ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ സുന്ദരകാണ്ഡമ് ।
അഥ ത്രിംശസ്സര്ഗഃ ।
ഹനുമാനപി വിക്രാന്തഃ സര്വം ശുശ്രാവ തത്ത്വതഃ ।
സീതായാസ്ത്രിജടായാശ്ച രാക്ഷസീനാം ച തര്ജനമ് ॥ 1 ॥
അവേക്ഷമാണസ്താം ദേവീം ദേവതാമിവ നന്ദനേ ।
തതോ ബഹുവിധാം ചിന്താം ചിന്തയാമാസ വാനരഃ ॥ 2 ॥
യാം കപീനാം സഹസ്രാണി സുബഹൂന്യയുതാനി ച ।
ദിക്ഷു സര്വാസു മാര്ഗന്തേ സേയമാസാദിതാ മയാ ॥ 3 ॥
ചാരേണ തു സുയുക്തേന ശത്രോശ്ശക്തിമവേക്ഷതാ ।
ഗൂഢേന ചരതാ താവദവേക്ഷിതമിദം മയാ ॥ 4 ॥
രാക്ഷസാനാം വിശേഷശ്ച പുരീ ചേയമവേക്ഷിതാ ।
രാക്ഷസാധിപതേരസ്യ പ്രഭാവോ രാവണസ്യ ച ॥ 5 ॥
യുക്തം തസ്യാപ്രമേയസ്യ സര്വസത്ത്വദയാവതഃ ।
സമാശ്വാസയിതും ഭാര്യാം പതിദര്ശനകാങ്ക്ഷിണീമ് ॥ 6 ॥
അഹമാശ്വാസയാമ്യേനാം പൂര്ണചന്ദ്രനിഭാനനാമ് ।
അദൃഷ്ടദുഃഖാം ദുഃഖാര്താം ദുഃഖസ്യാന്തമഗച്ഛതീമ് ॥ 7 ॥
യദ്യപ്യഹമിമാം ദേവീം ശോകോപഹതചേതനാമ് ।
അനാശ്വാസ്യ ഗമിഷ്യാമി ദോഷവദ്ഗമനം ഭവേത് ॥ 8 ॥
ഗതേ ഹി മയി തത്രേയം രാജപുത്രീ യശസ്വിനീ ।
പരിത്രാണമവിന്ദന്തീ ജാനകീ ജീവിതം ത്യജേത് ॥ 9 ॥
മയാ ച സ മഹാബാഹുഃ പൂര്ണചന്ദ്രനിഭാനനഃ ।
സമാശ്യാസയിതും ന്യായ്യസ്സീതാദര്ശനലാലസഃ ॥ 10 ॥
നിശാചരീണാം പ്രത്യക്ഷമനര്ഹം ചാഭിഭാഷിതമ് ।
കഥന്നു ഖലു കര്തവ്യമിദം കൃച്ഛ്രഗതോ ഹ്യഹമ് ॥ 11 ॥
അനേന രാത്രിശേഷേണ യദി നാശ്വാസ്യതേ മയാ ।
സര്വഥാ നാസ്തി സന്ദേഹഃ പരിത്യക്ഷ്യതി ജീവിതമ് ॥ 12 ॥
രാമശ്ച യദി പൃച്ഛേന്മാം കിം മാം സീതാബ്രവീദ്വചഃ ।
കിമഹം തം പ്രതി ബ്രൂയാമസമ്ഭാഷ്യ സുമധ്യമാമ് ॥ 13 ॥
സീതാസന്ദേശരഹിതം മാമിതസ്ത്വരയാഽഗതമ് ।
നിര്ദഹേദപി കാകുത്സ്യ ക്രുദ്ധസ്തീവ്രേണ ചക്ഷുഷാ ॥ 14 ॥
യദി ചോദ്യോജയിഷ്യാമി ഭര്താരം രാമകാരണാത് ।
വ്യര്ഥമാഗമനം തസ്യ സസൈന്യസ്യ ഭവിഷ്യതി ॥ 15 ॥
അന്തരം തു അഹം ആസാദ്യ രാക്ഷസീനാം ഇഹ സ്ഥിതഃ ।
ശനൈഃ ആശ്വാസയിഷ്യാമി സമ്താപ ബഹുലാം ഇമാമ് ॥ 16 ॥
അഹം ത്വതിതനുശ്ചൈവ വാനരശ്ച വിശേഷതഃ ।
വാചം ചോദാഹരിഷ്യാമി മാനുഷീമിഹ സംസ്കൃതാമ് ॥ 17 ॥
യദി വാചം പ്രദാസ്യാമി ദ്വിജാതിരിവ സംസ്കൃതാമ് ।
രാവണം മന്യമാനാ മാം സീതാ ഭീതാ ഭവിഷ്യതി ॥ 18 ॥
വാനരസ്യ വിശേഷേണ കഥം സ്യാദഭിഭാഷണമ് ।
അവശ്യമേവ വക്തവ്യം മാനുഷം വാക്യമര്ഥവത് ॥ 19 ॥
മയാ സാന്ത്വയിതും ശക്യാ നാന്യഥേയമനിന്ദിതാ ।
സേയമാലോക്യ മേ രൂപം ജാനകീ ഭാഷിതം തഥാ ॥ 20 ॥
രക്ഷോഭിസ്ത്രാസിതാ പൂര്വം ഭൂയസ്ത്രാസം ഗമിഷ്യതി ।
തതോ ജാതപരിത്രാസാ ശബ്ദം കുര്യാന്മനസ്വിനീ ॥ 21 ॥
ജാനമാനാ വിശാലാക്ഷീ രാവണം കാമരൂപിണമ് ।
സീതയാ ച കൃതേ ശബ്ദേ സഹസാ രാക്ഷസീഗണാഃ ।
നാനാപ്രഹരണോ ഘോരഃ സമേയാദന്തകോപമഃ ॥ 22 ॥
തതോ മാം സമ്പരിക്ഷിപ്യ സര്വതോ വികൃതാനനാഃ ॥ 23 ॥
വധേ ച ഗ്രഹണേ ചൈവ കുര്യുര്യത്നം യഥാബലമ് ।
ഗൃഹ്യ ശാഖാഃ പ്രശാഖാശ്ച സ്കന്ധാംശ്ചോത്തമശാഖിനാമ് ॥ 24 ॥
