1.74 ಬಾಲಕಾಣ್ಡ - ಚತುಃಸಪ್ತತಿತಮ ಸರ್ಗಃ

1.74 Balakanda - Chatuhsaptatitama Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Kannada script
📄 Download PDF
ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಬಾಲಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಚತುಃಸಪ್ತತಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಅಥ ರಾತ್ರ್ಯಾಂ ವ್ಯತೀತಾಯಾಂ ವಿಶ್ವಾಮಿತ್ರೋ ಮಹಾಮುನಿಃ ।
ಆಪೃಷ್ಟ್ವಾ ತೌ ಚ ರಾಜಾನೌ ಜಗಾಮೋತ್ತರಪರ್ವತಮ್ ॥ 1 ॥
ಆಶೀರ್ಭಿಃ ಪೂರಯಿತ್ವಾ ಚ ಕುಮಾರಾಂಶ್ಚ ಸರಾಘವಾನ್ ।
ವಿಶ್ವಾಮಿತ್ರೇ ಗತೇ ರಾಜಾ ವೈದೇಹಂ ಮಿಥಿಲಾಧಿಪಮ್ ।
ಆಪೃಷ್ಟ್ವಾಽಥ ಜಗಾಮಾಶು ರಾಜಾ ದಶರಥಃ ಪುರೀಮ್ ॥ 2 ॥
ಗಚ್ಛನ್ತಂ ತಂ ತು ರಾಜಾನಮನ್ವಗಚ್ಛನ್ನರಾಧಿಪಃ ॥ 3 ॥
ಅಥ ರಾಜಾ ವಿದೇಹಾನಾಂ ದದೌ ಕನ್ಯಾಧನಂ ಬಹು ।
ಗವಾಂ ಶತಸಹಸ್ರಾಣಿ ಬಹೂನಿ ಮಿಥಿಲೇಶ್ವರಃ ।
ಕಮ್ಬಲಾನಾಂ ಚ ಮುಖ್ಯಾನಾಂ ಕ್ಷೌಮಕೋಟ್ಯಮ್ಬರಾಣಿ ಚ ॥ 4 ॥
ಹಸ್ತ್ಯಶ್ವರಥಪಾದಾತಂ ದಿವ್ಯರೂಪಂ ಸ್ವಲಙ್ಕೃತಮ್ ।
ದದೌ ಕನ್ಯಾಪಿತಾ ತಾಸಾಂ ದಾಸೀದಾಸಮನುತ್ತಮಮ್ ॥ 5 ॥
ಹಿರಣ್ಯಸ್ಯ ಸುವರ್ಣಸ್ಯ ಮುಕ್ತಾನಾಂ ವಿದ್ರುಮಸ್ಯ ಚ ॥ 6 ॥
ದದೌ ಪರಮಸಂಹೃಷ್ಟಃ ಕನ್ಯಾಧನಮನುತ್ತಮಮ್ ।
ದತ್ತ್ವಾ ಬಹು ಧನಂ ರಾಜಾ ಸಮನುಜ್ಞಾಪ್ಯ ಪಾರ್ಥಿವಮ್ ॥ 7 ॥
ಪ್ರವಿವೇಶ ಸ್ವನಿಲಯಂ ಮಿಥಿಲಾಂ ಮಿಥಿಲೇಶ್ವರಃ ।
ರಾಜಾಽಪ್ಯಯೋಧ್ಯಾಧಿಪತಿಸ್ಸಹ ಪುತ್ರೈರ್ಮಹಾತ್ಮಭಿಃ ।
ಋಷೀನ್ ಸರ್ವಾನ್ ಪುರಸ್ಕೃತ್ಯ ಜಗಾಮ ಸಬಲಾನುಗಃ ॥ 8 ॥
ಗಚ್ಛನ್ತಂ ತಂ ನರವ್ಯಾಘ್ರಂ ಸರ್ಷಿಸಙ್ಘಂ ಸರಾಘವಮ್ ॥ 9 ॥
ಘೋರಾಃ ಸ್ಮ ಪಕ್ಷಿಣೋ ವಾಚೋ ವ್ಯಾಹರನ್ತಿ ತತಸ್ತತಃ ।
ಭೌಮಾಶ್ಚೈವ ಮೃಗಾ ಸ್ಸರ್ವೇ ಗಚ್ಛನ್ತಿ ಸ್ಮ ಪ್ರದಕ್ಷಿಣಮ್ ॥ 10 ॥
ತಾನ್ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ರಾಜಶಾರ್ದೂಲೋ ವಸಿಷ್ಠಂ ಪರ್ಯಪೃಚ್ಛತ ।
ಅಸೌಮ್ಯಾಃ ಪಕ್ಷಿಣೋ ಘೋರಾ ಮೃಗಾಶ್ಚಾಪಿ ಪ್ರದಕ್ಷಿಣಾಃ ॥ 11 ॥
ಕಿಮಿದಂ ಹೃದಯೋತ್ಕಮ್ಪಿ ಮನೋ ಮಮ ವಿಷೀದತಿ ।
ರಾಜ್ಞೋ ದಶರಥಸ್ಯೈತಚ್ಛ್ರುತ್ವಾ ವಾಕ್ಯಂ ಮಹಾನೃಷಿಃ ॥ 12 ॥
ಉವಾಚ ಮಧುರಾಂ ವಾಣೀಂ ಶ್ರೂಯತಾಮಸ್ಯ ಯತ್ಫಲಮ್ ।
ಉಪಸ್ಥಿತಂ ಭಯಂ ಘೋರಂ ದಿವ್ಯಂ ಪಕ್ಷಿಮುಖಾಚ್ಚ್ಯುತಮ್ ॥ 13 ॥
ಮೃಗಾಃ ಪ್ರಶಮಯನ್ತ್ಯೇತೇ ಸನ್ತಾಪಸ್ತ್ಯಜ್ಯತಾಮಯಮ್ ।
ತೇಷಾಂ ಸಂವದತಾಂ ತತ್ರ ವಾಯುಃ ಪ್ರಾದುರ್ಬಭೂವ ಹ ॥ 14 ॥
ಕಮ್ಪಯನ್ ಪೃಥಿವೀಂ ಸರ್ವಾಂ ಪಾತಯಂಶ್ಚ ದ್ರುಮಾಞ್ಚ್ಛುಭಾನ್ ।
ತಮಸಾ ಸಂವೃತಸ್ಸೂರ್ಯ ಸ್ಸರ್ವಾ ನ ಪ್ರಬಭುರ್ದಿಶ ॥ 15 ॥
ಭಸ್ಮನಾ ಚಾವೃತಂ ಸರ್ವಂ ಸಮ್ಮೂಢಮಿವ ತದ್ಬಲಮ್ ।
