ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅರಣ್ಯಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ತ್ರಯಸ್ತ್ರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ತತಃ ಶೂರ್ಪಣಖಾ ದೀನಾ ರಾವಣಂ ಲೋಕರಾವಣಮ್ ।
ಅಮಾತ್ಯಮಧ್ಯೇ ಸಙ್ಕ್ರುದ್ಧಾ ಪರುಷಂ ವಾಕ್ಯಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 1 ॥
ಪ್ರಮತ್ತಃ ಕಾಮಭೋಗೇಷು ಸ್ವೈರವೃತ್ತೋ ನಿರಙ್ಕುಶಃ ।
ಸಮುತ್ಪನ್ನಂ ಭಯಂ ಘೋರಂ ಬೋದ್ಧವ್ಯಂ ನಾವಬುಧ್ಯಸೇ ॥ 2 ॥
ಸಕ್ತಂ ಗ್ರಾಮ್ಯೇಷು ಭೋಗೇಷು ಕಾಮವೃತ್ತಂ ಮಹೀಪತಿಮ್ ।
ಲುಬ್ಧಂ ನ ಬಹುಮನ್ಯನ್ತೇ ಶ್ಮಶಾನಾಗ್ನಿಮಿವ ಪ್ರಜಾಃ ॥ 3 ॥
ಸ್ವಯಂ ಕಾರ್ಯಾಣಿ ಯಃ ಕಾಲೇ ನಾನುತಿಷ್ಠತಿ ಪಾರ್ಥಿವಃ ।
ಸ ತು ವೈ ಸಹ ರಾಜ್ಯೇನ ತೈಶ್ಚ ಕಾರ್ಯೈರ್ವಿನಶ್ಯತಿ ॥ 4 ॥
ಅಯುಕ್ತಚಾರಂ ದುರ್ದರ್ಶಮಸ್ವಾಧೀನಂ ನರಾಧಿಪಮ್ ।
ವರ್ಜಯನ್ತಿ ನರಾ ದೂರಾನ್ನದೀಪಙ್ಕಾಮಿವ ದ್ವಿಪಾಃ ॥ 5 ॥
ಯೇ ನ ರಕ್ಷನ್ತಿ ವಿಷಯಮಸ್ವಾಧೀನಾ ನರಾಧಿಪಾಃ ।
ತೇ ನ ವೃದ್ಧ್ಯಾ ಪ್ರಕಾಶನ್ತೇ ಗಿರಯಸ್ಸಾಗರೇ ಯಥಾ ॥ 6 ॥
ಆತ್ಮವದ್ಭಿರ್ವಿಗೃಹ್ಯ ತ್ವಂ ದೇವಗನ್ಧರ್ವದಾನವೈಃ ।
ಅಯುಕ್ತಚಾರಶ್ಚಪಲಃ ಕಥಂ ರಾಜಾ ಭವಿಷ್ಯಸಿ ॥ 7 ॥
ತ್ವನ್ತು ಬಾಲಸ್ವಭಾವಶ್ಚ ಬುದ್ಧಿಹೀನಶ್ಚ ರಾಕ್ಷಸ ।
ಜ್ಞಾತವ್ಯನ್ತು ನ ಜಾನೀಷೇ ಕಥಂ ರಾಜಾ ಭವಿಷ್ಯಸಿ ॥ 8 ॥
ಯೇಷಾಂ ಚಾರಶ್ಚ ಕೋಶಶ್ಚ ನಯಶ್ಚ ಜಯತಾಂ ವರ ।
ಅಸ್ವಾಧೀನಾ ನರೇನ್ದ್ರಾಣಾಂ ಪ್ರಾಕೃತೈಸ್ತೇ ಜನೈಸ್ಸಮಾಃ ॥ 9 ॥
ಯಸ್ಮಾತ್ಪಶ್ಯನ್ತಿ ದೂರಸ್ಥಾನ್ ಸರ್ವಾನರ್ಥಾನ್ನರಾಧಿಪಾಃ ।
ಚಾರೇಣ ತಸ್ಮಾದುಚ್ಯನ್ತೇ ರಾಜಾನೋ ದೀರ್ಘಚಕ್ಷುಷಃ ॥ 10 ॥
ಅಯುಕ್ತಚಾರಂ ಮನ್ಯೇ ತ್ವಾಂ ಪ್ರಾಕೃತೈಸ್ಸಚಿವೈರ್ವೃತಮ್ ।
ಸ್ವಜನಂ ತು ಜನಸ್ಥಾನೇ ಹತಂ ಯೋ ನಾವಬುದ್ಧ್ಯಸೇ ॥ 11 ॥
ಚತುರ್ದಶ ಸಹಸ್ರಾಣಿ ರಕ್ಷಸಾಂ ಕ್ರೂರಕರ್ಮಣಾಮ್ ।
ಹತಾನ್ಯೇಕೇನ ರಾಮೇಣ ಖರಶ್ಚ ಸಹದೂಷಣಃ ॥ 12 ॥
ಋಷೀಣಾಮಭಯಂ ದತ್ತಂ ಕೃತಕ್ಷೇಮಾಶ್ಚ ದಣ್ಡಕಾಃ ।
ಧರ್ಷಿತಂ ಚ ಜನಸ್ಥಾನಂ ರಾಮೇಣಾಕ್ಲಿಷ್ಟಕರ್ಮಣಾ ॥ 13 ॥
ತ್ವನ್ತು ಲುಬ್ದಃ ಪ್ರಮತ್ತಶ್ಚ ಪರಾಧೀನಶ್ಚ ರಾವಣ ।
ವಿಷಯೇ ಸ್ವೇ ಸಮುತ್ಪನ್ನಂ ಭಯಂ ಯೋ ನಾವಬುಧ್ಯಸೇ ॥ 14 ॥
ತೀಕ್ಷ್ಣಮಲ್ಪಪ್ರದಾತಾರಂ ಪ್ರಮತ್ತಂ ಗರ್ವಿತಂ ಶಠಮ್ ।
ವ್ಯಸನೇ ಸರ್ವಭೂತಾನಿ ನಾಭಿಧಾವನ್ತಿ ಪಾರ್ಥಿವಮ್ ॥ 15 ॥
ಅತಿಮಾನಿನಮಗ್ರಾಹ್ಯಮಾತ್ಮಸಮ್ಭಾವಿತಂ ನರಮ್ ।
ಕ್ರೋಧಿನಂ ವ್ಯಸನೇ ಹನ್ತಿ ಸ್ವಜನೋಽಪಿ ಮಹೀಪತಿಮ್ ॥ 16 ॥
ನಾನುತಿಷ್ಠತಿ ಕಾರ್ಯಾಣಿ ಭಯೇಷು ನ ಬಿಭೇತಿ ಚ ।
