𑌗𑍀𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑍈𑌰𑌰𑍍𑌥𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑍋 𑌦𑌶𑌮𑍁𑌖𑌨𑌿𑌧𑌨𑌂 𑌕𑍋𑌸𑌲𑍇𑌷𑍍𑌵𑍃𑌶𑍍𑌯𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑍇
𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍀𑌯𑌾𑌮𑌿𑌷𑍍𑌟𑌿𑌮𑌿𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌦𑌦𑍁𑌷𑌿 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌾𑌭𑍃𑌤𑍇 𑌪𑌾𑌯𑌸𑌾𑌗𑍍𑌰𑍍𑌯𑌮𑍍 ।
𑌤𑌦𑍍𑌭𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌤𑌤𑍍𑌪𑍁𑌰𑌨𑍍𑌧𑍍𑌰𑍀𑌷𑍍𑌵𑌪𑌿 𑌤𑌿𑌸𑍃𑌷𑍁 𑌸𑌮𑌂 𑌜𑌾𑌤𑌗𑌰𑍍𑌭𑌾𑌸𑍁 𑌜𑌾𑌤𑍋
𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍇𑌨 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑌥 𑌭𑌰𑌤𑍇𑌨𑌾𑌪𑌿 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑌨𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾 ॥1॥
𑌕𑍋𑌦𑌣𑍍𑌡𑍀 𑌕𑍗𑌶𑌿𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌕𑍍𑌰𑌤𑍁𑌵𑌰𑌮𑌵𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍇𑌨𑌾𑌨𑍁𑌯𑌾𑌤𑍋
𑌯𑌾𑌤𑍋𑌽𑌭𑍂𑌸𑍍𑌤𑌾𑌤𑌵𑌾𑌚𑌾 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌕𑌥𑌿𑌤𑌮𑌨𑍁𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌧𑍍𑌵𑌖𑍇𑌦𑌃 ।
𑌨𑍃𑌣𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌯 𑌬𑌾𑌣𑍈𑌰𑍍𑌮𑍁𑌨𑌿𑌵𑌚𑌨𑌬𑌲𑌾𑌤𑍍𑌤𑌾𑌟𑌕𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌟𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾
𑌲𑌬𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌜𑌾𑌲𑌂 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌵𑌨𑌮𑌗𑌮𑍋 𑌦𑍇𑌵 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌾𑌖𑍍𑌯𑌮𑍍 ॥2॥
𑌮𑌾𑌰𑍀𑌚𑌂 𑌦𑍍𑌰𑌾𑌵𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌖𑌶𑌿𑌰𑌸𑌿 𑌶𑌰𑍈𑌰𑌨𑍍𑌯𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌨𑌿𑌘𑍍𑌨𑌨𑍍
𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑌹𑌲𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑌥𑌿 𑌪𑌦𑌰𑌜𑌸𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑌗𑍇𑌹𑌮𑍍 ।
𑌭𑌿𑌨𑍍𑌦𑌾𑌨𑌶𑍍𑌚𑌾𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌚𑍂𑌡𑌂 𑌧𑌨𑍁𑌰𑌵𑌨𑌿𑌸𑍁𑌤𑌾𑌮𑌿𑌨𑍍𑌦𑌿𑌰𑌾𑌮𑍇𑌵 𑌲𑌬𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾
𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌥𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌭𑌿𑌰𑌪𑌿 𑌚 𑌸𑌮𑌂 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍃𑌵𑍀𑌰𑍈𑌸𑍍𑌸𑌦𑌾𑌰𑍈𑌃 ॥3॥
𑌆𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑌾𑌨𑍇 𑌰𑍁𑌷𑌾𑌨𑍍𑌧𑍇 𑌭𑍃𑌗𑍁𑌕𑍁𑌲 𑌤𑌿𑌲𑌕𑍇 𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑌮𑌯𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌵𑌤𑍇𑌜𑍋