ವಸಿಷ್ಠಶ್ಚರ್ಷಯಶ್ಚಾನ್ಯೇ ರಾಜಾ ಚ ಸಸುತಸ್ತದಾ ॥ 16 ॥
ಸಂಸಜ್ಞಾ ಇವ ತತ್ರಾಸನ್ ಸರ್ವಮನ್ಯದ್ವಿಚೇತನಮ್ ।
ತಸ್ಮಿಂಸ್ತಮಸಿ ಘೋರೇ ತು ಭಸ್ಮಚ್ಛನ್ನೇವ ಸಾ ಚಮೂಃ ॥ 17 ॥
ದದರ್ಶ ಭೀಮಸಙ್ಕಾಶಂ ಜಟಾಮಣ್ಡಲಧಾರಿಣಮ್ ।
ಭಾರ್ಗವಂ ಜಾಮದಗ್ನ್ಯಂ ತಂ ರಾಜರಾಜವಿಮರ್ದಿನಮ್ ॥ 18 ॥
ಕೈಲಾಸಮಿವ ದುರ್ಧರ್ಷಂ ಕಾಲಾಗ್ನಿಮಿವ ದುಸ್ಸಹಮ್ ।
ಜ್ವಲನ್ತಮಿವ ತೇಜೋಭಿರ್ದುರ್ನಿರೀಕ್ಷ್ಯಂ ಪೃಥಗ್ಜನೈಃ ॥ 19 ॥
ಸ್ಕನ್ಧೇ ಚಾಸಜ್ಯ ಪರಶುಂ ಧನುರ್ವಿದ್ಯುದ್ಗಣೋಪಮಮ್ ।
ಪ್ರಗೃಹ್ಯ ಶರಮುಖ್ಯಂ ಚ ತ್ರಿಪುರಘ್ನಂ ಯಥಾ ಶಿವಮ್ ॥ 20 ॥
ತಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಭೀಮಸಙ್ಕಾಶಂ ಜ್ವಲನ್ತಮಿವ ಪಾವಕಮ್ ।
ವಸಿಷ್ಠಪ್ರಮುಖಾ ವಿಪ್ರಾ ಜಪಹೋಮಪರಾಯಣಾಃ ॥ 21 ॥
ಸಙ್ಗತಾ ಮುನಯಸ್ಸರ್ವೇ ಸಞ್ಜಜಲ್ಪುರಥೋ ಮಿಥಃ ।
ಕಚ್ಚಿತ್ಪಿತೃವಧಾಮರ್ಷೀ ಕ್ಷತ್ರಂ ನೋತ್ಸಾದಯಿಷ್ಯತಿ ॥ 22 ॥
ಪೂರ್ವಂ ಕ್ಷತ್ರವಧಂ ಕೃತ್ವಾ ಗತಮನ್ಯುರ್ಗತಜ್ವರಃ ।
ಕ್ಷತ್ರಸ್ಯೋತ್ಸಾದನಂ ಭೂಯೋ ನ ಖಲ್ವಸ್ಯ ಚಿಕೀರ್ಷಿತಮ್ ॥ 23 ॥
ಏವಮುಕ್ತ್ವಾಽರ್ಘ್ಯಮಾದಾಯ ಭಾರ್ಗವಂ ಭೀಮದರ್ಶನಮ್ ।
ಋಷಯೋ ರಾಮ ರಾಮೇತಿ ವಚೋ ಮಧುರಮಬ್ರುವನ್ ॥ 24 ॥
ಪ್ರತಿಗೃಹ್ಯ ತು ತಾಂ ಪೂಜಾಮೃಷಿದತ್ತಾಂ ಪ್ರತಾಪವಾನ್ ।
ರಾಮಂ ದಾಶರಥಿಂ ರಾಮೋ ಜಾಮದಗ್ನ್ಯೋಽಭ್ಯಭಾಷತ ॥ 25 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಬಾಲಕಾಣ್ಡೇ ಚತುಃಸಪ್ತತಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha catuḥsaptatitamassargaḥ |
atha rātryāṃ vyatītāyāṃ viśvāmitro mahāmuniḥ |
āpṛṣṭvā tau ca rājānau jagāmottaraparvatam || 1 ||
āśīrbhiḥ pūrayitvā ca kumārāṃśca sarāghavān |
viśvāmitre gate rājā vaidehaṃ mithilādhipam |
āpṛṣṭvā'tha jagāmāśu rājā daśarathaḥ purīm || 2 ||
gacchantaṃ taṃ tu rājānamanvagacchannarādhipaḥ || 3 ||
atha rājā videhānāṃ dadau kanyādhanaṃ bahu |
gavāṃ śatasahasrāṇi bahūni mithileśvaraḥ |
kambalānāṃ ca mukhyānāṃ kṣaumakoṭyambarāṇi ca || 4 ||
hastyaśvarathapādātaṃ divyarūpaṃ svalaṅkṛtam |
dadau kanyāpitā tāsāṃ dāsīdāsamanuttamam || 5 ||
hiraṇyasya suvarṇasya muktānāṃ vidrumasya ca || 6 ||
dadau paramasaṃhṛṣṭaḥ kanyādhanamanuttamam |
dattvā bahu dhanaṃ rājā samanujñāpya pārthivam || 7 ||
