ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಬಾಲಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಏಕಚತ್ವಾರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಪುತ್ರಾಂಶ್ಚಿರಗತಾನ್ ಜ್ಞಾತ್ವಾ ಸಗರೋ ರಘುನನ್ದನ ।
ನಪ್ತಾರಮಬ್ರವೀದ್ರಾಜಾ ದೀಪ್ಯಮಾನಂ ಸ್ವತೇಜಸಾ ॥ 1 ॥
ಶೂರಶ್ಚ ಕೃತವಿದ್ಯಶ್ಚ ಪೂರ್ವೈಸ್ತುಲ್ಯೋಽಸಿ ತೇಜಸಾ ।
ಪಿತೃಣಾಂ ಗತಿಮನ್ವಿಚ್ಛ ಯೇನ ಚಾಶ್ವೋಽಪವಾಹಿತಃ ॥ 2 ॥
ಅನ್ತರ್ಭೌಮಾನಿ ಸತ್ತ್ವಾನಿ ವೀರ್ಯವನ್ತಿ ಮಹಾನ್ತಿ ಚ ।
ತೇಷಾಂ ತ್ವಂ ಪ್ರತಿಘಾತಾರ್ಥಂ ಸಾಸ್ತ್ರಂ ಗೃಹ್ಣೀಷ್ವ ಕಾರ್ಮುಕಮ್ ॥ 3 ॥
ಅಭಿವಾದ್ಯಾಭಿವಾದ್ಯಾಂಸ್ತ್ವಂ ಹತ್ವಾ ವಿಘ್ನಕರಾನಪಿ ।
ಸಿದ್ಧಾರ್ಥಸ್ಸನ್ನಿವರ್ತಸ್ವ ಮಮ ಯಜ್ಞಸ್ಯ ಪಾರಗಃ ॥ 4 ॥
ಏವಮುಕ್ತೋಂಽಶುಮಾನ್ಸಮ್ಯಕ್ ಸಗರೇಣ ಮಹಾತ್ಮನಾ ।
ಧನುರಾದಾಯ ಖಡ್ಗಂ ಚ ಜಗಾಮ ಲಘುವಿಕ್ರಮಃ ॥ 5 ॥
ಸ ಖಾತಂ ಪಿತೃಭಿರ್ಮಾರ್ಗಮನ್ತರ್ಭೌಮಂ ಮಹಾತ್ಮಭಿಃ ।
ಪ್ರಾಪದ್ಯತ ನರಶ್ರೇಷ್ಠ ತೇನ ರಾಜ್ಞಾಽಭಿಚೋದಿತಃ ॥ 6 ॥
ದೈತ್ಯದಾನವರಕ್ಷೋಭಿಃ ಪಿಶಾಚಪತಗೋರಗೈಃ ।
ಪೂಜ್ಯಮಾನಂ ಮಹಾತೇಜಾ ದಿಶಾಗಜಮಪಶ್ಯತ ॥ 7 ॥
ಸ ತಂ ಪ್ರದಕ್ಷಿಣಂ ಕೃತ್ವಾ ಪೃಷ್ಟ್ವಾ ಚಾಪಿ ನಿರಾಮಯಮ್ ।
ಪಿತೃನ್ ಸ ಪರಿಪಪ್ರಚ್ಛ ವಾಜಿಹರ್ತಾರಮೇವ ಚ ॥ 8 ॥
ದಿಶಾಗಜಸ್ತು ತಚ್ಛ್ರುತ್ವಾ ಪ್ರತ್ಯಾಹಾಂಶುಮತೋ ವಚಃ ।
ಆಸಮಞ್ಜ ಕೃತಾರ್ಥಸ್ತ್ವಂ ಸಹಾಶ್ವಶ್ಶೀಘ್ರಮೇಷ್ಯಸಿ ॥ 9 ॥
ತಸ್ಯ ತದ್ವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ಸರ್ವಾನೇವ ದಿಶಾಗಜಾನ್ ।
ಯಥಾಕ್ರಮಂ ಯಥಾನ್ಯಾಯಂ ಪ್ರಷ್ಟುಂ ಸಮುಪಚಕ್ರಮೇ ॥ 10 ॥
ತೈಶ್ಚ ಸರ್ವೈರ್ದಿಶಾಪಾಲೈರ್ವಾಕ್ಯಜ್ಞೈರ್ವಾಕ್ಯಕೋವಿದೈಃ ।
ಪೂಜಿತಸ್ಸಹಯಶ್ಚೈವ ಗನ್ತಾಽಸೀತ್ಯಭಿಚೋದಿತಃ ॥ 11 ॥
ತೇಷಾಂ ತದ್ವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ಜಗಾಮ ಲಘುವಿಕ್ರಮಃ ।
ಭಸ್ಮರಾಶೀಕೃತಾ ಯತ್ರ ಪಿತರಸ್ತಸ್ಯ ಸಾಗರಾಃ ॥ 12 ॥
ಸ ದುಃಖವಶಮಾಪನ್ನಸ್ತ್ವಸಮಞ್ಜಸುತಸ್ತದಾ ।
ಚುಕ್ರೋಶ ಪರಮಾರ್ತಸ್ತು ವಧಾತ್ತೇಷಾಂ ಸುದುಃಖಿತಃ ॥ 13 ॥
ಯಜ್ಞೀಯಂ ಚ ಹಯಂ ತತ್ರ ಚರನ್ತಮವಿದೂರತಃ ।
ದದರ್ಶ ಪುರುಷವ್ಯಾಘ್ರೋ ದುಃಖಶೋಕಸಮನ್ವಿತಃ ॥ 14 ॥
ಸ ತೇಷಾಂ ರಾಜಪುತ್ರಾಣಾಂ ಕರ್ತುಕಾಮೋ ಜಲಕ್ರಿಯಾಮ್ ।
ಸಲಿಲಾರ್ಥೀ ಮಹಾತೇಜಾ ನ ಚಾಪಶ್ಯಜ್ಜಲಾಶಯಮ್ ॥ 15 ॥
ವಿಸಾರ್ಯ ನಿಪುಣಾಂ ದೃಷ್ಟಿಂ ತತೋಽಪಶ್ಯತ್ಖಗಾಧಿಪಮ್ ।
ಪಿತೃಣಾಂ ಮಾತುಲಂ ರಾಮ ಸುಪರ್ಣಮನಿಲೋಪಮಮ್ ॥ 16 ॥
ಸ ಚೈವಮಬ್ರವೀದ್ವಾಕ್ಯಂ ವೈನತೇಯೋ ಮಹಾಬಲ ಃ ।
ಮಾ ಶುಚಃ ಪುರುಷವ್ಯಾಘ್ರ ವಧೋಽಯಂ ಲೋಕಸಮ್ಮತಃ ॥ 17 ॥
ಕಪಿಲೇನಾಪ್ರಮೇಯೇನ ದಗ್ಧಾ ಹೀಮೇ ಮಹಾಬಲಾಃ ।
