ශ්රීමද්වාල්මීකීය රාමායණේ බාලකාණ්ඩම් .
අථ චතුඃසප්තතිතමස්සර්ගඃ .
අථ රාත්ර්යාං ව්යතීතායාං විශ්වාමිත්රෝ මහාමුනිඃ .
ආපෘෂ්ට්වා තෞ ච රාජානෞ ජගාමෝත්තරපර්වතම් .. 1 ..
ආශීර්භිඃ පූරයිත්වා ච කුමාරාංශ්ච සරාඝවාන් .
විශ්වාමිත්රේ ගතේ රාජා වෛදේහං මිථිලාධිපම් .
ආපෘෂ්ට්වා(අ)ථ ජගාමාශු රාජා දශරථඃ පුරීම් .. 2 ..
ගච්ඡන්තං තං තු රාජානමන්වගච්ඡන්නරාධිපඃ .. 3 ..
අථ රාජා විදේහානාං දදෞ කන්යාධනං බහු .
ගවාං ශතසහස්රාණි බහූනි මිථිලේශ්වරඃ .
කම්බලානාං ච මුඛ්යානාං ක්ෂෞමකෝට්යම්බරාණි ච .. 4 ..
හස්ත්යශ්වරථපාදාතං දිව්යරූපං ස්වලඞ්කෘතම් .
දදෞ කන්යාපිතා තාසාං දාසීදාසමනුත්තමම් .. 5 ..
හිරණ්යස්ය සුවර්ණස්ය මුක්තානාං විද්රුමස්ය ච .. 6 ..
දදෞ පරමසංහෘෂ්ටඃ කන්යාධනමනුත්තමම් .
දත්ත්වා බහු ධනං රාජා සමනුජ්ඤාප්ය පාර්ථිවම් .. 7 ..
ප්රවිවේශ ස්වනිලයං මිථිලාං මිථිලේශ්වරඃ .
රාජා(අ)ප්යයෝධ්යාධිපතිස්සහ පුත්රෛර්මහාත්මභිඃ .
ඍෂීන් සර්වාන් පුරස්කෘත්ය ජගාම සබලානුගඃ .. 8 ..
ගච්ඡන්තං තං නරව්යාඝ්රං සර්ෂිසඞ්ඝං සරාඝවම් .. 9 ..
ඝෝරාඃ ස්ම පක්ෂිණෝ වාචෝ ව්යාහරන්ති තතස්තතඃ .
භෞමාශ්චෛව මෘගා ස්සර්වේ ගච්ඡන්ති ස්ම ප්රදක්ෂිණම් .. 10 ..
තාන් දෘෂ්ට්වා රාජශාර්දූලෝ වසිෂ්ඨං පර්යපෘච්ඡත .
අසෞම්යාඃ පක්ෂිණෝ ඝෝරා මෘගාශ්චාපි ප්රදක්ෂිණාඃ .. 11 ..
කිමිදං හෘදයෝත්කම්පි මනෝ මම විෂීදති .
රාජ්ඤෝ දශරථස්යෛතච්ඡ්රුත්වා වාක්යං මහානෘෂිඃ .. 12 ..
උවාච මධුරාං වාණීං ශ්රූයතාමස්ය යත්ඵලම් .
උපස්ථිතං භයං ඝෝරං දිව්යං පක්ෂිමුඛාච්ච්යුතම් .. 13 ..
මෘගාඃ ප්රශමයන්ත්යේතේ සන්තාපස්ත්යජ්යතාමයම් .
තේෂාං සංවදතාං තත්ර වායුඃ ප්රාදුර්බභූව හ .. 14 ..
කම්පයන් පෘථිවීං සර්වාං පාතයංශ්ච ද්රුමාඤ්ච්ඡුභාන් .
තමසා සංවෘතස්සූර්ය ස්සර්වා න ප්රබභුර්දිශ .. 15 ..
භස්මනා චාවෘතං සර්වං සම්මූඪමිව තද්බලම් .
වසිෂ්ඨශ්චර්ෂයශ්චාන්යේ රාජා ච සසුතස්තදා .. 16 ..
සංසජ්ඤා ඉව තත්රාසන් සර්වමන්යද්විචේතනම් .