ಕ್ಷಿಪ್ರಂ ರಾಜ್ಯಾಚ್ಯುತೋ ದೀನಸ್ತೃಣೈಸ್ತುಲ್ಯೋ ಭವಿಷ್ಯತಿ ॥ 17 ॥
ಶುಷ್ಕೈಃ ಕಾಷ್ಠೈರ್ಭವೇತ್ಕಾರ್ಯಂ ಲೋಷ್ಟೈರಪಿ ಚ ಪಾಂಸುಭಿಃ ।
ನ ತು ಸ್ಥಾನಾತ್ಪರಿಭ್ರಷ್ಟೈಃ ಕಾರ್ಯಂ ಸ್ಯಾದ್ವಸುಧಾಧಿಪೈಃ ॥ 18 ॥
ಅಪಭುಕ್ತಂ ಯಥಾ ವಾಸಸ್ಸ್ರಜೋ ವಾ ಮೃದಿತಾ ಯಥಾ ।
ಏವಂ ರಾಜ್ಯಾತ್ಪರಿಭ್ರಷ್ಟಸ್ಸಮರ್ಥೋಽಪಿ ನಿರರ್ಥಕಃ ॥ 19 ॥
ಅಪ್ರಮತ್ತಶ್ಚ ಯೋ ರಾಜಾ ಸರ್ವಜ್ಞೋ ವಿಜಿತೇನ್ದ್ರಿಯಃ ।
ಕೃತಜ್ಞೋ ಧರ್ಮಶೀಲಶ್ಚ ಸ ರಾಜಾ ತಿಷ್ಠತೇ ಚಿರಮ್ ॥ 20 ॥
ನಯನಾಭ್ಯಾಂ ಪ್ರಸುಪ್ತೋಽಪಿ ಜಾಗರ್ತಿ ನಯಚಕ್ಷುಷಾ ।
ತ್ಯಕ್ತಕ್ರೋಧಪ್ರಮಾದಶ್ಚ ಸ ರಾಜಾ ಪೂಜ್ಯತೇ ಜನೈಃ ॥ 21 ॥
ತ್ವಂ ತು ರಾವಣ ದುರ್ಬುದ್ಧಿರ್ಗುಣೈರೇತೈರ್ವಿವರ್ಜಿತಃ ।
ಯಸ್ಯ ತೇಽವಿದಿತಶ್ಚಾರೈ ರಕ್ಷಸಾಂ ಸುಮಹಾನ್ವಧಃ ॥ 22 ॥
ಪರಾವಮನ್ತಾ ವಿಷಯೇಷು ಸಙ್ಗತೋ ನ ದೇಶಕಾಲಪ್ರವಿಭಾಗತತ್ವವಿತ್ ।
ಅಯುಕ್ತಬುದ್ಧಿರ್ಗುಣದೋಷನಿಶ್ಚಯೇ ವಿಪನ್ನರಾಜ್ಯೋ ನಚಿರಾದ್ವಿಪತ್ಸ್ಯಸೇ ॥ 23 ॥
ಇತಿ ಸ್ವದೋಷಾನ್ ಪರಿಕೀರ್ತಿತಾಂಸ್ತಯಾ ಸಮೀಕ್ಷ್ಯ ಬುದ್ಧ್ಯಾ ಕ್ಷಣದಾಚರೇಶ್ವರಃ ।
ಧನೇನ ದರ್ಪೇಣ ಬಲೇನ ಚಾನ್ವಿತೋ ವಿಚಿನ್ತಯಾಮಾಸ ಚಿರಂ ಸ ರಾವಣಃ ॥ 24 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅರಣ್ಯಕಾಣ್ಡೇ ತ್ರಯಸ್ತ್ರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
tataḥ śūrpaṇakhā dīnā rāvaṇaṃ lokarāvaṇam |
amātyamadhye saṅkruddhā paruṣaṃ vākyamabravīt || 1 ||
pramattaḥ kāmabhogeṣu svairavṛtto niraṅkuśaḥ |
samutpannaṃ bhayaṃ ghoraṃ boddhavyaṃ nāvabudhyase || 2 ||
saktaṃ grāmyeṣu bhogeṣu kāmavṛttaṃ mahīpatim |
lubdhaṃ na bahumanyante śmaśānāgnimiva prajāḥ || 3 ||
svayaṃ kāryāṇi yaḥ kāle nānutiṣṭhati pārthivaḥ |
sa tu vai saha rājyena taiśca kāryairvinaśyati || 4 ||
ayuktacāraṃ durdarśamasvādhīnaṃ narādhipam |
varjayanti narā dūrānnadīpaṅkāmiva dvipāḥ || 5 ||
ye na rakṣanti viṣayamasvādhīnā narādhipāḥ |
te na vṛddhyā prakāśante girayassāgare yathā || 6 ||
ātmavadbhirvigṛhya tvaṃ devagandharvadānavaiḥ |
ayuktacāraścapalaḥ kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 7 ||
tvantu bālasvabhāvaśca buddhihīnaśca rākṣasa |