ಸಲಿಲಂ ನಾರ್ಹಸಿ ಪ್ರಾಜ್ಞ ದಾತುಮೇಷಾಂ ಹಿ ಲೌಕಿಕಮ್ ॥ 18 ॥
ಗಙ್ಗಾ ಹಿಮವತೋ ಜ್ಯೇಷ್ಠಾ ದುಹಿತಾ ಪುರುಷರ್ಷಭ ।
ತಸ್ಯಾಂ ಕುರು ಮಹಾಬಾಹೋ ಪಿತೃಣಾಂ ತು ಜಲಕ್ರಿಯಾಮ್ ॥ 19 ॥
ಭಸ್ಮರಾಶೀಕೃತಾನೇತಾನ್ ಪ್ಲಾವಯೇಲ್ಲೋಕಪಾವನೀ ।
ತಯಾ ಕ್ಲಿನ್ನಮಿದಂ ಭಸ್ಮ ಗಙ್ಗಯಾ ಲೋಕಕಾನ್ತಯಾ ॥ 20 ॥
ಷಷ್ಟಿಂ ಪುತ್ರಸಹಸ್ರಾಣಿ ಸ್ವರ್ಗಲೋಕಂ ಚ ನೇಷ್ಯತಿ ।
ಗಚ್ಛ ಚಾಶ್ವಂ ಮಹಾಭಾಗ ತಂ ಗೃಹ್ಯ ಪುರುಷರ್ಷಭ ॥ 21 ॥
ಯಜ್ಞಂ ಪೈತಾಮಹಂ ವೀರ ಸಂವರ್ತಯಿತುಮರ್ಹಸಿ ।
ಸುಪರ್ಣವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ಸೋಂಽಶುಮಾನತಿವೀರ್ಯವಾನ್ ॥ 22 ॥
ತ್ವರಿತಂ ಹಯಮಾದಾಯ ಪುನರಾಯಾನ್ಮಹಾಯಶಾಃ ।
ತತೋ ರಾಜಾನಮಾಸಾದ್ಯ ದೀಕ್ಷಿತಂ ರಘುನನ್ದನ ॥ 23 ॥
ನ್ಯವೇದಯದ್ಯಥಾವೃತ್ತಂ ಸುಪರ್ಣವಚನಂ ತಥಾ ।
ತಚ್ಛ್ರುತ್ವಾ ಘೋರಸಙ್ಕಾಶಂ ವಾಕ್ಯಮಂಶುಮತೋ ನೃಪಃ ॥ 24 ॥
ಯಜ್ಞಂ ನಿವರ್ತಯಾಮಾಸ ಯಥಾಕಲ್ಪಂ ಯಥಾವಿಧಿ ।
ಸ್ವಪುರಂ ಚಾಗಮಚ್ಛ್ರೀಮಾನಿಷ್ಟಯಜ್ಞೋಮಹೀಪತಿಃ ॥ 25 ॥
ಗಙ್ಗಾಯಾಶ್ಚಾಗಮೇ ರಾಜಾ ನಿಶ್ಚಯಂ ನಾಧ್ಯಗಚ್ಛತ ।
ಅಕೃತ್ವಾ ನಿಶ್ಚಯಂ ರಾಜಾ ಕಾಲೇನ ಮಹತಾ ಮಹಾನ್ ।
ತ್ರಿಂಶದ್ವರ್ಷಸಹಸ್ರಾಣಿ ರಾಜ್ಯಂ ಕೃತ್ವಾ ದಿವಂ ಗತಃ ॥ 26 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಬಾಲಕಾಣ್ಡೇ ಏಕಚತ್ವಾರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ekacatvāriṃśassargaḥ |
putrāṃściragatān jñātvā sagaro raghunandana |
naptāramabravīdrājā dīpyamānaṃ svatejasā || 1 ||
śūraśca kṛtavidyaśca pūrvaistulyo'si tejasā |
pitṛṇāṃ gatimanviccha yena cāśvo'pavāhitaḥ || 2 ||
antarbhaumāni sattvāni vīryavanti mahānti ca |
teṣāṃ tvaṃ pratighātārthaṃ sāstraṃ gṛhṇīṣva kārmukam || 3 ||
abhivādyābhivādyāṃstvaṃ hatvā vighnakarānapi |
siddhārthassannivartasva mama yajñasya pāragaḥ || 4 ||
evamuktoṃ'śumānsamyak sagareṇa mahātmanā |
dhanurādāya khaḍgaṃ ca jagāma laghuvikramaḥ || 5 ||
sa khātaṃ pitṛbhirmārgamantarbhaumaṃ mahātmabhiḥ |
prāpadyata naraśreṣṭha tena rājñā'bhicoditaḥ || 6 ||
daityadānavarakṣobhiḥ piśācapatagoragaiḥ |
pūjyamānaṃ mahātejā diśāgajamapaśyata || 7 ||
sa taṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā pṛṣṭvā cāpi nirāmayam |
pitṛn sa paripapraccha vājihartārameva ca || 8 ||