ദൃഷ്ട്വാ വിപരിധാവന്തം ഭവേയുര്ഭയശങ്കിതാഃ ।
മമ രൂപം ച സമ്പ്രേക്ഷ്യ വനേ വിചരതോ മഹത് ॥ 25 ॥
രാക്ഷസ്യോ ഭയവിത്രസ്താ ഭവേയുര്വികൃതാനനാഃ ।
തതഃ കുര്യുസ്സമാഹ്വാനം രാക്ഷസ്യോ രക്ഷസാമപി ॥ 26 ॥
രാക്ഷസേന്ദ്രനിയുക്താനാം രാക്ഷസേന്ദ്രനിവേശനേ ।
തേ ശൂലശക്തിനിസ്ത്രിംശവിവിധായുധപാണയഃ ॥ 27 ॥
ആപതേയുര്വിമര്ദേഽസ്മിന്വേഗേനോദ്വേഗകാരണാത് ।
സമൃദ്ധസ്തൈസ്തു പരിതോ വിധമന് രക്ഷസാം ബലമ് ॥ 28 ॥
ശക്നുയാം ന തു സമ്പ്രാപ്തും പരം പാരം മഹോദധേഃ ।
മാം വാ ഗൃഹ്ണീയുരാപ്ലുത്യ ബഹവശ്ശീഘ്രകാരിണഃ ॥ 29 ॥
സ്യാദിയം ചാഗൃഹീതാര്ഥാ മമ ച ഗ്രഹണം ഭവേത് ।
ഹിംസാഭിരുചയോ ഹിംസ്യുരിമാം വാ ജനകാത്മജാമ് ॥ 30 ॥
വിപന്നം സ്യാത്തതഃ കാര്യം രാമസുഗ്രീവയോരിദമ് ।
ഉദ്ദേശേ നഷ്ടമാര്ഗേഽസ്മിന് രാക്ഷസൈഃ പരിവാരിതേ ॥ 31 ॥
സാഗരേണ പരിക്ഷിപ്തേ ഗുപ്തേ വസതി ജാനകീ ।
വിശസ്തേ വാ ഗൃഹീതേ വാ രക്ഷോഭിര്മയി സംയുഗേ ॥ 32 ॥
നാന്യം പശ്യാമി രാമസ്യ സഹായം കാര്യസാധനേ ।
വിമൃശംശ്ച ന പശ്യാമി യോ ഹതേ മയി വാനരഃ ॥ 33 ॥
ശതയോജനവിസ്തീര്ണം ലങ്ഘയേത മഹോദധിമ് ।
കാമം ഹന്തും സമര്ഥോഽസ്മി സഹസ്രാണ്യപി രക്ഷസാമ് ॥ 34 ॥
ന തു ശക്ഷ്യാമി സമ്പ്രാപ്തും പരം പാരം മഹോദധേഃ ।
അസത്യാനി ച യുദ്ധാനി സംശയോ മേ ന രോചതേ ॥ 35 ॥
കശ്ച നിസ്സംശയം കാര്യം കുര്യാത്പ്രാജ്ഞഃ സസംശയമ് ।
പ്രാണത്യാഗശ്ച വൈദേഹ്യാ ഭവേദനഭിഭാഷണേ ॥ 36 ॥
ഏഷ ദോഷോ മഹാന്ഹി സ്യാന്മമ സീതാഭിഭാഷണേ ।
ഭൂതാശ്ചാര്ഥാ വിനശ്യന്തി ദേശകാലവിരോധിതാഃ ॥ 37 ॥
വിക്ലബം ദൂതമാസാദ്യ തമഃ സൂര്യോദയേ യഥാ ।
അര്ഥാനര്ഥാന്തരേ ബുദ്ധിനിശ്ചിതാപി ന ശോഭതേ ॥ 38 ॥
ഘാതയന്തി ഹി കാര്യാണി ദൂതാഃ പണ്ഡിതമാനിനഃ ।
ന വിനശ്യേത്കഥം കാര്യം വൈക്ലബ്യം ന കഥം ഭവേത് ॥ 39 ॥
ലങ്ഘനം ച സമുദ്രസ്യ കഥം നു ന വൃഥാ ഭവേത് ।
കഥം നു ഖലു വാക്യം മേ ശൃണുയാന്നോദ്വിജേത വാ ।
ഇതി സഞ്ചിന്ത്യ ഹനുമാംശ്ചകാര മതിമാന്മതിമ് ॥ 40 ॥
രാമമക്ലിഷ്ടകര്മാണം സുബന്ധുമനുകീര്തയന് ॥ 41 ॥
നൈനാമുദ്വേജയിഷ്യാമി തദ്ബന്ധുഗതമാനസാമ് ।
ഇക്ഷ്വാകൂണാം വരിഷ്ഠസ്യ രാമസ്യ വിദിതാത്മനഃ ॥ 42 ॥
ശുഭാനി ധര്മയുക്താനി വചനാനി സമര്പയന് ।
ശ്രാവയിഷ്യാമി സര്വാണി മധുരാം പ്രബ്രുവന് ഗിരമ് ॥ 43 ॥
ശ്രദ്ധാസ്യതി യഥാഹീയം തഥാ സര്വം സമാദധേ ।
ഇതി സ ബഹുവിധം മഹാനുഭാവോ ജഗതിപതേഃ പ്രമദാമവേക്ഷമാണഃ ।
മധുരമവിതഥം ജഗാദ വാക്യം ദ്രുമവിടപാന്തരമാസ്ഥിതോ ഹനൂമാന് ॥ 44 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ സുന്ദരകാണ്ഡേ ത്രിംശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha triṃśassargaḥ |
hanumānapi vikrāntaḥ sarvaṃ śuśrāva tattvataḥ |
sītāyāstrijaṭāyāśca rākṣasīnāṃ ca tarjanam || 1 ||
avekṣamāṇastāṃ devīṃ devatāmiva nandane |