jñātavyantu na jānīṣe kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 8 ||
yeṣāṃ cāraśca kośaśca nayaśca jayatāṃ vara |
asvādhīnā narendrāṇāṃ prākṛtaiste janaissamāḥ || 9 ||
yasmātpaśyanti dūrasthān sarvānarthānnarādhipāḥ |
cāreṇa tasmāducyante rājāno dīrghacakṣuṣaḥ || 10 ||
ayuktacāraṃ manye tvāṃ prākṛtaissacivairvṛtam |
svajanaṃ tu janasthāne hataṃ yo nāvabuddhyase || 11 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ krūrakarmaṇām |
hatānyekena rāmeṇa kharaśca sahadūṣaṇaḥ || 12 ||
ṛṣīṇāmabhayaṃ dattaṃ kṛtakṣemāśca daṇḍakāḥ |
dharṣitaṃ ca janasthānaṃ rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 13 ||
tvantu lubdaḥ pramattaśca parādhīnaśca rāvaṇa |
viṣaye sve samutpannaṃ bhayaṃ yo nāvabudhyase || 14 ||
tīkṣṇamalpapradātāraṃ pramattaṃ garvitaṃ śaṭham |
vyasane sarvabhūtāni nābhidhāvanti pārthivam || 15 ||
atimāninamagrāhyamātmasambhāvitaṃ naram |
krodhinaṃ vyasane hanti svajano'pi mahīpatim || 16 ||
nānutiṣṭhati kāryāṇi bhayeṣu na bibheti ca |
kṣipraṃ rājyācyuto dīnastṛṇaistulyo bhaviṣyati || 17 ||
śuṣkaiḥ kāṣṭhairbhavetkāryaṃ loṣṭairapi ca pāṃsubhiḥ |
na tu sthānātparibhraṣṭaiḥ kāryaṃ syādvasudhādhipaiḥ || 18 ||
apabhuktaṃ yathā vāsassrajo vā mṛditā yathā |
evaṃ rājyātparibhraṣṭassamartho'pi nirarthakaḥ || 19 ||
apramattaśca yo rājā sarvajño vijitendriyaḥ |
kṛtajño dharmaśīlaśca sa rājā tiṣṭhate ciram || 20 ||
nayanābhyāṃ prasupto'pi jāgarti nayacakṣuṣā |
tyaktakrodhapramādaśca sa rājā pūjyate janaiḥ || 21 ||
tvaṃ tu rāvaṇa durbuddhirguṇairetairvivarjitaḥ |
yasya te'viditaścārai rakṣasāṃ sumahānvadhaḥ || 22 ||
parāvamantā viṣayeṣu saṅgato na deśakālapravibhāgatatvavit |
ayuktabuddhirguṇadoṣaniścaye vipannarājyo nacirādvipatsyase || 23 ||
