ଅଥ ତୃତୀଯୋଽଧ୍ଯାଯଃ ॥
ଅଥ କାମ୍ଯଜପସ୍ଥାନଂ କଥଯାମି ଵରାନନେ ।
ସାଗରାନ୍ତେ ସରିତ୍ତୀରେ ତୀର୍ଥେ ହରିହରାଲଯେ ॥ 236 ॥
ଶକ୍ତିଦେଵାଲଯେ ଗୋଷ୍ଠେ ସର୍ଵଦେଵାଲଯେ ଶୁଭେ ।
ଵଟସ୍ଯ ଧାତ୍ର୍ଯା ମୂଲେ ଵା ମଠେ ବୃନ୍ଦାଵନେ ତଥା ॥ 237 ॥
ପଵିତ୍ରେ ନିର୍ମଲେ ଦେଶେ ନିତ୍ଯାନୁଷ୍ଠାନତୋଽପି ଵା ।
ନିର୍ଵେଦନେନ ମୌନେନ ଜପମେତତ୍ ସମାରଭେତ୍ ॥ 238 ॥
ଜାପ୍ଯେନ ଜଯମାପ୍ନୋତି ଜପସିଦ୍ଧିଂ ଫଲଂ ତଥା ।
ହୀନଂ କର୍ମ ତ୍ଯଜେତ୍ସର୍ଵଂ ଗର୍ହିତସ୍ଥାନମେଵ ଚ ॥ 239 ॥
ଶ୍ମଶାନେ ବିଲ୍ଵମୂଲେ ଵା ଵଟମୂଲାନ୍ତିକେ ତଥା ।
ସିଦ୍ଧ୍ଯନ୍ତି କାନକେ ମୂଲେ ଚୂତଵୃକ୍ଷସ୍ଯ ସନ୍ନିଧୌ ॥ 240 ॥
ପୀତାସନଂ ମୋହନେ ତୁ ହ୍ଯସିତଂ ଚାଭିଚାରିକେ ।
ଜ୍ଞେଯଂ ଶୁକ୍ଲଂ ଚ ଶାନ୍ତ୍ଯର୍ଥଂ ଵଶ୍ଯେ ରକ୍ତଂ ପ୍ରକୀର୍ତିତମ୍ ॥ 241 ॥
ଜପଂ ହୀନାସନଂ କୁର୍ଵନ୍ ହୀନକର୍ମଫଲପ୍ରଦମ୍ ।
ଗୁରୁଗୀତାଂ ପ୍ରଯାଣେ ଵା ସଙ୍ଗ୍ରାମେ ରିପୁସଙ୍କଟେ ॥ 242 ॥
ଜପନ୍ ଜଯମଵାପ୍ନୋତି ମରଣେ ମୁକ୍ତିଦାଯିକା ।
ସର୍ଵକର୍ମାଣି ସିଦ୍ଧ୍ଯନ୍ତି ଗୁରୁପୁତ୍ରେ ନ ସଂଶଯଃ ॥ 243 ॥
ଗୁରୁମନ୍ତ୍ରୋ ମୁଖେ ଯସ୍ଯ ତସ୍ଯ ସିଦ୍ଧ୍ଯନ୍ତି ନାଽନ୍ଯଥା ।
ଦୀକ୍ଷଯା ସର୍ଵକର୍ମାଣି ସିଦ୍ଧ୍ଯନ୍ତି ଗୁରୁପୁତ୍ରକେ ॥ 244 ॥
ଭଵମୂଲଵିନାଶାଯ ଚାଷ୍ଟପାଶନିଵୃତ୍ତଯେ ।
ଗୁରୁଗୀତାମ୍ଭସି ସ୍ନାନଂ ତତ୍ତ୍ଵଜ୍ଞଃ କୁରୁତେ ସଦା ॥ 245 ॥
ସ ଏଵଂ ସଦ୍ଗୁରୁଃ ସାକ୍ଷାତ୍ ସଦସଦ୍ବ୍ରହ୍ମଵିତ୍ତମଃ ।
ତସ୍ଯ ସ୍ଥାନାନି ସର୍ଵାଣି ପଵିତ୍ରାଣି ନ ସଂଶଯଃ ॥ 246 ॥
ସର୍ଵଶୁଦ୍ଧଃ ପଵିତ୍ରୋଽସୌ ସ୍ଵଭାଵାଦ୍ଯତ୍ର ତିଷ୍ଠତି ।
ତତ୍ର ଦେଵଗଣାଃ ସର୍ଵେ କ୍ଷେତ୍ରପୀଠେ ଚରନ୍ତି ଚ ॥ 247 ॥
ଆସନସ୍ଥାଃ ଶଯାନା ଵା ଗଚ୍ଛନ୍ତସ୍ତିଷ୍ଠତୋଽପି ଵା ।
ଅଶ୍ଵାରୂଢା ଗଜାରୂଢାଃ ସୁଷୁପ୍ତା ଜାଗ୍ରତୋଽପି ଵା ॥ 248 ॥
ଶୁଚିର୍ଭୂତା ଜ୍ଞାନଵନ୍ତୋ ଗୁରୁଗୀତାଂ ଜପନ୍ତି ଯେ ।
ତେଷାଂ ଦର୍ଶନସଂସ୍ପର୍ଶାତ୍ ଦିଵ୍ଯଜ୍ଞାନଂ ପ୍ରଜାଯତେ ॥ 249 ॥
ସମୁଦ୍ରେ ଵୈ ଯଥା ତୋଯଂ କ୍ଷୀରେ କ୍ଷୀରଂ ଜଲେ ଜଲମ୍ ।
ଭିନ୍ନେ କୁମ୍ଭେ ଯଥାଽଽକାଶଂ ତଥାଽଽତ୍ମା ପରମାତ୍ମନି ॥ 250 ॥
ତଥୈଵ ଜ୍ଞାନଵାନ୍ ଜୀଵଃ ପରମାତ୍ମନି ସର୍ଵଦା ।
ଐକ୍ଯେନ ରମତେ ଜ୍ଞାନୀ ଯତ୍ର କୁତ୍ର ଦିଵାନିଶମ୍ ॥ 251 ॥
ଏଵଂଵିଧୋ ମହାଯୁକ୍ତଃ ସର୍ଵତ୍ର ଵର୍ତତେ ସଦା ।
ତସ୍ମାତ୍ସର୍ଵପ୍ରକାରେଣ ଗୁରୁଭକ୍ତିଂ ସମାଚରେତ୍ ॥ 252 ॥
ଗୁରୁସନ୍ତୋଷଣାଦେଵ ମୁକ୍ତୋ ଭଵତି ପାର୍ଵତି ।
ଅଣିମାଦିଷୁ ଭୋକ୍ତୃତ୍ଵଂ କୃପଯା ଦେଵି ଜାଯତେ ॥ 253 ॥
ସାମ୍ଯେନ ରମତେ ଜ୍ଞାନୀ ଦିଵା ଵା ଯଦି ଵା ନିଶି ।
ଏଵଂଵିଧୋ ମହାମୌନୀ ତ୍ରୈଲୋକ୍ଯସମତାଂ ଵ୍ରଜେତ୍ ॥ 254 ॥
ଅଥ ସଂସାରିଣଃ ସର୍ଵେ ଗୁରୁଗୀତା ଜପେନ ତୁ ।
ସର୍ଵାନ୍ କାମାଂସ୍ତୁ ଭୁଞ୍ଜନ୍ତି ତ୍ରିସତ୍ଯଂ ମମ ଭାଷିତମ୍ ॥ 255 ॥
ସତ୍ଯଂ ସତ୍ଯଂ ପୁନଃ ସତ୍ଯଂ ଧର୍ମସାରଂ ମଯୋଦିତମ୍ ।
ଗୁରୁଗୀତାସମଂ ସ୍ତୋତ୍ରଂ ନାସ୍ତି ତତ୍ତ୍ଵଂ ଗୁରୋଃ ପରମ୍ ॥ 256 ॥
ଗୁରୁର୍ଦେଵୋ ଗୁରୁର୍ଧର୍ମୋ ଗୁରୌ ନିଷ୍ଠା ପରଂ ତପଃ ।
ଗୁରୋଃ ପରତରଂ ନାସ୍ତି ତ୍ରିଵାରଂ କଥଯାମି ତେ ॥ 257 ॥
ଧନ୍ଯା ମାତା ପିତା ଧନ୍ଯୋ ଗୋତ୍ରଂ ଧନ୍ଯଂ କୁଲୋଦ୍ଭଵଃ ।
ଧନ୍ଯା ଚ ଵସୁଧା ଦେଵି ଯତ୍ର ସ୍ଯାଦ୍ଗୁରୁଭକ୍ତତା ॥ 258 ॥
ଆକଲ୍ପଜନ୍ମ କୋଟୀନାଂ ଯଜ୍ଞଵ୍ରତତପଃ କ୍ରିଯାଃ ।
ତାଃ ସର୍ଵାଃ ସଫଲା ଦେଵି ଗୁରୂସନ୍ତୋଷମାତ୍ରତଃ ॥ 259 ॥
ଶରୀରମିନ୍ଦ୍ରିଯଂ ପ୍ରାଣମର୍ଥଂ ସ୍ଵଜନବନ୍ଧୁତା ।
ମାତୃକୁଲଂ ପିତୃକୁଲଂ ଗୁରୁରେଵ ନ ସଂଶଯଃ ॥ 260 ॥
ମନ୍ଦଭାଗ୍ଯା ହ୍ଯଶକ୍ତାଶ୍ଚ ଯେ ଜନା ନାନୁମନ୍ଵତେ ।
ଗୁରୁସେଵାସୁ ଵିମୁଖାଃ ପଚ୍ଯନ୍ତେ ନରକେଽଶୁଚୌ ॥ 261 ॥
ଵିଦ୍ଯା ଧନଂ ବଲଂ ଚୈଵ ତେଷାଂ ଭାଗ୍ଯଂ ନିରର୍ଥକମ୍ ।
ଯେଷାଂ ଗୁରୂକୃପା ନାସ୍ତି ଅଧୋ ଗଚ୍ଛନ୍ତି ପାର୍ଵତି ॥ 262 ॥
ବ୍ରହ୍ମା ଵିଷ୍ଣୁଶ୍ଚ ରୁଦ୍ରଶ୍ଚ ଦେଵାଶ୍ଚ ପିତୃକିନ୍ନରାଃ ।
ସିଦ୍ଧଚାରଣଯକ୍ଷାଶ୍ଚ ଅନ୍ଯେ ଚ ମୁନଯୋ ଜନାଃ ॥ 263 ॥
ଗୁରୁଭାଵଃ ପରଂ ତୀର୍ଥମନ୍ଯତୀର୍ଥଂ ନିରର୍ଥକମ୍ ।
ସର୍ଵତୀର୍ଥମଯଂ ଦେଵି ଶ୍ରୀଗୁରୋଶ୍ଚରଣାମ୍ବୁଜମ୍ ॥ 264 ॥
କନ୍ଯାଭୋଗରତା ମନ୍ଦାଃ ସ୍ଵକାନ୍ତାଯାଃ ପରାଙ୍ମୁଖାଃ ।
ଅତଃ ପରଂ ମଯା ଦେଵି କଥିତଂ ନ ମମ ପ୍ରିଯେ ॥ 265 ॥
ଇଦଂ ରହସ୍ଯମସ୍ପଷ୍ଟଂ ଵକ୍ତଵ୍ଯଂ ଚ ଵରାନନେ ।
ସୁଗୋପ୍ଯଂ ଚ ତଵାଗ୍ରେ ତୁ ମମାତ୍ମପ୍ରୀତଯେ ସତି ॥ 266 ॥
ସ୍ଵାମିମୁଖ୍ଯଗଣେଶାଦ୍ଯାନ୍ ଵୈଷ୍ଣଵାଦୀଂଶ୍ଚ ପାର୍ଵତି ।
ନ ଵକ୍ତଵ୍ଯଂ ମହାମାଯେ ପାଦସ୍ପର୍ଶଂ କୁରୁଷ୍ଵ ମେ ॥ 267 ॥
ଅଭକ୍ତେ ଵଞ୍ଚକେ ଧୂର୍ତେ ପାଷଣ୍ଡେ ନାସ୍ତିକାଦିଷୁ ।
ମନସାଽପି ନ ଵକ୍ତଵ୍ଯା ଗୁରୁଗୀତା କଦାଚନ ॥ 268 ॥
ଗୁରଵୋ ବହଵଃ ସନ୍ତି ଶିଷ୍ଯଵିତ୍ତାପହାରକାଃ ।
ତମେକଂ ଦୁର୍ଲଭଂ ମନ୍ଯେ ଶିଷ୍ଯହୃତ୍ତାପହାରକମ୍ ॥ 269 ॥
ଚାତୁର୍ଯଵାନ୍ ଵିଵେକୀ ଚ ଅଧ୍ଯାତ୍ମଜ୍ଞାନଵାନ୍ ଶୁଚିଃ ।
ମାନସଂ ନିର୍ମଲଂ ଯସ୍ଯ ଗୁରୁତ୍ଵଂ ତସ୍ଯ ଶୋଭତେ ॥ 270 ॥
ଗୁରଵୋ ନିର୍ମଲାଃ ଶାନ୍ତାଃ ସାଧଵୋ ମିତଭାଷିଣଃ ।
କାମକ୍ରୋଧଵିନିର୍ମୁକ୍ତାଃ ସଦାଚାରାଃ ଜିତେନ୍ଦ୍ରିଯାଃ ॥ 271 ॥
ସୂଚକାଦିପ୍ରଭେଦେନ ଗୁରଵୋ ବହୁଧା ସ୍ମୃତାଃ ।
ସ୍ଵଯଂ ସମ୍ଯକ୍ ପରୀକ୍ଷ୍ଯାଥ ତତ୍ତ୍ଵନିଷ୍ଠଂ ଭଜେତ୍ସୁଧୀଃ ॥ 272 ॥
ଵର୍ଣଜାଲମିଦଂ ତଦ୍ଵଦ୍ବାହ୍ଯଶାସ୍ତ୍ରଂ ତୁ ଲୌକିକମ୍ ।
ଯସ୍ମିନ୍ ଦେଵି ସମଭ୍ଯସ୍ତଂ ସ ଗୁରୁଃ ସୁଚକଃ ସ୍ମୃତଃ ॥ 273 ॥
ଵର୍ଣାଶ୍ରମୋଚିତାଂ ଵିଦ୍ଯାଂ ଧର୍ମାଧର୍ମଵିଧାଯିନୀମ୍ ।
ପ୍ରଵକ୍ତାରଂ ଗୁରୁଂ ଵିଦ୍ଧି ଵାଚକଂ ତ୍ଵିତି ପାର୍ଵତି ॥ 274 ॥
ପଞ୍ଚାକ୍ଷର୍ଯାଦିମନ୍ତ୍ରାଣାମୁପଦେଷ୍ଟା ତୁ ପାର୍ଵତି ।
ସ ଗୁରୁର୍ବୋଧକୋ ଭୂଯାଦୁଭଯୋରଯମୁତ୍ତମଃ ॥ 275 ॥
ମୋହମାରଣଵଶ୍ଯାଦିତୁଚ୍ଛମନ୍ତ୍ରୋପଦେଶିନମ୍ ।
ନିଷିଦ୍ଧଗୁରୁରିତ୍ଯାହୁଃ ପଣ୍ଡିତାସ୍ତତ୍ତ୍ଵଦର୍ଶିନଃ ॥ 276 ॥
ଅନିତ୍ଯମିତି ନିର୍ଦିଶ୍ଯ ସଂସାରଂ ସଙ୍କଟାଲଯମ୍ ।
ଵୈରାଗ୍ଯପଥଦର୍ଶୀ ଯଃ ସ ଗୁରୁର୍ଵିହିତଃ ପ୍ରିଯେ ॥ 277 ॥
ତତ୍ତ୍ଵମସ୍ଯାଦିଵାକ୍ଯାନାମୁପଦେଷ୍ଟା ତୁ ପାର୍ଵତି ।
କାରଣାଖ୍ଯୋ ଗୁରୁଃ ପ୍ରୋକ୍ତୋ ଭଵରୋଗନିଵାରକଃ ॥ 278 ॥
ସର୍ଵସନ୍ଦେହସନ୍ଦୋହନିର୍ମୂଲନଵିଚକ୍ଷଣଃ ।
ଜନ୍ମମୃତ୍ଯୁଭଯଘ୍ନୋ ଯଃ ସ ଗୁରୁଃ ପରମୋ ମତଃ ॥ 279 ॥
ବହୁଜନ୍ମକୃତାତ୍ ପୁଣ୍ଯାଲ୍ଲଭ୍ଯତେଽସୌ ମହାଗୁରୁଃ ।
ଲବ୍ଧ୍ଵାଽମୁଂ ନ ପୁନର୍ଯାତି ଶିଷ୍ଯଃ ସଂସାରବନ୍ଧନମ୍ ॥ 280 ॥
ଏଵଂ ବହୁଵିଧା ଲୋକେ ଗୁରଵଃ ସନ୍ତି ପାର୍ଵତି ।
ତେଷୁ ସର୍ଵପ୍ରଯତ୍ନେନ ସେଵ୍ଯୋ ହି ପରମୋ ଗୁରୁଃ ॥ 281 ॥
ନିଷିଦ୍ଧଗୁରୁଶିଷ୍ଯସ୍ତୁ ଦୁଷ୍ଟସଙ୍କଲ୍ପଦୂଷିତଃ ।
ବ୍ରହ୍ମପ୍ରଲଯପର୍ଯନ୍ତଂ ନ ପୁନର୍ଯାତି ମର୍ତ୍ଯତାମ୍ ॥ 282 ॥
ଏଵଂ ଶ୍ରୁତ୍ଵା ମହାଦେଵୀ ମହାଦେଵଵଚସ୍ତଥା ।
ଅତ୍ଯନ୍ତଵିହ୍ଵଲମନାଃ ଶଙ୍କରଂ ପରିପୃଚ୍ଛତି ॥ 283 ॥
ପାର୍ଵତ୍ଯୁଵାଚ ।
ନମସ୍ତେ ଦେଵଦେଵାତ୍ର ଶ୍ରୋତଵ୍ଯଂ କିଞ୍ଚିଦସ୍ତି ମେ ।
ଶ୍ରୁତ୍ଵା ତ୍ଵଦ୍ଵାକ୍ଯମଧୁନା ଭୃଶଂ ସ୍ଯାଦ୍ଵିହ୍ଵଲଂ ମନଃ ॥ 284 ॥
ସ୍ଵଯଂ ମୂଢା ମୃତ୍ଯୁଭୀତାଃ ସୁକୃତାଦ୍ଵିରତିଂ ଗତାଃ ।
ଦୈଵାନ୍ନିଷିଦ୍ଧଗୁରୁଗା ଯଦି ତେଷାଂ ତୁ କା ଗତିଃ ॥ 285 ॥
ଶ୍ରୀ ମହାଦେଵ ଉଵାଚ ।
ଶୃଣୁ ତତ୍ତ୍ଵମିଦଂ ଦେଵି ଯଦା ସ୍ଯାଦ୍ଵିରତୋ ନରଃ ।
ତଦାଽସାଵଧିକାରୀତି ପ୍ରୋଚ୍ଯତେ ଶ୍ରୁତିମସ୍ତକୈଃ ॥ 286 ॥
ଅଖଣ୍ଡୈକରସଂ ବ୍ରହ୍ମ ନିତ୍ଯମୁକ୍ତଂ ନିରାମଯମ୍ ।
ସ୍ଵସ୍ମିନ୍ ସନ୍ଦର୍ଶିତଂ ଯେନ ସ ଭଵେଦସ୍ଯଂ ଦେଶିକଃ ॥ 287 ॥
ଜଲାନାଂ ସାଗରୋ ରାଜା ଯଥା ଭଵତି ପାର୍ଵତି ।
ଗୁରୂଣାଂ ତତ୍ର ସର୍ଵେଷାଂ ରାଜାଽଯଂ ପରମୋ ଗୁରୁଃ ॥ 288 ॥
ମୋହାଦିରହିତଃ ଶାନ୍ତୋ ନିତ୍ଯତୃପ୍ତୋ ନିରାଶ୍ରଯଃ ।
ତୃଣୀକୃତବ୍ରହ୍ମଵିଷ୍ଣୁଵୈଭଵଃ ପରମୋ ଗୁରୁଃ ॥ 289 ॥
ସର୍ଵକାଲଵିଦେଶେଷୁ ସ୍ଵତନ୍ତ୍ରୋ ନିଶ୍ଚଲସ୍ସୁଖୀ ।
ଅଖଣ୍ଡୈକରସାସ୍ଵାଦତୃପ୍ତୋ ହି ପରମୋ ଗୁରୁଃ ॥ 290 ॥
ଦ୍ଵୈତାଦ୍ଵୈତଵିନିର୍ମୁକ୍ତଃ ସ୍ଵାନୁଭୂତିପ୍ରକାଶଵାନ୍ ।
ଅଜ୍ଞାନାନ୍ଧତମଶ୍ଛେତ୍ତା ସର୍ଵଜ୍ଞଃ ପରମୋ ଗୁରୁଃ ॥ 291 ॥
ଯସ୍ଯ ଦର୍ଶନମାତ୍ରେଣ ମନସଃ ସ୍ଯାତ୍ ପ୍ରସନ୍ନତା ।
ସ୍ଵଯଂ ଭୂଯାତ୍ ଧୃତିଶ୍ଶାନ୍ତିଃ ସ ଭଵେତ୍ ପରମୋ ଗୁରୁଃ ॥ 292 ॥
ସିଦ୍ଧିଜାଲଂ ସମାଲୋକ୍ଯ ଯୋଗିନାଂ ମନ୍ତ୍ରଵାଦିନାମ୍ ।
ତୁଚ୍ଛାକାରମନୋଵୃତ୍ତିଃ ଯସ୍ଯାସୌ ପରମୋ ଗୁରୁଃ ॥ 293 ॥
ସ୍ଵଶରୀରଂ ଶଵଂ ପଶ୍ଯନ୍ ତଥା ସ୍ଵାତ୍ମାନମଦ୍ଵଯମ୍ ।
ଯଃ ସ୍ତ୍ରୀକନକମୋହଘ୍ନଃ ସ ଭଵେତ୍ ପରମୋ ଗୁରୁଃ ॥ 294 ॥
ମୌନୀ ଵାଗ୍ମୀତି ତତ୍ତ୍ଵଜ୍ଞୋ ଦ୍ଵିଧାଽଭୂଚ୍ଛୃଣୁ ପାର୍ଵତି ।
ନ କଶ୍ଚିନ୍ମୌନିନାଂ ଲୋଭୋ ଲୋକେଽସ୍ମିନ୍ଭଵତି ପ୍ରିଯେ ॥ 295 ॥
ଵାଗ୍ମୀ ତୂତ୍କଟସଂସାରସାଗରୋତ୍ତାରଣକ୍ଷମଃ ।
ଯତୋଽସୌ ସଂଶଯଚ୍ଛେତ୍ତା ଶାସ୍ତ୍ରଯୁକ୍ତ୍ଯନୁଭୂତିଭିଃ ॥ 296 ॥
ଗୁରୁନାମଜପାଦ୍ଦେଵି ବହୁଜନ୍ମାର୍ଜିତାନ୍ଯପି ।
ପାପାନି ଵିଲଯଂ ଯାନ୍ତି ନାସ୍ତି ସନ୍ଦେହମଣ୍ଵପି ॥ 297 ॥
ଶ୍ରୀଗୁରୋସ୍ସଦୃଶଂ ଦୈଵଂ ଶ୍ରୀଗୁରୋସଦୃଶଃ ପିତା ।
ଗୁରୁଧ୍ଯାନସମଂ କର୍ମ ନାସ୍ତି ନାସ୍ତି ମହୀତଲେ ॥ 298 ॥
କୁଲଂ ଧନଂ ବଲଂ ଶାସ୍ତ୍ରଂ ବାନ୍ଧଵାସ୍ସୋଦରା ଇମେ ।
