𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌸 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌭𑌵𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌿 𑌰𑍍𑌲𑌤𑌾𑌗𑍃𑌹𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌗𑍃𑌹𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌶𑌾𑌗𑍃𑌹𑌾𑌨𑍍 ।
𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑍋𑌤𑍍𑌸𑍁𑌕𑍋 𑌨 𑌚𑍈𑌵 𑌤𑌾𑌂 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌚𑌾𑌰𑍁𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌸 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌤𑌤𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌮𑌪𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌧𑍍𑌰𑍁𑌵𑌂 𑌹𑌿 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌮𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑍇 𑌯𑌥𑌾 𑌨 𑌮𑍇 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑍋 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌮𑍇𑌤𑌿 𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑍀 ॥ 2 ॥
𑌸𑌾 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍇𑌣 𑌜𑌾𑌨𑌕𑍀 𑌸𑍍𑌵𑌶𑍀𑌲𑌸𑌂𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰𑌾 𑌸𑌤𑍀 ।
𑌅𑌨𑍇𑌨 𑌨𑍂𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌟𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 𑌹𑌤𑌾 𑌭𑌵𑍇𑌦𑌾𑌰𑍍𑌯𑌪𑌥𑍇 𑌪𑌰𑍇 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 ॥ 3 ॥
𑌵𑌿𑌰𑍂𑌪𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌵𑌿𑌕𑍃𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌚𑌸𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌨𑌨𑌾 𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌵𑌿𑌰𑍂𑌪𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾𑌃 ।
𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌸𑌾 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌰𑌾𑌜𑌯𑍋𑌷𑌿𑌤𑍋 𑌭𑌯𑌾𑌦𑍍𑌵𑌿𑌨𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌜𑌨𑌕𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾 ॥ 4 ॥
𑌸𑍀𑌤𑌾𑌮𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌹𑍍𑌯𑌨𑌵𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌪𑍗𑌰𑍁𑌷𑌂 𑌵𑌿𑌹𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌕𑌾𑌲𑌂 𑌸𑌹 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍈𑌶𑍍𑌚𑌿𑌰𑌮𑍍 ।
𑌨 𑌮𑍇𑌽𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑌮𑍀𑌪𑌗𑌾 𑌗𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍁𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌦𑌣𑍍𑌡𑍋 𑌬𑌲𑌵𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌃 ॥ 5 ॥
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌮𑌨𑍍𑌤𑌃𑌪𑍁𑌰𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌯𑍋𑌷𑌿𑌤𑌃 ।
𑌨 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌸𑌾𑌧𑍍𑌵𑍀𑌵𑍃𑌥𑌾 𑌜𑌾𑌤𑍋 𑌮𑌮 𑌶𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥ 6 ॥
𑌕𑌿𑌂 𑌨𑍁 𑌮𑌾𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌗𑌤𑌂 𑌵𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌙𑍍𑌗𑌤𑌾𑌃 ।
𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌵𑍀𑌰 𑌕𑌿𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌦𑌸𑍍𑌵 𑌨𑌃 ॥ 7 ॥
𑌅𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌕𑌿𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌤𑌾𑌮𑌹𑌂 𑌜𑌨𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾𑌮𑍍 ।
𑌧𑍍𑌰𑍁𑌵𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌯𑌮𑍁𑌪𑍈𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌕𑌾𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌵𑍍𑌯𑌤𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌨𑍇 ॥ 8 ॥
𑌕𑌿𑌂 𑌵𑌾 𑌵𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌶𑍍𑌚 𑌜𑌾𑌮𑍍𑌬𑌵𑌾𑌨𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌃 ।
𑌗𑌤𑌂 𑌪𑌾𑌰𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌮𑌾𑌗𑌤𑌾𑌃 ॥ 9 ॥
𑌅𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍇𑌦𑌃 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋 𑌮𑍂𑌲𑌮𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍇𑌦𑌃 𑌪𑌰𑌂 𑌸𑍁𑌖𑌮𑍍 ।
𑌅𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍇𑌦𑍋 𑌹𑌿 𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌰𑍍𑌥𑍇𑌷𑍁 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌤𑌕𑌃 ॥ 10 ॥
𑌕𑌰𑍋𑌤𑌿 𑌸𑌫𑌲𑌂 𑌜𑌨𑍍𑌤𑍋𑌃 𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌯𑌤𑍍𑌤𑌤𑍍𑌕𑌰𑍋𑌤𑌿 𑌸𑌃 ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍇𑌦𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌨𑌂 𑌚𑍇𑌷𑍍𑌟𑍇𑌽𑌹𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌭𑍂𑌯𑌸𑍍𑌤𑌾𑌵𑌦𑍍𑌵𑌿𑌚𑍇𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌦𑍇𑌶𑌾𑌨𑍍𑌰𑌾𑌵𑌣𑌪𑌾𑌲𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍 ।
𑌆𑌪𑌾𑌨𑌶𑌾𑌲𑌾 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣𑌿 𑌚 ॥ 12 ॥
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌶𑌾𑌲𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑌾 𑌭𑍂𑌯𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣𑌿 𑌚 ।
𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑍁𑌟𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌰𑌥𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌮𑌾𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑌃 ॥ 13 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌸𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯 𑌭𑍂𑌯𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌵𑌿𑌚𑍇𑌤𑍁𑌮𑍁𑌪𑌚𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇 ।
𑌭𑍂𑌮𑍀𑌗𑍃𑌹𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑍈𑌤𑍍𑌯𑌗𑍃𑌹𑌾𑌨𑍍 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌤𑌿𑌗𑍃𑌹𑌕𑌾𑌨𑌪𑌿 ॥ 14 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌪𑌤𑌨𑍍𑌨𑌿𑌷𑍍𑌪𑌤𑌂𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌨𑍍𑌗𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌃 ।
𑌅𑌪𑌾𑌵𑍃𑌣𑍍𑌵𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌕𑌵𑌾𑌟𑌾𑌨𑍍𑌯𑌵𑌘𑌾𑌟𑌯𑌨𑍍 ॥ 15 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑌨𑍍𑌨𑌿𑌷𑍍𑌪𑌤𑌂𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌪𑌤𑌨𑍍𑌨𑍁𑌤𑍍𑌪𑌤𑌨𑍍𑌨𑌪𑌿 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌪𑍍𑌯𑌵𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌸 𑌵𑌿𑌚𑌚𑌾𑌰 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ॥ 16 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌰𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌨𑌾𑌵𑌕𑌾𑌶𑌃 𑌸 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌰𑌾𑌵𑌣𑌾𑌨𑍍𑌤𑌃𑌪𑍁𑌰𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌯𑌂 𑌕𑌪𑌿𑌰𑍍𑌨 𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌸𑌃 ॥ 17 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌰𑌥𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌵𑍇𑌦𑌿𑌕𑌾𑌶𑍍𑌚𑍈𑌤𑍍𑌯𑌸𑌂𑌶𑍍𑌰𑌯𑌾𑌃 ।
𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌿𑌕𑌾𑌃 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑌿𑌣𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌤𑍇𑌨𑌾𑌵𑌲𑍋𑌕𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 18 ॥
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌕𑌾𑌰𑌾 𑌵𑌿𑌰𑍂𑌪𑌾 𑌵𑌿𑌕𑍃𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ।
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌤𑌾 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌨 𑌤𑍁 𑌸𑌾 𑌜𑌨𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾 ॥ 19 ॥
𑌰𑍂𑌪𑍇𑌣𑌾𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌮𑌾 𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌵𑌰𑌾 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌧𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌤𑌾 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌨 𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨𑍀 ॥ 20 ॥
𑌨𑌾𑌗𑌕𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌰𑌾𑌰𑍋𑌹𑌾𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌚𑌨𑍍𑌰𑍍𑌦𑌨𑌿𑌭𑌾𑌨𑌨𑌾𑌃 ।
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌤𑌾 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌨 𑌤𑍁 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌸𑍁𑌮𑌧𑍍𑌯𑌮𑌾 ॥ 21 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌮𑌥𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌨𑌾𑌗𑌕𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌬𑌲𑌾𑌦𑍍𑌧𑍃𑌤𑌾𑌃 ।
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌤𑌾 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌨 𑌸𑌾 𑌜𑌨𑌕𑌨𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨𑍀 ॥ 22 ॥
𑌸𑍋𑌽𑌪𑌶𑍍𑌯𑌂𑌸𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌃 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌂𑌶𑍍𑌚𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌵𑌿𑌷𑌸𑌾𑌦 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑍍𑌧𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ॥ 23 ॥
𑌉𑌦𑍍𑌯𑍋𑌗𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌨𑌂 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌚 ।
𑌵𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿𑌲𑌸𑍁𑌤𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍁𑌪𑌾𑌗𑌮𑌤𑍍 ॥ 24 ॥