iti svadoṣān parikīrtitāṃstayā samīkṣya buddhyā kṣaṇadācareśvaraḥ |
dhanena darpeṇa balena cānvito vicintayāmāsa ciraṃ sa rāvaṇaḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ।
ततः शूर्पणखा दीना रावणं लोकरावणम् ।
अमात्यमध्ये सङ्क्रुद्धा परुषं वाक्यमब्रवीत् ॥ 1 ॥
प्रमत्तः कामभोगेषु स्वैरवृत्तो निरङ्कुशः ।
समुत्पन्नं भयं घोरं बोद्धव्यं नावबुध्यसे ॥ 2 ॥
सक्तं ग्राम्येषु भोगेषु कामवृत्तं महीपतिम् ।
लुब्धं न बहुमन्यन्ते श्मशानाग्निमिव प्रजाः ॥ 3 ॥
स्वयं कार्याणि यः काले नानुतिष्ठति पार्थिवः ।
स तु वै सह राज्येन तैश्च कार्यैर्विनश्यति ॥ 4 ॥
अयुक्तचारं दुर्दर्शमस्वाधीनं नराधिपम् ।
वर्जयन्ति नरा दूरान्नदीपङ्कामिव द्विपाः ॥ 5 ॥
ये न रक्षन्ति विषयमस्वाधीना नराधिपाः ।
ते न वृद्ध्या प्रकाशन्ते गिरयस्सागरे यथा ॥ 6 ॥
आत्मवद्भिर्विगृह्य त्वं देवगन्धर्वदानवैः ।
अयुक्तचारश्चपलः कथं राजा भविष्यसि ॥ 7 ॥
त्वन्तु बालस्वभावश्च बुद्धिहीनश्च राक्षस ।
ज्ञातव्यन्तु न जानीषे कथं राजा भविष्यसि ॥ 8 ॥
येषां चारश्च कोशश्च नयश्च जयतां वर ।
अस्वाधीना नरेन्द्राणां प्राकृतैस्ते जनैस्समाः ॥ 9 ॥
यस्मात्पश्यन्ति दूरस्थान् सर्वानर्थान्नराधिपाः ।
चारेण तस्मादुच्यन्ते राजानो दीर्घचक्षुषः ॥ 10 ॥
अयुक्तचारं मन्ये त्वां प्राकृतैस्सचिवैर्वृतम् ।
स्वजनं तु जनस्थाने हतं यो नावबुद्ध्यसे ॥ 11 ॥
चतुर्दश सहस्राणि रक्षसां क्रूरकर्मणाम् ।
हतान्येकेन रामेण खरश्च सहदूषणः ॥ 12 ॥
ऋषीणामभयं दत्तं कृतक्षेमाश्च दण्डकाः ।
धर्षितं च जनस्थानं रामेणाक्लिष्टकर्मणा ॥ 13 ॥
त्वन्तु लुब्दः प्रमत्तश्च पराधीनश्च रावण ।
विषये स्वे समुत्पन्नं भयं यो नावबुध्यसे ॥ 14 ॥
तीक्ष्णमल्पप्रदातारं प्रमत्तं गर्वितं शठम् ।
व्यसने सर्वभूतानि नाभिधावन्ति पार्थिवम् ॥ 15 ॥
अतिमानिनमग्राह्यमात्मसम्भावितं नरम् ।
क्रोधिनं व्यसने हन्ति स्वजनोऽपि महीपतिम् ॥ 16 ॥
नानुतिष्ठति कार्याणि भयेषु न बिभेति च ।
क्षिप्रं राज्याच्युतो दीनस्तृणैस्तुल्यो भविष्यति ॥ 17 ॥