තස්මිංස්තමසි ඝෝරේ තු භස්මච්ඡන්නේව සා චමූඃ .. 17 ..
දදර්ශ භීමසඞ්කාශං ජටාමණ්ඩලධාරිණම් .
භාර්ගවං ජාමදග්න්යං තං රාජරාජවිමර්දිනම් .. 18 ..
කෛලාසමිව දුර්ධර්ෂං කාලාග්නිමිව දුස්සහම් .
ජ්වලන්තමිව තේජෝභිර්දුර්නිරීක්ෂ්යං පෘථග්ජනෛඃ .. 19 ..
ස්කන්ධේ චාසජ්ය පරශුං ධනුර්විද්යුද්ගණෝපමම් .
ප්රගෘහ්ය ශරමුඛ්යං ච ත්රිපුරඝ්නං යථා ශිවම් .. 20 ..
තං දෘෂ්ට්වා භීමසඞ්කාශං ජ්වලන්තමිව පාවකම් .
වසිෂ්ඨප්රමුඛා විප්රා ජපහෝමපරායණාඃ .. 21 ..
සඞ්ගතා මුනයස්සර්වේ සඤ්ජජල්පුරථෝ මිථඃ .
කච්චිත්පිතෘවධාමර්ෂී ක්ෂත්රං නෝත්සාදයිෂ්යති .. 22 ..
පූර්වං ක්ෂත්රවධං කෘත්වා ගතමන්යුර්ගතජ්වරඃ .
ක්ෂත්රස්යෝත්සාදනං භූයෝ න ඛල්වස්ය චිකීර්ෂිතම් .. 23 ..
ඒවමුක්ත්වා(අ)ර්ඝ්යමාදාය භාර්ගවං භීමදර්ශනම් .
ඍෂයෝ රාම රාමේති වචෝ මධුරමබ්රුවන් .. 24 ..
ප්රතිගෘහ්ය තු තාං පූජාමෘෂිදත්තාං ප්රතාපවාන් .
රාමං දාශරථිං රාමෝ ජාමදග්න්යෝ(අ)භ්යභාෂත .. 25 ..
ඉත්යාර්ෂේ ශ්රීමද්රාමායණේ වාල්මීකීය ආදිකාව්යේ බාලකාණ්ඩේ චතුඃසප්තතිතමස්සර්ගඃ ..
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha catuḥsaptatitamassargaḥ |
atha rātryāṃ vyatītāyāṃ viśvāmitro mahāmuniḥ |
āpṛṣṭvā tau ca rājānau jagāmottaraparvatam || 1 ||
āśīrbhiḥ pūrayitvā ca kumārāṃśca sarāghavān |
viśvāmitre gate rājā vaidehaṃ mithilādhipam |
āpṛṣṭvā'tha jagāmāśu rājā daśarathaḥ purīm || 2 ||
gacchantaṃ taṃ tu rājānamanvagacchannarādhipaḥ || 3 ||
atha rājā videhānāṃ dadau kanyādhanaṃ bahu |
gavāṃ śatasahasrāṇi bahūni mithileśvaraḥ |
kambalānāṃ ca mukhyānāṃ kṣaumakoṭyambarāṇi ca || 4 ||
hastyaśvarathapādātaṃ divyarūpaṃ svalaṅkṛtam |
dadau kanyāpitā tāsāṃ dāsīdāsamanuttamam || 5 ||
hiraṇyasya suvarṇasya muktānāṃ vidrumasya ca || 6 ||
dadau paramasaṃhṛṣṭaḥ kanyādhanamanuttamam |
dattvā bahu dhanaṃ rājā samanujñāpya pārthivam || 7 ||
praviveśa svanilayaṃ mithilāṃ mithileśvaraḥ |
rājā'pyayodhyādhipatissaha putrairmahātmabhiḥ |
ṛṣīn sarvān puraskṛtya jagāma sabalānugaḥ || 8 ||
gacchantaṃ taṃ naravyāghraṃ sarṣisaṅghaṃ sarāghavam || 9 ||
ghorāḥ sma pakṣiṇo vāco vyāharanti tatastataḥ |
bhaumāścaiva mṛgā ssarve gacchanti sma pradakṣiṇam || 10 ||
tān dṛṣṭvā rājaśārdūlo vasiṣṭhaṃ paryapṛcchata |
asaumyāḥ pakṣiṇo ghorā mṛgāścāpi pradakṣiṇāḥ || 11 ||
kimidaṃ hṛdayotkampi mano mama viṣīdati |
rājño daśarathasyaitacchrutvā vākyaṃ mahānṛṣiḥ || 12 ||