ମରଣେ ନୋପଯୁଜ୍ଯନ୍ତେ ଗୁରୁରେକୋ ହି ତାରକଃ ॥ 299 ॥
କୁଲମେଵ ପଵିତ୍ରଂ ସ୍ଯାତ୍ ସତ୍ଯଂ ସ୍ଵଗୁରୁସେଵଯା ।
ତୃପ୍ତାଃ ସ୍ଯୁସ୍ସକଲା ଦେଵା ବ୍ରହ୍ମାଦ୍ଯା ଗୁରୁତର୍ପଣାତ୍ ॥ 300 ॥
ଗୁରୁରେକୋ ହି ଜାନାତି ସ୍ଵରୂପଂ ଦେଵମଵ୍ଯଯମ୍ ।
ତଦ୍ଜ୍ଞାନଂ ଯତ୍ପ୍ରସାଦେନ ନାନ୍ଯଥା ଶାସ୍ତ୍ରକୋଟିଭିଃ ॥ 301 ॥
ସ୍ଵରୂପଜ୍ଞାନଶୂନ୍ଯେନ କୃତମପ୍ଯକୃତଂ ଭଵେତ୍ ।
ତପୋଜପାଦିକଂ ଦେଵି ସକଲଂ ବାଲଜଲ୍ପଵତ୍ ॥ 302 ॥
ଶିଵଂ କେଚିଦ୍ଧରିଂ କେଚିଦ୍ଵିଧିଂ କେଚିତ୍ତୁ କେଚନ ।
ଶକ୍ତିଂ ଦୈଵମିତି ଜ୍ଞାତ୍ଵା ଵିଵଦନ୍ତି ଵୃଥା ନରାଃ ॥ 303 ॥
ନ ଜାନନ୍ତି ପରଂ ତତ୍ତ୍ଵଂ ଗୁରୁଦୀକ୍ଷାପରାଙ୍ମୁଖାଃ ।
ଭ୍ରାନ୍ତାଃ ପଶୁସମା ହ୍ଯେତେ ସ୍ଵପରିଜ୍ଞାନଵର୍ଜିତାଃ ॥ 304 ॥
ତସ୍ମାତ୍କୈଵଲ୍ଯସିଦ୍ଧ୍ଯର୍ଥଂ ଗୁରୁମେଵ ଭଜେତ୍ପ୍ରିଯେ ।
ଗୁରୁଂ ଵିନା ନ ଜାନନ୍ତି ମୂଢାସ୍ତତ୍ପରମଂ ପଦମ୍ ॥ 305 ॥
ଭିଦ୍ଯତେ ହୃଦଯଗ୍ରନ୍ଥିଶ୍ଛିଦ୍ଯନ୍ତେ ସର୍ଵସଂଶଯାଃ ।
କ୍ଷୀଯନ୍ତେ ସର୍ଵକର୍ମାଣି ଗୁରୋଃ କରୁଣଯା ଶିଵେ ॥ 306 ॥
କୃତାଯା ଗୁରୁଭକ୍ତେସ୍ତୁ ଵେଦଶାସ୍ତ୍ରାନୁସାରତଃ ।
ମୁଚ୍ଯତେ ପାତକାଦ୍ଘୋରାତ୍ ଗୁରୁଭକ୍ତୋ ଵିଶେଷତଃ ॥ 307 ॥
ଦୁସ୍ସଙ୍ଗଂ ଚ ପରିତ୍ଯଜ୍ଯ ପାପକର୍ମ ପରିତ୍ଯଜେତ୍ ।
ଚିତ୍ତଚିହ୍ନମିଦଂ ଯସ୍ଯ ତସ୍ଯ ଦୀକ୍ଷା ଵିଧୀଯତେ ॥ 308 ॥
ଚିତ୍ତତ୍ଯାଗନିଯୁକ୍ତଶ୍ଚ କ୍ରୋଧଗର୍ଵଵିଵର୍ଜିତଃ ।
ଦ୍ଵୈତଭାଵପରିତ୍ଯାଗୀ ତସ୍ଯ ଦୀକ୍ଷା ଵିଧୀଯତେ ॥ 309 ॥
ଏତଲ୍ଲକ୍ଷଣଯୁକ୍ତତ୍ଵଂ ସର୍ଵଭୂତହିତେ ରତମ୍ ।
ନିର୍ମଲଂ ଜୀଵିତଂ ଯସ୍ଯ ତସ୍ଯ ଦୀକ୍ଷା ଵିଧୀଯତେ ॥ 310 ॥
କ୍ରିଯଯା ଚାନ୍ଵିତଂ ପୂର୍ଵଂ ଦୀକ୍ଷାଜାଲଂ ନିରୂପିତମ୍ ।
ମନ୍ତ୍ରଦୀକ୍ଷାଭିଧଂ ସାଙ୍ଗୋପାଙ୍ଗଂ ସର୍ଵଂ ଶିଵୋଦିତମ୍ ॥ 311 ॥
କ୍ରିଯଯା ସ୍ଯାଦ୍ଵିରହିତାଂ ଗୁରୁସାଯୁଜ୍ଯଦାଯିନୀମ୍ ।
ଗୁରୁଦୀକ୍ଷାଂ ଵିନା କୋ ଵା ଗୁରୁତ୍ଵାଚାରପାଲକଃ ॥ 312 ॥
ଶକ୍ତୋ ନ ଚାପି ଶକ୍ତୋ ଵା ଦୈଶିକାଙ୍ଘ୍ରି ସମାଶ୍ରଯେତ୍ ।
ତସ୍ଯ ଜନ୍ମାସ୍ତି ସଫଲଂ ଭୋଗମୋକ୍ଷଫଲପ୍ରଦମ୍ ॥ 313 ॥
ଅତ୍ଯନ୍ତଚିତ୍ତପକ୍ଵସ୍ଯ ଶ୍ରଦ୍ଧାଭକ୍ତିଯୁତସ୍ଯ ଚ ।
ପ୍ରଵକ୍ତଵ୍ଯମିଦଂ ଦେଵି ମମାତ୍ମପ୍ରୀତଯେ ସଦା ॥ 314 ॥
ରହସ୍ଯଂ ସର୍ଵଶାସ୍ତ୍ରେଷୁ ଗୀତାଶାସ୍ତ୍ରମିଦଂ ଶିଵେ ।
ସମ୍ଯକ୍ପରୀକ୍ଷ୍ଯ ଵକ୍ତଵ୍ଯଂ ସାଧକସ୍ଯ ମହାତ୍ମନଃ ॥ 315 ॥
ସତ୍କର୍ମପରିପାକାଚ୍ଚ ଚିତ୍ତଶୁଦ୍ଧିଶ୍ଚ ଧୀମତଃ ।
ସାଧକସ୍ଯୈଵ ଵକ୍ତଵ୍ଯା ଗୁରୁଗୀତା ପ୍ରଯତ୍ନତଃ ॥ 316 ॥
ନାସ୍ତିକାଯ କୃତଘ୍ନାଯ ଦାମ୍ଭିକାଯ ଶଠାଯ ଚ ।
ଅଭକ୍ତାଯ ଵିଭକ୍ତାଯ ନ ଵାଚ୍ଯେଯଂ କଦାଚନ ॥ 317 ॥
ସ୍ତ୍ରୀଲୋଲୁପାଯ ମୂର୍ଖାଯ କାମୋପହତଚେତସେ ।
ନିନ୍ଦକାଯ ନ ଵକ୍ତଵ୍ଯା ଗୁରୁଗୀତା ସ୍ଵଭାଵତଃ ॥ 318 ॥
ସର୍ଵପାପପ୍ରଶମନଂ ସର୍ଵୋପଦ୍ରଵଵାରକମ୍ ।
ଜନ୍ମମୃତ୍ଯୁହରଂ ଦେଵି ଗୀତାଶାସ୍ତ୍ରମିଦଂ ଶିଵେ ॥ 319 ॥
ଶ୍ରୁତିସାରମିଦଂ ଦେଵି ସର୍ଵମୁକ୍ତଂ ସମାସତଃ ।
ନାନ୍ଯଥା ସଦ୍ଗତିଃ ପୁଂସାଂ ଵିନା ଗୁରୁପଦଂ ଶିଵେ ॥ 320 ॥
ବହୁଜନ୍ମକୃତାତ୍ପାପାଦଯମର୍ଥୋ ନ ରୋଚତେ ।
ଜନ୍ମବନ୍ଧନିଵୃତ୍ତ୍ଯର୍ଥଂ ଗୁରୁମେଵ ଭଜେତ୍ସଦା ॥ 321 ॥
ଅହମେଵ ଜଗତ୍ସର୍ଵମହମେଵ ପରଂ ପଦମ୍ ।
ଏତଦ୍ଜ୍ଞାନଂ ଯତୋ ଭୂଯାତ୍ତଂ ଗୁରୁଂ ପ୍ରଣମାମ୍ଯହମ୍ ॥ 322 ॥
ଅଲଂ ଵିକଲ୍ପୈରହମେଵ କେଵଲଂ
ମଯି ସ୍ଥିତଂ ଵିଶ୍ଵମିଦଂ ଚରାଚରମ୍ ।
ଇଦଂ ରହସ୍ଯଂ ମମ ଯେନ ଦର୍ଶିତଂ
ସ ଵନ୍ଦନୀଯୋ ଗୁରୁରେଵ କେଵଲମ୍ ॥ 323 ॥
ଯସ୍ଯାନ୍ତଂ ନାଦିମଧ୍ଯଂ ନ ହି କରଚରଣଂ ନାମଗୋତ୍ରଂ ନ ସୂତ୍ରମ୍ ।
ନୋ ଜାତିର୍ନୈଵ ଵର୍ଣୋ ନ ଭଵତି ପୁରୁଷୋ ନୋ ନପୁଂସୋ ନ ଚ ସ୍ତ୍ରୀ ॥ 324 ॥
ନାକାରଂ ନୋ ଵିକାରଂ ନ ହି ଜନିମରଣଂ ନାସ୍ତି ପୁଣ୍ଯଂ ନ ପାପମ୍ ।
ନୋଽତତ୍ତ୍ଵଂ ତତ୍ତ୍ଵମେକଂ ସହଜସମରସଂ ସଦ୍ଗୁରୁଂ ତଂ ନମାମି ॥ 325 ॥
ନିତ୍ଯାଯ ସତ୍ଯାଯ ଚିଦାତ୍ମକାଯ
ନଵ୍ଯାଯ ଭଵ୍ଯାଯ ପରାତ୍ପରାଯ ।
ଶୁଦ୍ଧାଯ ବୁଦ୍ଧାଯ ନିରଞ୍ଜନାଯ
ନମୋଽସ୍ତୁ ନିତ୍ଯଂ ଗୁରୁଶେଖରାଯ ॥ 326 ॥
ସଚ୍ଚିଦାନନ୍ଦରୂପାଯ ଵ୍ଯାପିନେ ପରମାତ୍ମନେ ।
ନମଃ ଶ୍ରୀଗୁରୁନାଥାଯ ପ୍ରକାଶାନନ୍ଦମୂର୍ତଯେ ॥ 327 ॥
ସତ୍ଯାନନ୍ଦସ୍ଵରୂପାଯ ବୋଧୈକସୁଖକାରିଣେ ।
ନମୋ ଵେଦାନ୍ତଵେଦ୍ଯାଯ ଗୁରଵେ ବୁଦ୍ଧିସାକ୍ଷିଣେ ॥ 328 ॥
ନମସ୍ତେ ନାଥ ଭଗଵନ୍ ଶିଵାଯ ଗୁରୁରୂପିଣେ ।
ଵିଦ୍ଯାଵତାରସଂସିଦ୍ଧ୍ଯୈ ସ୍ଵୀକୃତାନେକଵିଗ୍ରହ ॥ 329 ॥
ନଵାଯ ନଵରୂପାଯ ପରମାର୍ଥୈକରୂପିଣେ ।
ସର୍ଵାଜ୍ଞାନତମୋଭେଦଭାନଵେ ଚିଦ୍ଘନାଯ ତେ ॥ 330 ॥
ସ୍ଵତନ୍ତ୍ରାଯ ଦଯାକ୍ଲୁପ୍ତଵିଗ୍ରହାଯ ଶିଵାତ୍ମନେ ।
ପରତନ୍ତ୍ରାଯ ଭକ୍ତାନାଂ ଭଵ୍ଯାନାଂ ଭଵ୍ଯରୂପିଣେ ॥ 331 ॥
ଵିଵେକିନାଂ ଵିଵେକାଯ ଵିମର୍ଶାଯ ଵିମର୍ଶିନାମ୍ ।
ପ୍ରକାଶିନାଂ ପ୍ରକାଶାଯ ଜ୍ଞାନିନାଂ ଜ୍ଞାନରୂପିଣେ ॥ 332 ॥
ପୁରସ୍ତାତ୍ପାର୍ଶ୍ଵଯୋଃ ପୃଷ୍ଠେ ନମସ୍କୁର୍ଯାଦୁପର୍ଯଧଃ ।
ସଦା ମଚ୍ଚିତ୍ତରୂପେଣ ଵିଧେହି ଭଵଦାସନମ୍ ॥ 333 ॥
ଶ୍ରୀଗୁରୁଂ ପରମାନନ୍ଦଂ ଵନ୍ଦେ ହ୍ଯାନନ୍ଦଵିଗ୍ରହମ୍ ।
ଯସ୍ଯ ସନ୍ନିଧିମାତ୍ରେଣ ଚିଦାନନ୍ଦାଯ ତେ ମନଃ ॥ 334 ॥
ନମୋଽସ୍ତୁ ଗୁରଵେ ତୁଭ୍ଯଂ ସହଜାନନ୍ଦରୂପିଣେ ।
ଯସ୍ଯ ଵାଗମୃତଂ ହନ୍ତି ଵିଷଂ ସଂସାରସଞ୍ଜ୍ଞକମ୍ ॥ 335 ॥
ନାନାଯୁକ୍ତୋପଦେଶେନ ତାରିତା ଶିଷ୍ଯସନ୍ତତିଃ ।
ତତ୍କୃପାସାରଵେଦେନ ଗୁରୁଚିତ୍ପଦମଚ୍ଯୁତମ୍ ॥ 336 ॥
[ପାଠଭେଦଃ -
ଅଚ୍ଯୁତାଯ ନମସ୍ତୁଭ୍ଯଂ ଗୁରଵେ ପରମାତ୍ମନେ ।
ସ୍ଵାରାମୋକ୍ତପଦେଚ୍ଛୂନାଂ ଦତ୍ତଂ ଯେନାଚ୍ଯୁତଂ ପଦମ୍ ॥
]
ଅଚ୍ଯୁତାଯ ନମସ୍ତୁଭ୍ଯଂ ଗୁରଵେ ପରମାତ୍ମନେ ।
ସର୍ଵତନ୍ତ୍ରସ୍ଵତନ୍ତ୍ରାଯ ଚିଦ୍ଘନାନନ୍ଦମୂର୍ତଯେ ॥ 337 ॥
ନମୋଽଚ୍ଯୁତାଯ ଗୁରଵେଽଜ୍ଞାନଧ୍ଵାନ୍ତୈକଭାନଵେ ।
ଶିଷ୍ଯସନ୍ମାର୍ଗପଟଵେ କୃପାପୀଯୂଷସିନ୍ଧଵେ ॥ 338 ॥
ଓମଚ୍ଯୁତାଯ ଗୁରଵେ ଶିଷ୍ଯସଂସାରସେତଵେ ।
ଭକ୍ତକାର୍ଯୈକସିଂହାଯ ନମସ୍ତେ ଚିତ୍ସୁଖାତ୍ମନେ ॥ 339 ॥
ଗୁରୁନାମସମଂ ଦୈଵଂ ନ ପିତା ନ ଚ ବାନ୍ଧଵାଃ ।
ଗୁରୁନାମସମଃ ସ୍ଵାମୀ ନେଦୃଶଂ ପରମଂ ପଦମ୍ ॥ 340 ॥
ଏକାକ୍ଷରପ୍ରଦାତାରଂ ଯୋ ଗୁରୁଂ ନୈଵ ମନ୍ଯତେ ।
ଶ୍ଵାନଯୋନିଶତଂ ଗତ୍ଵା ଚାଣ୍ଡାଲେଷ୍ଵପି ଜାଯତେ ॥ 341 ॥
ଗୁରୁତ୍ଯାଗାଦ୍ଭଵେନ୍ମୃତ୍ଯୁଃ ମନ୍ତ୍ରତ୍ଯାଗାଦ୍ଦରିଦ୍ରତା ।
ଗୁରୁମନ୍ତ୍ରପରିତ୍ଯାଗୀ ରୌରଵଂ ନରକଂ ଵ୍ରଜେତ୍ ॥ 342 ॥
ଶିଵକ୍ରୋଧାଦ୍ଗୁରୁସ୍ତ୍ରାତା ଗୁରୁକ୍ରୋଧାଚ୍ଛିଵୋ ନ ହି ।
ତସ୍ମାତ୍ସର୍ଵପ୍ରଯତ୍ନେନ ଗୁରୋରାଜ୍ଞାଂ ନ ଲଙ୍ଘଯେତ୍ ॥ 343 ॥
ସଂସାରସାଗରସମୁଦ୍ଧରଣୈକମନ୍ତ୍ରଂ
ବ୍ରହ୍ମାଦିଦେଵମୁନିପୂଜିତସିଦ୍ଧମନ୍ତ୍ରମ୍ ।
ଦାରିଦ୍ର୍ଯଦୁଃଖଭଵରୋଗଵିନାଶମନ୍ତ୍ରଂ
ଵନ୍ଦେ ମହାଭଯହରଂ ଗୁରୁରାଜମନ୍ତ୍ରମ୍ ॥ 344 ॥
ସପ୍ତକୋଟିମହାମନ୍ତ୍ରାଶ୍ଚିତ୍ତଵିଭ୍ରମକାରକାଃ ।
ଏକ ଏଵ ମହାମନ୍ତ୍ରୋ ଗୁରୁରିତ୍ଯକ୍ଷରଦ୍ଵଯମ୍ ॥ 345 ॥
ଏଵମୁକ୍ତ୍ଵା ମହାଦେଵଃ ପାର୍ଵତୀଂ ପୁନରବ୍ରଵୀତ୍ ।
ଇଦମେଵ ପରଂ ତତ୍ତ୍ଵଂ ଶୃଣୁ ଦେଵି ସୁଖାଵହମ୍ ॥ 346 ॥
ଗୁରୁତତ୍ତ୍ଵମିଦଂ ଦେଵି ସର୍ଵମୁକ୍ତଂ ସମାସତଃ ।
ରହସ୍ଯମିଦମଵ୍ଯକ୍ତଂ ନ ଵଦେଦ୍ଯସ୍ଯ କସ୍ଯଚିତ୍ ॥ 347 ॥
ନ ମୃଷା ସ୍ଯାଦିଯଂ ଦେଵି ମଦୁକ୍ତିଃ ସତ୍ଯରୂପିଣୀ ।
ଗୁରୁଗୀତାସମଂ ସ୍ତୋତ୍ରଂ ନାସ୍ତି ନାସ୍ତି ମହୀତଲେ ॥ 348 ॥
ଗୁରୁଗୀତାମିମାଂ ଦେଵି ଭଵଦୁଃଖଵିନାଶିନୀମ୍ ।
ଗୁରୁଦୀକ୍ଷାଵିହୀନସ୍ଯ ପୁରତୋ ନ ପଠେତ୍ କ୍ଵଚିତ୍ ॥ 349 ॥
ରହସ୍ଯମତ୍ଯନ୍ତରହସ୍ଯମେତନ୍ନ ପାପିନା ଲଭ୍ଯମିଦଂ ମହେଶ୍ଵରି ।
ଅନେକଜନ୍ମାର୍ଜିତପୁଣ୍ଯପାକାଦ୍ଗୁରୋସ୍ତୁ ତତ୍ତ୍ଵଂ ଲଭତେ ମନୁଷ୍ଯଃ ॥ 350 ॥
ଯସ୍ଯ ପ୍ରସାଦାଦହମେଵ ସର୍ଵଂ
ମଯ୍ଯେଵ ସର୍ଵଂ ପରିକଲ୍ପିତଂ ଚ ।
ଇତ୍ଥଂ ଵିଜାନାମି ସଦାତ୍ମରୂପଂ
ତସ୍ଯାଙ୍ଘ୍ରିପଦ୍ମଂ ପ୍ରଣତୋଽସ୍ମି ନିତ୍ଯମ୍ ॥ 351 ॥
ଅଜ୍ଞାନତିମିରାନ୍ଧସ୍ଯ ଵିଷଯାକ୍ରାନ୍ତଚେତସଃ ।
ଜ୍ଞାନପ୍ରଭାପ୍ରଦାନେନ ପ୍ରସାଦଂ କୁରୁ ମେ ପ୍ରଭୋ ॥ 352 ॥
ଇତି ଶ୍ରୀସ୍କନ୍ଦପୁରାଣେ ଉତ୍ତରଖଣ୍ଡେ ଉମାମହେଶ୍ଵର ସଂଵାଦେ ଶ୍ରୀ ଗୁରୁଗୀତା ସମାପ୍ତ ॥
ମଙ୍ଗଲଂ
ମଙ୍ଗଲଂ ଗୁରୁଦେଵାଯ ମହନୀଯଗୁଣାତ୍ମନେ ।
ସର୍ଵଲୋକଶରଣ୍ଯାଯ ସାଧୁରୂପାଯ ମଙ୍ଗଲମ୍ ॥
Roman (IAST) Transliteration
atha tṛtīyo'dhyāyaḥ ||
atha kāmyajapasthānaṃ kathayāmi varānane |
sāgarānte sarittīre tīrthe hariharālaye || 236 ||
śaktidevālaye goṣṭhe sarvadevālaye śubhe |
vaṭasya dhātryā mūle vā maṭhe bṛndāvane tathā || 237 ||
pavitre nirmale deśe nityānuṣṭhānato'pi vā |
nirvedanena maunena japametat samārabhet || 238 ||
jāpyena jayamāpnoti japasiddhiṃ phalaṃ tathā |
hīnaṃ karma tyajetsarvaṃ garhitasthānameva ca || 239 ||
śmaśāne bilvamūle vā vaṭamūlāntike tathā |
siddhyanti kānake mūle cūtavṛkṣasya sannidhau || 240 ||
pītāsanaṃ mohane tu hyasitaṃ cābhicārike |
jñeyaṃ śuklaṃ ca śāntyarthaṃ vaśye raktaṃ prakīrtitam || 241 ||