tato bahuvidhāṃ cintāṃ cintayāmāsa vānaraḥ || 2 ||
yāṃ kapīnāṃ sahasrāṇi subahūnyayutāni ca |
dikṣu sarvāsu mārgante seyamāsāditā mayā || 3 ||
cāreṇa tu suyuktena śatrośśaktimavekṣatā |
gūḍhena caratā tāvadavekṣitamidaṃ mayā || 4 ||
rākṣasānāṃ viśeṣaśca purī ceyamavekṣitā |
rākṣasādhipaterasya prabhāvo rāvaṇasya ca || 5 ||
yuktaṃ tasyāprameyasya sarvasattvadayāvataḥ |
samāśvāsayituṃ bhāryāṃ patidarśanakāṅkṣiṇīm || 6 ||
ahamāśvāsayāmyenāṃ pūrṇacandranibhānanām |
adṛṣṭaduḥkhāṃ duḥkhārtāṃ duḥkhasyāntamagacchatīm || 7 ||
yadyapyahamimāṃ devīṃ śokopahatacetanām |
anāśvāsya gamiṣyāmi doṣavadgamanaṃ bhavet || 8 ||
gate hi mayi tatreyaṃ rājaputrī yaśasvinī |
paritrāṇamavindantī jānakī jīvitaṃ tyajet || 9 ||
mayā ca sa mahābāhuḥ pūrṇacandranibhānanaḥ |
samāśyāsayituṃ nyāyyassītādarśanalālasaḥ || 10 ||
niśācarīṇāṃ pratyakṣamanarhaṃ cābhibhāṣitam |
kathannu khalu kartavyamidaṃ kṛcchragato hyaham || 11 ||
anena rātriśeṣeṇa yadi nāśvāsyate mayā |
sarvathā nāsti sandehaḥ parityakṣyati jīvitam || 12 ||
rāmaśca yadi pṛcchenmāṃ kiṃ māṃ sītābravīdvacaḥ |
kimahaṃ taṃ prati brūyāmasambhāṣya sumadhyamām || 13 ||
sītāsandeśarahitaṃ māmitastvarayā'gatam |
nirdahedapi kākutsya kruddhastīvreṇa cakṣuṣā || 14 ||
yadi codyojayiṣyāmi bhartāraṃ rāmakāraṇāt |
vyarthamāgamanaṃ tasya sasainyasya bhaviṣyati || 15 ||
antaraṃ tu ahaṃ āsādya rākṣasīnāṃ iha sthitaḥ |
śanaiḥ āśvāsayiṣyāmi samtāpa bahulāṃ imām || 16 ||
ahaṃ tvatitanuścaiva vānaraśca viśeṣataḥ |
vācaṃ codāhariṣyāmi mānuṣīmiha saṃskṛtām || 17 ||
yadi vācaṃ pradāsyāmi dvijātiriva saṃskṛtām |
rāvaṇaṃ manyamānā māṃ sītā bhītā bhaviṣyati || 18 ||
vānarasya viśeṣeṇa kathaṃ syādabhibhāṣaṇam |
avaśyameva vaktavyaṃ mānuṣaṃ vākyamarthavat || 19 ||
mayā sāntvayituṃ śakyā nānyatheyamaninditā |
seyamālokya me rūpaṃ jānakī bhāṣitaṃ tathā || 20 ||
rakṣobhistrāsitā pūrvaṃ bhūyastrāsaṃ gamiṣyati |
tato jātaparitrāsā śabdaṃ kuryānmanasvinī || 21 ||
jānamānā viśālākṣī rāvaṇaṃ kāmarūpiṇam |
sītayā ca kṛte śabde sahasā rākṣasīgaṇāḥ |
nānāpraharaṇo ghoraḥ sameyādantakopamaḥ || 22 ||
tato māṃ samparikṣipya sarvato vikṛtānanāḥ || 23 ||
vadhe ca grahaṇe caiva kuryuryatnaṃ yathābalam |
