ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ സുന്ദരകാണ്ഡമ് ।
അഥ ദ്വിചത്വാരിംശസ്സര്ഗഃ ।
തതഃ പക്ഷിനിനാദേന വൃക്ഷഭങ്ഗസ്വനേന ച ।
ബഭൂവുസ്ത്രാസസമ്ഭ്രാന്താസ്സര്വേ ലങ്കാനിവാസിനഃ ॥ 1 ॥
വിദ്രുതാശ്ച ഭയത്രസ്താ വിനേദുര്മൃഗപക്ഷിണഃ ।
രക്ഷസാം ച നിമിത്താനി ക്രൂരാണി പ്രതിപേദിരേ ॥ 2 ॥
തതോ ഗതായാം നിദ്രായാം രാക്ഷസ്യോ വികൃതാനനാഃ ।
തദ്വനം ദദൃശുര്ഭഗ്നം തം ച വീരം മഹാകപിമ് ॥ 3 ॥
സ താ ദൃഷ്ട്വാ മഹാബാഹുര്മഹാസത്ത്വോ മഹാബലഃ ।
ചകാര സുമഹദ്രൂപം രാക്ഷസീനാം ഭയാവഹമ് ॥ 4 ॥
തതസ്തം ഗിരിസങ്കാശമതികായം മഹാബലമ് ।
രാക്ഷസ്യോ വാനരം ദൃഷ്ട്വാ പപ്രച്ഛുര്ജനകാത്മജാമ് ॥ 5 ॥
കോഽയം കസ്യ കുതോ വായം കിം നിമിത്തമിഹാഗതഃ ।
കഥം ത്വയാ സഹാനേന സംവാദഃ കൃത ഇത്യുത ॥ 6 ॥
ആചക്ഷ്വ നോ വിശാലാക്ഷി മാ ഭൂത്തേ സുഭഗേ ഭയമ് ।
സംവാദമസിതാപാങ്ഗേ ത്വയാ കിം കൃതവാനയമ് ॥ 7 ॥
അഥാബ്രവീന്മഹാസാധ്വീ സീതാ സര്വാങ്ഗസുന്ദരീ ।
രക്ഷസാം ഭീമരൂപാണാം വിജ്ഞാനേ മമ കാ ഗതിഃ ॥ 8 ॥
യൂയമേവാഭിജാനീത യോഽയം യദ്വാ കരിഷ്യതി ।
അഹിരേവ ഹ്യഹേഃ പാദാന്വിജാനാതി ന സംശയഃ ॥ 9 ॥
അഹമപ്യസ്യ ഭീതാസ്മി നൈനം ജാനാമി കോ ന്വയമ് ।
വേദ്മി രാക്ഷസമേവൈനം കാമരൂപിണമാഗതമ് ॥ 10 ॥
വൈദേഹ്യാ വചനം ശ്രുത്വാ രാക്ഷസ്യോ വിദ്രുതാ ദിശഃ ।
സ്ഥിതാഃ കാശ്ചിദ്ഗതാഃ കാശ്ചിദ്രാവണായ നിവേദിതുമ് ॥ 11 ॥
രാവണസ്യ സമീപേ തു രാക്ഷസ്യോ വികൃതാനനാഃ ।
വിരൂപം വാനരം ഭീമമാഖ്യാതുമുപചക്രമുഃ ॥ 12 ॥
അശോകവനികാമധ്യേ രാജന്ഭീമവപുഃ കപിഃ ।
സീതയാ കൃതസംവാദസ്തിഷ്ഠത്യമിതവിക്രമഃ ॥ 13 ॥
ന ച തം ജാനകീ സീതാ ഹരിം ഹരിണലോചനാ ।
അസ്മാഭിര്ബഹുധാ പൃഷ്ടാ നിവേദയിതുമിച്ഛതി ॥ 14 ॥
വാസവസ്യ ഭവേദ്ദൂതോ ദൂതോ വൈശ്രവണസ്യ വാ ।
പ്രേഷിതോ വാപി രാമേണ സീതാന്വേഷണകാങ്ക്ഷയാ ॥ 15 ॥
തേന ത്വദ്ഭുതരൂപേണ യത്തത്തവ മനോഹരമ് ।
നാനാമൃഗഗണാകീര്ണം പ്രമൃഷ്ടം പ്രമദാവനമ് ॥ 16 ॥
ന തത്ര കശ്ചിദുദ്ദേശോ യസ്തേന ന വിനാശിതഃ ।
യത്ര സാ ജാനകീ സീതാ സ തേന ന വിനാശിതഃ ॥ 17 ॥
ജാനകീരക്ഷണാര്ഥം വാ ശ്രമാദ്വാ നോപലഭ്യതേ ।
അഥവാ കശ്ശ്രമസ്തസ്യ സൈവ തേനാഭിരക്ഷിതാ ॥ 18 ॥
ചാരുപല്ലവപുഷ്പാഢ്യം യം സീതാ സ്വയമാസ്ഥിതാ ।
പ്രവൃദ്ധശ്ശിംശുപാവൃക്ഷ സ്സ ച തേനാഭിരക്ഷിതഃ ॥ 19 ॥
തസ്യോഗ്രരൂപസ്യോഗ്ര ത്വം ദണ്ഡമാജ്ഞാതുമര്ഹസി ।
സീതാ സമ്ഭാഷിതാ യേന തദ്വനം ച വിനാശിതമ് ॥ 20 ॥
മനഃ പരിഗൃഹീതാം താം തവ രക്ഷോഗണേശ്വര ।
കസ്സീതാമഭിഭാഷേത യോ ന സ്യാത്ത്യക്തജീവിതഃ ॥ 21 ॥
രാക്ഷസീനാം വചശ്ത്രുത്വാ രാവണോ രാക്ഷസേശ്വരഃ ।
ഹുതാഗ്നിരിവ ജജ്വാല കോപസംവര്തിതേക്ഷണഃ ॥ 22 ॥
തസ്യ ക്രുദ്ധസ്യ നേത്രാഭ്യാം പ്രാപതന്നാസ്രബിന്ദവഃ ।
ദീപ്താഭ്യാമിവ ദീപാഭ്യാം സാര്ചിഷ സ്സ്നേഹബിന്ദവഃ ॥ 23 ॥
