ಅಥ ತೃತೀಯೋಽಧ್ಯಾಯಃ ॥
ಅಥ ಕಾಮ್ಯಜಪಸ್ಥಾನಂ ಕಥಯಾಮಿ ವರಾನನೇ ।
ಸಾಗರಾನ್ತೇ ಸರಿತ್ತೀರೇ ತೀರ್ಥೇ ಹರಿಹರಾಲಯೇ ॥ 236 ॥
ಶಕ್ತಿದೇವಾಲಯೇ ಗೋಷ್ಠೇ ಸರ್ವದೇವಾಲಯೇ ಶುಭೇ ।
ವಟಸ್ಯ ಧಾತ್ರ್ಯಾ ಮೂಲೇ ವಾ ಮಠೇ ಬೃನ್ದಾವನೇ ತಥಾ ॥ 237 ॥
ಪವಿತ್ರೇ ನಿರ್ಮಲೇ ದೇಶೇ ನಿತ್ಯಾನುಷ್ಠಾನತೋಽಪಿ ವಾ ।
ನಿರ್ವೇದನೇನ ಮೌನೇನ ಜಪಮೇತತ್ ಸಮಾರಭೇತ್ ॥ 238 ॥
ಜಾಪ್ಯೇನ ಜಯಮಾಪ್ನೋತಿ ಜಪಸಿದ್ಧಿಂ ಫಲಂ ತಥಾ ।
ಹೀನಂ ಕರ್ಮ ತ್ಯಜೇತ್ಸರ್ವಂ ಗರ್ಹಿತಸ್ಥಾನಮೇವ ಚ ॥ 239 ॥
ಶ್ಮಶಾನೇ ಬಿಲ್ವಮೂಲೇ ವಾ ವಟಮೂಲಾನ್ತಿಕೇ ತಥಾ ।
ಸಿದ್ಧ್ಯನ್ತಿ ಕಾನಕೇ ಮೂಲೇ ಚೂತವೃಕ್ಷಸ್ಯ ಸನ್ನಿಧೌ ॥ 240 ॥
ಪೀತಾಸನಂ ಮೋಹನೇ ತು ಹ್ಯಸಿತಂ ಚಾಭಿಚಾರಿಕೇ ।
ಜ್ಞೇಯಂ ಶುಕ್ಲಂ ಚ ಶಾನ್ತ್ಯರ್ಥಂ ವಶ್ಯೇ ರಕ್ತಂ ಪ್ರಕೀರ್ತಿತಮ್ ॥ 241 ॥
ಜಪಂ ಹೀನಾಸನಂ ಕುರ್ವನ್ ಹೀನಕರ್ಮಫಲಪ್ರದಮ್ ।
ಗುರುಗೀತಾಂ ಪ್ರಯಾಣೇ ವಾ ಸಙ್ಗ್ರಾಮೇ ರಿಪುಸಙ್ಕಟೇ ॥ 242 ॥
ಜಪನ್ ಜಯಮವಾಪ್ನೋತಿ ಮರಣೇ ಮುಕ್ತಿದಾಯಿಕಾ ।
ಸರ್ವಕರ್ಮಾಣಿ ಸಿದ್ಧ್ಯನ್ತಿ ಗುರುಪುತ್ರೇ ನ ಸಂಶಯಃ ॥ 243 ॥
ಗುರುಮನ್ತ್ರೋ ಮುಖೇ ಯಸ್ಯ ತಸ್ಯ ಸಿದ್ಧ್ಯನ್ತಿ ನಾಽನ್ಯಥಾ ।
ದೀಕ್ಷಯಾ ಸರ್ವಕರ್ಮಾಣಿ ಸಿದ್ಧ್ಯನ್ತಿ ಗುರುಪುತ್ರಕೇ ॥ 244 ॥
ಭವಮೂಲವಿನಾಶಾಯ ಚಾಷ್ಟಪಾಶನಿವೃತ್ತಯೇ ।
ಗುರುಗೀತಾಮ್ಭಸಿ ಸ್ನಾನಂ ತತ್ತ್ವಜ್ಞಃ ಕುರುತೇ ಸದಾ ॥ 245 ॥
ಸ ಏವಂ ಸದ್ಗುರುಃ ಸಾಕ್ಷಾತ್ ಸದಸದ್ಬ್ರಹ್ಮವಿತ್ತಮಃ ।
ತಸ್ಯ ಸ್ಥಾನಾನಿ ಸರ್ವಾಣಿ ಪವಿತ್ರಾಣಿ ನ ಸಂಶಯಃ ॥ 246 ॥
ಸರ್ವಶುದ್ಧಃ ಪವಿತ್ರೋಽಸೌ ಸ್ವಭಾವಾದ್ಯತ್ರ ತಿಷ್ಠತಿ ।
ತತ್ರ ದೇವಗಣಾಃ ಸರ್ವೇ ಕ್ಷೇತ್ರಪೀಠೇ ಚರನ್ತಿ ಚ ॥ 247 ॥
ಆಸನಸ್ಥಾಃ ಶಯಾನಾ ವಾ ಗಚ್ಛನ್ತಸ್ತಿಷ್ಠತೋಽಪಿ ವಾ ।
ಅಶ್ವಾರೂಢಾ ಗಜಾರೂಢಾಃ ಸುಷುಪ್ತಾ ಜಾಗ್ರತೋಽಪಿ ವಾ ॥ 248 ॥
ಶುಚಿರ್ಭೂತಾ ಜ್ಞಾನವನ್ತೋ ಗುರುಗೀತಾಂ ಜಪನ್ತಿ ಯೇ ।
ತೇಷಾಂ ದರ್ಶನಸಂಸ್ಪರ್ಶಾತ್ ದಿವ್ಯಜ್ಞಾನಂ ಪ್ರಜಾಯತೇ ॥ 249 ॥
ಸಮುದ್ರೇ ವೈ ಯಥಾ ತೋಯಂ ಕ್ಷೀರೇ ಕ್ಷೀರಂ ಜಲೇ ಜಲಮ್ ।
ಭಿನ್ನೇ ಕುಮ್ಭೇ ಯಥಾಽಽಕಾಶಂ ತಥಾಽಽತ್ಮಾ ಪರಮಾತ್ಮನಿ ॥ 250 ॥
ತಥೈವ ಜ್ಞಾನವಾನ್ ಜೀವಃ ಪರಮಾತ್ಮನಿ ಸರ್ವದಾ ।
ಐಕ್ಯೇನ ರಮತೇ ಜ್ಞಾನೀ ಯತ್ರ ಕುತ್ರ ದಿವಾನಿಶಮ್ ॥ 251 ॥
ಏವಂವಿಧೋ ಮಹಾಯುಕ್ತಃ ಸರ್ವತ್ರ ವರ್ತತೇ ಸದಾ ।
ತಸ್ಮಾತ್ಸರ್ವಪ್ರಕಾರೇಣ ಗುರುಭಕ್ತಿಂ ಸಮಾಚರೇತ್ ॥ 252 ॥
ಗುರುಸನ್ತೋಷಣಾದೇವ ಮುಕ್ತೋ ಭವತಿ ಪಾರ್ವತಿ ।
ಅಣಿಮಾದಿಷು ಭೋಕ್ತೃತ್ವಂ ಕೃಪಯಾ ದೇವಿ ಜಾಯತೇ ॥ 253 ॥
ಸಾಮ್ಯೇನ ರಮತೇ ಜ್ಞಾನೀ ದಿವಾ ವಾ ಯದಿ ವಾ ನಿಶಿ ।
ಏವಂವಿಧೋ ಮಹಾಮೌನೀ ತ್ರೈಲೋಕ್ಯಸಮತಾಂ ವ್ರಜೇತ್ ॥ 254 ॥
ಅಥ ಸಂಸಾರಿಣಃ ಸರ್ವೇ ಗುರುಗೀತಾ ಜಪೇನ ತು ।
ಸರ್ವಾನ್ ಕಾಮಾಂಸ್ತು ಭುಞ್ಜನ್ತಿ ತ್ರಿಸತ್ಯಂ ಮಮ ಭಾಷಿತಮ್ ॥ 255 ॥
ಸತ್ಯಂ ಸತ್ಯಂ ಪುನಃ ಸತ್ಯಂ ಧರ್ಮಸಾರಂ ಮಯೋದಿತಮ್ ।
ಗುರುಗೀತಾಸಮಂ ಸ್ತೋತ್ರಂ ನಾಸ್ತಿ ತತ್ತ್ವಂ ಗುರೋಃ ಪರಮ್ ॥ 256 ॥
ಗುರುರ್ದೇವೋ ಗುರುರ್ಧರ್ಮೋ ಗುರೌ ನಿಷ್ಠಾ ಪರಂ ತಪಃ ।
ಗುರೋಃ ಪರತರಂ ನಾಸ್ತಿ ತ್ರಿವಾರಂ ಕಥಯಾಮಿ ತೇ ॥ 257 ॥
ಧನ್ಯಾ ಮಾತಾ ಪಿತಾ ಧನ್ಯೋ ಗೋತ್ರಂ ಧನ್ಯಂ ಕುಲೋದ್ಭವಃ ।
ಧನ್ಯಾ ಚ ವಸುಧಾ ದೇವಿ ಯತ್ರ ಸ್ಯಾದ್ಗುರುಭಕ್ತತಾ ॥ 258 ॥
ಆಕಲ್ಪಜನ್ಮ ಕೋಟೀನಾಂ ಯಜ್ಞವ್ರತತಪಃ ಕ್ರಿಯಾಃ ।
ತಾಃ ಸರ್ವಾಃ ಸಫಲಾ ದೇವಿ ಗುರೂಸನ್ತೋಷಮಾತ್ರತಃ ॥ 259 ॥
ಶರೀರಮಿನ್ದ್ರಿಯಂ ಪ್ರಾಣಮರ್ಥಂ ಸ್ವಜನಬನ್ಧುತಾ ।
ಮಾತೃಕುಲಂ ಪಿತೃಕುಲಂ ಗುರುರೇವ ನ ಸಂಶಯಃ ॥ 260 ॥
ಮನ್ದಭಾಗ್ಯಾ ಹ್ಯಶಕ್ತಾಶ್ಚ ಯೇ ಜನಾ ನಾನುಮನ್ವತೇ ।
ಗುರುಸೇವಾಸು ವಿಮುಖಾಃ ಪಚ್ಯನ್ತೇ ನರಕೇಽಶುಚೌ ॥ 261 ॥
ವಿದ್ಯಾ ಧನಂ ಬಲಂ ಚೈವ ತೇಷಾಂ ಭಾಗ್ಯಂ ನಿರರ್ಥಕಮ್ ।
ಯೇಷಾಂ ಗುರೂಕೃಪಾ ನಾಸ್ತಿ ಅಧೋ ಗಚ್ಛನ್ತಿ ಪಾರ್ವತಿ ॥ 262 ॥
ಬ್ರಹ್ಮಾ ವಿಷ್ಣುಶ್ಚ ರುದ್ರಶ್ಚ ದೇವಾಶ್ಚ ಪಿತೃಕಿನ್ನರಾಃ ।
ಸಿದ್ಧಚಾರಣಯಕ್ಷಾಶ್ಚ ಅನ್ಯೇ ಚ ಮುನಯೋ ಜನಾಃ ॥ 263 ॥
ಗುರುಭಾವಃ ಪರಂ ತೀರ್ಥಮನ್ಯತೀರ್ಥಂ ನಿರರ್ಥಕಮ್ ।
ಸರ್ವತೀರ್ಥಮಯಂ ದೇವಿ ಶ್ರೀಗುರೋಶ್ಚರಣಾಮ್ಬುಜಮ್ ॥ 264 ॥
ಕನ್ಯಾಭೋಗರತಾ ಮನ್ದಾಃ ಸ್ವಕಾನ್ತಾಯಾಃ ಪರಾಙ್ಮುಖಾಃ ।
ಅತಃ ಪರಂ ಮಯಾ ದೇವಿ ಕಥಿತಂ ನ ಮಮ ಪ್ರಿಯೇ ॥ 265 ॥
ಇದಂ ರಹಸ್ಯಮಸ್ಪಷ್ಟಂ ವಕ್ತವ್ಯಂ ಚ ವರಾನನೇ ।
ಸುಗೋಪ್ಯಂ ಚ ತವಾಗ್ರೇ ತು ಮಮಾತ್ಮಪ್ರೀತಯೇ ಸತಿ ॥ 266 ॥
ಸ್ವಾಮಿಮುಖ್ಯಗಣೇಶಾದ್ಯಾನ್ ವೈಷ್ಣವಾದೀಂಶ್ಚ ಪಾರ್ವತಿ ।
ನ ವಕ್ತವ್ಯಂ ಮಹಾಮಾಯೇ ಪಾದಸ್ಪರ್ಶಂ ಕುರುಷ್ವ ಮೇ ॥ 267 ॥
ಅಭಕ್ತೇ ವಞ್ಚಕೇ ಧೂರ್ತೇ ಪಾಷಣ್ಡೇ ನಾಸ್ತಿಕಾದಿಷು ।
ಮನಸಾಽಪಿ ನ ವಕ್ತವ್ಯಾ ಗುರುಗೀತಾ ಕದಾಚನ ॥ 268 ॥
ಗುರವೋ ಬಹವಃ ಸನ್ತಿ ಶಿಷ್ಯವಿತ್ತಾಪಹಾರಕಾಃ ।
ತಮೇಕಂ ದುರ್ಲಭಂ ಮನ್ಯೇ ಶಿಷ್ಯಹೃತ್ತಾಪಹಾರಕಮ್ ॥ 269 ॥
ಚಾತುರ್ಯವಾನ್ ವಿವೇಕೀ ಚ ಅಧ್ಯಾತ್ಮಜ್ಞಾನವಾನ್ ಶುಚಿಃ ।
ಮಾನಸಂ ನಿರ್ಮಲಂ ಯಸ್ಯ ಗುರುತ್ವಂ ತಸ್ಯ ಶೋಭತೇ ॥ 270 ॥
ಗುರವೋ ನಿರ್ಮಲಾಃ ಶಾನ್ತಾಃ ಸಾಧವೋ ಮಿತಭಾಷಿಣಃ ।
ಕಾಮಕ್ರೋಧವಿನಿರ್ಮುಕ್ತಾಃ ಸದಾಚಾರಾಃ ಜಿತೇನ್ದ್ರಿಯಾಃ ॥ 271 ॥
ಸೂಚಕಾದಿಪ್ರಭೇದೇನ ಗುರವೋ ಬಹುಧಾ ಸ್ಮೃತಾಃ ।
ಸ್ವಯಂ ಸಮ್ಯಕ್ ಪರೀಕ್ಷ್ಯಾಥ ತತ್ತ್ವನಿಷ್ಠಂ ಭಜೇತ್ಸುಧೀಃ ॥ 272 ॥
ವರ್ಣಜಾಲಮಿದಂ ತದ್ವದ್ಬಾಹ್ಯಶಾಸ್ತ್ರಂ ತು ಲೌಕಿಕಮ್ ।
ಯಸ್ಮಿನ್ ದೇವಿ ಸಮಭ್ಯಸ್ತಂ ಸ ಗುರುಃ ಸುಚಕಃ ಸ್ಮೃತಃ ॥ 273 ॥
ವರ್ಣಾಶ್ರಮೋಚಿತಾಂ ವಿದ್ಯಾಂ ಧರ್ಮಾಧರ್ಮವಿಧಾಯಿನೀಮ್ ।
ಪ್ರವಕ್ತಾರಂ ಗುರುಂ ವಿದ್ಧಿ ವಾಚಕಂ ತ್ವಿತಿ ಪಾರ್ವತಿ ॥ 274 ॥
ಪಞ್ಚಾಕ್ಷರ್ಯಾದಿಮನ್ತ್ರಾಣಾಮುಪದೇಷ್ಟಾ ತು ಪಾರ್ವತಿ ।
ಸ ಗುರುರ್ಬೋಧಕೋ ಭೂಯಾದುಭಯೋರಯಮುತ್ತಮಃ ॥ 275 ॥
ಮೋಹಮಾರಣವಶ್ಯಾದಿತುಚ್ಛಮನ್ತ್ರೋಪದೇಶಿನಮ್ ।
ನಿಷಿದ್ಧಗುರುರಿತ್ಯಾಹುಃ ಪಣ್ಡಿತಾಸ್ತತ್ತ್ವದರ್ಶಿನಃ ॥ 276 ॥
ಅನಿತ್ಯಮಿತಿ ನಿರ್ದಿಶ್ಯ ಸಂಸಾರಂ ಸಙ್ಕಟಾಲಯಮ್ ।
ವೈರಾಗ್ಯಪಥದರ್ಶೀ ಯಃ ಸ ಗುರುರ್ವಿಹಿತಃ ಪ್ರಿಯೇ ॥ 277 ॥
ತತ್ತ್ವಮಸ್ಯಾದಿವಾಕ್ಯಾನಾಮುಪದೇಷ್ಟಾ ತು ಪಾರ್ವತಿ ।
ಕಾರಣಾಖ್ಯೋ ಗುರುಃ ಪ್ರೋಕ್ತೋ ಭವರೋಗನಿವಾರಕಃ ॥ 278 ॥
ಸರ್ವಸನ್ದೇಹಸನ್ದೋಹನಿರ್ಮೂಲನವಿಚಕ್ಷಣಃ ।
ಜನ್ಮಮೃತ್ಯುಭಯಘ್ನೋ ಯಃ ಸ ಗುರುಃ ಪರಮೋ ಮತಃ ॥ 279 ॥
ಬಹುಜನ್ಮಕೃತಾತ್ ಪುಣ್ಯಾಲ್ಲಭ್ಯತೇಽಸೌ ಮಹಾಗುರುಃ ।
ಲಬ್ಧ್ವಾಽಮುಂ ನ ಪುನರ್ಯಾತಿ ಶಿಷ್ಯಃ ಸಂಸಾರಬನ್ಧನಮ್ ॥ 280 ॥
ಏವಂ ಬಹುವಿಧಾ ಲೋಕೇ ಗುರವಃ ಸನ್ತಿ ಪಾರ್ವತಿ ।
ತೇಷು ಸರ್ವಪ್ರಯತ್ನೇನ ಸೇವ್ಯೋ ಹಿ ಪರಮೋ ಗುರುಃ ॥ 281 ॥
ನಿಷಿದ್ಧಗುರುಶಿಷ್ಯಸ್ತು ದುಷ್ಟಸಙ್ಕಲ್ಪದೂಷಿತಃ ।
ಬ್ರಹ್ಮಪ್ರಲಯಪರ್ಯನ್ತಂ ನ ಪುನರ್ಯಾತಿ ಮರ್ತ್ಯತಾಮ್ ॥ 282 ॥
ಏವಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ಮಹಾದೇವೀ ಮಹಾದೇವವಚಸ್ತಥಾ ।
ಅತ್ಯನ್ತವಿಹ್ವಲಮನಾಃ ಶಙ್ಕರಂ ಪರಿಪೃಚ್ಛತಿ ॥ 283 ॥
ಪಾರ್ವತ್ಯುವಾಚ ।
ನಮಸ್ತೇ ದೇವದೇವಾತ್ರ ಶ್ರೋತವ್ಯಂ ಕಿಞ್ಚಿದಸ್ತಿ ಮೇ ।
ಶ್ರುತ್ವಾ ತ್ವದ್ವಾಕ್ಯಮಧುನಾ ಭೃಶಂ ಸ್ಯಾದ್ವಿಹ್ವಲಂ ಮನಃ ॥ 284 ॥
ಸ್ವಯಂ ಮೂಢಾ ಮೃತ್ಯುಭೀತಾಃ ಸುಕೃತಾದ್ವಿರತಿಂ ಗತಾಃ ।
ದೈವಾನ್ನಿಷಿದ್ಧಗುರುಗಾ ಯದಿ ತೇಷಾಂ ತು ಕಾ ಗತಿಃ ॥ 285 ॥
ಶ್ರೀ ಮಹಾದೇವ ಉವಾಚ ।
ಶೃಣು ತತ್ತ್ವಮಿದಂ ದೇವಿ ಯದಾ ಸ್ಯಾದ್ವಿರತೋ ನರಃ ।
ತದಾಽಸಾವಧಿಕಾರೀತಿ ಪ್ರೋಚ್ಯತೇ ಶ್ರುತಿಮಸ್ತಕೈಃ ॥ 286 ॥
ಅಖಣ್ಡೈಕರಸಂ ಬ್ರಹ್ಮ ನಿತ್ಯಮುಕ್ತಂ ನಿರಾಮಯಮ್ ।
ಸ್ವಸ್ಮಿನ್ ಸನ್ದರ್ಶಿತಂ ಯೇನ ಸ ಭವೇದಸ್ಯಂ ದೇಶಿಕಃ ॥ 287 ॥
ಜಲಾನಾಂ ಸಾಗರೋ ರಾಜಾ ಯಥಾ ಭವತಿ ಪಾರ್ವತಿ ।
ಗುರೂಣಾಂ ತತ್ರ ಸರ್ವೇಷಾಂ ರಾಜಾಽಯಂ ಪರಮೋ ಗುರುಃ ॥ 288 ॥
ಮೋಹಾದಿರಹಿತಃ ಶಾನ್ತೋ ನಿತ್ಯತೃಪ್ತೋ ನಿರಾಶ್ರಯಃ ।
ತೃಣೀಕೃತಬ್ರಹ್ಮವಿಷ್ಣುವೈಭವಃ ಪರಮೋ ಗುರುಃ ॥ 289 ॥
ಸರ್ವಕಾಲವಿದೇಶೇಷು ಸ್ವತನ್ತ್ರೋ ನಿಶ್ಚಲಸ್ಸುಖೀ ।
ಅಖಣ್ಡೈಕರಸಾಸ್ವಾದತೃಪ್ತೋ ಹಿ ಪರಮೋ ಗುರುಃ ॥ 290 ॥
ದ್ವೈತಾದ್ವೈತವಿನಿರ್ಮುಕ್ತಃ ಸ್ವಾನುಭೂತಿಪ್ರಕಾಶವಾನ್ ।
ಅಜ್ಞಾನಾನ್ಧತಮಶ್ಛೇತ್ತಾ ಸರ್ವಜ್ಞಃ ಪರಮೋ ಗುರುಃ ॥ 291 ॥
ಯಸ್ಯ ದರ್ಶನಮಾತ್ರೇಣ ಮನಸಃ ಸ್ಯಾತ್ ಪ್ರಸನ್ನತಾ ।
ಸ್ವಯಂ ಭೂಯಾತ್ ಧೃತಿಶ್ಶಾನ್ತಿಃ ಸ ಭವೇತ್ ಪರಮೋ ಗುರುಃ ॥ 292 ॥
ಸಿದ್ಧಿಜಾಲಂ ಸಮಾಲೋಕ್ಯ ಯೋಗಿನಾಂ ಮನ್ತ್ರವಾದಿನಾಮ್ ।
ತುಚ್ಛಾಕಾರಮನೋವೃತ್ತಿಃ ಯಸ್ಯಾಸೌ ಪರಮೋ ಗುರುಃ ॥ 293 ॥
ಸ್ವಶರೀರಂ ಶವಂ ಪಶ್ಯನ್ ತಥಾ ಸ್ವಾತ್ಮಾನಮದ್ವಯಮ್ ।
ಯಃ ಸ್ತ್ರೀಕನಕಮೋಹಘ್ನಃ ಸ ಭವೇತ್ ಪರಮೋ ಗುರುಃ ॥ 294 ॥
ಮೌನೀ ವಾಗ್ಮೀತಿ ತತ್ತ್ವಜ್ಞೋ ದ್ವಿಧಾಽಭೂಚ್ಛೃಣು ಪಾರ್ವತಿ ।
ನ ಕಶ್ಚಿನ್ಮೌನಿನಾಂ ಲೋಭೋ ಲೋಕೇಽಸ್ಮಿನ್ಭವತಿ ಪ್ರಿಯೇ ॥ 295 ॥
ವಾಗ್ಮೀ ತೂತ್ಕಟಸಂಸಾರಸಾಗರೋತ್ತಾರಣಕ್ಷಮಃ ।
ಯತೋಽಸೌ ಸಂಶಯಚ್ಛೇತ್ತಾ ಶಾಸ್ತ್ರಯುಕ್ತ್ಯನುಭೂತಿಭಿಃ ॥ 296 ॥
ಗುರುನಾಮಜಪಾದ್ದೇವಿ ಬಹುಜನ್ಮಾರ್ಜಿತಾನ್ಯಪಿ ।
ಪಾಪಾನಿ ವಿಲಯಂ ಯಾನ್ತಿ ನಾಸ್ತಿ ಸನ್ದೇಹಮಣ್ವಪಿ ॥ 297 ॥
ಶ್ರೀಗುರೋಸ್ಸದೃಶಂ ದೈವಂ ಶ್ರೀಗುರೋಸದೃಶಃ ಪಿತಾ ।
ಗುರುಧ್ಯಾನಸಮಂ ಕರ್ಮ ನಾಸ್ತಿ ನಾಸ್ತಿ ಮಹೀತಲೇ ॥ 298 ॥
