શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે સુન્દરકાણ્ડમ્ ।
અથ દ્વિચત્વારિંશસ્સર્ગઃ ।
તતઃ પક્ષિનિનાદેન વૃક્ષભઙ્ગસ્વનેન ચ ।
બભૂવુસ્ત્રાસસમ્ભ્રાન્તાસ્સર્વે લઙ્કાનિવાસિનઃ ॥ 1 ॥
વિદ્રુતાશ્ચ ભયત્રસ્તા વિનેદુર્મૃગપક્ષિણઃ ।
રક્ષસાં ચ નિમિત્તાનિ ક્રૂરાણિ પ્રતિપેદિરે ॥ 2 ॥
તતો ગતાયાં નિદ્રાયાં રાક્ષસ્યો વિકૃતાનનાઃ ।
તદ્વનં દદૃશુર્ભગ્નં તં ચ વીરં મહાકપિમ્ ॥ 3 ॥
સ તા દૃષ્ટ્વા મહાબાહુર્મહાસત્ત્વો મહાબલઃ ।
ચકાર સુમહદ્રૂપં રાક્ષસીનાં ભયાવહમ્ ॥ 4 ॥
તતસ્તં ગિરિસઙ્કાશમતિકાયં મહાબલમ્ ।
રાક્ષસ્યો વાનરં દૃષ્ટ્વા પપ્રચ્છુર્જનકાત્મજામ્ ॥ 5 ॥
કોઽયં કસ્ય કુતો વાયં કિં નિમિત્તમિહાગતઃ ।
કથં ત્વયા સહાનેન સંવાદઃ કૃત ઇત્યુત ॥ 6 ॥
આચક્ષ્વ નો વિશાલાક્ષિ મા ભૂત્તે સુભગે ભયમ્ ।
સંવાદમસિતાપાઙ્ગે ત્વયા કિં કૃતવાનયમ્ ॥ 7 ॥
અથાબ્રવીન્મહાસાધ્વી સીતા સર્વાઙ્ગસુન્દરી ।
રક્ષસાં ભીમરૂપાણાં વિજ્ઞાને મમ કા ગતિઃ ॥ 8 ॥
યૂયમેવાભિજાનીત યોઽયં યદ્વા કરિષ્યતિ ।
અહિરેવ હ્યહેઃ પાદાન્વિજાનાતિ ન સંશયઃ ॥ 9 ॥
અહમપ્યસ્ય ભીતાસ્મિ નૈનં જાનામિ કો ન્વયમ્ ।
વેદ્મિ રાક્ષસમેવૈનં કામરૂપિણમાગતમ્ ॥ 10 ॥
વૈદેહ્યા વચનં શ્રુત્વા રાક્ષસ્યો વિદ્રુતા દિશઃ ।
સ્થિતાઃ કાશ્ચિદ્ગતાઃ કાશ્ચિદ્રાવણાય નિવેદિતુમ્ ॥ 11 ॥
રાવણસ્ય સમીપે તુ રાક્ષસ્યો વિકૃતાનનાઃ ।
વિરૂપં વાનરં ભીમમાખ્યાતુમુપચક્રમુઃ ॥ 12 ॥
અશોકવનિકામધ્યે રાજન્ભીમવપુઃ કપિઃ ।
સીતયા કૃતસંવાદસ્તિષ્ઠત્યમિતવિક્રમઃ ॥ 13 ॥
ન ચ તં જાનકી સીતા હરિં હરિણલોચના ।
અસ્માભિર્બહુધા પૃષ્ટા નિવેદયિતુમિચ્છતિ ॥ 14 ॥
વાસવસ્ય ભવેદ્દૂતો દૂતો વૈશ્રવણસ્ય વા ।
પ્રેષિતો વાપિ રામેણ સીતાન્વેષણકાઙ્ક્ષયા ॥ 15 ॥
તેન ત્વદ્ભુતરૂપેણ યત્તત્તવ મનોહરમ્ ।
નાનામૃગગણાકીર્ણં પ્રમૃષ્ટં પ્રમદાવનમ્ ॥ 16 ॥
ન તત્ર કશ્ચિદુદ્દેશો યસ્તેન ન વિનાશિતઃ ।
યત્ર સા જાનકી સીતા સ તેન ન વિનાશિતઃ ॥ 17 ॥
જાનકીરક્ષણાર્થં વા શ્રમાદ્વા નોપલભ્યતે ।
અથવા કશ્શ્રમસ્તસ્ય સૈવ તેનાભિરક્ષિતા ॥ 18 ॥
ચારુપલ્લવપુષ્પાઢ્યં યં સીતા સ્વયમાસ્થિતા ।
પ્રવૃદ્ધશ્શિંશુપાવૃક્ષ સ્સ ચ તેનાભિરક્ષિતઃ ॥ 19 ॥
તસ્યોગ્રરૂપસ્યોગ્ર ત્વં દણ્ડમાજ્ઞાતુમર્હસિ ।
સીતા સમ્ભાષિતા યેન તદ્વનં ચ વિનાશિતમ્ ॥ 20 ॥
મનઃ પરિગૃહીતાં તાં તવ રક્ષોગણેશ્વર ।
કસ્સીતામભિભાષેત યો ન સ્યાત્ત્યક્તજીવિતઃ ॥ 21 ॥
રાક્ષસીનાં વચશ્ત્રુત્વા રાવણો રાક્ષસેશ્વરઃ ।
હુતાગ્નિરિવ જજ્વાલ કોપસંવર્તિતેક્ષણઃ ॥ 22 ॥
તસ્ય ક્રુદ્ધસ્ય નેત્રાભ્યાં પ્રાપતન્નાસ્રબિન્દવઃ ।
દીપ્તાભ્યામિવ દીપાભ્યાં સાર્ચિષ સ્સ્નેહબિન્દવઃ ॥ 23 ॥