diśāgajastu tacchrutvā pratyāhāṃśumato vacaḥ |
āsamañja kṛtārthastvaṃ sahāśvaśśīghrameṣyasi || 9 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā sarvāneva diśāgajān |
yathākramaṃ yathānyāyaṃ praṣṭuṃ samupacakrame || 10 ||
taiśca sarvairdiśāpālairvākyajñairvākyakovidaiḥ |
pūjitassahayaścaiva gantā'sītyabhicoditaḥ || 11 ||
teṣāṃ tadvacanaṃ śrutvā jagāma laghuvikramaḥ |
bhasmarāśīkṛtā yatra pitarastasya sāgarāḥ || 12 ||
sa duḥkhavaśamāpannastvasamañjasutastadā |
cukrośa paramārtastu vadhātteṣāṃ suduḥkhitaḥ || 13 ||
yajñīyaṃ ca hayaṃ tatra carantamavidūrataḥ |
dadarśa puruṣavyāghro duḥkhaśokasamanvitaḥ || 14 ||
sa teṣāṃ rājaputrāṇāṃ kartukāmo jalakriyām |
salilārthī mahātejā na cāpaśyajjalāśayam || 15 ||
visārya nipuṇāṃ dṛṣṭiṃ tato'paśyatkhagādhipam |
pitṛṇāṃ mātulaṃ rāma suparṇamanilopamam || 16 ||
sa caivamabravīdvākyaṃ vainateyo mahābala ḥ |
mā śucaḥ puruṣavyāghra vadho'yaṃ lokasammataḥ || 17 ||
kapilenāprameyena dagdhā hīme mahābalāḥ |
salilaṃ nārhasi prājña dātumeṣāṃ hi laukikam || 18 ||
gaṅgā himavato jyeṣṭhā duhitā puruṣarṣabha |
tasyāṃ kuru mahābāho pitṛṇāṃ tu jalakriyām || 19 ||
bhasmarāśīkṛtānetān plāvayellokapāvanī |
tayā klinnamidaṃ bhasma gaṅgayā lokakāntayā || 20 ||
ṣaṣṭiṃ putrasahasrāṇi svargalokaṃ ca neṣyati |
gaccha cāśvaṃ mahābhāga taṃ gṛhya puruṣarṣabha || 21 ||
yajñaṃ paitāmahaṃ vīra saṃvartayitumarhasi |
suparṇavacanaṃ śrutvā soṃ'śumānativīryavān || 22 ||
tvaritaṃ hayamādāya punarāyānmahāyaśāḥ |
tato rājānamāsādya dīkṣitaṃ raghunandana || 23 ||
nyavedayadyathāvṛttaṃ suparṇavacanaṃ tathā |
tacchrutvā ghorasaṅkāśaṃ vākyamaṃśumato nṛpaḥ || 24 ||
yajñaṃ nivartayāmāsa yathākalpaṃ yathāvidhi |
svapuraṃ cāgamacchrīmāniṣṭayajñomahīpatiḥ || 25 ||
gaṅgāyāścāgame rājā niścayaṃ nādhyagacchata |
akṛtvā niścayaṃ rājā kālena mahatā mahān |