ആത്മനസ്സദൃശാന്ശൂരാന്കിങ്കരാന്നാമ രാക്ഷസാന് ।
വ്യാദിദേശ മഹാതേജാ നിഗ്രഹാര്ഥം ഹനൂമതഃ ॥ 24 ॥
തേഷാമശീതിസാഹസ്രം കിങ്കരാണാം തരസ്വിനാമ് ।
നിര്യയുര്ഭവനാത്തസ്മാത്കൂടമുദ്ഗരപാണയഃ ॥ 25 ॥
മഹോദരാ മഹാദംഷ്ട്രാ ഘോരരൂപാ മഹാബലാഃ ।
യുദ്ധാഭിമനസസ്സര്വേ ഹനുമദ്ഗ്രഹണോദ്യതാഃ ॥ 26 ॥
തേ കപീന്ദ്രം സമാസാദ്യ തോരണസ്ഥമവസ്ഥിതമ് ।
അഭിപേതുര്മഹാവേഗാഃ പതങ്ഗാ ഇവ പാവകമ് ॥ 27 ॥
തേ ഗദാഭിര്വിചിത്രാഭിഃ പരിഘൈഃ കാഞ്ചനാങ്ഗദൈഃ ।
ആജഘ്നുര്വാനരശ്രേഷ്ഠം ശരൈശ്ചാദിത്യസന്നിഭൈഃ ॥ 28 ॥
മുദ്ഗരൈഃ പട്ടിശൈശ്ശൂലൈഃ പ്രാസതോമരശക്തിഭിഃ ।
പരിവാര്യ ഹനൂമന്തം സഹസാ തസ്ഥുരഗ്രതഃ ॥ 29 ॥
ഹനുമാനപി തേജസ്വീ ശ്രീമാന്പര്വതസന്നിഭഃ ।
ക്ഷിതാവാവിധ്യ ലാങ്ഗൂലം നനാദ ച മഹാസ്വനമ് ॥ 30 ॥
സ ഭൂത്വാ സുമഹാകായോ ഹനുമാന്മാരുതാത്മജഃ ।
ധൃഷ്ടമാസ്ഫോടയാമാസ ലങ്കാം ശബ്ദേന പൂരയന് ॥ 31 ॥
തസ്യാസ്ഫോടിതശബ്ദേന മഹതാ സാനുനാദിനാ ।
പേതുര്വിഹങ്ഗാ ഗഗനാദുച്ചൈശ്ചേദമഘോഷയത് ॥ 32 ॥
ജയത്യതിബലോ രാമോ ലക്ഷ്മണശ്ച മഹാബലഃ ।
രാജാ ജയതി സുഗ്രീവോ രാഘവേണാഭിപാലിതഃ ॥ 33 ॥
ദാസോഽഹം കോസലേന്ദ്രസ്യ രാമസ്യാക്ലിഷ്ടകര്മണഃ ।
ഹനുമാന്ശത്രുസൈന്യാനാം നിഹന്താ മാരുതാത്മജഃ ॥ 34 ॥
ന രാവണസഹസ്രം മേ യുദ്ധേ പ്രതിബലം ഭവേത് ।
ശിലാഭിസ്തു പ്രഹരതഃ പാദപൈശ്ച സഹസ്രശഃ ॥ 35 ॥
അര്ദയിത്വാ പുരീം ലങ്കാമഭിവാദ്യ ച മൈഥിലീമ് ।
സമൃദ്ധാര്ഥോ ഗമിഷ്യാമി മിഷതാം സര്വരക്ഷസാമ് ॥ 36 ॥
തസ്യ സന്നാദശബ്ദേന തേഽഭവന്ഭയശങ്കിതാഃ ।
ദദൃശുശ്ച ഹനൂമന്തം സന്ധ്യാമേഘമിവോന്നതമ് ॥ 37 ॥
സ്വാമിസന്ദേശനിശ്ശങ്കാസ്തതസ്തേ രാക്ഷസാഃ കപിമ് ।
ചിത്രൈഃ പ്രഹരണൈര്ഭീമൈരഭിപേതുസ്തതസ്തതഃ ॥ 38 ॥
സ തൈഃ പരിവൃതശ്ശൂരൈസ്സര്വതസ്സുമഹാബലഃ ।
ആസസാദാഽയസം ഭീമം പരിഘം തോരണാശ്രിതമ് ॥ 39 ॥
സ തം പരിഘമാദായ ജഘാന രജനീചരാന് ।
സ പന്നഗമിവാദായ സ്ഫുരന്തം വിനതാസുതഃ ॥ 40 ॥
വിചചാരാമ്ബരേ വീരഃ പരിഗൃഹ്യ ച മാരുതിഃ ।
സ ഹത്വാ രാക്ഷസാന്വീരാന്കിങ്കരാന്മാരുതാത്മജഃ ॥ 41 ॥
യുദ്ധാകാങ്ക്ഷീ പുനര്വീരസ്തോരണം സമുപാശ്രിതഃ ।
തതസ്തസ്മാദ്ഭയാന്മുക്താഃ കതിചിത്തത്ര രാക്ഷസാഃ ॥ 42 ॥
നിഹതാന്കിങ്കരാന്സര്വാന്രാവണായന്യവേദയന് ।
സ രാക്ഷസാനാം നിഹതം മഹദ്ബലം നിശമ്യ രാജാ പരിവൃത്തലോചനഃ ।
സമാദിദേശാപ്രതിമം പരാക്രമേ പ്രഹസ്തപുത്രം സമരേ സുദുര്ജയമ് ॥ 43 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ സുന്ദരകാണ്ഡേ ദ്വിചത്വാരിംശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha dvicatvāriṃśassargaḥ |
tataḥ pakṣininādena vṛkṣabhaṅgasvanena ca |
babhūvustrāsasambhrāntāssarve laṅkānivāsinaḥ || 1 ||
vidrutāśca bhayatrastā vinedurmṛgapakṣiṇaḥ |
rakṣasāṃ ca nimittāni krūrāṇi pratipedire || 2 ||