uvāca madhurāṃ vāṇīṃ śrūyatāmasya yatphalam |
upasthitaṃ bhayaṃ ghoraṃ divyaṃ pakṣimukhāccyutam || 13 ||
mṛgāḥ praśamayantyete santāpastyajyatāmayam |
teṣāṃ saṃvadatāṃ tatra vāyuḥ prādurbabhūva ha || 14 ||
kampayan pṛthivīṃ sarvāṃ pātayaṃśca drumāñcchubhān |
tamasā saṃvṛtassūrya ssarvā na prababhurdiśa || 15 ||
bhasmanā cāvṛtaṃ sarvaṃ sammūḍhamiva tadbalam |
vasiṣṭhaścarṣayaścānye rājā ca sasutastadā || 16 ||
saṃsajñā iva tatrāsan sarvamanyadvicetanam |
tasmiṃstamasi ghore tu bhasmacchanneva sā camūḥ || 17 ||
dadarśa bhīmasaṅkāśaṃ jaṭāmaṇḍaladhāriṇam |
bhārgavaṃ jāmadagnyaṃ taṃ rājarājavimardinam || 18 ||
kailāsamiva durdharṣaṃ kālāgnimiva dussaham |
jvalantamiva tejobhirdurnirīkṣyaṃ pṛthagjanaiḥ || 19 ||
skandhe cāsajya paraśuṃ dhanurvidyudgaṇopamam |
pragṛhya śaramukhyaṃ ca tripuraghnaṃ yathā śivam || 20 ||
taṃ dṛṣṭvā bhīmasaṅkāśaṃ jvalantamiva pāvakam |
vasiṣṭhapramukhā viprā japahomaparāyaṇāḥ || 21 ||
saṅgatā munayassarve sañjajalpuratho mithaḥ |
kaccitpitṛvadhāmarṣī kṣatraṃ notsādayiṣyati || 22 ||
pūrvaṃ kṣatravadhaṃ kṛtvā gatamanyurgatajvaraḥ |
kṣatrasyotsādanaṃ bhūyo na khalvasya cikīrṣitam || 23 ||
evamuktvā'rghyamādāya bhārgavaṃ bhīmadarśanam |
ṛṣayo rāma rāmeti vaco madhuramabruvan || 24 ||
pratigṛhya tu tāṃ pūjāmṛṣidattāṃ pratāpavān |
rāmaṃ dāśarathiṃ rāmo jāmadagnyo'bhyabhāṣata || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe catuḥsaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ चतुःसप्ततितमस्सर्गः ।
अथ रात्र्यां व्यतीतायां विश्वामित्रो महामुनिः ।
आपृष्ट्वा तौ च राजानौ जगामोत्तरपर्वतम् ॥ 1 ॥
आशीर्भिः पूरयित्वा च कुमारांश्च सराघवान् ।
विश्वामित्रे गते राजा वैदेहं मिथिलाधिपम् ।
आपृष्ट्वाऽथ जगामाशु राजा दशरथः पुरीम् ॥ 2 ॥
गच्छन्तं तं तु राजानमन्वगच्छन्नराधिपः ॥ 3 ॥
अथ राजा विदेहानां ददौ कन्याधनं बहु ।
गवां शतसहस्राणि बहूनि मिथिलेश्वरः ।
कम्बलानां च मुख्यानां क्षौमकोट्यम्बराणि च ॥ 4 ॥
हस्त्यश्वरथपादातं दिव्यरूपं स्वलङ्कृतम् ।
ददौ कन्यापिता तासां दासीदासमनुत्तमम् ॥ 5 ॥
हिरण्यस्य सुवर्णस्य मुक्तानां विद्रुमस्य च ॥ 6 ॥
ददौ परमसंहृष्टः कन्याधनमनुत्तमम् ।
दत्त्वा बहु धनं राजा समनुज्ञाप्य पार्थिवम् ॥ 7 ॥
प्रविवेश स्वनिलयं मिथिलां मिथिलेश्वरः ।
राजाऽप्ययोध्याधिपतिस्सह पुत्रैर्महात्मभिः ।