triṃśadvarṣasahasrāṇi rājyaṃ kṛtvā divaṃ gataḥ || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ekacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ एकचत्वारिंशस्सर्गः ।
पुत्रांश्चिरगतान् ज्ञात्वा सगरो रघुनन्दन ।
नप्तारमब्रवीद्राजा दीप्यमानं स्वतेजसा ॥ 1 ॥
शूरश्च कृतविद्यश्च पूर्वैस्तुल्योऽसि तेजसा ।
पितृणां गतिमन्विच्छ येन चाश्वोऽपवाहितः ॥ 2 ॥
अन्तर्भौमानि सत्त्वानि वीर्यवन्ति महान्ति च ।
तेषां त्वं प्रतिघातार्थं सास्त्रं गृह्णीष्व कार्मुकम् ॥ 3 ॥
अभिवाद्याभिवाद्यांस्त्वं हत्वा विघ्नकरानपि ।
सिद्धार्थस्सन्निवर्तस्व मम यज्ञस्य पारगः ॥ 4 ॥
एवमुक्तोंऽशुमान्सम्यक् सगरेण महात्मना ।
धनुरादाय खड्गं च जगाम लघुविक्रमः ॥ 5 ॥
स खातं पितृभिर्मार्गमन्तर्भौमं महात्मभिः ।
प्रापद्यत नरश्रेष्ठ तेन राज्ञाऽभिचोदितः ॥ 6 ॥
दैत्यदानवरक्षोभिः पिशाचपतगोरगैः ।
पूज्यमानं महातेजा दिशागजमपश्यत ॥ 7 ॥
स तं प्रदक्षिणं कृत्वा पृष्ट्वा चापि निरामयम् ।
पितृन् स परिपप्रच्छ वाजिहर्तारमेव च ॥ 8 ॥
दिशागजस्तु तच्छ्रुत्वा प्रत्याहांशुमतो वचः ।
आसमञ्ज कृतार्थस्त्वं सहाश्वश्शीघ्रमेष्यसि ॥ 9 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा सर्वानेव दिशागजान् ।
यथाक्रमं यथान्यायं प्रष्टुं समुपचक्रमे ॥ 10 ॥
तैश्च सर्वैर्दिशापालैर्वाक्यज्ञैर्वाक्यकोविदैः ।
पूजितस्सहयश्चैव गन्ताऽसीत्यभिचोदितः ॥ 11 ॥
तेषां तद्वचनं श्रुत्वा जगाम लघुविक्रमः ।
भस्मराशीकृता यत्र पितरस्तस्य सागराः ॥ 12 ॥
स दुःखवशमापन्नस्त्वसमञ्जसुतस्तदा ।
चुक्रोश परमार्तस्तु वधात्तेषां सुदुःखितः ॥ 13 ॥
यज्ञीयं च हयं तत्र चरन्तमविदूरतः ।
ददर्श पुरुषव्याघ्रो दुःखशोकसमन्वितः ॥ 14 ॥
स तेषां राजपुत्राणां कर्तुकामो जलक्रियाम् ।
सलिलार्थी महातेजा न चापश्यज्जलाशयम् ॥ 15 ॥
विसार्य निपुणां दृष्टिं ततोऽपश्यत्खगाधिपम् ।
पितृणां मातुलं राम सुपर्णमनिलोपमम् ॥ 16 ॥
स चैवमब्रवीद्वाक्यं वैनतेयो महाबल ः ।
मा शुचः पुरुषव्याघ्र वधोऽयं लोकसम्मतः ॥ 17 ॥
कपिलेनाप्रमेयेन दग्धा हीमे महाबलाः ।
सलिलं नार्हसि प्राज्ञ दातुमेषां हि लौकिकम् ॥ 18 ॥
गङ्गा हिमवतो ज्येष्ठा दुहिता पुरुषर्षभ ।