tato gatāyāṃ nidrāyāṃ rākṣasyo vikṛtānanāḥ |
tadvanaṃ dadṛśurbhagnaṃ taṃ ca vīraṃ mahākapim || 3 ||
sa tā dṛṣṭvā mahābāhurmahāsattvo mahābalaḥ |
cakāra sumahadrūpaṃ rākṣasīnāṃ bhayāvaham || 4 ||
tatastaṃ girisaṅkāśamatikāyaṃ mahābalam |
rākṣasyo vānaraṃ dṛṣṭvā papracchurjanakātmajām || 5 ||
ko'yaṃ kasya kuto vāyaṃ kiṃ nimittamihāgataḥ |
kathaṃ tvayā sahānena saṃvādaḥ kṛta ityuta || 6 ||
ācakṣva no viśālākṣi mā bhūtte subhage bhayam |
saṃvādamasitāpāṅge tvayā kiṃ kṛtavānayam || 7 ||
athābravīnmahāsādhvī sītā sarvāṅgasundarī |
rakṣasāṃ bhīmarūpāṇāṃ vijñāne mama kā gatiḥ || 8 ||
yūyamevābhijānīta yo'yaṃ yadvā kariṣyati |
ahireva hyaheḥ pādānvijānāti na saṃśayaḥ || 9 ||
ahamapyasya bhītāsmi nainaṃ jānāmi ko nvayam |
vedmi rākṣasamevainaṃ kāmarūpiṇamāgatam || 10 ||
vaidehyā vacanaṃ śrutvā rākṣasyo vidrutā diśaḥ |
sthitāḥ kāścidgatāḥ kāścidrāvaṇāya niveditum || 11 ||
rāvaṇasya samīpe tu rākṣasyo vikṛtānanāḥ |
virūpaṃ vānaraṃ bhīmamākhyātumupacakramuḥ || 12 ||
aśokavanikāmadhye rājanbhīmavapuḥ kapiḥ |
sītayā kṛtasaṃvādastiṣṭhatyamitavikramaḥ || 13 ||
na ca taṃ jānakī sītā hariṃ hariṇalocanā |
asmābhirbahudhā pṛṣṭā nivedayitumicchati || 14 ||
vāsavasya bhaveddūto dūto vaiśravaṇasya vā |
preṣito vāpi rāmeṇa sītānveṣaṇakāṅkṣayā || 15 ||
tena tvadbhutarūpeṇa yattattava manoharam |
nānāmṛgagaṇākīrṇaṃ pramṛṣṭaṃ pramadāvanam || 16 ||
na tatra kaściduddeśo yastena na vināśitaḥ |
yatra sā jānakī sītā sa tena na vināśitaḥ || 17 ||
jānakīrakṣaṇārthaṃ vā śramādvā nopalabhyate |
athavā kaśśramastasya saiva tenābhirakṣitā || 18 ||
cārupallavapuṣpāḍhyaṃ yaṃ sītā svayamāsthitā |
pravṛddhaśśiṃśupāvṛkṣa ssa ca tenābhirakṣitaḥ || 19 ||
tasyograrūpasyogra tvaṃ daṇḍamājñātumarhasi |
sītā sambhāṣitā yena tadvanaṃ ca vināśitam || 20 ||
manaḥ parigṛhītāṃ tāṃ tava rakṣogaṇeśvara |
kassītāmabhibhāṣeta yo na syāttyaktajīvitaḥ || 21 ||
rākṣasīnāṃ vacaśtrutvā rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ |
hutāgniriva jajvāla kopasaṃvartitekṣaṇaḥ || 22 ||
tasya kruddhasya netrābhyāṃ prāpatannāsrabindavaḥ |
dīptābhyāmiva dīpābhyāṃ sārciṣa ssnehabindavaḥ || 23 ||
ātmanassadṛśānśūrānkiṅkarānnāma rākṣasān |