japaṃ hīnāsanaṃ kurvan hīnakarmaphalapradam |
gurugītāṃ prayāṇe vā saṅgrāme ripusaṅkaṭe || 242 ||
japan jayamavāpnoti maraṇe muktidāyikā |
sarvakarmāṇi siddhyanti guruputre na saṃśayaḥ || 243 ||
gurumantro mukhe yasya tasya siddhyanti nā'nyathā |
dīkṣayā sarvakarmāṇi siddhyanti guruputrake || 244 ||
bhavamūlavināśāya cāṣṭapāśanivṛttaye |
gurugītāmbhasi snānaṃ tattvajñaḥ kurute sadā || 245 ||
sa evaṃ sadguruḥ sākṣāt sadasadbrahmavittamaḥ |
tasya sthānāni sarvāṇi pavitrāṇi na saṃśayaḥ || 246 ||
sarvaśuddhaḥ pavitro'sau svabhāvādyatra tiṣṭhati |
tatra devagaṇāḥ sarve kṣetrapīṭhe caranti ca || 247 ||
āsanasthāḥ śayānā vā gacchantastiṣṭhato'pi vā |
aśvārūḍhā gajārūḍhāḥ suṣuptā jāgrato'pi vā || 248 ||
śucirbhūtā jñānavanto gurugītāṃ japanti ye |
teṣāṃ darśanasaṃsparśāt divyajñānaṃ prajāyate || 249 ||
samudre vai yathā toyaṃ kṣīre kṣīraṃ jale jalam |
bhinne kumbhe yathā''kāśaṃ tathā''tmā paramātmani || 250 ||
tathaiva jñānavān jīvaḥ paramātmani sarvadā |
aikyena ramate jñānī yatra kutra divāniśam || 251 ||
evaṃvidho mahāyuktaḥ sarvatra vartate sadā |
tasmātsarvaprakāreṇa gurubhaktiṃ samācaret || 252 ||
gurusantoṣaṇādeva mukto bhavati pārvati |
aṇimādiṣu bhoktṛtvaṃ kṛpayā devi jāyate || 253 ||
sāmyena ramate jñānī divā vā yadi vā niśi |
evaṃvidho mahāmaunī trailokyasamatāṃ vrajet || 254 ||
atha saṃsāriṇaḥ sarve gurugītā japena tu |
sarvān kāmāṃstu bhuñjanti trisatyaṃ mama bhāṣitam || 255 ||
satyaṃ satyaṃ punaḥ satyaṃ dharmasāraṃ mayoditam |
gurugītāsamaṃ stotraṃ nāsti tattvaṃ guroḥ param || 256 ||
gururdevo gururdharmo gurau niṣṭhā paraṃ tapaḥ |
guroḥ parataraṃ nāsti trivāraṃ kathayāmi te || 257 ||
dhanyā mātā pitā dhanyo gotraṃ dhanyaṃ kulodbhavaḥ |
dhanyā ca vasudhā devi yatra syādgurubhaktatā || 258 ||
ākalpajanma koṭīnāṃ yajñavratatapaḥ kriyāḥ |
tāḥ sarvāḥ saphalā devi gurūsantoṣamātrataḥ || 259 ||
śarīramindriyaṃ prāṇamarthaṃ svajanabandhutā |
mātṛkulaṃ pitṛkulaṃ gurureva na saṃśayaḥ || 260 ||
mandabhāgyā hyaśaktāśca ye janā nānumanvate |
gurusevāsu vimukhāḥ pacyante narake'śucau || 261 ||
vidyā dhanaṃ balaṃ caiva teṣāṃ bhāgyaṃ nirarthakam |
yeṣāṃ gurūkṛpā nāsti adho gacchanti pārvati || 262 ||
brahmā viṣṇuśca rudraśca devāśca pitṛkinnarāḥ |
siddhacāraṇayakṣāśca anye ca munayo janāḥ || 263 ||
gurubhāvaḥ paraṃ tīrthamanyatīrthaṃ nirarthakam |
sarvatīrthamayaṃ devi śrīguroścaraṇāmbujam || 264 ||
kanyābhogaratā mandāḥ svakāntāyāḥ parāṅmukhāḥ |
ataḥ paraṃ mayā devi kathitaṃ na mama priye || 265 ||
idaṃ rahasyamaspaṣṭaṃ vaktavyaṃ ca varānane |
sugopyaṃ ca tavāgre tu mamātmaprītaye sati || 266 ||
svāmimukhyagaṇeśādyān vaiṣṇavādīṃśca pārvati |
na vaktavyaṃ mahāmāye pādasparśaṃ kuruṣva me || 267 ||
abhakte vañcake dhūrte pāṣaṇḍe nāstikādiṣu |
manasā'pi na vaktavyā gurugītā kadācana || 268 ||
guravo bahavaḥ santi śiṣyavittāpahārakāḥ |
tamekaṃ durlabhaṃ manye śiṣyahṛttāpahārakam || 269 ||
cāturyavān vivekī ca adhyātmajñānavān śuciḥ |
mānasaṃ nirmalaṃ yasya gurutvaṃ tasya śobhate || 270 ||
guravo nirmalāḥ śāntāḥ sādhavo mitabhāṣiṇaḥ |
kāmakrodhavinirmuktāḥ sadācārāḥ jitendriyāḥ || 271 ||
sūcakādiprabhedena guravo bahudhā smṛtāḥ |
svayaṃ samyak parīkṣyātha tattvaniṣṭhaṃ bhajetsudhīḥ || 272 ||
varṇajālamidaṃ tadvadbāhyaśāstraṃ tu laukikam |
yasmin devi samabhyastaṃ sa guruḥ sucakaḥ smṛtaḥ || 273 ||
varṇāśramocitāṃ vidyāṃ dharmādharmavidhāyinīm |
pravaktāraṃ guruṃ viddhi vācakaṃ tviti pārvati || 274 ||
pañcākṣaryādimantrāṇāmupadeṣṭā tu pārvati |
sa gururbodhako bhūyādubhayorayamuttamaḥ || 275 ||
mohamāraṇavaśyāditucchamantropadeśinam |
niṣiddhagururityāhuḥ paṇḍitāstattvadarśinaḥ || 276 ||
anityamiti nirdiśya saṃsāraṃ saṅkaṭālayam |
vairāgyapathadarśī yaḥ sa gururvihitaḥ priye || 277 ||
tattvamasyādivākyānāmupadeṣṭā tu pārvati |
kāraṇākhyo guruḥ prokto bhavaroganivārakaḥ || 278 ||
sarvasandehasandohanirmūlanavicakṣaṇaḥ |
janmamṛtyubhayaghno yaḥ sa guruḥ paramo mataḥ || 279 ||
bahujanmakṛtāt puṇyāllabhyate'sau mahāguruḥ |
labdhvā'muṃ na punaryāti śiṣyaḥ saṃsārabandhanam || 280 ||
evaṃ bahuvidhā loke guravaḥ santi pārvati |
teṣu sarvaprayatnena sevyo hi paramo guruḥ || 281 ||
niṣiddhaguruśiṣyastu duṣṭasaṅkalpadūṣitaḥ |
brahmapralayaparyantaṃ na punaryāti martyatām || 282 ||
evaṃ śrutvā mahādevī mahādevavacastathā |
atyantavihvalamanāḥ śaṅkaraṃ paripṛcchati || 283 ||
pārvatyuvāca |
namaste devadevātra śrotavyaṃ kiñcidasti me |
śrutvā tvadvākyamadhunā bhṛśaṃ syādvihvalaṃ manaḥ || 284 ||
svayaṃ mūḍhā mṛtyubhītāḥ sukṛtādviratiṃ gatāḥ |
daivānniṣiddhagurugā yadi teṣāṃ tu kā gatiḥ || 285 ||
śrī mahādeva uvāca |
śṛṇu tattvamidaṃ devi yadā syādvirato naraḥ |
tadā'sāvadhikārīti procyate śrutimastakaiḥ || 286 ||
akhaṇḍaikarasaṃ brahma nityamuktaṃ nirāmayam |
svasmin sandarśitaṃ yena sa bhavedasyaṃ deśikaḥ || 287 ||
jalānāṃ sāgaro rājā yathā bhavati pārvati |
gurūṇāṃ tatra sarveṣāṃ rājā'yaṃ paramo guruḥ || 288 ||
mohādirahitaḥ śānto nityatṛpto nirāśrayaḥ |
tṛṇīkṛtabrahmaviṣṇuvaibhavaḥ paramo guruḥ || 289 ||
sarvakālavideśeṣu svatantro niścalassukhī |
akhaṇḍaikarasāsvādatṛpto hi paramo guruḥ || 290 ||
dvaitādvaitavinirmuktaḥ svānubhūtiprakāśavān |
ajñānāndhatamaśchettā sarvajñaḥ paramo guruḥ || 291 ||
yasya darśanamātreṇa manasaḥ syāt prasannatā |
svayaṃ bhūyāt dhṛtiśśāntiḥ sa bhavet paramo guruḥ || 292 ||
siddhijālaṃ samālokya yogināṃ mantravādinām |
tucchākāramanovṛttiḥ yasyāsau paramo guruḥ || 293 ||
svaśarīraṃ śavaṃ paśyan tathā svātmānamadvayam |
yaḥ strīkanakamohaghnaḥ sa bhavet paramo guruḥ || 294 ||
maunī vāgmīti tattvajño dvidhā'bhūcchṛṇu pārvati |
na kaścinmaunināṃ lobho loke'sminbhavati priye || 295 ||
vāgmī tūtkaṭasaṃsārasāgarottāraṇakṣamaḥ |
yato'sau saṃśayacchettā śāstrayuktyanubhūtibhiḥ || 296 ||
gurunāmajapāddevi bahujanmārjitānyapi |
pāpāni vilayaṃ yānti nāsti sandehamaṇvapi || 297 ||
śrīgurossadṛśaṃ daivaṃ śrīgurosadṛśaḥ pitā |
gurudhyānasamaṃ karma nāsti nāsti mahītale || 298 ||
kulaṃ dhanaṃ balaṃ śāstraṃ bāndhavāssodarā ime |