praviveśa svanilayaṃ mithilāṃ mithileśvaraḥ |
rājā'pyayodhyādhipatissaha putrairmahātmabhiḥ |
ṛṣīn sarvān puraskṛtya jagāma sabalānugaḥ || 8 ||
gacchantaṃ taṃ naravyāghraṃ sarṣisaṅghaṃ sarāghavam || 9 ||
ghorāḥ sma pakṣiṇo vāco vyāharanti tatastataḥ |
bhaumāścaiva mṛgā ssarve gacchanti sma pradakṣiṇam || 10 ||
tān dṛṣṭvā rājaśārdūlo vasiṣṭhaṃ paryapṛcchata |
asaumyāḥ pakṣiṇo ghorā mṛgāścāpi pradakṣiṇāḥ || 11 ||
kimidaṃ hṛdayotkampi mano mama viṣīdati |
rājño daśarathasyaitacchrutvā vākyaṃ mahānṛṣiḥ || 12 ||
uvāca madhurāṃ vāṇīṃ śrūyatāmasya yatphalam |
upasthitaṃ bhayaṃ ghoraṃ divyaṃ pakṣimukhāccyutam || 13 ||
mṛgāḥ praśamayantyete santāpastyajyatāmayam |
teṣāṃ saṃvadatāṃ tatra vāyuḥ prādurbabhūva ha || 14 ||
kampayan pṛthivīṃ sarvāṃ pātayaṃśca drumāñcchubhān |
tamasā saṃvṛtassūrya ssarvā na prababhurdiśa || 15 ||
bhasmanā cāvṛtaṃ sarvaṃ sammūḍhamiva tadbalam |
vasiṣṭhaścarṣayaścānye rājā ca sasutastadā || 16 ||
saṃsajñā iva tatrāsan sarvamanyadvicetanam |
tasmiṃstamasi ghore tu bhasmacchanneva sā camūḥ || 17 ||
dadarśa bhīmasaṅkāśaṃ jaṭāmaṇḍaladhāriṇam |
bhārgavaṃ jāmadagnyaṃ taṃ rājarājavimardinam || 18 ||
kailāsamiva durdharṣaṃ kālāgnimiva dussaham |
jvalantamiva tejobhirdurnirīkṣyaṃ pṛthagjanaiḥ || 19 ||
skandhe cāsajya paraśuṃ dhanurvidyudgaṇopamam |
pragṛhya śaramukhyaṃ ca tripuraghnaṃ yathā śivam || 20 ||
taṃ dṛṣṭvā bhīmasaṅkāśaṃ jvalantamiva pāvakam |
vasiṣṭhapramukhā viprā japahomaparāyaṇāḥ || 21 ||
saṅgatā munayassarve sañjajalpuratho mithaḥ |
kaccitpitṛvadhāmarṣī kṣatraṃ notsādayiṣyati || 22 ||
pūrvaṃ kṣatravadhaṃ kṛtvā gatamanyurgatajvaraḥ |
kṣatrasyotsādanaṃ bhūyo na khalvasya cikīrṣitam || 23 ||
evamuktvā'rghyamādāya bhārgavaṃ bhīmadarśanam |
ṛṣayo rāma rāmeti vaco madhuramabruvan || 24 ||
