ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ സുന്ദരകാണ്ഡമ് ।
അഥ അഷ്ടാദശസ്സര്ഗഃ ।
തഥാ വിപ്രേക്ഷ്യമാണസ്യ വനം പുഷ്പിതപാദപമ് ।
വിചിന്വതശ്ച വൈദേഹീം കിഞ്ചിച്ഛേഷാ നിശാഽഭവത് ॥ 1 ॥
ഷഡങ്ഗവേദവിദുഷാം ക്രതുപ്രവരയാജിനാമ് ।
ശുശ്രാവ ബ്രഹ്മഘോഷാംശ്ച സ വിരാത്രേ ബ്രഹ്മരക്ഷസാമ് ॥ 2 ॥
അഥ മങ്ഗലവാദിത്രശബ്ദൈഃ ശ്രുതിമനോഹരൈഃ ।
പ്രാബുധ്യത മഹാബാഹുര്ദശഗ്രീവോ മഹാബലഃ ॥ 3 ॥
വിബുധ്യതു യഥാകാലം രാക്ഷസേന്ദ്രഃ പ്രതാപവാന് ।
സ്രസ്തമാല്യാമ്ബരധരോ വൈദേഹീമന്വചിന്തയത് ॥ 4 ॥
ഭൃശം നിയുക്തസ്തസ്യാം ച മദനേന മദോത്കടഃ ।
ന സ തം രാക്ഷസഃ കാമം ശശാകാത്മനി ഗൂഹിതുമ് ॥ 5 ॥
സ സര്വാഭരണൈര്യുക്തോ ബിഭ്രച്ഛ്രിയമനുത്തമാമ് ।
താം നഗൈര്ബഹുഭിര്ജുഷ്ടാം സര്വപുഷ്പഫലോപഗൈഃ ॥ 6 ॥
വൃതാം പുഷ്കരിണീഭിശ്ച നാനാപുഷ്പോപശോഭിതാമ് ।
സദാ മദൈശ്ച വിഹഗൈര്വിചിത്രാം പരമാദ്ഭുതാമ് ॥ 7 ॥
ഈഹാമൃഗൈശ്ച വിവിധൈര്ജുഷ്ടാം ദൃഷ്ടിമനോഹരൈഃ ।
വീധീഃ സമ്പ്രേക്ഷമാണശ്ച മണികാഞ്ചനതോരണാഃ ॥ 8 ॥
നാനാമൃഗഗണാകീര്ണാം ഫലൈഃ പ്രപതിതൈര്വൃതാമ് ।
അശോകവനികാമേവ പ്രാവിശത്സന്തതദ്രുമാമ് ॥ 9 ॥
അങ്ഗനാശതമാത്രം തു തം വ്രജന്തമനുവ്രജത് ।
മഹേന്ദ്രമിവ പൌലസ്ത്യം ദേവഗന്ധര്വയോഷിതഃ ॥ 10 ॥
ദീപികാഃ കാഞ്ചനീഃ കാശ്ചിജ്ജഗൃഹുസ്തത്ര യോഷിതഃ ।
വാലവ്യജനഹസ്താശ്ച താലവൃന്താനി ചാപരാഃ ॥ 11 ॥
കാഞ്ചനൈരപി ഭൃങ്ഗാരൈര്ജഹ്രുഃ സലിലമഗ്രതഃ ।
മണ്ഡലാഗ്രാന് ബൃസീശ്ചാപി ഗൃഹ്യാന്യാഃ പൃഷ്ഠതോ യയുഃ ॥ 12 ॥
കാചിദ്രത്നമയീം സ്ഥാലീം പൂര്ണാം പാനസ്യ ഭാമിനീ ।
ദക്ഷിണാ ദക്ഷിണേനൈവ തദാ ജഗ്രാഹ പാണിനാ ॥ 13 ॥
രാജഹംസപ്രതീകാശം ഛത്രം പൂര്ണശശിപ്രഭമ് ।
സൌവര്ണദണ്ഡമപരാ ഗൃഹീത്വാ പൃഷ്ഠതോ യയൌ ॥ 14 ॥
നിദ്രാമദപരീതാക്ഷ്യോ രാവണസ്യോത്തമാഃ സ്ത്രിയഃ ।
അനുജഗ്മുഃ പതിം വീരം ഘനം വിദ്യുല്ലതാ ഇവ ॥ 15 ॥
വ്യാവിദ്ധഹാരകേയൂരാഃ സമാമൃദിതവര്ണകാഃ ।
സമാഗലിതകേശാന്താഃ സസ്വേദവദനാസ്തഥാ ॥ 16 ॥
ഘൂര്ണന്ത്യോ മദശേഷേണ നിദ്രയാ ച ശുഭാനനാഃ ।
സ്വേദക്ലിഷ്ടാങ്ഗകുസുമാസ്സുമാല്യാകുലമൂര്ധജാഃ ॥ 17 ॥
പ്രയാന്തം നൈഋതപതിം നാര്യോ മദിരലോചനാഃ ।
ബഹുമാനാച്ച കാമാച്ച പ്രിയാ ഭാര്യാസ്തമന്വയുഃ ॥ 18 ॥
സ ച കാമപരാധീനഃ പതിസ്താസാം മഹാബലഃ ।
സീതാസക്തമനാ മന്ദോ മന്ദാഞ്ചിതഗതിര്ബഭൌ ॥ 19 ॥
തതഃ കാഞ്ചീനിനാദം ച നൂപുരാണാം ച നിസ്വനമ് ।
ശുശ്രാവ പരമസ്ത്രീണാം സ കപിര്മാരുതാത്മജഃ ॥ 20 ॥
തം ചാപ്രതിമകര്മാണമചിന്ത്യബലപൌരുഷമ് ।
ദ്വാരദേശമനുപ്രാപ്തം ദദര്ശ ഹനുമാന് കപിഃ ॥ 21 ॥
ദീപികാഭിരനേകാഭിഃ സമന്താദവഭാസിതമ് ।
ഗന്ധതൈലാവസിക്താഭിര്ധ്രിയമാണാഭിരഗ്രതഃ ॥ 22 ॥
കാമദര്പമദൈര്യുക്തം ജിഹ്മതാമ്രായതേക്ഷണമ് ।
