ਅਥ ਤृਤੀਯੋऽਧ੍ਯਾਯਃ ॥
ਅਥ ਕਾਮ੍ਯਜਪਸ੍ਥਾਨਂ ਕਥਯਾਮਿ ਵਰਾਨਨੇ ।
ਸਾਗਰਾਨ੍ਤੇ ਸਰਿਤ੍ਤੀਰੇ ਤੀਰ੍ਥੇ ਹਰਿਹਰਾਲਯੇ ॥ 236 ॥
ਸ਼ਕ੍ਤਿਦੇਵਾਲਯੇ ਗੋष੍ਠੇ ਸਰ੍ਵਦੇਵਾਲਯੇ ਸ਼ੁਭੇ ।
ਵਟਸ੍ਯ ਧਾਤ੍ਰ੍ਯਾ ਮੂਲੇ ਵਾ ਮਠੇ ਬृਨ੍ਦਾਵਨੇ ਤਥਾ ॥ 237 ॥
ਪਵਿਤ੍ਰੇ ਨਿਰ੍ਮਲੇ ਦੇਸ਼ੇ ਨਿਤ੍ਯਾਨੁष੍ਠਾਨਤੋऽਪਿ ਵਾ ।
ਨਿਰ੍ਵੇਦਨੇਨ ਮੌਨੇਨ ਜਪਮੇਤਤ੍ ਸਮਾਰਭੇਤ੍ ॥ 238 ॥
ਜਾਪ੍ਯੇਨ ਜਯਮਾਪ੍ਨੋਤਿ ਜਪਸਿਦ੍ਧਿਂ ਫਲਂ ਤਥਾ ।
ਹੀਨਂ ਕਰ੍ਮ ਤ੍ਯਜੇਤ੍ਸਰ੍ਵਂ ਗਰ੍ਹਿਤਸ੍ਥਾਨਮੇਵ ਚ ॥ 239 ॥
ਸ਼੍ਮਸ਼ਾਨੇ ਬਿਲ੍ਵਮੂਲੇ ਵਾ ਵਟਮੂਲਾਨ੍ਤਿਕੇ ਤਥਾ ।
ਸਿਦ੍ਧ੍ਯਨ੍ਤਿ ਕਾਨਕੇ ਮੂਲੇ ਚੂਤਵृਕ੍षਸ੍ਯ ਸਨ੍ਨਿਧੌ ॥ 240 ॥
ਪੀਤਾਸਨਂ ਮੋਹਨੇ ਤੁ ਹ੍ਯਸਿਤਂ ਚਾਭਿਚਾਰਿਕੇ ।
ਜ੍ਞੇਯਂ ਸ਼ੁਕ੍ਲਂ ਚ ਸ਼ਾਨ੍ਤ੍ਯਰ੍ਥਂ ਵਸ਼੍ਯੇ ਰਕ੍ਤਂ ਪ੍ਰਕੀਰ੍ਤਿਤਮ੍ ॥ 241 ॥
ਜਪਂ ਹੀਨਾਸਨਂ ਕੁਰ੍ਵਨ੍ ਹੀਨਕਰ੍ਮਫਲਪ੍ਰਦਮ੍ ।
ਗੁਰੁਗੀਤਾਂ ਪ੍ਰਯਾਣੇ ਵਾ ਸਙ੍ਗ੍ਰਾਮੇ ਰਿਪੁਸਙ੍ਕਟੇ ॥ 242 ॥
ਜਪਨ੍ ਜਯਮਵਾਪ੍ਨੋਤਿ ਮਰਣੇ ਮੁਕ੍ਤਿਦਾਯਿਕਾ ।
ਸਰ੍ਵਕਰ੍ਮਾਣਿ ਸਿਦ੍ਧ੍ਯਨ੍ਤਿ ਗੁਰੁਪੁਤ੍ਰੇ ਨ ਸਂਸ਼ਯਃ ॥ 243 ॥
ਗੁਰੁਮਨ੍ਤ੍ਰੋ ਮੁਖੇ ਯਸ੍ਯ ਤਸ੍ਯ ਸਿਦ੍ਧ੍ਯਨ੍ਤਿ ਨਾऽਨ੍ਯਥਾ ।
ਦੀਕ੍षਯਾ ਸਰ੍ਵਕਰ੍ਮਾਣਿ ਸਿਦ੍ਧ੍ਯਨ੍ਤਿ ਗੁਰੁਪੁਤ੍ਰਕੇ ॥ 244 ॥
ਭਵਮੂਲਵਿਨਾਸ਼ਾਯ ਚਾष੍ਟਪਾਸ਼ਨਿਵृਤ੍ਤਯੇ ।
ਗੁਰੁਗੀਤਾਮ੍ਭਸਿ ਸ੍ਨਾਨਂ ਤਤ੍ਤ੍ਵਜ੍ਞਃ ਕੁਰੁਤੇ ਸਦਾ ॥ 245 ॥
ਸ ਏਵਂ ਸਦ੍ਗੁਰੁਃ ਸਾਕ੍षਾਤ੍ ਸਦਸਦ੍ਬ੍ਰਹ੍ਮਵਿਤ੍ਤਮਃ ।
ਤਸ੍ਯ ਸ੍ਥਾਨਾਨਿ ਸਰ੍ਵਾਣਿ ਪਵਿਤ੍ਰਾਣਿ ਨ ਸਂਸ਼ਯਃ ॥ 246 ॥
ਸਰ੍ਵਸ਼ੁਦ੍ਧਃ ਪਵਿਤ੍ਰੋऽਸੌ ਸ੍ਵਭਾਵਾਦ੍ਯਤ੍ਰ ਤਿष੍ਠਤਿ ।
ਤਤ੍ਰ ਦੇਵਗਣਾਃ ਸਰ੍ਵੇ ਕ੍षੇਤ੍ਰਪੀਠੇ ਚਰਨ੍ਤਿ ਚ ॥ 247 ॥
ਆਸਨਸ੍ਥਾਃ ਸ਼ਯਾਨਾ ਵਾ ਗਚ੍ਛਨ੍ਤਸ੍ਤਿष੍ਠਤੋऽਪਿ ਵਾ ।
ਅਸ਼੍ਵਾਰੂਢਾ ਗਜਾਰੂਢਾਃ ਸੁषੁਪ੍ਤਾ ਜਾਗ੍ਰਤੋऽਪਿ ਵਾ ॥ 248 ॥
ਸ਼ੁਚਿਰ੍ਭੂਤਾ ਜ੍ਞਾਨਵਨ੍ਤੋ ਗੁਰੁਗੀਤਾਂ ਜਪਨ੍ਤਿ ਯੇ ।
ਤੇषਾਂ ਦਰ੍ਸ਼ਨਸਂਸ੍ਪਰ੍ਸ਼ਾਤ੍ ਦਿਵ੍ਯਜ੍ਞਾਨਂ ਪ੍ਰਜਾਯਤੇ ॥ 249 ॥
ਸਮੁਦ੍ਰੇ ਵੈ ਯਥਾ ਤੋਯਂ ਕ੍षੀਰੇ ਕ੍षੀਰਂ ਜਲੇ ਜਲਮ੍ ।
ਭਿਨ੍ਨੇ ਕੁਮ੍ਭੇ ਯਥਾऽऽਕਾਸ਼ਂ ਤਥਾऽऽਤ੍ਮਾ ਪਰਮਾਤ੍ਮਨਿ ॥ 250 ॥
ਤਥੈਵ ਜ੍ਞਾਨਵਾਨ੍ ਜੀਵਃ ਪਰਮਾਤ੍ਮਨਿ ਸਰ੍ਵਦਾ ।
ਐਕ੍ਯੇਨ ਰਮਤੇ ਜ੍ਞਾਨੀ ਯਤ੍ਰ ਕੁਤ੍ਰ ਦਿਵਾਨਿਸ਼ਮ੍ ॥ 251 ॥
ਏਵਂਵਿਧੋ ਮਹਾਯੁਕ੍ਤਃ ਸਰ੍ਵਤ੍ਰ ਵਰ੍ਤਤੇ ਸਦਾ ।
ਤਸ੍ਮਾਤ੍ਸਰ੍ਵਪ੍ਰਕਾਰੇਣ ਗੁਰੁਭਕ੍ਤਿਂ ਸਮਾਚਰੇਤ੍ ॥ 252 ॥
ਗੁਰੁਸਨ੍ਤੋषਣਾਦੇਵ ਮੁਕ੍ਤੋ ਭਵਤਿ ਪਾਰ੍ਵਤਿ ।
ਅਣਿਮਾਦਿषੁ ਭੋਕ੍ਤृਤ੍ਵਂ ਕृਪਯਾ ਦੇਵਿ ਜਾਯਤੇ ॥ 253 ॥
ਸਾਮ੍ਯੇਨ ਰਮਤੇ ਜ੍ਞਾਨੀ ਦਿਵਾ ਵਾ ਯਦਿ ਵਾ ਨਿਸ਼ਿ ।
ਏਵਂਵਿਧੋ ਮਹਾਮੌਨੀ ਤ੍ਰੈਲੋਕ੍ਯਸਮਤਾਂ ਵ੍ਰਜੇਤ੍ ॥ 254 ॥
ਅਥ ਸਂਸਾਰਿਣਃ ਸਰ੍ਵੇ ਗੁਰੁਗੀਤਾ ਜਪੇਨ ਤੁ ।
ਸਰ੍ਵਾਨ੍ ਕਾਮਾਂਸ੍ਤੁ ਭੁਞ੍ਜਨ੍ਤਿ ਤ੍ਰਿਸਤ੍ਯਂ ਮਮ ਭਾषਿਤਮ੍ ॥ 255 ॥
ਸਤ੍ਯਂ ਸਤ੍ਯਂ ਪੁਨਃ ਸਤ੍ਯਂ ਧਰ੍ਮਸਾਰਂ ਮਯੋਦਿਤਮ੍ ।
ਗੁਰੁਗੀਤਾਸਮਂ ਸ੍ਤੋਤ੍ਰਂ ਨਾਸ੍ਤਿ ਤਤ੍ਤ੍ਵਂ ਗੁਰੋਃ ਪਰਮ੍ ॥ 256 ॥
ਗੁਰੁਰ੍ਦੇਵੋ ਗੁਰੁਰ੍ਧਰ੍ਮੋ ਗੁਰੌ ਨਿष੍ਠਾ ਪਰਂ ਤਪਃ ।
ਗੁਰੋਃ ਪਰਤਰਂ ਨਾਸ੍ਤਿ ਤ੍ਰਿਵਾਰਂ ਕਥਯਾਮਿ ਤੇ ॥ 257 ॥
ਧਨ੍ਯਾ ਮਾਤਾ ਪਿਤਾ ਧਨ੍ਯੋ ਗੋਤ੍ਰਂ ਧਨ੍ਯਂ ਕੁਲੋਦ੍ਭਵਃ ।
ਧਨ੍ਯਾ ਚ ਵਸੁਧਾ ਦੇਵਿ ਯਤ੍ਰ ਸ੍ਯਾਦ੍ਗੁਰੁਭਕ੍ਤਤਾ ॥ 258 ॥
ਆਕਲ੍ਪਜਨ੍ਮ ਕੋਟੀਨਾਂ ਯਜ੍ਞਵ੍ਰਤਤਪਃ ਕ੍ਰਿਯਾਃ ।
ਤਾਃ ਸਰ੍ਵਾਃ ਸਫਲਾ ਦੇਵਿ ਗੁਰੂਸਨ੍ਤੋषਮਾਤ੍ਰਤਃ ॥ 259 ॥
ਸ਼ਰੀਰਮਿਨ੍ਦ੍ਰਿਯਂ ਪ੍ਰਾਣਮਰ੍ਥਂ ਸ੍ਵਜਨਬਨ੍ਧੁਤਾ ।
ਮਾਤृਕੁਲਂ ਪਿਤृਕੁਲਂ ਗੁਰੁਰੇਵ ਨ ਸਂਸ਼ਯਃ ॥ 260 ॥
ਮਨ੍ਦਭਾਗ੍ਯਾ ਹ੍ਯਸ਼ਕ੍ਤਾਸ਼੍ਚ ਯੇ ਜਨਾ ਨਾਨੁਮਨ੍ਵਤੇ ।
ਗੁਰੁਸੇਵਾਸੁ ਵਿਮੁਖਾਃ ਪਚ੍ਯਨ੍ਤੇ ਨਰਕੇऽਸ਼ੁਚੌ ॥ 261 ॥
ਵਿਦ੍ਯਾ ਧਨਂ ਬਲਂ ਚੈਵ ਤੇषਾਂ ਭਾਗ੍ਯਂ ਨਿਰਰ੍ਥਕਮ੍ ।
ਯੇषਾਂ ਗੁਰੂਕृਪਾ ਨਾਸ੍ਤਿ ਅਧੋ ਗਚ੍ਛਨ੍ਤਿ ਪਾਰ੍ਵਤਿ ॥ 262 ॥
ਬ੍ਰਹ੍ਮਾ ਵਿष੍ਣੁਸ਼੍ਚ ਰੁਦ੍ਰਸ਼੍ਚ ਦੇਵਾਸ਼੍ਚ ਪਿਤृਕਿਨ੍ਨਰਾਃ ।
ਸਿਦ੍ਧਚਾਰਣਯਕ੍षਾਸ਼੍ਚ ਅਨ੍ਯੇ ਚ ਮੁਨਯੋ ਜਨਾਃ ॥ 263 ॥
ਗੁਰੁਭਾਵਃ ਪਰਂ ਤੀਰ੍ਥਮਨ੍ਯਤੀਰ੍ਥਂ ਨਿਰਰ੍ਥਕਮ੍ ।
ਸਰ੍ਵਤੀਰ੍ਥਮਯਂ ਦੇਵਿ ਸ਼੍ਰੀਗੁਰੋਸ਼੍ਚਰਣਾਮ੍ਬੁਜਮ੍ ॥ 264 ॥
ਕਨ੍ਯਾਭੋਗਰਤਾ ਮਨ੍ਦਾਃ ਸ੍ਵਕਾਨ੍ਤਾਯਾਃ ਪਰਾਙ੍ਮੁਖਾਃ ।
ਅਤਃ ਪਰਂ ਮਯਾ ਦੇਵਿ ਕਥਿਤਂ ਨ ਮਮ ਪ੍ਰਿਯੇ ॥ 265 ॥
ਇਦਂ ਰਹਸ੍ਯਮਸ੍ਪष੍ਟਂ ਵਕ੍ਤਵ੍ਯਂ ਚ ਵਰਾਨਨੇ ।
ਸੁਗੋਪ੍ਯਂ ਚ ਤਵਾਗ੍ਰੇ ਤੁ ਮਮਾਤ੍ਮਪ੍ਰੀਤਯੇ ਸਤਿ ॥ 266 ॥
ਸ੍ਵਾਮਿਮੁਖ੍ਯਗਣੇਸ਼ਾਦ੍ਯਾਨ੍ ਵੈष੍ਣਵਾਦੀਂਸ਼੍ਚ ਪਾਰ੍ਵਤਿ ।
ਨ ਵਕ੍ਤਵ੍ਯਂ ਮਹਾਮਾਯੇ ਪਾਦਸ੍ਪਰ੍ਸ਼ਂ ਕੁਰੁष੍ਵ ਮੇ ॥ 267 ॥
ਅਭਕ੍ਤੇ ਵਞ੍ਚਕੇ ਧੂਰ੍ਤੇ ਪਾषਣ੍ਡੇ ਨਾਸ੍ਤਿਕਾਦਿषੁ ।
ਮਨਸਾऽਪਿ ਨ ਵਕ੍ਤਵ੍ਯਾ ਗੁਰੁਗੀਤਾ ਕਦਾਚਨ ॥ 268 ॥
ਗੁਰਵੋ ਬਹਵਃ ਸਨ੍ਤਿ ਸ਼ਿष੍ਯਵਿਤ੍ਤਾਪਹਾਰਕਾਃ ।
ਤਮੇਕਂ ਦੁਰ੍ਲਭਂ ਮਨ੍ਯੇ ਸ਼ਿष੍ਯਹृਤ੍ਤਾਪਹਾਰਕਮ੍ ॥ 269 ॥
ਚਾਤੁਰ੍ਯਵਾਨ੍ ਵਿਵੇਕੀ ਚ ਅਧ੍ਯਾਤ੍ਮਜ੍ਞਾਨਵਾਨ੍ ਸ਼ੁਚਿਃ ।
ਮਾਨਸਂ ਨਿਰ੍ਮਲਂ ਯਸ੍ਯ ਗੁਰੁਤ੍ਵਂ ਤਸ੍ਯ ਸ਼ੋਭਤੇ ॥ 270 ॥
ਗੁਰਵੋ ਨਿਰ੍ਮਲਾਃ ਸ਼ਾਨ੍ਤਾਃ ਸਾਧਵੋ ਮਿਤਭਾषਿਣਃ ।
ਕਾਮਕ੍ਰੋਧਵਿਨਿਰ੍ਮੁਕ੍ਤਾਃ ਸਦਾਚਾਰਾਃ ਜਿਤੇਨ੍ਦ੍ਰਿਯਾਃ ॥ 271 ॥
ਸੂਚਕਾਦਿਪ੍ਰਭੇਦੇਨ ਗੁਰਵੋ ਬਹੁਧਾ ਸ੍ਮृਤਾਃ ।
ਸ੍ਵਯਂ ਸਮ੍ਯਕ੍ ਪਰੀਕ੍ष੍ਯਾਥ ਤਤ੍ਤ੍ਵਨਿष੍ਠਂ ਭਜੇਤ੍ਸੁਧੀਃ ॥ 272 ॥
ਵਰ੍ਣਜਾਲਮਿਦਂ ਤਦ੍ਵਦ੍ਬਾਹ੍ਯਸ਼ਾਸ੍ਤ੍ਰਂ ਤੁ ਲੌਕਿਕਮ੍ ।
ਯਸ੍ਮਿਨ੍ ਦੇਵਿ ਸਮਭ੍ਯਸ੍ਤਂ ਸ ਗੁਰੁਃ ਸੁਚਕਃ ਸ੍ਮृਤਃ ॥ 273 ॥
ਵਰ੍ਣਾਸ਼੍ਰਮੋਚਿਤਾਂ ਵਿਦ੍ਯਾਂ ਧਰ੍ਮਾਧਰ੍ਮਵਿਧਾਯਿਨੀਮ੍ ।
ਪ੍ਰਵਕ੍ਤਾਰਂ ਗੁਰੁਂ ਵਿਦ੍ਧਿ ਵਾਚਕਂ ਤ੍ਵਿਤਿ ਪਾਰ੍ਵਤਿ ॥ 274 ॥
ਪਞ੍ਚਾਕ੍षਰ੍ਯਾਦਿਮਨ੍ਤ੍ਰਾਣਾਮੁਪਦੇष੍ਟਾ ਤੁ ਪਾਰ੍ਵਤਿ ।
ਸ ਗੁਰੁਰ੍ਬੋਧਕੋ ਭੂਯਾਦੁਭਯੋਰਯਮੁਤ੍ਤਮਃ ॥ 275 ॥
ਮੋਹਮਾਰਣਵਸ਼੍ਯਾਦਿਤੁਚ੍ਛਮਨ੍ਤ੍ਰੋਪਦੇਸ਼ਿਨਮ੍ ।
ਨਿषਿਦ੍ਧਗੁਰੁਰਿਤ੍ਯਾਹੁਃ ਪਣ੍ਡਿਤਾਸ੍ਤਤ੍ਤ੍ਵਦਰ੍ਸ਼ਿਨਃ ॥ 276 ॥
ਅਨਿਤ੍ਯਮਿਤਿ ਨਿਰ੍ਦਿਸ਼੍ਯ ਸਂਸਾਰਂ ਸਙ੍ਕਟਾਲਯਮ੍ ।
ਵੈਰਾਗ੍ਯਪਥਦਰ੍ਸ਼ੀ ਯਃ ਸ ਗੁਰੁਰ੍ਵਿਹਿਤਃ ਪ੍ਰਿਯੇ ॥ 277 ॥
ਤਤ੍ਤ੍ਵਮਸ੍ਯਾਦਿਵਾਕ੍ਯਾਨਾਮੁਪਦੇष੍ਟਾ ਤੁ ਪਾਰ੍ਵਤਿ ।
ਕਾਰਣਾਖ੍ਯੋ ਗੁਰੁਃ ਪ੍ਰੋਕ੍ਤੋ ਭਵਰੋਗਨਿਵਾਰਕਃ ॥ 278 ॥
ਸਰ੍ਵਸਨ੍ਦੇਹਸਨ੍ਦੋਹਨਿਰ੍ਮੂਲਨਵਿਚਕ੍षਣਃ ।
ਜਨ੍ਮਮृਤ੍ਯੁਭਯਘ੍ਨੋ ਯਃ ਸ ਗੁਰੁਃ ਪਰਮੋ ਮਤਃ ॥ 279 ॥
ਬਹੁਜਨ੍ਮਕृਤਾਤ੍ ਪੁਣ੍ਯਾਲ੍ਲਭ੍ਯਤੇऽਸੌ ਮਹਾਗੁਰੁਃ ।
ਲਬ੍ਧ੍ਵਾऽਮੁਂ ਨ ਪੁਨਰ੍ਯਾਤਿ ਸ਼ਿष੍ਯਃ ਸਂਸਾਰਬਨ੍ਧਨਮ੍ ॥ 280 ॥
ਏਵਂ ਬਹੁਵਿਧਾ ਲੋਕੇ ਗੁਰਵਃ ਸਨ੍ਤਿ ਪਾਰ੍ਵਤਿ ।
ਤੇषੁ ਸਰ੍ਵਪ੍ਰਯਤ੍ਨੇਨ ਸੇਵ੍ਯੋ ਹਿ ਪਰਮੋ ਗੁਰੁਃ ॥ 281 ॥
ਨਿषਿਦ੍ਧਗੁਰੁਸ਼ਿष੍ਯਸ੍ਤੁ ਦੁष੍ਟਸਙ੍ਕਲ੍ਪਦੂषਿਤਃ ।
ਬ੍ਰਹ੍ਮਪ੍ਰਲਯਪਰ੍ਯਨ੍ਤਂ ਨ ਪੁਨਰ੍ਯਾਤਿ ਮਰ੍ਤ੍ਯਤਾਮ੍ ॥ 282 ॥
ਏਵਂ ਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾ ਮਹਾਦੇਵੀ ਮਹਾਦੇਵਵਚਸ੍ਤਥਾ ।
ਅਤ੍ਯਨ੍ਤਵਿਹ੍ਵਲਮਨਾਃ ਸ਼ਙ੍ਕਰਂ ਪਰਿਪृਚ੍ਛਤਿ ॥ 283 ॥
ਪਾਰ੍ਵਤ੍ਯੁਵਾਚ ।
ਨਮਸ੍ਤੇ ਦੇਵਦੇਵਾਤ੍ਰ ਸ਼੍ਰੋਤਵ੍ਯਂ ਕਿਞ੍ਚਿਦਸ੍ਤਿ ਮੇ ।
ਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾ ਤ੍ਵਦ੍ਵਾਕ੍ਯਮਧੁਨਾ ਭृਸ਼ਂ ਸ੍ਯਾਦ੍ਵਿਹ੍ਵਲਂ ਮਨਃ ॥ 284 ॥
ਸ੍ਵਯਂ ਮੂਢਾ ਮृਤ੍ਯੁਭੀਤਾਃ ਸੁਕृਤਾਦ੍ਵਿਰਤਿਂ ਗਤਾਃ ।
ਦੈਵਾਨ੍ਨਿषਿਦ੍ਧਗੁਰੁਗਾ ਯਦਿ ਤੇषਾਂ ਤੁ ਕਾ ਗਤਿਃ ॥ 285 ॥
ਸ਼੍ਰੀ ਮਹਾਦੇਵ ਉਵਾਚ ।
ਸ਼ृਣੁ ਤਤ੍ਤ੍ਵਮਿਦਂ ਦੇਵਿ ਯਦਾ ਸ੍ਯਾਦ੍ਵਿਰਤੋ ਨਰਃ ।
ਤਦਾऽਸਾਵਧਿਕਾਰੀਤਿ ਪ੍ਰੋਚ੍ਯਤੇ ਸ਼੍ਰੁਤਿਮਸ੍ਤਕੈਃ ॥ 286 ॥
ਅਖਣ੍ਡੈਕਰਸਂ ਬ੍ਰਹ੍ਮ ਨਿਤ੍ਯਮੁਕ੍ਤਂ ਨਿਰਾਮਯਮ੍ ।
ਸ੍ਵਸ੍ਮਿਨ੍ ਸਨ੍ਦਰ੍ਸ਼ਿਤਂ ਯੇਨ ਸ ਭਵੇਦਸ੍ਯਂ ਦੇਸ਼ਿਕਃ ॥ 287 ॥
ਜਲਾਨਾਂ ਸਾਗਰੋ ਰਾਜਾ ਯਥਾ ਭਵਤਿ ਪਾਰ੍ਵਤਿ ।
ਗੁਰੂਣਾਂ ਤਤ੍ਰ ਸਰ੍ਵੇषਾਂ ਰਾਜਾऽਯਂ ਪਰਮੋ ਗੁਰੁਃ ॥ 288 ॥
ਮੋਹਾਦਿਰਹਿਤਃ ਸ਼ਾਨ੍ਤੋ ਨਿਤ੍ਯਤृਪ੍ਤੋ ਨਿਰਾਸ਼੍ਰਯਃ ।
ਤृਣੀਕृਤਬ੍ਰਹ੍ਮਵਿष੍ਣੁਵੈਭਵਃ ਪਰਮੋ ਗੁਰੁਃ ॥ 289 ॥
ਸਰ੍ਵਕਾਲਵਿਦੇਸ਼ੇषੁ ਸ੍ਵਤਨ੍ਤ੍ਰੋ ਨਿਸ਼੍ਚਲਸ੍ਸੁਖੀ ।
ਅਖਣ੍ਡੈਕਰਸਾਸ੍ਵਾਦਤृਪ੍ਤੋ ਹਿ ਪਰਮੋ ਗੁਰੁਃ ॥ 290 ॥
ਦ੍ਵੈਤਾਦ੍ਵੈਤਵਿਨਿਰ੍ਮੁਕ੍ਤਃ ਸ੍ਵਾਨੁਭੂਤਿਪ੍ਰਕਾਸ਼ਵਾਨ੍ ।
ਅਜ੍ਞਾਨਾਨ੍ਧਤਮਸ਼੍ਛੇਤ੍ਤਾ ਸਰ੍ਵਜ੍ਞਃ ਪਰਮੋ ਗੁਰੁਃ ॥ 291 ॥
ਯਸ੍ਯ ਦਰ੍ਸ਼ਨਮਾਤ੍ਰੇਣ ਮਨਸਃ ਸ੍ਯਾਤ੍ ਪ੍ਰਸਨ੍ਨਤਾ ।
ਸ੍ਵਯਂ ਭੂਯਾਤ੍ ਧृਤਿਸ਼੍ਸ਼ਾਨ੍ਤਿਃ ਸ ਭਵੇਤ੍ ਪਰਮੋ ਗੁਰੁਃ ॥ 292 ॥
ਸਿਦ੍ਧਿਜਾਲਂ ਸਮਾਲੋਕ੍ਯ ਯੋਗਿਨਾਂ ਮਨ੍ਤ੍ਰਵਾਦਿਨਾਮ੍ ।
ਤੁਚ੍ਛਾਕਾਰਮਨੋਵृਤ੍ਤਿਃ ਯਸ੍ਯਾਸੌ ਪਰਮੋ ਗੁਰੁਃ ॥ 293 ॥
ਸ੍ਵਸ਼ਰੀਰਂ ਸ਼ਵਂ ਪਸ਼੍ਯਨ੍ ਤਥਾ ਸ੍ਵਾਤ੍ਮਾਨਮਦ੍ਵਯਮ੍ ।
ਯਃ ਸ੍ਤ੍ਰੀਕਨਕਮੋਹਘ੍ਨਃ ਸ ਭਵੇਤ੍ ਪਰਮੋ ਗੁਰੁਃ ॥ 294 ॥
ਮੌਨੀ ਵਾਗ੍ਮੀਤਿ ਤਤ੍ਤ੍ਵਜ੍ਞੋ ਦ੍ਵਿਧਾऽਭੂਚ੍ਛृਣੁ ਪਾਰ੍ਵਤਿ ।
ਨ ਕਸ਼੍ਚਿਨ੍ਮੌਨਿਨਾਂ ਲੋਭੋ ਲੋਕੇऽਸ੍ਮਿਨ੍ਭਵਤਿ ਪ੍ਰਿਯੇ ॥ 295 ॥
ਵਾਗ੍ਮੀ ਤੂਤ੍ਕਟਸਂਸਾਰਸਾਗਰੋਤ੍ਤਾਰਣਕ੍षਮਃ ।
ਯਤੋऽਸੌ ਸਂਸ਼ਯਚ੍ਛੇਤ੍ਤਾ ਸ਼ਾਸ੍ਤ੍ਰਯੁਕ੍ਤ੍ਯਨੁਭੂਤਿਭਿਃ ॥ 296 ॥
ਗੁਰੁਨਾਮਜਪਾਦ੍ਦੇਵਿ ਬਹੁਜਨ੍ਮਾਰ੍ਜਿਤਾਨ੍ਯਪਿ ।
ਪਾਪਾਨਿ ਵਿਲਯਂ ਯਾਨ੍ਤਿ ਨਾਸ੍ਤਿ ਸਨ੍ਦੇਹਮਣ੍ਵਪਿ ॥ 297 ॥