शुष्कैः काष्ठैर्भवेत्कार्यं लोष्टैरपि च पांसुभिः ।
न तु स्थानात्परिभ्रष्टैः कार्यं स्याद्वसुधाधिपैः ॥ 18 ॥
अपभुक्तं यथा वासस्स्रजो वा मृदिता यथा ।
एवं राज्यात्परिभ्रष्टस्समर्थोऽपि निरर्थकः ॥ 19 ॥
अप्रमत्तश्च यो राजा सर्वज्ञो विजितेन्द्रियः ।
कृतज्ञो धर्मशीलश्च स राजा तिष्ठते चिरम् ॥ 20 ॥
नयनाभ्यां प्रसुप्तोऽपि जागर्ति नयचक्षुषा ।
त्यक्तक्रोधप्रमादश्च स राजा पूज्यते जनैः ॥ 21 ॥
त्वं तु रावण दुर्बुद्धिर्गुणैरेतैर्विवर्जितः ।
यस्य तेऽविदितश्चारै रक्षसां सुमहान्वधः ॥ 22 ॥
परावमन्ता विषयेषु सङ्गतो न देशकालप्रविभागतत्ववित् ।
अयुक्तबुद्धिर्गुणदोषनिश्चये विपन्नराज्यो नचिराद्विपत्स्यसे ॥ 23 ॥
इति स्वदोषान् परिकीर्तितांस्तया समीक्ष्य बुद्ध्या क्षणदाचरेश्वरः ।
धनेन दर्पेण बलेन चान्वितो विचिन्तयामास चिरं स रावणः ॥ 24 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
tataḥ śūrpaṇakhā dīnā rāvaṇaṃ lokarāvaṇam |
amātyamadhye saṅkruddhā paruṣaṃ vākyamabravīt || 1 ||
pramattaḥ kāmabhogeṣu svairavṛtto niraṅkuśaḥ |
samutpannaṃ bhayaṃ ghoraṃ boddhavyaṃ nāvabudhyase || 2 ||
saktaṃ grāmyeṣu bhogeṣu kāmavṛttaṃ mahīpatim |
lubdhaṃ na bahumanyante śmaśānāgnimiva prajāḥ || 3 ||
svayaṃ kāryāṇi yaḥ kāle nānutiṣṭhati pārthivaḥ |
sa tu vai saha rājyena taiśca kāryairvinaśyati || 4 ||
ayuktacāraṃ durdarśamasvādhīnaṃ narādhipam |
varjayanti narā dūrānnadīpaṅkāmiva dvipāḥ || 5 ||
ye na rakṣanti viṣayamasvādhīnā narādhipāḥ |
te na vṛddhyā prakāśante girayassāgare yathā || 6 ||
ātmavadbhirvigṛhya tvaṃ devagandharvadānavaiḥ |
ayuktacāraścapalaḥ kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 7 ||
tvantu bālasvabhāvaśca buddhihīnaśca rākṣasa |
jñātavyantu na jānīṣe kathaṃ rājā bhaviṣyasi || 8 ||
yeṣāṃ cāraśca kośaśca nayaśca jayatāṃ vara |
asvādhīnā narendrāṇāṃ prākṛtaiste janaissamāḥ || 9 ||