આત્મનસ્સદૃશાન્શૂરાન્કિઙ્કરાન્નામ રાક્ષસાન્ ।
વ્યાદિદેશ મહાતેજા નિગ્રહાર્થં હનૂમતઃ ॥ 24 ॥
તેષામશીતિસાહસ્રં કિઙ્કરાણાં તરસ્વિનામ્ ।
નિર્યયુર્ભવનાત્તસ્માત્કૂટમુદ્ગરપાણયઃ ॥ 25 ॥
મહોદરા મહાદંષ્ટ્રા ઘોરરૂપા મહાબલાઃ ।
યુદ્ધાભિમનસસ્સર્વે હનુમદ્ગ્રહણોદ્યતાઃ ॥ 26 ॥
તે કપીન્દ્રં સમાસાદ્ય તોરણસ્થમવસ્થિતમ્ ।
અભિપેતુર્મહાવેગાઃ પતઙ્ગા ઇવ પાવકમ્ ॥ 27 ॥
તે ગદાભિર્વિચિત્રાભિઃ પરિઘૈઃ કાઞ્ચનાઙ્ગદૈઃ ।
આજઘ્નુર્વાનરશ્રેષ્ઠં શરૈશ્ચાદિત્યસન્નિભૈઃ ॥ 28 ॥
મુદ્ગરૈઃ પટ્ટિશૈશ્શૂલૈઃ પ્રાસતોમરશક્તિભિઃ ।
પરિવાર્ય હનૂમન્તં સહસા તસ્થુરગ્રતઃ ॥ 29 ॥
હનુમાનપિ તેજસ્વી શ્રીમાન્પર્વતસન્નિભઃ ।
ક્ષિતાવાવિધ્ય લાઙ્ગૂલં નનાદ ચ મહાસ્વનમ્ ॥ 30 ॥
સ ભૂત્વા સુમહાકાયો હનુમાન્મારુતાત્મજઃ ।
ધૃષ્ટમાસ્ફોટયામાસ લઙ્કાં શબ્દેન પૂરયન્ ॥ 31 ॥
તસ્યાસ્ફોટિતશબ્દેન મહતા સાનુનાદિના ।
પેતુર્વિહઙ્ગા ગગનાદુચ્ચૈશ્ચેદમઘોષયત્ ॥ 32 ॥
જયત્યતિબલો રામો લક્ષ્મણશ્ચ મહાબલઃ ।
રાજા જયતિ સુગ્રીવો રાઘવેણાભિપાલિતઃ ॥ 33 ॥
દાસોઽહં કોસલેન્દ્રસ્ય રામસ્યાક્લિષ્ટકર્મણઃ ।
હનુમાન્શત્રુસૈન્યાનાં નિહન્તા મારુતાત્મજઃ ॥ 34 ॥
ન રાવણસહસ્રં મે યુદ્ધે પ્રતિબલં ભવેત્ ।
શિલાભિસ્તુ પ્રહરતઃ પાદપૈશ્ચ સહસ્રશઃ ॥ 35 ॥
અર્દયિત્વા પુરીં લઙ્કામભિવાદ્ય ચ મૈથિલીમ્ ।
સમૃદ્ધાર્થો ગમિષ્યામિ મિષતાં સર્વરક્ષસામ્ ॥ 36 ॥
તસ્ય સન્નાદશબ્દેન તેઽભવન્ભયશઙ્કિતાઃ ।
દદૃશુશ્ચ હનૂમન્તં સન્ધ્યામેઘમિવોન્નતમ્ ॥ 37 ॥
સ્વામિસન્દેશનિશ્શઙ્કાસ્તતસ્તે રાક્ષસાઃ કપિમ્ ।
ચિત્રૈઃ પ્રહરણૈર્ભીમૈરભિપેતુસ્તતસ્તતઃ ॥ 38 ॥
સ તૈઃ પરિવૃતશ્શૂરૈસ્સર્વતસ્સુમહાબલઃ ।
આસસાદાઽયસં ભીમં પરિઘં તોરણાશ્રિતમ્ ॥ 39 ॥
સ તં પરિઘમાદાય જઘાન રજનીચરાન્ ।
સ પન્નગમિવાદાય સ્ફુરન્તં વિનતાસુતઃ ॥ 40 ॥
વિચચારામ્બરે વીરઃ પરિગૃહ્ય ચ મારુતિઃ ।
સ હત્વા રાક્ષસાન્વીરાન્કિઙ્કરાન્મારુતાત્મજઃ ॥ 41 ॥
યુદ્ધાકાઙ્ક્ષી પુનર્વીરસ્તોરણં સમુપાશ્રિતઃ ।
તતસ્તસ્માદ્ભયાન્મુક્તાઃ કતિચિત્તત્ર રાક્ષસાઃ ॥ 42 ॥
નિહતાન્કિઙ્કરાન્સર્વાન્રાવણાયન્યવેદયન્ ।
સ રાક્ષસાનાં નિહતં મહદ્બલં નિશમ્ય રાજા પરિવૃત્તલોચનઃ ।
સમાદિદેશાપ્રતિમં પરાક્રમે પ્રહસ્તપુત્રં સમરે સુદુર્જયમ્ ॥ 43 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે સુન્દરકાણ્ડે દ્વિચત્વારિંશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha dvicatvāriṃśassargaḥ |
tataḥ pakṣininādena vṛkṣabhaṅgasvanena ca |
babhūvustrāsasambhrāntāssarve laṅkānivāsinaḥ || 1 ||
vidrutāśca bhayatrastā vinedurmṛgapakṣiṇaḥ |
rakṣasāṃ ca nimittāni krūrāṇi pratipedire || 2 ||