ਸ਼੍ਰੀਗੁਰੋਸ੍ਸਦृਸ਼ਂ ਦੈਵਂ ਸ਼੍ਰੀਗੁਰੋਸਦृਸ਼ਃ ਪਿਤਾ ।
ਗੁਰੁਧ੍ਯਾਨਸਮਂ ਕਰ੍ਮ ਨਾਸ੍ਤਿ ਨਾਸ੍ਤਿ ਮਹੀਤਲੇ ॥ 298 ॥
ਕੁਲਂ ਧਨਂ ਬਲਂ ਸ਼ਾਸ੍ਤ੍ਰਂ ਬਾਨ੍ਧਵਾਸ੍ਸੋਦਰਾ ਇਮੇ ।
ਮਰਣੇ ਨੋਪਯੁਜ੍ਯਨ੍ਤੇ ਗੁਰੁਰੇਕੋ ਹਿ ਤਾਰਕਃ ॥ 299 ॥
ਕੁਲਮੇਵ ਪਵਿਤ੍ਰਂ ਸ੍ਯਾਤ੍ ਸਤ੍ਯਂ ਸ੍ਵਗੁਰੁਸੇਵਯਾ ।
ਤृਪ੍ਤਾਃ ਸ੍ਯੁਸ੍ਸਕਲਾ ਦੇਵਾ ਬ੍ਰਹ੍ਮਾਦ੍ਯਾ ਗੁਰੁਤਰ੍ਪਣਾਤ੍ ॥ 300 ॥
ਗੁਰੁਰੇਕੋ ਹਿ ਜਾਨਾਤਿ ਸ੍ਵਰੂਪਂ ਦੇਵਮਵ੍ਯਯਮ੍ ।
ਤਦ੍ਜ੍ਞਾਨਂ ਯਤ੍ਪ੍ਰਸਾਦੇਨ ਨਾਨ੍ਯਥਾ ਸ਼ਾਸ੍ਤ੍ਰਕੋਟਿਭਿਃ ॥ 301 ॥
ਸ੍ਵਰੂਪਜ੍ਞਾਨਸ਼ੂਨ੍ਯੇਨ ਕृਤਮਪ੍ਯਕृਤਂ ਭਵੇਤ੍ ।
ਤਪੋਜਪਾਦਿਕਂ ਦੇਵਿ ਸਕਲਂ ਬਾਲਜਲ੍ਪਵਤ੍ ॥ 302 ॥
ਸ਼ਿਵਂ ਕੇਚਿਦ੍ਧਰਿਂ ਕੇਚਿਦ੍ਵਿਧਿਂ ਕੇਚਿਤ੍ਤੁ ਕੇਚਨ ।
ਸ਼ਕ੍ਤਿਂ ਦੈਵਮਿਤਿ ਜ੍ਞਾਤ੍ਵਾ ਵਿਵਦਨ੍ਤਿ ਵृਥਾ ਨਰਾਃ ॥ 303 ॥
ਨ ਜਾਨਨ੍ਤਿ ਪਰਂ ਤਤ੍ਤ੍ਵਂ ਗੁਰੁਦੀਕ੍षਾਪਰਾਙ੍ਮੁਖਾਃ ।
ਭ੍ਰਾਨ੍ਤਾਃ ਪਸ਼ੁਸਮਾ ਹ੍ਯੇਤੇ ਸ੍ਵਪਰਿਜ੍ਞਾਨਵਰ੍ਜਿਤਾਃ ॥ 304 ॥
ਤਸ੍ਮਾਤ੍ਕੈਵਲ੍ਯਸਿਦ੍ਧ੍ਯਰ੍ਥਂ ਗੁਰੁਮੇਵ ਭਜੇਤ੍ਪ੍ਰਿਯੇ ।
ਗੁਰੁਂ ਵਿਨਾ ਨ ਜਾਨਨ੍ਤਿ ਮੂਢਾਸ੍ਤਤ੍ਪਰਮਂ ਪਦਮ੍ ॥ 305 ॥
ਭਿਦ੍ਯਤੇ ਹृਦਯਗ੍ਰਨ੍ਥਿਸ਼੍ਛਿਦ੍ਯਨ੍ਤੇ ਸਰ੍ਵਸਂਸ਼ਯਾਃ ।
ਕ੍षੀਯਨ੍ਤੇ ਸਰ੍ਵਕਰ੍ਮਾਣਿ ਗੁਰੋਃ ਕਰੁਣਯਾ ਸ਼ਿਵੇ ॥ 306 ॥
ਕृਤਾਯਾ ਗੁਰੁਭਕ੍ਤੇਸ੍ਤੁ ਵੇਦਸ਼ਾਸ੍ਤ੍ਰਾਨੁਸਾਰਤਃ ।
ਮੁਚ੍ਯਤੇ ਪਾਤਕਾਦ੍ਘੋਰਾਤ੍ ਗੁਰੁਭਕ੍ਤੋ ਵਿਸ਼ੇषਤਃ ॥ 307 ॥
ਦੁਸ੍ਸਙ੍ਗਂ ਚ ਪਰਿਤ੍ਯਜ੍ਯ ਪਾਪਕਰ੍ਮ ਪਰਿਤ੍ਯਜੇਤ੍ ।
ਚਿਤ੍ਤਚਿਹ੍ਨਮਿਦਂ ਯਸ੍ਯ ਤਸ੍ਯ ਦੀਕ੍षਾ ਵਿਧੀਯਤੇ ॥ 308 ॥
ਚਿਤ੍ਤਤ੍ਯਾਗਨਿਯੁਕ੍ਤਸ਼੍ਚ ਕ੍ਰੋਧਗਰ੍ਵਵਿਵਰ੍ਜਿਤਃ ।
ਦ੍ਵੈਤਭਾਵਪਰਿਤ੍ਯਾਗੀ ਤਸ੍ਯ ਦੀਕ੍षਾ ਵਿਧੀਯਤੇ ॥ 309 ॥
ਏਤਲ੍ਲਕ੍षਣਯੁਕ੍ਤਤ੍ਵਂ ਸਰ੍ਵਭੂਤਹਿਤੇ ਰਤਮ੍ ।
ਨਿਰ੍ਮਲਂ ਜੀਵਿਤਂ ਯਸ੍ਯ ਤਸ੍ਯ ਦੀਕ੍षਾ ਵਿਧੀਯਤੇ ॥ 310 ॥
ਕ੍ਰਿਯਯਾ ਚਾਨ੍ਵਿਤਂ ਪੂਰ੍ਵਂ ਦੀਕ੍षਾਜਾਲਂ ਨਿਰੂਪਿਤਮ੍ ।
ਮਨ੍ਤ੍ਰਦੀਕ੍षਾਭਿਧਂ ਸਾਙ੍ਗੋਪਾਙ੍ਗਂ ਸਰ੍ਵਂ ਸ਼ਿਵੋਦਿਤਮ੍ ॥ 311 ॥
ਕ੍ਰਿਯਯਾ ਸ੍ਯਾਦ੍ਵਿਰਹਿਤਾਂ ਗੁਰੁਸਾਯੁਜ੍ਯਦਾਯਿਨੀਮ੍ ।
ਗੁਰੁਦੀਕ੍षਾਂ ਵਿਨਾ ਕੋ ਵਾ ਗੁਰੁਤ੍ਵਾਚਾਰਪਾਲਕਃ ॥ 312 ॥
ਸ਼ਕ੍ਤੋ ਨ ਚਾਪਿ ਸ਼ਕ੍ਤੋ ਵਾ ਦੈਸ਼ਿਕਾਙ੍ਘ੍ਰਿ ਸਮਾਸ਼੍ਰਯੇਤ੍ ।
ਤਸ੍ਯ ਜਨ੍ਮਾਸ੍ਤਿ ਸਫਲਂ ਭੋਗਮੋਕ੍षਫਲਪ੍ਰਦਮ੍ ॥ 313 ॥
ਅਤ੍ਯਨ੍ਤਚਿਤ੍ਤਪਕ੍ਵਸ੍ਯ ਸ਼੍ਰਦ੍ਧਾਭਕ੍ਤਿਯੁਤਸ੍ਯ ਚ ।
ਪ੍ਰਵਕ੍ਤਵ੍ਯਮਿਦਂ ਦੇਵਿ ਮਮਾਤ੍ਮਪ੍ਰੀਤਯੇ ਸਦਾ ॥ 314 ॥
ਰਹਸ੍ਯਂ ਸਰ੍ਵਸ਼ਾਸ੍ਤ੍ਰੇषੁ ਗੀਤਾਸ਼ਾਸ੍ਤ੍ਰਮਿਦਂ ਸ਼ਿਵੇ ।
ਸਮ੍ਯਕ੍ਪਰੀਕ੍ष੍ਯ ਵਕ੍ਤਵ੍ਯਂ ਸਾਧਕਸ੍ਯ ਮਹਾਤ੍ਮਨਃ ॥ 315 ॥
ਸਤ੍ਕਰ੍ਮਪਰਿਪਾਕਾਚ੍ਚ ਚਿਤ੍ਤਸ਼ੁਦ੍ਧਿਸ਼੍ਚ ਧੀਮਤਃ ।
ਸਾਧਕਸ੍ਯੈਵ ਵਕ੍ਤਵ੍ਯਾ ਗੁਰੁਗੀਤਾ ਪ੍ਰਯਤ੍ਨਤਃ ॥ 316 ॥
ਨਾਸ੍ਤਿਕਾਯ ਕृਤਘ੍ਨਾਯ ਦਾਮ੍ਭਿਕਾਯ ਸ਼ਠਾਯ ਚ ।
ਅਭਕ੍ਤਾਯ ਵਿਭਕ੍ਤਾਯ ਨ ਵਾਚ੍ਯੇਯਂ ਕਦਾਚਨ ॥ 317 ॥
ਸ੍ਤ੍ਰੀਲੋਲੁਪਾਯ ਮੂਰ੍ਖਾਯ ਕਾਮੋਪਹਤਚੇਤਸੇ ।
ਨਿਨ੍ਦਕਾਯ ਨ ਵਕ੍ਤਵ੍ਯਾ ਗੁਰੁਗੀਤਾ ਸ੍ਵਭਾਵਤਃ ॥ 318 ॥
ਸਰ੍ਵਪਾਪਪ੍ਰਸ਼ਮਨਂ ਸਰ੍ਵੋਪਦ੍ਰਵਵਾਰਕਮ੍ ।
ਜਨ੍ਮਮृਤ੍ਯੁਹਰਂ ਦੇਵਿ ਗੀਤਾਸ਼ਾਸ੍ਤ੍ਰਮਿਦਂ ਸ਼ਿਵੇ ॥ 319 ॥
ਸ਼੍ਰੁਤਿਸਾਰਮਿਦਂ ਦੇਵਿ ਸਰ੍ਵਮੁਕ੍ਤਂ ਸਮਾਸਤਃ ।
ਨਾਨ੍ਯਥਾ ਸਦ੍ਗਤਿਃ ਪੁਂਸਾਂ ਵਿਨਾ ਗੁਰੁਪਦਂ ਸ਼ਿਵੇ ॥ 320 ॥
ਬਹੁਜਨ੍ਮਕृਤਾਤ੍ਪਾਪਾਦਯਮਰ੍ਥੋ ਨ ਰੋਚਤੇ ।
ਜਨ੍ਮਬਨ੍ਧਨਿਵृਤ੍ਤ੍ਯਰ੍ਥਂ ਗੁਰੁਮੇਵ ਭਜੇਤ੍ਸਦਾ ॥ 321 ॥
ਅਹਮੇਵ ਜਗਤ੍ਸਰ੍ਵਮਹਮੇਵ ਪਰਂ ਪਦਮ੍ ।
ਏਤਦ੍ਜ੍ਞਾਨਂ ਯਤੋ ਭੂਯਾਤ੍ਤਂ ਗੁਰੁਂ ਪ੍ਰਣਮਾਮ੍ਯਹਮ੍ ॥ 322 ॥
ਅਲਂ ਵਿਕਲ੍ਪੈਰਹਮੇਵ ਕੇਵਲਂ
ਮਯਿ ਸ੍ਥਿਤਂ ਵਿਸ਼੍ਵਮਿਦਂ ਚਰਾਚਰਮ੍ ।
ਇਦਂ ਰਹਸ੍ਯਂ ਮਮ ਯੇਨ ਦਰ੍ਸ਼ਿਤਂ
ਸ ਵਨ੍ਦਨੀਯੋ ਗੁਰੁਰੇਵ ਕੇਵਲਮ੍ ॥ 323 ॥
ਯਸ੍ਯਾਨ੍ਤਂ ਨਾਦਿਮਧ੍ਯਂ ਨ ਹਿ ਕਰਚਰਣਂ ਨਾਮਗੋਤ੍ਰਂ ਨ ਸੂਤ੍ਰਮ੍ ।
ਨੋ ਜਾਤਿਰ੍ਨੈਵ ਵਰ੍ਣੋ ਨ ਭਵਤਿ ਪੁਰੁषੋ ਨੋ ਨਪੁਂਸੋ ਨ ਚ ਸ੍ਤ੍ਰੀ ॥ 324 ॥
ਨਾਕਾਰਂ ਨੋ ਵਿਕਾਰਂ ਨ ਹਿ ਜਨਿਮਰਣਂ ਨਾਸ੍ਤਿ ਪੁਣ੍ਯਂ ਨ ਪਾਪਮ੍ ।
ਨੋऽਤਤ੍ਤ੍ਵਂ ਤਤ੍ਤ੍ਵਮੇਕਂ ਸਹਜਸਮਰਸਂ ਸਦ੍ਗੁਰੁਂ ਤਂ ਨਮਾਮਿ ॥ 325 ॥
ਨਿਤ੍ਯਾਯ ਸਤ੍ਯਾਯ ਚਿਦਾਤ੍ਮਕਾਯ
ਨਵ੍ਯਾਯ ਭਵ੍ਯਾਯ ਪਰਾਤ੍ਪਰਾਯ ।
ਸ਼ੁਦ੍ਧਾਯ ਬੁਦ੍ਧਾਯ ਨਿਰਞ੍ਜਨਾਯ
ਨਮੋऽਸ੍ਤੁ ਨਿਤ੍ਯਂ ਗੁਰੁਸ਼ੇਖਰਾਯ ॥ 326 ॥
ਸਚ੍ਚਿਦਾਨਨ੍ਦਰੂਪਾਯ ਵ੍ਯਾਪਿਨੇ ਪਰਮਾਤ੍ਮਨੇ ।
ਨਮਃ ਸ਼੍ਰੀਗੁਰੁਨਾਥਾਯ ਪ੍ਰਕਾਸ਼ਾਨਨ੍ਦਮੂਰ੍ਤਯੇ ॥ 327 ॥
ਸਤ੍ਯਾਨਨ੍ਦਸ੍ਵਰੂਪਾਯ ਬੋਧੈਕਸੁਖਕਾਰਿਣੇ ।
ਨਮੋ ਵੇਦਾਨ੍ਤਵੇਦ੍ਯਾਯ ਗੁਰਵੇ ਬੁਦ੍ਧਿਸਾਕ੍षਿਣੇ ॥ 328 ॥
ਨਮਸ੍ਤੇ ਨਾਥ ਭਗਵਨ੍ ਸ਼ਿਵਾਯ ਗੁਰੁਰੂਪਿਣੇ ।
ਵਿਦ੍ਯਾਵਤਾਰਸਂਸਿਦ੍ਧ੍ਯੈ ਸ੍ਵੀਕृਤਾਨੇਕਵਿਗ੍ਰਹ ॥ 329 ॥
ਨਵਾਯ ਨਵਰੂਪਾਯ ਪਰਮਾਰ੍ਥੈਕਰੂਪਿਣੇ ।
ਸਰ੍ਵਾਜ੍ਞਾਨਤਮੋਭੇਦਭਾਨਵੇ ਚਿਦ੍ਘਨਾਯ ਤੇ ॥ 330 ॥
ਸ੍ਵਤਨ੍ਤ੍ਰਾਯ ਦਯਾਕ੍ਲੁਪ੍ਤਵਿਗ੍ਰਹਾਯ ਸ਼ਿਵਾਤ੍ਮਨੇ ।
ਪਰਤਨ੍ਤ੍ਰਾਯ ਭਕ੍ਤਾਨਾਂ ਭਵ੍ਯਾਨਾਂ ਭਵ੍ਯਰੂਪਿਣੇ ॥ 331 ॥
ਵਿਵੇਕਿਨਾਂ ਵਿਵੇਕਾਯ ਵਿਮਰ੍ਸ਼ਾਯ ਵਿਮਰ੍ਸ਼ਿਨਾਮ੍ ।
ਪ੍ਰਕਾਸ਼ਿਨਾਂ ਪ੍ਰਕਾਸ਼ਾਯ ਜ੍ਞਾਨਿਨਾਂ ਜ੍ਞਾਨਰੂਪਿਣੇ ॥ 332 ॥
ਪੁਰਸ੍ਤਾਤ੍ਪਾਰ੍ਸ਼੍ਵਯੋਃ ਪृष੍ਠੇ ਨਮਸ੍ਕੁਰ੍ਯਾਦੁਪਰ੍ਯਧਃ ।
ਸਦਾ ਮਚ੍ਚਿਤ੍ਤਰੂਪੇਣ ਵਿਧੇਹਿ ਭਵਦਾਸਨਮ੍ ॥ 333 ॥
ਸ਼੍ਰੀਗੁਰੁਂ ਪਰਮਾਨਨ੍ਦਂ ਵਨ੍ਦੇ ਹ੍ਯਾਨਨ੍ਦਵਿਗ੍ਰਹਮ੍ ।
ਯਸ੍ਯ ਸਨ੍ਨਿਧਿਮਾਤ੍ਰੇਣ ਚਿਦਾਨਨ੍ਦਾਯ ਤੇ ਮਨਃ ॥ 334 ॥
ਨਮੋऽਸ੍ਤੁ ਗੁਰਵੇ ਤੁਭ੍ਯਂ ਸਹਜਾਨਨ੍ਦਰੂਪਿਣੇ ।
ਯਸ੍ਯ ਵਾਗਮृਤਂ ਹਨ੍ਤਿ ਵਿषਂ ਸਂਸਾਰਸਞ੍ਜ੍ਞਕਮ੍ ॥ 335 ॥
ਨਾਨਾਯੁਕ੍ਤੋਪਦੇਸ਼ੇਨ ਤਾਰਿਤਾ ਸ਼ਿष੍ਯਸਨ੍ਤਤਿਃ ।
ਤਤ੍ਕृਪਾਸਾਰਵੇਦੇਨ ਗੁਰੁਚਿਤ੍ਪਦਮਚ੍ਯੁਤਮ੍ ॥ 336 ॥
[ਪਾਠਭੇਦਃ -
ਅਚ੍ਯੁਤਾਯ ਨਮਸ੍ਤੁਭ੍ਯਂ ਗੁਰਵੇ ਪਰਮਾਤ੍ਮਨੇ ।
ਸ੍ਵਾਰਾਮੋਕ੍ਤਪਦੇਚ੍ਛੂਨਾਂ ਦਤ੍ਤਂ ਯੇਨਾਚ੍ਯੁਤਂ ਪਦਮ੍ ॥
]
ਅਚ੍ਯੁਤਾਯ ਨਮਸ੍ਤੁਭ੍ਯਂ ਗੁਰਵੇ ਪਰਮਾਤ੍ਮਨੇ ।
ਸਰ੍ਵਤਨ੍ਤ੍ਰਸ੍ਵਤਨ੍ਤ੍ਰਾਯ ਚਿਦ੍ਘਨਾਨਨ੍ਦਮੂਰ੍ਤਯੇ ॥ 337 ॥
ਨਮੋऽਚ੍ਯੁਤਾਯ ਗੁਰਵੇऽਜ੍ਞਾਨਧ੍ਵਾਨ੍ਤੈਕਭਾਨਵੇ ।
ਸ਼ਿष੍ਯਸਨ੍ਮਾਰ੍ਗਪਟਵੇ ਕृਪਾਪੀਯੂषਸਿਨ੍ਧਵੇ ॥ 338 ॥
ਓਮਚ੍ਯੁਤਾਯ ਗੁਰਵੇ ਸ਼ਿष੍ਯਸਂਸਾਰਸੇਤਵੇ ।
ਭਕ੍ਤਕਾਰ੍ਯੈਕਸਿਂਹਾਯ ਨਮਸ੍ਤੇ ਚਿਤ੍ਸੁਖਾਤ੍ਮਨੇ ॥ 339 ॥
ਗੁਰੁਨਾਮਸਮਂ ਦੈਵਂ ਨ ਪਿਤਾ ਨ ਚ ਬਾਨ੍ਧਵਾਃ ।
ਗੁਰੁਨਾਮਸਮਃ ਸ੍ਵਾਮੀ ਨੇਦृਸ਼ਂ ਪਰਮਂ ਪਦਮ੍ ॥ 340 ॥
ਏਕਾਕ੍षਰਪ੍ਰਦਾਤਾਰਂ ਯੋ ਗੁਰੁਂ ਨੈਵ ਮਨ੍ਯਤੇ ।
ਸ਼੍ਵਾਨਯੋਨਿਸ਼ਤਂ ਗਤ੍ਵਾ ਚਾਣ੍ਡਾਲੇष੍ਵਪਿ ਜਾਯਤੇ ॥ 341 ॥
ਗੁਰੁਤ੍ਯਾਗਾਦ੍ਭਵੇਨ੍ਮृਤ੍ਯੁਃ ਮਨ੍ਤ੍ਰਤ੍ਯਾਗਾਦ੍ਦਰਿਦ੍ਰਤਾ ।
ਗੁਰੁਮਨ੍ਤ੍ਰਪਰਿਤ੍ਯਾਗੀ ਰੌਰਵਂ ਨਰਕਂ ਵ੍ਰਜੇਤ੍ ॥ 342 ॥
ਸ਼ਿਵਕ੍ਰੋਧਾਦ੍ਗੁਰੁਸ੍ਤ੍ਰਾਤਾ ਗੁਰੁਕ੍ਰੋਧਾਚ੍ਛਿਵੋ ਨ ਹਿ ।
ਤਸ੍ਮਾਤ੍ਸਰ੍ਵਪ੍ਰਯਤ੍ਨੇਨ ਗੁਰੋਰਾਜ੍ਞਾਂ ਨ ਲਙ੍ਘਯੇਤ੍ ॥ 343 ॥
ਸਂਸਾਰਸਾਗਰਸਮੁਦ੍ਧਰਣੈਕਮਨ੍ਤ੍ਰਂ
ਬ੍ਰਹ੍ਮਾਦਿਦੇਵਮੁਨਿਪੂਜਿਤਸਿਦ੍ਧਮਨ੍ਤ੍ਰਮ੍ ।
ਦਾਰਿਦ੍ਰ੍ਯਦੁਃਖਭਵਰੋਗਵਿਨਾਸ਼ਮਨ੍ਤ੍ਰਂ
ਵਨ੍ਦੇ ਮਹਾਭਯਹਰਂ ਗੁਰੁਰਾਜਮਨ੍ਤ੍ਰਮ੍ ॥ 344 ॥
ਸਪ੍ਤਕੋਟਿਮਹਾਮਨ੍ਤ੍ਰਾਸ਼੍ਚਿਤ੍ਤਵਿਭ੍ਰਮਕਾਰਕਾਃ ।
ਏਕ ਏਵ ਮਹਾਮਨ੍ਤ੍ਰੋ ਗੁਰੁਰਿਤ੍ਯਕ੍षਰਦ੍ਵਯਮ੍ ॥ 345 ॥
ਏਵਮੁਕ੍ਤ੍ਵਾ ਮਹਾਦੇਵਃ ਪਾਰ੍ਵਤੀਂ ਪੁਨਰਬ੍ਰਵੀਤ੍ ।
ਇਦਮੇਵ ਪਰਂ ਤਤ੍ਤ੍ਵਂ ਸ਼ृਣੁ ਦੇਵਿ ਸੁਖਾਵਹਮ੍ ॥ 346 ॥
ਗੁਰੁਤਤ੍ਤ੍ਵਮਿਦਂ ਦੇਵਿ ਸਰ੍ਵਮੁਕ੍ਤਂ ਸਮਾਸਤਃ ।
ਰਹਸ੍ਯਮਿਦਮਵ੍ਯਕ੍ਤਂ ਨ ਵਦੇਦ੍ਯਸ੍ਯ ਕਸ੍ਯਚਿਤ੍ ॥ 347 ॥
ਨ ਮृषਾ ਸ੍ਯਾਦਿਯਂ ਦੇਵਿ ਮਦੁਕ੍ਤਿਃ ਸਤ੍ਯਰੂਪਿਣੀ ।
ਗੁਰੁਗੀਤਾਸਮਂ ਸ੍ਤੋਤ੍ਰਂ ਨਾਸ੍ਤਿ ਨਾਸ੍ਤਿ ਮਹੀਤਲੇ ॥ 348 ॥
ਗੁਰੁਗੀਤਾਮਿਮਾਂ ਦੇਵਿ ਭਵਦੁਃਖਵਿਨਾਸ਼ਿਨੀਮ੍ ।
ਗੁਰੁਦੀਕ੍षਾਵਿਹੀਨਸ੍ਯ ਪੁਰਤੋ ਨ ਪਠੇਤ੍ ਕ੍ਵਚਿਤ੍ ॥ 349 ॥
ਰਹਸ੍ਯਮਤ੍ਯਨ੍ਤਰਹਸ੍ਯਮੇਤਨ੍ਨ ਪਾਪਿਨਾ ਲਭ੍ਯਮਿਦਂ ਮਹੇਸ਼੍ਵਰਿ ।
ਅਨੇਕਜਨ੍ਮਾਰ੍ਜਿਤਪੁਣ੍ਯਪਾਕਾਦ੍ਗੁਰੋਸ੍ਤੁ ਤਤ੍ਤ੍ਵਂ ਲਭਤੇ ਮਨੁष੍ਯਃ ॥ 350 ॥
ਯਸ੍ਯ ਪ੍ਰਸਾਦਾਦਹਮੇਵ ਸਰ੍ਵਂ
ਮਯ੍ਯੇਵ ਸਰ੍ਵਂ ਪਰਿਕਲ੍ਪਿਤਂ ਚ ।
ਇਤ੍ਥਂ ਵਿਜਾਨਾਮਿ ਸਦਾਤ੍ਮਰੂਪਂ
ਤਸ੍ਯਾਙ੍ਘ੍ਰਿਪਦ੍ਮਂ ਪ੍ਰਣਤੋऽਸ੍ਮਿ ਨਿਤ੍ਯਮ੍ ॥ 351 ॥
ਅਜ੍ਞਾਨਤਿਮਿਰਾਨ੍ਧਸ੍ਯ ਵਿषਯਾਕ੍ਰਾਨ੍ਤਚੇਤਸਃ ।
ਜ੍ਞਾਨਪ੍ਰਭਾਪ੍ਰਦਾਨੇਨ ਪ੍ਰਸਾਦਂ ਕੁਰੁ ਮੇ ਪ੍ਰਭੋ ॥ 352 ॥
ਇਤਿ ਸ਼੍ਰੀਸ੍ਕਨ੍ਦਪੁਰਾਣੇ ਉਤ੍ਤਰਖਣ੍ਡੇ ਉਮਾਮਹੇਸ਼੍ਵਰ ਸਂਵਾਦੇ ਸ਼੍ਰੀ ਗੁਰੁਗੀਤਾ ਸਮਾਪ੍ਤ ॥
ਮਙ੍ਗਲਂ
ਮਙ੍ਗਲਂ ਗੁਰੁਦੇਵਾਯ ਮਹਨੀਯਗੁਣਾਤ੍ਮਨੇ ।
ਸਰ੍ਵਲੋਕਸ਼ਰਣ੍ਯਾਯ ਸਾਧੁਰੂਪਾਯ ਮਙ੍ਗਲਮ੍ ॥
Roman (IAST) Transliteration
atha tṛtīyo'dhyāyaḥ ||
atha kāmyajapasthānaṃ kathayāmi varānane |
sāgarānte sarittīre tīrthe hariharālaye || 236 ||
śaktidevālaye goṣṭhe sarvadevālaye śubhe |
vaṭasya dhātryā mūle vā maṭhe bṛndāvane tathā || 237 ||
pavitre nirmale deśe nityānuṣṭhānato'pi vā |
nirvedanena maunena japametat samārabhet || 238 ||
jāpyena jayamāpnoti japasiddhiṃ phalaṃ tathā |
hīnaṃ karma tyajetsarvaṃ garhitasthānameva ca || 239 ||
śmaśāne bilvamūle vā vaṭamūlāntike tathā |