𑌅𑌵𑌤𑍀𑌰𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌮𑌾𑌨𑌾𑌚𑍍𑌚 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ।
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑍁𑌪𑌜𑌗𑌾𑌮𑌾𑌥 𑌶𑍋𑌕𑍋𑌪𑌹𑌤𑌚𑍇𑌤𑌨𑌃 ॥ 25 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha dvādaśassargaḥ |
sa tasya madhye bhavanasya māruti rlatāgṛhāṃścitragṛhānniśāgṛhān |
jagāma sītāṃ prati darśanotsuko na caiva tāṃ paśyati cārudarśanām || 1 ||
sa cintayāmāsa tato mahākapiḥ priyāmapaśyanraghunandanasya tām |
dhruvaṃ hi sītā mriyate yathā na me vicinvato darśanameti maithilī || 2 ||
sā rākṣasānāṃ pravareṇa jānakī svaśīlasaṃrakṣṇatatparā satī |
anena nūnaṃ prati duṣṭakarmaṇā hatā bhavedāryapathe pare sthitā || 3 ||
virūparūpā vikṛtā vivarcaso mahānanā dīrghavirūpadarśanāḥ |
samīkṣya sā rākṣasarājayoṣito bhayādvinaṣṭā janakeśvarātmajā || 4 ||
sītāmadṛṣṭvā hyanavāpya pauruṣaṃ vihṛtya kālaṃ saha vānaraiściram |
na me'sti sugrīvasamīpagā gatiḥ sutīkṣṇadaṇḍo balavāṃśca vānaraḥ || 5 ||
dṛṣṭamantaḥpuraṃ sarvaṃ dṛṣṭā rāvaṇayoṣitaḥ |
na sītā dṛśyate sādhvīvṛthā jāto mama śramaḥ || 6 ||
kiṃ nu māṃ vānarāḥ sarve gataṃ vakṣyanti saṅgatāḥ |
gatvā tatra tvayā vīra kiṃ kṛtaṃ tadvadasva naḥ || 7 ||
adṛṣṭvā kiṃ pravakṣyāmi tāmahaṃ janakātmajām |
dhruvaṃ prāyamupaiṣyanti kālasya vyativartane || 8 ||
kiṃ vā vakṣyati vṛddhaśca jāmbavānāṅgadaśca saḥ |
gataṃ pāraṃ samudrasya vānarāśca samāgatāḥ || 9 ||
anirvedaḥ śriyo mūlamanirvedaḥ paraṃ sukham |
anirvedo hi satataṃ sarvārtheṣu pravartakaḥ || 10 ||
karoti saphalaṃ jantoḥ karma yattatkaroti saḥ |
tasmādanirvedakṛtaṃ yatnaṃ ceṣṭe'hamuttamam || 11 ||
bhūyastāvadviceṣyāmi deśānrāvaṇapālitān |
āpānaśālā vicitāstathā puṣpagṛhāṇi ca || 12 ||
citraśālāśca vicitā bhūyaḥ krīḍāgṛhāṇi ca |
niṣkuṭāntararathyāśca vimānāni ca sarvaśaḥ || 13 ||
iti sañcintya bhūyo'pi vicetumupacakrame |
bhūmīgṛhāṃścaityagṛhān gṛhātigṛhakānapi || 14 ||
utpatanniṣpataṃścāpi tiṣṭhangacchan punaḥ punaḥ |
apāvṛṇvaṃśca dvārāṇi kavāṭānyavaghāṭayan || 15 ||
praviśanniṣpataṃścāpi prapatannutpatannapi |
sarvamapyavakāśaṃ sa vicacāra mahākapiḥ || 16 ||
caturaṅgulamātro'pi nāvakāśaḥ sa vidyate |
rāvaṇāntaḥpure tasmin yaṃ kapirna jagāma saḥ || 17 ||
prākārāntararathyāśca vedikāścaityasaṃśrayāḥ |
dīrghikāḥ puṣkariṇyaśca sarvaṃ tenāvalokitam || 18 ||
rākṣasyo vividhākārā virūpā vikṛtāstathā |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu sā janakātmajā || 19 ||
rūpeṇāpratimā loke varā vidyādharastriyaḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu rāghavanandinī || 20 ||
nāgakanyā varārohāḥ pūrṇacanrdanibhānanāḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu sītā sumadhyamā || 21 ||
pramathya rākṣasendreṇa nāgakanyā balāddhṛtāḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na sā janakanandinī || 22 ||
so'paśyaṃstāṃ mahābāhuḥ paśyaṃścānyā varastriyaḥ |
viṣasāda muhurdhīmān hanumān mārutātmajaḥ || 23 ||
udyogaṃ vānarendrāṇāṃ plavanaṃ sāgarasya ca |