tato gatāyāṃ nidrāyāṃ rākṣasyo vikṛtānanāḥ |
tadvanaṃ dadṛśurbhagnaṃ taṃ ca vīraṃ mahākapim || 3 ||
sa tā dṛṣṭvā mahābāhurmahāsattvo mahābalaḥ |
cakāra sumahadrūpaṃ rākṣasīnāṃ bhayāvaham || 4 ||
tatastaṃ girisaṅkāśamatikāyaṃ mahābalam |
rākṣasyo vānaraṃ dṛṣṭvā papracchurjanakātmajām || 5 ||
ko'yaṃ kasya kuto vāyaṃ kiṃ nimittamihāgataḥ |
kathaṃ tvayā sahānena saṃvādaḥ kṛta ityuta || 6 ||
ācakṣva no viśālākṣi mā bhūtte subhage bhayam |
saṃvādamasitāpāṅge tvayā kiṃ kṛtavānayam || 7 ||
athābravīnmahāsādhvī sītā sarvāṅgasundarī |
rakṣasāṃ bhīmarūpāṇāṃ vijñāne mama kā gatiḥ || 8 ||
yūyamevābhijānīta yo'yaṃ yadvā kariṣyati |
ahireva hyaheḥ pādānvijānāti na saṃśayaḥ || 9 ||
ahamapyasya bhītāsmi nainaṃ jānāmi ko nvayam |
vedmi rākṣasamevainaṃ kāmarūpiṇamāgatam || 10 ||
vaidehyā vacanaṃ śrutvā rākṣasyo vidrutā diśaḥ |
sthitāḥ kāścidgatāḥ kāścidrāvaṇāya niveditum || 11 ||
rāvaṇasya samīpe tu rākṣasyo vikṛtānanāḥ |
virūpaṃ vānaraṃ bhīmamākhyātumupacakramuḥ || 12 ||
aśokavanikāmadhye rājanbhīmavapuḥ kapiḥ |
sītayā kṛtasaṃvādastiṣṭhatyamitavikramaḥ || 13 ||
na ca taṃ jānakī sītā hariṃ hariṇalocanā |
asmābhirbahudhā pṛṣṭā nivedayitumicchati || 14 ||
vāsavasya bhaveddūto dūto vaiśravaṇasya vā |
preṣito vāpi rāmeṇa sītānveṣaṇakāṅkṣayā || 15 ||
tena tvadbhutarūpeṇa yattattava manoharam |
nānāmṛgagaṇākīrṇaṃ pramṛṣṭaṃ pramadāvanam || 16 ||
na tatra kaściduddeśo yastena na vināśitaḥ |
yatra sā jānakī sītā sa tena na vināśitaḥ || 17 ||
jānakīrakṣaṇārthaṃ vā śramādvā nopalabhyate |
athavā kaśśramastasya saiva tenābhirakṣitā || 18 ||
cārupallavapuṣpāḍhyaṃ yaṃ sītā svayamāsthitā |
pravṛddhaśśiṃśupāvṛkṣa ssa ca tenābhirakṣitaḥ || 19 ||
tasyograrūpasyogra tvaṃ daṇḍamājñātumarhasi |
sītā sambhāṣitā yena tadvanaṃ ca vināśitam || 20 ||
manaḥ parigṛhītāṃ tāṃ tava rakṣogaṇeśvara |
kassītāmabhibhāṣeta yo na syāttyaktajīvitaḥ || 21 ||
rākṣasīnāṃ vacaśtrutvā rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ |
hutāgniriva jajvāla kopasaṃvartitekṣaṇaḥ || 22 ||
tasya kruddhasya netrābhyāṃ prāpatannāsrabindavaḥ |
dīptābhyāmiva dīpābhyāṃ sārciṣa ssnehabindavaḥ || 23 ||
ātmanassadṛśānśūrānkiṅkarānnāma rākṣasān |