pratigṛhya tu tāṃ pūjāmṛṣidattāṃ pratāpavān |
rāmaṃ dāśarathiṃ rāmo jāmadagnyo'bhyabhāṣata || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe catuḥsaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ चतुःसप्ततितमस्सर्गः ।
अथ रात्र्यां व्यतीतायां विश्वामित्रो महामुनिः ।
आपृष्ट्वा तौ च राजानौ जगामोत्तरपर्वतम् ॥ 1 ॥
आशीर्भिः पूरयित्वा च कुमारांश्च सराघवान् ।
विश्वामित्रे गते राजा वैदेहं मिथिलाधिपम् ।
आपृष्ट्वाऽथ जगामाशु राजा दशरथः पुरीम् ॥ 2 ॥
गच्छन्तं तं तु राजानमन्वगच्छन्नराधिपः ॥ 3 ॥
अथ राजा विदेहानां ददौ कन्याधनं बहु ।
गवां शतसहस्राणि बहूनि मिथिलेश्वरः ।
कम्बलानां च मुख्यानां क्षौमकोट्यम्बराणि च ॥ 4 ॥
हस्त्यश्वरथपादातं दिव्यरूपं स्वलङ्कृतम् ।
ददौ कन्यापिता तासां दासीदासमनुत्तमम् ॥ 5 ॥
हिरण्यस्य सुवर्णस्य मुक्तानां विद्रुमस्य च ॥ 6 ॥
ददौ परमसंहृष्टः कन्याधनमनुत्तमम् ।
दत्त्वा बहु धनं राजा समनुज्ञाप्य पार्थिवम् ॥ 7 ॥
प्रविवेश स्वनिलयं मिथिलां मिथिलेश्वरः ।
राजाऽप्ययोध्याधिपतिस्सह पुत्रैर्महात्मभिः ।
ऋषीन् सर्वान् पुरस्कृत्य जगाम सबलानुगः ॥ 8 ॥
गच्छन्तं तं नरव्याघ्रं सर्षिसङ्घं सराघवम् ॥ 9 ॥
घोराः स्म पक्षिणो वाचो व्याहरन्ति ततस्ततः ।
भौमाश्चैव मृगा स्सर्वे गच्छन्ति स्म प्रदक्षिणम् ॥ 10 ॥
तान् दृष्ट्वा राजशार्दूलो वसिष्ठं पर्यपृच्छत ।
असौम्याः पक्षिणो घोरा मृगाश्चापि प्रदक्षिणाः ॥ 11 ॥
किमिदं हृदयोत्कम्पि मनो मम विषीदति ।
राज्ञो दशरथस्यैतच्छ्रुत्वा वाक्यं महानृषिः ॥ 12 ॥
उवाच मधुरां वाणीं श्रूयतामस्य यत्फलम् ।
उपस्थितं भयं घोरं दिव्यं पक्षिमुखाच्च्युतम् ॥ 13 ॥
मृगाः प्रशमयन्त्येते सन्तापस्त्यज्यतामयम् ।
तेषां संवदतां तत्र वायुः प्रादुर्बभूव ह ॥ 14 ॥
कम्पयन् पृथिवीं सर्वां पातयंश्च द्रुमाञ्च्छुभान् ।
तमसा संवृतस्सूर्य स्सर्वा न प्रबभुर्दिश ॥ 15 ॥
भस्मना चावृतं सर्वं सम्मूढमिव तद्बलम् ।
वसिष्ठश्चर्षयश्चान्ये राजा च ससुतस्तदा ॥ 16 ॥
संसज्ञा इव तत्रासन् सर्वमन्यद्विचेतनम् ।
तस्मिंस्तमसि घोरे तु भस्मच्छन्नेव सा चमूः ॥ 17 ॥
