ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਸੁਨ੍ਦਰਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਦ੍ਵਾਦਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਸ ਤਸ੍ਯ ਮਧ੍ਯੇ ਭਵਨਸ੍ਯ ਮਾਰੁਤਿ ਰ੍ਲਤਾਗृਹਾਂਸ਼੍ਚਿਤ੍ਰਗृਹਾਨ੍ਨਿਸ਼ਾਗृਹਾਨ੍ ।
ਜਗਾਮ ਸੀਤਾਂ ਪ੍ਰਤਿ ਦਰ੍ਸ਼ਨੋਤ੍ਸੁਕੋ ਨ ਚੈਵ ਤਾਂ ਪਸ਼੍ਯਤਿ ਚਾਰੁਦਰ੍ਸ਼ਨਾਮ੍ ॥ 1 ॥
ਸ ਚਿਨ੍ਤਯਾਮਾਸ ਤਤੋ ਮਹਾਕਪਿਃ ਪ੍ਰਿਯਾਮਪਸ਼੍ਯਨ੍ਰਘੁਨਨ੍ਦਨਸ੍ਯ ਤਾਮ੍ ।
ਧ੍ਰੁਵਂ ਹਿ ਸੀਤਾ ਮ੍ਰਿਯਤੇ ਯਥਾ ਨ ਮੇ ਵਿਚਿਨ੍ਵਤੋ ਦਰ੍ਸ਼ਨਮੇਤਿ ਮੈਥਿਲੀ ॥ 2 ॥
ਸਾ ਰਾਕ੍षਸਾਨਾਂ ਪ੍ਰਵਰੇਣ ਜਾਨਕੀ ਸ੍ਵਸ਼ੀਲਸਂਰਕ੍ष੍ਣਤਤ੍ਪਰਾ ਸਤੀ ।
ਅਨੇਨ ਨੂਨਂ ਪ੍ਰਤਿ ਦੁष੍ਟਕਰ੍ਮਣਾ ਹਤਾ ਭਵੇਦਾਰ੍ਯਪਥੇ ਪਰੇ ਸ੍ਥਿਤਾ ॥ 3 ॥
ਵਿਰੂਪਰੂਪਾ ਵਿਕृਤਾ ਵਿਵਰ੍ਚਸੋ ਮਹਾਨਨਾ ਦੀਰ੍ਘਵਿਰੂਪਦਰ੍ਸ਼ਨਾਃ ।
ਸਮੀਕ੍ष੍ਯ ਸਾ ਰਾਕ੍षਸਰਾਜਯੋषਿਤੋ ਭਯਾਦ੍ਵਿਨष੍ਟਾ ਜਨਕੇਸ਼੍ਵਰਾਤ੍ਮਜਾ ॥ 4 ॥
ਸੀਤਾਮਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਹ੍ਯਨਵਾਪ੍ਯ ਪੌਰੁषਂ ਵਿਹृਤ੍ਯ ਕਾਲਂ ਸਹ ਵਾਨਰੈਸ਼੍ਚਿਰਮ੍ ।
ਨ ਮੇऽਸ੍ਤਿ ਸੁਗ੍ਰੀਵਸਮੀਪਗਾ ਗਤਿਃ ਸੁਤੀਕ੍ष੍ਣਦਣ੍ਡੋ ਬਲਵਾਂਸ਼੍ਚ ਵਾਨਰਃ ॥ 5 ॥
ਦृष੍ਟਮਨ੍ਤਃਪੁਰਂ ਸਰ੍ਵਂ ਦृष੍ਟਾ ਰਾਵਣਯੋषਿਤਃ ।
ਨ ਸੀਤਾ ਦृਸ਼੍ਯਤੇ ਸਾਧ੍ਵੀਵृਥਾ ਜਾਤੋ ਮਮ ਸ਼੍ਰਮਃ ॥ 6 ॥
ਕਿਂ ਨੁ ਮਾਂ ਵਾਨਰਾਃ ਸਰ੍ਵੇ ਗਤਂ ਵਕ੍ष੍ਯਨ੍ਤਿ ਸਙ੍ਗਤਾਃ ।
ਗਤ੍ਵਾ ਤਤ੍ਰ ਤ੍ਵਯਾ ਵੀਰ ਕਿਂ ਕृਤਂ ਤਦ੍ਵਦਸ੍ਵ ਨਃ ॥ 7 ॥
ਅਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਕਿਂ ਪ੍ਰਵਕ੍ष੍ਯਾਮਿ ਤਾਮਹਂ ਜਨਕਾਤ੍ਮਜਾਮ੍ ।
ਧ੍ਰੁਵਂ ਪ੍ਰਾਯਮੁਪੈष੍ਯਨ੍ਤਿ ਕਾਲਸ੍ਯ ਵ੍ਯਤਿਵਰ੍ਤਨੇ ॥ 8 ॥
ਕਿਂ ਵਾ ਵਕ੍ष੍ਯਤਿ ਵृਦ੍ਧਸ਼੍ਚ ਜਾਮ੍ਬਵਾਨਾਙ੍ਗਦਸ਼੍ਚ ਸਃ ।
ਗਤਂ ਪਾਰਂ ਸਮੁਦ੍ਰਸ੍ਯ ਵਾਨਰਾਸ਼੍ਚ ਸਮਾਗਤਾਃ ॥ 9 ॥
ਅਨਿਰ੍ਵੇਦਃ ਸ਼੍ਰਿਯੋ ਮੂਲਮਨਿਰ੍ਵੇਦਃ ਪਰਂ ਸੁਖਮ੍ ।
ਅਨਿਰ੍ਵੇਦੋ ਹਿ ਸਤਤਂ ਸਰ੍ਵਾਰ੍ਥੇषੁ ਪ੍ਰਵਰ੍ਤਕਃ ॥ 10 ॥
ਕਰੋਤਿ ਸਫਲਂ ਜਨ੍ਤੋਃ ਕਰ੍ਮ ਯਤ੍ਤਤ੍ਕਰੋਤਿ ਸਃ ।
ਤਸ੍ਮਾਦਨਿਰ੍ਵੇਦਕृਤਂ ਯਤ੍ਨਂ ਚੇष੍ਟੇऽਹਮੁਤ੍ਤਮਮ੍ ॥ 11 ॥
ਭੂਯਸ੍ਤਾਵਦ੍ਵਿਚੇष੍ਯਾਮਿ ਦੇਸ਼ਾਨ੍ਰਾਵਣਪਾਲਿਤਾਨ੍ ।
ਆਪਾਨਸ਼ਾਲਾ ਵਿਚਿਤਾਸ੍ਤਥਾ ਪੁष੍ਪਗृਹਾਣਿ ਚ ॥ 12 ॥
ਚਿਤ੍ਰਸ਼ਾਲਾਸ਼੍ਚ ਵਿਚਿਤਾ ਭੂਯਃ ਕ੍ਰੀਡਾਗृਹਾਣਿ ਚ ।