സമക്ഷമിവ കന്ദര്പമപവിദ്ധശരാസനമ് ॥ 23 ॥
മഥിതാമൃതഫേനാഭമരജോവസ്ത്രമുത്തമമ് ।
സലീലമനുകര്ഷന്തം വിമുക്തം സക്തമങ്ഗദേ ॥ 24 ॥
തം പത്രവിടപേ ലീനഃ പത്രപുഷ്പഘനാവൃതഃ ।
സമീപമിവ സങ്ക്രാന്തം നിധ്യാതുമുപചക്രമേ ॥ 25 ॥
അവേക്ഷമാണസ്തു തതോ ദദര്ശ കപികുഞ്ജരഃ ।
രൂപയൌവനസമ്പന്നാ രാവണസ്യ വരസ്ത്രിയഃ ॥ 26 ॥
താഭിഃ പരിവൃതോ രാജാ സുരൂപാഭിര്മഹായശാഃ ।
തന്മൃഗദ്വിജസങ്ഘുഷ്ടം പ്രവിഷ്ടഃ പ്രമദാവനമ് ॥ 27 ॥
ക്ഷീബോ വിചിത്രാഭരണഃ ശങ്കുകര്ണോ മഹാബലഃ ।
തേന വിശ്രവസഃ പുത്രഃ സ ദൃഷ്ടോ രാക്ഷസാധിപഃ ॥ 28 ॥
വൃതഃ പരമനാരീഭിസ്താരാഭിരിവ ചന്ദ്രമാഃ ।
തം ദദര്ശ മഹാതേജാസ്തേജോവന്തം മഹാകപിഃ ॥ 29 ॥
രാവണോഽയം മഹാബാഹുരിതി സഞ്ചിന്ത്യ വാനരഃ ।
അവപ്ലുതോ മഹാതേജാ ഹനുമാന്മാരുതാത്മജഃ ॥ 30 ॥
സ തഥാപ്യുഗ്രതേജാഃ സന്നിര്ധൂതസ്തസ്യ തേജസാ ।
പത്രഗുഹ്യാന്തരേ സക്തോ ഹനുമാന് സംവൃതോഽഭവത് ॥ 31 ॥
സ താമസിതകേശാന്താം സുശ്രോണീം സംഹതസ്ത്നീമ് ।
ദിദൃക്ഷുരസിതാപാങ്ഗാമുപാവര്തത രാവണഃ ॥ 32 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ സുന്ദരകാണ്ഡേ അഷ്ടാദശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha aṣṭādaśassargaḥ |
tathā viprekṣyamāṇasya vanaṃ puṣpitapādapam |
vicinvataśca vaidehīṃ kiñciccheṣā niśā'bhavat || 1 ||
ṣaḍaṅgavedaviduṣāṃ kratupravarayājinām |
śuśrāva brahmaghoṣāṃśca sa virātre brahmarakṣasām || 2 ||
atha maṅgalavāditraśabdaiḥ śrutimanoharaiḥ |
prābudhyata mahābāhurdaśagrīvo mahābalaḥ || 3 ||
vibudhyatu yathākālaṃ rākṣasendraḥ pratāpavān |
srastamālyāmbaradharo vaidehīmanvacintayat || 4 ||
bhṛśaṃ niyuktastasyāṃ ca madanena madotkaṭaḥ |
na sa taṃ rākṣasaḥ kāmaṃ śaśākātmani gūhitum || 5 ||
sa sarvābharaṇairyukto bibhracchriyamanuttamām |
tāṃ nagairbahubhirjuṣṭāṃ sarvapuṣpaphalopagaiḥ || 6 ||
vṛtāṃ puṣkariṇībhiśca nānāpuṣpopaśobhitām |
sadā madaiśca vihagairvicitrāṃ paramādbhutām || 7 ||
īhāmṛgaiśca vividhairjuṣṭāṃ dṛṣṭimanoharaiḥ |
vīdhīḥ samprekṣamāṇaśca maṇikāñcanatoraṇāḥ || 8 ||
nānāmṛgagaṇākīrṇāṃ phalaiḥ prapatitairvṛtām |
aśokavanikāmeva prāviśatsantatadrumām || 9 ||
aṅganāśatamātraṃ tu taṃ vrajantamanuvrajat |
mahendramiva paulastyaṃ devagandharvayoṣitaḥ || 10 ||
dīpikāḥ kāñcanīḥ kāścijjagṛhustatra yoṣitaḥ |
vālavyajanahastāśca tālavṛntāni cāparāḥ || 11 ||
kāñcanairapi bhṛṅgārairjahruḥ salilamagrataḥ |