siddhyanti kānake mūle cūtavṛkṣasya sannidhau || 240 ||
pītāsanaṃ mohane tu hyasitaṃ cābhicārike |
jñeyaṃ śuklaṃ ca śāntyarthaṃ vaśye raktaṃ prakīrtitam || 241 ||
japaṃ hīnāsanaṃ kurvan hīnakarmaphalapradam |
gurugītāṃ prayāṇe vā saṅgrāme ripusaṅkaṭe || 242 ||
japan jayamavāpnoti maraṇe muktidāyikā |
sarvakarmāṇi siddhyanti guruputre na saṃśayaḥ || 243 ||
gurumantro mukhe yasya tasya siddhyanti nā'nyathā |
dīkṣayā sarvakarmāṇi siddhyanti guruputrake || 244 ||
bhavamūlavināśāya cāṣṭapāśanivṛttaye |
gurugītāmbhasi snānaṃ tattvajñaḥ kurute sadā || 245 ||
sa evaṃ sadguruḥ sākṣāt sadasadbrahmavittamaḥ |
tasya sthānāni sarvāṇi pavitrāṇi na saṃśayaḥ || 246 ||
sarvaśuddhaḥ pavitro'sau svabhāvādyatra tiṣṭhati |
tatra devagaṇāḥ sarve kṣetrapīṭhe caranti ca || 247 ||
āsanasthāḥ śayānā vā gacchantastiṣṭhato'pi vā |
aśvārūḍhā gajārūḍhāḥ suṣuptā jāgrato'pi vā || 248 ||
śucirbhūtā jñānavanto gurugītāṃ japanti ye |
teṣāṃ darśanasaṃsparśāt divyajñānaṃ prajāyate || 249 ||
samudre vai yathā toyaṃ kṣīre kṣīraṃ jale jalam |
bhinne kumbhe yathā''kāśaṃ tathā''tmā paramātmani || 250 ||
tathaiva jñānavān jīvaḥ paramātmani sarvadā |
aikyena ramate jñānī yatra kutra divāniśam || 251 ||
evaṃvidho mahāyuktaḥ sarvatra vartate sadā |
tasmātsarvaprakāreṇa gurubhaktiṃ samācaret || 252 ||
gurusantoṣaṇādeva mukto bhavati pārvati |
aṇimādiṣu bhoktṛtvaṃ kṛpayā devi jāyate || 253 ||
sāmyena ramate jñānī divā vā yadi vā niśi |
evaṃvidho mahāmaunī trailokyasamatāṃ vrajet || 254 ||
atha saṃsāriṇaḥ sarve gurugītā japena tu |
sarvān kāmāṃstu bhuñjanti trisatyaṃ mama bhāṣitam || 255 ||
satyaṃ satyaṃ punaḥ satyaṃ dharmasāraṃ mayoditam |
gurugītāsamaṃ stotraṃ nāsti tattvaṃ guroḥ param || 256 ||
gururdevo gururdharmo gurau niṣṭhā paraṃ tapaḥ |
guroḥ parataraṃ nāsti trivāraṃ kathayāmi te || 257 ||
dhanyā mātā pitā dhanyo gotraṃ dhanyaṃ kulodbhavaḥ |
dhanyā ca vasudhā devi yatra syādgurubhaktatā || 258 ||
ākalpajanma koṭīnāṃ yajñavratatapaḥ kriyāḥ |
tāḥ sarvāḥ saphalā devi gurūsantoṣamātrataḥ || 259 ||
śarīramindriyaṃ prāṇamarthaṃ svajanabandhutā |
mātṛkulaṃ pitṛkulaṃ gurureva na saṃśayaḥ || 260 ||
mandabhāgyā hyaśaktāśca ye janā nānumanvate |
gurusevāsu vimukhāḥ pacyante narake'śucau || 261 ||
vidyā dhanaṃ balaṃ caiva teṣāṃ bhāgyaṃ nirarthakam |
yeṣāṃ gurūkṛpā nāsti adho gacchanti pārvati || 262 ||
brahmā viṣṇuśca rudraśca devāśca pitṛkinnarāḥ |
siddhacāraṇayakṣāśca anye ca munayo janāḥ || 263 ||
gurubhāvaḥ paraṃ tīrthamanyatīrthaṃ nirarthakam |
sarvatīrthamayaṃ devi śrīguroścaraṇāmbujam || 264 ||
kanyābhogaratā mandāḥ svakāntāyāḥ parāṅmukhāḥ |
ataḥ paraṃ mayā devi kathitaṃ na mama priye || 265 ||
idaṃ rahasyamaspaṣṭaṃ vaktavyaṃ ca varānane |
sugopyaṃ ca tavāgre tu mamātmaprītaye sati || 266 ||
svāmimukhyagaṇeśādyān vaiṣṇavādīṃśca pārvati |
na vaktavyaṃ mahāmāye pādasparśaṃ kuruṣva me || 267 ||
abhakte vañcake dhūrte pāṣaṇḍe nāstikādiṣu |
manasā'pi na vaktavyā gurugītā kadācana || 268 ||
guravo bahavaḥ santi śiṣyavittāpahārakāḥ |
tamekaṃ durlabhaṃ manye śiṣyahṛttāpahārakam || 269 ||
cāturyavān vivekī ca adhyātmajñānavān śuciḥ |
mānasaṃ nirmalaṃ yasya gurutvaṃ tasya śobhate || 270 ||
guravo nirmalāḥ śāntāḥ sādhavo mitabhāṣiṇaḥ |
kāmakrodhavinirmuktāḥ sadācārāḥ jitendriyāḥ || 271 ||
sūcakādiprabhedena guravo bahudhā smṛtāḥ |
svayaṃ samyak parīkṣyātha tattvaniṣṭhaṃ bhajetsudhīḥ || 272 ||
varṇajālamidaṃ tadvadbāhyaśāstraṃ tu laukikam |
yasmin devi samabhyastaṃ sa guruḥ sucakaḥ smṛtaḥ || 273 ||
varṇāśramocitāṃ vidyāṃ dharmādharmavidhāyinīm |
pravaktāraṃ guruṃ viddhi vācakaṃ tviti pārvati || 274 ||
pañcākṣaryādimantrāṇāmupadeṣṭā tu pārvati |
sa gururbodhako bhūyādubhayorayamuttamaḥ || 275 ||
mohamāraṇavaśyāditucchamantropadeśinam |
niṣiddhagururityāhuḥ paṇḍitāstattvadarśinaḥ || 276 ||
anityamiti nirdiśya saṃsāraṃ saṅkaṭālayam |
vairāgyapathadarśī yaḥ sa gururvihitaḥ priye || 277 ||
tattvamasyādivākyānāmupadeṣṭā tu pārvati |
kāraṇākhyo guruḥ prokto bhavaroganivārakaḥ || 278 ||
sarvasandehasandohanirmūlanavicakṣaṇaḥ |
janmamṛtyubhayaghno yaḥ sa guruḥ paramo mataḥ || 279 ||
bahujanmakṛtāt puṇyāllabhyate'sau mahāguruḥ |
labdhvā'muṃ na punaryāti śiṣyaḥ saṃsārabandhanam || 280 ||
evaṃ bahuvidhā loke guravaḥ santi pārvati |
teṣu sarvaprayatnena sevyo hi paramo guruḥ || 281 ||
niṣiddhaguruśiṣyastu duṣṭasaṅkalpadūṣitaḥ |
brahmapralayaparyantaṃ na punaryāti martyatām || 282 ||
evaṃ śrutvā mahādevī mahādevavacastathā |
atyantavihvalamanāḥ śaṅkaraṃ paripṛcchati || 283 ||
pārvatyuvāca |
namaste devadevātra śrotavyaṃ kiñcidasti me |
śrutvā tvadvākyamadhunā bhṛśaṃ syādvihvalaṃ manaḥ || 284 ||
svayaṃ mūḍhā mṛtyubhītāḥ sukṛtādviratiṃ gatāḥ |
daivānniṣiddhagurugā yadi teṣāṃ tu kā gatiḥ || 285 ||
śrī mahādeva uvāca |
śṛṇu tattvamidaṃ devi yadā syādvirato naraḥ |
tadā'sāvadhikārīti procyate śrutimastakaiḥ || 286 ||
akhaṇḍaikarasaṃ brahma nityamuktaṃ nirāmayam |
svasmin sandarśitaṃ yena sa bhavedasyaṃ deśikaḥ || 287 ||
jalānāṃ sāgaro rājā yathā bhavati pārvati |
gurūṇāṃ tatra sarveṣāṃ rājā'yaṃ paramo guruḥ || 288 ||
mohādirahitaḥ śānto nityatṛpto nirāśrayaḥ |
tṛṇīkṛtabrahmaviṣṇuvaibhavaḥ paramo guruḥ || 289 ||
sarvakālavideśeṣu svatantro niścalassukhī |
akhaṇḍaikarasāsvādatṛpto hi paramo guruḥ || 290 ||
dvaitādvaitavinirmuktaḥ svānubhūtiprakāśavān |
ajñānāndhatamaśchettā sarvajñaḥ paramo guruḥ || 291 ||
yasya darśanamātreṇa manasaḥ syāt prasannatā |
svayaṃ bhūyāt dhṛtiśśāntiḥ sa bhavet paramo guruḥ || 292 ||
siddhijālaṃ samālokya yogināṃ mantravādinām |
tucchākāramanovṛttiḥ yasyāsau paramo guruḥ || 293 ||
svaśarīraṃ śavaṃ paśyan tathā svātmānamadvayam |
yaḥ strīkanakamohaghnaḥ sa bhavet paramo guruḥ || 294 ||
maunī vāgmīti tattvajño dvidhā'bhūcchṛṇu pārvati |
na kaścinmaunināṃ lobho loke'sminbhavati priye || 295 ||
vāgmī tūtkaṭasaṃsārasāgarottāraṇakṣamaḥ |
yato'sau saṃśayacchettā śāstrayuktyanubhūtibhiḥ || 296 ||
gurunāmajapāddevi bahujanmārjitānyapi |
pāpāni vilayaṃ yānti nāsti sandehamaṇvapi || 297 ||