𑌯𑌾𑌤𑍇 𑌯𑌾𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌯𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑍁𑌖𑌮𑌿𑌹 𑌨𑌿𑌵𑌸𑌨𑍍 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌯𑌾 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑍇 ।
𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌘𑍍𑌨𑍇𑌨𑍈𑌕𑌦𑌾𑌥𑍋 𑌗𑌤𑌵𑌤𑌿 𑌭𑌰𑌤𑍇 𑌮𑌾𑌤𑍁𑌲𑌸𑍍𑌯𑌾𑌧𑌿𑌵𑌾𑌸𑌂
𑌤𑌾𑌤𑌾𑌰𑌬𑍍𑌧𑍋𑌽𑌭𑌿𑌷𑍇𑌕𑌸𑍍𑌤𑌵 𑌕𑌿𑌲 𑌵𑌿𑌹𑌤𑌃 𑌕𑍇𑌕𑌯𑌾𑌧𑍀𑌶𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑌾 ॥4॥
𑌤𑌾𑌤𑍋𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌯𑌾𑌤𑍁𑌕𑌾𑌮𑍋 𑌵𑌨𑌮𑌨𑍁𑌜𑌵𑌧𑍂𑌸𑌂𑌯𑍁𑌤𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌧𑌾𑌰𑌃
𑌪𑍗𑌰𑌾𑌨𑌾𑌰𑍁𑌧𑍍𑌯 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑍇 𑌗𑍁𑌹𑌨𑌿𑌲𑌯𑌗𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌜𑌟𑌾𑌚𑍀𑌰𑌧𑌾𑌰𑍀।
𑌨𑌾𑌵𑌾 𑌸𑌨𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌯 𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾𑌮𑌧𑌿𑌪𑌦𑌵𑌿 𑌪𑍁𑌨𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌭𑌰𑌦𑍍𑌵𑌾𑌜𑌮𑌾𑌰𑌾-
𑌨𑍍𑌨𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌹𑍇𑌤𑍋𑌰𑌤𑌿𑌸𑍁𑌖𑌮𑌵𑌸𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌕𑍂𑌟𑍇 𑌗𑌿𑌰𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍇 ॥5॥
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌤𑌿𑌖𑌿𑌨𑍍𑌨𑌂 𑌖𑌲𑍁 𑌭𑌰𑌤𑌮𑍁𑌖𑌾𑌤𑍍 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌯𑌾𑌤𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌤𑌾𑌤𑌂
𑌤𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌦𑌤𑍍𑌵𑌾𑌽𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌨𑌿𑌦𑌧𑌿𑌥 𑌭𑌰𑌤𑍇 𑌪𑌾𑌦𑍁𑌕𑌾𑌂 𑌮𑍇𑌦𑌿𑌨𑍀𑌂 𑌚
𑌅𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂 𑌨𑌤𑍍𑌵𑌾𑌽𑌥 𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌨𑌮𑌤𑌿𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌂 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌕𑌂 𑌚𑌣𑍍𑌡𑌕𑌾𑌯𑌂
𑌹𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌧𑌂 𑌸𑍁𑌗𑌤𑌿𑌮𑌕𑌲𑌯𑌶𑍍𑌚𑌾𑌰𑍁 𑌭𑍋𑌃 𑌶𑌾𑌰𑌭𑌙𑍍𑌗𑍀𑌮𑍍 ॥6॥
𑌨𑌤𑍍𑌵𑌾𑌽𑌗𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌾𑌶𑌰𑌨𑌿𑌕𑌰𑌸𑌪𑌤𑍍𑌰𑌾𑌕𑍃𑌤𑌿𑌂 𑌤𑌾𑌪𑌸𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌶𑍍𑌰𑍗𑌷𑍀𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍈𑌷𑍀 𑌤𑌦𑌨𑍁 𑌚 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌨𑌾 𑌵𑍈𑌷𑍍𑌣𑌵𑍇 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌚𑌾𑌪𑍇 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌦𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌪𑌥𑌿 𑌪𑌿𑌤𑍃𑌸𑍁𑌹𑍃𑌦𑌂 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌭𑍂𑌯𑍋 𑌜𑌟𑌾𑌯𑍁𑌂