ददर्श भीमसङ्काशं जटामण्डलधारिणम् ।
भार्गवं जामदग्न्यं तं राजराजविमर्दिनम् ॥ 18 ॥
कैलासमिव दुर्धर्षं कालाग्निमिव दुस्सहम् ।
ज्वलन्तमिव तेजोभिर्दुर्निरीक्ष्यं पृथग्जनैः ॥ 19 ॥
स्कन्धे चासज्य परशुं धनुर्विद्युद्गणोपमम् ।
प्रगृह्य शरमुख्यं च त्रिपुरघ्नं यथा शिवम् ॥ 20 ॥
तं दृष्ट्वा भीमसङ्काशं ज्वलन्तमिव पावकम् ।
वसिष्ठप्रमुखा विप्रा जपहोमपरायणाः ॥ 21 ॥
सङ्गता मुनयस्सर्वे सञ्जजल्पुरथो मिथः ।
कच्चित्पितृवधामर्षी क्षत्रं नोत्सादयिष्यति ॥ 22 ॥
पूर्वं क्षत्रवधं कृत्वा गतमन्युर्गतज्वरः ।
क्षत्रस्योत्सादनं भूयो न खल्वस्य चिकीर्षितम् ॥ 23 ॥
एवमुक्त्वाऽर्घ्यमादाय भार्गवं भीमदर्शनम् ।
ऋषयो राम रामेति वचो मधुरमब्रुवन् ॥ 24 ॥
प्रतिगृह्य तु तां पूजामृषिदत्तां प्रतापवान् ।
रामं दाशरथिं रामो जामदग्न्योऽभ्यभाषत ॥ 25 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे चतुःसप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha catuḥsaptatitamassargaḥ |
atha rātryāṃ vyatītāyāṃ viśvāmitro mahāmuniḥ |
āpṛṣṭvā tau ca rājānau jagāmottaraparvatam || 1 ||
āśīrbhiḥ pūrayitvā ca kumārāṃśca sarāghavān |
viśvāmitre gate rājā vaidehaṃ mithilādhipam |
āpṛṣṭvā'tha jagāmāśu rājā daśarathaḥ purīm || 2 ||
gacchantaṃ taṃ tu rājānamanvagacchannarādhipaḥ || 3 ||
atha rājā videhānāṃ dadau kanyādhanaṃ bahu |
gavāṃ śatasahasrāṇi bahūni mithileśvaraḥ |
kambalānāṃ ca mukhyānāṃ kṣaumakoṭyambarāṇi ca || 4 ||
hastyaśvarathapādātaṃ divyarūpaṃ svalaṅkṛtam |
dadau kanyāpitā tāsāṃ dāsīdāsamanuttamam || 5 ||
hiraṇyasya suvarṇasya muktānāṃ vidrumasya ca || 6 ||
dadau paramasaṃhṛṣṭaḥ kanyādhanamanuttamam |
dattvā bahu dhanaṃ rājā samanujñāpya pārthivam || 7 ||
praviveśa svanilayaṃ mithilāṃ mithileśvaraḥ |
rājā'pyayodhyādhipatissaha putrairmahātmabhiḥ |
ṛṣīn sarvān puraskṛtya jagāma sabalānugaḥ || 8 ||
gacchantaṃ taṃ naravyāghraṃ sarṣisaṅghaṃ sarāghavam || 9 ||