vyādideśa mahātejā nigrahārthaṃ hanūmataḥ || 24 ||
teṣāmaśītisāhasraṃ kiṅkarāṇāṃ tarasvinām |
niryayurbhavanāttasmātkūṭamudgarapāṇayaḥ || 25 ||
mahodarā mahādaṃṣṭrā ghorarūpā mahābalāḥ |
yuddhābhimanasassarve hanumadgrahaṇodyatāḥ || 26 ||
te kapīndraṃ samāsādya toraṇasthamavasthitam |
abhipeturmahāvegāḥ pataṅgā iva pāvakam || 27 ||
te gadābhirvicitrābhiḥ parighaiḥ kāñcanāṅgadaiḥ |
ājaghnurvānaraśreṣṭhaṃ śaraiścādityasannibhaiḥ || 28 ||
mudgaraiḥ paṭṭiśaiśśūlaiḥ prāsatomaraśaktibhiḥ |
parivārya hanūmantaṃ sahasā tasthuragrataḥ || 29 ||
hanumānapi tejasvī śrīmānparvatasannibhaḥ |
kṣitāvāvidhya lāṅgūlaṃ nanāda ca mahāsvanam || 30 ||
sa bhūtvā sumahākāyo hanumānmārutātmajaḥ |
dhṛṣṭamāsphoṭayāmāsa laṅkāṃ śabdena pūrayan || 31 ||
tasyāsphoṭitaśabdena mahatā sānunādinā |
peturvihaṅgā gaganāduccaiścedamaghoṣayat || 32 ||
jayatyatibalo rāmo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ |
rājā jayati sugrīvo rāghaveṇābhipālitaḥ || 33 ||
dāso'haṃ kosalendrasya rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ |
hanumānśatrusainyānāṃ nihantā mārutātmajaḥ || 34 ||
na rāvaṇasahasraṃ me yuddhe pratibalaṃ bhavet |
śilābhistu praharataḥ pādapaiśca sahasraśaḥ || 35 ||
ardayitvā purīṃ laṅkāmabhivādya ca maithilīm |
samṛddhārtho gamiṣyāmi miṣatāṃ sarvarakṣasām || 36 ||
tasya sannādaśabdena te'bhavanbhayaśaṅkitāḥ |
dadṛśuśca hanūmantaṃ sandhyāmeghamivonnatam || 37 ||
svāmisandeśaniśśaṅkāstataste rākṣasāḥ kapim |
citraiḥ praharaṇairbhīmairabhipetustatastataḥ || 38 ||
sa taiḥ parivṛtaśśūraissarvatassumahābalaḥ |
āsasādā'yasaṃ bhīmaṃ parighaṃ toraṇāśritam || 39 ||
sa taṃ parighamādāya jaghāna rajanīcarān |
sa pannagamivādāya sphurantaṃ vinatāsutaḥ || 40 ||
vicacārāmbare vīraḥ parigṛhya ca mārutiḥ |
sa hatvā rākṣasānvīrānkiṅkarānmārutātmajaḥ || 41 ||
yuddhākāṅkṣī punarvīrastoraṇaṃ samupāśritaḥ |
tatastasmādbhayānmuktāḥ katicittatra rākṣasāḥ || 42 ||
nihatānkiṅkarānsarvānrāvaṇāyanyavedayan |
sa rākṣasānāṃ nihataṃ mahadbalaṃ niśamya rājā parivṛttalocanaḥ |
samādideśāpratimaṃ parākrame prahastaputraṃ samare sudurjayam || 43 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe dvicatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ द्विचत्वारिंशस्सर्गः ।