𑌮𑍋𑌦𑌾𑌤𑍍 𑌗𑍋𑌦𑌾𑌤𑌟𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌪𑌰𑌿𑌰𑌮𑌸𑌿 𑌪𑍁𑌰𑌾 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌟𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌵𑌧𑍂𑌟𑍍𑌯𑌾 ॥7॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌶𑍂𑌰𑍍𑌪𑌣𑌖𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌦𑌨𑌚𑌲𑌧𑍃𑌤𑍇𑌰𑌰𑍍𑌥𑌨𑍈𑌰𑍍𑌨𑌿𑌸𑍍𑌸𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾
𑌤𑌾𑌂 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍗 𑌵𑌿𑌸𑍃𑌜𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌬𑌲𑌤𑌮𑌰𑍁𑌷𑌾 𑌤𑍇𑌨 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌲𑍂𑌨𑌨𑌾𑌸𑌾𑌮𑍍 ।
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑍈𑌨𑌾𑌂 𑌰𑍁𑌷𑍍𑌟𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌖𑌰𑌮𑌭𑌿𑌪𑌤𑌿𑌤𑌂 𑌦𑍂𑌷𑌣𑌂 𑌚 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑌂
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌹𑌿𑌂𑌸𑍀𑌰𑌾𑌶𑌰𑌾𑌨𑌪𑍍𑌯𑌯𑍁𑌤𑌸𑌮𑌧𑌿𑌕𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌦𑌕𑍍𑌷𑌤𑍋𑌷𑍍𑌮𑌾 ॥8॥
𑌸𑍋𑌦𑌰𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌵𑌾𑌰𑍍𑌤𑌾𑌵𑌿𑌵𑌶𑌦𑌶𑌮𑍁𑌖𑌾𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑌮𑌾𑌰𑍀𑌚𑌮𑌾𑌯𑌾-
𑌸𑌾𑌰𑌙𑍍𑌗 𑌸𑌾𑌰𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌪𑍃𑌹𑌿𑌤𑌮𑌨𑍁𑌗𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌵𑌧𑍀𑌰𑍍𑌬𑌾𑌣𑌘𑌾𑌤𑌮𑍍 ।
𑌤𑌨𑍍𑌮𑌾𑌯𑌾𑌕𑍍𑌰𑌨𑍍𑌦𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑌾𑌪𑌿𑌤𑌭𑌵𑌦𑌨𑍁𑌜𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌸𑍍𑌤𑌾𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌷𑍀-
𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨𑌾𑌰𑍍𑌤𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌮𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌕𑌿𑌮𑌪𑌿 𑌮𑍁𑌦𑌮𑌧𑌾𑌸𑍍𑌤𑌦𑍍𑌵𑌧𑍋𑌪𑌾𑌯𑌲𑌾𑌭𑌾𑌤𑍍 ॥9॥
𑌭𑍂𑌯𑌸𑍍𑌤𑌨𑍍𑌵𑍀𑌂 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌨𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑌹𑍃𑌤 𑌦𑌶𑌮𑍁𑌖𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌦𑍍𑌵𑌧𑍂𑌂 𑌮𑌦𑍍𑌵𑌧𑍇𑌨𑍇-
𑌤𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌯𑌾𑌤𑍇 𑌜𑌟𑌾𑌯𑍗 𑌦𑌿𑌵𑌮𑌥 𑌸𑍁𑌹𑍃𑌦𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌤𑌨𑍋𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌤𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌮𑍍 ।
𑌗𑍃𑌹𑍍𑌣𑌾𑌨𑌂 𑌤𑌂 𑌕𑌬𑌨𑍍𑌧𑌂 𑌜𑌘𑌨𑌿𑌥 𑌶𑌬𑌰𑍀𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌪𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑌟𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌂
𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌵𑌾𑌤𑌸𑍂𑌨𑍁𑌂 𑌭𑍃𑌶𑌮𑍁𑌦𑌿𑌤𑌮𑌨𑌾𑌃 𑌪𑌾𑌹𑌿 𑌵𑌾𑌤𑌾𑌲𑌯𑍇𑌶 ॥10॥