gṛhya śākhāḥ praśākhāśca skandhāṃścottamaśākhinām || 24 ||
dṛṣṭvā viparidhāvantaṃ bhaveyurbhayaśaṅkitāḥ |
mama rūpaṃ ca samprekṣya vane vicarato mahat || 25 ||
rākṣasyo bhayavitrastā bhaveyurvikṛtānanāḥ |
tataḥ kuryussamāhvānaṃ rākṣasyo rakṣasāmapi || 26 ||
rākṣasendraniyuktānāṃ rākṣasendraniveśane |
te śūlaśaktinistriṃśavividhāyudhapāṇayaḥ || 27 ||
āpateyurvimarde'sminvegenodvegakāraṇāt |
samṛddhastaistu parito vidhaman rakṣasāṃ balam || 28 ||
śaknuyāṃ na tu samprāptuṃ paraṃ pāraṃ mahodadheḥ |
māṃ vā gṛhṇīyurāplutya bahavaśśīghrakāriṇaḥ || 29 ||
syādiyaṃ cāgṛhītārthā mama ca grahaṇaṃ bhavet |
hiṃsābhirucayo hiṃsyurimāṃ vā janakātmajām || 30 ||
vipannaṃ syāttataḥ kāryaṃ rāmasugrīvayoridam |
uddeśe naṣṭamārge'smin rākṣasaiḥ parivārite || 31 ||
sāgareṇa parikṣipte gupte vasati jānakī |
viśaste vā gṛhīte vā rakṣobhirmayi saṃyuge || 32 ||
nānyaṃ paśyāmi rāmasya sahāyaṃ kāryasādhane |
vimṛśaṃśca na paśyāmi yo hate mayi vānaraḥ || 33 ||
śatayojanavistīrṇaṃ laṅghayeta mahodadhim |
kāmaṃ hantuṃ samartho'smi sahasrāṇyapi rakṣasām || 34 ||
na tu śakṣyāmi samprāptuṃ paraṃ pāraṃ mahodadheḥ |
asatyāni ca yuddhāni saṃśayo me na rocate || 35 ||
kaśca nissaṃśayaṃ kāryaṃ kuryātprājñaḥ sasaṃśayam |
prāṇatyāgaśca vaidehyā bhavedanabhibhāṣaṇe || 36 ||
eṣa doṣo mahānhi syānmama sītābhibhāṣaṇe |
bhūtāścārthā vinaśyanti deśakālavirodhitāḥ || 37 ||
viklabaṃ dūtamāsādya tamaḥ sūryodaye yathā |
arthānarthāntare buddhiniścitāpi na śobhate || 38 ||
ghātayanti hi kāryāṇi dūtāḥ paṇḍitamāninaḥ |
na vinaśyetkathaṃ kāryaṃ vaiklabyaṃ na kathaṃ bhavet || 39 ||
laṅghanaṃ ca samudrasya kathaṃ nu na vṛthā bhavet |
kathaṃ nu khalu vākyaṃ me śṛṇuyānnodvijeta vā |
iti sañcintya hanumāṃścakāra matimānmatim || 40 ||
rāmamakliṣṭakarmāṇaṃ subandhumanukīrtayan || 41 ||
naināmudvejayiṣyāmi tadbandhugatamānasām |
ikṣvākūṇāṃ variṣṭhasya rāmasya viditātmanaḥ || 42 ||
śubhāni dharmayuktāni vacanāni samarpayan |
śrāvayiṣyāmi sarvāṇi madhurāṃ prabruvan giram || 43 ||
śraddhāsyati yathāhīyaṃ tathā sarvaṃ samādadhe |
iti sa bahuvidhaṃ mahānubhāvo jagatipateḥ pramadāmavekṣamāṇaḥ |
madhuramavitathaṃ jagāda vākyaṃ drumaviṭapāntaramāsthito hanūmān || 44 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe triṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ त्रिंशस्सर्गः ।