śrīgurossadṛśaṃ daivaṃ śrīgurosadṛśaḥ pitā |
gurudhyānasamaṃ karma nāsti nāsti mahītale || 298 ||
kulaṃ dhanaṃ balaṃ śāstraṃ bāndhavāssodarā ime |
maraṇe nopayujyante gurureko hi tārakaḥ || 299 ||
kulameva pavitraṃ syāt satyaṃ svagurusevayā |
tṛptāḥ syussakalā devā brahmādyā gurutarpaṇāt || 300 ||
gurureko hi jānāti svarūpaṃ devamavyayam |
tadjñānaṃ yatprasādena nānyathā śāstrakoṭibhiḥ || 301 ||
svarūpajñānaśūnyena kṛtamapyakṛtaṃ bhavet |
tapojapādikaṃ devi sakalaṃ bālajalpavat || 302 ||
śivaṃ keciddhariṃ kecidvidhiṃ kecittu kecana |
śaktiṃ daivamiti jñātvā vivadanti vṛthā narāḥ || 303 ||
na jānanti paraṃ tattvaṃ gurudīkṣāparāṅmukhāḥ |
bhrāntāḥ paśusamā hyete svaparijñānavarjitāḥ || 304 ||
tasmātkaivalyasiddhyarthaṃ gurumeva bhajetpriye |
guruṃ vinā na jānanti mūḍhāstatparamaṃ padam || 305 ||
bhidyate hṛdayagranthiśchidyante sarvasaṃśayāḥ |
kṣīyante sarvakarmāṇi guroḥ karuṇayā śive || 306 ||
kṛtāyā gurubhaktestu vedaśāstrānusārataḥ |
mucyate pātakādghorāt gurubhakto viśeṣataḥ || 307 ||
dussaṅgaṃ ca parityajya pāpakarma parityajet |
cittacihnamidaṃ yasya tasya dīkṣā vidhīyate || 308 ||
cittatyāganiyuktaśca krodhagarvavivarjitaḥ |
dvaitabhāvaparityāgī tasya dīkṣā vidhīyate || 309 ||
etallakṣaṇayuktatvaṃ sarvabhūtahite ratam |
nirmalaṃ jīvitaṃ yasya tasya dīkṣā vidhīyate || 310 ||
kriyayā cānvitaṃ pūrvaṃ dīkṣājālaṃ nirūpitam |
mantradīkṣābhidhaṃ sāṅgopāṅgaṃ sarvaṃ śivoditam || 311 ||
kriyayā syādvirahitāṃ gurusāyujyadāyinīm |
gurudīkṣāṃ vinā ko vā gurutvācārapālakaḥ || 312 ||
śakto na cāpi śakto vā daiśikāṅghri samāśrayet |
tasya janmāsti saphalaṃ bhogamokṣaphalapradam || 313 ||
atyantacittapakvasya śraddhābhaktiyutasya ca |
pravaktavyamidaṃ devi mamātmaprītaye sadā || 314 ||
rahasyaṃ sarvaśāstreṣu gītāśāstramidaṃ śive |
samyakparīkṣya vaktavyaṃ sādhakasya mahātmanaḥ || 315 ||
satkarmaparipākācca cittaśuddhiśca dhīmataḥ |
sādhakasyaiva vaktavyā gurugītā prayatnataḥ || 316 ||
nāstikāya kṛtaghnāya dāmbhikāya śaṭhāya ca |
abhaktāya vibhaktāya na vācyeyaṃ kadācana || 317 ||
strīlolupāya mūrkhāya kāmopahatacetase |
nindakāya na vaktavyā gurugītā svabhāvataḥ || 318 ||
sarvapāpapraśamanaṃ sarvopadravavārakam |
janmamṛtyuharaṃ devi gītāśāstramidaṃ śive || 319 ||
śrutisāramidaṃ devi sarvamuktaṃ samāsataḥ |
nānyathā sadgatiḥ puṃsāṃ vinā gurupadaṃ śive || 320 ||
bahujanmakṛtātpāpādayamartho na rocate |
janmabandhanivṛttyarthaṃ gurumeva bhajetsadā || 321 ||
ahameva jagatsarvamahameva paraṃ padam |
etadjñānaṃ yato bhūyāttaṃ guruṃ praṇamāmyaham || 322 ||
alaṃ vikalpairahameva kevalaṃ
mayi sthitaṃ viśvamidaṃ carācaram |
idaṃ rahasyaṃ mama yena darśitaṃ
sa vandanīyo gurureva kevalam || 323 ||
yasyāntaṃ nādimadhyaṃ na hi karacaraṇaṃ nāmagotraṃ na sūtram |
no jātirnaiva varṇo na bhavati puruṣo no napuṃso na ca strī || 324 ||
nākāraṃ no vikāraṃ na hi janimaraṇaṃ nāsti puṇyaṃ na pāpam |
no'tattvaṃ tattvamekaṃ sahajasamarasaṃ sadguruṃ taṃ namāmi || 325 ||
nityāya satyāya cidātmakāya
navyāya bhavyāya parātparāya |
śuddhāya buddhāya nirañjanāya
namo'stu nityaṃ guruśekharāya || 326 ||
saccidānandarūpāya vyāpine paramātmane |
namaḥ śrīgurunāthāya prakāśānandamūrtaye || 327 ||
satyānandasvarūpāya bodhaikasukhakāriṇe |
namo vedāntavedyāya gurave buddhisākṣiṇe || 328 ||
namaste nātha bhagavan śivāya gururūpiṇe |
vidyāvatārasaṃsiddhyai svīkṛtānekavigraha || 329 ||
navāya navarūpāya paramārthaikarūpiṇe |
sarvājñānatamobhedabhānave cidghanāya te || 330 ||
svatantrāya dayākluptavigrahāya śivātmane |
paratantrāya bhaktānāṃ bhavyānāṃ bhavyarūpiṇe || 331 ||
vivekināṃ vivekāya vimarśāya vimarśinām |
prakāśināṃ prakāśāya jñānināṃ jñānarūpiṇe || 332 ||
purastātpārśvayoḥ pṛṣṭhe namaskuryāduparyadhaḥ |
sadā maccittarūpeṇa vidhehi bhavadāsanam || 333 ||
śrīguruṃ paramānandaṃ vande hyānandavigraham |
yasya sannidhimātreṇa cidānandāya te manaḥ || 334 ||
namo'stu gurave tubhyaṃ sahajānandarūpiṇe |
yasya vāgamṛtaṃ hanti viṣaṃ saṃsārasañjñakam || 335 ||
nānāyuktopadeśena tāritā śiṣyasantatiḥ |
tatkṛpāsāravedena gurucitpadamacyutam || 336 ||
[pāṭhabhedaḥ -
acyutāya namastubhyaṃ gurave paramātmane |
svārāmoktapadecchūnāṃ dattaṃ yenācyutaṃ padam ||
]
acyutāya namastubhyaṃ gurave paramātmane |
sarvatantrasvatantrāya cidghanānandamūrtaye || 337 ||
namo'cyutāya gurave'jñānadhvāntaikabhānave |
śiṣyasanmārgapaṭave kṛpāpīyūṣasindhave || 338 ||
omacyutāya gurave śiṣyasaṃsārasetave |
bhaktakāryaikasiṃhāya namaste citsukhātmane || 339 ||
gurunāmasamaṃ daivaṃ na pitā na ca bāndhavāḥ |
gurunāmasamaḥ svāmī nedṛśaṃ paramaṃ padam || 340 ||
ekākṣarapradātāraṃ yo guruṃ naiva manyate |
śvānayoniśataṃ gatvā cāṇḍāleṣvapi jāyate || 341 ||
gurutyāgādbhavenmṛtyuḥ mantratyāgāddaridratā |
gurumantraparityāgī rauravaṃ narakaṃ vrajet || 342 ||
śivakrodhādgurustrātā gurukrodhācchivo na hi |
tasmātsarvaprayatnena gurorājñāṃ na laṅghayet || 343 ||
saṃsārasāgarasamuddharaṇaikamantraṃ
brahmādidevamunipūjitasiddhamantram |
dāridryaduḥkhabhavarogavināśamantraṃ
vande mahābhayaharaṃ gururājamantram || 344 ||
saptakoṭimahāmantrāścittavibhramakārakāḥ |
eka eva mahāmantro gururityakṣaradvayam || 345 ||
evamuktvā mahādevaḥ pārvatīṃ punarabravīt |
idameva paraṃ tattvaṃ śṛṇu devi sukhāvaham || 346 ||
gurutattvamidaṃ devi sarvamuktaṃ samāsataḥ |
rahasyamidamavyaktaṃ na vadedyasya kasyacit || 347 ||
na mṛṣā syādiyaṃ devi maduktiḥ satyarūpiṇī |
gurugītāsamaṃ stotraṃ nāsti nāsti mahītale || 348 ||
gurugītāmimāṃ devi bhavaduḥkhavināśinīm |
gurudīkṣāvihīnasya purato na paṭhet kvacit || 349 ||
rahasyamatyantarahasyametanna pāpinā labhyamidaṃ maheśvari |
anekajanmārjitapuṇyapākādgurostu tattvaṃ labhate manuṣyaḥ || 350 ||
yasya prasādādahameva sarvaṃ
mayyeva sarvaṃ parikalpitaṃ ca |
itthaṃ vijānāmi sadātmarūpaṃ
tasyāṅghripadmaṃ praṇato'smi nityam || 351 ||
ajñānatimirāndhasya viṣayākrāntacetasaḥ |
jñānaprabhāpradānena prasādaṃ kuru me prabho || 352 ||
iti śrīskandapurāṇe uttarakhaṇḍe umāmaheśvara saṃvāde śrī gurugītā samāpta ||