ಕುಲಂ ಧನಂ ಬಲಂ ಶಾಸ್ತ್ರಂ ಬಾನ್ಧವಾಸ್ಸೋದರಾ ಇಮೇ ।
ಮರಣೇ ನೋಪಯುಜ್ಯನ್ತೇ ಗುರುರೇಕೋ ಹಿ ತಾರಕಃ ॥ 299 ॥
ಕುಲಮೇವ ಪವಿತ್ರಂ ಸ್ಯಾತ್ ಸತ್ಯಂ ಸ್ವಗುರುಸೇವಯಾ ।
ತೃಪ್ತಾಃ ಸ್ಯುಸ್ಸಕಲಾ ದೇವಾ ಬ್ರಹ್ಮಾದ್ಯಾ ಗುರುತರ್ಪಣಾತ್ ॥ 300 ॥
ಗುರುರೇಕೋ ಹಿ ಜಾನಾತಿ ಸ್ವರೂಪಂ ದೇವಮವ್ಯಯಮ್ ।
ತದ್ಜ್ಞಾನಂ ಯತ್ಪ್ರಸಾದೇನ ನಾನ್ಯಥಾ ಶಾಸ್ತ್ರಕೋಟಿಭಿಃ ॥ 301 ॥
ಸ್ವರೂಪಜ್ಞಾನಶೂನ್ಯೇನ ಕೃತಮಪ್ಯಕೃತಂ ಭವೇತ್ ।
ತಪೋಜಪಾದಿಕಂ ದೇವಿ ಸಕಲಂ ಬಾಲಜಲ್ಪವತ್ ॥ 302 ॥
ಶಿವಂ ಕೇಚಿದ್ಧರಿಂ ಕೇಚಿದ್ವಿಧಿಂ ಕೇಚಿತ್ತು ಕೇಚನ ।
ಶಕ್ತಿಂ ದೈವಮಿತಿ ಜ್ಞಾತ್ವಾ ವಿವದನ್ತಿ ವೃಥಾ ನರಾಃ ॥ 303 ॥
ನ ಜಾನನ್ತಿ ಪರಂ ತತ್ತ್ವಂ ಗುರುದೀಕ್ಷಾಪರಾಙ್ಮುಖಾಃ ।
ಭ್ರಾನ್ತಾಃ ಪಶುಸಮಾ ಹ್ಯೇತೇ ಸ್ವಪರಿಜ್ಞಾನವರ್ಜಿತಾಃ ॥ 304 ॥
ತಸ್ಮಾತ್ಕೈವಲ್ಯಸಿದ್ಧ್ಯರ್ಥಂ ಗುರುಮೇವ ಭಜೇತ್ಪ್ರಿಯೇ ।
ಗುರುಂ ವಿನಾ ನ ಜಾನನ್ತಿ ಮೂಢಾಸ್ತತ್ಪರಮಂ ಪದಮ್ ॥ 305 ॥
ಭಿದ್ಯತೇ ಹೃದಯಗ್ರನ್ಥಿಶ್ಛಿದ್ಯನ್ತೇ ಸರ್ವಸಂಶಯಾಃ ।
ಕ್ಷೀಯನ್ತೇ ಸರ್ವಕರ್ಮಾಣಿ ಗುರೋಃ ಕರುಣಯಾ ಶಿವೇ ॥ 306 ॥
ಕೃತಾಯಾ ಗುರುಭಕ್ತೇಸ್ತು ವೇದಶಾಸ್ತ್ರಾನುಸಾರತಃ ।
ಮುಚ್ಯತೇ ಪಾತಕಾದ್ಘೋರಾತ್ ಗುರುಭಕ್ತೋ ವಿಶೇಷತಃ ॥ 307 ॥
ದುಸ್ಸಙ್ಗಂ ಚ ಪರಿತ್ಯಜ್ಯ ಪಾಪಕರ್ಮ ಪರಿತ್ಯಜೇತ್ ।
ಚಿತ್ತಚಿಹ್ನಮಿದಂ ಯಸ್ಯ ತಸ್ಯ ದೀಕ್ಷಾ ವಿಧೀಯತೇ ॥ 308 ॥
ಚಿತ್ತತ್ಯಾಗನಿಯುಕ್ತಶ್ಚ ಕ್ರೋಧಗರ್ವವಿವರ್ಜಿತಃ ।
ದ್ವೈತಭಾವಪರಿತ್ಯಾಗೀ ತಸ್ಯ ದೀಕ್ಷಾ ವಿಧೀಯತೇ ॥ 309 ॥
ಏತಲ್ಲಕ್ಷಣಯುಕ್ತತ್ವಂ ಸರ್ವಭೂತಹಿತೇ ರತಮ್ ।
ನಿರ್ಮಲಂ ಜೀವಿತಂ ಯಸ್ಯ ತಸ್ಯ ದೀಕ್ಷಾ ವಿಧೀಯತೇ ॥ 310 ॥
ಕ್ರಿಯಯಾ ಚಾನ್ವಿತಂ ಪೂರ್ವಂ ದೀಕ್ಷಾಜಾಲಂ ನಿರೂಪಿತಮ್ ।
ಮನ್ತ್ರದೀಕ್ಷಾಭಿಧಂ ಸಾಙ್ಗೋಪಾಙ್ಗಂ ಸರ್ವಂ ಶಿವೋದಿತಮ್ ॥ 311 ॥
ಕ್ರಿಯಯಾ ಸ್ಯಾದ್ವಿರಹಿತಾಂ ಗುರುಸಾಯುಜ್ಯದಾಯಿನೀಮ್ ।
ಗುರುದೀಕ್ಷಾಂ ವಿನಾ ಕೋ ವಾ ಗುರುತ್ವಾಚಾರಪಾಲಕಃ ॥ 312 ॥
ಶಕ್ತೋ ನ ಚಾಪಿ ಶಕ್ತೋ ವಾ ದೈಶಿಕಾಙ್ಘ್ರಿ ಸಮಾಶ್ರಯೇತ್ ।
ತಸ್ಯ ಜನ್ಮಾಸ್ತಿ ಸಫಲಂ ಭೋಗಮೋಕ್ಷಫಲಪ್ರದಮ್ ॥ 313 ॥
ಅತ್ಯನ್ತಚಿತ್ತಪಕ್ವಸ್ಯ ಶ್ರದ್ಧಾಭಕ್ತಿಯುತಸ್ಯ ಚ ।
ಪ್ರವಕ್ತವ್ಯಮಿದಂ ದೇವಿ ಮಮಾತ್ಮಪ್ರೀತಯೇ ಸದಾ ॥ 314 ॥
ರಹಸ್ಯಂ ಸರ್ವಶಾಸ್ತ್ರೇಷು ಗೀತಾಶಾಸ್ತ್ರಮಿದಂ ಶಿವೇ ।
ಸಮ್ಯಕ್ಪರೀಕ್ಷ್ಯ ವಕ್ತವ್ಯಂ ಸಾಧಕಸ್ಯ ಮಹಾತ್ಮನಃ ॥ 315 ॥
ಸತ್ಕರ್ಮಪರಿಪಾಕಾಚ್ಚ ಚಿತ್ತಶುದ್ಧಿಶ್ಚ ಧೀಮತಃ ।
ಸಾಧಕಸ್ಯೈವ ವಕ್ತವ್ಯಾ ಗುರುಗೀತಾ ಪ್ರಯತ್ನತಃ ॥ 316 ॥
ನಾಸ್ತಿಕಾಯ ಕೃತಘ್ನಾಯ ದಾಮ್ಭಿಕಾಯ ಶಠಾಯ ಚ ।
ಅಭಕ್ತಾಯ ವಿಭಕ್ತಾಯ ನ ವಾಚ್ಯೇಯಂ ಕದಾಚನ ॥ 317 ॥
ಸ್ತ್ರೀಲೋಲುಪಾಯ ಮೂರ್ಖಾಯ ಕಾಮೋಪಹತಚೇತಸೇ ।
ನಿನ್ದಕಾಯ ನ ವಕ್ತವ್ಯಾ ಗುರುಗೀತಾ ಸ್ವಭಾವತಃ ॥ 318 ॥
ಸರ್ವಪಾಪಪ್ರಶಮನಂ ಸರ್ವೋಪದ್ರವವಾರಕಮ್ ।
ಜನ್ಮಮೃತ್ಯುಹರಂ ದೇವಿ ಗೀತಾಶಾಸ್ತ್ರಮಿದಂ ಶಿವೇ ॥ 319 ॥
ಶ್ರುತಿಸಾರಮಿದಂ ದೇವಿ ಸರ್ವಮುಕ್ತಂ ಸಮಾಸತಃ ।
ನಾನ್ಯಥಾ ಸದ್ಗತಿಃ ಪುಂಸಾಂ ವಿನಾ ಗುರುಪದಂ ಶಿವೇ ॥ 320 ॥
ಬಹುಜನ್ಮಕೃತಾತ್ಪಾಪಾದಯಮರ್ಥೋ ನ ರೋಚತೇ ।
ಜನ್ಮಬನ್ಧನಿವೃತ್ತ್ಯರ್ಥಂ ಗುರುಮೇವ ಭಜೇತ್ಸದಾ ॥ 321 ॥
ಅಹಮೇವ ಜಗತ್ಸರ್ವಮಹಮೇವ ಪರಂ ಪದಮ್ ।
ಏತದ್ಜ್ಞಾನಂ ಯತೋ ಭೂಯಾತ್ತಂ ಗುರುಂ ಪ್ರಣಮಾಮ್ಯಹಮ್ ॥ 322 ॥
ಅಲಂ ವಿಕಲ್ಪೈರಹಮೇವ ಕೇವಲಂ
ಮಯಿ ಸ್ಥಿತಂ ವಿಶ್ವಮಿದಂ ಚರಾಚರಮ್ ।
ಇದಂ ರಹಸ್ಯಂ ಮಮ ಯೇನ ದರ್ಶಿತಂ
ಸ ವನ್ದನೀಯೋ ಗುರುರೇವ ಕೇವಲಮ್ ॥ 323 ॥
ಯಸ್ಯಾನ್ತಂ ನಾದಿಮಧ್ಯಂ ನ ಹಿ ಕರಚರಣಂ ನಾಮಗೋತ್ರಂ ನ ಸೂತ್ರಮ್ ।
ನೋ ಜಾತಿರ್ನೈವ ವರ್ಣೋ ನ ಭವತಿ ಪುರುಷೋ ನೋ ನಪುಂಸೋ ನ ಚ ಸ್ತ್ರೀ ॥ 324 ॥
ನಾಕಾರಂ ನೋ ವಿಕಾರಂ ನ ಹಿ ಜನಿಮರಣಂ ನಾಸ್ತಿ ಪುಣ್ಯಂ ನ ಪಾಪಮ್ ।
ನೋಽತತ್ತ್ವಂ ತತ್ತ್ವಮೇಕಂ ಸಹಜಸಮರಸಂ ಸದ್ಗುರುಂ ತಂ ನಮಾಮಿ ॥ 325 ॥
ನಿತ್ಯಾಯ ಸತ್ಯಾಯ ಚಿದಾತ್ಮಕಾಯ
ನವ್ಯಾಯ ಭವ್ಯಾಯ ಪರಾತ್ಪರಾಯ ।
ಶುದ್ಧಾಯ ಬುದ್ಧಾಯ ನಿರಞ್ಜನಾಯ
ನಮೋಽಸ್ತು ನಿತ್ಯಂ ಗುರುಶೇಖರಾಯ ॥ 326 ॥
ಸಚ್ಚಿದಾನನ್ದರೂಪಾಯ ವ್ಯಾಪಿನೇ ಪರಮಾತ್ಮನೇ ।
ನಮಃ ಶ್ರೀಗುರುನಾಥಾಯ ಪ್ರಕಾಶಾನನ್ದಮೂರ್ತಯೇ ॥ 327 ॥
ಸತ್ಯಾನನ್ದಸ್ವರೂಪಾಯ ಬೋಧೈಕಸುಖಕಾರಿಣೇ ।
ನಮೋ ವೇದಾನ್ತವೇದ್ಯಾಯ ಗುರವೇ ಬುದ್ಧಿಸಾಕ್ಷಿಣೇ ॥ 328 ॥
ನಮಸ್ತೇ ನಾಥ ಭಗವನ್ ಶಿವಾಯ ಗುರುರೂಪಿಣೇ ।
ವಿದ್ಯಾವತಾರಸಂಸಿದ್ಧ್ಯೈ ಸ್ವೀಕೃತಾನೇಕವಿಗ್ರಹ ॥ 329 ॥
ನವಾಯ ನವರೂಪಾಯ ಪರಮಾರ್ಥೈಕರೂಪಿಣೇ ।
ಸರ್ವಾಜ್ಞಾನತಮೋಭೇದಭಾನವೇ ಚಿದ್ಘನಾಯ ತೇ ॥ 330 ॥
ಸ್ವತನ್ತ್ರಾಯ ದಯಾಕ್ಲುಪ್ತವಿಗ್ರಹಾಯ ಶಿವಾತ್ಮನೇ ।
ಪರತನ್ತ್ರಾಯ ಭಕ್ತಾನಾಂ ಭವ್ಯಾನಾಂ ಭವ್ಯರೂಪಿಣೇ ॥ 331 ॥
ವಿವೇಕಿನಾಂ ವಿವೇಕಾಯ ವಿಮರ್ಶಾಯ ವಿಮರ್ಶಿನಾಮ್ ।
ಪ್ರಕಾಶಿನಾಂ ಪ್ರಕಾಶಾಯ ಜ್ಞಾನಿನಾಂ ಜ್ಞಾನರೂಪಿಣೇ ॥ 332 ॥
ಪುರಸ್ತಾತ್ಪಾರ್ಶ್ವಯೋಃ ಪೃಷ್ಠೇ ನಮಸ್ಕುರ್ಯಾದುಪರ್ಯಧಃ ।
ಸದಾ ಮಚ್ಚಿತ್ತರೂಪೇಣ ವಿಧೇಹಿ ಭವದಾಸನಮ್ ॥ 333 ॥
ಶ್ರೀಗುರುಂ ಪರಮಾನನ್ದಂ ವನ್ದೇ ಹ್ಯಾನನ್ದವಿಗ್ರಹಮ್ ।
ಯಸ್ಯ ಸನ್ನಿಧಿಮಾತ್ರೇಣ ಚಿದಾನನ್ದಾಯ ತೇ ಮನಃ ॥ 334 ॥
ನಮೋಽಸ್ತು ಗುರವೇ ತುಭ್ಯಂ ಸಹಜಾನನ್ದರೂಪಿಣೇ ।
ಯಸ್ಯ ವಾಗಮೃತಂ ಹನ್ತಿ ವಿಷಂ ಸಂಸಾರಸಞ್ಜ್ಞಕಮ್ ॥ 335 ॥
ನಾನಾಯುಕ್ತೋಪದೇಶೇನ ತಾರಿತಾ ಶಿಷ್ಯಸನ್ತತಿಃ ।
ತತ್ಕೃಪಾಸಾರವೇದೇನ ಗುರುಚಿತ್ಪದಮಚ್ಯುತಮ್ ॥ 336 ॥
[ಪಾಠಭೇದಃ -
ಅಚ್ಯುತಾಯ ನಮಸ್ತುಭ್ಯಂ ಗುರವೇ ಪರಮಾತ್ಮನೇ ।
ಸ್ವಾರಾಮೋಕ್ತಪದೇಚ್ಛೂನಾಂ ದತ್ತಂ ಯೇನಾಚ್ಯುತಂ ಪದಮ್ ॥
]
ಅಚ್ಯುತಾಯ ನಮಸ್ತುಭ್ಯಂ ಗುರವೇ ಪರಮಾತ್ಮನೇ ।
ಸರ್ವತನ್ತ್ರಸ್ವತನ್ತ್ರಾಯ ಚಿದ್ಘನಾನನ್ದಮೂರ್ತಯೇ ॥ 337 ॥
ನಮೋಽಚ್ಯುತಾಯ ಗುರವೇಽಜ್ಞಾನಧ್ವಾನ್ತೈಕಭಾನವೇ ।
ಶಿಷ್ಯಸನ್ಮಾರ್ಗಪಟವೇ ಕೃಪಾಪೀಯೂಷಸಿನ್ಧವೇ ॥ 338 ॥
ಓಮಚ್ಯುತಾಯ ಗುರವೇ ಶಿಷ್ಯಸಂಸಾರಸೇತವೇ ।
ಭಕ್ತಕಾರ್ಯೈಕಸಿಂಹಾಯ ನಮಸ್ತೇ ಚಿತ್ಸುಖಾತ್ಮನೇ ॥ 339 ॥
ಗುರುನಾಮಸಮಂ ದೈವಂ ನ ಪಿತಾ ನ ಚ ಬಾನ್ಧವಾಃ ।
ಗುರುನಾಮಸಮಃ ಸ್ವಾಮೀ ನೇದೃಶಂ ಪರಮಂ ಪದಮ್ ॥ 340 ॥
ಏಕಾಕ್ಷರಪ್ರದಾತಾರಂ ಯೋ ಗುರುಂ ನೈವ ಮನ್ಯತೇ ।
ಶ್ವಾನಯೋನಿಶತಂ ಗತ್ವಾ ಚಾಣ್ಡಾಲೇಷ್ವಪಿ ಜಾಯತೇ ॥ 341 ॥
ಗುರುತ್ಯಾಗಾದ್ಭವೇನ್ಮೃತ್ಯುಃ ಮನ್ತ್ರತ್ಯಾಗಾದ್ದರಿದ್ರತಾ ।
ಗುರುಮನ್ತ್ರಪರಿತ್ಯಾಗೀ ರೌರವಂ ನರಕಂ ವ್ರಜೇತ್ ॥ 342 ॥
ಶಿವಕ್ರೋಧಾದ್ಗುರುಸ್ತ್ರಾತಾ ಗುರುಕ್ರೋಧಾಚ್ಛಿವೋ ನ ಹಿ ।
ತಸ್ಮಾತ್ಸರ್ವಪ್ರಯತ್ನೇನ ಗುರೋರಾಜ್ಞಾಂ ನ ಲಙ್ಘಯೇತ್ ॥ 343 ॥
ಸಂಸಾರಸಾಗರಸಮುದ್ಧರಣೈಕಮನ್ತ್ರಂ
ಬ್ರಹ್ಮಾದಿದೇವಮುನಿಪೂಜಿತಸಿದ್ಧಮನ್ತ್ರಮ್ ।
ದಾರಿದ್ರ್ಯದುಃಖಭವರೋಗವಿನಾಶಮನ್ತ್ರಂ
ವನ್ದೇ ಮಹಾಭಯಹರಂ ಗುರುರಾಜಮನ್ತ್ರಮ್ ॥ 344 ॥
ಸಪ್ತಕೋಟಿಮಹಾಮನ್ತ್ರಾಶ್ಚಿತ್ತವಿಭ್ರಮಕಾರಕಾಃ ।
ಏಕ ಏವ ಮಹಾಮನ್ತ್ರೋ ಗುರುರಿತ್ಯಕ್ಷರದ್ವಯಮ್ ॥ 345 ॥
ಏವಮುಕ್ತ್ವಾ ಮಹಾದೇವಃ ಪಾರ್ವತೀಂ ಪುನರಬ್ರವೀತ್ ।
ಇದಮೇವ ಪರಂ ತತ್ತ್ವಂ ಶೃಣು ದೇವಿ ಸುಖಾವಹಮ್ ॥ 346 ॥
ಗುರುತತ್ತ್ವಮಿದಂ ದೇವಿ ಸರ್ವಮುಕ್ತಂ ಸಮಾಸತಃ ।
ರಹಸ್ಯಮಿದಮವ್ಯಕ್ತಂ ನ ವದೇದ್ಯಸ್ಯ ಕಸ್ಯಚಿತ್ ॥ 347 ॥
ನ ಮೃಷಾ ಸ್ಯಾದಿಯಂ ದೇವಿ ಮದುಕ್ತಿಃ ಸತ್ಯರೂಪಿಣೀ ।
ಗುರುಗೀತಾಸಮಂ ಸ್ತೋತ್ರಂ ನಾಸ್ತಿ ನಾಸ್ತಿ ಮಹೀತಲೇ ॥ 348 ॥
ಗುರುಗೀತಾಮಿಮಾಂ ದೇವಿ ಭವದುಃಖವಿನಾಶಿನೀಮ್ ।
ಗುರುದೀಕ್ಷಾವಿಹೀನಸ್ಯ ಪುರತೋ ನ ಪಠೇತ್ ಕ್ವಚಿತ್ ॥ 349 ॥
ರಹಸ್ಯಮತ್ಯನ್ತರಹಸ್ಯಮೇತನ್ನ ಪಾಪಿನಾ ಲಭ್ಯಮಿದಂ ಮಹೇಶ್ವರಿ ।
ಅನೇಕಜನ್ಮಾರ್ಜಿತಪುಣ್ಯಪಾಕಾದ್ಗುರೋಸ್ತು ತತ್ತ್ವಂ ಲಭತೇ ಮನುಷ್ಯಃ ॥ 350 ॥
ಯಸ್ಯ ಪ್ರಸಾದಾದಹಮೇವ ಸರ್ವಂ
ಮಯ್ಯೇವ ಸರ್ವಂ ಪರಿಕಲ್ಪಿತಂ ಚ ।
ಇತ್ಥಂ ವಿಜಾನಾಮಿ ಸದಾತ್ಮರೂಪಂ
ತಸ್ಯಾಙ್ಘ್ರಿಪದ್ಮಂ ಪ್ರಣತೋಽಸ್ಮಿ ನಿತ್ಯಮ್ ॥ 351 ॥
ಅಜ್ಞಾನತಿಮಿರಾನ್ಧಸ್ಯ ವಿಷಯಾಕ್ರಾನ್ತಚೇತಸಃ ।
ಜ್ಞಾನಪ್ರಭಾಪ್ರದಾನೇನ ಪ್ರಸಾದಂ ಕುರು ಮೇ ಪ್ರಭೋ ॥ 352 ॥
ಇತಿ ಶ್ರೀಸ್ಕನ್ದಪುರಾಣೇ ಉತ್ತರಖಣ್ಡೇ ಉಮಾಮಹೇಶ್ವರ ಸಂವಾದೇ ಶ್ರೀ ಗುರುಗೀತಾ ಸಮಾಪ್ತ ॥
ಮಙ್ಗಲಂ
ಮಙ್ಗಲಂ ಗುರುದೇವಾಯ ಮಹನೀಯಗುಣಾತ್ಮನೇ ।
ಸರ್ವಲೋಕಶರಣ್ಯಾಯ ಸಾಧುರೂಪಾಯ ಮಙ್ಗಲಮ್ ॥
Roman (IAST) Transliteration
atha tṛtīyo'dhyāyaḥ ||
atha kāmyajapasthānaṃ kathayāmi varānane |
sāgarānte sarittīre tīrthe hariharālaye || 236 ||
śaktidevālaye goṣṭhe sarvadevālaye śubhe |
vaṭasya dhātryā mūle vā maṭhe bṛndāvane tathā || 237 ||
pavitre nirmale deśe nityānuṣṭhānato'pi vā |
nirvedanena maunena japametat samārabhet || 238 ||
jāpyena jayamāpnoti japasiddhiṃ phalaṃ tathā |
hīnaṃ karma tyajetsarvaṃ garhitasthānameva ca || 239 ||
śmaśāne bilvamūle vā vaṭamūlāntike tathā |
siddhyanti kānake mūle cūtavṛkṣasya sannidhau || 240 ||
pītāsanaṃ mohane tu hyasitaṃ cābhicārike |
jñeyaṃ śuklaṃ ca śāntyarthaṃ vaśye raktaṃ prakīrtitam || 241 ||