ततः पक्षिनिनादेन वृक्षभङ्गस्वनेन च ।
बभूवुस्त्राससम्भ्रान्तास्सर्वे लङ्कानिवासिनः ॥ 1 ॥
विद्रुताश्च भयत्रस्ता विनेदुर्मृगपक्षिणः ।
रक्षसां च निमित्तानि क्रूराणि प्रतिपेदिरे ॥ 2 ॥
ततो गतायां निद्रायां राक्षस्यो विकृताननाः ।
तद्वनं ददृशुर्भग्नं तं च वीरं महाकपिम् ॥ 3 ॥
स ता दृष्ट्वा महाबाहुर्महासत्त्वो महाबलः ।
चकार सुमहद्रूपं राक्षसीनां भयावहम् ॥ 4 ॥
ततस्तं गिरिसङ्काशमतिकायं महाबलम् ।
राक्षस्यो वानरं दृष्ट्वा पप्रच्छुर्जनकात्मजाम् ॥ 5 ॥
कोऽयं कस्य कुतो वायं किं निमित्तमिहागतः ।
कथं त्वया सहानेन संवादः कृत इत्युत ॥ 6 ॥
आचक्ष्व नो विशालाक्षि मा भूत्ते सुभगे भयम् ।
संवादमसितापाङ्गे त्वया किं कृतवानयम् ॥ 7 ॥
अथाब्रवीन्महासाध्वी सीता सर्वाङ्गसुन्दरी ।
रक्षसां भीमरूपाणां विज्ञाने मम का गतिः ॥ 8 ॥
यूयमेवाभिजानीत योऽयं यद्वा करिष्यति ।
अहिरेव ह्यहेः पादान्विजानाति न संशयः ॥ 9 ॥
अहमप्यस्य भीतास्मि नैनं जानामि को न्वयम् ।
वेद्मि राक्षसमेवैनं कामरूपिणमागतम् ॥ 10 ॥
वैदेह्या वचनं श्रुत्वा राक्षस्यो विद्रुता दिशः ।
स्थिताः काश्चिद्गताः काश्चिद्रावणाय निवेदितुम् ॥ 11 ॥
रावणस्य समीपे तु राक्षस्यो विकृताननाः ।
विरूपं वानरं भीममाख्यातुमुपचक्रमुः ॥ 12 ॥
अशोकवनिकामध्ये राजन्भीमवपुः कपिः ।
सीतया कृतसंवादस्तिष्ठत्यमितविक्रमः ॥ 13 ॥
न च तं जानकी सीता हरिं हरिणलोचना ।
अस्माभिर्बहुधा पृष्टा निवेदयितुमिच्छति ॥ 14 ॥
वासवस्य भवेद्दूतो दूतो वैश्रवणस्य वा ।
प्रेषितो वापि रामेण सीतान्वेषणकाङ्क्षया ॥ 15 ॥
तेन त्वद्भुतरूपेण यत्तत्तव मनोहरम् ।
नानामृगगणाकीर्णं प्रमृष्टं प्रमदावनम् ॥ 16 ॥
न तत्र कश्चिदुद्देशो यस्तेन न विनाशितः ।
यत्र सा जानकी सीता स तेन न विनाशितः ॥ 17 ॥
जानकीरक्षणार्थं वा श्रमाद्वा नोपलभ्यते ।
अथवा कश्श्रमस्तस्य सैव तेनाभिरक्षिता ॥ 18 ॥
चारुपल्लवपुष्पाढ्यं यं सीता स्वयमास्थिता ।
प्रवृद्धश्शिंशुपावृक्ष स्स च तेनाभिरक्षितः ॥ 19 ॥
तस्योग्ररूपस्योग्र त्वं दण्डमाज्ञातुमर्हसि ।
सीता सम्भाषिता येन तद्वनं च विनाशितम् ॥ 20 ॥
मनः परिगृहीतां तां तव रक्षोगणेश्वर ।
कस्सीतामभिभाषेत यो न स्यात्त्यक्तजीवितः ॥ 21 ॥
राक्षसीनां वचश्त्रुत्वा रावणो राक्षसेश्वरः ।
हुताग्निरिव जज्वाल कोपसंवर्तितेक्षणः ॥ 22 ॥
तस्य क्रुद्धस्य नेत्राभ्यां प्रापतन्नास्रबिन्दवः ।
दीप्ताभ्यामिव दीपाभ्यां सार्चिष स्स्नेहबिन्दवः ॥ 23 ॥
आत्मनस्सदृशान्शूरान्किङ्करान्नाम राक्षसान् ।