maṅgalaṃ
maṅgalaṃ gurudevāya mahanīyaguṇātmane |
sarvalokaśaraṇyāya sādhurūpāya maṅgalam ||
Sanskrit — Devanagari (original)
अथ तृतीयोऽध्यायः ॥
अथ काम्यजपस्थानं कथयामि वरानने ।
सागरान्ते सरित्तीरे तीर्थे हरिहरालये ॥ 236 ॥
शक्तिदेवालये गोष्ठे सर्वदेवालये शुभे ।
वटस्य धात्र्या मूले वा मठे बृन्दावने तथा ॥ 237 ॥
पवित्रे निर्मले देशे नित्यानुष्ठानतोऽपि वा ।
निर्वेदनेन मौनेन जपमेतत् समारभेत् ॥ 238 ॥
जाप्येन जयमाप्नोति जपसिद्धिं फलं तथा ।
हीनं कर्म त्यजेत्सर्वं गर्हितस्थानमेव च ॥ 239 ॥
श्मशाने बिल्वमूले वा वटमूलान्तिके तथा ।
सिद्ध्यन्ति कानके मूले चूतवृक्षस्य सन्निधौ ॥ 240 ॥
पीतासनं मोहने तु ह्यसितं चाभिचारिके ।
ज्ञेयं शुक्लं च शान्त्यर्थं वश्ये रक्तं प्रकीर्तितम् ॥ 241 ॥
जपं हीनासनं कुर्वन् हीनकर्मफलप्रदम् ।
गुरुगीतां प्रयाणे वा सङ्ग्रामे रिपुसङ्कटे ॥ 242 ॥
जपन् जयमवाप्नोति मरणे मुक्तिदायिका ।
सर्वकर्माणि सिद्ध्यन्ति गुरुपुत्रे न संशयः ॥ 243 ॥
गुरुमन्त्रो मुखे यस्य तस्य सिद्ध्यन्ति नाऽन्यथा ।
दीक्षया सर्वकर्माणि सिद्ध्यन्ति गुरुपुत्रके ॥ 244 ॥
भवमूलविनाशाय चाष्टपाशनिवृत्तये ।
गुरुगीताम्भसि स्नानं तत्त्वज्ञः कुरुते सदा ॥ 245 ॥
स एवं सद्गुरुः साक्षात् सदसद्ब्रह्मवित्तमः ।
तस्य स्थानानि सर्वाणि पवित्राणि न संशयः ॥ 246 ॥
सर्वशुद्धः पवित्रोऽसौ स्वभावाद्यत्र तिष्ठति ।
तत्र देवगणाः सर्वे क्षेत्रपीठे चरन्ति च ॥ 247 ॥
आसनस्थाः शयाना वा गच्छन्तस्तिष्ठतोऽपि वा ।
अश्वारूढा गजारूढाः सुषुप्ता जाग्रतोऽपि वा ॥ 248 ॥
शुचिर्भूता ज्ञानवन्तो गुरुगीतां जपन्ति ये ।
तेषां दर्शनसंस्पर्शात् दिव्यज्ञानं प्रजायते ॥ 249 ॥
समुद्रे वै यथा तोयं क्षीरे क्षीरं जले जलम् ।
भिन्ने कुम्भे यथाऽऽकाशं तथाऽऽत्मा परमात्मनि ॥ 250 ॥
तथैव ज्ञानवान् जीवः परमात्मनि सर्वदा ।
ऐक्येन रमते ज्ञानी यत्र कुत्र दिवानिशम् ॥ 251 ॥
एवंविधो महायुक्तः सर्वत्र वर्तते सदा ।
तस्मात्सर्वप्रकारेण गुरुभक्तिं समाचरेत् ॥ 252 ॥
गुरुसन्तोषणादेव मुक्तो भवति पार्वति ।
अणिमादिषु भोक्तृत्वं कृपया देवि जायते ॥ 253 ॥
साम्येन रमते ज्ञानी दिवा वा यदि वा निशि ।
एवंविधो महामौनी त्रैलोक्यसमतां व्रजेत् ॥ 254 ॥
अथ संसारिणः सर्वे गुरुगीता जपेन तु ।
सर्वान् कामांस्तु भुञ्जन्ति त्रिसत्यं मम भाषितम् ॥ 255 ॥
सत्यं सत्यं पुनः सत्यं धर्मसारं मयोदितम् ।
गुरुगीतासमं स्तोत्रं नास्ति तत्त्वं गुरोः परम् ॥ 256 ॥
गुरुर्देवो गुरुर्धर्मो गुरौ निष्ठा परं तपः ।
गुरोः परतरं नास्ति त्रिवारं कथयामि ते ॥ 257 ॥
धन्या माता पिता धन्यो गोत्रं धन्यं कुलोद्भवः ।
धन्या च वसुधा देवि यत्र स्याद्गुरुभक्तता ॥ 258 ॥
आकल्पजन्म कोटीनां यज्ञव्रततपः क्रियाः ।
ताः सर्वाः सफला देवि गुरूसन्तोषमात्रतः ॥ 259 ॥
शरीरमिन्द्रियं प्राणमर्थं स्वजनबन्धुता ।
मातृकुलं पितृकुलं गुरुरेव न संशयः ॥ 260 ॥
मन्दभाग्या ह्यशक्ताश्च ये जना नानुमन्वते ।
गुरुसेवासु विमुखाः पच्यन्ते नरकेऽशुचौ ॥ 261 ॥
विद्या धनं बलं चैव तेषां भाग्यं निरर्थकम् ।
येषां गुरूकृपा नास्ति अधो गच्छन्ति पार्वति ॥ 262 ॥
ब्रह्मा विष्णुश्च रुद्रश्च देवाश्च पितृकिन्नराः ।
सिद्धचारणयक्षाश्च अन्ये च मुनयो जनाः ॥ 263 ॥
गुरुभावः परं तीर्थमन्यतीर्थं निरर्थकम् ।
सर्वतीर्थमयं देवि श्रीगुरोश्चरणाम्बुजम् ॥ 264 ॥
कन्याभोगरता मन्दाः स्वकान्तायाः पराङ्मुखाः ।
अतः परं मया देवि कथितं न मम प्रिये ॥ 265 ॥
इदं रहस्यमस्पष्टं वक्तव्यं च वरानने ।
सुगोप्यं च तवाग्रे तु ममात्मप्रीतये सति ॥ 266 ॥
स्वामिमुख्यगणेशाद्यान् वैष्णवादींश्च पार्वति ।
न वक्तव्यं महामाये पादस्पर्शं कुरुष्व मे ॥ 267 ॥
अभक्ते वञ्चके धूर्ते पाषण्डे नास्तिकादिषु ।
मनसाऽपि न वक्तव्या गुरुगीता कदाचन ॥ 268 ॥
गुरवो बहवः सन्ति शिष्यवित्तापहारकाः ।
तमेकं दुर्लभं मन्ये शिष्यहृत्तापहारकम् ॥ 269 ॥
चातुर्यवान् विवेकी च अध्यात्मज्ञानवान् शुचिः ।
मानसं निर्मलं यस्य गुरुत्वं तस्य शोभते ॥ 270 ॥
गुरवो निर्मलाः शान्ताः साधवो मितभाषिणः ।
कामक्रोधविनिर्मुक्ताः सदाचाराः जितेन्द्रियाः ॥ 271 ॥
सूचकादिप्रभेदेन गुरवो बहुधा स्मृताः ।
स्वयं सम्यक् परीक्ष्याथ तत्त्वनिष्ठं भजेत्सुधीः ॥ 272 ॥
वर्णजालमिदं तद्वद्बाह्यशास्त्रं तु लौकिकम् ।
यस्मिन् देवि समभ्यस्तं स गुरुः सुचकः स्मृतः ॥ 273 ॥
वर्णाश्रमोचितां विद्यां धर्माधर्मविधायिनीम् ।
प्रवक्तारं गुरुं विद्धि वाचकं त्विति पार्वति ॥ 274 ॥
पञ्चाक्षर्यादिमन्त्राणामुपदेष्टा तु पार्वति ।
स गुरुर्बोधको भूयादुभयोरयमुत्तमः ॥ 275 ॥
मोहमारणवश्यादितुच्छमन्त्रोपदेशिनम् ।
निषिद्धगुरुरित्याहुः पण्डितास्तत्त्वदर्शिनः ॥ 276 ॥
अनित्यमिति निर्दिश्य संसारं सङ्कटालयम् ।
वैराग्यपथदर्शी यः स गुरुर्विहितः प्रिये ॥ 277 ॥
तत्त्वमस्यादिवाक्यानामुपदेष्टा तु पार्वति ।
कारणाख्यो गुरुः प्रोक्तो भवरोगनिवारकः ॥ 278 ॥
सर्वसन्देहसन्दोहनिर्मूलनविचक्षणः ।
जन्ममृत्युभयघ्नो यः स गुरुः परमो मतः ॥ 279 ॥
बहुजन्मकृतात् पुण्याल्लभ्यतेऽसौ महागुरुः ।
लब्ध्वाऽमुं न पुनर्याति शिष्यः संसारबन्धनम् ॥ 280 ॥
एवं बहुविधा लोके गुरवः सन्ति पार्वति ।
तेषु सर्वप्रयत्नेन सेव्यो हि परमो गुरुः ॥ 281 ॥
निषिद्धगुरुशिष्यस्तु दुष्टसङ्कल्पदूषितः ।
ब्रह्मप्रलयपर्यन्तं न पुनर्याति मर्त्यताम् ॥ 282 ॥
एवं श्रुत्वा महादेवी महादेववचस्तथा ।
अत्यन्तविह्वलमनाः शङ्करं परिपृच्छति ॥ 283 ॥
पार्वत्युवाच ।
नमस्ते देवदेवात्र श्रोतव्यं किञ्चिदस्ति मे ।
श्रुत्वा त्वद्वाक्यमधुना भृशं स्याद्विह्वलं मनः ॥ 284 ॥
स्वयं मूढा मृत्युभीताः सुकृताद्विरतिं गताः ।
दैवान्निषिद्धगुरुगा यदि तेषां तु का गतिः ॥ 285 ॥
श्री महादेव उवाच ।
शृणु तत्त्वमिदं देवि यदा स्याद्विरतो नरः ।
तदाऽसावधिकारीति प्रोच्यते श्रुतिमस्तकैः ॥ 286 ॥
अखण्डैकरसं ब्रह्म नित्यमुक्तं निरामयम् ।
स्वस्मिन् सन्दर्शितं येन स भवेदस्यं देशिकः ॥ 287 ॥
जलानां सागरो राजा यथा भवति पार्वति ।
गुरूणां तत्र सर्वेषां राजाऽयं परमो गुरुः ॥ 288 ॥
मोहादिरहितः शान्तो नित्यतृप्तो निराश्रयः ।
तृणीकृतब्रह्मविष्णुवैभवः परमो गुरुः ॥ 289 ॥
सर्वकालविदेशेषु स्वतन्त्रो निश्चलस्सुखी ।
अखण्डैकरसास्वादतृप्तो हि परमो गुरुः ॥ 290 ॥
द्वैताद्वैतविनिर्मुक्तः स्वानुभूतिप्रकाशवान् ।
अज्ञानान्धतमश्छेत्ता सर्वज्ञः परमो गुरुः ॥ 291 ॥
यस्य दर्शनमात्रेण मनसः स्यात् प्रसन्नता ।
स्वयं भूयात् धृतिश्शान्तिः स भवेत् परमो गुरुः ॥ 292 ॥
सिद्धिजालं समालोक्य योगिनां मन्त्रवादिनाम् ।
तुच्छाकारमनोवृत्तिः यस्यासौ परमो गुरुः ॥ 293 ॥
स्वशरीरं शवं पश्यन् तथा स्वात्मानमद्वयम् ।
यः स्त्रीकनकमोहघ्नः स भवेत् परमो गुरुः ॥ 294 ॥
मौनी वाग्मीति तत्त्वज्ञो द्विधाऽभूच्छृणु पार्वति ।
न कश्चिन्मौनिनां लोभो लोकेऽस्मिन्भवति प्रिये ॥ 295 ॥
वाग्मी तूत्कटसंसारसागरोत्तारणक्षमः ।
यतोऽसौ संशयच्छेत्ता शास्त्रयुक्त्यनुभूतिभिः ॥ 296 ॥
गुरुनामजपाद्देवि बहुजन्मार्जितान्यपि ।
पापानि विलयं यान्ति नास्ति सन्देहमण्वपि ॥ 297 ॥
श्रीगुरोस्सदृशं दैवं श्रीगुरोसदृशः पिता ।