ਨਿष੍ਕੁਟਾਨ੍ਤਰਰਥ੍ਯਾਸ਼੍ਚ ਵਿਮਾਨਾਨਿ ਚ ਸਰ੍ਵਸ਼ਃ ॥ 13 ॥
ਇਤਿ ਸਞ੍ਚਿਨ੍ਤ੍ਯ ਭੂਯੋऽਪਿ ਵਿਚੇਤੁਮੁਪਚਕ੍ਰਮੇ ।
ਭੂਮੀਗृਹਾਂਸ਼੍ਚੈਤ੍ਯਗृਹਾਨ੍ ਗृਹਾਤਿਗृਹਕਾਨਪਿ ॥ 14 ॥
ਉਤ੍ਪਤਨ੍ਨਿष੍ਪਤਂਸ਼੍ਚਾਪਿ ਤਿष੍ਠਨ੍ਗਚ੍ਛਨ੍ ਪੁਨਃ ਪੁਨਃ ।
ਅਪਾਵृਣ੍ਵਂਸ਼੍ਚ ਦ੍ਵਾਰਾਣਿ ਕਵਾਟਾਨ੍ਯਵਘਾਟਯਨ੍ ॥ 15 ॥
ਪ੍ਰਵਿਸ਼ਨ੍ਨਿष੍ਪਤਂਸ਼੍ਚਾਪਿ ਪ੍ਰਪਤਨ੍ਨੁਤ੍ਪਤਨ੍ਨਪਿ ।
ਸਰ੍ਵਮਪ੍ਯਵਕਾਸ਼ਂ ਸ ਵਿਚਚਾਰ ਮਹਾਕਪਿਃ ॥ 16 ॥
ਚਤੁਰਙ੍ਗੁਲਮਾਤ੍ਰੋऽਪਿ ਨਾਵਕਾਸ਼ਃ ਸ ਵਿਦ੍ਯਤੇ ।
ਰਾਵਣਾਨ੍ਤਃਪੁਰੇ ਤਸ੍ਮਿਨ੍ ਯਂ ਕਪਿਰ੍ਨ ਜਗਾਮ ਸਃ ॥ 17 ॥
ਪ੍ਰਾਕਾਰਾਨ੍ਤਰਰਥ੍ਯਾਸ਼੍ਚ ਵੇਦਿਕਾਸ਼੍ਚੈਤ੍ਯਸਂਸ਼੍ਰਯਾਃ ।
ਦੀਰ੍ਘਿਕਾਃ ਪੁष੍ਕਰਿਣ੍ਯਸ਼੍ਚ ਸਰ੍ਵਂ ਤੇਨਾਵਲੋਕਿਤਮ੍ ॥ 18 ॥
ਰਾਕ੍षਸ੍ਯੋ ਵਿਵਿਧਾਕਾਰਾ ਵਿਰੂਪਾ ਵਿਕृਤਾਸ੍ਤਥਾ ।
ਦृष੍ਟਾ ਹਨੁਮਤਾ ਤਤ੍ਰ ਨ ਤੁ ਸਾ ਜਨਕਾਤ੍ਮਜਾ ॥ 19 ॥
ਰੂਪੇਣਾਪ੍ਰਤਿਮਾ ਲੋਕੇ ਵਰਾ ਵਿਦ੍ਯਾਧਰਸ੍ਤ੍ਰਿਯਃ ।
ਦृष੍ਟਾ ਹਨੁਮਤਾ ਤਤ੍ਰ ਨ ਤੁ ਰਾਘਵਨਨ੍ਦਿਨੀ ॥ 20 ॥
ਨਾਗਕਨ੍ਯਾ ਵਰਾਰੋਹਾਃ ਪੂਰ੍ਣਚਨ੍ਰ੍ਦਨਿਭਾਨਨਾਃ ।
ਦृष੍ਟਾ ਹਨੁਮਤਾ ਤਤ੍ਰ ਨ ਤੁ ਸੀਤਾ ਸੁਮਧ੍ਯਮਾ ॥ 21 ॥
ਪ੍ਰਮਥ੍ਯ ਰਾਕ੍षਸੇਨ੍ਦ੍ਰੇਣ ਨਾਗਕਨ੍ਯਾ ਬਲਾਦ੍ਧृਤਾਃ ।
ਦृष੍ਟਾ ਹਨੁਮਤਾ ਤਤ੍ਰ ਨ ਸਾ ਜਨਕਨਨ੍ਦਿਨੀ ॥ 22 ॥
ਸੋऽਪਸ਼੍ਯਂਸ੍ਤਾਂ ਮਹਾਬਾਹੁਃ ਪਸ਼੍ਯਂਸ਼੍ਚਾਨ੍ਯਾ ਵਰਸ੍ਤ੍ਰਿਯਃ ।
ਵਿषਸਾਦ ਮੁਹੁਰ੍ਧੀਮਾਨ੍ ਹਨੁਮਾਨ੍ ਮਾਰੁਤਾਤ੍ਮਜਃ ॥ 23 ॥
ਉਦ੍ਯੋਗਂ ਵਾਨਰੇਨ੍ਦ੍ਰਾਣਾਂ ਪ੍ਲਵਨਂ ਸਾਗਰਸ੍ਯ ਚ ।
ਵ੍ਯਰ੍ਥਂ ਵੀਕ੍ष੍ਯਾਨਿਲਸੁਤਸ਼੍ਚਿਨ੍ਤਾਂ ਪੁਨਰੁਪਾਗਮਤ੍ ॥ 24 ॥
ਅਵਤੀਰ੍ਯ ਵਿਮਾਨਾਚ੍ਚ ਹਨੁਮਾਨ੍ ਮਾਰੁਤਾਤ੍ਮਜਃ ।
ਚਿਨ੍ਤਾਮੁਪਜਗਾਮਾਥ ਸ਼ੋਕੋਪਹਤਚੇਤਨਃ ॥ 25 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਸੁਨ੍ਦਰਕਾਣ੍ਡੇ ਦ੍ਵਾਦਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha dvādaśassargaḥ |
sa tasya madhye bhavanasya māruti rlatāgṛhāṃścitragṛhānniśāgṛhān |
jagāma sītāṃ prati darśanotsuko na caiva tāṃ paśyati cārudarśanām || 1 ||
sa cintayāmāsa tato mahākapiḥ priyāmapaśyanraghunandanasya tām |
dhruvaṃ hi sītā mriyate yathā na me vicinvato darśanameti maithilī || 2 ||
sā rākṣasānāṃ pravareṇa jānakī svaśīlasaṃrakṣṇatatparā satī |
