ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ സുന്ദരകാണ്ഡമ് ।
അഥ ദ്വാദശസ്സര്ഗഃ ।
സ തസ്യ മധ്യേ ഭവനസ്യ മാരുതി ര്ലതാഗൃഹാംശ്ചിത്രഗൃഹാന്നിശാഗൃഹാന് ।
ജഗാമ സീതാം പ്രതി ദര്ശനോത്സുകോ ന ചൈവ താം പശ്യതി ചാരുദര്ശനാമ് ॥ 1 ॥
സ ചിന്തയാമാസ തതോ മഹാകപിഃ പ്രിയാമപശ്യന്രഘുനന്ദനസ്യ താമ് ।
ധ്രുവം ഹി സീതാ മ്രിയതേ യഥാ ന മേ വിചിന്വതോ ദര്ശനമേതി മൈഥിലീ ॥ 2 ॥
സാ രാക്ഷസാനാം പ്രവരേണ ജാനകീ സ്വശീലസംരക്ഷ്ണതത്പരാ സതീ ।
അനേന നൂനം പ്രതി ദുഷ്ടകര്മണാ ഹതാ ഭവേദാര്യപഥേ പരേ സ്ഥിതാ ॥ 3 ॥
വിരൂപരൂപാ വികൃതാ വിവര്ചസോ മഹാനനാ ദീര്ഘവിരൂപദര്ശനാഃ ।
സമീക്ഷ്യ സാ രാക്ഷസരാജയോഷിതോ ഭയാദ്വിനഷ്ടാ ജനകേശ്വരാത്മജാ ॥ 4 ॥
സീതാമദൃഷ്ട്വാ ഹ്യനവാപ്യ പൌരുഷം വിഹൃത്യ കാലം സഹ വാനരൈശ്ചിരമ് ।
ന മേഽസ്തി സുഗ്രീവസമീപഗാ ഗതിഃ സുതീക്ഷ്ണദണ്ഡോ ബലവാംശ്ച വാനരഃ ॥ 5 ॥
ദൃഷ്ടമന്തഃപുരം സര്വം ദൃഷ്ടാ രാവണയോഷിതഃ ।
ന സീതാ ദൃശ്യതേ സാധ്വീവൃഥാ ജാതോ മമ ശ്രമഃ ॥ 6 ॥
കിം നു മാം വാനരാഃ സര്വേ ഗതം വക്ഷ്യന്തി സങ്ഗതാഃ ।
ഗത്വാ തത്ര ത്വയാ വീര കിം കൃതം തദ്വദസ്വ നഃ ॥ 7 ॥
അദൃഷ്ട്വാ കിം പ്രവക്ഷ്യാമി താമഹം ജനകാത്മജാമ് ।
ധ്രുവം പ്രായമുപൈഷ്യന്തി കാലസ്യ വ്യതിവര്തനേ ॥ 8 ॥
കിം വാ വക്ഷ്യതി വൃദ്ധശ്ച ജാമ്ബവാനാങ്ഗദശ്ച സഃ ।
ഗതം പാരം സമുദ്രസ്യ വാനരാശ്ച സമാഗതാഃ ॥ 9 ॥
അനിര്വേദഃ ശ്രിയോ മൂലമനിര്വേദഃ പരം സുഖമ് ।
അനിര്വേദോ ഹി സതതം സര്വാര്ഥേഷു പ്രവര്തകഃ ॥ 10 ॥
കരോതി സഫലം ജന്തോഃ കര്മ യത്തത്കരോതി സഃ ।
തസ്മാദനിര്വേദകൃതം യത്നം ചേഷ്ടേഽഹമുത്തമമ് ॥ 11 ॥
ഭൂയസ്താവദ്വിചേഷ്യാമി ദേശാന്രാവണപാലിതാന് ।
ആപാനശാലാ വിചിതാസ്തഥാ പുഷ്പഗൃഹാണി ച ॥ 12 ॥
ചിത്രശാലാശ്ച വിചിതാ ഭൂയഃ ക്രീഡാഗൃഹാണി ച ।
നിഷ്കുടാന്തരരഥ്യാശ്ച വിമാനാനി ച സര്വശഃ ॥ 13 ॥
ഇതി സഞ്ചിന്ത്യ ഭൂയോഽപി വിചേതുമുപചക്രമേ ।
ഭൂമീഗൃഹാംശ്ചൈത്യഗൃഹാന് ഗൃഹാതിഗൃഹകാനപി ॥ 14 ॥
ഉത്പതന്നിഷ്പതംശ്ചാപി തിഷ്ഠന്ഗച്ഛന് പുനഃ പുനഃ ।
അപാവൃണ്വംശ്ച ദ്വാരാണി കവാടാന്യവഘാടയന് ॥ 15 ॥
പ്രവിശന്നിഷ്പതംശ്ചാപി പ്രപതന്നുത്പതന്നപി ।
സര്വമപ്യവകാശം സ വിചചാര മഹാകപിഃ ॥ 16 ॥
ചതുരങ്ഗുലമാത്രോഽപി നാവകാശഃ സ വിദ്യതേ ।
രാവണാന്തഃപുരേ തസ്മിന് യം കപിര്ന ജഗാമ സഃ ॥ 17 ॥
പ്രാകാരാന്തരരഥ്യാശ്ച വേദികാശ്ചൈത്യസംശ്രയാഃ ।
ദീര്ഘികാഃ പുഷ്കരിണ്യശ്ച സര്വം തേനാവലോകിതമ് ॥ 18 ॥
രാക്ഷസ്യോ വിവിധാകാരാ വിരൂപാ വികൃതാസ്തഥാ ।
ദൃഷ്ടാ ഹനുമതാ തത്ര ന തു സാ ജനകാത്മജാ ॥ 19 ॥
രൂപേണാപ്രതിമാ ലോകേ വരാ വിദ്യാധരസ്ത്രിയഃ ।
ദൃഷ്ടാ ഹനുമതാ തത്ര ന തു രാഘവനന്ദിനീ ॥ 20 ॥
നാഗകന്യാ വരാരോഹാഃ പൂര്ണചന്ര്ദനിഭാനനാഃ ।
ദൃഷ്ടാ ഹനുമതാ തത്ര ന തു സീതാ സുമധ്യമാ ॥ 21 ॥
പ്രമഥ്യ രാക്ഷസേന്ദ്രേണ നാഗകന്യാ ബലാദ്ധൃതാഃ ।