गुरुध्यानसमं कर्म नास्ति नास्ति महीतले ॥ 298 ॥
कुलं धनं बलं शास्त्रं बान्धवास्सोदरा इमे ।
मरणे नोपयुज्यन्ते गुरुरेको हि तारकः ॥ 299 ॥
कुलमेव पवित्रं स्यात् सत्यं स्वगुरुसेवया ।
तृप्ताः स्युस्सकला देवा ब्रह्माद्या गुरुतर्पणात् ॥ 300 ॥
गुरुरेको हि जानाति स्वरूपं देवमव्ययम् ।
तद्ज्ञानं यत्प्रसादेन नान्यथा शास्त्रकोटिभिः ॥ 301 ॥
स्वरूपज्ञानशून्येन कृतमप्यकृतं भवेत् ।
तपोजपादिकं देवि सकलं बालजल्पवत् ॥ 302 ॥
शिवं केचिद्धरिं केचिद्विधिं केचित्तु केचन ।
शक्तिं दैवमिति ज्ञात्वा विवदन्ति वृथा नराः ॥ 303 ॥
न जानन्ति परं तत्त्वं गुरुदीक्षापराङ्मुखाः ।
भ्रान्ताः पशुसमा ह्येते स्वपरिज्ञानवर्जिताः ॥ 304 ॥
तस्मात्कैवल्यसिद्ध्यर्थं गुरुमेव भजेत्प्रिये ।
गुरुं विना न जानन्ति मूढास्तत्परमं पदम् ॥ 305 ॥
भिद्यते हृदयग्रन्थिश्छिद्यन्ते सर्वसंशयाः ।
क्षीयन्ते सर्वकर्माणि गुरोः करुणया शिवे ॥ 306 ॥
कृताया गुरुभक्तेस्तु वेदशास्त्रानुसारतः ।
मुच्यते पातकाद्घोरात् गुरुभक्तो विशेषतः ॥ 307 ॥
दुस्सङ्गं च परित्यज्य पापकर्म परित्यजेत् ।
चित्तचिह्नमिदं यस्य तस्य दीक्षा विधीयते ॥ 308 ॥
चित्तत्यागनियुक्तश्च क्रोधगर्वविवर्जितः ।
द्वैतभावपरित्यागी तस्य दीक्षा विधीयते ॥ 309 ॥
एतल्लक्षणयुक्तत्वं सर्वभूतहिते रतम् ।
निर्मलं जीवितं यस्य तस्य दीक्षा विधीयते ॥ 310 ॥
क्रियया चान्वितं पूर्वं दीक्षाजालं निरूपितम् ।
मन्त्रदीक्षाभिधं साङ्गोपाङ्गं सर्वं शिवोदितम् ॥ 311 ॥
क्रियया स्याद्विरहितां गुरुसायुज्यदायिनीम् ।
गुरुदीक्षां विना को वा गुरुत्वाचारपालकः ॥ 312 ॥
शक्तो न चापि शक्तो वा दैशिकाङ्घ्रि समाश्रयेत् ।
तस्य जन्मास्ति सफलं भोगमोक्षफलप्रदम् ॥ 313 ॥
अत्यन्तचित्तपक्वस्य श्रद्धाभक्तियुतस्य च ।
प्रवक्तव्यमिदं देवि ममात्मप्रीतये सदा ॥ 314 ॥
रहस्यं सर्वशास्त्रेषु गीताशास्त्रमिदं शिवे ।
सम्यक्परीक्ष्य वक्तव्यं साधकस्य महात्मनः ॥ 315 ॥
सत्कर्मपरिपाकाच्च चित्तशुद्धिश्च धीमतः ।
साधकस्यैव वक्तव्या गुरुगीता प्रयत्नतः ॥ 316 ॥
नास्तिकाय कृतघ्नाय दाम्भिकाय शठाय च ।
अभक्ताय विभक्ताय न वाच्येयं कदाचन ॥ 317 ॥
स्त्रीलोलुपाय मूर्खाय कामोपहतचेतसे ।
निन्दकाय न वक्तव्या गुरुगीता स्वभावतः ॥ 318 ॥
सर्वपापप्रशमनं सर्वोपद्रववारकम् ।
जन्ममृत्युहरं देवि गीताशास्त्रमिदं शिवे ॥ 319 ॥
श्रुतिसारमिदं देवि सर्वमुक्तं समासतः ।
नान्यथा सद्गतिः पुंसां विना गुरुपदं शिवे ॥ 320 ॥
बहुजन्मकृतात्पापादयमर्थो न रोचते ।
जन्मबन्धनिवृत्त्यर्थं गुरुमेव भजेत्सदा ॥ 321 ॥
अहमेव जगत्सर्वमहमेव परं पदम् ।
एतद्ज्ञानं यतो भूयात्तं गुरुं प्रणमाम्यहम् ॥ 322 ॥
अलं विकल्पैरहमेव केवलं
मयि स्थितं विश्वमिदं चराचरम् ।
इदं रहस्यं मम येन दर्शितं
स वन्दनीयो गुरुरेव केवलम् ॥ 323 ॥
यस्यान्तं नादिमध्यं न हि करचरणं नामगोत्रं न सूत्रम् ।
नो जातिर्नैव वर्णो न भवति पुरुषो नो नपुंसो न च स्त्री ॥ 324 ॥
नाकारं नो विकारं न हि जनिमरणं नास्ति पुण्यं न पापम् ।
नोऽतत्त्वं तत्त्वमेकं सहजसमरसं सद्गुरुं तं नमामि ॥ 325 ॥
नित्याय सत्याय चिदात्मकाय
नव्याय भव्याय परात्पराय ।
शुद्धाय बुद्धाय निरञ्जनाय
नमोऽस्तु नित्यं गुरुशेखराय ॥ 326 ॥
सच्चिदानन्दरूपाय व्यापिने परमात्मने ।
नमः श्रीगुरुनाथाय प्रकाशानन्दमूर्तये ॥ 327 ॥
सत्यानन्दस्वरूपाय बोधैकसुखकारिणे ।
नमो वेदान्तवेद्याय गुरवे बुद्धिसाक्षिणे ॥ 328 ॥
नमस्ते नाथ भगवन् शिवाय गुरुरूपिणे ।
विद्यावतारसंसिद्ध्यै स्वीकृतानेकविग्रह ॥ 329 ॥
नवाय नवरूपाय परमार्थैकरूपिणे ।
सर्वाज्ञानतमोभेदभानवे चिद्घनाय ते ॥ 330 ॥
स्वतन्त्राय दयाक्लुप्तविग्रहाय शिवात्मने ।
परतन्त्राय भक्तानां भव्यानां भव्यरूपिणे ॥ 331 ॥
विवेकिनां विवेकाय विमर्शाय विमर्शिनाम् ।
प्रकाशिनां प्रकाशाय ज्ञानिनां ज्ञानरूपिणे ॥ 332 ॥
पुरस्तात्पार्श्वयोः पृष्ठे नमस्कुर्यादुपर्यधः ।
सदा मच्चित्तरूपेण विधेहि भवदासनम् ॥ 333 ॥
श्रीगुरुं परमानन्दं वन्दे ह्यानन्दविग्रहम् ।
यस्य सन्निधिमात्रेण चिदानन्दाय ते मनः ॥ 334 ॥
नमोऽस्तु गुरवे तुभ्यं सहजानन्दरूपिणे ।
यस्य वागमृतं हन्ति विषं संसारसञ्ज्ञकम् ॥ 335 ॥
नानायुक्तोपदेशेन तारिता शिष्यसन्ततिः ।
तत्कृपासारवेदेन गुरुचित्पदमच्युतम् ॥ 336 ॥
[पाठभेदः -
अच्युताय नमस्तुभ्यं गुरवे परमात्मने ।
स्वारामोक्तपदेच्छूनां दत्तं येनाच्युतं पदम् ॥
]
अच्युताय नमस्तुभ्यं गुरवे परमात्मने ।
सर्वतन्त्रस्वतन्त्राय चिद्घनानन्दमूर्तये ॥ 337 ॥
नमोऽच्युताय गुरवेऽज्ञानध्वान्तैकभानवे ।
शिष्यसन्मार्गपटवे कृपापीयूषसिन्धवे ॥ 338 ॥
ओमच्युताय गुरवे शिष्यसंसारसेतवे ।
भक्तकार्यैकसिंहाय नमस्ते चित्सुखात्मने ॥ 339 ॥
गुरुनामसमं दैवं न पिता न च बान्धवाः ।
गुरुनामसमः स्वामी नेदृशं परमं पदम् ॥ 340 ॥
एकाक्षरप्रदातारं यो गुरुं नैव मन्यते ।
श्वानयोनिशतं गत्वा चाण्डालेष्वपि जायते ॥ 341 ॥
गुरुत्यागाद्भवेन्मृत्युः मन्त्रत्यागाद्दरिद्रता ।
गुरुमन्त्रपरित्यागी रौरवं नरकं व्रजेत् ॥ 342 ॥
शिवक्रोधाद्गुरुस्त्राता गुरुक्रोधाच्छिवो न हि ।
तस्मात्सर्वप्रयत्नेन गुरोराज्ञां न लङ्घयेत् ॥ 343 ॥
संसारसागरसमुद्धरणैकमन्त्रं
ब्रह्मादिदेवमुनिपूजितसिद्धमन्त्रम् ।
दारिद्र्यदुःखभवरोगविनाशमन्त्रं
वन्दे महाभयहरं गुरुराजमन्त्रम् ॥ 344 ॥
सप्तकोटिमहामन्त्राश्चित्तविभ्रमकारकाः ।
एक एव महामन्त्रो गुरुरित्यक्षरद्वयम् ॥ 345 ॥
एवमुक्त्वा महादेवः पार्वतीं पुनरब्रवीत् ।
इदमेव परं तत्त्वं शृणु देवि सुखावहम् ॥ 346 ॥
गुरुतत्त्वमिदं देवि सर्वमुक्तं समासतः ।
रहस्यमिदमव्यक्तं न वदेद्यस्य कस्यचित् ॥ 347 ॥
न मृषा स्यादियं देवि मदुक्तिः सत्यरूपिणी ।
गुरुगीतासमं स्तोत्रं नास्ति नास्ति महीतले ॥ 348 ॥
गुरुगीतामिमां देवि भवदुःखविनाशिनीम् ।
गुरुदीक्षाविहीनस्य पुरतो न पठेत् क्वचित् ॥ 349 ॥
रहस्यमत्यन्तरहस्यमेतन्न पापिना लभ्यमिदं महेश्वरि ।
अनेकजन्मार्जितपुण्यपाकाद्गुरोस्तु तत्त्वं लभते मनुष्यः ॥ 350 ॥
यस्य प्रसादादहमेव सर्वं
मय्येव सर्वं परिकल्पितं च ।
इत्थं विजानामि सदात्मरूपं
तस्याङ्घ्रिपद्मं प्रणतोऽस्मि नित्यम् ॥ 351 ॥
अज्ञानतिमिरान्धस्य विषयाक्रान्तचेतसः ।
ज्ञानप्रभाप्रदानेन प्रसादं कुरु मे प्रभो ॥ 352 ॥
इति श्रीस्कन्दपुराणे उत्तरखण्डे उमामहेश्वर संवादे श्री गुरुगीता समाप्त ॥
मङ्गलं
मङ्गलं गुरुदेवाय महनीयगुणात्मने ।
सर्वलोकशरण्याय साधुरूपाय मङ्गलम् ॥
atha tṛtīyo'dhyāyaḥ ||
atha kāmyajapasthānaṃ kathayāmi varānane |
sāgarānte sarittīre tīrthe hariharālaye || 236 ||
śaktidevālaye goṣṭhe sarvadevālaye śubhe |
vaṭasya dhātryā mūle vā maṭhe bṛndāvane tathā || 237 ||
pavitre nirmale deśe nityānuṣṭhānato'pi vā |
nirvedanena maunena japametat samārabhet || 238 ||
jāpyena jayamāpnoti japasiddhiṃ phalaṃ tathā |
hīnaṃ karma tyajetsarvaṃ garhitasthānameva ca || 239 ||
śmaśāne bilvamūle vā vaṭamūlāntike tathā |
siddhyanti kānake mūle cūtavṛkṣasya sannidhau || 240 ||
pītāsanaṃ mohane tu hyasitaṃ cābhicārike |