anena nūnaṃ prati duṣṭakarmaṇā hatā bhavedāryapathe pare sthitā || 3 ||
virūparūpā vikṛtā vivarcaso mahānanā dīrghavirūpadarśanāḥ |
samīkṣya sā rākṣasarājayoṣito bhayādvinaṣṭā janakeśvarātmajā || 4 ||
sītāmadṛṣṭvā hyanavāpya pauruṣaṃ vihṛtya kālaṃ saha vānaraiściram |
na me'sti sugrīvasamīpagā gatiḥ sutīkṣṇadaṇḍo balavāṃśca vānaraḥ || 5 ||
dṛṣṭamantaḥpuraṃ sarvaṃ dṛṣṭā rāvaṇayoṣitaḥ |
na sītā dṛśyate sādhvīvṛthā jāto mama śramaḥ || 6 ||
kiṃ nu māṃ vānarāḥ sarve gataṃ vakṣyanti saṅgatāḥ |
gatvā tatra tvayā vīra kiṃ kṛtaṃ tadvadasva naḥ || 7 ||
adṛṣṭvā kiṃ pravakṣyāmi tāmahaṃ janakātmajām |
dhruvaṃ prāyamupaiṣyanti kālasya vyativartane || 8 ||
kiṃ vā vakṣyati vṛddhaśca jāmbavānāṅgadaśca saḥ |
gataṃ pāraṃ samudrasya vānarāśca samāgatāḥ || 9 ||
anirvedaḥ śriyo mūlamanirvedaḥ paraṃ sukham |
anirvedo hi satataṃ sarvārtheṣu pravartakaḥ || 10 ||
karoti saphalaṃ jantoḥ karma yattatkaroti saḥ |
tasmādanirvedakṛtaṃ yatnaṃ ceṣṭe'hamuttamam || 11 ||
bhūyastāvadviceṣyāmi deśānrāvaṇapālitān |
āpānaśālā vicitāstathā puṣpagṛhāṇi ca || 12 ||
citraśālāśca vicitā bhūyaḥ krīḍāgṛhāṇi ca |
niṣkuṭāntararathyāśca vimānāni ca sarvaśaḥ || 13 ||
iti sañcintya bhūyo'pi vicetumupacakrame |
bhūmīgṛhāṃścaityagṛhān gṛhātigṛhakānapi || 14 ||
utpatanniṣpataṃścāpi tiṣṭhangacchan punaḥ punaḥ |
apāvṛṇvaṃśca dvārāṇi kavāṭānyavaghāṭayan || 15 ||
praviśanniṣpataṃścāpi prapatannutpatannapi |
sarvamapyavakāśaṃ sa vicacāra mahākapiḥ || 16 ||
caturaṅgulamātro'pi nāvakāśaḥ sa vidyate |
rāvaṇāntaḥpure tasmin yaṃ kapirna jagāma saḥ || 17 ||
prākārāntararathyāśca vedikāścaityasaṃśrayāḥ |