ദൃഷ്ടാ ഹനുമതാ തത്ര ന സാ ജനകനന്ദിനീ ॥ 22 ॥
സോഽപശ്യംസ്താം മഹാബാഹുഃ പശ്യംശ്ചാന്യാ വരസ്ത്രിയഃ ।
വിഷസാദ മുഹുര്ധീമാന് ഹനുമാന് മാരുതാത്മജഃ ॥ 23 ॥
ഉദ്യോഗം വാനരേന്ദ്രാണാം പ്ലവനം സാഗരസ്യ ച ।
വ്യര്ഥം വീക്ഷ്യാനിലസുതശ്ചിന്താം പുനരുപാഗമത് ॥ 24 ॥
അവതീര്യ വിമാനാച്ച ഹനുമാന് മാരുതാത്മജഃ ।
ചിന്താമുപജഗാമാഥ ശോകോപഹതചേതനഃ ॥ 25 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ സുന്ദരകാണ്ഡേ ദ്വാദശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha dvādaśassargaḥ |
sa tasya madhye bhavanasya māruti rlatāgṛhāṃścitragṛhānniśāgṛhān |
jagāma sītāṃ prati darśanotsuko na caiva tāṃ paśyati cārudarśanām || 1 ||
sa cintayāmāsa tato mahākapiḥ priyāmapaśyanraghunandanasya tām |
dhruvaṃ hi sītā mriyate yathā na me vicinvato darśanameti maithilī || 2 ||
sā rākṣasānāṃ pravareṇa jānakī svaśīlasaṃrakṣṇatatparā satī |
anena nūnaṃ prati duṣṭakarmaṇā hatā bhavedāryapathe pare sthitā || 3 ||
virūparūpā vikṛtā vivarcaso mahānanā dīrghavirūpadarśanāḥ |
samīkṣya sā rākṣasarājayoṣito bhayādvinaṣṭā janakeśvarātmajā || 4 ||
sītāmadṛṣṭvā hyanavāpya pauruṣaṃ vihṛtya kālaṃ saha vānaraiściram |
na me'sti sugrīvasamīpagā gatiḥ sutīkṣṇadaṇḍo balavāṃśca vānaraḥ || 5 ||
dṛṣṭamantaḥpuraṃ sarvaṃ dṛṣṭā rāvaṇayoṣitaḥ |
na sītā dṛśyate sādhvīvṛthā jāto mama śramaḥ || 6 ||
kiṃ nu māṃ vānarāḥ sarve gataṃ vakṣyanti saṅgatāḥ |
gatvā tatra tvayā vīra kiṃ kṛtaṃ tadvadasva naḥ || 7 ||
adṛṣṭvā kiṃ pravakṣyāmi tāmahaṃ janakātmajām |
dhruvaṃ prāyamupaiṣyanti kālasya vyativartane || 8 ||
kiṃ vā vakṣyati vṛddhaśca jāmbavānāṅgadaśca saḥ |
gataṃ pāraṃ samudrasya vānarāśca samāgatāḥ || 9 ||
anirvedaḥ śriyo mūlamanirvedaḥ paraṃ sukham |
anirvedo hi satataṃ sarvārtheṣu pravartakaḥ || 10 ||
karoti saphalaṃ jantoḥ karma yattatkaroti saḥ |
tasmādanirvedakṛtaṃ yatnaṃ ceṣṭe'hamuttamam || 11 ||
bhūyastāvadviceṣyāmi deśānrāvaṇapālitān |
āpānaśālā vicitāstathā puṣpagṛhāṇi ca || 12 ||
citraśālāśca vicitā bhūyaḥ krīḍāgṛhāṇi ca |
niṣkuṭāntararathyāśca vimānāni ca sarvaśaḥ || 13 ||
iti sañcintya bhūyo'pi vicetumupacakrame |
bhūmīgṛhāṃścaityagṛhān gṛhātigṛhakānapi || 14 ||
utpatanniṣpataṃścāpi tiṣṭhangacchan punaḥ punaḥ |
apāvṛṇvaṃśca dvārāṇi kavāṭānyavaghāṭayan || 15 ||
praviśanniṣpataṃścāpi prapatannutpatannapi |