maraṇe nopayujyante gurureko hi tārakaḥ || 299 ||
kulameva pavitraṃ syāt satyaṃ svagurusevayā |
tṛptāḥ syussakalā devā brahmādyā gurutarpaṇāt || 300 ||
gurureko hi jānāti svarūpaṃ devamavyayam |
tadjñānaṃ yatprasādena nānyathā śāstrakoṭibhiḥ || 301 ||
svarūpajñānaśūnyena kṛtamapyakṛtaṃ bhavet |
tapojapādikaṃ devi sakalaṃ bālajalpavat || 302 ||
śivaṃ keciddhariṃ kecidvidhiṃ kecittu kecana |
śaktiṃ daivamiti jñātvā vivadanti vṛthā narāḥ || 303 ||
na jānanti paraṃ tattvaṃ gurudīkṣāparāṅmukhāḥ |
bhrāntāḥ paśusamā hyete svaparijñānavarjitāḥ || 304 ||
tasmātkaivalyasiddhyarthaṃ gurumeva bhajetpriye |
guruṃ vinā na jānanti mūḍhāstatparamaṃ padam || 305 ||
bhidyate hṛdayagranthiśchidyante sarvasaṃśayāḥ |
kṣīyante sarvakarmāṇi guroḥ karuṇayā śive || 306 ||
kṛtāyā gurubhaktestu vedaśāstrānusārataḥ |
mucyate pātakādghorāt gurubhakto viśeṣataḥ || 307 ||
dussaṅgaṃ ca parityajya pāpakarma parityajet |
cittacihnamidaṃ yasya tasya dīkṣā vidhīyate || 308 ||
cittatyāganiyuktaśca krodhagarvavivarjitaḥ |
dvaitabhāvaparityāgī tasya dīkṣā vidhīyate || 309 ||
etallakṣaṇayuktatvaṃ sarvabhūtahite ratam |
nirmalaṃ jīvitaṃ yasya tasya dīkṣā vidhīyate || 310 ||
kriyayā cānvitaṃ pūrvaṃ dīkṣājālaṃ nirūpitam |
mantradīkṣābhidhaṃ sāṅgopāṅgaṃ sarvaṃ śivoditam || 311 ||
kriyayā syādvirahitāṃ gurusāyujyadāyinīm |
gurudīkṣāṃ vinā ko vā gurutvācārapālakaḥ || 312 ||
śakto na cāpi śakto vā daiśikāṅghri samāśrayet |
tasya janmāsti saphalaṃ bhogamokṣaphalapradam || 313 ||
atyantacittapakvasya śraddhābhaktiyutasya ca |
pravaktavyamidaṃ devi mamātmaprītaye sadā || 314 ||
rahasyaṃ sarvaśāstreṣu gītāśāstramidaṃ śive |
samyakparīkṣya vaktavyaṃ sādhakasya mahātmanaḥ || 315 ||
satkarmaparipākācca cittaśuddhiśca dhīmataḥ |
sādhakasyaiva vaktavyā gurugītā prayatnataḥ || 316 ||
nāstikāya kṛtaghnāya dāmbhikāya śaṭhāya ca |
abhaktāya vibhaktāya na vācyeyaṃ kadācana || 317 ||
strīlolupāya mūrkhāya kāmopahatacetase |
nindakāya na vaktavyā gurugītā svabhāvataḥ || 318 ||
sarvapāpapraśamanaṃ sarvopadravavārakam |
janmamṛtyuharaṃ devi gītāśāstramidaṃ śive || 319 ||
śrutisāramidaṃ devi sarvamuktaṃ samāsataḥ |
nānyathā sadgatiḥ puṃsāṃ vinā gurupadaṃ śive || 320 ||
bahujanmakṛtātpāpādayamartho na rocate |
janmabandhanivṛttyarthaṃ gurumeva bhajetsadā || 321 ||
ahameva jagatsarvamahameva paraṃ padam |
etadjñānaṃ yato bhūyāttaṃ guruṃ praṇamāmyaham || 322 ||
alaṃ vikalpairahameva kevalaṃ
mayi sthitaṃ viśvamidaṃ carācaram |
idaṃ rahasyaṃ mama yena darśitaṃ
sa vandanīyo gurureva kevalam || 323 ||
yasyāntaṃ nādimadhyaṃ na hi karacaraṇaṃ nāmagotraṃ na sūtram |
no jātirnaiva varṇo na bhavati puruṣo no napuṃso na ca strī || 324 ||
nākāraṃ no vikāraṃ na hi janimaraṇaṃ nāsti puṇyaṃ na pāpam |
no'tattvaṃ tattvamekaṃ sahajasamarasaṃ sadguruṃ taṃ namāmi || 325 ||
nityāya satyāya cidātmakāya
navyāya bhavyāya parātparāya |
śuddhāya buddhāya nirañjanāya
namo'stu nityaṃ guruśekharāya || 326 ||
saccidānandarūpāya vyāpine paramātmane |
namaḥ śrīgurunāthāya prakāśānandamūrtaye || 327 ||
satyānandasvarūpāya bodhaikasukhakāriṇe |
namo vedāntavedyāya gurave buddhisākṣiṇe || 328 ||
namaste nātha bhagavan śivāya gururūpiṇe |
vidyāvatārasaṃsiddhyai svīkṛtānekavigraha || 329 ||
navāya navarūpāya paramārthaikarūpiṇe |
sarvājñānatamobhedabhānave cidghanāya te || 330 ||
svatantrāya dayākluptavigrahāya śivātmane |
paratantrāya bhaktānāṃ bhavyānāṃ bhavyarūpiṇe || 331 ||
vivekināṃ vivekāya vimarśāya vimarśinām |
prakāśināṃ prakāśāya jñānināṃ jñānarūpiṇe || 332 ||
purastātpārśvayoḥ pṛṣṭhe namaskuryāduparyadhaḥ |
sadā maccittarūpeṇa vidhehi bhavadāsanam || 333 ||
śrīguruṃ paramānandaṃ vande hyānandavigraham |
yasya sannidhimātreṇa cidānandāya te manaḥ || 334 ||
namo'stu gurave tubhyaṃ sahajānandarūpiṇe |
yasya vāgamṛtaṃ hanti viṣaṃ saṃsārasañjñakam || 335 ||
nānāyuktopadeśena tāritā śiṣyasantatiḥ |
tatkṛpāsāravedena gurucitpadamacyutam || 336 ||
[pāṭhabhedaḥ -
acyutāya namastubhyaṃ gurave paramātmane |
svārāmoktapadecchūnāṃ dattaṃ yenācyutaṃ padam ||
]
acyutāya namastubhyaṃ gurave paramātmane |
sarvatantrasvatantrāya cidghanānandamūrtaye || 337 ||
namo'cyutāya gurave'jñānadhvāntaikabhānave |
śiṣyasanmārgapaṭave kṛpāpīyūṣasindhave || 338 ||
omacyutāya gurave śiṣyasaṃsārasetave |
bhaktakāryaikasiṃhāya namaste citsukhātmane || 339 ||
gurunāmasamaṃ daivaṃ na pitā na ca bāndhavāḥ |
gurunāmasamaḥ svāmī nedṛśaṃ paramaṃ padam || 340 ||
ekākṣarapradātāraṃ yo guruṃ naiva manyate |
śvānayoniśataṃ gatvā cāṇḍāleṣvapi jāyate || 341 ||
gurutyāgādbhavenmṛtyuḥ mantratyāgāddaridratā |
gurumantraparityāgī rauravaṃ narakaṃ vrajet || 342 ||
śivakrodhādgurustrātā gurukrodhācchivo na hi |
tasmātsarvaprayatnena gurorājñāṃ na laṅghayet || 343 ||
saṃsārasāgarasamuddharaṇaikamantraṃ
brahmādidevamunipūjitasiddhamantram |
dāridryaduḥkhabhavarogavināśamantraṃ
vande mahābhayaharaṃ gururājamantram || 344 ||
saptakoṭimahāmantrāścittavibhramakārakāḥ |
eka eva mahāmantro gururityakṣaradvayam || 345 ||
evamuktvā mahādevaḥ pārvatīṃ punarabravīt |
idameva paraṃ tattvaṃ śṛṇu devi sukhāvaham || 346 ||
gurutattvamidaṃ devi sarvamuktaṃ samāsataḥ |
rahasyamidamavyaktaṃ na vadedyasya kasyacit || 347 ||
na mṛṣā syādiyaṃ devi maduktiḥ satyarūpiṇī |
gurugītāsamaṃ stotraṃ nāsti nāsti mahītale || 348 ||
gurugītāmimāṃ devi bhavaduḥkhavināśinīm |
gurudīkṣāvihīnasya purato na paṭhet kvacit || 349 ||
rahasyamatyantarahasyametanna pāpinā labhyamidaṃ maheśvari |
anekajanmārjitapuṇyapākādgurostu tattvaṃ labhate manuṣyaḥ || 350 ||
yasya prasādādahameva sarvaṃ
mayyeva sarvaṃ parikalpitaṃ ca |
itthaṃ vijānāmi sadātmarūpaṃ
tasyāṅghripadmaṃ praṇato'smi nityam || 351 ||
ajñānatimirāndhasya viṣayākrāntacetasaḥ |
jñānaprabhāpradānena prasādaṃ kuru me prabho || 352 ||
iti śrīskandapurāṇe uttarakhaṇḍe umāmaheśvara saṃvāde śrī gurugītā samāpta ||
maṅgalaṃ
maṅgalaṃ gurudevāya mahanīyaguṇātmane |
sarvalokaśaraṇyāya sādhurūpāya maṅgalam ||
Sanskrit — Devanagari (original)