dīrghikāḥ puṣkariṇyaśca sarvaṃ tenāvalokitam || 18 ||
rākṣasyo vividhākārā virūpā vikṛtāstathā |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu sā janakātmajā || 19 ||
rūpeṇāpratimā loke varā vidyādharastriyaḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu rāghavanandinī || 20 ||
nāgakanyā varārohāḥ pūrṇacanrdanibhānanāḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu sītā sumadhyamā || 21 ||
pramathya rākṣasendreṇa nāgakanyā balāddhṛtāḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na sā janakanandinī || 22 ||
so'paśyaṃstāṃ mahābāhuḥ paśyaṃścānyā varastriyaḥ |
viṣasāda muhurdhīmān hanumān mārutātmajaḥ || 23 ||
udyogaṃ vānarendrāṇāṃ plavanaṃ sāgarasya ca |
vyarthaṃ vīkṣyānilasutaścintāṃ punarupāgamat || 24 ||
avatīrya vimānācca hanumān mārutātmajaḥ |
cintāmupajagāmātha śokopahatacetanaḥ || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe dvādaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ द्वादशस्सर्गः ।
स तस्य मध्ये भवनस्य मारुति र्लतागृहांश्चित्रगृहान्निशागृहान् ।
जगाम सीतां प्रति दर्शनोत्सुको न चैव तां पश्यति चारुदर्शनाम् ॥ 1 ॥
स चिन्तयामास ततो महाकपिः प्रियामपश्यन्रघुनन्दनस्य ताम् ।
ध्रुवं हि सीता म्रियते यथा न मे विचिन्वतो दर्शनमेति मैथिली ॥ 2 ॥
सा राक्षसानां प्रवरेण जानकी स्वशीलसंरक्ष्णतत्परा सती ।
अनेन नूनं प्रति दुष्टकर्मणा हता भवेदार्यपथे परे स्थिता ॥ 3 ॥
विरूपरूपा विकृता विवर्चसो महानना दीर्घविरूपदर्शनाः ।
समीक्ष्य सा राक्षसराजयोषितो भयाद्विनष्टा जनकेश्वरात्मजा ॥ 4 ॥
सीतामदृष्ट्वा ह्यनवाप्य पौरुषं विहृत्य कालं सह वानरैश्चिरम् ।
न मेऽस्ति सुग्रीवसमीपगा गतिः सुतीक्ष्णदण्डो बलवांश्च वानरः ॥ 5 ॥