vyādideśa mahātejā nigrahārthaṃ hanūmataḥ || 24 ||
teṣāmaśītisāhasraṃ kiṅkarāṇāṃ tarasvinām |
niryayurbhavanāttasmātkūṭamudgarapāṇayaḥ || 25 ||
mahodarā mahādaṃṣṭrā ghorarūpā mahābalāḥ |
yuddhābhimanasassarve hanumadgrahaṇodyatāḥ || 26 ||
te kapīndraṃ samāsādya toraṇasthamavasthitam |
abhipeturmahāvegāḥ pataṅgā iva pāvakam || 27 ||
te gadābhirvicitrābhiḥ parighaiḥ kāñcanāṅgadaiḥ |
ājaghnurvānaraśreṣṭhaṃ śaraiścādityasannibhaiḥ || 28 ||
mudgaraiḥ paṭṭiśaiśśūlaiḥ prāsatomaraśaktibhiḥ |
parivārya hanūmantaṃ sahasā tasthuragrataḥ || 29 ||
hanumānapi tejasvī śrīmānparvatasannibhaḥ |
kṣitāvāvidhya lāṅgūlaṃ nanāda ca mahāsvanam || 30 ||
sa bhūtvā sumahākāyo hanumānmārutātmajaḥ |
dhṛṣṭamāsphoṭayāmāsa laṅkāṃ śabdena pūrayan || 31 ||
tasyāsphoṭitaśabdena mahatā sānunādinā |
peturvihaṅgā gaganāduccaiścedamaghoṣayat || 32 ||
jayatyatibalo rāmo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ |
rājā jayati sugrīvo rāghaveṇābhipālitaḥ || 33 ||
dāso'haṃ kosalendrasya rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ |
hanumānśatrusainyānāṃ nihantā mārutātmajaḥ || 34 ||
na rāvaṇasahasraṃ me yuddhe pratibalaṃ bhavet |
śilābhistu praharataḥ pādapaiśca sahasraśaḥ || 35 ||
ardayitvā purīṃ laṅkāmabhivādya ca maithilīm |
samṛddhārtho gamiṣyāmi miṣatāṃ sarvarakṣasām || 36 ||
tasya sannādaśabdena te'bhavanbhayaśaṅkitāḥ |
dadṛśuśca hanūmantaṃ sandhyāmeghamivonnatam || 37 ||
svāmisandeśaniśśaṅkāstataste rākṣasāḥ kapim |
citraiḥ praharaṇairbhīmairabhipetustatastataḥ || 38 ||
sa taiḥ parivṛtaśśūraissarvatassumahābalaḥ |
āsasādā'yasaṃ bhīmaṃ parighaṃ toraṇāśritam || 39 ||
sa taṃ parighamādāya jaghāna rajanīcarān |
sa pannagamivādāya sphurantaṃ vinatāsutaḥ || 40 ||
vicacārāmbare vīraḥ parigṛhya ca mārutiḥ |
sa hatvā rākṣasānvīrānkiṅkarānmārutātmajaḥ || 41 ||
yuddhākāṅkṣī punarvīrastoraṇaṃ samupāśritaḥ |
tatastasmādbhayānmuktāḥ katicittatra rākṣasāḥ || 42 ||
nihatānkiṅkarānsarvānrāvaṇāyanyavedayan |
sa rākṣasānāṃ nihataṃ mahadbalaṃ niśamya rājā parivṛttalocanaḥ |
samādideśāpratimaṃ parākrame prahastaputraṃ samare sudurjayam || 43 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe dvicatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ द्विचत्वारिंशस्सर्गः ।