ऋषीन् सर्वान् पुरस्कृत्य जगाम सबलानुगः ॥ 8 ॥
गच्छन्तं तं नरव्याघ्रं सर्षिसङ्घं सराघवम् ॥ 9 ॥
घोराः स्म पक्षिणो वाचो व्याहरन्ति ततस्ततः ।
भौमाश्चैव मृगा स्सर्वे गच्छन्ति स्म प्रदक्षिणम् ॥ 10 ॥
तान् दृष्ट्वा राजशार्दूलो वसिष्ठं पर्यपृच्छत ।
असौम्याः पक्षिणो घोरा मृगाश्चापि प्रदक्षिणाः ॥ 11 ॥
किमिदं हृदयोत्कम्पि मनो मम विषीदति ।
राज्ञो दशरथस्यैतच्छ्रुत्वा वाक्यं महानृषिः ॥ 12 ॥
उवाच मधुरां वाणीं श्रूयतामस्य यत्फलम् ।
उपस्थितं भयं घोरं दिव्यं पक्षिमुखाच्च्युतम् ॥ 13 ॥
मृगाः प्रशमयन्त्येते सन्तापस्त्यज्यतामयम् ।
तेषां संवदतां तत्र वायुः प्रादुर्बभूव ह ॥ 14 ॥
कम्पयन् पृथिवीं सर्वां पातयंश्च द्रुमाञ्च्छुभान् ।
तमसा संवृतस्सूर्य स्सर्वा न प्रबभुर्दिश ॥ 15 ॥
भस्मना चावृतं सर्वं सम्मूढमिव तद्बलम् ।
वसिष्ठश्चर्षयश्चान्ये राजा च ससुतस्तदा ॥ 16 ॥
संसज्ञा इव तत्रासन् सर्वमन्यद्विचेतनम् ।
तस्मिंस्तमसि घोरे तु भस्मच्छन्नेव सा चमूः ॥ 17 ॥
ददर्श भीमसङ्काशं जटामण्डलधारिणम् ।
भार्गवं जामदग्न्यं तं राजराजविमर्दिनम् ॥ 18 ॥
कैलासमिव दुर्धर्षं कालाग्निमिव दुस्सहम् ।
ज्वलन्तमिव तेजोभिर्दुर्निरीक्ष्यं पृथग्जनैः ॥ 19 ॥
स्कन्धे चासज्य परशुं धनुर्विद्युद्गणोपमम् ।
प्रगृह्य शरमुख्यं च त्रिपुरघ्नं यथा शिवम् ॥ 20 ॥
तं दृष्ट्वा भीमसङ्काशं ज्वलन्तमिव पावकम् ।
वसिष्ठप्रमुखा विप्रा जपहोमपरायणाः ॥ 21 ॥
सङ्गता मुनयस्सर्वे सञ्जजल्पुरथो मिथः ।
कच्चित्पितृवधामर्षी क्षत्रं नोत्सादयिष्यति ॥ 22 ॥
पूर्वं क्षत्रवधं कृत्वा गतमन्युर्गतज्वरः ।
क्षत्रस्योत्सादनं भूयो न खल्वस्य चिकीर्षितम् ॥ 23 ॥
एवमुक्त्वाऽर्घ्यमादाय भार्गवं भीमदर्शनम् ।
ऋषयो राम रामेति वचो मधुरमब्रुवन् ॥ 24 ॥
प्रतिगृह्य तु तां पूजामृषिदत्तां प्रतापवान् ।
रामं दाशरथिं रामो जामदग्न्योऽभ्यभाषत ॥ 25 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे चतुःसप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha catuḥsaptatitamassargaḥ |
atha rātryāṃ vyatītāyāṃ viśvāmitro mahāmuniḥ |
āpṛṣṭvā tau ca rājānau jagāmottaraparvatam || 1 ||
āśīrbhiḥ pūrayitvā ca kumārāṃśca sarāghavān |
viśvāmitre gate rājā vaidehaṃ mithilādhipam |
āpṛṣṭvā'tha jagāmāśu rājā daśarathaḥ purīm || 2 ||
gacchantaṃ taṃ tu rājānamanvagacchannarādhipaḥ || 3 ||
atha rājā videhānāṃ dadau kanyādhanaṃ bahu |
gavāṃ śatasahasrāṇi bahūni mithileśvaraḥ |
kambalānāṃ ca mukhyānāṃ kṣaumakoṭyambarāṇi ca || 4 ||
hastyaśvarathapādātaṃ divyarūpaṃ svalaṅkṛtam |