japaṃ hīnāsanaṃ kurvan hīnakarmaphalapradam |
gurugītāṃ prayāṇe vā saṅgrāme ripusaṅkaṭe || 242 ||
japan jayamavāpnoti maraṇe muktidāyikā |
sarvakarmāṇi siddhyanti guruputre na saṃśayaḥ || 243 ||
gurumantro mukhe yasya tasya siddhyanti nā'nyathā |
dīkṣayā sarvakarmāṇi siddhyanti guruputrake || 244 ||
bhavamūlavināśāya cāṣṭapāśanivṛttaye |
gurugītāmbhasi snānaṃ tattvajñaḥ kurute sadā || 245 ||
sa evaṃ sadguruḥ sākṣāt sadasadbrahmavittamaḥ |
tasya sthānāni sarvāṇi pavitrāṇi na saṃśayaḥ || 246 ||
sarvaśuddhaḥ pavitro'sau svabhāvādyatra tiṣṭhati |
tatra devagaṇāḥ sarve kṣetrapīṭhe caranti ca || 247 ||
āsanasthāḥ śayānā vā gacchantastiṣṭhato'pi vā |
aśvārūḍhā gajārūḍhāḥ suṣuptā jāgrato'pi vā || 248 ||
śucirbhūtā jñānavanto gurugītāṃ japanti ye |
teṣāṃ darśanasaṃsparśāt divyajñānaṃ prajāyate || 249 ||
samudre vai yathā toyaṃ kṣīre kṣīraṃ jale jalam |
bhinne kumbhe yathā''kāśaṃ tathā''tmā paramātmani || 250 ||
tathaiva jñānavān jīvaḥ paramātmani sarvadā |
aikyena ramate jñānī yatra kutra divāniśam || 251 ||
evaṃvidho mahāyuktaḥ sarvatra vartate sadā |
tasmātsarvaprakāreṇa gurubhaktiṃ samācaret || 252 ||
gurusantoṣaṇādeva mukto bhavati pārvati |
aṇimādiṣu bhoktṛtvaṃ kṛpayā devi jāyate || 253 ||
sāmyena ramate jñānī divā vā yadi vā niśi |
evaṃvidho mahāmaunī trailokyasamatāṃ vrajet || 254 ||
atha saṃsāriṇaḥ sarve gurugītā japena tu |
sarvān kāmāṃstu bhuñjanti trisatyaṃ mama bhāṣitam || 255 ||
satyaṃ satyaṃ punaḥ satyaṃ dharmasāraṃ mayoditam |
gurugītāsamaṃ stotraṃ nāsti tattvaṃ guroḥ param || 256 ||
gururdevo gururdharmo gurau niṣṭhā paraṃ tapaḥ |
guroḥ parataraṃ nāsti trivāraṃ kathayāmi te || 257 ||
dhanyā mātā pitā dhanyo gotraṃ dhanyaṃ kulodbhavaḥ |
dhanyā ca vasudhā devi yatra syādgurubhaktatā || 258 ||
ākalpajanma koṭīnāṃ yajñavratatapaḥ kriyāḥ |
tāḥ sarvāḥ saphalā devi gurūsantoṣamātrataḥ || 259 ||
śarīramindriyaṃ prāṇamarthaṃ svajanabandhutā |
mātṛkulaṃ pitṛkulaṃ gurureva na saṃśayaḥ || 260 ||
mandabhāgyā hyaśaktāśca ye janā nānumanvate |
gurusevāsu vimukhāḥ pacyante narake'śucau || 261 ||
vidyā dhanaṃ balaṃ caiva teṣāṃ bhāgyaṃ nirarthakam |
yeṣāṃ gurūkṛpā nāsti adho gacchanti pārvati || 262 ||
brahmā viṣṇuśca rudraśca devāśca pitṛkinnarāḥ |
siddhacāraṇayakṣāśca anye ca munayo janāḥ || 263 ||
gurubhāvaḥ paraṃ tīrthamanyatīrthaṃ nirarthakam |
sarvatīrthamayaṃ devi śrīguroścaraṇāmbujam || 264 ||
kanyābhogaratā mandāḥ svakāntāyāḥ parāṅmukhāḥ |
ataḥ paraṃ mayā devi kathitaṃ na mama priye || 265 ||
idaṃ rahasyamaspaṣṭaṃ vaktavyaṃ ca varānane |
sugopyaṃ ca tavāgre tu mamātmaprītaye sati || 266 ||
svāmimukhyagaṇeśādyān vaiṣṇavādīṃśca pārvati |
na vaktavyaṃ mahāmāye pādasparśaṃ kuruṣva me || 267 ||
abhakte vañcake dhūrte pāṣaṇḍe nāstikādiṣu |
manasā'pi na vaktavyā gurugītā kadācana || 268 ||
guravo bahavaḥ santi śiṣyavittāpahārakāḥ |
tamekaṃ durlabhaṃ manye śiṣyahṛttāpahārakam || 269 ||
cāturyavān vivekī ca adhyātmajñānavān śuciḥ |
mānasaṃ nirmalaṃ yasya gurutvaṃ tasya śobhate || 270 ||
guravo nirmalāḥ śāntāḥ sādhavo mitabhāṣiṇaḥ |
kāmakrodhavinirmuktāḥ sadācārāḥ jitendriyāḥ || 271 ||
sūcakādiprabhedena guravo bahudhā smṛtāḥ |
svayaṃ samyak parīkṣyātha tattvaniṣṭhaṃ bhajetsudhīḥ || 272 ||
varṇajālamidaṃ tadvadbāhyaśāstraṃ tu laukikam |
yasmin devi samabhyastaṃ sa guruḥ sucakaḥ smṛtaḥ || 273 ||
varṇāśramocitāṃ vidyāṃ dharmādharmavidhāyinīm |
pravaktāraṃ guruṃ viddhi vācakaṃ tviti pārvati || 274 ||
pañcākṣaryādimantrāṇāmupadeṣṭā tu pārvati |
sa gururbodhako bhūyādubhayorayamuttamaḥ || 275 ||
mohamāraṇavaśyāditucchamantropadeśinam |
niṣiddhagururityāhuḥ paṇḍitāstattvadarśinaḥ || 276 ||
anityamiti nirdiśya saṃsāraṃ saṅkaṭālayam |
vairāgyapathadarśī yaḥ sa gururvihitaḥ priye || 277 ||
tattvamasyādivākyānāmupadeṣṭā tu pārvati |
kāraṇākhyo guruḥ prokto bhavaroganivārakaḥ || 278 ||
sarvasandehasandohanirmūlanavicakṣaṇaḥ |
janmamṛtyubhayaghno yaḥ sa guruḥ paramo mataḥ || 279 ||
bahujanmakṛtāt puṇyāllabhyate'sau mahāguruḥ |
labdhvā'muṃ na punaryāti śiṣyaḥ saṃsārabandhanam || 280 ||
evaṃ bahuvidhā loke guravaḥ santi pārvati |
teṣu sarvaprayatnena sevyo hi paramo guruḥ || 281 ||
niṣiddhaguruśiṣyastu duṣṭasaṅkalpadūṣitaḥ |
brahmapralayaparyantaṃ na punaryāti martyatām || 282 ||
evaṃ śrutvā mahādevī mahādevavacastathā |
atyantavihvalamanāḥ śaṅkaraṃ paripṛcchati || 283 ||
pārvatyuvāca |
namaste devadevātra śrotavyaṃ kiñcidasti me |
śrutvā tvadvākyamadhunā bhṛśaṃ syādvihvalaṃ manaḥ || 284 ||
svayaṃ mūḍhā mṛtyubhītāḥ sukṛtādviratiṃ gatāḥ |
daivānniṣiddhagurugā yadi teṣāṃ tu kā gatiḥ || 285 ||
śrī mahādeva uvāca |
śṛṇu tattvamidaṃ devi yadā syādvirato naraḥ |
tadā'sāvadhikārīti procyate śrutimastakaiḥ || 286 ||
akhaṇḍaikarasaṃ brahma nityamuktaṃ nirāmayam |
svasmin sandarśitaṃ yena sa bhavedasyaṃ deśikaḥ || 287 ||
jalānāṃ sāgaro rājā yathā bhavati pārvati |
gurūṇāṃ tatra sarveṣāṃ rājā'yaṃ paramo guruḥ || 288 ||
mohādirahitaḥ śānto nityatṛpto nirāśrayaḥ |
tṛṇīkṛtabrahmaviṣṇuvaibhavaḥ paramo guruḥ || 289 ||
sarvakālavideśeṣu svatantro niścalassukhī |
akhaṇḍaikarasāsvādatṛpto hi paramo guruḥ || 290 ||
dvaitādvaitavinirmuktaḥ svānubhūtiprakāśavān |
ajñānāndhatamaśchettā sarvajñaḥ paramo guruḥ || 291 ||
yasya darśanamātreṇa manasaḥ syāt prasannatā |
svayaṃ bhūyāt dhṛtiśśāntiḥ sa bhavet paramo guruḥ || 292 ||
siddhijālaṃ samālokya yogināṃ mantravādinām |
tucchākāramanovṛttiḥ yasyāsau paramo guruḥ || 293 ||
svaśarīraṃ śavaṃ paśyan tathā svātmānamadvayam |
yaḥ strīkanakamohaghnaḥ sa bhavet paramo guruḥ || 294 ||
maunī vāgmīti tattvajño dvidhā'bhūcchṛṇu pārvati |
na kaścinmaunināṃ lobho loke'sminbhavati priye || 295 ||
vāgmī tūtkaṭasaṃsārasāgarottāraṇakṣamaḥ |
yato'sau saṃśayacchettā śāstrayuktyanubhūtibhiḥ || 296 ||
gurunāmajapāddevi bahujanmārjitānyapi |
pāpāni vilayaṃ yānti nāsti sandehamaṇvapi || 297 ||
śrīgurossadṛśaṃ daivaṃ śrīgurosadṛśaḥ pitā |
gurudhyānasamaṃ karma nāsti nāsti mahītale || 298 ||