व्यादिदेश महातेजा निग्रहार्थं हनूमतः ॥ 24 ॥
तेषामशीतिसाहस्रं किङ्कराणां तरस्विनाम् ।
निर्ययुर्भवनात्तस्मात्कूटमुद्गरपाणयः ॥ 25 ॥
महोदरा महादंष्ट्रा घोररूपा महाबलाः ।
युद्धाभिमनसस्सर्वे हनुमद्ग्रहणोद्यताः ॥ 26 ॥
ते कपीन्द्रं समासाद्य तोरणस्थमवस्थितम् ।
अभिपेतुर्महावेगाः पतङ्गा इव पावकम् ॥ 27 ॥
ते गदाभिर्विचित्राभिः परिघैः काञ्चनाङ्गदैः ।
आजघ्नुर्वानरश्रेष्ठं शरैश्चादित्यसन्निभैः ॥ 28 ॥
मुद्गरैः पट्टिशैश्शूलैः प्रासतोमरशक्तिभिः ।
परिवार्य हनूमन्तं सहसा तस्थुरग्रतः ॥ 29 ॥
हनुमानपि तेजस्वी श्रीमान्पर्वतसन्निभः ।
क्षितावाविध्य लाङ्गूलं ननाद च महास्वनम् ॥ 30 ॥
स भूत्वा सुमहाकायो हनुमान्मारुतात्मजः ।
धृष्टमास्फोटयामास लङ्कां शब्देन पूरयन् ॥ 31 ॥
तस्यास्फोटितशब्देन महता सानुनादिना ।
पेतुर्विहङ्गा गगनादुच्चैश्चेदमघोषयत् ॥ 32 ॥
जयत्यतिबलो रामो लक्ष्मणश्च महाबलः ।
राजा जयति सुग्रीवो राघवेणाभिपालितः ॥ 33 ॥
दासोऽहं कोसलेन्द्रस्य रामस्याक्लिष्टकर्मणः ।
हनुमान्शत्रुसैन्यानां निहन्ता मारुतात्मजः ॥ 34 ॥
न रावणसहस्रं मे युद्धे प्रतिबलं भवेत् ।
शिलाभिस्तु प्रहरतः पादपैश्च सहस्रशः ॥ 35 ॥
अर्दयित्वा पुरीं लङ्कामभिवाद्य च मैथिलीम् ।
समृद्धार्थो गमिष्यामि मिषतां सर्वरक्षसाम् ॥ 36 ॥
तस्य सन्नादशब्देन तेऽभवन्भयशङ्किताः ।
ददृशुश्च हनूमन्तं सन्ध्यामेघमिवोन्नतम् ॥ 37 ॥
स्वामिसन्देशनिश्शङ्कास्ततस्ते राक्षसाः कपिम् ।
चित्रैः प्रहरणैर्भीमैरभिपेतुस्ततस्ततः ॥ 38 ॥
स तैः परिवृतश्शूरैस्सर्वतस्सुमहाबलः ।
आससादाऽयसं भीमं परिघं तोरणाश्रितम् ॥ 39 ॥
स तं परिघमादाय जघान रजनीचरान् ।
स पन्नगमिवादाय स्फुरन्तं विनतासुतः ॥ 40 ॥
विचचाराम्बरे वीरः परिगृह्य च मारुतिः ।
स हत्वा राक्षसान्वीरान्किङ्करान्मारुतात्मजः ॥ 41 ॥
युद्धाकाङ्क्षी पुनर्वीरस्तोरणं समुपाश्रितः ।
ततस्तस्माद्भयान्मुक्ताः कतिचित्तत्र राक्षसाः ॥ 42 ॥
निहतान्किङ्करान्सर्वान्रावणायन्यवेदयन् ।
स राक्षसानां निहतं महद्बलं निशम्य राजा परिवृत्तलोचनः ।
समादिदेशाप्रतिमं पराक्रमे प्रहस्तपुत्रं समरे सुदुर्जयम् ॥ 43 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे द्विचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha dvicatvāriṃśassargaḥ |
tataḥ pakṣininādena vṛkṣabhaṅgasvanena ca |
babhūvustrāsasambhrāntāssarve laṅkānivāsinaḥ || 1 ||
vidrutāśca bhayatrastā vinedurmṛgapakṣiṇaḥ |
rakṣasāṃ ca nimittāni krūrāṇi pratipedire || 2 ||
tato gatāyāṃ nidrāyāṃ rākṣasyo vikṛtānanāḥ |