हनुमानपि विक्रान्तः सर्वं शुश्राव तत्त्वतः ।
सीतायास्त्रिजटायाश्च राक्षसीनां च तर्जनम् ॥ 1 ॥
अवेक्षमाणस्तां देवीं देवतामिव नन्दने ।
ततो बहुविधां चिन्तां चिन्तयामास वानरः ॥ 2 ॥
यां कपीनां सहस्राणि सुबहून्ययुतानि च ।
दिक्षु सर्वासु मार्गन्ते सेयमासादिता मया ॥ 3 ॥
चारेण तु सुयुक्तेन शत्रोश्शक्तिमवेक्षता ।
गूढेन चरता तावदवेक्षितमिदं मया ॥ 4 ॥
राक्षसानां विशेषश्च पुरी चेयमवेक्षिता ।
राक्षसाधिपतेरस्य प्रभावो रावणस्य च ॥ 5 ॥
युक्तं तस्याप्रमेयस्य सर्वसत्त्वदयावतः ।
समाश्वासयितुं भार्यां पतिदर्शनकाङ्क्षिणीम् ॥ 6 ॥
अहमाश्वासयाम्येनां पूर्णचन्द्रनिभाननाम् ।
अदृष्टदुःखां दुःखार्तां दुःखस्यान्तमगच्छतीम् ॥ 7 ॥
यद्यप्यहमिमां देवीं शोकोपहतचेतनाम् ।
अनाश्वास्य गमिष्यामि दोषवद्गमनं भवेत् ॥ 8 ॥
गते हि मयि तत्रेयं राजपुत्री यशस्विनी ।
परित्राणमविन्दन्ती जानकी जीवितं त्यजेत् ॥ 9 ॥
मया च स महाबाहुः पूर्णचन्द्रनिभाननः ।
समाश्यासयितुं न्याय्यस्सीतादर्शनलालसः ॥ 10 ॥
निशाचरीणां प्रत्यक्षमनर्हं चाभिभाषितम् ।
कथन्नु खलु कर्तव्यमिदं कृच्छ्रगतो ह्यहम् ॥ 11 ॥
अनेन रात्रिशेषेण यदि नाश्वास्यते मया ।
सर्वथा नास्ति सन्देहः परित्यक्ष्यति जीवितम् ॥ 12 ॥
रामश्च यदि पृच्छेन्मां किं मां सीताब्रवीद्वचः ।
किमहं तं प्रति ब्रूयामसम्भाष्य सुमध्यमाम् ॥ 13 ॥
सीतासन्देशरहितं मामितस्त्वरयाऽगतम् ।
निर्दहेदपि काकुत्स्य क्रुद्धस्तीव्रेण चक्षुषा ॥ 14 ॥
यदि चोद्योजयिष्यामि भर्तारं रामकारणात् ।
व्यर्थमागमनं तस्य ससैन्यस्य भविष्यति ॥ 15 ॥
अन्तरं तु अहं आसाद्य राक्षसीनां इह स्थितः ।
शनैः आश्वासयिष्यामि सम्ताप बहुलां इमाम् ॥ 16 ॥
अहं त्वतितनुश्चैव वानरश्च विशेषतः ।
वाचं चोदाहरिष्यामि मानुषीमिह संस्कृताम् ॥ 17 ॥
यदि वाचं प्रदास्यामि द्विजातिरिव संस्कृताम् ।
रावणं मन्यमाना मां सीता भीता भविष्यति ॥ 18 ॥
वानरस्य विशेषेण कथं स्यादभिभाषणम् ।
अवश्यमेव वक्तव्यं मानुषं वाक्यमर्थवत् ॥ 19 ॥
मया सान्त्वयितुं शक्या नान्यथेयमनिन्दिता ।
सेयमालोक्य मे रूपं जानकी भाषितं तथा ॥ 20 ॥
रक्षोभिस्त्रासिता पूर्वं भूयस्त्रासं गमिष्यति ।
ततो जातपरित्रासा शब्दं कुर्यान्मनस्विनी ॥ 21 ॥
जानमाना विशालाक्षी रावणं कामरूपिणम् ।
सीतया च कृते शब्दे सहसा राक्षसीगणाः ।
नानाप्रहरणो घोरः समेयादन्तकोपमः ॥ 22 ॥
ततो मां सम्परिक्षिप्य सर्वतो विकृताननाः ॥ 23 ॥
वधे च ग्रहणे चैव कुर्युर्यत्नं यथाबलम् ।
गृह्य शाखाः प्रशाखाश्च स्कन्धांश्चोत्तमशाखिनाम् ॥ 24 ॥