kulaṃ dhanaṃ balaṃ śāstraṃ bāndhavāssodarā ime |
maraṇe nopayujyante gurureko hi tārakaḥ || 299 ||
kulameva pavitraṃ syāt satyaṃ svagurusevayā |
tṛptāḥ syussakalā devā brahmādyā gurutarpaṇāt || 300 ||
gurureko hi jānāti svarūpaṃ devamavyayam |
tadjñānaṃ yatprasādena nānyathā śāstrakoṭibhiḥ || 301 ||
svarūpajñānaśūnyena kṛtamapyakṛtaṃ bhavet |
tapojapādikaṃ devi sakalaṃ bālajalpavat || 302 ||
śivaṃ keciddhariṃ kecidvidhiṃ kecittu kecana |
śaktiṃ daivamiti jñātvā vivadanti vṛthā narāḥ || 303 ||
na jānanti paraṃ tattvaṃ gurudīkṣāparāṅmukhāḥ |
bhrāntāḥ paśusamā hyete svaparijñānavarjitāḥ || 304 ||
tasmātkaivalyasiddhyarthaṃ gurumeva bhajetpriye |
guruṃ vinā na jānanti mūḍhāstatparamaṃ padam || 305 ||
bhidyate hṛdayagranthiśchidyante sarvasaṃśayāḥ |
kṣīyante sarvakarmāṇi guroḥ karuṇayā śive || 306 ||
kṛtāyā gurubhaktestu vedaśāstrānusārataḥ |
mucyate pātakādghorāt gurubhakto viśeṣataḥ || 307 ||
dussaṅgaṃ ca parityajya pāpakarma parityajet |
cittacihnamidaṃ yasya tasya dīkṣā vidhīyate || 308 ||
cittatyāganiyuktaśca krodhagarvavivarjitaḥ |
dvaitabhāvaparityāgī tasya dīkṣā vidhīyate || 309 ||
etallakṣaṇayuktatvaṃ sarvabhūtahite ratam |
nirmalaṃ jīvitaṃ yasya tasya dīkṣā vidhīyate || 310 ||
kriyayā cānvitaṃ pūrvaṃ dīkṣājālaṃ nirūpitam |
mantradīkṣābhidhaṃ sāṅgopāṅgaṃ sarvaṃ śivoditam || 311 ||
kriyayā syādvirahitāṃ gurusāyujyadāyinīm |
gurudīkṣāṃ vinā ko vā gurutvācārapālakaḥ || 312 ||
śakto na cāpi śakto vā daiśikāṅghri samāśrayet |
tasya janmāsti saphalaṃ bhogamokṣaphalapradam || 313 ||
atyantacittapakvasya śraddhābhaktiyutasya ca |
pravaktavyamidaṃ devi mamātmaprītaye sadā || 314 ||
rahasyaṃ sarvaśāstreṣu gītāśāstramidaṃ śive |
samyakparīkṣya vaktavyaṃ sādhakasya mahātmanaḥ || 315 ||
satkarmaparipākācca cittaśuddhiśca dhīmataḥ |
sādhakasyaiva vaktavyā gurugītā prayatnataḥ || 316 ||
nāstikāya kṛtaghnāya dāmbhikāya śaṭhāya ca |
abhaktāya vibhaktāya na vācyeyaṃ kadācana || 317 ||
strīlolupāya mūrkhāya kāmopahatacetase |
nindakāya na vaktavyā gurugītā svabhāvataḥ || 318 ||
sarvapāpapraśamanaṃ sarvopadravavārakam |
janmamṛtyuharaṃ devi gītāśāstramidaṃ śive || 319 ||
śrutisāramidaṃ devi sarvamuktaṃ samāsataḥ |
nānyathā sadgatiḥ puṃsāṃ vinā gurupadaṃ śive || 320 ||
bahujanmakṛtātpāpādayamartho na rocate |
janmabandhanivṛttyarthaṃ gurumeva bhajetsadā || 321 ||
ahameva jagatsarvamahameva paraṃ padam |
etadjñānaṃ yato bhūyāttaṃ guruṃ praṇamāmyaham || 322 ||
alaṃ vikalpairahameva kevalaṃ
mayi sthitaṃ viśvamidaṃ carācaram |
idaṃ rahasyaṃ mama yena darśitaṃ
sa vandanīyo gurureva kevalam || 323 ||
yasyāntaṃ nādimadhyaṃ na hi karacaraṇaṃ nāmagotraṃ na sūtram |
no jātirnaiva varṇo na bhavati puruṣo no napuṃso na ca strī || 324 ||
nākāraṃ no vikāraṃ na hi janimaraṇaṃ nāsti puṇyaṃ na pāpam |
no'tattvaṃ tattvamekaṃ sahajasamarasaṃ sadguruṃ taṃ namāmi || 325 ||
nityāya satyāya cidātmakāya
navyāya bhavyāya parātparāya |
śuddhāya buddhāya nirañjanāya
namo'stu nityaṃ guruśekharāya || 326 ||
saccidānandarūpāya vyāpine paramātmane |
namaḥ śrīgurunāthāya prakāśānandamūrtaye || 327 ||
satyānandasvarūpāya bodhaikasukhakāriṇe |
namo vedāntavedyāya gurave buddhisākṣiṇe || 328 ||
namaste nātha bhagavan śivāya gururūpiṇe |
vidyāvatārasaṃsiddhyai svīkṛtānekavigraha || 329 ||
navāya navarūpāya paramārthaikarūpiṇe |
sarvājñānatamobhedabhānave cidghanāya te || 330 ||
svatantrāya dayākluptavigrahāya śivātmane |
paratantrāya bhaktānāṃ bhavyānāṃ bhavyarūpiṇe || 331 ||
vivekināṃ vivekāya vimarśāya vimarśinām |
prakāśināṃ prakāśāya jñānināṃ jñānarūpiṇe || 332 ||
purastātpārśvayoḥ pṛṣṭhe namaskuryāduparyadhaḥ |
sadā maccittarūpeṇa vidhehi bhavadāsanam || 333 ||
śrīguruṃ paramānandaṃ vande hyānandavigraham |
yasya sannidhimātreṇa cidānandāya te manaḥ || 334 ||
namo'stu gurave tubhyaṃ sahajānandarūpiṇe |
yasya vāgamṛtaṃ hanti viṣaṃ saṃsārasañjñakam || 335 ||
nānāyuktopadeśena tāritā śiṣyasantatiḥ |
tatkṛpāsāravedena gurucitpadamacyutam || 336 ||
[pāṭhabhedaḥ -
acyutāya namastubhyaṃ gurave paramātmane |
svārāmoktapadecchūnāṃ dattaṃ yenācyutaṃ padam ||
]
acyutāya namastubhyaṃ gurave paramātmane |
sarvatantrasvatantrāya cidghanānandamūrtaye || 337 ||
namo'cyutāya gurave'jñānadhvāntaikabhānave |
śiṣyasanmārgapaṭave kṛpāpīyūṣasindhave || 338 ||
omacyutāya gurave śiṣyasaṃsārasetave |
bhaktakāryaikasiṃhāya namaste citsukhātmane || 339 ||
gurunāmasamaṃ daivaṃ na pitā na ca bāndhavāḥ |
gurunāmasamaḥ svāmī nedṛśaṃ paramaṃ padam || 340 ||
ekākṣarapradātāraṃ yo guruṃ naiva manyate |
śvānayoniśataṃ gatvā cāṇḍāleṣvapi jāyate || 341 ||
gurutyāgādbhavenmṛtyuḥ mantratyāgāddaridratā |
gurumantraparityāgī rauravaṃ narakaṃ vrajet || 342 ||
śivakrodhādgurustrātā gurukrodhācchivo na hi |
tasmātsarvaprayatnena gurorājñāṃ na laṅghayet || 343 ||
saṃsārasāgarasamuddharaṇaikamantraṃ
brahmādidevamunipūjitasiddhamantram |
dāridryaduḥkhabhavarogavināśamantraṃ
vande mahābhayaharaṃ gururājamantram || 344 ||
saptakoṭimahāmantrāścittavibhramakārakāḥ |
eka eva mahāmantro gururityakṣaradvayam || 345 ||
evamuktvā mahādevaḥ pārvatīṃ punarabravīt |
idameva paraṃ tattvaṃ śṛṇu devi sukhāvaham || 346 ||
gurutattvamidaṃ devi sarvamuktaṃ samāsataḥ |
rahasyamidamavyaktaṃ na vadedyasya kasyacit || 347 ||
na mṛṣā syādiyaṃ devi maduktiḥ satyarūpiṇī |
gurugītāsamaṃ stotraṃ nāsti nāsti mahītale || 348 ||
gurugītāmimāṃ devi bhavaduḥkhavināśinīm |
gurudīkṣāvihīnasya purato na paṭhet kvacit || 349 ||
rahasyamatyantarahasyametanna pāpinā labhyamidaṃ maheśvari |
anekajanmārjitapuṇyapākādgurostu tattvaṃ labhate manuṣyaḥ || 350 ||
yasya prasādādahameva sarvaṃ
mayyeva sarvaṃ parikalpitaṃ ca |
itthaṃ vijānāmi sadātmarūpaṃ
tasyāṅghripadmaṃ praṇato'smi nityam || 351 ||
ajñānatimirāndhasya viṣayākrāntacetasaḥ |
jñānaprabhāpradānena prasādaṃ kuru me prabho || 352 ||
iti śrīskandapurāṇe uttarakhaṇḍe umāmaheśvara saṃvāde śrī gurugītā samāpta ||
maṅgalaṃ
maṅgalaṃ gurudevāya mahanīyaguṇātmane |
sarvalokaśaraṇyāya sādhurūpāya maṅgalam ||