अथ तृतीयोऽध्यायः ॥
अथ काम्यजपस्थानं कथयामि वरानने ।
सागरान्ते सरित्तीरे तीर्थे हरिहरालये ॥ 236 ॥
शक्तिदेवालये गोष्ठे सर्वदेवालये शुभे ।
वटस्य धात्र्या मूले वा मठे बृन्दावने तथा ॥ 237 ॥
पवित्रे निर्मले देशे नित्यानुष्ठानतोऽपि वा ।
निर्वेदनेन मौनेन जपमेतत् समारभेत् ॥ 238 ॥
जाप्येन जयमाप्नोति जपसिद्धिं फलं तथा ।
हीनं कर्म त्यजेत्सर्वं गर्हितस्थानमेव च ॥ 239 ॥
श्मशाने बिल्वमूले वा वटमूलान्तिके तथा ।
सिद्ध्यन्ति कानके मूले चूतवृक्षस्य सन्निधौ ॥ 240 ॥
पीतासनं मोहने तु ह्यसितं चाभिचारिके ।
ज्ञेयं शुक्लं च शान्त्यर्थं वश्ये रक्तं प्रकीर्तितम् ॥ 241 ॥
जपं हीनासनं कुर्वन् हीनकर्मफलप्रदम् ।
गुरुगीतां प्रयाणे वा सङ्ग्रामे रिपुसङ्कटे ॥ 242 ॥
जपन् जयमवाप्नोति मरणे मुक्तिदायिका ।
सर्वकर्माणि सिद्ध्यन्ति गुरुपुत्रे न संशयः ॥ 243 ॥
गुरुमन्त्रो मुखे यस्य तस्य सिद्ध्यन्ति नाऽन्यथा ।
दीक्षया सर्वकर्माणि सिद्ध्यन्ति गुरुपुत्रके ॥ 244 ॥
भवमूलविनाशाय चाष्टपाशनिवृत्तये ।
गुरुगीताम्भसि स्नानं तत्त्वज्ञः कुरुते सदा ॥ 245 ॥
स एवं सद्गुरुः साक्षात् सदसद्ब्रह्मवित्तमः ।
तस्य स्थानानि सर्वाणि पवित्राणि न संशयः ॥ 246 ॥
सर्वशुद्धः पवित्रोऽसौ स्वभावाद्यत्र तिष्ठति ।
तत्र देवगणाः सर्वे क्षेत्रपीठे चरन्ति च ॥ 247 ॥
आसनस्थाः शयाना वा गच्छन्तस्तिष्ठतोऽपि वा ।
अश्वारूढा गजारूढाः सुषुप्ता जाग्रतोऽपि वा ॥ 248 ॥
शुचिर्भूता ज्ञानवन्तो गुरुगीतां जपन्ति ये ।
तेषां दर्शनसंस्पर्शात् दिव्यज्ञानं प्रजायते ॥ 249 ॥
समुद्रे वै यथा तोयं क्षीरे क्षीरं जले जलम् ।
भिन्ने कुम्भे यथाऽऽकाशं तथाऽऽत्मा परमात्मनि ॥ 250 ॥
तथैव ज्ञानवान् जीवः परमात्मनि सर्वदा ।
ऐक्येन रमते ज्ञानी यत्र कुत्र दिवानिशम् ॥ 251 ॥
एवंविधो महायुक्तः सर्वत्र वर्तते सदा ।
तस्मात्सर्वप्रकारेण गुरुभक्तिं समाचरेत् ॥ 252 ॥
गुरुसन्तोषणादेव मुक्तो भवति पार्वति ।
अणिमादिषु भोक्तृत्वं कृपया देवि जायते ॥ 253 ॥
साम्येन रमते ज्ञानी दिवा वा यदि वा निशि ।
एवंविधो महामौनी त्रैलोक्यसमतां व्रजेत् ॥ 254 ॥
अथ संसारिणः सर्वे गुरुगीता जपेन तु ।
सर्वान् कामांस्तु भुञ्जन्ति त्रिसत्यं मम भाषितम् ॥ 255 ॥
सत्यं सत्यं पुनः सत्यं धर्मसारं मयोदितम् ।
गुरुगीतासमं स्तोत्रं नास्ति तत्त्वं गुरोः परम् ॥ 256 ॥
गुरुर्देवो गुरुर्धर्मो गुरौ निष्ठा परं तपः ।
गुरोः परतरं नास्ति त्रिवारं कथयामि ते ॥ 257 ॥
धन्या माता पिता धन्यो गोत्रं धन्यं कुलोद्भवः ।
धन्या च वसुधा देवि यत्र स्याद्गुरुभक्तता ॥ 258 ॥
आकल्पजन्म कोटीनां यज्ञव्रततपः क्रियाः ।
ताः सर्वाः सफला देवि गुरूसन्तोषमात्रतः ॥ 259 ॥
शरीरमिन्द्रियं प्राणमर्थं स्वजनबन्धुता ।
मातृकुलं पितृकुलं गुरुरेव न संशयः ॥ 260 ॥
मन्दभाग्या ह्यशक्ताश्च ये जना नानुमन्वते ।
गुरुसेवासु विमुखाः पच्यन्ते नरकेऽशुचौ ॥ 261 ॥
विद्या धनं बलं चैव तेषां भाग्यं निरर्थकम् ।
येषां गुरूकृपा नास्ति अधो गच्छन्ति पार्वति ॥ 262 ॥
ब्रह्मा विष्णुश्च रुद्रश्च देवाश्च पितृकिन्नराः ।
सिद्धचारणयक्षाश्च अन्ये च मुनयो जनाः ॥ 263 ॥
गुरुभावः परं तीर्थमन्यतीर्थं निरर्थकम् ।
सर्वतीर्थमयं देवि श्रीगुरोश्चरणाम्बुजम् ॥ 264 ॥
कन्याभोगरता मन्दाः स्वकान्तायाः पराङ्मुखाः ।
अतः परं मया देवि कथितं न मम प्रिये ॥ 265 ॥
इदं रहस्यमस्पष्टं वक्तव्यं च वरानने ।
सुगोप्यं च तवाग्रे तु ममात्मप्रीतये सति ॥ 266 ॥
स्वामिमुख्यगणेशाद्यान् वैष्णवादींश्च पार्वति ।
न वक्तव्यं महामाये पादस्पर्शं कुरुष्व मे ॥ 267 ॥
अभक्ते वञ्चके धूर्ते पाषण्डे नास्तिकादिषु ।
मनसाऽपि न वक्तव्या गुरुगीता कदाचन ॥ 268 ॥
गुरवो बहवः सन्ति शिष्यवित्तापहारकाः ।
तमेकं दुर्लभं मन्ये शिष्यहृत्तापहारकम् ॥ 269 ॥
चातुर्यवान् विवेकी च अध्यात्मज्ञानवान् शुचिः ।
मानसं निर्मलं यस्य गुरुत्वं तस्य शोभते ॥ 270 ॥
गुरवो निर्मलाः शान्ताः साधवो मितभाषिणः ।
कामक्रोधविनिर्मुक्ताः सदाचाराः जितेन्द्रियाः ॥ 271 ॥
सूचकादिप्रभेदेन गुरवो बहुधा स्मृताः ।
स्वयं सम्यक् परीक्ष्याथ तत्त्वनिष्ठं भजेत्सुधीः ॥ 272 ॥
वर्णजालमिदं तद्वद्बाह्यशास्त्रं तु लौकिकम् ।
यस्मिन् देवि समभ्यस्तं स गुरुः सुचकः स्मृतः ॥ 273 ॥
वर्णाश्रमोचितां विद्यां धर्माधर्मविधायिनीम् ।
प्रवक्तारं गुरुं विद्धि वाचकं त्विति पार्वति ॥ 274 ॥
पञ्चाक्षर्यादिमन्त्राणामुपदेष्टा तु पार्वति ।
स गुरुर्बोधको भूयादुभयोरयमुत्तमः ॥ 275 ॥
मोहमारणवश्यादितुच्छमन्त्रोपदेशिनम् ।
निषिद्धगुरुरित्याहुः पण्डितास्तत्त्वदर्शिनः ॥ 276 ॥
अनित्यमिति निर्दिश्य संसारं सङ्कटालयम् ।
वैराग्यपथदर्शी यः स गुरुर्विहितः प्रिये ॥ 277 ॥
तत्त्वमस्यादिवाक्यानामुपदेष्टा तु पार्वति ।
कारणाख्यो गुरुः प्रोक्तो भवरोगनिवारकः ॥ 278 ॥
सर्वसन्देहसन्दोहनिर्मूलनविचक्षणः ।
जन्ममृत्युभयघ्नो यः स गुरुः परमो मतः ॥ 279 ॥
बहुजन्मकृतात् पुण्याल्लभ्यतेऽसौ महागुरुः ।
लब्ध्वाऽमुं न पुनर्याति शिष्यः संसारबन्धनम् ॥ 280 ॥
एवं बहुविधा लोके गुरवः सन्ति पार्वति ।
तेषु सर्वप्रयत्नेन सेव्यो हि परमो गुरुः ॥ 281 ॥
निषिद्धगुरुशिष्यस्तु दुष्टसङ्कल्पदूषितः ।
ब्रह्मप्रलयपर्यन्तं न पुनर्याति मर्त्यताम् ॥ 282 ॥
एवं श्रुत्वा महादेवी महादेववचस्तथा ।
अत्यन्तविह्वलमनाः शङ्करं परिपृच्छति ॥ 283 ॥
पार्वत्युवाच ।
नमस्ते देवदेवात्र श्रोतव्यं किञ्चिदस्ति मे ।
श्रुत्वा त्वद्वाक्यमधुना भृशं स्याद्विह्वलं मनः ॥ 284 ॥
स्वयं मूढा मृत्युभीताः सुकृताद्विरतिं गताः ।
दैवान्निषिद्धगुरुगा यदि तेषां तु का गतिः ॥ 285 ॥
श्री महादेव उवाच ।
शृणु तत्त्वमिदं देवि यदा स्याद्विरतो नरः ।
तदाऽसावधिकारीति प्रोच्यते श्रुतिमस्तकैः ॥ 286 ॥
अखण्डैकरसं ब्रह्म नित्यमुक्तं निरामयम् ।
स्वस्मिन् सन्दर्शितं येन स भवेदस्यं देशिकः ॥ 287 ॥
जलानां सागरो राजा यथा भवति पार्वति ।
गुरूणां तत्र सर्वेषां राजाऽयं परमो गुरुः ॥ 288 ॥
मोहादिरहितः शान्तो नित्यतृप्तो निराश्रयः ।
तृणीकृतब्रह्मविष्णुवैभवः परमो गुरुः ॥ 289 ॥
सर्वकालविदेशेषु स्वतन्त्रो निश्चलस्सुखी ।
अखण्डैकरसास्वादतृप्तो हि परमो गुरुः ॥ 290 ॥
द्वैताद्वैतविनिर्मुक्तः स्वानुभूतिप्रकाशवान् ।
अज्ञानान्धतमश्छेत्ता सर्वज्ञः परमो गुरुः ॥ 291 ॥
यस्य दर्शनमात्रेण मनसः स्यात् प्रसन्नता ।
स्वयं भूयात् धृतिश्शान्तिः स भवेत् परमो गुरुः ॥ 292 ॥
सिद्धिजालं समालोक्य योगिनां मन्त्रवादिनाम् ।
तुच्छाकारमनोवृत्तिः यस्यासौ परमो गुरुः ॥ 293 ॥
स्वशरीरं शवं पश्यन् तथा स्वात्मानमद्वयम् ।
यः स्त्रीकनकमोहघ्नः स भवेत् परमो गुरुः ॥ 294 ॥
मौनी वाग्मीति तत्त्वज्ञो द्विधाऽभूच्छृणु पार्वति ।
न कश्चिन्मौनिनां लोभो लोकेऽस्मिन्भवति प्रिये ॥ 295 ॥
वाग्मी तूत्कटसंसारसागरोत्तारणक्षमः ।
यतोऽसौ संशयच्छेत्ता शास्त्रयुक्त्यनुभूतिभिः ॥ 296 ॥
गुरुनामजपाद्देवि बहुजन्मार्जितान्यपि ।
पापानि विलयं यान्ति नास्ति सन्देहमण्वपि ॥ 297 ॥
श्रीगुरोस्सदृशं दैवं श्रीगुरोसदृशः पिता ।
गुरुध्यानसमं कर्म नास्ति नास्ति महीतले ॥ 298 ॥
कुलं धनं बलं शास्त्रं बान्धवास्सोदरा इमे ।