दृष्टमन्तःपुरं सर्वं दृष्टा रावणयोषितः ।
न सीता दृश्यते साध्वीवृथा जातो मम श्रमः ॥ 6 ॥
किं नु मां वानराः सर्वे गतं वक्ष्यन्ति सङ्गताः ।
गत्वा तत्र त्वया वीर किं कृतं तद्वदस्व नः ॥ 7 ॥
अदृष्ट्वा किं प्रवक्ष्यामि तामहं जनकात्मजाम् ।
ध्रुवं प्रायमुपैष्यन्ति कालस्य व्यतिवर्तने ॥ 8 ॥
किं वा वक्ष्यति वृद्धश्च जाम्बवानाङ्गदश्च सः ।
गतं पारं समुद्रस्य वानराश्च समागताः ॥ 9 ॥
अनिर्वेदः श्रियो मूलमनिर्वेदः परं सुखम् ।
अनिर्वेदो हि सततं सर्वार्थेषु प्रवर्तकः ॥ 10 ॥
करोति सफलं जन्तोः कर्म यत्तत्करोति सः ।
तस्मादनिर्वेदकृतं यत्नं चेष्टेऽहमुत्तमम् ॥ 11 ॥
भूयस्तावद्विचेष्यामि देशान्रावणपालितान् ।
आपानशाला विचितास्तथा पुष्पगृहाणि च ॥ 12 ॥
चित्रशालाश्च विचिता भूयः क्रीडागृहाणि च ।
निष्कुटान्तररथ्याश्च विमानानि च सर्वशः ॥ 13 ॥
इति सञ्चिन्त्य भूयोऽपि विचेतुमुपचक्रमे ।
भूमीगृहांश्चैत्यगृहान् गृहातिगृहकानपि ॥ 14 ॥
उत्पतन्निष्पतंश्चापि तिष्ठन्गच्छन् पुनः पुनः ।
अपावृण्वंश्च द्वाराणि कवाटान्यवघाटयन् ॥ 15 ॥
प्रविशन्निष्पतंश्चापि प्रपतन्नुत्पतन्नपि ।
सर्वमप्यवकाशं स विचचार महाकपिः ॥ 16 ॥
चतुरङ्गुलमात्रोऽपि नावकाशः स विद्यते ।
रावणान्तःपुरे तस्मिन् यं कपिर्न जगाम सः ॥ 17 ॥
प्राकारान्तररथ्याश्च वेदिकाश्चैत्यसंश्रयाः ।
दीर्घिकाः पुष्करिण्यश्च सर्वं तेनावलोकितम् ॥ 18 ॥
राक्षस्यो विविधाकारा विरूपा विकृतास्तथा ।
दृष्टा हनुमता तत्र न तु सा जनकात्मजा ॥ 19 ॥
रूपेणाप्रतिमा लोके वरा विद्याधरस्त्रियः ।
दृष्टा हनुमता तत्र न तु राघवनन्दिनी ॥ 20 ॥
नागकन्या वरारोहाः पूर्णचन्र्दनिभाननाः ।
दृष्टा हनुमता तत्र न तु सीता सुमध्यमा ॥ 21 ॥
प्रमथ्य राक्षसेन्द्रेण नागकन्या बलाद्धृताः ।
दृष्टा हनुमता तत्र न सा जनकनन्दिनी ॥ 22 ॥
सोऽपश्यंस्तां महाबाहुः पश्यंश्चान्या वरस्त्रियः ।
विषसाद मुहुर्धीमान् हनुमान् मारुतात्मजः ॥ 23 ॥