tadvanaṃ dadṛśurbhagnaṃ taṃ ca vīraṃ mahākapim || 3 ||
sa tā dṛṣṭvā mahābāhurmahāsattvo mahābalaḥ |
cakāra sumahadrūpaṃ rākṣasīnāṃ bhayāvaham || 4 ||
tatastaṃ girisaṅkāśamatikāyaṃ mahābalam |
rākṣasyo vānaraṃ dṛṣṭvā papracchurjanakātmajām || 5 ||
ko'yaṃ kasya kuto vāyaṃ kiṃ nimittamihāgataḥ |
kathaṃ tvayā sahānena saṃvādaḥ kṛta ityuta || 6 ||
ācakṣva no viśālākṣi mā bhūtte subhage bhayam |
saṃvādamasitāpāṅge tvayā kiṃ kṛtavānayam || 7 ||
athābravīnmahāsādhvī sītā sarvāṅgasundarī |
rakṣasāṃ bhīmarūpāṇāṃ vijñāne mama kā gatiḥ || 8 ||
yūyamevābhijānīta yo'yaṃ yadvā kariṣyati |
ahireva hyaheḥ pādānvijānāti na saṃśayaḥ || 9 ||
ahamapyasya bhītāsmi nainaṃ jānāmi ko nvayam |
vedmi rākṣasamevainaṃ kāmarūpiṇamāgatam || 10 ||
vaidehyā vacanaṃ śrutvā rākṣasyo vidrutā diśaḥ |
sthitāḥ kāścidgatāḥ kāścidrāvaṇāya niveditum || 11 ||
rāvaṇasya samīpe tu rākṣasyo vikṛtānanāḥ |
virūpaṃ vānaraṃ bhīmamākhyātumupacakramuḥ || 12 ||
aśokavanikāmadhye rājanbhīmavapuḥ kapiḥ |
sītayā kṛtasaṃvādastiṣṭhatyamitavikramaḥ || 13 ||
na ca taṃ jānakī sītā hariṃ hariṇalocanā |
asmābhirbahudhā pṛṣṭā nivedayitumicchati || 14 ||
vāsavasya bhaveddūto dūto vaiśravaṇasya vā |
preṣito vāpi rāmeṇa sītānveṣaṇakāṅkṣayā || 15 ||
tena tvadbhutarūpeṇa yattattava manoharam |
nānāmṛgagaṇākīrṇaṃ pramṛṣṭaṃ pramadāvanam || 16 ||
na tatra kaściduddeśo yastena na vināśitaḥ |
yatra sā jānakī sītā sa tena na vināśitaḥ || 17 ||
jānakīrakṣaṇārthaṃ vā śramādvā nopalabhyate |
athavā kaśśramastasya saiva tenābhirakṣitā || 18 ||
cārupallavapuṣpāḍhyaṃ yaṃ sītā svayamāsthitā |
pravṛddhaśśiṃśupāvṛkṣa ssa ca tenābhirakṣitaḥ || 19 ||
tasyograrūpasyogra tvaṃ daṇḍamājñātumarhasi |
sītā sambhāṣitā yena tadvanaṃ ca vināśitam || 20 ||
manaḥ parigṛhītāṃ tāṃ tava rakṣogaṇeśvara |
kassītāmabhibhāṣeta yo na syāttyaktajīvitaḥ || 21 ||
rākṣasīnāṃ vacaśtrutvā rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ |
hutāgniriva jajvāla kopasaṃvartitekṣaṇaḥ || 22 ||
tasya kruddhasya netrābhyāṃ prāpatannāsrabindavaḥ |
dīptābhyāmiva dīpābhyāṃ sārciṣa ssnehabindavaḥ || 23 ||
ātmanassadṛśānśūrānkiṅkarānnāma rākṣasān |
vyādideśa mahātejā nigrahārthaṃ hanūmataḥ || 24 ||