ghorāḥ sma pakṣiṇo vāco vyāharanti tatastataḥ |
bhaumāścaiva mṛgā ssarve gacchanti sma pradakṣiṇam || 10 ||
tān dṛṣṭvā rājaśārdūlo vasiṣṭhaṃ paryapṛcchata |
asaumyāḥ pakṣiṇo ghorā mṛgāścāpi pradakṣiṇāḥ || 11 ||
kimidaṃ hṛdayotkampi mano mama viṣīdati |
rājño daśarathasyaitacchrutvā vākyaṃ mahānṛṣiḥ || 12 ||
uvāca madhurāṃ vāṇīṃ śrūyatāmasya yatphalam |
upasthitaṃ bhayaṃ ghoraṃ divyaṃ pakṣimukhāccyutam || 13 ||
mṛgāḥ praśamayantyete santāpastyajyatāmayam |
teṣāṃ saṃvadatāṃ tatra vāyuḥ prādurbabhūva ha || 14 ||
kampayan pṛthivīṃ sarvāṃ pātayaṃśca drumāñcchubhān |
tamasā saṃvṛtassūrya ssarvā na prababhurdiśa || 15 ||
bhasmanā cāvṛtaṃ sarvaṃ sammūḍhamiva tadbalam |
vasiṣṭhaścarṣayaścānye rājā ca sasutastadā || 16 ||
saṃsajñā iva tatrāsan sarvamanyadvicetanam |
tasmiṃstamasi ghore tu bhasmacchanneva sā camūḥ || 17 ||
dadarśa bhīmasaṅkāśaṃ jaṭāmaṇḍaladhāriṇam |
bhārgavaṃ jāmadagnyaṃ taṃ rājarājavimardinam || 18 ||
kailāsamiva durdharṣaṃ kālāgnimiva dussaham |
jvalantamiva tejobhirdurnirīkṣyaṃ pṛthagjanaiḥ || 19 ||
skandhe cāsajya paraśuṃ dhanurvidyudgaṇopamam |
pragṛhya śaramukhyaṃ ca tripuraghnaṃ yathā śivam || 20 ||
taṃ dṛṣṭvā bhīmasaṅkāśaṃ jvalantamiva pāvakam |
vasiṣṭhapramukhā viprā japahomaparāyaṇāḥ || 21 ||
saṅgatā munayassarve sañjajalpuratho mithaḥ |
kaccitpitṛvadhāmarṣī kṣatraṃ notsādayiṣyati || 22 ||
pūrvaṃ kṣatravadhaṃ kṛtvā gatamanyurgatajvaraḥ |
kṣatrasyotsādanaṃ bhūyo na khalvasya cikīrṣitam || 23 ||
evamuktvā'rghyamādāya bhārgavaṃ bhīmadarśanam |
ṛṣayo rāma rāmeti vaco madhuramabruvan || 24 ||
pratigṛhya tu tāṃ pūjāmṛṣidattāṃ pratāpavān |
rāmaṃ dāśarathiṃ rāmo jāmadagnyo'bhyabhāṣata || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe catuḥsaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in