Sanskrit — Devanagari (original)
अथ तृतीयोऽध्यायः ॥
अथ काम्यजपस्थानं कथयामि वरानने ।
सागरान्ते सरित्तीरे तीर्थे हरिहरालये ॥ 236 ॥
शक्तिदेवालये गोष्ठे सर्वदेवालये शुभे ।
वटस्य धात्र्या मूले वा मठे बृन्दावने तथा ॥ 237 ॥
पवित्रे निर्मले देशे नित्यानुष्ठानतोऽपि वा ।
निर्वेदनेन मौनेन जपमेतत् समारभेत् ॥ 238 ॥
जाप्येन जयमाप्नोति जपसिद्धिं फलं तथा ।
हीनं कर्म त्यजेत्सर्वं गर्हितस्थानमेव च ॥ 239 ॥
श्मशाने बिल्वमूले वा वटमूलान्तिके तथा ।
सिद्ध्यन्ति कानके मूले चूतवृक्षस्य सन्निधौ ॥ 240 ॥
पीतासनं मोहने तु ह्यसितं चाभिचारिके ।
ज्ञेयं शुक्लं च शान्त्यर्थं वश्ये रक्तं प्रकीर्तितम् ॥ 241 ॥
जपं हीनासनं कुर्वन् हीनकर्मफलप्रदम् ।
गुरुगीतां प्रयाणे वा सङ्ग्रामे रिपुसङ्कटे ॥ 242 ॥
जपन् जयमवाप्नोति मरणे मुक्तिदायिका ।
सर्वकर्माणि सिद्ध्यन्ति गुरुपुत्रे न संशयः ॥ 243 ॥
गुरुमन्त्रो मुखे यस्य तस्य सिद्ध्यन्ति नाऽन्यथा ।
दीक्षया सर्वकर्माणि सिद्ध्यन्ति गुरुपुत्रके ॥ 244 ॥
भवमूलविनाशाय चाष्टपाशनिवृत्तये ।
गुरुगीताम्भसि स्नानं तत्त्वज्ञः कुरुते सदा ॥ 245 ॥
स एवं सद्गुरुः साक्षात् सदसद्ब्रह्मवित्तमः ।
तस्य स्थानानि सर्वाणि पवित्राणि न संशयः ॥ 246 ॥
सर्वशुद्धः पवित्रोऽसौ स्वभावाद्यत्र तिष्ठति ।
तत्र देवगणाः सर्वे क्षेत्रपीठे चरन्ति च ॥ 247 ॥
आसनस्थाः शयाना वा गच्छन्तस्तिष्ठतोऽपि वा ।
अश्वारूढा गजारूढाः सुषुप्ता जाग्रतोऽपि वा ॥ 248 ॥
शुचिर्भूता ज्ञानवन्तो गुरुगीतां जपन्ति ये ।
तेषां दर्शनसंस्पर्शात् दिव्यज्ञानं प्रजायते ॥ 249 ॥
समुद्रे वै यथा तोयं क्षीरे क्षीरं जले जलम् ।
भिन्ने कुम्भे यथाऽऽकाशं तथाऽऽत्मा परमात्मनि ॥ 250 ॥
तथैव ज्ञानवान् जीवः परमात्मनि सर्वदा ।
ऐक्येन रमते ज्ञानी यत्र कुत्र दिवानिशम् ॥ 251 ॥
एवंविधो महायुक्तः सर्वत्र वर्तते सदा ।
तस्मात्सर्वप्रकारेण गुरुभक्तिं समाचरेत् ॥ 252 ॥
गुरुसन्तोषणादेव मुक्तो भवति पार्वति ।
अणिमादिषु भोक्तृत्वं कृपया देवि जायते ॥ 253 ॥
साम्येन रमते ज्ञानी दिवा वा यदि वा निशि ।
एवंविधो महामौनी त्रैलोक्यसमतां व्रजेत् ॥ 254 ॥
अथ संसारिणः सर्वे गुरुगीता जपेन तु ।
सर्वान् कामांस्तु भुञ्जन्ति त्रिसत्यं मम भाषितम् ॥ 255 ॥
सत्यं सत्यं पुनः सत्यं धर्मसारं मयोदितम् ।
गुरुगीतासमं स्तोत्रं नास्ति तत्त्वं गुरोः परम् ॥ 256 ॥
गुरुर्देवो गुरुर्धर्मो गुरौ निष्ठा परं तपः ।
गुरोः परतरं नास्ति त्रिवारं कथयामि ते ॥ 257 ॥
धन्या माता पिता धन्यो गोत्रं धन्यं कुलोद्भवः ।
धन्या च वसुधा देवि यत्र स्याद्गुरुभक्तता ॥ 258 ॥
आकल्पजन्म कोटीनां यज्ञव्रततपः क्रियाः ।
ताः सर्वाः सफला देवि गुरूसन्तोषमात्रतः ॥ 259 ॥
शरीरमिन्द्रियं प्राणमर्थं स्वजनबन्धुता ।
मातृकुलं पितृकुलं गुरुरेव न संशयः ॥ 260 ॥
मन्दभाग्या ह्यशक्ताश्च ये जना नानुमन्वते ।
गुरुसेवासु विमुखाः पच्यन्ते नरकेऽशुचौ ॥ 261 ॥
विद्या धनं बलं चैव तेषां भाग्यं निरर्थकम् ।
येषां गुरूकृपा नास्ति अधो गच्छन्ति पार्वति ॥ 262 ॥
ब्रह्मा विष्णुश्च रुद्रश्च देवाश्च पितृकिन्नराः ।
सिद्धचारणयक्षाश्च अन्ये च मुनयो जनाः ॥ 263 ॥
गुरुभावः परं तीर्थमन्यतीर्थं निरर्थकम् ।
सर्वतीर्थमयं देवि श्रीगुरोश्चरणाम्बुजम् ॥ 264 ॥
कन्याभोगरता मन्दाः स्वकान्तायाः पराङ्मुखाः ।
अतः परं मया देवि कथितं न मम प्रिये ॥ 265 ॥
इदं रहस्यमस्पष्टं वक्तव्यं च वरानने ।
सुगोप्यं च तवाग्रे तु ममात्मप्रीतये सति ॥ 266 ॥
स्वामिमुख्यगणेशाद्यान् वैष्णवादींश्च पार्वति ।
न वक्तव्यं महामाये पादस्पर्शं कुरुष्व मे ॥ 267 ॥
अभक्ते वञ्चके धूर्ते पाषण्डे नास्तिकादिषु ।
मनसाऽपि न वक्तव्या गुरुगीता कदाचन ॥ 268 ॥
गुरवो बहवः सन्ति शिष्यवित्तापहारकाः ।
तमेकं दुर्लभं मन्ये शिष्यहृत्तापहारकम् ॥ 269 ॥
चातुर्यवान् विवेकी च अध्यात्मज्ञानवान् शुचिः ।
मानसं निर्मलं यस्य गुरुत्वं तस्य शोभते ॥ 270 ॥
गुरवो निर्मलाः शान्ताः साधवो मितभाषिणः ।
कामक्रोधविनिर्मुक्ताः सदाचाराः जितेन्द्रियाः ॥ 271 ॥
सूचकादिप्रभेदेन गुरवो बहुधा स्मृताः ।
स्वयं सम्यक् परीक्ष्याथ तत्त्वनिष्ठं भजेत्सुधीः ॥ 272 ॥
वर्णजालमिदं तद्वद्बाह्यशास्त्रं तु लौकिकम् ।
यस्मिन् देवि समभ्यस्तं स गुरुः सुचकः स्मृतः ॥ 273 ॥
वर्णाश्रमोचितां विद्यां धर्माधर्मविधायिनीम् ।
प्रवक्तारं गुरुं विद्धि वाचकं त्विति पार्वति ॥ 274 ॥
पञ्चाक्षर्यादिमन्त्राणामुपदेष्टा तु पार्वति ।
स गुरुर्बोधको भूयादुभयोरयमुत्तमः ॥ 275 ॥
मोहमारणवश्यादितुच्छमन्त्रोपदेशिनम् ।
निषिद्धगुरुरित्याहुः पण्डितास्तत्त्वदर्शिनः ॥ 276 ॥
अनित्यमिति निर्दिश्य संसारं सङ्कटालयम् ।
वैराग्यपथदर्शी यः स गुरुर्विहितः प्रिये ॥ 277 ॥
तत्त्वमस्यादिवाक्यानामुपदेष्टा तु पार्वति ।
कारणाख्यो गुरुः प्रोक्तो भवरोगनिवारकः ॥ 278 ॥
सर्वसन्देहसन्दोहनिर्मूलनविचक्षणः ।
जन्ममृत्युभयघ्नो यः स गुरुः परमो मतः ॥ 279 ॥
बहुजन्मकृतात् पुण्याल्लभ्यतेऽसौ महागुरुः ।
लब्ध्वाऽमुं न पुनर्याति शिष्यः संसारबन्धनम् ॥ 280 ॥
एवं बहुविधा लोके गुरवः सन्ति पार्वति ।
तेषु सर्वप्रयत्नेन सेव्यो हि परमो गुरुः ॥ 281 ॥
निषिद्धगुरुशिष्यस्तु दुष्टसङ्कल्पदूषितः ।
ब्रह्मप्रलयपर्यन्तं न पुनर्याति मर्त्यताम् ॥ 282 ॥
एवं श्रुत्वा महादेवी महादेववचस्तथा ।
अत्यन्तविह्वलमनाः शङ्करं परिपृच्छति ॥ 283 ॥
पार्वत्युवाच ।
नमस्ते देवदेवात्र श्रोतव्यं किञ्चिदस्ति मे ।
श्रुत्वा त्वद्वाक्यमधुना भृशं स्याद्विह्वलं मनः ॥ 284 ॥
स्वयं मूढा मृत्युभीताः सुकृताद्विरतिं गताः ।
दैवान्निषिद्धगुरुगा यदि तेषां तु का गतिः ॥ 285 ॥
श्री महादेव उवाच ।
शृणु तत्त्वमिदं देवि यदा स्याद्विरतो नरः ।
तदाऽसावधिकारीति प्रोच्यते श्रुतिमस्तकैः ॥ 286 ॥
अखण्डैकरसं ब्रह्म नित्यमुक्तं निरामयम् ।
स्वस्मिन् सन्दर्शितं येन स भवेदस्यं देशिकः ॥ 287 ॥
जलानां सागरो राजा यथा भवति पार्वति ।
गुरूणां तत्र सर्वेषां राजाऽयं परमो गुरुः ॥ 288 ॥
मोहादिरहितः शान्तो नित्यतृप्तो निराश्रयः ।
तृणीकृतब्रह्मविष्णुवैभवः परमो गुरुः ॥ 289 ॥
सर्वकालविदेशेषु स्वतन्त्रो निश्चलस्सुखी ।
अखण्डैकरसास्वादतृप्तो हि परमो गुरुः ॥ 290 ॥
द्वैताद्वैतविनिर्मुक्तः स्वानुभूतिप्रकाशवान् ।
अज्ञानान्धतमश्छेत्ता सर्वज्ञः परमो गुरुः ॥ 291 ॥
यस्य दर्शनमात्रेण मनसः स्यात् प्रसन्नता ।
स्वयं भूयात् धृतिश्शान्तिः स भवेत् परमो गुरुः ॥ 292 ॥
सिद्धिजालं समालोक्य योगिनां मन्त्रवादिनाम् ।
तुच्छाकारमनोवृत्तिः यस्यासौ परमो गुरुः ॥ 293 ॥
स्वशरीरं शवं पश्यन् तथा स्वात्मानमद्वयम् ।
यः स्त्रीकनकमोहघ्नः स भवेत् परमो गुरुः ॥ 294 ॥
मौनी वाग्मीति तत्त्वज्ञो द्विधाऽभूच्छृणु पार्वति ।
न कश्चिन्मौनिनां लोभो लोकेऽस्मिन्भवति प्रिये ॥ 295 ॥
वाग्मी तूत्कटसंसारसागरोत्तारणक्षमः ।
यतोऽसौ संशयच्छेत्ता शास्त्रयुक्त्यनुभूतिभिः ॥ 296 ॥
गुरुनामजपाद्देवि बहुजन्मार्जितान्यपि ।
पापानि विलयं यान्ति नास्ति सन्देहमण्वपि ॥ 297 ॥
श्रीगुरोस्सदृशं दैवं श्रीगुरोसदृशः पिता ।
गुरुध्यानसमं कर्म नास्ति नास्ति महीतले ॥ 298 ॥
कुलं धनं बलं शास्त्रं बान्धवास्सोदरा इमे ।