Roman (IAST) Transliteration
gīrvāṇairarthyamāno daśamukhanidhanaṃ kosaleṣvṛśyaśṛṅge
putrīyāmiṣṭimiṣṭvā daduṣi daśarathakṣmābhṛte pāyasāgryam |
tadbhuktyā tatpurandhrīṣvapi tisṛṣu samaṃ jātagarbhāsu jāto
rāmastvaṃ lakṣmaṇena svayamatha bharatenāpi śatrughnanāmnā ||1||
kodaṇḍī kauśikasya kratuvaramavituṃ lakṣmaṇenānuyāto
yāto'bhūstātavācā munikathitamanudvandvaśāntādhvakhedaḥ |
nṛṇāṃ trāṇāya bāṇairmunivacanabalāttāṭakāṃ pāṭayitvā
labdhvāsmādastrajālaṃ munivanamagamo deva siddhāśramākhyam ||2||
mārīcaṃ drāvayitvā makhaśirasi śarairanyarakṣāṃsi nighnan
kalyāṃ kurvannahalyāṃ pathi padarajasā prāpya vaidehageham |
bhindānaścāndracūḍaṃ dhanuravanisutāmindirāmeva labdhvā
rājyaṃ prātiṣṭhathāstvaṃ tribhirapi ca samaṃ bhrātṛvīraissadāraiḥ ||3||
ārundhāne ruṣāndhe bhṛgukula tilake saṅkramayya svatejo
yāte yāto'syayodhyāṃ sukhamiha nivasan kāntayā kāntamūrte |
śatrughnenaikadātho gatavati bharate mātulasyādhivāsaṃ
tātārabdho'bhiṣekastava kila vihataḥ kekayādhīśaputryā ||4||
tātoktyā yātukāmo vanamanujavadhūsaṃyutaścāpadhāraḥ
paurānārudhya mārge guhanilayagatastvaṃ jaṭācīradhārī|
nāvā santīrya gaṅgāmadhipadavi punastaṃ bharadvājamārā-
nnatvā tadvākyahetoratisukhamavasaścitrakūṭe girīndre ||5||
śrutvā putrārtikhinnaṃ khalu bharatamukhāt svargayātaṃ svatātaṃ
tapto datvā'mbu tasmai nidadhitha bharate pādukāṃ medinīṃ ca
atriṃ natvā'tha gatvā vanamativipulaṃ daṇḍakaṃ caṇḍakāyaṃ
hatvā daityaṃ virādhaṃ sugatimakalayaścāru bhoḥ śārabhaṅgīm ||6||
natvā'gastyaṃ samastāśaranikarasapatrākṛtiṃ tāpasebhyaḥ
pratyaśrauṣīḥ priyaiṣī tadanu ca muninā vaiṣṇave divyacāpe |
brahmāstre cāpi datte pathi pitṛsuhṛdaṃ vīkṣya bhūyo jaṭāyuṃ
modāt godātaṭānte pariramasi purā pañcavaṭyāṃ vadhūṭyā ||7||
prāptāyāḥ śūrpaṇakhyā madanacaladhṛterarthanairnissahātmā
tāṃ saumitrau visṛjya prabalatamaruṣā tena nirlūnanāsām |
dṛṣṭvaināṃ ruṣṭacittaṃ kharamabhipatitaṃ dūṣaṇaṃ ca trimūrdhaṃ
vyāhiṃsīrāśarānapyayutasamadhikāṃstatkṣaṇādakṣatoṣmā ||8||
sodaryāproktavārtāvivaśadaśamukhādiṣṭamārīcamāyā-
sāraṅga sārasākṣyā spṛhitamanugataḥ prāvadhīrbāṇaghātam |
tanmāyākrandaniryāpitabhavadanujāṃ rāvaṇastāmahārṣī-
ttenārto'pi tvamantaḥ kimapi mudamadhāstadvadhopāyalābhāt ||9||
bhūyastanvīṃ vicinvannahṛta daśamukhastvadvadhūṃ madvadhene-
tyuktvā yāte jaṭāyau divamatha suhṛdaḥ prātanoḥ pretakāryam |
gṛhṇānaṃ taṃ kabandhaṃ jaghanitha śabarīṃ prekṣya pampātaṭe tvaṃ