ततः पक्षिनिनादेन वृक्षभङ्गस्वनेन च ।
बभूवुस्त्राससम्भ्रान्तास्सर्वे लङ्कानिवासिनः ॥ 1 ॥
विद्रुताश्च भयत्रस्ता विनेदुर्मृगपक्षिणः ।
रक्षसां च निमित्तानि क्रूराणि प्रतिपेदिरे ॥ 2 ॥
ततो गतायां निद्रायां राक्षस्यो विकृताननाः ।
तद्वनं ददृशुर्भग्नं तं च वीरं महाकपिम् ॥ 3 ॥
स ता दृष्ट्वा महाबाहुर्महासत्त्वो महाबलः ।
चकार सुमहद्रूपं राक्षसीनां भयावहम् ॥ 4 ॥
ततस्तं गिरिसङ्काशमतिकायं महाबलम् ।
राक्षस्यो वानरं दृष्ट्वा पप्रच्छुर्जनकात्मजाम् ॥ 5 ॥
कोऽयं कस्य कुतो वायं किं निमित्तमिहागतः ।
कथं त्वया सहानेन संवादः कृत इत्युत ॥ 6 ॥
आचक्ष्व नो विशालाक्षि मा भूत्ते सुभगे भयम् ।
संवादमसितापाङ्गे त्वया किं कृतवानयम् ॥ 7 ॥
अथाब्रवीन्महासाध्वी सीता सर्वाङ्गसुन्दरी ।
रक्षसां भीमरूपाणां विज्ञाने मम का गतिः ॥ 8 ॥
यूयमेवाभिजानीत योऽयं यद्वा करिष्यति ।
अहिरेव ह्यहेः पादान्विजानाति न संशयः ॥ 9 ॥
अहमप्यस्य भीतास्मि नैनं जानामि को न्वयम् ।
वेद्मि राक्षसमेवैनं कामरूपिणमागतम् ॥ 10 ॥
वैदेह्या वचनं श्रुत्वा राक्षस्यो विद्रुता दिशः ।
स्थिताः काश्चिद्गताः काश्चिद्रावणाय निवेदितुम् ॥ 11 ॥
रावणस्य समीपे तु राक्षस्यो विकृताननाः ।
विरूपं वानरं भीममाख्यातुमुपचक्रमुः ॥ 12 ॥
अशोकवनिकामध्ये राजन्भीमवपुः कपिः ।
सीतया कृतसंवादस्तिष्ठत्यमितविक्रमः ॥ 13 ॥
न च तं जानकी सीता हरिं हरिणलोचना ।
अस्माभिर्बहुधा पृष्टा निवेदयितुमिच्छति ॥ 14 ॥
वासवस्य भवेद्दूतो दूतो वैश्रवणस्य वा ।
प्रेषितो वापि रामेण सीतान्वेषणकाङ्क्षया ॥ 15 ॥
तेन त्वद्भुतरूपेण यत्तत्तव मनोहरम् ।
नानामृगगणाकीर्णं प्रमृष्टं प्रमदावनम् ॥ 16 ॥
न तत्र कश्चिदुद्देशो यस्तेन न विनाशितः ।
यत्र सा जानकी सीता स तेन न विनाशितः ॥ 17 ॥
जानकीरक्षणार्थं वा श्रमाद्वा नोपलभ्यते ।
अथवा कश्श्रमस्तस्य सैव तेनाभिरक्षिता ॥ 18 ॥
चारुपल्लवपुष्पाढ्यं यं सीता स्वयमास्थिता ।
प्रवृद्धश्शिंशुपावृक्ष स्स च तेनाभिरक्षितः ॥ 19 ॥
तस्योग्ररूपस्योग्र त्वं दण्डमाज्ञातुमर्हसि ।
सीता सम्भाषिता येन तद्वनं च विनाशितम् ॥ 20 ॥
मनः परिगृहीतां तां तव रक्षोगणेश्वर ।
कस्सीतामभिभाषेत यो न स्यात्त्यक्तजीवितः ॥ 21 ॥
राक्षसीनां वचश्त्रुत्वा रावणो राक्षसेश्वरः ।
हुताग्निरिव जज्वाल कोपसंवर्तितेक्षणः ॥ 22 ॥
तस्य क्रुद्धस्य नेत्राभ्यां प्रापतन्नास्रबिन्दवः ।
दीप्ताभ्यामिव दीपाभ्यां सार्चिष स्स्नेहबिन्दवः ॥ 23 ॥