maṇḍalāgrān bṛsīścāpi gṛhyānyāḥ pṛṣṭhato yayuḥ || 12 ||
kācidratnamayīṃ sthālīṃ pūrṇāṃ pānasya bhāminī |
dakṣiṇā dakṣiṇenaiva tadā jagrāha pāṇinā || 13 ||
rājahaṃsapratīkāśaṃ chatraṃ pūrṇaśaśiprabham |
sauvarṇadaṇḍamaparā gṛhītvā pṛṣṭhato yayau || 14 ||
nidrāmadaparītākṣyo rāvaṇasyottamāḥ striyaḥ |
anujagmuḥ patiṃ vīraṃ ghanaṃ vidyullatā iva || 15 ||
vyāviddhahārakeyūrāḥ samāmṛditavarṇakāḥ |
samāgalitakeśāntāḥ sasvedavadanāstathā || 16 ||
ghūrṇantyo madaśeṣeṇa nidrayā ca śubhānanāḥ |
svedakliṣṭāṅgakusumāssumālyākulamūrdhajāḥ || 17 ||
prayāntaṃ naiṛtapatiṃ nāryo madiralocanāḥ |
bahumānācca kāmācca priyā bhāryāstamanvayuḥ || 18 ||
sa ca kāmaparādhīnaḥ patistāsāṃ mahābalaḥ |
sītāsaktamanā mando mandāñcitagatirbabhau || 19 ||
tataḥ kāñcīninādaṃ ca nūpurāṇāṃ ca nisvanam |
śuśrāva paramastrīṇāṃ sa kapirmārutātmajaḥ || 20 ||
taṃ cāpratimakarmāṇamacintyabalapauruṣam |
dvāradeśamanuprāptaṃ dadarśa hanumān kapiḥ || 21 ||
dīpikābhiranekābhiḥ samantādavabhāsitam |
gandhatailāvasiktābhirdhriyamāṇābhiragrataḥ || 22 ||
kāmadarpamadairyuktaṃ jihmatāmrāyatekṣaṇam |
samakṣamiva kandarpamapaviddhaśarāsanam || 23 ||
mathitāmṛtaphenābhamarajovastramuttamam |
salīlamanukarṣantaṃ vimuktaṃ saktamaṅgade || 24 ||
taṃ patraviṭape līnaḥ patrapuṣpaghanāvṛtaḥ |
samīpamiva saṅkrāntaṃ nidhyātumupacakrame || 25 ||
avekṣamāṇastu tato dadarśa kapikuñjaraḥ |
rūpayauvanasampannā rāvaṇasya varastriyaḥ || 26 ||
tābhiḥ parivṛto rājā surūpābhirmahāyaśāḥ |
tanmṛgadvijasaṅghuṣṭaṃ praviṣṭaḥ pramadāvanam || 27 ||
kṣībo vicitrābharaṇaḥ śaṅkukarṇo mahābalaḥ |
tena viśravasaḥ putraḥ sa dṛṣṭo rākṣasādhipaḥ || 28 ||
vṛtaḥ paramanārībhistārābhiriva candramāḥ |
taṃ dadarśa mahātejāstejovantaṃ mahākapiḥ || 29 ||
rāvaṇo'yaṃ mahābāhuriti sañcintya vānaraḥ |
avapluto mahātejā hanumānmārutātmajaḥ || 30 ||
sa tathāpyugratejāḥ sannirdhūtastasya tejasā |
patraguhyāntare sakto hanumān saṃvṛto'bhavat || 31 ||
sa tāmasitakeśāntāṃ suśroṇīṃ saṃhatastnīm |
didṛkṣurasitāpāṅgāmupāvartata rāvaṇaḥ || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe aṣṭādaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ अष्टादशस्सर्गः ।