मरणे नोपयुज्यन्ते गुरुरेको हि तारकः ॥ 299 ॥
कुलमेव पवित्रं स्यात् सत्यं स्वगुरुसेवया ।
तृप्ताः स्युस्सकला देवा ब्रह्माद्या गुरुतर्पणात् ॥ 300 ॥
गुरुरेको हि जानाति स्वरूपं देवमव्ययम् ।
तद्ज्ञानं यत्प्रसादेन नान्यथा शास्त्रकोटिभिः ॥ 301 ॥
स्वरूपज्ञानशून्येन कृतमप्यकृतं भवेत् ।
तपोजपादिकं देवि सकलं बालजल्पवत् ॥ 302 ॥
शिवं केचिद्धरिं केचिद्विधिं केचित्तु केचन ।
शक्तिं दैवमिति ज्ञात्वा विवदन्ति वृथा नराः ॥ 303 ॥
न जानन्ति परं तत्त्वं गुरुदीक्षापराङ्मुखाः ।
भ्रान्ताः पशुसमा ह्येते स्वपरिज्ञानवर्जिताः ॥ 304 ॥
तस्मात्कैवल्यसिद्ध्यर्थं गुरुमेव भजेत्प्रिये ।
गुरुं विना न जानन्ति मूढास्तत्परमं पदम् ॥ 305 ॥
भिद्यते हृदयग्रन्थिश्छिद्यन्ते सर्वसंशयाः ।
क्षीयन्ते सर्वकर्माणि गुरोः करुणया शिवे ॥ 306 ॥
कृताया गुरुभक्तेस्तु वेदशास्त्रानुसारतः ।
मुच्यते पातकाद्घोरात् गुरुभक्तो विशेषतः ॥ 307 ॥
दुस्सङ्गं च परित्यज्य पापकर्म परित्यजेत् ।
चित्तचिह्नमिदं यस्य तस्य दीक्षा विधीयते ॥ 308 ॥
चित्तत्यागनियुक्तश्च क्रोधगर्वविवर्जितः ।
द्वैतभावपरित्यागी तस्य दीक्षा विधीयते ॥ 309 ॥
एतल्लक्षणयुक्तत्वं सर्वभूतहिते रतम् ।
निर्मलं जीवितं यस्य तस्य दीक्षा विधीयते ॥ 310 ॥
क्रियया चान्वितं पूर्वं दीक्षाजालं निरूपितम् ।
मन्त्रदीक्षाभिधं साङ्गोपाङ्गं सर्वं शिवोदितम् ॥ 311 ॥
क्रियया स्याद्विरहितां गुरुसायुज्यदायिनीम् ।
गुरुदीक्षां विना को वा गुरुत्वाचारपालकः ॥ 312 ॥
शक्तो न चापि शक्तो वा दैशिकाङ्घ्रि समाश्रयेत् ।
तस्य जन्मास्ति सफलं भोगमोक्षफलप्रदम् ॥ 313 ॥
अत्यन्तचित्तपक्वस्य श्रद्धाभक्तियुतस्य च ।
प्रवक्तव्यमिदं देवि ममात्मप्रीतये सदा ॥ 314 ॥
रहस्यं सर्वशास्त्रेषु गीताशास्त्रमिदं शिवे ।
सम्यक्परीक्ष्य वक्तव्यं साधकस्य महात्मनः ॥ 315 ॥
सत्कर्मपरिपाकाच्च चित्तशुद्धिश्च धीमतः ।
साधकस्यैव वक्तव्या गुरुगीता प्रयत्नतः ॥ 316 ॥
नास्तिकाय कृतघ्नाय दाम्भिकाय शठाय च ।
अभक्ताय विभक्ताय न वाच्येयं कदाचन ॥ 317 ॥
स्त्रीलोलुपाय मूर्खाय कामोपहतचेतसे ।
निन्दकाय न वक्तव्या गुरुगीता स्वभावतः ॥ 318 ॥
सर्वपापप्रशमनं सर्वोपद्रववारकम् ।
जन्ममृत्युहरं देवि गीताशास्त्रमिदं शिवे ॥ 319 ॥
श्रुतिसारमिदं देवि सर्वमुक्तं समासतः ।
नान्यथा सद्गतिः पुंसां विना गुरुपदं शिवे ॥ 320 ॥
बहुजन्मकृतात्पापादयमर्थो न रोचते ।
जन्मबन्धनिवृत्त्यर्थं गुरुमेव भजेत्सदा ॥ 321 ॥
अहमेव जगत्सर्वमहमेव परं पदम् ।
एतद्ज्ञानं यतो भूयात्तं गुरुं प्रणमाम्यहम् ॥ 322 ॥
अलं विकल्पैरहमेव केवलं
मयि स्थितं विश्वमिदं चराचरम् ।
इदं रहस्यं मम येन दर्शितं
स वन्दनीयो गुरुरेव केवलम् ॥ 323 ॥
यस्यान्तं नादिमध्यं न हि करचरणं नामगोत्रं न सूत्रम् ।
नो जातिर्नैव वर्णो न भवति पुरुषो नो नपुंसो न च स्त्री ॥ 324 ॥
नाकारं नो विकारं न हि जनिमरणं नास्ति पुण्यं न पापम् ।
नोऽतत्त्वं तत्त्वमेकं सहजसमरसं सद्गुरुं तं नमामि ॥ 325 ॥
नित्याय सत्याय चिदात्मकाय
नव्याय भव्याय परात्पराय ।
शुद्धाय बुद्धाय निरञ्जनाय
नमोऽस्तु नित्यं गुरुशेखराय ॥ 326 ॥
सच्चिदानन्दरूपाय व्यापिने परमात्मने ।
नमः श्रीगुरुनाथाय प्रकाशानन्दमूर्तये ॥ 327 ॥
सत्यानन्दस्वरूपाय बोधैकसुखकारिणे ।
नमो वेदान्तवेद्याय गुरवे बुद्धिसाक्षिणे ॥ 328 ॥
नमस्ते नाथ भगवन् शिवाय गुरुरूपिणे ।
विद्यावतारसंसिद्ध्यै स्वीकृतानेकविग्रह ॥ 329 ॥
नवाय नवरूपाय परमार्थैकरूपिणे ।
सर्वाज्ञानतमोभेदभानवे चिद्घनाय ते ॥ 330 ॥
स्वतन्त्राय दयाक्लुप्तविग्रहाय शिवात्मने ।
परतन्त्राय भक्तानां भव्यानां भव्यरूपिणे ॥ 331 ॥
विवेकिनां विवेकाय विमर्शाय विमर्शिनाम् ।
प्रकाशिनां प्रकाशाय ज्ञानिनां ज्ञानरूपिणे ॥ 332 ॥
पुरस्तात्पार्श्वयोः पृष्ठे नमस्कुर्यादुपर्यधः ।
सदा मच्चित्तरूपेण विधेहि भवदासनम् ॥ 333 ॥
श्रीगुरुं परमानन्दं वन्दे ह्यानन्दविग्रहम् ।
यस्य सन्निधिमात्रेण चिदानन्दाय ते मनः ॥ 334 ॥
नमोऽस्तु गुरवे तुभ्यं सहजानन्दरूपिणे ।
यस्य वागमृतं हन्ति विषं संसारसञ्ज्ञकम् ॥ 335 ॥
नानायुक्तोपदेशेन तारिता शिष्यसन्ततिः ।
तत्कृपासारवेदेन गुरुचित्पदमच्युतम् ॥ 336 ॥
[पाठभेदः -
अच्युताय नमस्तुभ्यं गुरवे परमात्मने ।
स्वारामोक्तपदेच्छूनां दत्तं येनाच्युतं पदम् ॥
]
अच्युताय नमस्तुभ्यं गुरवे परमात्मने ।
सर्वतन्त्रस्वतन्त्राय चिद्घनानन्दमूर्तये ॥ 337 ॥
नमोऽच्युताय गुरवेऽज्ञानध्वान्तैकभानवे ।
शिष्यसन्मार्गपटवे कृपापीयूषसिन्धवे ॥ 338 ॥
ओमच्युताय गुरवे शिष्यसंसारसेतवे ।
भक्तकार्यैकसिंहाय नमस्ते चित्सुखात्मने ॥ 339 ॥
गुरुनामसमं दैवं न पिता न च बान्धवाः ।
गुरुनामसमः स्वामी नेदृशं परमं पदम् ॥ 340 ॥
एकाक्षरप्रदातारं यो गुरुं नैव मन्यते ।
श्वानयोनिशतं गत्वा चाण्डालेष्वपि जायते ॥ 341 ॥
गुरुत्यागाद्भवेन्मृत्युः मन्त्रत्यागाद्दरिद्रता ।
गुरुमन्त्रपरित्यागी रौरवं नरकं व्रजेत् ॥ 342 ॥
शिवक्रोधाद्गुरुस्त्राता गुरुक्रोधाच्छिवो न हि ।
तस्मात्सर्वप्रयत्नेन गुरोराज्ञां न लङ्घयेत् ॥ 343 ॥
संसारसागरसमुद्धरणैकमन्त्रं
ब्रह्मादिदेवमुनिपूजितसिद्धमन्त्रम् ।
दारिद्र्यदुःखभवरोगविनाशमन्त्रं
वन्दे महाभयहरं गुरुराजमन्त्रम् ॥ 344 ॥
सप्तकोटिमहामन्त्राश्चित्तविभ्रमकारकाः ।
एक एव महामन्त्रो गुरुरित्यक्षरद्वयम् ॥ 345 ॥
एवमुक्त्वा महादेवः पार्वतीं पुनरब्रवीत् ।
इदमेव परं तत्त्वं शृणु देवि सुखावहम् ॥ 346 ॥
गुरुतत्त्वमिदं देवि सर्वमुक्तं समासतः ।
रहस्यमिदमव्यक्तं न वदेद्यस्य कस्यचित् ॥ 347 ॥
न मृषा स्यादियं देवि मदुक्तिः सत्यरूपिणी ।
गुरुगीतासमं स्तोत्रं नास्ति नास्ति महीतले ॥ 348 ॥
गुरुगीतामिमां देवि भवदुःखविनाशिनीम् ।
गुरुदीक्षाविहीनस्य पुरतो न पठेत् क्वचित् ॥ 349 ॥
रहस्यमत्यन्तरहस्यमेतन्न पापिना लभ्यमिदं महेश्वरि ।
अनेकजन्मार्जितपुण्यपाकाद्गुरोस्तु तत्त्वं लभते मनुष्यः ॥ 350 ॥
यस्य प्रसादादहमेव सर्वं
मय्येव सर्वं परिकल्पितं च ।
इत्थं विजानामि सदात्मरूपं
तस्याङ्घ्रिपद्मं प्रणतोऽस्मि नित्यम् ॥ 351 ॥
अज्ञानतिमिरान्धस्य विषयाक्रान्तचेतसः ।
ज्ञानप्रभाप्रदानेन प्रसादं कुरु मे प्रभो ॥ 352 ॥
इति श्रीस्कन्दपुराणे उत्तरखण्डे उमामहेश्वर संवादे श्री गुरुगीता समाप्त ॥
मङ्गलं
मङ्गलं गुरुदेवाय महनीयगुणात्मने ।
सर्वलोकशरण्याय साधुरूपाय मङ्गलम् ॥
atha tṛtīyo'dhyāyaḥ ||
atha kāmyajapasthānaṃ kathayāmi varānane |
sāgarānte sarittīre tīrthe hariharālaye || 236 ||
śaktidevālaye goṣṭhe sarvadevālaye śubhe |
vaṭasya dhātryā mūle vā maṭhe bṛndāvane tathā || 237 ||
pavitre nirmale deśe nityānuṣṭhānato'pi vā |
nirvedanena maunena japametat samārabhet || 238 ||
jāpyena jayamāpnoti japasiddhiṃ phalaṃ tathā |
hīnaṃ karma tyajetsarvaṃ garhitasthānameva ca || 239 ||
śmaśāne bilvamūle vā vaṭamūlāntike tathā |
siddhyanti kānake mūle cūtavṛkṣasya sannidhau || 240 ||
pītāsanaṃ mohane tu hyasitaṃ cābhicārike |
jñeyaṃ śuklaṃ ca śāntyarthaṃ vaśye raktaṃ prakīrtitam || 241 ||
japaṃ hīnāsanaṃ kurvan hīnakarmaphalapradam |