आत्मनस्सदृशान्शूरान्किङ्करान्नाम राक्षसान् ।
व्यादिदेश महातेजा निग्रहार्थं हनूमतः ॥ 24 ॥
तेषामशीतिसाहस्रं किङ्कराणां तरस्विनाम् ।
निर्ययुर्भवनात्तस्मात्कूटमुद्गरपाणयः ॥ 25 ॥
महोदरा महादंष्ट्रा घोररूपा महाबलाः ।
युद्धाभिमनसस्सर्वे हनुमद्ग्रहणोद्यताः ॥ 26 ॥
ते कपीन्द्रं समासाद्य तोरणस्थमवस्थितम् ।
अभिपेतुर्महावेगाः पतङ्गा इव पावकम् ॥ 27 ॥
ते गदाभिर्विचित्राभिः परिघैः काञ्चनाङ्गदैः ।
आजघ्नुर्वानरश्रेष्ठं शरैश्चादित्यसन्निभैः ॥ 28 ॥
मुद्गरैः पट्टिशैश्शूलैः प्रासतोमरशक्तिभिः ।
परिवार्य हनूमन्तं सहसा तस्थुरग्रतः ॥ 29 ॥
हनुमानपि तेजस्वी श्रीमान्पर्वतसन्निभः ।
क्षितावाविध्य लाङ्गूलं ननाद च महास्वनम् ॥ 30 ॥
स भूत्वा सुमहाकायो हनुमान्मारुतात्मजः ।
धृष्टमास्फोटयामास लङ्कां शब्देन पूरयन् ॥ 31 ॥
तस्यास्फोटितशब्देन महता सानुनादिना ।
पेतुर्विहङ्गा गगनादुच्चैश्चेदमघोषयत् ॥ 32 ॥
जयत्यतिबलो रामो लक्ष्मणश्च महाबलः ।
राजा जयति सुग्रीवो राघवेणाभिपालितः ॥ 33 ॥
दासोऽहं कोसलेन्द्रस्य रामस्याक्लिष्टकर्मणः ।
हनुमान्शत्रुसैन्यानां निहन्ता मारुतात्मजः ॥ 34 ॥
न रावणसहस्रं मे युद्धे प्रतिबलं भवेत् ।
शिलाभिस्तु प्रहरतः पादपैश्च सहस्रशः ॥ 35 ॥
अर्दयित्वा पुरीं लङ्कामभिवाद्य च मैथिलीम् ।
समृद्धार्थो गमिष्यामि मिषतां सर्वरक्षसाम् ॥ 36 ॥
तस्य सन्नादशब्देन तेऽभवन्भयशङ्किताः ।
ददृशुश्च हनूमन्तं सन्ध्यामेघमिवोन्नतम् ॥ 37 ॥
स्वामिसन्देशनिश्शङ्कास्ततस्ते राक्षसाः कपिम् ।
चित्रैः प्रहरणैर्भीमैरभिपेतुस्ततस्ततः ॥ 38 ॥
स तैः परिवृतश्शूरैस्सर्वतस्सुमहाबलः ।
आससादाऽयसं भीमं परिघं तोरणाश्रितम् ॥ 39 ॥
स तं परिघमादाय जघान रजनीचरान् ।
स पन्नगमिवादाय स्फुरन्तं विनतासुतः ॥ 40 ॥
विचचाराम्बरे वीरः परिगृह्य च मारुतिः ।
स हत्वा राक्षसान्वीरान्किङ्करान्मारुतात्मजः ॥ 41 ॥
युद्धाकाङ्क्षी पुनर्वीरस्तोरणं समुपाश्रितः ।
ततस्तस्माद्भयान्मुक्ताः कतिचित्तत्र राक्षसाः ॥ 42 ॥
निहतान्किङ्करान्सर्वान्रावणायन्यवेदयन् ।
स राक्षसानां निहतं महद्बलं निशम्य राजा परिवृत्तलोचनः ।
समादिदेशाप्रतिमं पराक्रमे प्रहस्तपुत्रं समरे सुदुर्जयम् ॥ 43 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे द्विचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha dvicatvāriṃśassargaḥ |
tataḥ pakṣininādena vṛkṣabhaṅgasvanena ca |
babhūvustrāsasambhrāntāssarve laṅkānivāsinaḥ || 1 ||
vidrutāśca bhayatrastā vinedurmṛgapakṣiṇaḥ |
rakṣasāṃ ca nimittāni krūrāṇi pratipedire || 2 ||