jñeyaṃ śuklaṃ ca śāntyarthaṃ vaśye raktaṃ prakīrtitam || 241 ||
japaṃ hīnāsanaṃ kurvan hīnakarmaphalapradam |
gurugītāṃ prayāṇe vā saṅgrāme ripusaṅkaṭe || 242 ||
japan jayamavāpnoti maraṇe muktidāyikā |
sarvakarmāṇi siddhyanti guruputre na saṃśayaḥ || 243 ||
gurumantro mukhe yasya tasya siddhyanti nā'nyathā |
dīkṣayā sarvakarmāṇi siddhyanti guruputrake || 244 ||
bhavamūlavināśāya cāṣṭapāśanivṛttaye |
gurugītāmbhasi snānaṃ tattvajñaḥ kurute sadā || 245 ||
sa evaṃ sadguruḥ sākṣāt sadasadbrahmavittamaḥ |
tasya sthānāni sarvāṇi pavitrāṇi na saṃśayaḥ || 246 ||
sarvaśuddhaḥ pavitro'sau svabhāvādyatra tiṣṭhati |
tatra devagaṇāḥ sarve kṣetrapīṭhe caranti ca || 247 ||
āsanasthāḥ śayānā vā gacchantastiṣṭhato'pi vā |
aśvārūḍhā gajārūḍhāḥ suṣuptā jāgrato'pi vā || 248 ||
śucirbhūtā jñānavanto gurugītāṃ japanti ye |
teṣāṃ darśanasaṃsparśāt divyajñānaṃ prajāyate || 249 ||
samudre vai yathā toyaṃ kṣīre kṣīraṃ jale jalam |
bhinne kumbhe yathā''kāśaṃ tathā''tmā paramātmani || 250 ||
tathaiva jñānavān jīvaḥ paramātmani sarvadā |
aikyena ramate jñānī yatra kutra divāniśam || 251 ||
evaṃvidho mahāyuktaḥ sarvatra vartate sadā |
tasmātsarvaprakāreṇa gurubhaktiṃ samācaret || 252 ||
gurusantoṣaṇādeva mukto bhavati pārvati |
aṇimādiṣu bhoktṛtvaṃ kṛpayā devi jāyate || 253 ||
sāmyena ramate jñānī divā vā yadi vā niśi |
evaṃvidho mahāmaunī trailokyasamatāṃ vrajet || 254 ||
atha saṃsāriṇaḥ sarve gurugītā japena tu |
sarvān kāmāṃstu bhuñjanti trisatyaṃ mama bhāṣitam || 255 ||
satyaṃ satyaṃ punaḥ satyaṃ dharmasāraṃ mayoditam |
gurugītāsamaṃ stotraṃ nāsti tattvaṃ guroḥ param || 256 ||
gururdevo gururdharmo gurau niṣṭhā paraṃ tapaḥ |
guroḥ parataraṃ nāsti trivāraṃ kathayāmi te || 257 ||
dhanyā mātā pitā dhanyo gotraṃ dhanyaṃ kulodbhavaḥ |
dhanyā ca vasudhā devi yatra syādgurubhaktatā || 258 ||
ākalpajanma koṭīnāṃ yajñavratatapaḥ kriyāḥ |
tāḥ sarvāḥ saphalā devi gurūsantoṣamātrataḥ || 259 ||
śarīramindriyaṃ prāṇamarthaṃ svajanabandhutā |
mātṛkulaṃ pitṛkulaṃ gurureva na saṃśayaḥ || 260 ||
mandabhāgyā hyaśaktāśca ye janā nānumanvate |
gurusevāsu vimukhāḥ pacyante narake'śucau || 261 ||
vidyā dhanaṃ balaṃ caiva teṣāṃ bhāgyaṃ nirarthakam |
yeṣāṃ gurūkṛpā nāsti adho gacchanti pārvati || 262 ||
brahmā viṣṇuśca rudraśca devāśca pitṛkinnarāḥ |
siddhacāraṇayakṣāśca anye ca munayo janāḥ || 263 ||
gurubhāvaḥ paraṃ tīrthamanyatīrthaṃ nirarthakam |
sarvatīrthamayaṃ devi śrīguroścaraṇāmbujam || 264 ||
kanyābhogaratā mandāḥ svakāntāyāḥ parāṅmukhāḥ |
ataḥ paraṃ mayā devi kathitaṃ na mama priye || 265 ||
idaṃ rahasyamaspaṣṭaṃ vaktavyaṃ ca varānane |
sugopyaṃ ca tavāgre tu mamātmaprītaye sati || 266 ||
svāmimukhyagaṇeśādyān vaiṣṇavādīṃśca pārvati |
na vaktavyaṃ mahāmāye pādasparśaṃ kuruṣva me || 267 ||
abhakte vañcake dhūrte pāṣaṇḍe nāstikādiṣu |
manasā'pi na vaktavyā gurugītā kadācana || 268 ||
guravo bahavaḥ santi śiṣyavittāpahārakāḥ |
tamekaṃ durlabhaṃ manye śiṣyahṛttāpahārakam || 269 ||
cāturyavān vivekī ca adhyātmajñānavān śuciḥ |
mānasaṃ nirmalaṃ yasya gurutvaṃ tasya śobhate || 270 ||
guravo nirmalāḥ śāntāḥ sādhavo mitabhāṣiṇaḥ |
kāmakrodhavinirmuktāḥ sadācārāḥ jitendriyāḥ || 271 ||
sūcakādiprabhedena guravo bahudhā smṛtāḥ |
svayaṃ samyak parīkṣyātha tattvaniṣṭhaṃ bhajetsudhīḥ || 272 ||
varṇajālamidaṃ tadvadbāhyaśāstraṃ tu laukikam |
yasmin devi samabhyastaṃ sa guruḥ sucakaḥ smṛtaḥ || 273 ||
varṇāśramocitāṃ vidyāṃ dharmādharmavidhāyinīm |
pravaktāraṃ guruṃ viddhi vācakaṃ tviti pārvati || 274 ||
pañcākṣaryādimantrāṇāmupadeṣṭā tu pārvati |
sa gururbodhako bhūyādubhayorayamuttamaḥ || 275 ||
mohamāraṇavaśyāditucchamantropadeśinam |
niṣiddhagururityāhuḥ paṇḍitāstattvadarśinaḥ || 276 ||
anityamiti nirdiśya saṃsāraṃ saṅkaṭālayam |
vairāgyapathadarśī yaḥ sa gururvihitaḥ priye || 277 ||
tattvamasyādivākyānāmupadeṣṭā tu pārvati |
kāraṇākhyo guruḥ prokto bhavaroganivārakaḥ || 278 ||
sarvasandehasandohanirmūlanavicakṣaṇaḥ |
janmamṛtyubhayaghno yaḥ sa guruḥ paramo mataḥ || 279 ||
bahujanmakṛtāt puṇyāllabhyate'sau mahāguruḥ |
labdhvā'muṃ na punaryāti śiṣyaḥ saṃsārabandhanam || 280 ||
evaṃ bahuvidhā loke guravaḥ santi pārvati |
teṣu sarvaprayatnena sevyo hi paramo guruḥ || 281 ||
niṣiddhaguruśiṣyastu duṣṭasaṅkalpadūṣitaḥ |
brahmapralayaparyantaṃ na punaryāti martyatām || 282 ||
evaṃ śrutvā mahādevī mahādevavacastathā |
atyantavihvalamanāḥ śaṅkaraṃ paripṛcchati || 283 ||
pārvatyuvāca |
namaste devadevātra śrotavyaṃ kiñcidasti me |
śrutvā tvadvākyamadhunā bhṛśaṃ syādvihvalaṃ manaḥ || 284 ||
svayaṃ mūḍhā mṛtyubhītāḥ sukṛtādviratiṃ gatāḥ |
daivānniṣiddhagurugā yadi teṣāṃ tu kā gatiḥ || 285 ||
śrī mahādeva uvāca |
śṛṇu tattvamidaṃ devi yadā syādvirato naraḥ |
tadā'sāvadhikārīti procyate śrutimastakaiḥ || 286 ||
akhaṇḍaikarasaṃ brahma nityamuktaṃ nirāmayam |
svasmin sandarśitaṃ yena sa bhavedasyaṃ deśikaḥ || 287 ||
jalānāṃ sāgaro rājā yathā bhavati pārvati |
gurūṇāṃ tatra sarveṣāṃ rājā'yaṃ paramo guruḥ || 288 ||
mohādirahitaḥ śānto nityatṛpto nirāśrayaḥ |
tṛṇīkṛtabrahmaviṣṇuvaibhavaḥ paramo guruḥ || 289 ||
sarvakālavideśeṣu svatantro niścalassukhī |
akhaṇḍaikarasāsvādatṛpto hi paramo guruḥ || 290 ||
dvaitādvaitavinirmuktaḥ svānubhūtiprakāśavān |
ajñānāndhatamaśchettā sarvajñaḥ paramo guruḥ || 291 ||
yasya darśanamātreṇa manasaḥ syāt prasannatā |
svayaṃ bhūyāt dhṛtiśśāntiḥ sa bhavet paramo guruḥ || 292 ||
siddhijālaṃ samālokya yogināṃ mantravādinām |
tucchākāramanovṛttiḥ yasyāsau paramo guruḥ || 293 ||
svaśarīraṃ śavaṃ paśyan tathā svātmānamadvayam |
yaḥ strīkanakamohaghnaḥ sa bhavet paramo guruḥ || 294 ||
maunī vāgmīti tattvajño dvidhā'bhūcchṛṇu pārvati |
na kaścinmaunināṃ lobho loke'sminbhavati priye || 295 ||
vāgmī tūtkaṭasaṃsārasāgarottāraṇakṣamaḥ |
yato'sau saṃśayacchettā śāstrayuktyanubhūtibhiḥ || 296 ||
gurunāmajapāddevi bahujanmārjitānyapi |
pāpāni vilayaṃ yānti nāsti sandehamaṇvapi || 297 ||
śrīgurossadṛśaṃ daivaṃ śrīgurosadṛśaḥ pitā |
gurudhyānasamaṃ karma nāsti nāsti mahītale || 298 ||
kulaṃ dhanaṃ balaṃ śāstraṃ bāndhavāssodarā ime |