तस्यां कुरु महाबाहो पितृणां तु जलक्रियाम् ॥ 19 ॥
भस्मराशीकृतानेतान् प्लावयेल्लोकपावनी ।
तया क्लिन्नमिदं भस्म गङ्गया लोककान्तया ॥ 20 ॥
षष्टिं पुत्रसहस्राणि स्वर्गलोकं च नेष्यति ।
गच्छ चाश्वं महाभाग तं गृह्य पुरुषर्षभ ॥ 21 ॥
यज्ञं पैतामहं वीर संवर्तयितुमर्हसि ।
सुपर्णवचनं श्रुत्वा सोंऽशुमानतिवीर्यवान् ॥ 22 ॥
त्वरितं हयमादाय पुनरायान्महायशाः ।
ततो राजानमासाद्य दीक्षितं रघुनन्दन ॥ 23 ॥
न्यवेदयद्यथावृत्तं सुपर्णवचनं तथा ।
तच्छ्रुत्वा घोरसङ्काशं वाक्यमंशुमतो नृपः ॥ 24 ॥
यज्ञं निवर्तयामास यथाकल्पं यथाविधि ।
स्वपुरं चागमच्छ्रीमानिष्टयज्ञोमहीपतिः ॥ 25 ॥
गङ्गायाश्चागमे राजा निश्चयं नाध्यगच्छत ।
अकृत्वा निश्चयं राजा कालेन महता महान् ।
त्रिंशद्वर्षसहस्राणि राज्यं कृत्वा दिवं गतः ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे एकचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ekacatvāriṃśassargaḥ |
putrāṃściragatān jñātvā sagaro raghunandana |
naptāramabravīdrājā dīpyamānaṃ svatejasā || 1 ||
śūraśca kṛtavidyaśca pūrvaistulyo'si tejasā |
pitṛṇāṃ gatimanviccha yena cāśvo'pavāhitaḥ || 2 ||
antarbhaumāni sattvāni vīryavanti mahānti ca |
teṣāṃ tvaṃ pratighātārthaṃ sāstraṃ gṛhṇīṣva kārmukam || 3 ||
abhivādyābhivādyāṃstvaṃ hatvā vighnakarānapi |
siddhārthassannivartasva mama yajñasya pāragaḥ || 4 ||
evamuktoṃ'śumānsamyak sagareṇa mahātmanā |
dhanurādāya khaḍgaṃ ca jagāma laghuvikramaḥ || 5 ||
sa khātaṃ pitṛbhirmārgamantarbhaumaṃ mahātmabhiḥ |
prāpadyata naraśreṣṭha tena rājñā'bhicoditaḥ || 6 ||
daityadānavarakṣobhiḥ piśācapatagoragaiḥ |
pūjyamānaṃ mahātejā diśāgajamapaśyata || 7 ||
sa taṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā pṛṣṭvā cāpi nirāmayam |
pitṛn sa paripapraccha vājihartārameva ca || 8 ||
diśāgajastu tacchrutvā pratyāhāṃśumato vacaḥ |
āsamañja kṛtārthastvaṃ sahāśvaśśīghrameṣyasi || 9 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā sarvāneva diśāgajān |