vyarthaṃ vīkṣyānilasutaścintāṃ punarupāgamat || 24 ||
avatīrya vimānācca hanumān mārutātmajaḥ |
cintāmupajagāmātha śokopahatacetanaḥ || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe dvādaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ द्वादशस्सर्गः ।
स तस्य मध्ये भवनस्य मारुति र्लतागृहांश्चित्रगृहान्निशागृहान् ।
जगाम सीतां प्रति दर्शनोत्सुको न चैव तां पश्यति चारुदर्शनाम् ॥ 1 ॥
स चिन्तयामास ततो महाकपिः प्रियामपश्यन्रघुनन्दनस्य ताम् ।
ध्रुवं हि सीता म्रियते यथा न मे विचिन्वतो दर्शनमेति मैथिली ॥ 2 ॥
सा राक्षसानां प्रवरेण जानकी स्वशीलसंरक्ष्णतत्परा सती ।
अनेन नूनं प्रति दुष्टकर्मणा हता भवेदार्यपथे परे स्थिता ॥ 3 ॥
विरूपरूपा विकृता विवर्चसो महानना दीर्घविरूपदर्शनाः ।
समीक्ष्य सा राक्षसराजयोषितो भयाद्विनष्टा जनकेश्वरात्मजा ॥ 4 ॥
सीतामदृष्ट्वा ह्यनवाप्य पौरुषं विहृत्य कालं सह वानरैश्चिरम् ।
न मेऽस्ति सुग्रीवसमीपगा गतिः सुतीक्ष्णदण्डो बलवांश्च वानरः ॥ 5 ॥
दृष्टमन्तःपुरं सर्वं दृष्टा रावणयोषितः ।
न सीता दृश्यते साध्वीवृथा जातो मम श्रमः ॥ 6 ॥
किं नु मां वानराः सर्वे गतं वक्ष्यन्ति सङ्गताः ।
गत्वा तत्र त्वया वीर किं कृतं तद्वदस्व नः ॥ 7 ॥
अदृष्ट्वा किं प्रवक्ष्यामि तामहं जनकात्मजाम् ।
ध्रुवं प्रायमुपैष्यन्ति कालस्य व्यतिवर्तने ॥ 8 ॥
किं वा वक्ष्यति वृद्धश्च जाम्बवानाङ्गदश्च सः ।
गतं पारं समुद्रस्य वानराश्च समागताः ॥ 9 ॥
अनिर्वेदः श्रियो मूलमनिर्वेदः परं सुखम् ।
अनिर्वेदो हि सततं सर्वार्थेषु प्रवर्तकः ॥ 10 ॥
करोति सफलं जन्तोः कर्म यत्तत्करोति सः ।
तस्मादनिर्वेदकृतं यत्नं चेष्टेऽहमुत्तमम् ॥ 11 ॥
भूयस्तावद्विचेष्यामि देशान्रावणपालितान् ।
आपानशाला विचितास्तथा पुष्पगृहाणि च ॥ 12 ॥
चित्रशालाश्च विचिता भूयः क्रीडागृहाणि च ।
निष्कुटान्तररथ्याश्च विमानानि च सर्वशः ॥ 13 ॥
इति सञ्चिन्त्य भूयोऽपि विचेतुमुपचक्रमे ।
भूमीगृहांश्चैत्यगृहान् गृहातिगृहकानपि ॥ 14 ॥
उत्पतन्निष्पतंश्चापि तिष्ठन्गच्छन् पुनः पुनः ।
अपावृण्वंश्च द्वाराणि कवाटान्यवघाटयन् ॥ 15 ॥
प्रविशन्निष्पतंश्चापि प्रपतन्नुत्पतन्नपि ।
सर्वमप्यवकाशं स विचचार महाकपिः ॥ 16 ॥
चतुरङ्गुलमात्रोऽपि नावकाशः स विद्यते ।
रावणान्तःपुरे तस्मिन् यं कपिर्न जगाम सः ॥ 17 ॥
प्राकारान्तररथ्याश्च वेदिकाश्चैत्यसंश्रयाः ।
दीर्घिकाः पुष्करिण्यश्च सर्वं तेनावलोकितम् ॥ 18 ॥
राक्षस्यो विविधाकारा विरूपा विकृतास्तथा ।
दृष्टा हनुमता तत्र न तु सा जनकात्मजा ॥ 19 ॥
रूपेणाप्रतिमा लोके वरा विद्याधरस्त्रियः ।
दृष्टा हनुमता तत्र न तु राघवनन्दिनी ॥ 20 ॥
नागकन्या वरारोहाः पूर्णचन्र्दनिभाननाः ।
दृष्टा हनुमता तत्र न तु सीता सुमध्यमा ॥ 21 ॥
प्रमथ्य राक्षसेन्द्रेण नागकन्या बलाद्धृताः ।
दृष्टा हनुमता तत्र न सा जनकनन्दिनी ॥ 22 ॥
सोऽपश्यंस्तां महाबाहुः पश्यंश्चान्या वरस्त्रियः ।
विषसाद मुहुर्धीमान् हनुमान् मारुतात्मजः ॥ 23 ॥
उद्योगं वानरेन्द्राणां प्लवनं सागरस्य च ।
व्यर्थं वीक्ष्यानिलसुतश्चिन्तां पुनरुपागमत् ॥ 24 ॥
अवतीर्य विमानाच्च हनुमान् मारुतात्मजः ।
चिन्तामुपजगामाथ शोकोपहतचेतनः ॥ 25 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे द्वादशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha dvādaśassargaḥ |