तथा विप्रेक्ष्यमाणस्य वनं पुष्पितपादपम् ।
विचिन्वतश्च वैदेहीं किञ्चिच्छेषा निशाऽभवत् ॥ 1 ॥
षडङ्गवेदविदुषां क्रतुप्रवरयाजिनाम् ।
शुश्राव ब्रह्मघोषांश्च स विरात्रे ब्रह्मरक्षसाम् ॥ 2 ॥
अथ मङ्गलवादित्रशब्दैः श्रुतिमनोहरैः ।
प्राबुध्यत महाबाहुर्दशग्रीवो महाबलः ॥ 3 ॥
विबुध्यतु यथाकालं राक्षसेन्द्रः प्रतापवान् ।
स्रस्तमाल्याम्बरधरो वैदेहीमन्वचिन्तयत् ॥ 4 ॥
भृशं नियुक्तस्तस्यां च मदनेन मदोत्कटः ।
न स तं राक्षसः कामं शशाकात्मनि गूहितुम् ॥ 5 ॥
स सर्वाभरणैर्युक्तो बिभ्रच्छ्रियमनुत्तमाम् ।
तां नगैर्बहुभिर्जुष्टां सर्वपुष्पफलोपगैः ॥ 6 ॥
वृतां पुष्करिणीभिश्च नानापुष्पोपशोभिताम् ।
सदा मदैश्च विहगैर्विचित्रां परमाद्भुताम् ॥ 7 ॥
ईहामृगैश्च विविधैर्जुष्टां दृष्टिमनोहरैः ।
वीधीः सम्प्रेक्षमाणश्च मणिकाञ्चनतोरणाः ॥ 8 ॥
नानामृगगणाकीर्णां फलैः प्रपतितैर्वृताम् ।
अशोकवनिकामेव प्राविशत्सन्ततद्रुमाम् ॥ 9 ॥
अङ्गनाशतमात्रं तु तं व्रजन्तमनुव्रजत् ।
महेन्द्रमिव पौलस्त्यं देवगन्धर्वयोषितः ॥ 10 ॥
दीपिकाः काञ्चनीः काश्चिज्जगृहुस्तत्र योषितः ।
वालव्यजनहस्ताश्च तालवृन्तानि चापराः ॥ 11 ॥
काञ्चनैरपि भृङ्गारैर्जह्रुः सलिलमग्रतः ।
मण्डलाग्रान् बृसीश्चापि गृह्यान्याः पृष्ठतो ययुः ॥ 12 ॥
काचिद्रत्नमयीं स्थालीं पूर्णां पानस्य भामिनी ।
दक्षिणा दक्षिणेनैव तदा जग्राह पाणिना ॥ 13 ॥
राजहंसप्रतीकाशं छत्रं पूर्णशशिप्रभम् ।
सौवर्णदण्डमपरा गृहीत्वा पृष्ठतो ययौ ॥ 14 ॥
निद्रामदपरीताक्ष्यो रावणस्योत्तमाः स्त्रियः ।
अनुजग्मुः पतिं वीरं घनं विद्युल्लता इव ॥ 15 ॥
व्याविद्धहारकेयूराः समामृदितवर्णकाः ।
समागलितकेशान्ताः सस्वेदवदनास्तथा ॥ 16 ॥
घूर्णन्त्यो मदशेषेण निद्रया च शुभाननाः ।
स्वेदक्लिष्टाङ्गकुसुमास्सुमाल्याकुलमूर्धजाः ॥ 17 ॥
प्रयान्तं नैऋतपतिं नार्यो मदिरलोचनाः ।
बहुमानाच्च कामाच्च प्रिया भार्यास्तमन्वयुः ॥ 18 ॥
स च कामपराधीनः पतिस्तासां महाबलः ।
सीतासक्तमना मन्दो मन्दाञ्चितगतिर्बभौ ॥ 19 ॥
ततः काञ्चीनिनादं च नूपुराणां च निस्वनम् ।
शुश्राव परमस्त्रीणां स कपिर्मारुतात्मजः ॥ 20 ॥
तं चाप्रतिमकर्माणमचिन्त्यबलपौरुषम् ।
द्वारदेशमनुप्राप्तं ददर्श हनुमान् कपिः ॥ 21 ॥
दीपिकाभिरनेकाभिः समन्तादवभासितम् ।
गन्धतैलावसिक्ताभिर्ध्रियमाणाभिरग्रतः ॥ 22 ॥
कामदर्पमदैर्युक्तं जिह्मताम्रायतेक्षणम् ।
समक्षमिव कन्दर्पमपविद्धशरासनम् ॥ 23 ॥