dadau kanyāpitā tāsāṃ dāsīdāsamanuttamam || 5 ||
hiraṇyasya suvarṇasya muktānāṃ vidrumasya ca || 6 ||
dadau paramasaṃhṛṣṭaḥ kanyādhanamanuttamam |
dattvā bahu dhanaṃ rājā samanujñāpya pārthivam || 7 ||
praviveśa svanilayaṃ mithilāṃ mithileśvaraḥ |
rājā'pyayodhyādhipatissaha putrairmahātmabhiḥ |
ṛṣīn sarvān puraskṛtya jagāma sabalānugaḥ || 8 ||
gacchantaṃ taṃ naravyāghraṃ sarṣisaṅghaṃ sarāghavam || 9 ||
ghorāḥ sma pakṣiṇo vāco vyāharanti tatastataḥ |
bhaumāścaiva mṛgā ssarve gacchanti sma pradakṣiṇam || 10 ||
tān dṛṣṭvā rājaśārdūlo vasiṣṭhaṃ paryapṛcchata |
asaumyāḥ pakṣiṇo ghorā mṛgāścāpi pradakṣiṇāḥ || 11 ||
kimidaṃ hṛdayotkampi mano mama viṣīdati |
rājño daśarathasyaitacchrutvā vākyaṃ mahānṛṣiḥ || 12 ||
uvāca madhurāṃ vāṇīṃ śrūyatāmasya yatphalam |
upasthitaṃ bhayaṃ ghoraṃ divyaṃ pakṣimukhāccyutam || 13 ||
mṛgāḥ praśamayantyete santāpastyajyatāmayam |
teṣāṃ saṃvadatāṃ tatra vāyuḥ prādurbabhūva ha || 14 ||
kampayan pṛthivīṃ sarvāṃ pātayaṃśca drumāñcchubhān |
tamasā saṃvṛtassūrya ssarvā na prababhurdiśa || 15 ||
bhasmanā cāvṛtaṃ sarvaṃ sammūḍhamiva tadbalam |
vasiṣṭhaścarṣayaścānye rājā ca sasutastadā || 16 ||
saṃsajñā iva tatrāsan sarvamanyadvicetanam |
tasmiṃstamasi ghore tu bhasmacchanneva sā camūḥ || 17 ||
dadarśa bhīmasaṅkāśaṃ jaṭāmaṇḍaladhāriṇam |
bhārgavaṃ jāmadagnyaṃ taṃ rājarājavimardinam || 18 ||
kailāsamiva durdharṣaṃ kālāgnimiva dussaham |
jvalantamiva tejobhirdurnirīkṣyaṃ pṛthagjanaiḥ || 19 ||
skandhe cāsajya paraśuṃ dhanurvidyudgaṇopamam |
pragṛhya śaramukhyaṃ ca tripuraghnaṃ yathā śivam || 20 ||
taṃ dṛṣṭvā bhīmasaṅkāśaṃ jvalantamiva pāvakam |
vasiṣṭhapramukhā viprā japahomaparāyaṇāḥ || 21 ||
saṅgatā munayassarve sañjajalpuratho mithaḥ |
kaccitpitṛvadhāmarṣī kṣatraṃ notsādayiṣyati || 22 ||
pūrvaṃ kṣatravadhaṃ kṛtvā gatamanyurgatajvaraḥ |
kṣatrasyotsādanaṃ bhūyo na khalvasya cikīrṣitam || 23 ||
evamuktvā'rghyamādāya bhārgavaṃ bhīmadarśanam |
ṛṣayo rāma rāmeti vaco madhuramabruvan || 24 ||
pratigṛhya tu tāṃ pūjāmṛṣidattāṃ pratāpavān |
rāmaṃ dāśarathiṃ rāmo jāmadagnyo'bhyabhāṣata || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe catuḥsaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.