उद्योगं वानरेन्द्राणां प्लवनं सागरस्य च ।
व्यर्थं वीक्ष्यानिलसुतश्चिन्तां पुनरुपागमत् ॥ 24 ॥
अवतीर्य विमानाच्च हनुमान् मारुतात्मजः ।
चिन्तामुपजगामाथ शोकोपहतचेतनः ॥ 25 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे द्वादशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha dvādaśassargaḥ |
sa tasya madhye bhavanasya māruti rlatāgṛhāṃścitragṛhānniśāgṛhān |
jagāma sītāṃ prati darśanotsuko na caiva tāṃ paśyati cārudarśanām || 1 ||
sa cintayāmāsa tato mahākapiḥ priyāmapaśyanraghunandanasya tām |
dhruvaṃ hi sītā mriyate yathā na me vicinvato darśanameti maithilī || 2 ||
sā rākṣasānāṃ pravareṇa jānakī svaśīlasaṃrakṣṇatatparā satī |
anena nūnaṃ prati duṣṭakarmaṇā hatā bhavedāryapathe pare sthitā || 3 ||
virūparūpā vikṛtā vivarcaso mahānanā dīrghavirūpadarśanāḥ |
samīkṣya sā rākṣasarājayoṣito bhayādvinaṣṭā janakeśvarātmajā || 4 ||
sītāmadṛṣṭvā hyanavāpya pauruṣaṃ vihṛtya kālaṃ saha vānaraiściram |
na me'sti sugrīvasamīpagā gatiḥ sutīkṣṇadaṇḍo balavāṃśca vānaraḥ || 5 ||
dṛṣṭamantaḥpuraṃ sarvaṃ dṛṣṭā rāvaṇayoṣitaḥ |
na sītā dṛśyate sādhvīvṛthā jāto mama śramaḥ || 6 ||
kiṃ nu māṃ vānarāḥ sarve gataṃ vakṣyanti saṅgatāḥ |
gatvā tatra tvayā vīra kiṃ kṛtaṃ tadvadasva naḥ || 7 ||
adṛṣṭvā kiṃ pravakṣyāmi tāmahaṃ janakātmajām |
dhruvaṃ prāyamupaiṣyanti kālasya vyativartane || 8 ||
kiṃ vā vakṣyati vṛddhaśca jāmbavānāṅgadaśca saḥ |
gataṃ pāraṃ samudrasya vānarāśca samāgatāḥ || 9 ||
anirvedaḥ śriyo mūlamanirvedaḥ paraṃ sukham |
anirvedo hi satataṃ sarvārtheṣu pravartakaḥ || 10 ||
karoti saphalaṃ jantoḥ karma yattatkaroti saḥ |
tasmādanirvedakṛtaṃ yatnaṃ ceṣṭe'hamuttamam || 11 ||