मथितामृतफेनाभमरजोवस्त्रमुत्तमम् ।
सलीलमनुकर्षन्तं विमुक्तं सक्तमङ्गदे ॥ 24 ॥
तं पत्रविटपे लीनः पत्रपुष्पघनावृतः ।
समीपमिव सङ्क्रान्तं निध्यातुमुपचक्रमे ॥ 25 ॥
अवेक्षमाणस्तु ततो ददर्श कपिकुञ्जरः ।
रूपयौवनसम्पन्ना रावणस्य वरस्त्रियः ॥ 26 ॥
ताभिः परिवृतो राजा सुरूपाभिर्महायशाः ।
तन्मृगद्विजसङ्घुष्टं प्रविष्टः प्रमदावनम् ॥ 27 ॥
क्षीबो विचित्राभरणः शङ्कुकर्णो महाबलः ।
तेन विश्रवसः पुत्रः स दृष्टो राक्षसाधिपः ॥ 28 ॥
वृतः परमनारीभिस्ताराभिरिव चन्द्रमाः ।
तं ददर्श महातेजास्तेजोवन्तं महाकपिः ॥ 29 ॥
रावणोऽयं महाबाहुरिति सञ्चिन्त्य वानरः ।
अवप्लुतो महातेजा हनुमान्मारुतात्मजः ॥ 30 ॥
स तथाप्युग्रतेजाः सन्निर्धूतस्तस्य तेजसा ।
पत्रगुह्यान्तरे सक्तो हनुमान् संवृतोऽभवत् ॥ 31 ॥
स तामसितकेशान्तां सुश्रोणीं संहतस्त्नीम् ।
दिदृक्षुरसितापाङ्गामुपावर्तत रावणः ॥ 32 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे अष्टादशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha aṣṭādaśassargaḥ |
tathā viprekṣyamāṇasya vanaṃ puṣpitapādapam |
vicinvataśca vaidehīṃ kiñciccheṣā niśā'bhavat || 1 ||
ṣaḍaṅgavedaviduṣāṃ kratupravarayājinām |
śuśrāva brahmaghoṣāṃśca sa virātre brahmarakṣasām || 2 ||
atha maṅgalavāditraśabdaiḥ śrutimanoharaiḥ |
prābudhyata mahābāhurdaśagrīvo mahābalaḥ || 3 ||
vibudhyatu yathākālaṃ rākṣasendraḥ pratāpavān |
srastamālyāmbaradharo vaidehīmanvacintayat || 4 ||
bhṛśaṃ niyuktastasyāṃ ca madanena madotkaṭaḥ |
na sa taṃ rākṣasaḥ kāmaṃ śaśākātmani gūhitum || 5 ||
sa sarvābharaṇairyukto bibhracchriyamanuttamām |
tāṃ nagairbahubhirjuṣṭāṃ sarvapuṣpaphalopagaiḥ || 6 ||
vṛtāṃ puṣkariṇībhiśca nānāpuṣpopaśobhitām |
sadā madaiśca vihagairvicitrāṃ paramādbhutām || 7 ||
īhāmṛgaiśca vividhairjuṣṭāṃ dṛṣṭimanoharaiḥ |
vīdhīḥ samprekṣamāṇaśca maṇikāñcanatoraṇāḥ || 8 ||
nānāmṛgagaṇākīrṇāṃ phalaiḥ prapatitairvṛtām |
aśokavanikāmeva prāviśatsantatadrumām || 9 ||
aṅganāśatamātraṃ tu taṃ vrajantamanuvrajat |
mahendramiva paulastyaṃ devagandharvayoṣitaḥ || 10 ||
dīpikāḥ kāñcanīḥ kāścijjagṛhustatra yoṣitaḥ |
vālavyajanahastāśca tālavṛntāni cāparāḥ || 11 ||
kāñcanairapi bhṛṅgārairjahruḥ salilamagrataḥ |
maṇḍalāgrān bṛsīścāpi gṛhyānyāḥ pṛṣṭhato yayuḥ || 12 ||