मरणे नोपयुज्यन्ते गुरुरेको हि तारकः ॥ 299 ॥
कुलमेव पवित्रं स्यात् सत्यं स्वगुरुसेवया ।
तृप्ताः स्युस्सकला देवा ब्रह्माद्या गुरुतर्पणात् ॥ 300 ॥
गुरुरेको हि जानाति स्वरूपं देवमव्ययम् ।
तद्ज्ञानं यत्प्रसादेन नान्यथा शास्त्रकोटिभिः ॥ 301 ॥
स्वरूपज्ञानशून्येन कृतमप्यकृतं भवेत् ।
तपोजपादिकं देवि सकलं बालजल्पवत् ॥ 302 ॥
शिवं केचिद्धरिं केचिद्विधिं केचित्तु केचन ।
शक्तिं दैवमिति ज्ञात्वा विवदन्ति वृथा नराः ॥ 303 ॥
न जानन्ति परं तत्त्वं गुरुदीक्षापराङ्मुखाः ।
भ्रान्ताः पशुसमा ह्येते स्वपरिज्ञानवर्जिताः ॥ 304 ॥
तस्मात्कैवल्यसिद्ध्यर्थं गुरुमेव भजेत्प्रिये ।
गुरुं विना न जानन्ति मूढास्तत्परमं पदम् ॥ 305 ॥
भिद्यते हृदयग्रन्थिश्छिद्यन्ते सर्वसंशयाः ।
क्षीयन्ते सर्वकर्माणि गुरोः करुणया शिवे ॥ 306 ॥
कृताया गुरुभक्तेस्तु वेदशास्त्रानुसारतः ।
मुच्यते पातकाद्घोरात् गुरुभक्तो विशेषतः ॥ 307 ॥
दुस्सङ्गं च परित्यज्य पापकर्म परित्यजेत् ।
चित्तचिह्नमिदं यस्य तस्य दीक्षा विधीयते ॥ 308 ॥
चित्तत्यागनियुक्तश्च क्रोधगर्वविवर्जितः ।
द्वैतभावपरित्यागी तस्य दीक्षा विधीयते ॥ 309 ॥
एतल्लक्षणयुक्तत्वं सर्वभूतहिते रतम् ।
निर्मलं जीवितं यस्य तस्य दीक्षा विधीयते ॥ 310 ॥
क्रियया चान्वितं पूर्वं दीक्षाजालं निरूपितम् ।
मन्त्रदीक्षाभिधं साङ्गोपाङ्गं सर्वं शिवोदितम् ॥ 311 ॥
क्रियया स्याद्विरहितां गुरुसायुज्यदायिनीम् ।
गुरुदीक्षां विना को वा गुरुत्वाचारपालकः ॥ 312 ॥
शक्तो न चापि शक्तो वा दैशिकाङ्घ्रि समाश्रयेत् ।
तस्य जन्मास्ति सफलं भोगमोक्षफलप्रदम् ॥ 313 ॥
अत्यन्तचित्तपक्वस्य श्रद्धाभक्तियुतस्य च ।
प्रवक्तव्यमिदं देवि ममात्मप्रीतये सदा ॥ 314 ॥
रहस्यं सर्वशास्त्रेषु गीताशास्त्रमिदं शिवे ।
सम्यक्परीक्ष्य वक्तव्यं साधकस्य महात्मनः ॥ 315 ॥
सत्कर्मपरिपाकाच्च चित्तशुद्धिश्च धीमतः ।
साधकस्यैव वक्तव्या गुरुगीता प्रयत्नतः ॥ 316 ॥
नास्तिकाय कृतघ्नाय दाम्भिकाय शठाय च ।
अभक्ताय विभक्ताय न वाच्येयं कदाचन ॥ 317 ॥
स्त्रीलोलुपाय मूर्खाय कामोपहतचेतसे ।
निन्दकाय न वक्तव्या गुरुगीता स्वभावतः ॥ 318 ॥
सर्वपापप्रशमनं सर्वोपद्रववारकम् ।
जन्ममृत्युहरं देवि गीताशास्त्रमिदं शिवे ॥ 319 ॥
श्रुतिसारमिदं देवि सर्वमुक्तं समासतः ।
नान्यथा सद्गतिः पुंसां विना गुरुपदं शिवे ॥ 320 ॥
बहुजन्मकृतात्पापादयमर्थो न रोचते ।
जन्मबन्धनिवृत्त्यर्थं गुरुमेव भजेत्सदा ॥ 321 ॥
अहमेव जगत्सर्वमहमेव परं पदम् ।
एतद्ज्ञानं यतो भूयात्तं गुरुं प्रणमाम्यहम् ॥ 322 ॥
अलं विकल्पैरहमेव केवलं
मयि स्थितं विश्वमिदं चराचरम् ।
इदं रहस्यं मम येन दर्शितं
स वन्दनीयो गुरुरेव केवलम् ॥ 323 ॥
यस्यान्तं नादिमध्यं न हि करचरणं नामगोत्रं न सूत्रम् ।
नो जातिर्नैव वर्णो न भवति पुरुषो नो नपुंसो न च स्त्री ॥ 324 ॥
नाकारं नो विकारं न हि जनिमरणं नास्ति पुण्यं न पापम् ।
नोऽतत्त्वं तत्त्वमेकं सहजसमरसं सद्गुरुं तं नमामि ॥ 325 ॥
नित्याय सत्याय चिदात्मकाय
नव्याय भव्याय परात्पराय ।
शुद्धाय बुद्धाय निरञ्जनाय
नमोऽस्तु नित्यं गुरुशेखराय ॥ 326 ॥
सच्चिदानन्दरूपाय व्यापिने परमात्मने ।
नमः श्रीगुरुनाथाय प्रकाशानन्दमूर्तये ॥ 327 ॥
सत्यानन्दस्वरूपाय बोधैकसुखकारिणे ।
नमो वेदान्तवेद्याय गुरवे बुद्धिसाक्षिणे ॥ 328 ॥
नमस्ते नाथ भगवन् शिवाय गुरुरूपिणे ।
विद्यावतारसंसिद्ध्यै स्वीकृतानेकविग्रह ॥ 329 ॥
नवाय नवरूपाय परमार्थैकरूपिणे ।
सर्वाज्ञानतमोभेदभानवे चिद्घनाय ते ॥ 330 ॥
स्वतन्त्राय दयाक्लुप्तविग्रहाय शिवात्मने ।
परतन्त्राय भक्तानां भव्यानां भव्यरूपिणे ॥ 331 ॥
विवेकिनां विवेकाय विमर्शाय विमर्शिनाम् ।
प्रकाशिनां प्रकाशाय ज्ञानिनां ज्ञानरूपिणे ॥ 332 ॥
पुरस्तात्पार्श्वयोः पृष्ठे नमस्कुर्यादुपर्यधः ।
सदा मच्चित्तरूपेण विधेहि भवदासनम् ॥ 333 ॥
श्रीगुरुं परमानन्दं वन्दे ह्यानन्दविग्रहम् ।
यस्य सन्निधिमात्रेण चिदानन्दाय ते मनः ॥ 334 ॥
नमोऽस्तु गुरवे तुभ्यं सहजानन्दरूपिणे ।
यस्य वागमृतं हन्ति विषं संसारसञ्ज्ञकम् ॥ 335 ॥
नानायुक्तोपदेशेन तारिता शिष्यसन्ततिः ।
तत्कृपासारवेदेन गुरुचित्पदमच्युतम् ॥ 336 ॥
[पाठभेदः -
अच्युताय नमस्तुभ्यं गुरवे परमात्मने ।
स्वारामोक्तपदेच्छूनां दत्तं येनाच्युतं पदम् ॥
]
अच्युताय नमस्तुभ्यं गुरवे परमात्मने ।
सर्वतन्त्रस्वतन्त्राय चिद्घनानन्दमूर्तये ॥ 337 ॥
नमोऽच्युताय गुरवेऽज्ञानध्वान्तैकभानवे ।
शिष्यसन्मार्गपटवे कृपापीयूषसिन्धवे ॥ 338 ॥
ओमच्युताय गुरवे शिष्यसंसारसेतवे ।
भक्तकार्यैकसिंहाय नमस्ते चित्सुखात्मने ॥ 339 ॥
गुरुनामसमं दैवं न पिता न च बान्धवाः ।
गुरुनामसमः स्वामी नेदृशं परमं पदम् ॥ 340 ॥
एकाक्षरप्रदातारं यो गुरुं नैव मन्यते ।
श्वानयोनिशतं गत्वा चाण्डालेष्वपि जायते ॥ 341 ॥
गुरुत्यागाद्भवेन्मृत्युः मन्त्रत्यागाद्दरिद्रता ।
गुरुमन्त्रपरित्यागी रौरवं नरकं व्रजेत् ॥ 342 ॥
शिवक्रोधाद्गुरुस्त्राता गुरुक्रोधाच्छिवो न हि ।
तस्मात्सर्वप्रयत्नेन गुरोराज्ञां न लङ्घयेत् ॥ 343 ॥
संसारसागरसमुद्धरणैकमन्त्रं
ब्रह्मादिदेवमुनिपूजितसिद्धमन्त्रम् ।
दारिद्र्यदुःखभवरोगविनाशमन्त्रं
वन्दे महाभयहरं गुरुराजमन्त्रम् ॥ 344 ॥
सप्तकोटिमहामन्त्राश्चित्तविभ्रमकारकाः ।
एक एव महामन्त्रो गुरुरित्यक्षरद्वयम् ॥ 345 ॥
एवमुक्त्वा महादेवः पार्वतीं पुनरब्रवीत् ।
इदमेव परं तत्त्वं शृणु देवि सुखावहम् ॥ 346 ॥
गुरुतत्त्वमिदं देवि सर्वमुक्तं समासतः ।
रहस्यमिदमव्यक्तं न वदेद्यस्य कस्यचित् ॥ 347 ॥
न मृषा स्यादियं देवि मदुक्तिः सत्यरूपिणी ।
गुरुगीतासमं स्तोत्रं नास्ति नास्ति महीतले ॥ 348 ॥
गुरुगीतामिमां देवि भवदुःखविनाशिनीम् ।
गुरुदीक्षाविहीनस्य पुरतो न पठेत् क्वचित् ॥ 349 ॥
रहस्यमत्यन्तरहस्यमेतन्न पापिना लभ्यमिदं महेश्वरि ।
अनेकजन्मार्जितपुण्यपाकाद्गुरोस्तु तत्त्वं लभते मनुष्यः ॥ 350 ॥
यस्य प्रसादादहमेव सर्वं
मय्येव सर्वं परिकल्पितं च ।
इत्थं विजानामि सदात्मरूपं
तस्याङ्घ्रिपद्मं प्रणतोऽस्मि नित्यम् ॥ 351 ॥
अज्ञानतिमिरान्धस्य विषयाक्रान्तचेतसः ।
ज्ञानप्रभाप्रदानेन प्रसादं कुरु मे प्रभो ॥ 352 ॥
इति श्रीस्कन्दपुराणे उत्तरखण्डे उमामहेश्वर संवादे श्री गुरुगीता समाप्त ॥
मङ्गलं
मङ्गलं गुरुदेवाय महनीयगुणात्मने ।
सर्वलोकशरण्याय साधुरूपाय मङ्गलम् ॥
atha tṛtīyo'dhyāyaḥ ||
atha kāmyajapasthānaṃ kathayāmi varānane |
sāgarānte sarittīre tīrthe hariharālaye || 236 ||
śaktidevālaye goṣṭhe sarvadevālaye śubhe |
vaṭasya dhātryā mūle vā maṭhe bṛndāvane tathā || 237 ||
pavitre nirmale deśe nityānuṣṭhānato'pi vā |
nirvedanena maunena japametat samārabhet || 238 ||
jāpyena jayamāpnoti japasiddhiṃ phalaṃ tathā |
hīnaṃ karma tyajetsarvaṃ garhitasthānameva ca || 239 ||
śmaśāne bilvamūle vā vaṭamūlāntike tathā |
siddhyanti kānake mūle cūtavṛkṣasya sannidhau || 240 ||
pītāsanaṃ mohane tu hyasitaṃ cābhicārike |
jñeyaṃ śuklaṃ ca śāntyarthaṃ vaśye raktaṃ prakīrtitam || 241 ||