sarvamapyavakāśaṃ sa vicacāra mahākapiḥ || 16 ||
caturaṅgulamātro'pi nāvakāśaḥ sa vidyate |
rāvaṇāntaḥpure tasmin yaṃ kapirna jagāma saḥ || 17 ||
prākārāntararathyāśca vedikāścaityasaṃśrayāḥ |
dīrghikāḥ puṣkariṇyaśca sarvaṃ tenāvalokitam || 18 ||
rākṣasyo vividhākārā virūpā vikṛtāstathā |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu sā janakātmajā || 19 ||
rūpeṇāpratimā loke varā vidyādharastriyaḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu rāghavanandinī || 20 ||
nāgakanyā varārohāḥ pūrṇacanrdanibhānanāḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu sītā sumadhyamā || 21 ||
pramathya rākṣasendreṇa nāgakanyā balāddhṛtāḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na sā janakanandinī || 22 ||
so'paśyaṃstāṃ mahābāhuḥ paśyaṃścānyā varastriyaḥ |
viṣasāda muhurdhīmān hanumān mārutātmajaḥ || 23 ||
udyogaṃ vānarendrāṇāṃ plavanaṃ sāgarasya ca |
vyarthaṃ vīkṣyānilasutaścintāṃ punarupāgamat || 24 ||
avatīrya vimānācca hanumān mārutātmajaḥ |
cintāmupajagāmātha śokopahatacetanaḥ || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe dvādaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ द्वादशस्सर्गः ।
स तस्य मध्ये भवनस्य मारुति र्लतागृहांश्चित्रगृहान्निशागृहान् ।
जगाम सीतां प्रति दर्शनोत्सुको न चैव तां पश्यति चारुदर्शनाम् ॥ 1 ॥
स चिन्तयामास ततो महाकपिः प्रियामपश्यन्रघुनन्दनस्य ताम् ।
ध्रुवं हि सीता म्रियते यथा न मे विचिन्वतो दर्शनमेति मैथिली ॥ 2 ॥
सा राक्षसानां प्रवरेण जानकी स्वशीलसंरक्ष्णतत्परा सती ।
अनेन नूनं प्रति दुष्टकर्मणा हता भवेदार्यपथे परे स्थिता ॥ 3 ॥
विरूपरूपा विकृता विवर्चसो महानना दीर्घविरूपदर्शनाः ।
समीक्ष्य सा राक्षसराजयोषितो भयाद्विनष्टा जनकेश्वरात्मजा ॥ 4 ॥
सीतामदृष्ट्वा ह्यनवाप्य पौरुषं विहृत्य कालं सह वानरैश्चिरम् ।
न मेऽस्ति सुग्रीवसमीपगा गतिः सुतीक्ष्णदण्डो बलवांश्च वानरः ॥ 5 ॥
दृष्टमन्तःपुरं सर्वं दृष्टा रावणयोषितः ।
न सीता दृश्यते साध्वीवृथा जातो मम श्रमः ॥ 6 ॥
किं नु मां वानराः सर्वे गतं वक्ष्यन्ति सङ्गताः ।
गत्वा तत्र त्वया वीर किं कृतं तद्वदस्व नः ॥ 7 ॥
अदृष्ट्वा किं प्रवक्ष्यामि तामहं जनकात्मजाम् ।
ध्रुवं प्रायमुपैष्यन्ति कालस्य व्यतिवर्तने ॥ 8 ॥
किं वा वक्ष्यति वृद्धश्च जाम्बवानाङ्गदश्च सः ।
गतं पारं समुद्रस्य वानराश्च समागताः ॥ 9 ॥
अनिर्वेदः श्रियो मूलमनिर्वेदः परं सुखम् ।