samprāpto vātasūnuṃ bhṛśamuditamanāḥ pāhi vātālayeśa ||10||
Sanskrit — Devanagari (original)
गीर्वाणैरर्थ्यमानो दशमुखनिधनं कोसलेष्वृश्यशृङ्गे
पुत्रीयामिष्टिमिष्ट्वा ददुषि दशरथक्ष्माभृते पायसाग्र्यम् ।
तद्भुक्त्या तत्पुरन्ध्रीष्वपि तिसृषु समं जातगर्भासु जातो
रामस्त्वं लक्ष्मणेन स्वयमथ भरतेनापि शत्रुघ्ननाम्ना ॥1॥
कोदण्डी कौशिकस्य क्रतुवरमवितुं लक्ष्मणेनानुयातो
यातोऽभूस्तातवाचा मुनिकथितमनुद्वन्द्वशान्ताध्वखेदः ।
नृणां त्राणाय बाणैर्मुनिवचनबलात्ताटकां पाटयित्वा
लब्ध्वास्मादस्त्रजालं मुनिवनमगमो देव सिद्धाश्रमाख्यम् ॥2॥
मारीचं द्रावयित्वा मखशिरसि शरैरन्यरक्षांसि निघ्नन्
कल्यां कुर्वन्नहल्यां पथि पदरजसा प्राप्य वैदेहगेहम् ।
भिन्दानश्चान्द्रचूडं धनुरवनिसुतामिन्दिरामेव लब्ध्वा
राज्यं प्रातिष्ठथास्त्वं त्रिभिरपि च समं भ्रातृवीरैस्सदारैः ॥3॥
आरुन्धाने रुषान्धे भृगुकुल तिलके सङ्क्रमय्य स्वतेजो
याते यातोऽस्ययोध्यां सुखमिह निवसन् कान्तया कान्तमूर्ते ।
शत्रुघ्नेनैकदाथो गतवति भरते मातुलस्याधिवासं
तातारब्धोऽभिषेकस्तव किल विहतः केकयाधीशपुत्र्या ॥4॥
तातोक्त्या यातुकामो वनमनुजवधूसंयुतश्चापधारः
पौरानारुध्य मार्गे गुहनिलयगतस्त्वं जटाचीरधारी।
नावा सन्तीर्य गङ्गामधिपदवि पुनस्तं भरद्वाजमारा-
न्नत्वा तद्वाक्यहेतोरतिसुखमवसश्चित्रकूटे गिरीन्द्रे ॥5॥
श्रुत्वा पुत्रार्तिखिन्नं खलु भरतमुखात् स्वर्गयातं स्वतातं
तप्तो दत्वाऽम्बु तस्मै निदधिथ भरते पादुकां मेदिनीं च
अत्रिं नत्वाऽथ गत्वा वनमतिविपुलं दण्डकं चण्डकायं
हत्वा दैत्यं विराधं सुगतिमकलयश्चारु भोः शारभङ्गीम् ॥6॥
नत्वाऽगस्त्यं समस्ताशरनिकरसपत्राकृतिं तापसेभ्यः
प्रत्यश्रौषीः प्रियैषी तदनु च मुनिना वैष्णवे दिव्यचापे ।
ब्रह्मास्त्रे चापि दत्ते पथि पितृसुहृदं वीक्ष्य भूयो जटायुं
मोदात् गोदातटान्ते परिरमसि पुरा पञ्चवट्यां वधूट्या ॥7॥
प्राप्तायाः शूर्पणख्या मदनचलधृतेरर्थनैर्निस्सहात्मा
तां सौमित्रौ विसृज्य प्रबलतमरुषा तेन निर्लूननासाम् ।
दृष्ट्वैनां रुष्टचित्तं खरमभिपतितं दूषणं च त्रिमूर्धं
व्याहिंसीराशरानप्ययुतसमधिकांस्तत्क्षणादक्षतोष्मा ॥8॥
सोदर्याप्रोक्तवार्ताविवशदशमुखादिष्टमारीचमाया-
सारङ्ग सारसाक्ष्या स्पृहितमनुगतः प्रावधीर्बाणघातम् ।
तन्मायाक्रन्दनिर्यापितभवदनुजां रावणस्तामहार्षी-
त्तेनार्तोऽपि त्वमन्तः किमपि मुदमधास्तद्वधोपायलाभात् ॥9॥
भूयस्तन्वीं विचिन्वन्नहृत दशमुखस्त्वद्वधूं मद्वधेने-
त्युक्त्वा याते जटायौ दिवमथ सुहृदः प्रातनोः प्रेतकार्यम् ।
गृह्णानं तं कबन्धं जघनिथ शबरीं प्रेक्ष्य पम्पातटे त्वं
सम्प्राप्तो वातसूनुं भृशमुदितमनाः पाहि वातालयेश ॥10॥
gīrvāṇairarthyamāno daśamukhanidhanaṃ kosaleṣvṛśyaśṛṅge
putrīyāmiṣṭimiṣṭvā daduṣi daśarathakṣmābhṛte pāyasāgryam |