gurugītāṃ prayāṇe vā saṅgrāme ripusaṅkaṭe || 242 ||
japan jayamavāpnoti maraṇe muktidāyikā |
sarvakarmāṇi siddhyanti guruputre na saṃśayaḥ || 243 ||
gurumantro mukhe yasya tasya siddhyanti nā'nyathā |
dīkṣayā sarvakarmāṇi siddhyanti guruputrake || 244 ||
bhavamūlavināśāya cāṣṭapāśanivṛttaye |
gurugītāmbhasi snānaṃ tattvajñaḥ kurute sadā || 245 ||
sa evaṃ sadguruḥ sākṣāt sadasadbrahmavittamaḥ |
tasya sthānāni sarvāṇi pavitrāṇi na saṃśayaḥ || 246 ||
sarvaśuddhaḥ pavitro'sau svabhāvādyatra tiṣṭhati |
tatra devagaṇāḥ sarve kṣetrapīṭhe caranti ca || 247 ||
āsanasthāḥ śayānā vā gacchantastiṣṭhato'pi vā |
aśvārūḍhā gajārūḍhāḥ suṣuptā jāgrato'pi vā || 248 ||
śucirbhūtā jñānavanto gurugītāṃ japanti ye |
teṣāṃ darśanasaṃsparśāt divyajñānaṃ prajāyate || 249 ||
samudre vai yathā toyaṃ kṣīre kṣīraṃ jale jalam |
bhinne kumbhe yathā''kāśaṃ tathā''tmā paramātmani || 250 ||
tathaiva jñānavān jīvaḥ paramātmani sarvadā |
aikyena ramate jñānī yatra kutra divāniśam || 251 ||
evaṃvidho mahāyuktaḥ sarvatra vartate sadā |
tasmātsarvaprakāreṇa gurubhaktiṃ samācaret || 252 ||
gurusantoṣaṇādeva mukto bhavati pārvati |
aṇimādiṣu bhoktṛtvaṃ kṛpayā devi jāyate || 253 ||
sāmyena ramate jñānī divā vā yadi vā niśi |
evaṃvidho mahāmaunī trailokyasamatāṃ vrajet || 254 ||
atha saṃsāriṇaḥ sarve gurugītā japena tu |
sarvān kāmāṃstu bhuñjanti trisatyaṃ mama bhāṣitam || 255 ||
satyaṃ satyaṃ punaḥ satyaṃ dharmasāraṃ mayoditam |
gurugītāsamaṃ stotraṃ nāsti tattvaṃ guroḥ param || 256 ||
gururdevo gururdharmo gurau niṣṭhā paraṃ tapaḥ |
guroḥ parataraṃ nāsti trivāraṃ kathayāmi te || 257 ||
dhanyā mātā pitā dhanyo gotraṃ dhanyaṃ kulodbhavaḥ |
dhanyā ca vasudhā devi yatra syādgurubhaktatā || 258 ||
ākalpajanma koṭīnāṃ yajñavratatapaḥ kriyāḥ |
tāḥ sarvāḥ saphalā devi gurūsantoṣamātrataḥ || 259 ||
śarīramindriyaṃ prāṇamarthaṃ svajanabandhutā |
mātṛkulaṃ pitṛkulaṃ gurureva na saṃśayaḥ || 260 ||
mandabhāgyā hyaśaktāśca ye janā nānumanvate |
gurusevāsu vimukhāḥ pacyante narake'śucau || 261 ||
vidyā dhanaṃ balaṃ caiva teṣāṃ bhāgyaṃ nirarthakam |
yeṣāṃ gurūkṛpā nāsti adho gacchanti pārvati || 262 ||
brahmā viṣṇuśca rudraśca devāśca pitṛkinnarāḥ |
siddhacāraṇayakṣāśca anye ca munayo janāḥ || 263 ||
gurubhāvaḥ paraṃ tīrthamanyatīrthaṃ nirarthakam |
sarvatīrthamayaṃ devi śrīguroścaraṇāmbujam || 264 ||
kanyābhogaratā mandāḥ svakāntāyāḥ parāṅmukhāḥ |
ataḥ paraṃ mayā devi kathitaṃ na mama priye || 265 ||
idaṃ rahasyamaspaṣṭaṃ vaktavyaṃ ca varānane |
sugopyaṃ ca tavāgre tu mamātmaprītaye sati || 266 ||
svāmimukhyagaṇeśādyān vaiṣṇavādīṃśca pārvati |
na vaktavyaṃ mahāmāye pādasparśaṃ kuruṣva me || 267 ||
abhakte vañcake dhūrte pāṣaṇḍe nāstikādiṣu |
manasā'pi na vaktavyā gurugītā kadācana || 268 ||
guravo bahavaḥ santi śiṣyavittāpahārakāḥ |
tamekaṃ durlabhaṃ manye śiṣyahṛttāpahārakam || 269 ||
cāturyavān vivekī ca adhyātmajñānavān śuciḥ |
mānasaṃ nirmalaṃ yasya gurutvaṃ tasya śobhate || 270 ||
guravo nirmalāḥ śāntāḥ sādhavo mitabhāṣiṇaḥ |
kāmakrodhavinirmuktāḥ sadācārāḥ jitendriyāḥ || 271 ||
sūcakādiprabhedena guravo bahudhā smṛtāḥ |
svayaṃ samyak parīkṣyātha tattvaniṣṭhaṃ bhajetsudhīḥ || 272 ||
varṇajālamidaṃ tadvadbāhyaśāstraṃ tu laukikam |
yasmin devi samabhyastaṃ sa guruḥ sucakaḥ smṛtaḥ || 273 ||
varṇāśramocitāṃ vidyāṃ dharmādharmavidhāyinīm |
pravaktāraṃ guruṃ viddhi vācakaṃ tviti pārvati || 274 ||
pañcākṣaryādimantrāṇāmupadeṣṭā tu pārvati |
sa gururbodhako bhūyādubhayorayamuttamaḥ || 275 ||
mohamāraṇavaśyāditucchamantropadeśinam |
niṣiddhagururityāhuḥ paṇḍitāstattvadarśinaḥ || 276 ||
anityamiti nirdiśya saṃsāraṃ saṅkaṭālayam |
vairāgyapathadarśī yaḥ sa gururvihitaḥ priye || 277 ||
tattvamasyādivākyānāmupadeṣṭā tu pārvati |
kāraṇākhyo guruḥ prokto bhavaroganivārakaḥ || 278 ||
sarvasandehasandohanirmūlanavicakṣaṇaḥ |
janmamṛtyubhayaghno yaḥ sa guruḥ paramo mataḥ || 279 ||
bahujanmakṛtāt puṇyāllabhyate'sau mahāguruḥ |
labdhvā'muṃ na punaryāti śiṣyaḥ saṃsārabandhanam || 280 ||
evaṃ bahuvidhā loke guravaḥ santi pārvati |
teṣu sarvaprayatnena sevyo hi paramo guruḥ || 281 ||
niṣiddhaguruśiṣyastu duṣṭasaṅkalpadūṣitaḥ |
brahmapralayaparyantaṃ na punaryāti martyatām || 282 ||
evaṃ śrutvā mahādevī mahādevavacastathā |
atyantavihvalamanāḥ śaṅkaraṃ paripṛcchati || 283 ||
pārvatyuvāca |
namaste devadevātra śrotavyaṃ kiñcidasti me |
śrutvā tvadvākyamadhunā bhṛśaṃ syādvihvalaṃ manaḥ || 284 ||
svayaṃ mūḍhā mṛtyubhītāḥ sukṛtādviratiṃ gatāḥ |
daivānniṣiddhagurugā yadi teṣāṃ tu kā gatiḥ || 285 ||
śrī mahādeva uvāca |
śṛṇu tattvamidaṃ devi yadā syādvirato naraḥ |
tadā'sāvadhikārīti procyate śrutimastakaiḥ || 286 ||
akhaṇḍaikarasaṃ brahma nityamuktaṃ nirāmayam |
svasmin sandarśitaṃ yena sa bhavedasyaṃ deśikaḥ || 287 ||
jalānāṃ sāgaro rājā yathā bhavati pārvati |
gurūṇāṃ tatra sarveṣāṃ rājā'yaṃ paramo guruḥ || 288 ||
mohādirahitaḥ śānto nityatṛpto nirāśrayaḥ |
tṛṇīkṛtabrahmaviṣṇuvaibhavaḥ paramo guruḥ || 289 ||
sarvakālavideśeṣu svatantro niścalassukhī |
akhaṇḍaikarasāsvādatṛpto hi paramo guruḥ || 290 ||
dvaitādvaitavinirmuktaḥ svānubhūtiprakāśavān |
ajñānāndhatamaśchettā sarvajñaḥ paramo guruḥ || 291 ||
yasya darśanamātreṇa manasaḥ syāt prasannatā |
svayaṃ bhūyāt dhṛtiśśāntiḥ sa bhavet paramo guruḥ || 292 ||
siddhijālaṃ samālokya yogināṃ mantravādinām |
tucchākāramanovṛttiḥ yasyāsau paramo guruḥ || 293 ||
svaśarīraṃ śavaṃ paśyan tathā svātmānamadvayam |
yaḥ strīkanakamohaghnaḥ sa bhavet paramo guruḥ || 294 ||
maunī vāgmīti tattvajño dvidhā'bhūcchṛṇu pārvati |
na kaścinmaunināṃ lobho loke'sminbhavati priye || 295 ||
vāgmī tūtkaṭasaṃsārasāgarottāraṇakṣamaḥ |
yato'sau saṃśayacchettā śāstrayuktyanubhūtibhiḥ || 296 ||
gurunāmajapāddevi bahujanmārjitānyapi |
pāpāni vilayaṃ yānti nāsti sandehamaṇvapi || 297 ||
śrīgurossadṛśaṃ daivaṃ śrīgurosadṛśaḥ pitā |
gurudhyānasamaṃ karma nāsti nāsti mahītale || 298 ||
kulaṃ dhanaṃ balaṃ śāstraṃ bāndhavāssodarā ime |