दृष्ट्वा विपरिधावन्तं भवेयुर्भयशङ्किताः ।
मम रूपं च सम्प्रेक्ष्य वने विचरतो महत् ॥ 25 ॥
राक्षस्यो भयवित्रस्ता भवेयुर्विकृताननाः ।
ततः कुर्युस्समाह्वानं राक्षस्यो रक्षसामपि ॥ 26 ॥
राक्षसेन्द्रनियुक्तानां राक्षसेन्द्रनिवेशने ।
ते शूलशक्तिनिस्त्रिंशविविधायुधपाणयः ॥ 27 ॥
आपतेयुर्विमर्देऽस्मिन्वेगेनोद्वेगकारणात् ।
समृद्धस्तैस्तु परितो विधमन् रक्षसां बलम् ॥ 28 ॥
शक्नुयां न तु सम्प्राप्तुं परं पारं महोदधेः ।
मां वा गृह्णीयुराप्लुत्य बहवश्शीघ्रकारिणः ॥ 29 ॥
स्यादियं चागृहीतार्था मम च ग्रहणं भवेत् ।
हिंसाभिरुचयो हिंस्युरिमां वा जनकात्मजाम् ॥ 30 ॥
विपन्नं स्यात्ततः कार्यं रामसुग्रीवयोरिदम् ।
उद्देशे नष्टमार्गेऽस्मिन् राक्षसैः परिवारिते ॥ 31 ॥
सागरेण परिक्षिप्ते गुप्ते वसति जानकी ।
विशस्ते वा गृहीते वा रक्षोभिर्मयि संयुगे ॥ 32 ॥
नान्यं पश्यामि रामस्य सहायं कार्यसाधने ।
विमृशंश्च न पश्यामि यो हते मयि वानरः ॥ 33 ॥
शतयोजनविस्तीर्णं लङ्घयेत महोदधिम् ।
कामं हन्तुं समर्थोऽस्मि सहस्राण्यपि रक्षसाम् ॥ 34 ॥
न तु शक्ष्यामि सम्प्राप्तुं परं पारं महोदधेः ।
असत्यानि च युद्धानि संशयो मे न रोचते ॥ 35 ॥
कश्च निस्संशयं कार्यं कुर्यात्प्राज्ञः ससंशयम् ।
प्राणत्यागश्च वैदेह्या भवेदनभिभाषणे ॥ 36 ॥
एष दोषो महान्हि स्यान्मम सीताभिभाषणे ।
भूताश्चार्था विनश्यन्ति देशकालविरोधिताः ॥ 37 ॥
विक्लबं दूतमासाद्य तमः सूर्योदये यथा ।
अर्थानर्थान्तरे बुद्धिनिश्चितापि न शोभते ॥ 38 ॥
घातयन्ति हि कार्याणि दूताः पण्डितमानिनः ।
न विनश्येत्कथं कार्यं वैक्लब्यं न कथं भवेत् ॥ 39 ॥
लङ्घनं च समुद्रस्य कथं नु न वृथा भवेत् ।
कथं नु खलु वाक्यं मे शृणुयान्नोद्विजेत वा ।
इति सञ्चिन्त्य हनुमांश्चकार मतिमान्मतिम् ॥ 40 ॥
राममक्लिष्टकर्माणं सुबन्धुमनुकीर्तयन् ॥ 41 ॥
नैनामुद्वेजयिष्यामि तद्बन्धुगतमानसाम् ।
इक्ष्वाकूणां वरिष्ठस्य रामस्य विदितात्मनः ॥ 42 ॥
शुभानि धर्मयुक्तानि वचनानि समर्पयन् ।
श्रावयिष्यामि सर्वाणि मधुरां प्रब्रुवन् गिरम् ॥ 43 ॥
श्रद्धास्यति यथाहीयं तथा सर्वं समादधे ।
इति स बहुविधं महानुभावो जगतिपतेः प्रमदामवेक्षमाणः ।
मधुरमवितथं जगाद वाक्यं द्रुमविटपान्तरमास्थितो हनूमान् ॥ 44 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha triṃśassargaḥ |
hanumānapi vikrāntaḥ sarvaṃ śuśrāva tattvataḥ |
sītāyāstrijaṭāyāśca rākṣasīnāṃ ca tarjanam || 1 ||
avekṣamāṇastāṃ devīṃ devatāmiva nandane |
tato bahuvidhāṃ cintāṃ cintayāmāsa vānaraḥ || 2 ||