अनिर्वेदो हि सततं सर्वार्थेषु प्रवर्तकः ॥ 10 ॥
करोति सफलं जन्तोः कर्म यत्तत्करोति सः ।
तस्मादनिर्वेदकृतं यत्नं चेष्टेऽहमुत्तमम् ॥ 11 ॥
भूयस्तावद्विचेष्यामि देशान्रावणपालितान् ।
आपानशाला विचितास्तथा पुष्पगृहाणि च ॥ 12 ॥
चित्रशालाश्च विचिता भूयः क्रीडागृहाणि च ।
निष्कुटान्तररथ्याश्च विमानानि च सर्वशः ॥ 13 ॥
इति सञ्चिन्त्य भूयोऽपि विचेतुमुपचक्रमे ।
भूमीगृहांश्चैत्यगृहान् गृहातिगृहकानपि ॥ 14 ॥
उत्पतन्निष्पतंश्चापि तिष्ठन्गच्छन् पुनः पुनः ।
अपावृण्वंश्च द्वाराणि कवाटान्यवघाटयन् ॥ 15 ॥
प्रविशन्निष्पतंश्चापि प्रपतन्नुत्पतन्नपि ।
सर्वमप्यवकाशं स विचचार महाकपिः ॥ 16 ॥
चतुरङ्गुलमात्रोऽपि नावकाशः स विद्यते ।
रावणान्तःपुरे तस्मिन् यं कपिर्न जगाम सः ॥ 17 ॥
प्राकारान्तररथ्याश्च वेदिकाश्चैत्यसंश्रयाः ।
दीर्घिकाः पुष्करिण्यश्च सर्वं तेनावलोकितम् ॥ 18 ॥
राक्षस्यो विविधाकारा विरूपा विकृतास्तथा ।
दृष्टा हनुमता तत्र न तु सा जनकात्मजा ॥ 19 ॥
रूपेणाप्रतिमा लोके वरा विद्याधरस्त्रियः ।
दृष्टा हनुमता तत्र न तु राघवनन्दिनी ॥ 20 ॥
नागकन्या वरारोहाः पूर्णचन्र्दनिभाननाः ।
दृष्टा हनुमता तत्र न तु सीता सुमध्यमा ॥ 21 ॥
प्रमथ्य राक्षसेन्द्रेण नागकन्या बलाद्धृताः ।
दृष्टा हनुमता तत्र न सा जनकनन्दिनी ॥ 22 ॥
सोऽपश्यंस्तां महाबाहुः पश्यंश्चान्या वरस्त्रियः ।
विषसाद मुहुर्धीमान् हनुमान् मारुतात्मजः ॥ 23 ॥
उद्योगं वानरेन्द्राणां प्लवनं सागरस्य च ।
व्यर्थं वीक्ष्यानिलसुतश्चिन्तां पुनरुपागमत् ॥ 24 ॥
अवतीर्य विमानाच्च हनुमान् मारुतात्मजः ।
चिन्तामुपजगामाथ शोकोपहतचेतनः ॥ 25 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे द्वादशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha dvādaśassargaḥ |
sa tasya madhye bhavanasya māruti rlatāgṛhāṃścitragṛhānniśāgṛhān |
jagāma sītāṃ prati darśanotsuko na caiva tāṃ paśyati cārudarśanām || 1 ||
sa cintayāmāsa tato mahākapiḥ priyāmapaśyanraghunandanasya tām |
dhruvaṃ hi sītā mriyate yathā na me vicinvato darśanameti maithilī || 2 ||
sā rākṣasānāṃ pravareṇa jānakī svaśīlasaṃrakṣṇatatparā satī |
anena nūnaṃ prati duṣṭakarmaṇā hatā bhavedāryapathe pare sthitā || 3 ||
virūparūpā vikṛtā vivarcaso mahānanā dīrghavirūpadarśanāḥ |
samīkṣya sā rākṣasarājayoṣito bhayādvinaṣṭā janakeśvarātmajā || 4 ||
sītāmadṛṣṭvā hyanavāpya pauruṣaṃ vihṛtya kālaṃ saha vānaraiściram |
na me'sti sugrīvasamīpagā gatiḥ sutīkṣṇadaṇḍo balavāṃśca vānaraḥ || 5 ||