teṣāmaśītisāhasraṃ kiṅkarāṇāṃ tarasvinām |
niryayurbhavanāttasmātkūṭamudgarapāṇayaḥ || 25 ||
mahodarā mahādaṃṣṭrā ghorarūpā mahābalāḥ |
yuddhābhimanasassarve hanumadgrahaṇodyatāḥ || 26 ||
te kapīndraṃ samāsādya toraṇasthamavasthitam |
abhipeturmahāvegāḥ pataṅgā iva pāvakam || 27 ||
te gadābhirvicitrābhiḥ parighaiḥ kāñcanāṅgadaiḥ |
ājaghnurvānaraśreṣṭhaṃ śaraiścādityasannibhaiḥ || 28 ||
mudgaraiḥ paṭṭiśaiśśūlaiḥ prāsatomaraśaktibhiḥ |
parivārya hanūmantaṃ sahasā tasthuragrataḥ || 29 ||
hanumānapi tejasvī śrīmānparvatasannibhaḥ |
kṣitāvāvidhya lāṅgūlaṃ nanāda ca mahāsvanam || 30 ||
sa bhūtvā sumahākāyo hanumānmārutātmajaḥ |
dhṛṣṭamāsphoṭayāmāsa laṅkāṃ śabdena pūrayan || 31 ||
tasyāsphoṭitaśabdena mahatā sānunādinā |
peturvihaṅgā gaganāduccaiścedamaghoṣayat || 32 ||
jayatyatibalo rāmo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ |
rājā jayati sugrīvo rāghaveṇābhipālitaḥ || 33 ||
dāso'haṃ kosalendrasya rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ |
hanumānśatrusainyānāṃ nihantā mārutātmajaḥ || 34 ||
na rāvaṇasahasraṃ me yuddhe pratibalaṃ bhavet |
śilābhistu praharataḥ pādapaiśca sahasraśaḥ || 35 ||
ardayitvā purīṃ laṅkāmabhivādya ca maithilīm |
samṛddhārtho gamiṣyāmi miṣatāṃ sarvarakṣasām || 36 ||
tasya sannādaśabdena te'bhavanbhayaśaṅkitāḥ |
dadṛśuśca hanūmantaṃ sandhyāmeghamivonnatam || 37 ||
svāmisandeśaniśśaṅkāstataste rākṣasāḥ kapim |
citraiḥ praharaṇairbhīmairabhipetustatastataḥ || 38 ||
sa taiḥ parivṛtaśśūraissarvatassumahābalaḥ |
āsasādā'yasaṃ bhīmaṃ parighaṃ toraṇāśritam || 39 ||
sa taṃ parighamādāya jaghāna rajanīcarān |
sa pannagamivādāya sphurantaṃ vinatāsutaḥ || 40 ||
vicacārāmbare vīraḥ parigṛhya ca mārutiḥ |
sa hatvā rākṣasānvīrānkiṅkarānmārutātmajaḥ || 41 ||
yuddhākāṅkṣī punarvīrastoraṇaṃ samupāśritaḥ |
tatastasmādbhayānmuktāḥ katicittatra rākṣasāḥ || 42 ||
nihatānkiṅkarānsarvānrāvaṇāyanyavedayan |
sa rākṣasānāṃ nihataṃ mahadbalaṃ niśamya rājā parivṛttalocanaḥ |
samādideśāpratimaṃ parākrame prahastaputraṃ samare sudurjayam || 43 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe dvicatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.