yathākramaṃ yathānyāyaṃ praṣṭuṃ samupacakrame || 10 ||
taiśca sarvairdiśāpālairvākyajñairvākyakovidaiḥ |
pūjitassahayaścaiva gantā'sītyabhicoditaḥ || 11 ||
teṣāṃ tadvacanaṃ śrutvā jagāma laghuvikramaḥ |
bhasmarāśīkṛtā yatra pitarastasya sāgarāḥ || 12 ||
sa duḥkhavaśamāpannastvasamañjasutastadā |
cukrośa paramārtastu vadhātteṣāṃ suduḥkhitaḥ || 13 ||
yajñīyaṃ ca hayaṃ tatra carantamavidūrataḥ |
dadarśa puruṣavyāghro duḥkhaśokasamanvitaḥ || 14 ||
sa teṣāṃ rājaputrāṇāṃ kartukāmo jalakriyām |
salilārthī mahātejā na cāpaśyajjalāśayam || 15 ||
visārya nipuṇāṃ dṛṣṭiṃ tato'paśyatkhagādhipam |
pitṛṇāṃ mātulaṃ rāma suparṇamanilopamam || 16 ||
sa caivamabravīdvākyaṃ vainateyo mahābala ḥ |
mā śucaḥ puruṣavyāghra vadho'yaṃ lokasammataḥ || 17 ||
kapilenāprameyena dagdhā hīme mahābalāḥ |
salilaṃ nārhasi prājña dātumeṣāṃ hi laukikam || 18 ||
gaṅgā himavato jyeṣṭhā duhitā puruṣarṣabha |
tasyāṃ kuru mahābāho pitṛṇāṃ tu jalakriyām || 19 ||
bhasmarāśīkṛtānetān plāvayellokapāvanī |
tayā klinnamidaṃ bhasma gaṅgayā lokakāntayā || 20 ||
ṣaṣṭiṃ putrasahasrāṇi svargalokaṃ ca neṣyati |
gaccha cāśvaṃ mahābhāga taṃ gṛhya puruṣarṣabha || 21 ||
yajñaṃ paitāmahaṃ vīra saṃvartayitumarhasi |
suparṇavacanaṃ śrutvā soṃ'śumānativīryavān || 22 ||
tvaritaṃ hayamādāya punarāyānmahāyaśāḥ |
tato rājānamāsādya dīkṣitaṃ raghunandana || 23 ||
nyavedayadyathāvṛttaṃ suparṇavacanaṃ tathā |
tacchrutvā ghorasaṅkāśaṃ vākyamaṃśumato nṛpaḥ || 24 ||
yajñaṃ nivartayāmāsa yathākalpaṃ yathāvidhi |
svapuraṃ cāgamacchrīmāniṣṭayajñomahīpatiḥ || 25 ||
gaṅgāyāścāgame rājā niścayaṃ nādhyagacchata |
akṛtvā niścayaṃ rājā kālena mahatā mahān |
triṃśadvarṣasahasrāṇi rājyaṃ kṛtvā divaṃ gataḥ || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ekacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.