maraṇe nopayujyante gurureko hi tārakaḥ || 299 ||
kulameva pavitraṃ syāt satyaṃ svagurusevayā |
tṛptāḥ syussakalā devā brahmādyā gurutarpaṇāt || 300 ||
gurureko hi jānāti svarūpaṃ devamavyayam |
tadjñānaṃ yatprasādena nānyathā śāstrakoṭibhiḥ || 301 ||
svarūpajñānaśūnyena kṛtamapyakṛtaṃ bhavet |
tapojapādikaṃ devi sakalaṃ bālajalpavat || 302 ||
śivaṃ keciddhariṃ kecidvidhiṃ kecittu kecana |
śaktiṃ daivamiti jñātvā vivadanti vṛthā narāḥ || 303 ||
na jānanti paraṃ tattvaṃ gurudīkṣāparāṅmukhāḥ |
bhrāntāḥ paśusamā hyete svaparijñānavarjitāḥ || 304 ||
tasmātkaivalyasiddhyarthaṃ gurumeva bhajetpriye |
guruṃ vinā na jānanti mūḍhāstatparamaṃ padam || 305 ||
bhidyate hṛdayagranthiśchidyante sarvasaṃśayāḥ |
kṣīyante sarvakarmāṇi guroḥ karuṇayā śive || 306 ||
kṛtāyā gurubhaktestu vedaśāstrānusārataḥ |
mucyate pātakādghorāt gurubhakto viśeṣataḥ || 307 ||
dussaṅgaṃ ca parityajya pāpakarma parityajet |
cittacihnamidaṃ yasya tasya dīkṣā vidhīyate || 308 ||
cittatyāganiyuktaśca krodhagarvavivarjitaḥ |
dvaitabhāvaparityāgī tasya dīkṣā vidhīyate || 309 ||
etallakṣaṇayuktatvaṃ sarvabhūtahite ratam |
nirmalaṃ jīvitaṃ yasya tasya dīkṣā vidhīyate || 310 ||
kriyayā cānvitaṃ pūrvaṃ dīkṣājālaṃ nirūpitam |
mantradīkṣābhidhaṃ sāṅgopāṅgaṃ sarvaṃ śivoditam || 311 ||
kriyayā syādvirahitāṃ gurusāyujyadāyinīm |
gurudīkṣāṃ vinā ko vā gurutvācārapālakaḥ || 312 ||
śakto na cāpi śakto vā daiśikāṅghri samāśrayet |
tasya janmāsti saphalaṃ bhogamokṣaphalapradam || 313 ||
atyantacittapakvasya śraddhābhaktiyutasya ca |
pravaktavyamidaṃ devi mamātmaprītaye sadā || 314 ||
rahasyaṃ sarvaśāstreṣu gītāśāstramidaṃ śive |
samyakparīkṣya vaktavyaṃ sādhakasya mahātmanaḥ || 315 ||
satkarmaparipākācca cittaśuddhiśca dhīmataḥ |
sādhakasyaiva vaktavyā gurugītā prayatnataḥ || 316 ||
nāstikāya kṛtaghnāya dāmbhikāya śaṭhāya ca |
abhaktāya vibhaktāya na vācyeyaṃ kadācana || 317 ||
strīlolupāya mūrkhāya kāmopahatacetase |
nindakāya na vaktavyā gurugītā svabhāvataḥ || 318 ||
sarvapāpapraśamanaṃ sarvopadravavārakam |
janmamṛtyuharaṃ devi gītāśāstramidaṃ śive || 319 ||
śrutisāramidaṃ devi sarvamuktaṃ samāsataḥ |
nānyathā sadgatiḥ puṃsāṃ vinā gurupadaṃ śive || 320 ||
bahujanmakṛtātpāpādayamartho na rocate |
janmabandhanivṛttyarthaṃ gurumeva bhajetsadā || 321 ||
ahameva jagatsarvamahameva paraṃ padam |
etadjñānaṃ yato bhūyāttaṃ guruṃ praṇamāmyaham || 322 ||
alaṃ vikalpairahameva kevalaṃ
mayi sthitaṃ viśvamidaṃ carācaram |
idaṃ rahasyaṃ mama yena darśitaṃ
sa vandanīyo gurureva kevalam || 323 ||
yasyāntaṃ nādimadhyaṃ na hi karacaraṇaṃ nāmagotraṃ na sūtram |
no jātirnaiva varṇo na bhavati puruṣo no napuṃso na ca strī || 324 ||
nākāraṃ no vikāraṃ na hi janimaraṇaṃ nāsti puṇyaṃ na pāpam |
no'tattvaṃ tattvamekaṃ sahajasamarasaṃ sadguruṃ taṃ namāmi || 325 ||
nityāya satyāya cidātmakāya
navyāya bhavyāya parātparāya |
śuddhāya buddhāya nirañjanāya
namo'stu nityaṃ guruśekharāya || 326 ||
saccidānandarūpāya vyāpine paramātmane |
namaḥ śrīgurunāthāya prakāśānandamūrtaye || 327 ||
satyānandasvarūpāya bodhaikasukhakāriṇe |
namo vedāntavedyāya gurave buddhisākṣiṇe || 328 ||
namaste nātha bhagavan śivāya gururūpiṇe |
vidyāvatārasaṃsiddhyai svīkṛtānekavigraha || 329 ||
navāya navarūpāya paramārthaikarūpiṇe |
sarvājñānatamobhedabhānave cidghanāya te || 330 ||
svatantrāya dayākluptavigrahāya śivātmane |
paratantrāya bhaktānāṃ bhavyānāṃ bhavyarūpiṇe || 331 ||
vivekināṃ vivekāya vimarśāya vimarśinām |
prakāśināṃ prakāśāya jñānināṃ jñānarūpiṇe || 332 ||
purastātpārśvayoḥ pṛṣṭhe namaskuryāduparyadhaḥ |
sadā maccittarūpeṇa vidhehi bhavadāsanam || 333 ||
śrīguruṃ paramānandaṃ vande hyānandavigraham |
yasya sannidhimātreṇa cidānandāya te manaḥ || 334 ||
namo'stu gurave tubhyaṃ sahajānandarūpiṇe |
yasya vāgamṛtaṃ hanti viṣaṃ saṃsārasañjñakam || 335 ||
nānāyuktopadeśena tāritā śiṣyasantatiḥ |
tatkṛpāsāravedena gurucitpadamacyutam || 336 ||
[pāṭhabhedaḥ -
acyutāya namastubhyaṃ gurave paramātmane |
svārāmoktapadecchūnāṃ dattaṃ yenācyutaṃ padam ||
]
acyutāya namastubhyaṃ gurave paramātmane |
sarvatantrasvatantrāya cidghanānandamūrtaye || 337 ||
namo'cyutāya gurave'jñānadhvāntaikabhānave |
śiṣyasanmārgapaṭave kṛpāpīyūṣasindhave || 338 ||
omacyutāya gurave śiṣyasaṃsārasetave |
bhaktakāryaikasiṃhāya namaste citsukhātmane || 339 ||
gurunāmasamaṃ daivaṃ na pitā na ca bāndhavāḥ |
gurunāmasamaḥ svāmī nedṛśaṃ paramaṃ padam || 340 ||
ekākṣarapradātāraṃ yo guruṃ naiva manyate |
śvānayoniśataṃ gatvā cāṇḍāleṣvapi jāyate || 341 ||
gurutyāgādbhavenmṛtyuḥ mantratyāgāddaridratā |
gurumantraparityāgī rauravaṃ narakaṃ vrajet || 342 ||
śivakrodhādgurustrātā gurukrodhācchivo na hi |
tasmātsarvaprayatnena gurorājñāṃ na laṅghayet || 343 ||
saṃsārasāgarasamuddharaṇaikamantraṃ
brahmādidevamunipūjitasiddhamantram |
dāridryaduḥkhabhavarogavināśamantraṃ
vande mahābhayaharaṃ gururājamantram || 344 ||
saptakoṭimahāmantrāścittavibhramakārakāḥ |
eka eva mahāmantro gururityakṣaradvayam || 345 ||
evamuktvā mahādevaḥ pārvatīṃ punarabravīt |
idameva paraṃ tattvaṃ śṛṇu devi sukhāvaham || 346 ||
gurutattvamidaṃ devi sarvamuktaṃ samāsataḥ |
rahasyamidamavyaktaṃ na vadedyasya kasyacit || 347 ||
na mṛṣā syādiyaṃ devi maduktiḥ satyarūpiṇī |
gurugītāsamaṃ stotraṃ nāsti nāsti mahītale || 348 ||
gurugītāmimāṃ devi bhavaduḥkhavināśinīm |
gurudīkṣāvihīnasya purato na paṭhet kvacit || 349 ||
rahasyamatyantarahasyametanna pāpinā labhyamidaṃ maheśvari |
anekajanmārjitapuṇyapākādgurostu tattvaṃ labhate manuṣyaḥ || 350 ||
yasya prasādādahameva sarvaṃ
mayyeva sarvaṃ parikalpitaṃ ca |
itthaṃ vijānāmi sadātmarūpaṃ
tasyāṅghripadmaṃ praṇato'smi nityam || 351 ||
ajñānatimirāndhasya viṣayākrāntacetasaḥ |
jñānaprabhāpradānena prasādaṃ kuru me prabho || 352 ||
iti śrīskandapurāṇe uttarakhaṇḍe umāmaheśvara saṃvāde śrī gurugītā samāpta ||
maṅgalaṃ
maṅgalaṃ gurudevāya mahanīyaguṇātmane |
sarvalokaśaraṇyāya sādhurūpāya maṅgalam ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.