japaṃ hīnāsanaṃ kurvan hīnakarmaphalapradam |
gurugītāṃ prayāṇe vā saṅgrāme ripusaṅkaṭe || 242 ||
japan jayamavāpnoti maraṇe muktidāyikā |
sarvakarmāṇi siddhyanti guruputre na saṃśayaḥ || 243 ||
gurumantro mukhe yasya tasya siddhyanti nā'nyathā |
dīkṣayā sarvakarmāṇi siddhyanti guruputrake || 244 ||
bhavamūlavināśāya cāṣṭapāśanivṛttaye |
gurugītāmbhasi snānaṃ tattvajñaḥ kurute sadā || 245 ||
sa evaṃ sadguruḥ sākṣāt sadasadbrahmavittamaḥ |
tasya sthānāni sarvāṇi pavitrāṇi na saṃśayaḥ || 246 ||
sarvaśuddhaḥ pavitro'sau svabhāvādyatra tiṣṭhati |
tatra devagaṇāḥ sarve kṣetrapīṭhe caranti ca || 247 ||
āsanasthāḥ śayānā vā gacchantastiṣṭhato'pi vā |
aśvārūḍhā gajārūḍhāḥ suṣuptā jāgrato'pi vā || 248 ||
śucirbhūtā jñānavanto gurugītāṃ japanti ye |
teṣāṃ darśanasaṃsparśāt divyajñānaṃ prajāyate || 249 ||
samudre vai yathā toyaṃ kṣīre kṣīraṃ jale jalam |
bhinne kumbhe yathā''kāśaṃ tathā''tmā paramātmani || 250 ||
tathaiva jñānavān jīvaḥ paramātmani sarvadā |
aikyena ramate jñānī yatra kutra divāniśam || 251 ||
evaṃvidho mahāyuktaḥ sarvatra vartate sadā |
tasmātsarvaprakāreṇa gurubhaktiṃ samācaret || 252 ||
gurusantoṣaṇādeva mukto bhavati pārvati |
aṇimādiṣu bhoktṛtvaṃ kṛpayā devi jāyate || 253 ||
sāmyena ramate jñānī divā vā yadi vā niśi |
evaṃvidho mahāmaunī trailokyasamatāṃ vrajet || 254 ||
atha saṃsāriṇaḥ sarve gurugītā japena tu |
sarvān kāmāṃstu bhuñjanti trisatyaṃ mama bhāṣitam || 255 ||
satyaṃ satyaṃ punaḥ satyaṃ dharmasāraṃ mayoditam |
gurugītāsamaṃ stotraṃ nāsti tattvaṃ guroḥ param || 256 ||
gururdevo gururdharmo gurau niṣṭhā paraṃ tapaḥ |
guroḥ parataraṃ nāsti trivāraṃ kathayāmi te || 257 ||
dhanyā mātā pitā dhanyo gotraṃ dhanyaṃ kulodbhavaḥ |
dhanyā ca vasudhā devi yatra syādgurubhaktatā || 258 ||
ākalpajanma koṭīnāṃ yajñavratatapaḥ kriyāḥ |
tāḥ sarvāḥ saphalā devi gurūsantoṣamātrataḥ || 259 ||
śarīramindriyaṃ prāṇamarthaṃ svajanabandhutā |
mātṛkulaṃ pitṛkulaṃ gurureva na saṃśayaḥ || 260 ||
mandabhāgyā hyaśaktāśca ye janā nānumanvate |
gurusevāsu vimukhāḥ pacyante narake'śucau || 261 ||
vidyā dhanaṃ balaṃ caiva teṣāṃ bhāgyaṃ nirarthakam |
yeṣāṃ gurūkṛpā nāsti adho gacchanti pārvati || 262 ||
brahmā viṣṇuśca rudraśca devāśca pitṛkinnarāḥ |
siddhacāraṇayakṣāśca anye ca munayo janāḥ || 263 ||
gurubhāvaḥ paraṃ tīrthamanyatīrthaṃ nirarthakam |
sarvatīrthamayaṃ devi śrīguroścaraṇāmbujam || 264 ||
kanyābhogaratā mandāḥ svakāntāyāḥ parāṅmukhāḥ |
ataḥ paraṃ mayā devi kathitaṃ na mama priye || 265 ||
idaṃ rahasyamaspaṣṭaṃ vaktavyaṃ ca varānane |
sugopyaṃ ca tavāgre tu mamātmaprītaye sati || 266 ||
svāmimukhyagaṇeśādyān vaiṣṇavādīṃśca pārvati |
na vaktavyaṃ mahāmāye pādasparśaṃ kuruṣva me || 267 ||
abhakte vañcake dhūrte pāṣaṇḍe nāstikādiṣu |
manasā'pi na vaktavyā gurugītā kadācana || 268 ||
guravo bahavaḥ santi śiṣyavittāpahārakāḥ |
tamekaṃ durlabhaṃ manye śiṣyahṛttāpahārakam || 269 ||
cāturyavān vivekī ca adhyātmajñānavān śuciḥ |
mānasaṃ nirmalaṃ yasya gurutvaṃ tasya śobhate || 270 ||
guravo nirmalāḥ śāntāḥ sādhavo mitabhāṣiṇaḥ |
kāmakrodhavinirmuktāḥ sadācārāḥ jitendriyāḥ || 271 ||
sūcakādiprabhedena guravo bahudhā smṛtāḥ |
svayaṃ samyak parīkṣyātha tattvaniṣṭhaṃ bhajetsudhīḥ || 272 ||
varṇajālamidaṃ tadvadbāhyaśāstraṃ tu laukikam |
yasmin devi samabhyastaṃ sa guruḥ sucakaḥ smṛtaḥ || 273 ||
varṇāśramocitāṃ vidyāṃ dharmādharmavidhāyinīm |
pravaktāraṃ guruṃ viddhi vācakaṃ tviti pārvati || 274 ||
pañcākṣaryādimantrāṇāmupadeṣṭā tu pārvati |
sa gururbodhako bhūyādubhayorayamuttamaḥ || 275 ||
mohamāraṇavaśyāditucchamantropadeśinam |
niṣiddhagururityāhuḥ paṇḍitāstattvadarśinaḥ || 276 ||
anityamiti nirdiśya saṃsāraṃ saṅkaṭālayam |
vairāgyapathadarśī yaḥ sa gururvihitaḥ priye || 277 ||
tattvamasyādivākyānāmupadeṣṭā tu pārvati |
kāraṇākhyo guruḥ prokto bhavaroganivārakaḥ || 278 ||
sarvasandehasandohanirmūlanavicakṣaṇaḥ |
janmamṛtyubhayaghno yaḥ sa guruḥ paramo mataḥ || 279 ||
bahujanmakṛtāt puṇyāllabhyate'sau mahāguruḥ |
labdhvā'muṃ na punaryāti śiṣyaḥ saṃsārabandhanam || 280 ||
evaṃ bahuvidhā loke guravaḥ santi pārvati |
teṣu sarvaprayatnena sevyo hi paramo guruḥ || 281 ||
niṣiddhaguruśiṣyastu duṣṭasaṅkalpadūṣitaḥ |
brahmapralayaparyantaṃ na punaryāti martyatām || 282 ||
evaṃ śrutvā mahādevī mahādevavacastathā |
atyantavihvalamanāḥ śaṅkaraṃ paripṛcchati || 283 ||
pārvatyuvāca |
namaste devadevātra śrotavyaṃ kiñcidasti me |
śrutvā tvadvākyamadhunā bhṛśaṃ syādvihvalaṃ manaḥ || 284 ||
svayaṃ mūḍhā mṛtyubhītāḥ sukṛtādviratiṃ gatāḥ |
daivānniṣiddhagurugā yadi teṣāṃ tu kā gatiḥ || 285 ||
śrī mahādeva uvāca |
śṛṇu tattvamidaṃ devi yadā syādvirato naraḥ |
tadā'sāvadhikārīti procyate śrutimastakaiḥ || 286 ||
akhaṇḍaikarasaṃ brahma nityamuktaṃ nirāmayam |
svasmin sandarśitaṃ yena sa bhavedasyaṃ deśikaḥ || 287 ||
jalānāṃ sāgaro rājā yathā bhavati pārvati |
gurūṇāṃ tatra sarveṣāṃ rājā'yaṃ paramo guruḥ || 288 ||
mohādirahitaḥ śānto nityatṛpto nirāśrayaḥ |
tṛṇīkṛtabrahmaviṣṇuvaibhavaḥ paramo guruḥ || 289 ||
sarvakālavideśeṣu svatantro niścalassukhī |
akhaṇḍaikarasāsvādatṛpto hi paramo guruḥ || 290 ||
dvaitādvaitavinirmuktaḥ svānubhūtiprakāśavān |
ajñānāndhatamaśchettā sarvajñaḥ paramo guruḥ || 291 ||
yasya darśanamātreṇa manasaḥ syāt prasannatā |
svayaṃ bhūyāt dhṛtiśśāntiḥ sa bhavet paramo guruḥ || 292 ||
siddhijālaṃ samālokya yogināṃ mantravādinām |
tucchākāramanovṛttiḥ yasyāsau paramo guruḥ || 293 ||
svaśarīraṃ śavaṃ paśyan tathā svātmānamadvayam |
yaḥ strīkanakamohaghnaḥ sa bhavet paramo guruḥ || 294 ||
maunī vāgmīti tattvajño dvidhā'bhūcchṛṇu pārvati |
na kaścinmaunināṃ lobho loke'sminbhavati priye || 295 ||
vāgmī tūtkaṭasaṃsārasāgarottāraṇakṣamaḥ |
yato'sau saṃśayacchettā śāstrayuktyanubhūtibhiḥ || 296 ||
gurunāmajapāddevi bahujanmārjitānyapi |
pāpāni vilayaṃ yānti nāsti sandehamaṇvapi || 297 ||
śrīgurossadṛśaṃ daivaṃ śrīgurosadṛśaḥ pitā |
gurudhyānasamaṃ karma nāsti nāsti mahītale || 298 ||
kulaṃ dhanaṃ balaṃ śāstraṃ bāndhavāssodarā ime |