yasmātpaśyanti dūrasthān sarvānarthānnarādhipāḥ |
cāreṇa tasmāducyante rājāno dīrghacakṣuṣaḥ || 10 ||
ayuktacāraṃ manye tvāṃ prākṛtaissacivairvṛtam |
svajanaṃ tu janasthāne hataṃ yo nāvabuddhyase || 11 ||
caturdaśa sahasrāṇi rakṣasāṃ krūrakarmaṇām |
hatānyekena rāmeṇa kharaśca sahadūṣaṇaḥ || 12 ||
ṛṣīṇāmabhayaṃ dattaṃ kṛtakṣemāśca daṇḍakāḥ |
dharṣitaṃ ca janasthānaṃ rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 13 ||
tvantu lubdaḥ pramattaśca parādhīnaśca rāvaṇa |
viṣaye sve samutpannaṃ bhayaṃ yo nāvabudhyase || 14 ||
tīkṣṇamalpapradātāraṃ pramattaṃ garvitaṃ śaṭham |
vyasane sarvabhūtāni nābhidhāvanti pārthivam || 15 ||
atimāninamagrāhyamātmasambhāvitaṃ naram |
krodhinaṃ vyasane hanti svajano'pi mahīpatim || 16 ||
nānutiṣṭhati kāryāṇi bhayeṣu na bibheti ca |
kṣipraṃ rājyācyuto dīnastṛṇaistulyo bhaviṣyati || 17 ||
śuṣkaiḥ kāṣṭhairbhavetkāryaṃ loṣṭairapi ca pāṃsubhiḥ |
na tu sthānātparibhraṣṭaiḥ kāryaṃ syādvasudhādhipaiḥ || 18 ||
apabhuktaṃ yathā vāsassrajo vā mṛditā yathā |
evaṃ rājyātparibhraṣṭassamartho'pi nirarthakaḥ || 19 ||
apramattaśca yo rājā sarvajño vijitendriyaḥ |
kṛtajño dharmaśīlaśca sa rājā tiṣṭhate ciram || 20 ||
nayanābhyāṃ prasupto'pi jāgarti nayacakṣuṣā |
tyaktakrodhapramādaśca sa rājā pūjyate janaiḥ || 21 ||
tvaṃ tu rāvaṇa durbuddhirguṇairetairvivarjitaḥ |
yasya te'viditaścārai rakṣasāṃ sumahānvadhaḥ || 22 ||
parāvamantā viṣayeṣu saṅgato na deśakālapravibhāgatatvavit |
ayuktabuddhirguṇadoṣaniścaye vipannarājyo nacirādvipatsyase || 23 ||
iti svadoṣān parikīrtitāṃstayā samīkṣya buddhyā kṣaṇadācareśvaraḥ |
dhanena darpeṇa balena cānvito vicintayāmāsa ciraṃ sa rāvaṇaḥ || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.