yāṃ kapīnāṃ sahasrāṇi subahūnyayutāni ca |
dikṣu sarvāsu mārgante seyamāsāditā mayā || 3 ||
cāreṇa tu suyuktena śatrośśaktimavekṣatā |
gūḍhena caratā tāvadavekṣitamidaṃ mayā || 4 ||
rākṣasānāṃ viśeṣaśca purī ceyamavekṣitā |
rākṣasādhipaterasya prabhāvo rāvaṇasya ca || 5 ||
yuktaṃ tasyāprameyasya sarvasattvadayāvataḥ |
samāśvāsayituṃ bhāryāṃ patidarśanakāṅkṣiṇīm || 6 ||
ahamāśvāsayāmyenāṃ pūrṇacandranibhānanām |
adṛṣṭaduḥkhāṃ duḥkhārtāṃ duḥkhasyāntamagacchatīm || 7 ||
yadyapyahamimāṃ devīṃ śokopahatacetanām |
anāśvāsya gamiṣyāmi doṣavadgamanaṃ bhavet || 8 ||
gate hi mayi tatreyaṃ rājaputrī yaśasvinī |
paritrāṇamavindantī jānakī jīvitaṃ tyajet || 9 ||
mayā ca sa mahābāhuḥ pūrṇacandranibhānanaḥ |
samāśyāsayituṃ nyāyyassītādarśanalālasaḥ || 10 ||
niśācarīṇāṃ pratyakṣamanarhaṃ cābhibhāṣitam |
kathannu khalu kartavyamidaṃ kṛcchragato hyaham || 11 ||
anena rātriśeṣeṇa yadi nāśvāsyate mayā |
sarvathā nāsti sandehaḥ parityakṣyati jīvitam || 12 ||
rāmaśca yadi pṛcchenmāṃ kiṃ māṃ sītābravīdvacaḥ |
kimahaṃ taṃ prati brūyāmasambhāṣya sumadhyamām || 13 ||
sītāsandeśarahitaṃ māmitastvarayā'gatam |
nirdahedapi kākutsya kruddhastīvreṇa cakṣuṣā || 14 ||
yadi codyojayiṣyāmi bhartāraṃ rāmakāraṇāt |
vyarthamāgamanaṃ tasya sasainyasya bhaviṣyati || 15 ||
antaraṃ tu ahaṃ āsādya rākṣasīnāṃ iha sthitaḥ |
śanaiḥ āśvāsayiṣyāmi samtāpa bahulāṃ imām || 16 ||
ahaṃ tvatitanuścaiva vānaraśca viśeṣataḥ |
vācaṃ codāhariṣyāmi mānuṣīmiha saṃskṛtām || 17 ||
yadi vācaṃ pradāsyāmi dvijātiriva saṃskṛtām |
rāvaṇaṃ manyamānā māṃ sītā bhītā bhaviṣyati || 18 ||
vānarasya viśeṣeṇa kathaṃ syādabhibhāṣaṇam |
avaśyameva vaktavyaṃ mānuṣaṃ vākyamarthavat || 19 ||
mayā sāntvayituṃ śakyā nānyatheyamaninditā |
seyamālokya me rūpaṃ jānakī bhāṣitaṃ tathā || 20 ||
rakṣobhistrāsitā pūrvaṃ bhūyastrāsaṃ gamiṣyati |
tato jātaparitrāsā śabdaṃ kuryānmanasvinī || 21 ||
jānamānā viśālākṣī rāvaṇaṃ kāmarūpiṇam |
sītayā ca kṛte śabde sahasā rākṣasīgaṇāḥ |
nānāpraharaṇo ghoraḥ sameyādantakopamaḥ || 22 ||
tato māṃ samparikṣipya sarvato vikṛtānanāḥ || 23 ||
vadhe ca grahaṇe caiva kuryuryatnaṃ yathābalam |
gṛhya śākhāḥ praśākhāśca skandhāṃścottamaśākhinām || 24 ||
dṛṣṭvā viparidhāvantaṃ bhaveyurbhayaśaṅkitāḥ |