bhūyastāvadviceṣyāmi deśānrāvaṇapālitān |
āpānaśālā vicitāstathā puṣpagṛhāṇi ca || 12 ||
citraśālāśca vicitā bhūyaḥ krīḍāgṛhāṇi ca |
niṣkuṭāntararathyāśca vimānāni ca sarvaśaḥ || 13 ||
iti sañcintya bhūyo'pi vicetumupacakrame |
bhūmīgṛhāṃścaityagṛhān gṛhātigṛhakānapi || 14 ||
utpatanniṣpataṃścāpi tiṣṭhangacchan punaḥ punaḥ |
apāvṛṇvaṃśca dvārāṇi kavāṭānyavaghāṭayan || 15 ||
praviśanniṣpataṃścāpi prapatannutpatannapi |
sarvamapyavakāśaṃ sa vicacāra mahākapiḥ || 16 ||
caturaṅgulamātro'pi nāvakāśaḥ sa vidyate |
rāvaṇāntaḥpure tasmin yaṃ kapirna jagāma saḥ || 17 ||
prākārāntararathyāśca vedikāścaityasaṃśrayāḥ |
dīrghikāḥ puṣkariṇyaśca sarvaṃ tenāvalokitam || 18 ||
rākṣasyo vividhākārā virūpā vikṛtāstathā |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu sā janakātmajā || 19 ||
rūpeṇāpratimā loke varā vidyādharastriyaḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu rāghavanandinī || 20 ||
nāgakanyā varārohāḥ pūrṇacanrdanibhānanāḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu sītā sumadhyamā || 21 ||
pramathya rākṣasendreṇa nāgakanyā balāddhṛtāḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na sā janakanandinī || 22 ||
so'paśyaṃstāṃ mahābāhuḥ paśyaṃścānyā varastriyaḥ |
viṣasāda muhurdhīmān hanumān mārutātmajaḥ || 23 ||
udyogaṃ vānarendrāṇāṃ plavanaṃ sāgarasya ca |
vyarthaṃ vīkṣyānilasutaścintāṃ punarupāgamat || 24 ||
avatīrya vimānācca hanumān mārutātmajaḥ |
cintāmupajagāmātha śokopahatacetanaḥ || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe dvādaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.