maraṇe nopayujyante gurureko hi tārakaḥ || 299 ||
kulameva pavitraṃ syāt satyaṃ svagurusevayā |
tṛptāḥ syussakalā devā brahmādyā gurutarpaṇāt || 300 ||
gurureko hi jānāti svarūpaṃ devamavyayam |
tadjñānaṃ yatprasādena nānyathā śāstrakoṭibhiḥ || 301 ||
svarūpajñānaśūnyena kṛtamapyakṛtaṃ bhavet |
tapojapādikaṃ devi sakalaṃ bālajalpavat || 302 ||
śivaṃ keciddhariṃ kecidvidhiṃ kecittu kecana |
śaktiṃ daivamiti jñātvā vivadanti vṛthā narāḥ || 303 ||
na jānanti paraṃ tattvaṃ gurudīkṣāparāṅmukhāḥ |
bhrāntāḥ paśusamā hyete svaparijñānavarjitāḥ || 304 ||
tasmātkaivalyasiddhyarthaṃ gurumeva bhajetpriye |
guruṃ vinā na jānanti mūḍhāstatparamaṃ padam || 305 ||
bhidyate hṛdayagranthiśchidyante sarvasaṃśayāḥ |
kṣīyante sarvakarmāṇi guroḥ karuṇayā śive || 306 ||
kṛtāyā gurubhaktestu vedaśāstrānusārataḥ |
mucyate pātakādghorāt gurubhakto viśeṣataḥ || 307 ||
dussaṅgaṃ ca parityajya pāpakarma parityajet |
cittacihnamidaṃ yasya tasya dīkṣā vidhīyate || 308 ||
cittatyāganiyuktaśca krodhagarvavivarjitaḥ |
dvaitabhāvaparityāgī tasya dīkṣā vidhīyate || 309 ||
etallakṣaṇayuktatvaṃ sarvabhūtahite ratam |
nirmalaṃ jīvitaṃ yasya tasya dīkṣā vidhīyate || 310 ||
kriyayā cānvitaṃ pūrvaṃ dīkṣājālaṃ nirūpitam |
mantradīkṣābhidhaṃ sāṅgopāṅgaṃ sarvaṃ śivoditam || 311 ||
kriyayā syādvirahitāṃ gurusāyujyadāyinīm |
gurudīkṣāṃ vinā ko vā gurutvācārapālakaḥ || 312 ||
śakto na cāpi śakto vā daiśikāṅghri samāśrayet |
tasya janmāsti saphalaṃ bhogamokṣaphalapradam || 313 ||
atyantacittapakvasya śraddhābhaktiyutasya ca |
pravaktavyamidaṃ devi mamātmaprītaye sadā || 314 ||
rahasyaṃ sarvaśāstreṣu gītāśāstramidaṃ śive |
samyakparīkṣya vaktavyaṃ sādhakasya mahātmanaḥ || 315 ||
satkarmaparipākācca cittaśuddhiśca dhīmataḥ |
sādhakasyaiva vaktavyā gurugītā prayatnataḥ || 316 ||
nāstikāya kṛtaghnāya dāmbhikāya śaṭhāya ca |
abhaktāya vibhaktāya na vācyeyaṃ kadācana || 317 ||
strīlolupāya mūrkhāya kāmopahatacetase |
nindakāya na vaktavyā gurugītā svabhāvataḥ || 318 ||
sarvapāpapraśamanaṃ sarvopadravavārakam |
janmamṛtyuharaṃ devi gītāśāstramidaṃ śive || 319 ||
śrutisāramidaṃ devi sarvamuktaṃ samāsataḥ |
nānyathā sadgatiḥ puṃsāṃ vinā gurupadaṃ śive || 320 ||
bahujanmakṛtātpāpādayamartho na rocate |
janmabandhanivṛttyarthaṃ gurumeva bhajetsadā || 321 ||
ahameva jagatsarvamahameva paraṃ padam |
etadjñānaṃ yato bhūyāttaṃ guruṃ praṇamāmyaham || 322 ||
alaṃ vikalpairahameva kevalaṃ
mayi sthitaṃ viśvamidaṃ carācaram |
idaṃ rahasyaṃ mama yena darśitaṃ
sa vandanīyo gurureva kevalam || 323 ||
yasyāntaṃ nādimadhyaṃ na hi karacaraṇaṃ nāmagotraṃ na sūtram |
no jātirnaiva varṇo na bhavati puruṣo no napuṃso na ca strī || 324 ||
nākāraṃ no vikāraṃ na hi janimaraṇaṃ nāsti puṇyaṃ na pāpam |
no'tattvaṃ tattvamekaṃ sahajasamarasaṃ sadguruṃ taṃ namāmi || 325 ||
nityāya satyāya cidātmakāya
navyāya bhavyāya parātparāya |
śuddhāya buddhāya nirañjanāya
namo'stu nityaṃ guruśekharāya || 326 ||
saccidānandarūpāya vyāpine paramātmane |
namaḥ śrīgurunāthāya prakāśānandamūrtaye || 327 ||
satyānandasvarūpāya bodhaikasukhakāriṇe |
namo vedāntavedyāya gurave buddhisākṣiṇe || 328 ||
namaste nātha bhagavan śivāya gururūpiṇe |
vidyāvatārasaṃsiddhyai svīkṛtānekavigraha || 329 ||
navāya navarūpāya paramārthaikarūpiṇe |
sarvājñānatamobhedabhānave cidghanāya te || 330 ||
svatantrāya dayākluptavigrahāya śivātmane |
paratantrāya bhaktānāṃ bhavyānāṃ bhavyarūpiṇe || 331 ||
vivekināṃ vivekāya vimarśāya vimarśinām |
prakāśināṃ prakāśāya jñānināṃ jñānarūpiṇe || 332 ||
purastātpārśvayoḥ pṛṣṭhe namaskuryāduparyadhaḥ |
sadā maccittarūpeṇa vidhehi bhavadāsanam || 333 ||
śrīguruṃ paramānandaṃ vande hyānandavigraham |
yasya sannidhimātreṇa cidānandāya te manaḥ || 334 ||
namo'stu gurave tubhyaṃ sahajānandarūpiṇe |
yasya vāgamṛtaṃ hanti viṣaṃ saṃsārasañjñakam || 335 ||
nānāyuktopadeśena tāritā śiṣyasantatiḥ |
tatkṛpāsāravedena gurucitpadamacyutam || 336 ||
[pāṭhabhedaḥ -
acyutāya namastubhyaṃ gurave paramātmane |
svārāmoktapadecchūnāṃ dattaṃ yenācyutaṃ padam ||
]
acyutāya namastubhyaṃ gurave paramātmane |
sarvatantrasvatantrāya cidghanānandamūrtaye || 337 ||
namo'cyutāya gurave'jñānadhvāntaikabhānave |
śiṣyasanmārgapaṭave kṛpāpīyūṣasindhave || 338 ||
omacyutāya gurave śiṣyasaṃsārasetave |
bhaktakāryaikasiṃhāya namaste citsukhātmane || 339 ||
gurunāmasamaṃ daivaṃ na pitā na ca bāndhavāḥ |
gurunāmasamaḥ svāmī nedṛśaṃ paramaṃ padam || 340 ||
ekākṣarapradātāraṃ yo guruṃ naiva manyate |
śvānayoniśataṃ gatvā cāṇḍāleṣvapi jāyate || 341 ||
gurutyāgādbhavenmṛtyuḥ mantratyāgāddaridratā |
gurumantraparityāgī rauravaṃ narakaṃ vrajet || 342 ||
śivakrodhādgurustrātā gurukrodhācchivo na hi |
tasmātsarvaprayatnena gurorājñāṃ na laṅghayet || 343 ||
saṃsārasāgarasamuddharaṇaikamantraṃ
brahmādidevamunipūjitasiddhamantram |
dāridryaduḥkhabhavarogavināśamantraṃ
vande mahābhayaharaṃ gururājamantram || 344 ||
saptakoṭimahāmantrāścittavibhramakārakāḥ |
eka eva mahāmantro gururityakṣaradvayam || 345 ||
evamuktvā mahādevaḥ pārvatīṃ punarabravīt |
idameva paraṃ tattvaṃ śṛṇu devi sukhāvaham || 346 ||
gurutattvamidaṃ devi sarvamuktaṃ samāsataḥ |
rahasyamidamavyaktaṃ na vadedyasya kasyacit || 347 ||
na mṛṣā syādiyaṃ devi maduktiḥ satyarūpiṇī |
gurugītāsamaṃ stotraṃ nāsti nāsti mahītale || 348 ||
gurugītāmimāṃ devi bhavaduḥkhavināśinīm |
gurudīkṣāvihīnasya purato na paṭhet kvacit || 349 ||
rahasyamatyantarahasyametanna pāpinā labhyamidaṃ maheśvari |
anekajanmārjitapuṇyapākādgurostu tattvaṃ labhate manuṣyaḥ || 350 ||
yasya prasādādahameva sarvaṃ
mayyeva sarvaṃ parikalpitaṃ ca |
itthaṃ vijānāmi sadātmarūpaṃ
tasyāṅghripadmaṃ praṇato'smi nityam || 351 ||
ajñānatimirāndhasya viṣayākrāntacetasaḥ |
jñānaprabhāpradānena prasādaṃ kuru me prabho || 352 ||
iti śrīskandapurāṇe uttarakhaṇḍe umāmaheśvara saṃvāde śrī gurugītā samāpta ||
maṅgalaṃ
maṅgalaṃ gurudevāya mahanīyaguṇātmane |
sarvalokaśaraṇyāya sādhurūpāya maṅgalam ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.