sa tasya madhye bhavanasya māruti rlatāgṛhāṃścitragṛhānniśāgṛhān |
jagāma sītāṃ prati darśanotsuko na caiva tāṃ paśyati cārudarśanām || 1 ||
sa cintayāmāsa tato mahākapiḥ priyāmapaśyanraghunandanasya tām |
dhruvaṃ hi sītā mriyate yathā na me vicinvato darśanameti maithilī || 2 ||
sā rākṣasānāṃ pravareṇa jānakī svaśīlasaṃrakṣṇatatparā satī |
anena nūnaṃ prati duṣṭakarmaṇā hatā bhavedāryapathe pare sthitā || 3 ||
virūparūpā vikṛtā vivarcaso mahānanā dīrghavirūpadarśanāḥ |
samīkṣya sā rākṣasarājayoṣito bhayādvinaṣṭā janakeśvarātmajā || 4 ||
sītāmadṛṣṭvā hyanavāpya pauruṣaṃ vihṛtya kālaṃ saha vānaraiściram |
na me'sti sugrīvasamīpagā gatiḥ sutīkṣṇadaṇḍo balavāṃśca vānaraḥ || 5 ||
dṛṣṭamantaḥpuraṃ sarvaṃ dṛṣṭā rāvaṇayoṣitaḥ |
na sītā dṛśyate sādhvīvṛthā jāto mama śramaḥ || 6 ||
kiṃ nu māṃ vānarāḥ sarve gataṃ vakṣyanti saṅgatāḥ |
gatvā tatra tvayā vīra kiṃ kṛtaṃ tadvadasva naḥ || 7 ||
adṛṣṭvā kiṃ pravakṣyāmi tāmahaṃ janakātmajām |
dhruvaṃ prāyamupaiṣyanti kālasya vyativartane || 8 ||
kiṃ vā vakṣyati vṛddhaśca jāmbavānāṅgadaśca saḥ |
gataṃ pāraṃ samudrasya vānarāśca samāgatāḥ || 9 ||
anirvedaḥ śriyo mūlamanirvedaḥ paraṃ sukham |
anirvedo hi satataṃ sarvārtheṣu pravartakaḥ || 10 ||
karoti saphalaṃ jantoḥ karma yattatkaroti saḥ |
tasmādanirvedakṛtaṃ yatnaṃ ceṣṭe'hamuttamam || 11 ||
bhūyastāvadviceṣyāmi deśānrāvaṇapālitān |
āpānaśālā vicitāstathā puṣpagṛhāṇi ca || 12 ||
citraśālāśca vicitā bhūyaḥ krīḍāgṛhāṇi ca |
niṣkuṭāntararathyāśca vimānāni ca sarvaśaḥ || 13 ||
iti sañcintya bhūyo'pi vicetumupacakrame |
bhūmīgṛhāṃścaityagṛhān gṛhātigṛhakānapi || 14 ||
utpatanniṣpataṃścāpi tiṣṭhangacchan punaḥ punaḥ |
apāvṛṇvaṃśca dvārāṇi kavāṭānyavaghāṭayan || 15 ||
praviśanniṣpataṃścāpi prapatannutpatannapi |
sarvamapyavakāśaṃ sa vicacāra mahākapiḥ || 16 ||
caturaṅgulamātro'pi nāvakāśaḥ sa vidyate |
rāvaṇāntaḥpure tasmin yaṃ kapirna jagāma saḥ || 17 ||
prākārāntararathyāśca vedikāścaityasaṃśrayāḥ |
dīrghikāḥ puṣkariṇyaśca sarvaṃ tenāvalokitam || 18 ||
rākṣasyo vividhākārā virūpā vikṛtāstathā |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu sā janakātmajā || 19 ||
rūpeṇāpratimā loke varā vidyādharastriyaḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu rāghavanandinī || 20 ||
nāgakanyā varārohāḥ pūrṇacanrdanibhānanāḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na tu sītā sumadhyamā || 21 ||
pramathya rākṣasendreṇa nāgakanyā balāddhṛtāḥ |
dṛṣṭā hanumatā tatra na sā janakanandinī || 22 ||
so'paśyaṃstāṃ mahābāhuḥ paśyaṃścānyā varastriyaḥ |
viṣasāda muhurdhīmān hanumān mārutātmajaḥ || 23 ||
udyogaṃ vānarendrāṇāṃ plavanaṃ sāgarasya ca |
vyarthaṃ vīkṣyānilasutaścintāṃ punarupāgamat || 24 ||
avatīrya vimānācca hanumān mārutātmajaḥ |
cintāmupajagāmātha śokopahatacetanaḥ || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe dvādaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.