tato gatāyāṃ nidrāyāṃ rākṣasyo vikṛtānanāḥ |
tadvanaṃ dadṛśurbhagnaṃ taṃ ca vīraṃ mahākapim || 3 ||
sa tā dṛṣṭvā mahābāhurmahāsattvo mahābalaḥ |
cakāra sumahadrūpaṃ rākṣasīnāṃ bhayāvaham || 4 ||
tatastaṃ girisaṅkāśamatikāyaṃ mahābalam |
rākṣasyo vānaraṃ dṛṣṭvā papracchurjanakātmajām || 5 ||
ko'yaṃ kasya kuto vāyaṃ kiṃ nimittamihāgataḥ |
kathaṃ tvayā sahānena saṃvādaḥ kṛta ityuta || 6 ||
ācakṣva no viśālākṣi mā bhūtte subhage bhayam |
saṃvādamasitāpāṅge tvayā kiṃ kṛtavānayam || 7 ||
athābravīnmahāsādhvī sītā sarvāṅgasundarī |
rakṣasāṃ bhīmarūpāṇāṃ vijñāne mama kā gatiḥ || 8 ||
yūyamevābhijānīta yo'yaṃ yadvā kariṣyati |
ahireva hyaheḥ pādānvijānāti na saṃśayaḥ || 9 ||
ahamapyasya bhītāsmi nainaṃ jānāmi ko nvayam |
vedmi rākṣasamevainaṃ kāmarūpiṇamāgatam || 10 ||
vaidehyā vacanaṃ śrutvā rākṣasyo vidrutā diśaḥ |
sthitāḥ kāścidgatāḥ kāścidrāvaṇāya niveditum || 11 ||
rāvaṇasya samīpe tu rākṣasyo vikṛtānanāḥ |
virūpaṃ vānaraṃ bhīmamākhyātumupacakramuḥ || 12 ||
aśokavanikāmadhye rājanbhīmavapuḥ kapiḥ |
sītayā kṛtasaṃvādastiṣṭhatyamitavikramaḥ || 13 ||
na ca taṃ jānakī sītā hariṃ hariṇalocanā |
asmābhirbahudhā pṛṣṭā nivedayitumicchati || 14 ||
vāsavasya bhaveddūto dūto vaiśravaṇasya vā |
preṣito vāpi rāmeṇa sītānveṣaṇakāṅkṣayā || 15 ||
tena tvadbhutarūpeṇa yattattava manoharam |
nānāmṛgagaṇākīrṇaṃ pramṛṣṭaṃ pramadāvanam || 16 ||
na tatra kaściduddeśo yastena na vināśitaḥ |
yatra sā jānakī sītā sa tena na vināśitaḥ || 17 ||
jānakīrakṣaṇārthaṃ vā śramādvā nopalabhyate |
athavā kaśśramastasya saiva tenābhirakṣitā || 18 ||
cārupallavapuṣpāḍhyaṃ yaṃ sītā svayamāsthitā |
pravṛddhaśśiṃśupāvṛkṣa ssa ca tenābhirakṣitaḥ || 19 ||
tasyograrūpasyogra tvaṃ daṇḍamājñātumarhasi |
sītā sambhāṣitā yena tadvanaṃ ca vināśitam || 20 ||
manaḥ parigṛhītāṃ tāṃ tava rakṣogaṇeśvara |
kassītāmabhibhāṣeta yo na syāttyaktajīvitaḥ || 21 ||
rākṣasīnāṃ vacaśtrutvā rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ |
hutāgniriva jajvāla kopasaṃvartitekṣaṇaḥ || 22 ||
tasya kruddhasya netrābhyāṃ prāpatannāsrabindavaḥ |
dīptābhyāmiva dīpābhyāṃ sārciṣa ssnehabindavaḥ || 23 ||
ātmanassadṛśānśūrānkiṅkarānnāma rākṣasān |