mama rūpaṃ ca samprekṣya vane vicarato mahat || 25 ||
rākṣasyo bhayavitrastā bhaveyurvikṛtānanāḥ |
tataḥ kuryussamāhvānaṃ rākṣasyo rakṣasāmapi || 26 ||
rākṣasendraniyuktānāṃ rākṣasendraniveśane |
te śūlaśaktinistriṃśavividhāyudhapāṇayaḥ || 27 ||
āpateyurvimarde'sminvegenodvegakāraṇāt |
samṛddhastaistu parito vidhaman rakṣasāṃ balam || 28 ||
śaknuyāṃ na tu samprāptuṃ paraṃ pāraṃ mahodadheḥ |
māṃ vā gṛhṇīyurāplutya bahavaśśīghrakāriṇaḥ || 29 ||
syādiyaṃ cāgṛhītārthā mama ca grahaṇaṃ bhavet |
hiṃsābhirucayo hiṃsyurimāṃ vā janakātmajām || 30 ||
vipannaṃ syāttataḥ kāryaṃ rāmasugrīvayoridam |
uddeśe naṣṭamārge'smin rākṣasaiḥ parivārite || 31 ||
sāgareṇa parikṣipte gupte vasati jānakī |
viśaste vā gṛhīte vā rakṣobhirmayi saṃyuge || 32 ||
nānyaṃ paśyāmi rāmasya sahāyaṃ kāryasādhane |
vimṛśaṃśca na paśyāmi yo hate mayi vānaraḥ || 33 ||
śatayojanavistīrṇaṃ laṅghayeta mahodadhim |
kāmaṃ hantuṃ samartho'smi sahasrāṇyapi rakṣasām || 34 ||
na tu śakṣyāmi samprāptuṃ paraṃ pāraṃ mahodadheḥ |
asatyāni ca yuddhāni saṃśayo me na rocate || 35 ||
kaśca nissaṃśayaṃ kāryaṃ kuryātprājñaḥ sasaṃśayam |
prāṇatyāgaśca vaidehyā bhavedanabhibhāṣaṇe || 36 ||
eṣa doṣo mahānhi syānmama sītābhibhāṣaṇe |
bhūtāścārthā vinaśyanti deśakālavirodhitāḥ || 37 ||
viklabaṃ dūtamāsādya tamaḥ sūryodaye yathā |
arthānarthāntare buddhiniścitāpi na śobhate || 38 ||
ghātayanti hi kāryāṇi dūtāḥ paṇḍitamāninaḥ |
na vinaśyetkathaṃ kāryaṃ vaiklabyaṃ na kathaṃ bhavet || 39 ||
laṅghanaṃ ca samudrasya kathaṃ nu na vṛthā bhavet |
kathaṃ nu khalu vākyaṃ me śṛṇuyānnodvijeta vā |
iti sañcintya hanumāṃścakāra matimānmatim || 40 ||
rāmamakliṣṭakarmāṇaṃ subandhumanukīrtayan || 41 ||
naināmudvejayiṣyāmi tadbandhugatamānasām |
ikṣvākūṇāṃ variṣṭhasya rāmasya viditātmanaḥ || 42 ||
śubhāni dharmayuktāni vacanāni samarpayan |
śrāvayiṣyāmi sarvāṇi madhurāṃ prabruvan giram || 43 ||
śraddhāsyati yathāhīyaṃ tathā sarvaṃ samādadhe |
iti sa bahuvidhaṃ mahānubhāvo jagatipateḥ pramadāmavekṣamāṇaḥ |
madhuramavitathaṃ jagāda vākyaṃ drumaviṭapāntaramāsthito hanūmān || 44 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe triṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.