्गतो न देशकालप्रविभागतत्ववित् ।
अयुक्तबुद्धिर्गुणदोषनिश्चये विपन्नराज्यो नचिराद्विपत्स्यसे ॥ 23 ॥
इति स्वदोषान् परिकीर्तितांस्तया समीक्ष्य बुद्ध्या क्षणदाचरेश्वरः ।
धनेन दर्पेण बलेन चान्वितो विचिन्तयामास चिरं स रावणः ॥ 24 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
tataḥ śūrpaṇakhā dīnā rāvaṇaṃ lokarāvaṇam |
amātyamadhye saṅkruddhā paruṣaṃ vākyamabravīt || 1 ||
pramattaḥ kāmabhogeṣu svairavṛtto niraṅkuśaḥ |
samutpannaṃ bhayaṃ ghoraṃ boddhavyaṃ nāvabudhyase || 2 ||
saktaṃ grāmyeṣu bhogeṣu kāmavṛttaṃ mahīpatim |
lubdhaṃ na bahumanyante śmaśānāgnimiva prajāḥ || 3 ||
svayaṃ kāryāṇi yaḥ kāle nānutiṣṭhati pārthivaḥ |
sa tu vai saha rājyena taiśca kāryairvinaśyati || 4 ||
ayuktacāraṃ durdarśamasvādhīnaṃ narādhipam |
varjayanti narā dūrānnadīpaṅkāmiva dvipāḥ || 5 ||
ye na rakṣanti viṣayamasvādhīnā narādhipāḥ |
te na vṛddhyā prakāśante girayassāgare yathā || 6 ||
ātmavadbhirvigṛhya tvaṃ devagandharvadānavaiḥ |
ayuktacāraścapalaḥ kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 7 ||
tvantu bālasvabhāvaśca buddhihīnaśca rākṣasa |
jñātavyantu na jānīṣe kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 8 ||
yeṣāṃ cāraśca kośaśca nayaśca jayatāṃ vara |
asvādhīnā narendrāṇāṃ prākṛtaiste janaissamāḥ || 9 ||
yasmātpaśyanti dūrasthān sarvānarthānnarādhipāḥ |
cāreṇa tasmāducyante rājāno dīrghacakṣuṣaḥ || 10 ||
ayuktacāraṃ manye tvāṃ prākṛtaissacivairvṛtam |
svajanaṃ tu janasthāne hataṃ yo nāvabuddhyase || 11 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ krūrakarmaṇām |
hatānyekena rāmeṇa kharaśca sahadūṣaṇaḥ || 12 ||
ṛṣīṇāmabhayaṃ dattaṃ kṛtakṣemāśca daṇḍakāḥ |
dharṣitaṃ ca janasthānaṃ rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 13 ||
tvantu lubdaḥ pramattaśca parādhīnaśca rāvaṇa |
viṣaye sve samutpannaṃ bhayaṃ yo nāvabudhyase || 14 ||
tīkṣṇamalpapradātāraṃ pramattaṃ garvitaṃ śaṭham |
vyasane sarvabhūtāni nābhidhāvanti pārthivam || 15 ||
atimāninamagrāhyamātmasambhāvitaṃ naram |
krodhinaṃ vyasane hanti svajano'pi mahīpatim || 16 ||
nānutiṣṭhati kāryāṇi bhayeṣu na bibheti ca |
kṣipraṃ rājyācyuto dīnastṛṇaistulyo bhaviṣyati || 17 ||
śuṣkaiḥ kāṣṭhairbhavetkāryaṃ loṣṭairapi ca pāṃsubhiḥ |
na tu sthānātparibhraṣṭaiḥ kāryaṃ syādvasudhādhipaiḥ || 18 ||
apabhuktaṃ yathā vāsassrajo vā mṛditā yathā |
evaṃ rājyātparibhraṣṭassamartho'pi nirarthakaḥ || 19 ||
apramattaśca yo rājā sarvajño vijitendriyaḥ |
kṛtajño dharmaśīlaśca sa rājā tiṣṭhate ciram || 20 ||
nayanābhyāṃ prasupto'pi jāgarti nayacakṣuṣā |
tyaktakrodhapramādaśca sa rājā pūjyate janaiḥ || 21 ||
tvaṃ tu rāvaṇa durbuddhirguṇairetairvivarjitaḥ |
yasya te'viditaścārai rakṣasāṃ sumahānvadhaḥ || 22 ||
parāvamantā viṣayeṣu saṅgato na deśakālapravibhāgatatvavit |
ayuktabuddhirguṇadoṣaniścaye vipannarājyo nacirādvipatsyase || 23 ||
iti svadoṣān parikīrtitāṃstayā samīkṣya buddhyā kṣaṇadācareśvaraḥ |
dhanena darpeṇa balena cānvito vicintayāmāsa ciraṃ sa rāvaṇaḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.