vyādideśa mahātejā nigrahārthaṃ hanūmataḥ || 24 ||
teṣāmaśītisāhasraṃ kiṅkarāṇāṃ tarasvinām |
niryayurbhavanāttasmātkūṭamudgarapāṇayaḥ || 25 ||
mahodarā mahādaṃṣṭrā ghorarūpā mahābalāḥ |
yuddhābhimanasassarve hanumadgrahaṇodyatāḥ || 26 ||
te kapīndraṃ samāsādya toraṇasthamavasthitam |
abhipeturmahāvegāḥ pataṅgā iva pāvakam || 27 ||
te gadābhirvicitrābhiḥ parighaiḥ kāñcanāṅgadaiḥ |
ājaghnurvānaraśreṣṭhaṃ śaraiścādityasannibhaiḥ || 28 ||
mudgaraiḥ paṭṭiśaiśśūlaiḥ prāsatomaraśaktibhiḥ |
parivārya hanūmantaṃ sahasā tasthuragrataḥ || 29 ||
hanumānapi tejasvī śrīmānparvatasannibhaḥ |
kṣitāvāvidhya lāṅgūlaṃ nanāda ca mahāsvanam || 30 ||
sa bhūtvā sumahākāyo hanumānmārutātmajaḥ |
dhṛṣṭamāsphoṭayāmāsa laṅkāṃ śabdena pūrayan || 31 ||
tasyāsphoṭitaśabdena mahatā sānunādinā |
peturvihaṅgā gaganāduccaiścedamaghoṣayat || 32 ||
jayatyatibalo rāmo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ |
rājā jayati sugrīvo rāghaveṇābhipālitaḥ || 33 ||
dāso'haṃ kosalendrasya rāmasyākliṣṭakarmaṇaḥ |
hanumānśatrusainyānāṃ nihantā mārutātmajaḥ || 34 ||
na rāvaṇasahasraṃ me yuddhe pratibalaṃ bhavet |
śilābhistu praharataḥ pādapaiśca sahasraśaḥ || 35 ||
ardayitvā purīṃ laṅkāmabhivādya ca maithilīm |
samṛddhārtho gamiṣyāmi miṣatāṃ sarvarakṣasām || 36 ||
tasya sannādaśabdena te'bhavanbhayaśaṅkitāḥ |
dadṛśuśca hanūmantaṃ sandhyāmeghamivonnatam || 37 ||
svāmisandeśaniśśaṅkāstataste rākṣasāḥ kapim |
citraiḥ praharaṇairbhīmairabhipetustatastataḥ || 38 ||
sa taiḥ parivṛtaśśūraissarvatassumahābalaḥ |
āsasādā'yasaṃ bhīmaṃ parighaṃ toraṇāśritam || 39 ||
sa taṃ parighamādāya jaghāna rajanīcarān |
sa pannagamivādāya sphurantaṃ vinatāsutaḥ || 40 ||
vicacārāmbare vīraḥ parigṛhya ca mārutiḥ |
sa hatvā rākṣasānvīrānkiṅkarānmārutātmajaḥ || 41 ||
yuddhākāṅkṣī punarvīrastoraṇaṃ samupāśritaḥ |
tatastasmādbhayānmuktāḥ katicittatra rākṣasāḥ || 42 ||
nihatānkiṅkarānsarvānrāvaṇāyanyavedayan |
sa rākṣasānāṃ nihataṃ mahadbalaṃ niśamya rājā parivṛttalocanaḥ |
samādideśāpratimaṃ parākrame prahastaputraṃ samare sudurjayam || 43 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe dvicatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.