maraṇe nopayujyante gurureko hi tārakaḥ || 299 ||
kulameva pavitraṃ syāt satyaṃ svagurusevayā |
tṛptāḥ syussakalā devā brahmādyā gurutarpaṇāt || 300 ||
gurureko hi jānāti svarūpaṃ devamavyayam |
tadjñānaṃ yatprasādena nānyathā śāstrakoṭibhiḥ || 301 ||
svarūpajñānaśūnyena kṛtamapyakṛtaṃ bhavet |
tapojapādikaṃ devi sakalaṃ bālajalpavat || 302 ||
śivaṃ keciddhariṃ kecidvidhiṃ kecittu kecana |
śaktiṃ daivamiti jñātvā vivadanti vṛthā narāḥ || 303 ||
na jānanti paraṃ tattvaṃ gurudīkṣāparāṅmukhāḥ |
bhrāntāḥ paśusamā hyete svaparijñānavarjitāḥ || 304 ||
tasmātkaivalyasiddhyarthaṃ gurumeva bhajetpriye |
guruṃ vinā na jānanti mūḍhāstatparamaṃ padam || 305 ||
bhidyate hṛdayagranthiśchidyante sarvasaṃśayāḥ |
kṣīyante sarvakarmāṇi guroḥ karuṇayā śive || 306 ||
kṛtāyā gurubhaktestu vedaśāstrānusārataḥ |
mucyate pātakādghorāt gurubhakto viśeṣataḥ || 307 ||
dussaṅgaṃ ca parityajya pāpakarma parityajet |
cittacihnamidaṃ yasya tasya dīkṣā vidhīyate || 308 ||
cittatyāganiyuktaśca krodhagarvavivarjitaḥ |
dvaitabhāvaparityāgī tasya dīkṣā vidhīyate || 309 ||
etallakṣaṇayuktatvaṃ sarvabhūtahite ratam |
nirmalaṃ jīvitaṃ yasya tasya dīkṣā vidhīyate || 310 ||
kriyayā cānvitaṃ pūrvaṃ dīkṣājālaṃ nirūpitam |
mantradīkṣābhidhaṃ sāṅgopāṅgaṃ sarvaṃ śivoditam || 311 ||
kriyayā syādvirahitāṃ gurusāyujyadāyinīm |
gurudīkṣāṃ vinā ko vā gurutvācārapālakaḥ || 312 ||
śakto na cāpi śakto vā daiśikāṅghri samāśrayet |
tasya janmāsti saphalaṃ bhogamokṣaphalapradam || 313 ||
atyantacittapakvasya śraddhābhaktiyutasya ca |
pravaktavyamidaṃ devi mamātmaprītaye sadā || 314 ||
rahasyaṃ sarvaśāstreṣu gītāśāstramidaṃ śive |
samyakparīkṣya vaktavyaṃ sādhakasya mahātmanaḥ || 315 ||
satkarmaparipākācca cittaśuddhiśca dhīmataḥ |
sādhakasyaiva vaktavyā gurugītā prayatnataḥ || 316 ||
nāstikāya kṛtaghnāya dāmbhikāya śaṭhāya ca |
abhaktāya vibhaktāya na vācyeyaṃ kadācana || 317 ||
strīlolupāya mūrkhāya kāmopahatacetase |
nindakāya na vaktavyā gurugītā svabhāvataḥ || 318 ||
sarvapāpapraśamanaṃ sarvopadravavārakam |
janmamṛtyuharaṃ devi gītāśāstramidaṃ śive || 319 ||
śrutisāramidaṃ devi sarvamuktaṃ samāsataḥ |
nānyathā sadgatiḥ puṃsāṃ vinā gurupadaṃ śive || 320 ||
bahujanmakṛtātpāpādayamartho na rocate |
janmabandhanivṛttyarthaṃ gurumeva bhajetsadā || 321 ||
ahameva jagatsarvamahameva paraṃ padam |
etadjñānaṃ yato bhūyāttaṃ guruṃ praṇamāmyaham || 322 ||
alaṃ vikalpairahameva kevalaṃ
mayi sthitaṃ viśvamidaṃ carācaram |
idaṃ rahasyaṃ mama yena darśitaṃ
sa vandanīyo gurureva kevalam || 323 ||
yasyāntaṃ nādimadhyaṃ na hi karacaraṇaṃ nāmagotraṃ na sūtram |
no jātirnaiva varṇo na bhavati puruṣo no napuṃso na ca strī || 324 ||
nākāraṃ no vikāraṃ na hi janimaraṇaṃ nāsti puṇyaṃ na pāpam |
no'tattvaṃ tattvamekaṃ sahajasamarasaṃ sadguruṃ taṃ namāmi || 325 ||
nityāya satyāya cidātmakāya
navyāya bhavyāya parātparāya |
śuddhāya buddhāya nirañjanāya
namo'stu nityaṃ guruśekharāya || 326 ||
saccidānandarūpāya vyāpine paramātmane |
namaḥ śrīgurunāthāya prakāśānandamūrtaye || 327 ||
satyānandasvarūpāya bodhaikasukhakāriṇe |
namo vedāntavedyāya gurave buddhisākṣiṇe || 328 ||
namaste nātha bhagavan śivāya gururūpiṇe |
vidyāvatārasaṃsiddhyai svīkṛtānekavigraha || 329 ||
navāya navarūpāya paramārthaikarūpiṇe |
sarvājñānatamobhedabhānave cidghanāya te || 330 ||
svatantrāya dayākluptavigrahāya śivātmane |
paratantrāya bhaktānāṃ bhavyānāṃ bhavyarūpiṇe || 331 ||
vivekināṃ vivekāya vimarśāya vimarśinām |
prakāśināṃ prakāśāya jñānināṃ jñānarūpiṇe || 332 ||
purastātpārśvayoḥ pṛṣṭhe namaskuryāduparyadhaḥ |
sadā maccittarūpeṇa vidhehi bhavadāsanam || 333 ||
śrīguruṃ paramānandaṃ vande hyānandavigraham |
yasya sannidhimātreṇa cidānandāya te manaḥ || 334 ||
namo'stu gurave tubhyaṃ sahajānandarūpiṇe |
yasya vāgamṛtaṃ hanti viṣaṃ saṃsārasañjñakam || 335 ||
nānāyuktopadeśena tāritā śiṣyasantatiḥ |
tatkṛpāsāravedena gurucitpadamacyutam || 336 ||
[pāṭhabhedaḥ -
acyutāya namastubhyaṃ gurave paramātmane |
svārāmoktapadecchūnāṃ dattaṃ yenācyutaṃ padam ||
]
acyutāya namastubhyaṃ gurave paramātmane |
sarvatantrasvatantrāya cidghanānandamūrtaye || 337 ||
namo'cyutāya gurave'jñānadhvāntaikabhānave |
śiṣyasanmārgapaṭave kṛpāpīyūṣasindhave || 338 ||
omacyutāya gurave śiṣyasaṃsārasetave |
bhaktakāryaikasiṃhāya namaste citsukhātmane || 339 ||
gurunāmasamaṃ daivaṃ na pitā na ca bāndhavāḥ |
gurunāmasamaḥ svāmī nedṛśaṃ paramaṃ padam || 340 ||
ekākṣarapradātāraṃ yo guruṃ naiva manyate |
śvānayoniśataṃ gatvā cāṇḍāleṣvapi jāyate || 341 ||
gurutyāgādbhavenmṛtyuḥ mantratyāgāddaridratā |
gurumantraparityāgī rauravaṃ narakaṃ vrajet || 342 ||
śivakrodhādgurustrātā gurukrodhācchivo na hi |
tasmātsarvaprayatnena gurorājñāṃ na laṅghayet || 343 ||
saṃsārasāgarasamuddharaṇaikamantraṃ
brahmādidevamunipūjitasiddhamantram |
dāridryaduḥkhabhavarogavināśamantraṃ
vande mahābhayaharaṃ gururājamantram || 344 ||
saptakoṭimahāmantrāścittavibhramakārakāḥ |
eka eva mahāmantro gururityakṣaradvayam || 345 ||
evamuktvā mahādevaḥ pārvatīṃ punarabravīt |
idameva paraṃ tattvaṃ śṛṇu devi sukhāvaham || 346 ||
gurutattvamidaṃ devi sarvamuktaṃ samāsataḥ |
rahasyamidamavyaktaṃ na vadedyasya kasyacit || 347 ||
na mṛṣā syādiyaṃ devi maduktiḥ satyarūpiṇī |
gurugītāsamaṃ stotraṃ nāsti nāsti mahītale || 348 ||
gurugītāmimāṃ devi bhavaduḥkhavināśinīm |
gurudīkṣāvihīnasya purato na paṭhet kvacit || 349 ||
rahasyamatyantarahasyametanna pāpinā labhyamidaṃ maheśvari |
anekajanmārjitapuṇyapākādgurostu tattvaṃ labhate manuṣyaḥ || 350 ||
yasya prasādādahameva sarvaṃ
mayyeva sarvaṃ parikalpitaṃ ca |
itthaṃ vijānāmi sadātmarūpaṃ
tasyāṅghripadmaṃ praṇato'smi nityam || 351 ||
ajñānatimirāndhasya viṣayākrāntacetasaḥ |
jñānaprabhāpradānena prasādaṃ kuru me prabho || 352 ||
iti śrīskandapurāṇe uttarakhaṇḍe umāmaheśvara saṃvāde śrī gurugītā samāpta ||
maṅgalaṃ
maṅgalaṃ gurudevāya mahanīyaguṇātmane |
sarvalokaśaraṇyāya sādhurūpāya maṅgalam ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.