kācidratnamayīṃ sthālīṃ pūrṇāṃ pānasya bhāminī |
dakṣiṇā dakṣiṇenaiva tadā jagrāha pāṇinā || 13 ||
rājahaṃsapratīkāśaṃ chatraṃ pūrṇaśaśiprabham |
sauvarṇadaṇḍamaparā gṛhītvā pṛṣṭhato yayau || 14 ||
nidrāmadaparītākṣyo rāvaṇasyottamāḥ striyaḥ |
anujagmuḥ patiṃ vīraṃ ghanaṃ vidyullatā iva || 15 ||
vyāviddhahārakeyūrāḥ samāmṛditavarṇakāḥ |
samāgalitakeśāntāḥ sasvedavadanāstathā || 16 ||
ghūrṇantyo madaśeṣeṇa nidrayā ca śubhānanāḥ |
svedakliṣṭāṅgakusumāssumālyākulamūrdhajāḥ || 17 ||
prayāntaṃ naiṛtapatiṃ nāryo madiralocanāḥ |
bahumānācca kāmācca priyā bhāryāstamanvayuḥ || 18 ||
sa ca kāmaparādhīnaḥ patistāsāṃ mahābalaḥ |
sītāsaktamanā mando mandāñcitagatirbabhau || 19 ||
tataḥ kāñcīninādaṃ ca nūpurāṇāṃ ca nisvanam |
śuśrāva paramastrīṇāṃ sa kapirmārutātmajaḥ || 20 ||
taṃ cāpratimakarmāṇamacintyabalapauruṣam |
dvāradeśamanuprāptaṃ dadarśa hanumān kapiḥ || 21 ||
dīpikābhiranekābhiḥ samantādavabhāsitam |
gandhatailāvasiktābhirdhriyamāṇābhiragrataḥ || 22 ||
kāmadarpamadairyuktaṃ jihmatāmrāyatekṣaṇam |
samakṣamiva kandarpamapaviddhaśarāsanam || 23 ||
mathitāmṛtaphenābhamarajovastramuttamam |
salīlamanukarṣantaṃ vimuktaṃ saktamaṅgade || 24 ||
taṃ patraviṭape līnaḥ patrapuṣpaghanāvṛtaḥ |
samīpamiva saṅkrāntaṃ nidhyātumupacakrame || 25 ||
avekṣamāṇastu tato dadarśa kapikuñjaraḥ |
rūpayauvanasampannā rāvaṇasya varastriyaḥ || 26 ||
tābhiḥ parivṛto rājā surūpābhirmahāyaśāḥ |
tanmṛgadvijasaṅghuṣṭaṃ praviṣṭaḥ pramadāvanam || 27 ||
kṣībo vicitrābharaṇaḥ śaṅkukarṇo mahābalaḥ |
tena viśravasaḥ putraḥ sa dṛṣṭo rākṣasādhipaḥ || 28 ||
vṛtaḥ paramanārībhistārābhiriva candramāḥ |
taṃ dadarśa mahātejāstejovantaṃ mahākapiḥ || 29 ||
rāvaṇo'yaṃ mahābāhuriti sañcintya vānaraḥ |
avapluto mahātejā hanumānmārutātmajaḥ || 30 ||
sa tathāpyugratejāḥ sannirdhūtastasya tejasā |
patraguhyāntare sakto hanumān saṃvṛto'bhavat || 31 ||
sa tāmasitakeśāntāṃ suśroṇīṃ saṃhatastnīm |
didṛkṣurasitāpāṅgāmupāvartata rāvaṇaḥ || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe aṣṭādaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.