dṛṣṭamantaḥpuraṃ sarvaṃ dṛṣṭā rāvaṇayoṣitaḥ |
na sītā dṛśyate sādhvīvṛthā jāto mama śramaḥ || 6 ||
kiṃ nu māṃ vānarāḥ sarve gataṃ vakṣyanti saṅgatāḥ |
gatvā tatra tvayā vīra kiṃ kṛtaṃ tadvadasva naḥ || 7 ||
adṛṣṭvā kiṃ pravakṣyāmi tāmahaṃ janakātmajām |
dhruvaṃ prāyamupaiṣyanti kālasya vyativartane || 8 ||
kiṃ vā vakṣyati vṛddhaśca jāmbavānāṅgadaśca saḥ |
gataṃ pāraṃ samudrasya vānarāśca samāgatāḥ || 9 ||
anirvedaḥ śriyo mūlamanirvedaḥ paraṃ sukham |
anirvedo hi satataṃ sarvārtheṣu pravartakaḥ || 10 ||
karoti saphalaṃ jantoḥ karma yattatkaroti saḥ |
tasmādanirvedakṛtaṃ yatnaṃ ceṣṭe'hamuttamam || 11 ||
bhūyastāvadviceṣyāmi deśānrāvaṇapālitān |
āpānaśālā vicitāstathā puṣpagṛhāṇi ca || 12 ||
citraśālāśca vicitā bhūyaḥ krīḍāgṛhāṇi ca |
niṣkuṭāntararathyāśca vimānāni ca sarvaśaḥ || 13 ||
iti sañcintya bhūyo'pi vicetumupacakrame |
bhūmīgṛhāṃścaityagṛhān gṛhātigṛhakānapi || 14 ||
utpatanniṣpataṃścāpi tiṣṭhangacchan punaḥ punaḥ |
apāvṛṇvaṃśca dvārāṇi kavāṭānyavaghāṭayan || 15 ||
praviśanniṣpataṃścāpi prapatannutpatannapi |
sarvamapyavakāśaṃ sa vicacāra mahākapiḥ || 16 ||
caturaṅgulamātro'pi nāvakāśaḥ sa vidyate |
rāvaṇāntaḥpure tasmin yaṃ kapirna jagāma saḥ || 17 ||
prākārāntararathyāśca vedikāścaityasaṃśrayāḥ |
dīrghikāḥ puṣkariṇyaśca sarvaṃ tenāvalokitam || 18 ||
rākṣasyo vividhākārā virūpā vikṛtāstathā |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu sā janakātmajā || 19 ||
rūpeṇāpratimā loke varā vidyādharastriyaḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu rāghavanandinī || 20 ||
nāgakanyā varārohāḥ pūrṇacanrdanibhānanāḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu sītā sumadhyamā || 21 ||
pramathya rākṣasendreṇa nāgakanyā balāddhṛtāḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na sā janakanandinī || 22 ||
so'paśyaṃstāṃ mahābāhuḥ paśyaṃścānyā varastriyaḥ |
viṣasāda muhurdhīmān hanumān mārutātmajaḥ || 23 ||
udyogaṃ vānarendrāṇāṃ plavanaṃ sāgarasya ca |
vyarthaṃ vīkṣyānilasutaścintāṃ punarupāgamat || 24 ||
avatīrya vimānācca hanumān mārutātmajaḥ |
cintāmupajagāmātha śokopahatacetanaḥ || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe dvādaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.