tadbhuktyā tatpurandhrīṣvapi tisṛṣu samaṃ jātagarbhāsu jāto
rāmastvaṃ lakṣmaṇena svayamatha bharatenāpi śatrughnanāmnā ||1||
kodaṇḍī kauśikasya kratuvaramavituṃ lakṣmaṇenānuyāto
yāto'bhūstātavācā munikathitamanudvandvaśāntādhvakhedaḥ |
nṛṇāṃ trāṇāya bāṇairmunivacanabalāttāṭakāṃ pāṭayitvā
labdhvāsmādastrajālaṃ munivanamagamo deva siddhāśramākhyam ||2||
mārīcaṃ drāvayitvā makhaśirasi śarairanyarakṣāṃsi nighnan
kalyāṃ kurvannahalyāṃ pathi padarajasā prāpya vaidehageham |
bhindānaścāndracūḍaṃ dhanuravanisutāmindirāmeva labdhvā
rājyaṃ prātiṣṭhathāstvaṃ tribhirapi ca samaṃ bhrātṛvīraissadāraiḥ ||3||
ārundhāne ruṣāndhe bhṛgukula tilake saṅkramayya svatejo
yāte yāto'syayodhyāṃ sukhamiha nivasan kāntayā kāntamūrte |
śatrughnenaikadātho gatavati bharate mātulasyādhivāsaṃ
tātārabdho'bhiṣekastava kila vihataḥ kekayādhīśaputryā ||4||
tātoktyā yātukāmo vanamanujavadhūsaṃyutaścāpadhāraḥ
paurānārudhya mārge guhanilayagatastvaṃ jaṭācīradhārī|
nāvā santīrya gaṅgāmadhipadavi punastaṃ bharadvājamārā-
nnatvā tadvākyahetoratisukhamavasaścitrakūṭe girīndre ||5||
śrutvā putrārtikhinnaṃ khalu bharatamukhāt svargayātaṃ svatātaṃ
tapto datvā'mbu tasmai nidadhitha bharate pādukāṃ medinīṃ ca
atriṃ natvā'tha gatvā vanamativipulaṃ daṇḍakaṃ caṇḍakāyaṃ
hatvā daityaṃ virādhaṃ sugatimakalayaścāru bhoḥ śārabhaṅgīm ||6||
natvā'gastyaṃ samastāśaranikarasapatrākṛtiṃ tāpasebhyaḥ
pratyaśrauṣīḥ priyaiṣī tadanu ca muninā vaiṣṇave divyacāpe |
brahmāstre cāpi datte pathi pitṛsuhṛdaṃ vīkṣya bhūyo jaṭāyuṃ
modāt godātaṭānte pariramasi purā pañcavaṭyāṃ vadhūṭyā ||7||
prāptāyāḥ śūrpaṇakhyā madanacaladhṛterarthanairnissahātmā
tāṃ saumitrau visṛjya prabalatamaruṣā tena nirlūnanāsām |
dṛṣṭvaināṃ ruṣṭacittaṃ kharamabhipatitaṃ dūṣaṇaṃ ca trimūrdhaṃ
vyāhiṃsīrāśarānapyayutasamadhikāṃstatkṣaṇādakṣatoṣmā ||8||
sodaryāproktavārtāvivaśadaśamukhādiṣṭamārīcamāyā-
sāraṅga sārasākṣyā spṛhitamanugataḥ prāvadhīrbāṇaghātam |
tanmāyākrandaniryāpitabhavadanujāṃ rāvaṇastāmahārṣī-
ttenārto'pi tvamantaḥ kimapi mudamadhāstadvadhopāyalābhāt ||9||
bhūyastanvīṃ vicinvannahṛta daśamukhastvadvadhūṃ madvadhene-
tyuktvā yāte jaṭāyau divamatha suhṛdaḥ prātanoḥ pretakāryam |
gṛhṇānaṃ taṃ kabandhaṃ jaghanitha śabarīṃ prekṣya pampātaṭe tvaṃ
samprāpto vātasūnuṃ bhṛśamuditamanāḥ pāhi vātālayeśa ||10||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.